iadvokats

VID kārtējās kļūdas un Jūsu tiesības: Senāts nostiprina tiesības uz nemantiskā kaitējuma atlīdzību par nepamatotu īpašuma konfiskāciju

Wed, 29 Apr 2026 08:01:02 GMT

✔️ Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā praksē nereti piemēro bargus sodus, tostarp īpašuma konfiskāciju. Taču aizvien aktuālāks kļūst jautājums – kas uzņemas atbildību un kompensē radītos zaudējumus un morālos pārdzīvojumus situācijās, kad iestādes rīcība izrādās klaji nepamatota? Mūsu advokātu birojs vēlas vērst uzmanību uz nozīmīgu un nesenu Latvijas Republikas Senāta spriedumu, kas iezīmē būtisku pagriezienu privātpersonu tiesību aizsardzībā pret patvaļīgu vai kļūdainu VID rīcību.

✔️ Nesen izskatītajā administratīvajā lietā (lieta Nr. SKA-29/2026) VID bija saucis personu pie administratīvās atbildības, uzliekot naudas sodu un konfiscējot transportlīdzekli. Pateicoties aktīvai tiesību aizsardzībai, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atcēla VID lēmumu un izbeidza lietu, atzīstot, ka personas darbībās vispār nav konstatējams administratīvais pārkāpums. Lai gan tiesa lēma konfiscēto transportlīdzekli atdot īpašniekam, VID atteicās pilnībā atlīdzināt personai radīto nemantisko kaitējumu 3000 eiro apmērā. Zīmīgi, ka Administratīvā apgabaltiesa sākotnēji nostājās iestādes pusē, kļūdaini norādot, ka lietvedības izbeigšana pati par sevi nav pamats morālā kaitējuma atlīdzināšanai. Tomēr šāda pieeja ignorē to postu, ko rada valsts iestādes lēmumi – konkrētajā gadījumā personai tika nepamatoti liegts rīkoties ar savu automašīnu gandrīz trīs gadu garumā, kas radīja milzīgu stresu un spriedzi.

✔️ Senāts, izskatot kasācijas sūdzību, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu noraidītajā daļā, vēršot asu kritiku pret līdzšinējo praksi un nostiprinot vairākas būtiskas atziņas. Latvijas Republikas Satversmes 105. pants garantē ikviena tiesības brīvi rīkoties ar savu īpašumu, tostarp transportlīdzekli. Nepamatots ierobežojums valdīt un lietot savu īpašumu jau pats par sevi ir īpašuma tiesību aizskārums. Šāds aizskārums var radīt pamatu prasībai par nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu pat tad, ja nav pierādāmi tieši finansiāli zaudējumi. Kaitējuma atlīdzināšanas likuma mērķis ir nodrošināt privātpersonai Satversmē noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par nemantisko kaitējumu, kas nodarīts iestādes prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ. Ja iestādes nepamatotas rīcības dēļ administratīvo pārkāpumu lietvedībā radušās nelabvēlīgas nemantiskās sekas, personai ir tiesības prasīt nemantisko kaitējumu.

✔️ Šis Senāta spriedums ir skaidrs signāls – valsts iestādes, tostarp Valsts ieņēmumu dienests, nevar nesodīti eksperimentēt ar personu īpašumiem un tiesībām. Ja iestāde ir kļūdījusies, atzīstot Jūsu rīcību par pārkāpumu un ierobežojot Jūsu tiesības lietot savu īpašumu, atvainošanās vai īpašuma atdošana novēloti nav pietiekama. Jums ir tiesības pieprasīt un saņemt atbilstīgu finansiālu kompensāciju par piedzīvoto stresu un netaisnību.

Būtiskākie grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli": Kas jāzina nodokļu maksātājiem?

Tue, 28 Apr 2026 12:29:15 GMT

✔️ Finanšu ministrija ir izstrādājusi un virza izskatīšanai apjomīgus grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN). Šo izmaiņu galvenais mērķis ir pilnveidot likuma normu piemērošanu praksē, risināt līdz šim likumā neatrunātas situācijas un ierobežot ēnu ekonomiku. Advokātu birojs vērš uzmanību uz galvenajām izmaiņām, kas tieši ietekmēs gan fiziskās personas un nekustamo īpašumu iznomātājus, gan uzņēmējus.

✔️ Lojalitātes programmu "Cashback" netiks aplikts ar nodokli: Līdz šim naudas līdzekļu atmaksas (cashback), kas vēlāk tika ieskaitītas pircēja kontā, varēja tikt traktētas kā ar IIN apliekams ienākums. Jaunais regulējums skaidri nosaka – lojalitātes programmu ietvaros saņemtā naudas atmaksa klienta kontā netiks uzskatīta par ienākumu, ja vien tā nav saistīta ar saimniecisko darbību . Izņēmums būs atmaksas no azartspēļu un izložu organizētājiem, kurām atbrīvojums netiks piemērots.

✔️ Paplašināts ar nodokli neapliekamo dāvinājumu saņēmēju loks: Praksē bieži radās situācijas, kad, dāvinot līdzekļus bērna laulātajam (znotam, vedeklai) vai laulātā vecākiem, bija jāmaksā IIN. Likums tiek papildināts, nosakot, ka ar IIN neapliek dāvinājumus, kas saņemti no laulātā pirmās pakāpes radinieka vai maksātāja pirmās pakāpes radinieka laulātā.

✔️ Taisnīgāks regulējums telpu iznomātājiem: Īpašniekiem, kuri izmanto tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību (t.s. "paziņotā saimnieciskā darbība" jeb 10% nodokļa režīms), bieži radās problēmas ar komunālo maksājumu atzīšanu par ienākumu, ja īrnieks naudu skaitīja īpašniekam, kurš to tālāk pārskaitīja pakalpojumu sniedzējiem. Turpmāk ar īpašuma izmantošanu saistītie maksājumi trešajām personām (par elektrību, ūdeni utt.), kas nerada īpašuma vērtības pieaugumu, netiks ietverti saimnieciskās darbības ieņēmumos.

✔️ Pārdodot nekustamo īpašumu, kapitāla pieauguma noteikšanā kā iegādes vērtību var izmantot aktuālo kadastrālo vērtību. Jaunais regulējums novērsīs dubultu izdevumu atskaitīšanu – ja aprēķinā izmantosiet aktualizēto kadastrālo vērtību, papildus vairs nedrīkstēs atskaitīt īpašumā veikto ieguldījumu vērtību.

✔️ Būvniecības ģenerāluzņēmēju solidārā atbildība: Saskaņā ar Darba likumu, ģenerāluzņēmējam var iestāties pienākums izmaksāt algu apakšuzņēmēja darbiniekam, ja apakšuzņēmējs to nav izdarījis. IIN likums tiek papildināts, nosakot, ka šādā gadījumā uz ģenerāluzņēmēju pāriet arī darba devēja pienākums nomaksāt algas nodokli par šo izmaksu. Attiecīgi ģenerāluzņēmējs varēs vērsties ar regresa prasību pret apakšuzņēmēju budžetā nomaksātā nodokļa apmērā.

✔️ Darba algas slēpšanas novēršana: Lai mazinātu nodokļu optimizāciju (kad uzņēmuma amatpersona vai darbinieks iznomā savam uzņēmumam mantu par neadekvāti augstu cenu, izmantojot paziņoto saimniecisko darbību), turpmāk darījuma vērtības pārsniegums pār tirgus cenu tiks aplikts ar pilnu algas nodokli.

✔️ Ņemot vērā mūsu advokātu biroja specializāciju nodokļu tiesībās, mēs turpināsim rūpīgi sekot līdzi šī likumprojekta tālākajai virzībai. Noteikti informēsim savus lasītājus un klientus par to, kādā redakcijā izmaiņas galu galā tiks pieņemtas un kad tās stāsies spēkā.

Apdrošinātāju slēptie slazdi: Kā tiesa izgaismoja netaisnīgus noteikumus un aizstāvēja patērētāju

Mon, 27 Apr 2026 07:22:03 GMT

Mēs iegādājamies ceļojumu apdrošināšanu sirdsmieram – lai, dodoties atpūtā, būtu pasargāti no neparedzētiem un bieži vien astronomiskiem izdevumiem. Taču realitāte nereti ir skarba. Saskaroties ar reālu nelaimi, apdrošināšanas kompānijas bieži vien kļūst nevis par atbalstu, bet gan par oponentu, kas veikli slēpjas aiz iepriekš sagatavotu tipveida līgumu labirintiem. Nesen noslēgusies tiesvedība pret AAS „BTA Baltic Insurance Company” ir spilgts piemērs tam, kā apdrošinātāji mēģina izvairīties no atbildības, un kāpēc patērētājiem nevajadzētu padoties bez cīņas.

✔️ Viss sākās 2019. gada 10. martā, kad apdrošinātā /Persona A/ devās slēpot uz Austriju. Trasē notika sadursme ar Vācijas pilsoni /Persona B/, kurš guva smagus ievainojumus. Lai gan /Persona H/ 2019. gada 8. martā bija noslēdzis ceļojumu apdrošināšanas līgumu ar AAS „BTA Baltic Insurance Company”, skaidri norādot /Persona A/ kā apdrošināto , apdrošinātājs vēlāk atteicās izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību par cietušajam nodarītajiem zaudējumiem. Kāds bija apdrošinātāja iegansts? AAS „BTA Baltic Insurance Company” atsaucās uz savu apdrošināšanas noteikumu 13. punktu, kas strikti paredzēja, ka trešās personas prasība ir jāiesniedz apdrošināšanas periodā vai tikai 30 dienu laikā pēc tā beigām. Taču padomāsim loģiski – kā gan apdrošinātā persona var ietekmēt to, cik ātri smagi cietis cilvēks, ņemot vērā viņa veselības stāvokli, atveseļošanās laiku un spēju realizēt savas tiesības, spēs sagatavot un iesniegt kompensācijas prasību? Šāds noteikums jau saknē ir absurds un vērsts pret klientu. Par izmaksām vēlāk pretenziju cēla arī cietušā Vācijas veselības apdrošinātājs „HUK-COBURG”, pieprasot regresa kārtībā atlīdzināt medicīniskos izdevumus.

✔️ Šī lieta nonāca tiesā, un Latgales apgabaltiesa savā 2025. gada 17. decembra spriedumā (lieta Nr. C3039152) skaidri norādīja, ka šāda apdrošinātāja rīcība un noteikumi nav pieļaujami. Tiesa atzina strīdīgo 30 dienu termiņa noteikumu par netaisnīgu un spēkā neesošu. Tika konstatēts, ka šis nosacījums nostāda prasītāju neizdevīgā stāvoklī un rada būtisku neatbilstību pušu tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam.

✔️ Ar to apdrošinātāja mēģinājumi izvairīties no maksāšanas nebeidzās. Uzņēmums mēģināja atteikties atlīdzināt arī Austrijas tiesā piedzīto sāpju naudu 2500 eiro apmērā, aizbildinoties ar vēl vienu savu noteikumu punktu (15.5.), kas it kā liedz atlīdzināt morālo kaitējumu. Tiesa bija nepielūdzama un atzina, ka arī šis ierobežojums ir netaisnīgs un neatbilst patērētāja tiesībām un interesēm. Tiesa uzsvēra, ka šāds noteikums ir pretējs līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principam, jo samazina ar likumu noteikto atbildību, sniedzot priekšrocības apdrošinātājam (pakalpojuma sniedzējam), bet uzliekot ierobežojumus patērētājai. Šāda rīcība grauj pašu apdrošināšanas kompensācijas principu.

✔️ Gala rezultātā Latgales apgabaltiesa lēma par labu apdrošinātajai personai. Tika nospriests piedzīt no AAS „BTA Baltic Insurance Company” apdrošināšanas atlīdzību 5440,38 eiro apmērā. Šajā summā taisnīgi ietilpa gan Vācijas apdrošinātāja „HUK-COBURG” prasība (2940,38 eiro) par apmaksātajiem medicīnas pakalpojumiem, gan cietušajam pienākošās sāpju naudas atlīdzināšana (2500 eiro). Turklāt apdrošinātājam bija jāsedz arī klienta izdevumi par advokāta palīdzību 2850 eiro apmērā.

✔️ Apdrošinātājs vēl mēģināja cīnīties, iesniedzot kasācijas sūdzību, taču Latvijas Republikas Senāts 2026. gada 18. martā pieņēma neapstrīdamu lēmumu – atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību, norādot, ka apdrošinātāja argumenti nerada pamatu uzskatīt lietas iznākumu par nepareizu. Lēmums vairs nav pārsūdzams.

✔️ Apdrošināšanas līgumi nav "akmenī cirsti", it īpaši, ja tie ir sastādīti kā tipveida dokumenti, kuru vienīgais mērķis ir maksimāli aizsargāt lielo korporāciju peļņu uz patērētāju rēķina. Ja saņemat nepamatotu atteikumu no apdrošinātāja, kurš atsaucas uz smalkā drukā rakstītiem, netaisnīgiem termiņiem vai izņēmumiem, ir vērts cīnīties par savām tiesībām.

Kad strīds par tualeti nonāk Augstākajā tiesā

Mon, 27 Apr 2026 07:09:41 GMT

✔️ Būvniecības ieceres saskaņošana bieži šķiet kā birokrātisku formalitāšu process, taču pirms āmura un urbja ņemšanas rokās ir svarīgi pārliecināties, vai jums patiešām pieder telpa, kurā plānojat veikt darbus. Jaunākā Latvijas Republikas Senāta prakse atgādina – paļaušanās tikai uz valsts reģistru datiem var novest pie tiesvedības un patvaļīgas būvniecības statusa. Nesenā Senāta Administratīvo lietu departamenta 2026. gada 12. februāra spriedumā (lieta Nr. SKA-23/2026) tika vērtēts interesants un daudziem dzīvokļu īpašniekiem aktuāls strīds.

✔️ Kāda dzīvokļa īpašniece iesniedza būvvaldē apliecinājuma karti dzīvokļa vienkāršotai atjaunošanai. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (Kadastra) datiem, konkrēta papildu telpa atradās attiecīgā dzīvokļa sastāvā. Tomēr kaimiņi cēla trauksmi par patvaļīgu būvniecību bēniņos un izmaiņām inženierkomunikācijās, kas tieši ietekmēja ēkas kopīpašumu – tostarp koplietošanas tualeti. Lietas materiāli atklāja, ka sākotnējā dzīvokļa telpu plānojumā tualete vispār neatradās. Izrādījās, ka būvdarbu laikā īpašniece bija patvaļīgi likvidējusi kanalizācijas atgaisošanas sistēmu, kas atradās blakus esošajā koplietošanas tualetē. Turklāt no šīs koplietošanas telpas pieslēgtie cauruļvadi tika izvadīti cauri nesošajai sienai uz koplietošanas koridoru un pāri griestiem ievadīti telpā, kuru īpašniece bija patvaļīgi pievienojusi savam dzīvoklim, mērķtiecīgi plānojot tur izbūvēt jaunu vannas istabu.

✔️ Ēkas kaimiņi pamatoti iebilda pret būvdarbiem, norādot, ka šī pievienotā telpa un skartās inženierkomunikācijas faktiski ir ēkas kopīpašums, un citi kopīpašnieki savu piekrišanu darbiem nebija devuši. Neskatoties uz to, zemākas instances tiesa un departaments sākotnēji lēma būvniecības ierosinātājas labā, argumentējot, ka iestāde pamatoti izmantoja Kadastra aktuālos datus un tādējādi konstatēja, ka strīdus telpa ietilpst dzīvokļa sastāvā. Tika arī norādīts, ka jautājums par telpas piederību ir civiltiesisks strīds, kas nav risināms šādā administratīvā lietā.

✔️ Senāts šādu zemāko instanču pieeju atzina par nepareizu un lēma par apgabaltiesas sprieduma atcelšanu. Senāts norādīja, ka būvniecības ierosinātāja statuss ir materiāltiesisks priekšnoteikums jeb civiltiesiskajās attiecībās balstītas tiesības, kas izriet no īpašuma, valdījuma vai līgumiskām lietošanas tiesībām. Jautājums par to, vai persona ir tiesīga ierosināt būvniecību, nav civiltiesiska strīda izšķiršana, bet gan publisko tiesību jautājums, kura izvērtēšana tieši ietilpst būvvaldes vai tās funkcijas pildošas iestādes kompetencē. Kadastra dati pilda tikai uzskaites funkciju, un tie paši par sevi nerada un nevar radīt apbūves tiesības. Fakts, ka telpa Kadastrā ir iekļauta dzīvokļa sastāvā, neatklāj tiesību rašanās pamatu un nevar aizstāt civiltiesisku pamatu, kas nepieciešams, lai personu atzītu par būvniecības ierosinātāju. Lietā noskaidrots, ka privatizācijas materiāli apstiprināja, ka sākotnēji strīdus telpa netika privatizēta kopā ar dzīvokli. Pārējie īpašnieki tādējādi ir uzskatāmi par šīs koplietošanas telpas kopīpašniekiem, un viņu tiesības paši par sevi nevar grozīt atšķirīgi ieraksti Kadastrā. Līdz ar to, apstākļos, kad nebija īpašumtiesības apliecinošu dokumentu par strīdus telpu, šādas būvieceres īstenošanai nepārprotami bija nepieciešams iegūt kopīpašnieku saskaņojumu.

✔️ Šis spriedums ir svarīgs atgādinājums – pirms plānojat vērienīgu pārbūvi vai sanitāro mezglu (piemēram, tualešu un vannas istabu) izveidi telpās, kuru piederība vēsturiski varētu būt diskutabla (bijušās palīgtelpas, daļas no gaiteņiem vai bēniņiem), nepietiek tikai ar ieskatu Kadastra datu bāzē. Vienmēr ir jāpārliecinās par sākotnējiem ierakstiem Zemesgrāmatā un telpas tiesisko iegūšanas pamatu. Koplietošanas inženierkomunikāciju un telpu pārbūve vienmēr prasīs dialogu ar kaimiņiem.

Jaunais Kapsētu likums: Būtiskākās izmaiņas un ietekme uz kapavietu uzturētājiem

Fri, 24 Apr 2026 08:07:31 GMT

✔️ Saeima ir pieņēmusi jaunu "Kapsētu likumu", kas stājas spēkā 2026. gada 29. aprīlī. Līdz šim Latvijā nepastāvēja vienots tiesiskais regulējums, un katra pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem patstāvīgi lēma par kapsētu uzturēšanas, kapavietu piešķiršanas un apbedīšanas kārtību, kas radīja atšķirīgas prasības dažādās teritorijās. Jaunā likuma mērķis ir nodrošināt kultūrvēsturiskajām tradīcijām atbilstošu, vienotu un skaidru pašvaldību kapsētu izveidošanas, apsaimniekošanas un kapavietu piešķiršanas kārtību, cienot ikviena tiesības uz atdusas vietu. Ar jaunā likuma spēkā stāšanos līdzšinējie pašvaldību saistošie noteikumi par kapsētu izmantošanu zaudē spēku. Tie būs piemērojami vairs tikai tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar jauno likumu, un ne ilgāk kā līdz 2027. gada 30. jūnijam. Zemāk esam apkopojuši galvenās izmaiņas likumdošanā un to, kas turpmāk jāņem vērā iedzīvotājiem, kuri rūpējas par savu tuvinieku kapavietām.

✔️ Pašvaldībām ir noteikts pienākums izveidot un uzturēt elektronisku kapsētu apbedījumu reģistru. Tajā tiks iekļauta kapavietu numerācija, izvietojuma shēma, ziņas par apbedītajiem un kapavietas turētājiem. Daļa no reģistra datu būs publiski pieejama pašvaldības mājaslapā, tostarp kapavietu shēma, mirušā vārds, uzvārds, dzimšanas un miršanas datums, kā arī informācija par tām kapavietām, kuras atzītas par nekoptām. Reģistrs pašvaldībām jāizveido 4 gadu laikā, bet vēsturiskie dati tajā jāievada 7 gadu laikā no likuma spēkā stāšanās. Kapsētu īpašniekiem un kremācijas pakalpojumu sniedzējiem būs septiņu dienu laikā jāaktualizē ziņas Fizisko personu reģistrā par veiktajiem apbedījumiem vai kremācijas faktu.

✔️ Likums skaidri definē, ka kapavietas piešķiršana notiek, pašvaldībai izdodot administratīvo aktu. Lēmumu pieņem, izdarot ierakstu kapsētu reģistrā, kas iedzīvotājiem nodrošina skaidras juridiskas garantijas. Pašvaldības lēmums, ar kuru atteikta kapavietas piešķiršana vai kapavietas turētāja tiesību piešķiršana, ir apstrīdams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu pieņem septiņu dienu laikā no apstrīdēšanas iesnieguma saņemšanas dienas.

✔️ Ja kapavietas turētājs (cilvēks, uz kura vārda reģistrēta kapavieta) nomirst, tiesības turpināt lietot šo kapavietu var lūgt viņa laulātais, radinieks vai persona, ar kuru turētājs dzīvoja vienā mājsaimniecībā. Ja vēlaties savas kapavietas turētāja tiesības nodot citai personai vēl savas dzīves laikā, pašvaldībā būs jāiesniedz motivēts iesniegums. Svarīgi, ka personai, kurai vēlaties tiesības nodot, 14 dienu laikā jāiesniedz pašvaldībai sava rakstveida piekrišana, pretējā gadījumā maiņa tiks atteikta.

✔️ Pozitīva ziņa ir tā, ka uz kapavietas labiekārtošanas darbiem, piemēram, pieminekļu vai apmaļu uzstādīšanai, netiks piemērots būvniecības tiesiskais regulējums. Tātad saskaņošana būvvaldē nebūs nepieciešama. Tomēr jāievēro piesardzība, veicot stādījumus vai novietojot elementus – kapavietas turētāja pienākums ir rūpēties, lai stādījumi un citi labiekārtojuma elementi neaizņem un nebojā citas blakus esošās kapavietas vai koplietošanas teritoriju.

✔️ Ja rodas nepieciešamība jau esošā kapavietā apglabāt citu mirušo, virsapbedījumu drīkstēs veikt ne agrāk kā 20 gadus pēc iepriekšējās apbedīšanas. Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā gruntsūdens līmeni un saņemot Veselības inspekcijas atļauju, šo termiņu varēs samazināt līdz 15 gadiem.

✔️ Jaunais likums ievieš vienotu un taisnīgu kārtību, kā rīkoties ar pamestām kapu vietām. Kapsētas apsaimniekotājs ne retāk kā reizi gadā (no 1. aprīļa līdz 1. novembrim) apsekos teritoriju un fiksēs ilgstoši nekoptās kapavietas. Pašvaldība pieņems lēmumu par kapavietas atzīšanu par nekoptu un informēs tās turētāju. Ja uzturētājs nebūs zināms, kapavietā tiks novietots īpašs informatīvs paziņojums. Ja triju gadu laikā pēc lēmuma pieņemšanas kapavieta joprojām netiks sakopta, pašvaldībai būs tiesības atņemt kapavietas izmantošanas tiesības un piešķirt šo vietu citai personai. Ja kapavietā atrodas vērtīgs piemineklis (ar kultūrvēsturisku vai māksliniecisku vērtību), tas būs jāsaglabā, iepriekš konsultējoties ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.

Nelaimes gadījums darbā un alkohols: Vai darba devējs var izvairīties no atbildības?

Thu, 23 Apr 2026 12:30:44 GMT

✔️ Darba aizsardzība būvniecībā un smago darbu veikšanā nav tikai formāla papīru smērēšana – tās ir prasības, kas burtiski glābj dzīvības. Nesenā Administratīvās apgabaltiesas 2026. gada 25. marta spriedumā tiek skatīta traģiska lieta, kas izgaismo ļoti būtisku niansi: pat tad, ja darbinieks ir rīkojies patvaļīgi vai viņa asinīs tiek konstatēts alkohols, tas automātiski neatbrīvo darba devēju no atbildības par nelaimes gadījumu.

✔️ Nelaimes gadījums norisinājās 2023. gada 21. novembrī. Divi uzņēmuma darbinieki veica aptuveni 550 kg smagu seifa durvju un ailes demontāžu un pārvietošanu. Darbu gaitā, kad seifa daļa jau bija atslogota no sienas, tā sasvērās un ar vērtnes augšējo daļu uzkrita virsū vienam no darbiniekiem, piespiežot viņu pie sienas. Gūtās traumas bija letālas. Darba devējs nepiekrita Valsts darba inspekcijas atzinumam, ka notikušais ir uzskatāms par nelaimes gadījumu darbā (darba vides faktoru iedarbības rezultātu).

✔️ Darba devējs tiesā skaidroja, ka demontāžas plāns vēl nebija līdz galam izstrādāts un tiešs rīkojums darbus uzsākt netika dots. Darbinieki esot rīkojušies patvaļīgi. Savukārt, tiesa norādīja, ka jēdziens "darba vide" ir interpretējams plaši – tas aptver jebkuru vietu, kur nodarbinātais veic darbu, un jebkuru vietu, kas viņam ir pieejama darba veikšanas sakarā. Darbinieks ir pakļauts darba vides faktoriem visu to laiku, kamēr viņš atrodas darba devēja rīcībā un noteiktajā teritorijā. Konkrētajā situācijā uzņēmuma pārstāvis atradās objektā, redzēja un dzirdēja, ka demontāžas darbi ir uzsākti, un norādījumu tos pārtraukt nedeva savlaicīgi.

✔️ Izmeklēšanā atklājās būtisks fakts – bojāgājušā darbinieka asinīs tika konstatēta 0,43 promiles (‰) liela etilspirta koncentrācija. Darba devējs argumentēja, ka cietušais apzināti pārkāpis darba aizsardzības instrukciju, kas nosaka aizliegumu atrasties darbā alkohola ietekmē. Savukārt, tiesa norādīja, ka pats fakts, ka darbinieks ir lietojis alkoholu, automātiski neizslēdz nelaimes gadījuma saistību ar darba vidi. Likums prasa konstatēt tiešu cēloņsakarību starp alkohola lietošanu un nelaimes gadījumu. Lietā noskaidrots, ka kolēģi un uzņēmuma vadītājs pirms negadījuma ar cietušo komunicēja, taču neviens nenovēroja alkohola lietošanas klīniskās pazīmes (piemēram, neadekvātu uzvedību, grīļīgu gaitu, specifisku smaku vai palēninātu reakciju). Tiesa atzina, ka negadījuma patiesais cēlonis bija darba aizsardzības prasību pārkāpumi no darba devēja puses – uzņēmumam nebija izstrādātas drošas darba metodes šādu smagu konstrukciju demontāžai.

✔️ Šis spriedums skaidri iezīmē darba devēja atbildības robežas. Nepietiek ar vispārīgiem darba drošības noteikumiem. Katram paaugstinātas bīstamības darbam (kā smagu konstrukciju demontāžai) ir jābūt iepriekš izplānotam, un darbiniekiem ir jābūt skaidri instruētiem par drošām darba metodēm. Ja uzņēmuma vadītājs vai atbildīgā persona atrodas objektā un redz, ka darbinieki izmanto nedrošas metodes vai sāk darbu bez atļaujas, darbi ir jāaptur nekavējoties. Kavēšanās vai novēloti saucieni situāciju neglābs.

✔️ Alkohola reibums izslēdz darba devēja atbildību tikai tad, ja tas ir bijis galvenais un tiešais negadījuma cēlonis (piemēram, ļoti smaga intoksikācija, kas būtiski traucē motorās funkcijas un līdzsvaru). Ja jums rodas aizdomas par darbinieka stāvokli pēc ārējām pazīmēm (grīļošanās, smaka, neadekvāta uzvedība), nekavējoties atstādiniet viņu no darba pienākumu veikšanas.

Vai bankas pārskaitījums var būt noziegums? Tiesas atziņas par saziņas aizlieguma pārkāpšanu internetbankā

Wed, 22 Apr 2026 11:33:49 GMT

✔️ Mūsdienu digitālajā laikmetā saziņa var notikt visdažādākajos un reizēm arī visnegaidītākajos veidos. Mūsu biroja klienti bieži jautā: cik tālu sniedzas tiesas noteiktais aizliegums sazināties ar personu, ja ir piemērota pagaidu aizsardzība pret vardarbību? Nesenais Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 2. aprīļa lēmums sniedz skaidru un nepārprotamu atbildi: arī internetbankas maksājuma uzdevums var kļūt par nozieguma rīku. Šis nolēmums ir būtisks atgādinājums tam, ka tiesas nolēmumu pildīšana ir uztverama burtiski, un mēģinājumi apiet noteikumus, izmantojot netradicionālus kanālus, tiks bargi sodīti.

✔️ Izskatītajā lietā apsūdzētajam ar tiesas lēmumu bija noteikts aizliegums jebkādā veidā sazināties ar cietušo (sava bērna māti). Apsūdzētais, apzinoties šo aizliegumu, veica uzturlīdzekļu maksājumus savam bērnam, taču bankas pārskaitījumu sadaļā „Informācija saņēmējam” viņš izvēlējās pievienot dažādus sadzīviska rakstura tekstus. Kopumā tika veikti 29 šādi pārskaitījumi. Maksājuma mērķos viņš aprakstīja savus sapņus, vēlmes un sajūtas, kā arī uzdeva organizatoriskus jautājumus un izteica novēlējumus svētkos, kas pilnībā nebija saistīti ar informāciju par pašu veikto naudas maksājumu. Aizstāvības pozīcija balstījās uz argumentiem, ka bankas maksājuma uzdevums nav komunikācijas līdzeklis, internetbanka nav paredzēta saziņai, un vārds „sazināšanās” nozīmē personu savstarpēju mijiedarbību.

✔️ Tiesa šos aizstāvības argumentus noraidīja, atzīstot apsūdzēto par vainīgu un sodot par ļaunprātīgu tiesas nolēmuma nepildīšanu. Šeit ir galvenie secinājumi, kas jāņem vērā ikvienam:

Internetbanka ir saziņas rīks, ja to tā izmanto: Lai arī internetbanka vispārīgi nav paredzēta saziņai, izšķiroši ir tas, vai to faktiski var izmantot saziņai un vai persona to ir izmantojusi šādam mērķim.

Maksājuma mērķis ir tikai maksājumam: Ar maksājumu nesaistīts teksts internetbankas maksājuma uzdevumā var tikt atzīts par tiesas aizlieguma sazināties ar maksājuma adresātu pārkāpumu, ja pēc tā satura, mērķa un konkrētajiem apstākļiem tas objektīvi ir uzskatāms par saziņu ar adresātu.

Labie nodomi neattaisno pārkāpumu: Personas darbībai vienlaikus var būt vairāki mērķi. Uzturlīdzekļu nodrošināšana, veicot naudas pārskaitījumu, pati par sevi neizslēdz mērķi ļaunprātīgi pārkāpt aizliegumu sazināties, ja maksājuma pamatojumā ietverts ar maksājuma mērķi nesaistīts saturs.

Vienvirziena komunikācija arī ir komunikācija: Nav izšķirošas nozīmes apstāklim, vai cietušajai personai bija tehniska iespēja atbildēt uz apsūdzētā nosūtīto informāciju tādā pašā veidā un vai viņa to ir darījusi. Aizliegums jebkādā veidā sazināties ietver sevī visa veida saziņas aizliegumu, tajā skaitā izmantojot dažādus tehniskos līdzekļus – arī nosūtot ziņas ar bankas starpniecību.

Katrs ieraksts nav jāvērtē atsevišķi: Izšķiroša nozīme ir nevis katra atsevišķa ieraksta izolētam vērtējumam (piemēram, ja ierakstīts tikai viens burts), bet gan visu ierakstu savstarpējai saistībai un vienotajam noziedzīgajam mērķim.

✔️ Šis Senāta lēmums skaidri parāda, ka tiesas uztver saziņas aizliegumus ļoti nopietni. Ja jums ir noteikts aizliegums sazināties ar kādu personu, izmantojiet tikai tiesas vai policijas atļautos saziņas ceļus (piemēram, tikai ar policijas inspektores starpniecību, ja rodas pamatota nepieciešamība). Veicot obligātos maksājumus (piemēram, uzturlīdzekļus), norādiet tikai un vienīgi precīzu maksājuma mērķi bez jebkādiem papildu komentāriem. Paskaidrojums bankas pārskaitījumā nav uzskatāms par pārkāpumu tikai tiktāl, ciktāl tas attiecas uz bērna uztura nodrošināšanu.

Kam jāremontē Tavs balkons? Jaunākās Senāta atziņas par dzīvokļu īpašnieku tiesībām un kopīpašumu

Wed, 22 Apr 2026 07:07:52 GMT

✔️ Ja daudzdzīvokļu mājas balkonam sāk drupt apmales vai rūsēt margas, bieži vien pirmais solis ir sūdzēties namu pārvaldniekam. Taču Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 26. februāra lēmums (lieta Nr. SKC-222/2026) skaidri parāda, ka juridiskais ceļš problēmas risināšanai ir pavisam citāds. Šīs atziņas ir ļoti būtiskas, lai iedzīvotāji velti netērētu laiku un resursus, ceļot tiesā nepareizi noformulētas prasības. Lūk, galvenie secinājumi no šī Senāta lēmuma, kas palīdzēs izprast, kā pareizi organizēt mājas remontdarbus un aizstāvēt savas tiesības.

✔️ Pirms prasīt remontu, ir jāsaprot, kam konkrētā balkona daļa pieder, jo no tā ir atkarīgs, kurš par to maksās. Dzīvojamās mājas balkons kā telpa (ārtelpa), kā arī tās apdares elementi, tostarp parapetu telpas pusē esošā apdare un balkona grīdas apdare (piemēram, flīžu segums) ietilpst atsevišķajā īpašumā. Savukārt balkona ārējās norobežojošās konstrukcijas (margas) un balkona plātne, kurā ietilpst arī siltuma, skaņas un hidroizolācijas slānis, ir daļa no kopīpašuma. Tādos gadījumos, ja balkona grīdas virsējais slānis vienlaikus kalpo arī kā hidroizolācijas slānis, tas ietilpst kopīpašumā esošajā daļā.

✔️ Tā kā balkona ārējās konstrukcijas un plātne ietilpst kopīpašumā, to remontdarbi attiecas uz pilnīgi visiem mājas dzīvokļu īpašniekiem un ir finansējami no visu dzīvokļu īpašnieku līdzekļiem. Jautājumi par remontdarbu veikšanu kopīpašumā esošajā daļā, kā arī attiecīga pārvaldīšanas uzdevuma došana namu pārvaldniekam ir dzīvokļu īpašnieku kopības ekskluzīvā kompetencē.

Kad iestājas kriminālatbildība par datu nelikumīgu izmantošanu? (Skats caur Raimonda Paula lietas un tiesu prakses prizmu)

Tue, 21 Apr 2026 06:06:38 GMT

✔️ Nesen medijos izskanēja ziņa par uzsāktu kriminālprocesu, kas saistīts ar iespējamām nelikumīgām darbībām ar komponista Raimonda Paula personas datiem. Šis gadījums norisinājās saistībā ar kora mūzikas pasākuma rīkošanu Mežaparka Lielajā estrādē. Publiski ir parādījusies pretrunīga informācija par to, vai pasākuma organizatoram vispār ir bijusi piekrišana komponista personas datu izmantošanai. Lai notikušā faktu pārbaudītu, ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma panta "Nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem", kura ietvaros tiek veikta pirmstiesas izmeklēšana. Šāda mēroga lietas aktualizē ikvienam uzņēmējam un datu apstrādātājam svarīgu juridisku jautājumu: kādos gadījumos par personas datu apstrādes pārkāpumiem iestājas nevis administratīvā, bet gan smagākā – kriminālatbildība?

✔️ Latvijā kriminālatbildību par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem regulē Krimināllikuma 145. pants. Tiesu prakse skaidri norāda, ka jebkurai personai primāri iestājas administratīvā atbildība, taču kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 145. panta pirmās daļas iestājas tikai tad, ja ar šīm darbībām ir radīts būtisks kaitējums. Kā liecina Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta prakse, ne katrs Latvijas Republikas Satversmē (96. pantā) garantēto tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību aizskārums pats par sevi, bez padziļināta izvērtējuma, ir atzīstams par būtisku kaitējumu. Būtisks kaitējums vienmēr ir jānosaka individuāli, pamatojoties uz tiesā pārbaudītiem pierādījumiem, un tiesai ir jāizvērtē interešu apdraudējuma veids, tā saturs, kā arī tās personas, pret kuru vērsts apdraudējums, īpašības un attieksme pret notikušo apdraudējumu.

✔️ Krimināllikuma 145. panta otrajā daļā ir paredzēta atbildība par nelikumīgām darbībām ar datiem, ja tās izdarījis personas datu apstrādes pārzinis vai apstrādātājs atriebības, mantkārīgā vai šantāžas nolūkā. Šeit būtiska nozīme ir personas statusam un tās rīcības nolūkam. Tiesu praksē ir nostiprināta atziņa, ka Krimināllikuma 145. panta otrā daļa nav attiecināma uz jebkuru personu, kas vienkārši ieguvusi un apstrādājusi citas personas datus. Piemēram, kādā krimināllietā persona, kura bija ieguvusi svešu pasi bez tiesiska pamata un izmantoja to mantkārīgā nolūkā (ieķīlājot preci lombardā), tika attaisnota apsūdzībā pēc Krimināllikuma 145. panta otrās daļas. Tiesa secināja, ka par datu pārzini krimināltiesiskā izpratnē ir uzskatāma tikai tāda persona, kurai datu subjekts savus datus ir apzināti uzticējis vai kas datus ieguvusi likumīgā veidā.

✔️ Klasisks piemērs Krimināllikuma 145. panta otrās daļas piemērošanai ir gadījumi, kad uzņēmumu darbinieki piesavinās un pārdod klientu datus. Kādā no iztiesātajām lietām telemārketinga uzņēmuma darbiniece, kurai darba pienākumu ietvaros bija piešķirta piekļuve datubāzei, rīkojoties kā datu apstrādes pārzine, nokopēja un mantkārīgā nolūkā pārdeva datubāzi, kas saturēja 89 564 fizisko personu datus (vārdus, uzvārdus, adreses, tālruņa numurus un citas ziņas). Šajā lietā tiesa uzsvēra vēl vienu būtisku apstākli – lai personu sodītu par nelikumīgām darbībām ar datiem, lietā ir jābūt pierādījumiem, ka darbības ir veiktas ar patiesiem fizisku personu datiem. Kriminālatbildība iestājas par reāli eksistējošu, identificējamu personu datu nelegālu apriti.

✔️ Raimonda Paula personas datu izmantošanas lieta ir kārtējais apliecinājums tam, ka tiesībsargājošās iestādes uztver datu aizsardzību un normatīvo aktu ievērošanu ļoti nopietni. Lai gan kriminālatbildība neiestājas par katru formālu kļūdu vai pārkāpumu, uzņēmumiem un organizatoriem ir jārēķinās, ka, ja datu nelikumīgas apstrādes rezultātā tiek radīts būtisks kaitējums, vainīgajai personai draud atbildība pēc Krimināllikuma 145. panta pirmās daļas. Ja datu pārzinis vai apstrādātājs (piemēram, uzņēmums vai tā darbinieks ar attiecīgām pilnvarām un piekļuvi) datus izmanto ļaunprātīgi mantkārīgā nolūkā, atbildība iestājas saskaņā ar Krimināllikuma 145. panta otro daļu.

✔️ Lai mazinātu krimināltiesiskos un reputācijas riskus, jebkuram uzņēmumam vai pasākumu organizatoram ir jānodrošina caurskatāma datu iegūšanas procedūra, precīzi definējot datu apstrādes mērķus, saņemot nepārprotamu piekrišanu no datu subjektiem tādā apjomā, kādā tas nepieciešams, un veicot regulāru darbinieku pieejas tiesību auditu organizācijas iekšējām datubāzēm.

✔️ Atgriežoties pie raksta sākumā minētā Raimonda Paula gadījuma, tieši šos aspektus šobrīd nāksies vērtēt policijai un izmeklētājiem. Pirmstiesas izmeklēšanas ietvaros likumsargiem būs detalizēti jānoskaidro, vai vispār ir noticis noziedzīgs nodarījums, kāds ir tā veids, apmērs un nolūks. Proti, tiesībsargājošajām iestādēm būs jāatbild uz jautājumu – vai notikušais ir vērtējams tikai kā administratīvs datu apstrādes pārkāpums, vai tomēr šīs rīcības rezultātā komponistam ir radīts tāds būtisks kaitējums, kas prasa kriminālatbildības piemērošanu. Tādējādi šī lieta kalpos par vēl vienu svarīgu precedentu Latvijas datu aizsardzības un krimināltiesību praksē.

Kā atbrīvoties no nevajadzīga nekustamā īpašuma? Tiesiskais ceļvedis īpašuma atmešanai

Mon, 20 Apr 2026 06:16:29 GMT

✔️ Nekustamais īpašums parasti asociējas ar stabilitāti un vērtību, taču dzīvē mēdz būt situācijas, kad tas kļūst par smagu finansiālu vai juridisku nastu. Ja īpašums nes vairāk zaudējumu nekā labuma, ir svarīgi zināt, ka no tā ir iespējams likumīgi atteikties. Latvijas Republikas Augstākās tiesas (Senāta) nesenā prakse (Lieta Nr. SKC 387/2026) ir ieviesusi būtisku skaidrību jautājumā par to, kā īpašnieks var īstenot savas tiesības nekustamo īpašumu vienkārši "atmest".

✔️ Lielākoties nekustamo īpašumu atmešana notiek reti, un parasti tiek atmesti īpašumi, kas ir saimnieciski nerentabli vai pārmērīgi apgrūtināti. Šeit ir daži izplatīti piemēri, kad īpašuma atmešana var kļūt par vienīgo saprātīgo izeju:

Avārijas stāvoklī esošas būves: Jums pieder ēka, kas brūk kopā un ir bīstama apkārtējiem. Tās atjaunošana prasa milzu līdzekļus, pircēju atrast nav iespējams, bet pašvaldība turpina aprēķināt nekustamā īpašuma nodokli (nereti pat paaugstinātā apmērā).
Neizmantojamas un nepārdodamas zemes: Jūs esat mantojis nelielu, neērtas formas zemes strēmeli vai teritoriju, kurā nav atļauta nekāda apbūve (piemēram, aizsargjoslās). Pircēju nav, bet nodokļu rēķini par to pienāk regulāri.
Juridiski un finansiāli apgrūtinājumi: Īpašums ir pārmērīgi apgrūtināts ar dažādām publiski tiesiskām vai privāttiesiskām nastām, kas padara tā uzturēšanu neiespējamu.

✔️ Ko saka likums un Senāts? Bieži vien cilvēki domā, ka atbrīvoties no īpašuma var tikai tad, ja to kādam pārdod vai uzdāvina. Tomēr Civillikuma 1032. pants skaidri nosaka, ka īpašnieka īpašuma tiesība uz lietu izbeidzas, kad viņš šo lietu atmet, nenododot to nevienam citam. Senāts savā spriedumā ir nostiprinājis vairākas būtiskas atziņas, kas aizsargā īpašnieka tiesības:

Īpašniekam nav jāmeklē "saņēmējs": Īpašniekam ir tiesības atmest lietu, nepārnesot īpašuma tiesību citai personai.
Nav jāpaziņo valstij: Īpašniekam nav juridiski uzlikts pienākums pašam vai ar notāra starpniecību ziņot valstij vai pašvaldībai par savu gribu atmest īpašumu.
Īpašums kļūst par valsts vai pašvaldības atbildību: Pēc tam, kad īpašums ir atmests, tas kā bezīpašnieka lieta automātiski piekrīt valstij vai, likumā noteiktajos gadījumos, pašvaldībai. Ne valstij, ne pašvaldībai nav tiesību atteikties no tai piekrituša nekustamā īpašuma.

✔️ Kā pareizi atteikties no nekustamā īpašuma (Soli pa solim). Lai īpašuma atmešana būtu tiesiski spēkā, nepietiek vienkārši pamest ēku novārtā. Ir jāveic precīza juridiskā procedūra:

Nodokļu parādu nomaksa: Šis ir absolūti kritisks solis. Lai tiesnesis varētu apstiprināt jūsu vēlmi, jums ir pilnībā jānomaksā nekustamā īpašuma nodokļa pamatparāds, soda nauda un nokavējuma nauda. Jāveic arī nodokļa maksājums par to taksācijas gadu, kurā jūs veicat īpašuma atmešanu.
Skaidrs gribas izteikums: Atteikšanās no īpašuma nedrīkst būt aprobežota ar kaut kādiem nosacījumiem vai termiņiem. Tam ir jābūt nepārprotamam vienpusējam gribas izteikumam.
Vēršanās Zemesgrāmatā: Tiesa ir norādījusi, ka nekustama īpašuma atmešanai ir nepieciešams likumam atbilstošs nostiprinājuma lūgums, kas adresēts tiesai.
Pareizs lūguma formulējums: Zemesgrāmatas nostiprinājuma lūgumā ir jālūdz izdarīt ierakstu par konkrētā īpašnieka "īpašuma tiesības izbeigšanos", pievienojot piebildi, ka tas notiek "nekustama īpašuma atmešanas dēļ" vai "sakarā ar nekustama īpašuma atmešanu".

✔️ Ja īpašumam ir reģistrēti apgrūtinājumi, piemēram, hipotēkas, nomas līgumi, servitūti vai apbūves tiesības, nekustamā īpašuma atmešana tos neietekmē un neizdzēš. Pēc veiksmīgas atmešanas jūs uz visiem laikiem atbrīvojaties no publiski tiesiskajām un privāttiesiskajām nastām, kas gulstas uz šo īpašumu nākotnē. Tomēr jūs saglabājat atbildību par tiem personiskajiem pienākumiem, kas bija radušies vēl pirms īpašuma atmešanas.

"Neredzamie" fotoradari un tiesības uz drošību: kā Senāts nostājās autovadītāju pusē

Thu, 16 Apr 2026 06:51:49 GMT

✔️ Rīgas ielās aizvien biežāk parādās jauna veida videonovērošanas kameras, piemēram, iekārtas "Strops", kuras izmanto pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli. Lai arī autovadītāji regulāri saņem sodus, pašvaldība šīs vietas bieži neatzīmē ar ceļa zīmēm. Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 27. februāra lēmums lietā Nr. SKA-270/2026 ievieš būtiskas skaidrības par to, kā iedzīvotāji var aizstāvēt savas tiesības saistībā ar šiem tehniskajiem līdzekļiem. Šeit ir būtiskākie secinājumi no šī sprieduma, kas ikvienam satiksmes dalībniekam sniedz jaunus instrumentus savu interešu aizstāvībai.

✔️ Bieži vien strīds starp iedzīvotājiem un pašvaldību slēpjas normatīvo aktu interpretācijā. Ministru kabineta noteikumi Nr. 224 paredz skaidru kārtību: ceļa pārvaldītājam vietas, kur uzstādīti stacionārie tehniskie līdzekļi, ir obligāti jāapzīmē ar attiecīgām ceļa zīmēm. Tāpat pašvaldībai informācija par šo iekārtu atrašanās vietām ir jāpublicē un regulāri jāaktualizē savā tīmekļvietnē. Šajā lietā Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija atteicās izpildīt šīs prasības, norādot, ka kameras "Strops" ir uzskatāmas par pārvietojamām videonovērošanas kamerām, tādēļ uz tām minēto noteikumu prasības nav attiecināmas.

✔️ Sākotnēji Administratīvās rajona tiesas tiesnesis atteicās šo pieteikumu vispār pieņemt. Tiesas arguments bija balstīts uz pieņēmumu, ka ceļu satiksmes drošība ir tikai vispārēja publiska interese, kas pieteicēju neskar individuāli. Proti, tiesnesis uzskatīja, ka iedzīvotāja vispārīga vēlme būt informētam par kameru atrašanās vietām nerada viņam personīgu tiesību aizskārumu.

✔️ Senāts šo tiesneša lēmumu atcēla kā nepamatotu, radot ļoti labvēlīgu precedentu visiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Senāts uzsvēra, ka tehnisko līdzekļu uzstādīšanas galvenais mērķis ir novērst ceļu satiksmes negadījumus ar bojāgājušajiem vai cietušajiem. Ja iedzīvotājs ir aktīvs satiksmes dalībnieks (kā vadītājs, pasažieris, velosipēdists vai gājējs), viņam ir tiesības zināt vietas, kurās kompetentā iestāde ir identificējusi augstu negadījumu risku. Neinformējot par šīm kamerām, pašvaldība liedz iedzīvotājam iespēju rīkoties uzmanīgāk un tādējādi aizsargāt savas tiesības uz dzīvību un veselību. Senāts atzina, ka šī ir pietiekami nozīmīga tiesība, lai privātpersona varētu tiesā prasīt no pašvaldības konkrētu rīcību, tostarp noteikumu izpildi.

✔️ Pateicoties šim Senāta lēmumam, iedzīvotājiem tagad ir atvērtas durvis vērsties tiesā un prasīt, lai pašvaldība skaidri informē sabiedrību par vietām, kur tiek veikta pārkāpumu fiksēšana, ja šīs iekārtas ilgstoši darbojas kā stacionāri objekti.

Atalgojuma noslēpumu beigas: Kā jaunais Darba samaksas pārredzamības likums mainīs Latvijas darba tirgu?

Wed, 15 Apr 2026 08:51:16 GMT

✔️ Vienāds atalgojums par vienādu vai vienādas vērtības darbu ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem, taču realitātē atalgojuma atšķirības starp dzimumiem joprojām pastāv. Lai šo praksi lauztu, Latvijā ir tapis jauns Darba samaksas pārredzamības likuma projekts, kas pārņem ES Direktīvas 2023/970 prasības. Šis dokuments ievieš būtiskas spēles noteikumu izmaiņas, kas skars plašu sabiedrības daļu – tas attieksies ne tikai uz klasiskiem darbiniekiem, bet uz ikvienu, kurš darba devēja vadībā pret atlīdzību veic noteiktu darbu (tostarp ierēdņiem un citām nodarbināto kategorijām), kā arī uz darba meklētājiem. Lūk, visaptverošs ieskats tajā, kas drīzumā ietekmēs gan darba devēju ikdienu, gan nodarbināto tiesības.

✔️ Pirms darba attiecību uzsākšanas darba devējiem būs pienākums sniegt informāciju par sākuma atalgojumu vai tā amplitūdu. Ja vakance tiek izsludināta publiski, šai informācijai obligāti jābūt norādītai jau darba sludinājumā. Turklāt darba devējiem būs stingri aizliegts vaicāt kandidātiem par viņu esošo vai iepriekšējo atalgojumu.

✔️ Jebkuram nodarbinātajam būs tiesības pieprasīt un rakstveidā saņemt informāciju par savu individuālo darba samaksas līmeni, kā arī par vidējo atalgojumu uzņēmumā, kas sadalīts pa dzimumiem, attiecībā uz tiem kolēģiem, kuri veic tādu pašu vai vienādas vērtības darbu. Būtiski – likums padara par spēkā neesošiem jebkādus darba līguma vai iekšējās kārtības noteikumus, kas ierobežo darbinieka tiesības izpaust savu atalgojumu, ja tas tiek darīts vienlīdzīgas darba samaksas principa īstenošanas nolūkā.

✔️ Līdz šim diskriminācijas pierādīšana bieži gūlās uz darbinieka pleciem. Jaunais likums paredz – ja darba devējs nenodrošina darba samaksas pārredzamību un darbinieks norāda uz iespējamu diskrimināciju, darba devējam būs jāpierāda, ka diskriminācija nav notikusi. Turklāt prasījumiem, kas izriet no tiesībām uz vienlīdzīgu darba samaksu, tiek noteikts pagarināts noilguma termiņš – trīs gadi.

✔️ Vidējiem un lielajiem uzņēmumiem būs regulāri jāsniedz ziņojumi par darba samaksas atšķirībām starp sievietēm un vīriešiem, ko apkopos un publicēs Centrālā statistikas pārvalde.

✔️ Ja iesniegtais ziņojums atklās, ka vidējās darba samaksas atšķirība kādā nodarbināto kategorijā pārsniedz 5%, to nevar pamatot ar objektīviem kritērijiem, un šī situācija netiek labota sešu mēnešu laikā, darba devējam sadarbībā ar darbinieku pārstāvjiem būs obligāti jāveic detalizēts kopīgs darba samaksas novērtējums un nepamatotās atšķirības jānovērš.

✔️ Likumprojekts paredz nopietnu administratīvo atbildību, ko uzraudzīs Valsts darba inspekcija. Piemēram, par ziņošanas pienākuma neizpildi juridiskajām personām var tikt piemērots sods līdz 14 000 euro, Par vienlīdzīgas darba samaksas nenodrošināšanu vai atteikšanos veikt kopīgo novērtējumu sods juridiskajām personām var sasniegt 3500 euro, Pārkāpumi var kalpot arī kā iemesls izslēgšanai no publiskajiem iepirkumiem.

✔️ Sabiedriskās apspriešanas ietvaros nozares pārstāvji jau ir norādījuši uz vairākiem būtiskiem riskiem likuma praktiskajā ieviešanā. Likums prasa noteikt darba samaksu, balstoties uz dzimumneitrāliem kritērijiem (prasmes, piepūle, atbildība), taču nav vienotas metodikas šo kritēriju piemērošanai, kas var radīt atšķirīgas interpretācijas un strīdus. Ziņošanas prasības un nepieciešamība veidot detalizētas datu analītikas sistēmas radīs būtisku papildu slogu un izmaksas vidējiem uzņēmumiem. Pastāv risks, ka darbinieki varētu pārprast statistiskos datus, kas var radīt nepamatotus konfliktus organizācijas iekšienē, ja netiek nodrošināta atbilstoša iekšējā komunikācija.

✔️ Padomi darba devējiem – kā sagatavoties jau tagad? Lai gan lielākās izmaiņas un ziņošanas pienākumi stāsies spēkā 2027. gadā, uzņēmumu iekšējo procesu pārveide ir jāsāk nekavējoties.

Sāciet ar iekšējo auditu: Izvērtējiet savu pašreizējo algu sistēmu. Vai varat objektīvi, balstoties uz prasmēm un atbildību, izskaidrot, kāpēc divi darbinieki līdzīgos amatos saņem atšķirīgu atalgojumu?

Kategorizējiet amatus: Definējiet, kas jūsu uzņēmumā ir "vienādas vērtības darbs". Grupējiet amatus, izmantojot skaidrus, nediskriminējošos kritērijus.

Pielāgojiet atlases procesus: Apmāciet personāla atlases speciālistus. Svītrojiet no interviju jautājumiem vaicājumus par iepriekšējo algu un sāciet norādīt algu amplitūdas darba sludinājumos jau šodien.

Sagatavojieties komunikācijai: Kad darbinieki sāks izmantot savas tiesības pieprasīt datus, uzņēmumam ir jāspēj sniegt pamatotas, saprotamas atbildes. Izstrādājiet iekšējo komunikācijas plānu.

✔️ Padomi nodarbinātajiem – kā izmantot savas tiesības?

Ziniet savu vērtību jau pirms intervijas: Jums vairs nebūs jājūtas neērti par savu iepriekšējo algu, jo darba devējam nav tiesību par to jautāt. Algas amplitūdai būs jābūt norādītai sludinājumā, tādēļ sarunas varēsiet balstīt tikai uz savām prasmēm un amata prasībām.

Lūdziet informāciju droši: Ja jums ir aizdomas par atalgojuma nevienlīdzību, pieprasiet informāciju par vidējo atalgojumu jūsu amata kategorijā. Likums aizsargā no nelabvēlīgām sekām, ja izmantojat šīs tiesības.

Aizmirstiet par algas slepenību: Jūs drīkstat brīvi apspriest savu atalgojumu ar kolēģiem, lai pārliecinātos, ka netiekat diskriminēti. Neviens līgums jums to nevar aizliegt.

✔️ Darba samaksas pārredzamības likums ir sarežģīts un prasa rūpīgu juridisko iedziļināšanos gan no darba devēju, gan darbinieku puses. Mūsu advokātu birojs seko līdzi normatīvo aktu attīstībai un ir gatavs palīdzēt jūsu uzņēmumam izstrādāt caurskatāmas atalgojuma politikas, kā arī sniegt atbalstu iespējamu darba strīdu risināšanā.

Vai saules paneļi uz ēkas fasādes vienmēr ir atļauti? Interesantas atziņas no jaunākās tiesu prakses

Tue, 14 Apr 2026 13:38:07 GMT

✔️ Arvien vairāk nekustamo īpašumu īpašnieku izvēlas investēt zaļajā enerģijā, taču vai vienmēr drīkstam uzstādīt saules paneļus tur, kur tas šķiet visizdevīgāk? Nesenais Administratīvās apgabaltiesas spriedums ievieš skaidrību jautājumā, kur satiekas privātpersonu vēlme pēc energoefektivitātes un pašvaldības pienākums sargāt pilsētvidi.

✔️ Kāda nekustamā īpašuma īpašniece vēlējās saskaņot 36 saules paneļu uzstādīšanu uz savas dzīvojamās ēkas sānu fasādes, 3. līdz 5. stāva līmenī. Ēka atrodas Rīgā, apbūves aizsardzības teritorijā "Maskavas priekšpilsēta", un tai ir noteikts potenciāli vērtīgas vēsturiskas būves statuss. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments šo ieceri atteica saskaņot, norādot, ka izvēlētais risinājums degradē pilsētvidi un negatīvi ietekmē skatu perspektīvu. Īpašniece tam nepiekrita, argumentējot, ka paneļi uzstādīti uz sānu, nevis ielas fasādes, turklāt Rīgā netrūkst citu ēku ar līdzīgiem risinājumiem. Lietai nonākot tiesā, atklājās vairākas ļoti interesantas juridiskas nianses, kas būtu jāzina ikvienam īpašniekam.

✔️ Sākotnēji pašvaldība atteikumu daļēji pamatoja ar Apbūves noteikumu punktu, kas aizliedz tehnisko iekārtu izvietošanu uz būves ielas fasādes. Pašvaldība savā tīmekļvietnē bija publicējusi skaidrojumu, mēģinot šo aizliegumu attiecināt arī uz pagalma fasādēm un jumtiem. Tiesa šādu praksi noraidīja, norādot, ka skaidrojums pārsniedz normas gramatisko saturu, un tādēļ konkrētajā lietā, kur paneļi ir uz sānu fasādes, šī norma nav piemērojama. Tas ir būtisks atgādinājums – iestādes nedrīkst radīt jaunus ierobežojumus privātpersonām ārpus skaidri noteikta regulējuma.

✔️ Neskatoties uz iepriekšējo punktu, tiesa īpašnieces pieteikumu noraidīja. Iemesls slēpjas faktā, ka ēka atrodas apbūves aizsardzības teritorijā. Šādās teritorijās ir jāsargā pilsētvides panorāma, siluets un skatu perspektīvas, un ēkas sānu fasādes nevar vērtēt izolēti no kopējās apbūves. Tiesa atzina, ka vizuāli kontrastējošie, tumšie saules paneļi uz ugunsmūra ir labi redzami no publiskās ārtelpas un traucē viengabalainu skatu uztveri.

✔️ Īpašniece centās pierādīt savu taisnību, iesniedzot fotogrāfijas ar citām Rīgas ēkām, kur paneļi ir labi redzami, uzsverot nevienlīdzīgu attieksmi. Tiesa atbildēja ar svarīgu atziņu par tiesiskās vienlīdzības principu: šis princips nerada tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi, ja salīdzināmā situācija ir prettiesiska. Tas, ka citi, iespējams, ir patvaļīgi uzstādījuši iekārtas vai saņēmuši prettiesisku labumu, nedod tiesības pieprasīt tādu pašu prettiesisku labumu sev.

✔️ Strīdos par estētiku un iederību ainavā tiesa respektē būvvaldes arhitekta kā speciālista profesionālo vērtējumu. Tas, ka īpašniekam ir atšķirīgs – subjektīvs – viedoklis par saules paneļu izskatu, automātiski nenozīmē, ka iestādes vērtējums nav pamatots.

✔️ Jaunu, ilgtspējīgu tehnoloģiju izmantošana ir apsveicama, taču tā nevar kļūt par pašmērķi, ignorējot sabiedrības intereses saglabāt kvalitatīvu un kultūrvēsturiski vērtīgu pilsētvidi. Konkrētajā lietā īpašniecei saules paneļu uzstādīšana izmaksāja vairāk nekā 20 000 eiro, kas tagad, visticamāk, nesīs papildu zaudējumus to demontāžas vai pārvietošanas dēļ.

✔️ Galvenā mācība – pirms veikt iespaidīgas investīcijas un izvietot tehniskās iekārtas uz fasādēm (īpaši aizsargājamās apbūves teritorijās), iecere ir obligāti un savlaicīgi jāsaskaņo ar pašvaldību. Tāpat jārēķinās, ka pašvaldībai ir tiesības ierobežot šādu iekārtu vizuālo noformējumu pat tad, ja tam nav nepieciešams pilns būvniecības process.

Valdes locekļa personīgā atbildība par uzņēmuma nodokļu parādiem: Mīti, realitāte un aizsardzības iespējas

Tue, 14 Apr 2026 06:21:31 GMT

✔️ Daudzi uzņēmēji joprojām uzskata, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību pilnībā pasargā viņu personīgo maku. Tomēr situācija var strauji mainīties, ja uzņēmumam izveidojas ievērojami nodokļu parādi. Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 60. panta pirmo daļu, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir tiesības uzsākt procesu, lai no valdes locekļa personīgi atlīdzinātu juridiskās personas nokavētos nodokļu maksājumus. Šī norma ir skaidri vērsta uz nodokļu iekasēšanas efektivitātes uzlabošanu un valdes locekļu atbildības veicināšanu. Lai gan šāds VID solis var šķist biedējošs un nopietns risks , jaunākā tiesu prakse parāda, ka valdes locekļiem ir vairāki aizsardzības mehānismi.

✔️ Lai VID varētu no jums piedzīt uzņēmuma nodokļu parādu, ir vienlaikus jāizpildās pieciem likumā noteiktiem kumulatīviem kritērijiem. Būtiskākais no tiem, kas bieži vien izšķir lietas iznākumu, ir parāda apmērs – nokavēto nodokļu maksājumu summai ir jāpārsniedz 50 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsumma.

✔️ Tiesvedībās ar VID bieži parādās argumenti, kurus tiesa konsekventi noraida. No šīm kļūdām ir stingri jāizvairās:. Aizbildināšanās, ka bijāt tikai formāls valdes loceklis un faktiski lēmumus pieņēma cita persona, tiesā netiek atzīta par attaisnojumu. Tiesa uzskata, ka, piekrītot ieņemt amatu, persona uzņemas pilnu atbildību. Šādi argumenti tiesu praksē tiek konsekventi noraidīti. Valdes locekļa amata atstāšana neatbrīvo no atbildības par tiem nodokļu parādiem, kas jau bija izveidojušies jūsu pilnvaru laikā.

✔️ Tomēr, kā liecina tiesu prakse, pastāv vairāki spēcīgi un nodokļu maksātājiem labvēlīgi argumenti, kas var novest pie VID lēmuma atcelšanas. Visefektīvākie argumenti ir saistīti ar laika faktoriem un procesuālām niansēm. Piemēram, tiesa ir atzinusi, ka kritērijam par parāda apmēru ir jāizpildās tieši laikā, kamēr pildījāt valdes locekļa pienākumus. Ja šis slieksnis tiek sasniegts tikai pēc jūsu aiziešanas no amata (piemēram, VID vēlāk veic nodokļu kontroles uzrēķinu par pagātni), procesa uzsākšanai pret jums nav tiesiska pamata. Ja valdē bijuši vairāki locekļi, atbildība iestājas tikai tam loceklim (vai locekļiem), kura pilnvaru laikā izpildījās visi kritēriji, tajā skaitā parāda apmēra sliekšņa pārsniegšana.

✔️ Viens no spēcīgākajiem Senāta judikatūrā balstītajiem argumentiem ir saistīts ar uzņēmuma likvidāciju. Ja uzņēmums ir likvidēts un izslēgts no komercreģistra, un VID ir dzēsis tā nodokļu parādus pirms tiek pieņemts galīgais lēmums par šī parāda piedziņu no jums kā valdes locekļa, VID lēmums ir prettiesisks. Nodokļu parāda dzēšana rada parāda neesību, un vairs nepastāv pats parāds, kuru no jums varētu atlīdzināt. Šis princips darbojas arī tad, ja parāds tiek dzēsts jau tiesvedības laikā. Tomēr jābūt uzmanīgiem – ja lēmums pret valdes locekli stājas spēkā pirms uzņēmuma likvidācijas un parāda dzēšanas, atbildība saglabājas.

✔️ Jums ir tiesības pierādīt, ka rīkojāties atbildīgi un neesat vainojams pie parāda izveidošanās vai nesamaksāšanas. Ja uzņēmums saskaras ar finansiālām grūtībām, varat norādīt uz savu aktīvo rīcību, piemēram, vēršanos VID ar lūgumu noteikt parāda samaksas grafiku. Tāpat, ja aktīvi tika atsavināti, jums jāspēj pierādīt, ka darījumiem bija ekonomisks pamatojums, tie notika par tirgus cenu, un iegūtie līdzekļi tika novirzīti saimnieciskajai darbībai vai citiem prioritāriem kreditoriem, piemēram, darbiniekiem. Taču jāpatur prātā, ka tiesas bieži atzīst nodokļu maksājumu prioritāti.

✔️ Pamatojoties uz augstāk minētajām tiesu prakses atziņām, šeit ir daži svarīgi ieteikumi jūsu ikdienas darbam:

Neuzņemieties amatu formāli: Nekad nepiekrītiet ieņemt valdes locekļa amatu, ja reāli nepārvaldāt uzņēmumu, jo tiesa šādu ieganstu nepieņems un neatbrīvos no atbildības.
Sekojiet līdzi cipariem: Regulāri uzraugiet uzņēmuma nodokļu parāda apmēru, jo tas ir izšķirošs kritērijs iespējamās atbildības iestāšanās brīdim. Īpašu uzmanību pievērsiet brīdim, kad tas pietuvojas likumā noteiktajam slieksnim.
Dokumentējiet visu: Savas rīcības kā "krietnam un rūpīgam saimniekam" pierādīšana ir vispusīgi un sarežģīti argumentējama līnija, kas prasa spēcīgu dokumentāru pamatojumu pilnīgi katrai jūsu darbībai. Saglabājiet pierādījumus par darījumu ekonomisko pamatojumu un naudas izlietojumu.
Komunicējiet ar iestādēm: Neignorējiet finansiālas grūtības. Aktīva rīcība, piemēram, vēršanās VID pēc samaksas grafika, nākotnē var kalpot kā apliecinājums tam, ka mēģinājāt situāciju atrisināt godprātīgi. Tāpat sekojiet līdzi, vai nepastāv Maksātnespējas likumā noteiktās maksātnespējas pazīmes.

Lieliskas ziņas: Plāno atcelt NĪN mājoklim! Mūsu advokātu biroja vērtējums un aicinājums likumdevējam

Mon, 13 Apr 2026 07:17:32 GMT

✔️ Saeimā nesen ir iesniegts jauns likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"". Mūsu advokātu birojs seko līdzi šīm likumdošanas izmaiņām, jo tās tiešā veidā ietekmēs teju katru Latvijas iedzīvotāju. Mēs pilnībā atbalstām šīs iniciatīvas pamatdomu, taču uzskatām, ka tās veiksmīgai un taisnīgai ieviešanai ir nepieciešami kritiski precizējumi.

✔️ Iesniegtie grozījumi paredz nozīmīgu atvieglojumu – ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) neaplikt vienu Latvijas pilsoņa īpašumā esošu nekustamo īpašumu, ko persona ir deklarējusi kā savu dzīvesvietu. Šis atbrīvojums attiektos arī uz mājoklim piekritīgo zemes platību - pilsētās un pagastos – līdz 1500 kvadrātmetriem, viensētās – līdz 2 hektāriem. Paredzēts, ka šīs izmaiņas varētu stāties spēkā 2027. gada 1. janvārī.

✔️ Likumprojekta izstrādātāji pamatoti norāda, ka pašreizējā, no kadastrālās vērtības atkarīgā nodokļu sistēma var būtiski ietekmēt mājsaimniecību ekonomisko stāvokli. Mēs piekrītam, ka augstāki nodokļi palielina nabadzības risku un var veicināt iedzīvotāju emigrāciju. Tāpat šāda prakse nav nekas unikāls Eiropā. Vairākās citās valstīs, piemēram, Dānijā, Francijā, Beļģijā, Maltā un Īrijā, fizisko personu pirmais mājoklis ir atbrīvots no NĪN. Šādas politikas ieviešana Latvijā palīdzētu mazināt finansiālo slogu iedzīvotājiem, kā arī aizsargātu Satversmes 105. pantā garantētās ikviena tiesības uz īpašumu.

✔️ Lai gan mēs atzinīgi vērtējam likumprojektā ielikto pamatdomu, mūsu advokātu birojs vērš uzmanību uz būtisku risku pašreizējā redakcijā, kas var novest pie netaisnīgas likuma piemērošanas. Likumprojektam ir nepārprotami jānosaka proporcionalitātes princips. Redakcijai ir jāizslēdz jebkāda iespējamība, ka, īpašuma platībai kaut par matu pārsniedzot noteikto limitu, nodoklis tiek aprēķināts par visu īpašumu kopumā.

✔️ Iedomāsimies situāciju: Jums pilsētā pieder ģimenes māja ar 1500 kvadrātmetru lielu zemes gabalu. Saskaņā ar jauno likumprojektu, Jūs par šo īpašumu NĪN nemaksāsiet. Taču, ja Jūsu zemes platība būs 1501 kvadrātmetrs, pastāv risks, ka likuma nepilnīgas interpretācijas rezultātā Jums tiks piemērots nodoklis par visiem 1501 kvadrātmetriem. Mūsu nostāja ir skaidra: ar nodokli būtu jāapliek tikai tā platība, kas pārsniedz likumprojektā norādīto normu. Proti, iepriekš minētajā piemērā (1501 kvadrātmetra gadījumā) NĪN būtu jāmaksā tikai par šo vienu platību pārsniedzošo kvadrātmetru, proporcionāli aprēķinot to no kopējās kadastrālās vērtības.

✔️ Šāda pieeja nodrošinātu tiesisko vienlīdzību, pasargātu iedzīvotājus no nesamērīgiem nodokļu lēcieniem minimālu platības atšķirību dēļ un pilnībā atbilstu likumprojekta sākotnējam mērķim – radīt drošu un paredzamu nodokļu sistēmu. Tā kā mēs zinām, ka mūsu biroja ierakstiem seko līdzi arī daudzi politiķi un deputāti, mēs izmantojam šo iespēju, lai tieši aicinātu likumdevēju sadzirdēt šo argumentu un attiecīgi pilnveidot likumprojekta tekstu pirms tā galīgās pieņemšanas.

Felipes gadījums: Vai influencerim pienākas Latvijas pilsonība par "īpašiem nopelniem"?

Thu, 09 Apr 2026 13:27:38 GMT

✔️ Šobrīd sabiedrības un likumdevēju uzmanības lokā ir nonācis jautājums par iespējamu Latvijas pilsonības piešķiršanu izņēmuma kārtā Brazīlijas pilsonim Felipem. Viņš ir multimākslinieks un digitālā satura veidotājs, kurš Latvijā ir iemantojis popularitāti un savos sociālajos tīklos popularizējis Latviju ārvalstnieku vidū. Tā kā viņš nav Eiropas Savienības pilsonis, viņam regulāri nākas saskarties ar vīzas termiņa beigām un nepieciešamību izbraukt no valsts. Pašlaik Saeimas komisija vērtē iespēju viņam piešķirt pilsonību. Tomēr, raugoties no tiesiskā un valstiskā viedokļa, ir pamatoti jāuzdod jautājums: tieši kādi ir Felipes īpašie nopelni Latvijas labā, kas attaisnotu šādu izņēmuma statusu?

✔️ Saskaņā ar Latvijas Pilsonības likumu, uzņemšana pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā ir stingra izņēmuma procedūra, par kuru atsevišķu lēmumu pieņem Saeima. Šis mehānisms atbrīvo pretendentu no latviešu valodas, vēstures un Satversmes zināšanu pārbaužu kārtošanas. Tomēr likumdevējs ir noteicis ļoti skaidrus rāmjus:

Nopelniem ir jābūt reāliem, pierādāmiem un jau esošiem uz iesnieguma iesniegšanas brīdi.
Saeima nevar piešķirt pilsonību par nākotnes solījumiem, piemēram, tikai par solījumu turpmāk popularizēt valsti vai atvest investīcijas.
Eiropas praksē šādu lēmumu pieņemšanā bieži tiek piesaistīti nozares eksperti, lai profesionāli izvērtētu lēmuma atbilstību valsts interesēm. Turklāt virknē valstu (tostarp Dānijā, Vācijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē) normatīvie akti vispār neparedz pilsonības piešķiršanu par nopelniem.

✔️ Lai izprastu "īpašo nopelnu" mērogu, ir vērts atskatīties uz vēsturiskiem precedentiem. Ja 20. gadsimta 90. gados šī norma tika piemērota bieži, tad mūsdienās mehānisms tiek izmantots ievērojami retāk, un katrs kandidāts tiek vētīts ļoti rūpīgi.

Pēdējā laika spilgtākie piemēri demonstrē neapstrīdamu izcilību starptautiskā līmenī:

Vitālijs Manskis (2025): Starptautiski atzīts kino dokumentālists, kura rīkotais festivāls "Artdocfest" sniedzis ievērojamu ieguldījumu Latvijas kultūrtelpā.
Mihails Barišņikovs (2017): Viens no pasaules slavenākajiem baletdejotājiem, kura sasniegumi un lojālā saikne ar dzimto Rīgu ir pasaules mēroga parādība.
Fedirs Kuļišs (2025): Ukraiņu daiļslidotājs, kuram pilsonība piešķirta sportisko mērķu vārdā – lai pārstāvētu Latviju 2026. gada Ziemas olimpiskajās spēlēs.

Vienlaikus ļoti indikatīvs ir Garija Kasparova gadījums (2013). Neskatoties uz viņa globālo atpazīstamību, Saeimas frakcijas viņa lūgumu noraidīja, jo reālie, jau esošie nopelni tieši Latvijas valsts labā netika atzīti par pietiekami lieliem.

✔️ Atgriežoties pie Felipes situācijas, fons iezīmē pragmatiskāku ainu. Lai gan rekomendāciju viņa uzņemšanai pilsonībā ir parakstījis arī izcilais basketbolists Kristaps Porziņģis, mums ir kritiski jāizvērtē paša pretendenta reālais pienesums. Vai pilsonības piešķiršana izņēmuma kārtā nekļūst par ērtu instrumentu, lai ārvalstniekam nebūtu jāsaskaras ar vīzas termiņa beigām?

✔️ Jebkura šāda epizode beigās ir Saeimas deputātu politisks lēmums par to, vai personas atpazīstamība un devums ir kvalificējams kā pietiekami nozīmīgs un Latvijas interesēm atbilstošs. Ja Garija Kasparova sasniegumi netika atzīti par pietiekamiem, tad rodas pamatotas šaubas, vai digitālā satura veidošana un dalība izklaides projektos spēj sasniegt to augsto latiņu, ko savulaik nosprauduši tādi kultūras dižgari kā Barišņikovs. Pilsonība ir valsts augstākā atzinība un piederības forma, kuras iegūšanai būtu jābalstās uz patiesi nacionālas nozīmes devumu, nevis popularitāti internetā.

✔️ Pilsonība ir mūsu valsts pamats un augstākā piederības zīme. Vai, jūsuprāt, normatīvajos aktos ietvertais jēdziens "īpaši nopelni valsts labā" mūsdienu digitālajā laikmetā ir kļuvis pārāk izplūdis? Kur mums kā sabiedrībai un likumdevējam būtu jānovelk sarkanā līnija starp simpātisku popularitāti izklaides sfērā un patiesu, paliekošu ieguldījumu Latvijas valstiskuma un kultūras attīstībā? Vai esam gatavi šo izņēmuma statusu pārvērst par dāvanu veiksmīgiem sociālo tīklu influenceriem? Dalīties ar savu viedokli komentāros!

Videonovērošana caur durvju "actiņu": Vai tas ir atļauts?

Thu, 09 Apr 2026 05:49:23 GMT

✔️ Viedās tehnoloģijas un drošības risinājumi aizvien biežāk ienāk mūsu ikdienā, un viena no populārām izvēlēm ir durvju "actiņas" ar iebūvētu videokameru. Kaimiņu vidū tas nereti raisa strīdus un jautājumus – vai šāda kameras uzstādīšana daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpā nepārkāpj citu personu tiesības uz privātumu un Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Datu regulas) prasības? Balstoties uz Datu valsts inspekcijas (Inspekcijas) sniegtajiem skaidrojumiem, esam apkopojuši būtiskāko informāciju par šādu ierīču tiesisko regulējumu.

✔️ Fiziskās personas videoattēls, ja pēc tā persona ir identificējama, ir uzskatāms par personas datiem. Jebkuras darbības, kas tiek veiktas ar šiem datiem (tostarp to iegūšana un glabāšana), ir uzskatāmas par personas datu apstrādi. Tomēr tas automātiski nenozīmē, ka katrai durvju kamerai ir jāpiemēro stingrās Datu regulas prasības. Kā skaidro Inspekcija, gan Datu regula, gan Fizisko personu datu apstrādes likums paredz būtisku izņēmumu datu aizsardzības prasību piemērošanā. Proti, Datu regula neattiecas uz tādu personas datu apstrādi, ko fiziska persona veic tikai personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā. Arī nacionālais likums apstiprina, ka regulas prasības neattiecas uz datu apstrādi, izmantojot automatizētas videonovērošanas ierīces personiskajām vai mājsaimniecības vajadzībām.

✔️ Ja persona šos datus iegūst un glabā tikai personiskos nolūkos un tas nav saistīts ar profesionālu vai komerciālu darbību, persona ir atbrīvota no pienākuma ievērot Datu regulas nosacījumus. Lai videonovērošanu caur durvju kameru varētu kvalificēt kā mājsaimniecības pasākumu, jāizpildās noteiktiem kritērijiem. Kameras leņķim ir jābūt pietiekami šauram. Redzamais apjoms nedrīkst būt lielāks par to, ko varētu redzēt, pa tiešo skatoties caur parasto durvju actiņu. Tā faktiski fiksē notikumus tādā leņķī un izšķirtspējā, kādā tiem varētu sekot pats novērotājs, atrodoties telpas iekšpusē. Pirms videonovērošanas vērtēšanas vienmēr ir jāsecina, vai apstrāde tiek veikta šaurā vai plašā mērogā. Par datu apstrādi personiskajām vajadzībām netiek uzskatīta publiskās telpas vai trešās personas īpašuma novērošana plašā mērogā. Ievērojot šos kritērijus, "gudrās actiņas" izmantošana tiek uzskatīta par personas datu apstrādi mājsaimnieciska pasākuma gaitā, uz ko Datu regula neattiecas.

✔️ Bieži vien rodas jautājums par to, vai par šādu kameras esamību ir jābrīdina kaimiņi. Inspekcija norāda: ja datu apstrāde tiek veikta personiskām vajadzībām (tātad, darbojas mājsaimniecības izņēmums), uz ierīces īpašnieku neattiecas Datu regulas nosacījumi. Tas ietver arī to, ka nav pienākuma izvietot informatīvās zīmes par videonovērošanu garāmejošo personu jeb datu subjektu informēšanai.

✔️ Lai gan ierīces izmantošana savas drošības nolūkos ir pieļaujama, pastāv stingra robeža, ko nedrīkst pārkāpt. Ja ierīces fiksētie materiāli, kuros redzami citu personu dati, tiek publicēti, piemēram, sociālajos tīklos, tā vairs nav uzskatāma par apstrādi personiskām vajadzībām. Šāda rīcība būs neatbilstoša Datu regulai, un par to var iestāties atbildība.

10 bērni, 40 darba gadi un 503 eiro pensija: Vai valsts adekvāti novērtē vecāku ieguldījumu?

Wed, 08 Apr 2026 06:26:57 GMT

✔️ Nesen portālā “Delfi” izskanēja stāsts par Maiju no Lizuma pagasta. Viņa ir izaudzinājusi 10 bērnus un, neraugoties uz kuplo ģimeni, viņas darba stāžs ir 40 gadi. Tomēr, 66 gadu vecumā dodoties vecuma pensijā, par ieguldītajām rūpēm viņa katru mēnesi saņem vien 503 eiro pensiju. Šis stāsts izgaismo būtisku trūkumu mūsu sociālajā un tiesiskajā sistēmā, raisot jautājumus par to, cik taisnīgi valsts novērtē savu iedzīvotāju devumu.

✔️ Vai 503 eiro mēnesī ir adekvāts atalgojums par desmit jaunu nodokļu maksātāju izaudzināšanu un četrdesmit gadu ilgu darbu? Katrs izaudzinātais bērns, kurš strādā un maksā nodokļus, sniedz milzīgu, pastāvīgu finansiālu pienesumu valsts budžetam. Tomēr pašreizējā sistēma šo faktu pensiju aprēķinos ignorē. Vecāki, īpaši daudzbērnu mātes, kuri savus resursus ir veltījuši bērnu audzināšanai, nereti upurē savu karjeras izaugsmi, kas tiešā veidā vēlāk atspoguļojas neadekvāti zemos ienākumos vecumdienās.

✔️ Mūsu advokātu birojs saskata, ka tiesību aktos un sociālajā politikā ir nepieciešamas konceptuālas izmaiņas. Būtu jāievieš sistēma, kurā noteikta daļa no katra Latvijā strādājošā bērna nomaksātajiem nodokļiem vai ienākumiem tiek automātiski un tieši novirzīta viņa vecāku pensijas kapitālam. Šādai reformai būtu daudzpusēji, valstiski svarīgi ieguvumi:

Tieša motivācija demogrāfijai: Vecākiem būtu skaidrs un likumiski nostiprināts garants, ka bērnu laišana pasaulē un audzināšana ir ne tikai emocionāls, bet arī drošs finansiāls ieguldījums viņu pašu labklājībā vecumdienās.
Jauniešu motivācija strādāt un pelnīt Latvijā: Bērniem rastos personīga, spēcīga motivācija strādāt, veidot karjeru un godīgi maksāt nodokļus tieši Latvijā. Apziņa, ka daļa no viņu darba augļiem neaiziet abstraktā "kopējā budžetā", bet gan tieši un uzreiz palielina viņu pašu vecāku pensiju, veicinātu vēlmi celt savu atalgojuma līmeni un maksāt nodokļus.
Darbaspēka un kapitāla aizplūšanas apturēšana: Šāds modelis padarītu palikšanu dzimtenē finansiāli un emocionāli izdevīgāku. Ienākumi paliktu Latvijas ekonomikā, stiprinot ģimeņu pirktspēju un mazinot vēlmi doties peļņā uz ārvalstīm, kur šādas tiešas finansiālas saites ar vecāku labklājību dzimtenē nav.

✔️ Tiesiskai valstij ir jānodrošina, lai sociālā sistēma būtu taisnīga pret visiem. Vecākiem, kuri izaudzina jauno paaudzi un ar savu darbu nodrošina valsts pastāvēšanu nākotnē, nav jāuztraucas par izdzīvošanu vecumdienās. Ir pienācis laiks atbildīgai rīcībai un likumdošanas iniciatīvām, kas reāli atalgotu ģimenes un stiprinātu solidaritāti starp paaudzēm.

✔️ Pensiju sistēma balstās uz solidaritātes principu, paļaujoties, ka nākamās paaudzes nodokļu maksātāji uzturēs šodienas pensionārus. Tomēr tā paša likumdošanas ietvara ietvaros valsts ignorē to, kurš šos "nākamās paaudzes nodokļu maksātājus" ir radījis, izglītojis un uzturējis. Bērnu audzināšana prasa milzīgus personīgos, laika un finanšu resursus, kas vecākiem (īpaši mātēm) objektīvi liedz iespēju pilnvērtīgi konkurēt darba tirgū un uzkrāt augstu individuālo sociālo nodokli. Tā rezultātā tiek pārkāpts sociālā taisnīguma princips – valsts iekasē nodokļus no izaudzinātajiem bērniem, lai uzturētu sistēmu kopumā, bet bērnu bioloģiskajiem vecākiem, kuri upurējuši savu karjeru, atmet iztikas minimumam tuvu summu.

✔️ Ņemot vērā, ka šogad notiks 15. Saeimas vēlēšanas, politiskajām partijām ir jāpārtrauc slēpties aiz tukšām deklarācijām par ģimenes vērtībām. Vēlētājiem vairs nevajag abstraktus solījumus, bet gan konkrētu tiesisko piedāvājumu. Partijām savās priekšvēlēšanu programmās ir tieši jāatbild: Kāds ir jūsu tiesiskais risinājums, lai novērstu netaisnību pret vecākiem? Mēs aicinām ikvienu politisko spēku apsvērt un piedāvāt normatīvo aktu grozījumus, kas iekļauj bērnu nomaksāto nodokļu tiešu piesaisti vecāku pensijām.

Netaisnīgi zaudēts iepirkums? Kā veiksmīgi piedzīt neiegūto peļņu no pasūtītāja

Tue, 07 Apr 2026 06:22:13 GMT

✔️ Dalība publiskajos iepirkumos prasa milzīgus resursus, tāpēc situācija, kad pasūtītājs pieļauj pārkāpumus un netaisnīgi liedz jums uzvaru, ir ne tikai nomācoša, bet arī finansiāli sāpīga. Ko darīt? Cīnīties par taisnību un prasīt zaudējumu atlīdzību.

✔️ Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 2. februāra lēmums (lieta Nr. SKA-287/2026) lietā, kurā būvuzņēmējs no pasūtītāja piedzina vairāk nekā 700 tūkstošus eiro, sniedz ļoti vērtīgas atziņas par to, kā uzņēmējiem jāpierāda sava neiegūtā peļņa iepirkumu strīdos. Šis spriedums ievērojami atvieglo dzīvi godprātīgiem pretendentiem un liedz pasūtītājiem slēpties aiz birokrātiskām atrunām. Lūk, būtiskākās atziņas, kas noderēs ikvienam uzņēmumam, kas plāno vērsties pret pasūtītāju par neiegūtās peļņas piedziņu.

✔️ Pasūtītāji tiesvedībās bieži mēģina apgalvot, ka uzņēmēja aprēķini ir tikai pieņēmumi un vēlmes, pieprasot absolūti precīzus un detalizētus peļņas pierādījumus. Senāts šādu pieeju ir noraidījis. Neiegūtās peļņas aprēķins vienmēr būs balstīts uz hipotētiski modelētu situāciju pagātnē. Tā kā neiegūtā peļņa vienmēr būs hipotētiska peļņa, tās apmērs var arī nebūt precīzi pierādīts līdz pēdējam centam. Lai atgūtu zaudējumus, ir pietiekami, ja tiek pierādīta neiegūtās peļņas liela varbūtība, proti, tā peļņa, kuru uzņēmējs varēja ticami gūt.

✔️ Biežs pasūtītāju arguments ir tāds, ka uzņēmējs nav iesniedzis detalizētas lokālās tāmes vai tehniskos projektus, tāpēc peļņa nav pierādīta. Tehniskā projekta izstrāde un detalizētu tāmju sagatavošana bieži ir veicama tikai pēc iepirkuma līguma noslēgšanas. Ja līgums pasūtītāja prettiesiskas rīcības dēļ netika noslēgts, šie detalizētie darbības posmi objektīvi nemaz nevarēja tikt īstenoti. Tiesa nevar izvirzīt uzņēmējam pierādīšanas pienākumu attiecībā uz tādiem apstākļiem, kuru konstatēšana kļuva neiespējama tieši pasūtītāja prettiesiskas rīcības dēļ. Šādās situācijās ir pilnīgi pietiekami, ja uzņēmējs neiegūtās peļņas apmēru pamato ar tiem pierādījumiem, kas tam bija objektīvi pieejami iepirkuma brīdī (piemēram, finanšu piedāvājums, sākotnējās tāmes un nozares ekspertu vērtējumi).

✔️ Pasūtītāji mēdz apgalvot, ka uzņēmēja plānotā peļņa ir jāsamazina, jo inflācijas un izmaksu pieauguma dēļ reālā peļņa būtu bijusi mazāka. Ja iepirkuma līguma projektā nebija paredzēta būvdarbu cenas indeksācija inflācijas vai deflācijas dēļ, tad inflācija ir apzināts uzņēmējdarbības risks, kas jau sākotnēji tika ietverts uzņēmēja piedāvātajā cenā. Neiegūtā peļņa ir jānosaka tieši tāda, kādu uzvarējušais pretendents gūtu saskaņā ar līguma noteikumiem un neatkarīgi no izmaksu svārstībām, jo tas bija izpildītāja uzņemts risks. Pasūtītājs nedrīkst tiesvedībā mākslīgi pārrēķināt un samazināt uzņēmēja neiegūto peļņu, izmantojot indeksācijas metodoloģiju, ja pašā līgumā šāds mehānisms nemaz nebija paredzēts.

✔️ Ir būtiski nošķirt, vai pasūtītāja kļūdas dēļ jūs zaudējāt iespēju sacensties, vai arī jūs droši būtu uzvarējis. Neiegūto peļņu var prasīt tikai tad, ja ir konstatēts, ka, novēršot pārkāpumu iepirkuma procedūrā, šī privātpersona patiešām būtu ieguvusi līguma slēgšanas tiesības. Ja lietā ir pierādīts, ka tiesiskas procedūras gadījumā uzņēmējs garantēti būtu atzīts par uzvarētāju, tas dod tiesības prasīt pilnu kompensāciju par paša līguma zaudēšanu un droši neiegūto peļņu no tā izpildes. Koncepts "iespējas zaudēšana" ir piemērojams tikai tad, ja uzņēmējam bija nopietna, bet tomēr nenoteikta varbūtība uzvarēt, un šādos gadījumos kompensācija būtu par zaudētajām izredzēm, nevis garantēto peļņu.

Skaļa mūzika, naktsmiers un policijas bezdarbība: vai un kā var iesūdzēt pašvaldību?

Wed, 01 Apr 2026 13:48:17 GMT

✔️ Iedomājieties situāciju: kaimiņos esošā kafejnīca visu vasaru rīko trokšņainus pasākumus, kas traucē jūsu naktsmieru, bet pašvaldības policija uz izsaukumiem reaģē kūtri vai nespēj nodrošināt sabiedrisko kārtību. Ko darīt? Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 12. februāra lēmums (lieta Nr. SKA-222/2026) iezīmē skaidras robežas tam, kā iedzīvotāji var vērsties tiesā pret pašvaldības iestādēm par to bezdarbību sabiedriskās kārtības uzturēšanā. Šis lēmums palīdz saprast, ko varam un ko nevaram prasīt no administratīvās tiesas, kā arī to, kuram vispār ir tiesības šādu prasību celt.

✔️ Biežākā kļūda, ko iedzīvotāji pieļauj šādās situācijās, ir mēģinājums ar tiesas palīdzību panākt, lai policija sodītu konkrēto trokšņotāju. Administratīvā tiesa neizskata pieteikumus, kuros iedzīvotājs lūdz saukt citu personu (piemēram, kafejnīcas īpašnieku) pie administratīvās atbildības. Tomēr persona var vērsties tiesā ar lūgumu izvērtēt pašas pašvaldības administrācijas un pašvaldības policijas rīcības vai bezdarbības tiesiskumu. Likums „Par policiju” uzliek pašvaldības policijai pienākumu pārbaudīt saņemto informāciju par iespējamu personas drošības apdraudējumu un veikt atbilstošus pasākumus šī apdraudējuma novēršanai. Ja policija nerīkojas, un netiek skarts administratīvā pārkāpuma lietvedības ierosināšanas jautājums, šāda policijas rīcība ir uzskatāma par faktisko rīcību, kas ir pakļauta administratīvās tiesas kontrolei. Tāpat pašvaldībai ir jākontrolē, vai publiski pasākumi ir pieteikti un saskaņoti likumā noteiktajā kārtībā, jo attiecīgo tiesību normu mērķis ir tieši privātpersonu tiesību un interešu aizsardzība.

✔️ Senāts spriedumā stingri nošķīra, kam ir tiesiskā interese vērsties tiesā šādu pārkāpumu gadījumā. Personai, kurai pieder nekustamais īpašums problemātiskās vietas tuvumā, ir tiesības vērsties tiesā. Šādu personu var tieši un personīgi skart pašvaldības policijas bezdarbība un nepietiekami drošības pasākumi, tādējādi radot pamatu individuālai tiesiskajai interesei iesniegt pieteikumu. Šajā konkrētajā lietā pieteikumu iesniedza arī vides un apkaimes aizsardzības biedrība, taču tiesa atteicās to pieņemt. Biedrību kā juridisku personu nevar fiziski skart publisks pasākums vai kafejnīcas darbība, un tās dzīvība vai drošība nevar tikt apdraudēta. Turklāt normatīvie akti šādās situācijās neparedz iespēju iesniegt pieteikumu vispārējās sabiedrības interesēs.

✔️ Praktiski padomi iedzīvotājiem. Fokusējieties uz iestādes rīcību: Sūdzībās un pieteikumos tiesai uzsveriet nevis to, ka konkrēts komersants būtu jāsoda, bet gan to, ka pašvaldības policija vai administrācija nepilda savu likumā noteikto pienākumu nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību.

✔️ Gatavojot pieteikumu, precīzi norādiet, kā iestādes bezdarbība apdraud tieši jūs personīgi (piemēram, norādot uz sava īpašuma atrašanās vietu tiešā pasākuma tuvumā). Ja problēma skar plašāku apkaimi, tiesā daudz sekmīgāk būs vērsties pašiem skartajiem iedzīvotājiem individuāli, nevis veidot biedrību šī jautājuma risināšanai tiesiskā ceļā.

Kā izvairīties no nepatīkamiem nodokļu pārsteigumiem, pārdodot nekustamo īpašumu? Vērtīgas atziņas no nesena tiesas sprieduma

Wed, 01 Apr 2026 05:48:47 GMT

✔️ Pārdodot nekustamo īpašumu, bieži vien nākas saskarties ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no gūtā kapitāla pieauguma. Lai samazinātu maksājamo nodokli, pārdevējiem ir tiesības no pārdošanas cenas atskaitīt īpašuma iegādes vērtību, kā arī īpašumā veiktos ieguldījumus (piemēram, remontu). Tomēr nesens Administratīvās apgabaltiesas spriedums skaidri parāda, cik kritiski Valsts ieņēmumu dienests (VID) un tiesa vērtē iesniegtos pierādījumus. Lūk, būtiskas mācības, kas palīdzēs sagatavoties drošam darījumam un pasargās no papildu nodokļu uzrēķiniem un nokavējuma naudām.

✔️ Izskatītajā tiesas lietā pārdevēja vēlējās nodokļa samazināšanai izmantot izdevumus par dzīvokļa kosmētisko remontu aptuveni 5119 eiro apmērā. VID un tiesai tika iesniegts būvdarbu līgums, tāme, rēķins un bankas maksājuma uzdevumi par pārskaitījumiem būvniekam. Šķietami viss pareizi, taču tiesa šos izdevumus neatzina. Kāpēc? Ne īpašuma pircēja, ne neatkarīgs vērtētājs dzīvokļa apskatē nekonstatēja nesen veikta remonta pēdas. Pircēja norādīja, ka dzīvoklis nav bijis nesen remontēts, un liecināja par caurumiem sienās, putuplastu un pelējumu. Iesniegtais būvdarbu līgums paredzēja gan avansa rēķinus, gan ikmēneša pieņemšanas-nodošanas aktus par faktiski izpildītajiem darbiem. Reālajā dzīvē šādi dokumenti netika noformēti. Maksājumi un rēķinu izrakstīšana notika jau pēc tam, kad dzīvoklis faktiski bija pārdots jaunajam īpašniekam. Fotogrāfijās, kas uzņemtas pirms un pēc "remonta", nebija saskatāmas atšķirības (tās pašas tapetes, grīdas segums un durvis).

✔️ Otrajā strīda daļā pārdevēja argumentēja, ka īpašuma iegādes vērtībai jāpieskaita 2007. gadā ņemtais kredīts un bankai samaksātie procenti. Īpašumu viņa 2008. gadā bija saņēmusi kā dāvinājumu, un dāvinājuma līgumā īpašuma vērtība nebija norādīta. Tiesa norādīja, ka šādā gadījumā (kad dāvinājumā vērtība nav noteikta) par iegādes vērtību uzskata aktuālo kadastrālo vērtību īpašuma iegūšanas gadā. Tiesa noraidīja lūgumu iekļaut kredīta procentus iegādes izmaksās. Lietas materiāli skaidri norādīja, ka kredīts tika izmantots citu personu parādsaistību refinansēšanai un kompensāciju izmaksai, nevis konkrētā dzīvokļa iegādei pārdevējas vajadzībām

✔️ Mūsu padoms klientiem - ieguldījumiem nekustamajā īpašumā ir jābūt reāliem un dokumentāri precīzi pierādāmiem. Fiksējiet īpašuma stāvokli fotogrāfijās pirms un pēc būvdarbiem. Pievērsiet uzmanību tam, lai tiktu ievēroti paša būvdarbu līguma noteikumi, piemēram, obligāti parakstiet pieņemšanas-nodošanas aktus. Pats naudas pārskaitījuma fakts viens pats nepierāda, ka darbi ir reāli veikti un ir saistīti ar konkrētā īpašuma uzlabošanu.

✔️ Lai kredīta procentus varētu iekļaut kapitāla aktīva iegādes izdevumos, ir jābūt pierādāmai savstarpējai saistībai starp aizdevuma saņemšanu un konkrētā īpašuma iegādi. Sarežģītos ģimenes darījumos naudas plūsmai un mērķiem ir jābūt skaidri dokumentētiem, pretējā gadījumā VID tos neņems vērā gūtā ienākuma aprēķinā.

Valsts valodas sardzē: Satversmes tiesas vēsturiskais spriedums par latviešu valodas lomu sabiedriskajos medijos

Tue, 31 Mar 2026 08:09:48 GMT

✔️ Vakar, 2026. gada 30. martā, Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir pasludinājusi nozīmīgu spriedumu lietā Nr. 2024-30-01. Šis nolēmums ir vēsturisks solis mūsu nacionālās identitātes un vienīgās valsts valodas – latviešu valodas – aizsardzībā un nostiprināšanā.

✔️ Lietā tika vērtēta Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma atsevišķu normu atbilstība Satversmei. Līdz šim likums sabiedriskajiem medijiem uzlika obligātu pienākumu veidot saturu mazākumtautību valodās un pat piešķīra tiesības šim mērķim atvēlēt veselas televīzijas un radio programmas. Šāda regulējuma un prakses rezultātā sabiedrisko mediju saturs bieži un ievērojamā apjomā tika veidots mazākumtautības valodā, kas Latvijas informatīvajā telpā un komerciālajos medijos jau tāpat ir pašpietiekama. Tādējādi tika radīta situācija, kurā netika ievērots samērīguma princips starp valsts drošību, mazākumtautību tiesībām un valsts pienākumu aizsargāt latviešu valodu.

✔️ Izskatot lietu, Satversmes tiesa lēma par labu valsts valodai, stingri iestājoties par Latvijas kā nacionālas valsts pamatiem. Latviešu valoda ir nacionālas valsts virsprincipa galvenā izpausme, un bez tās nav iespējama tādas Latvijas valsts, kāda nostiprināta Satversmē, pastāvēšana. Latviešu valoda pilda vienīgās valsts valodas funkcijas, un tā ir visu Latvijas iedzīvotāju, tostarp mazākumtautību, kopējā saziņas un demokrātiskās līdzdalības valoda. Mūsu valstī saliedēta sabiedrība ir veidojama tikai un vienīgi uz latviešu valodas pamata. Demokrātiskā valstī minoritāšu valodu aizsardzība nedrīkst notikt uz valsts valodas rēķina, kā arī neviena cita valoda nedrīkst pildīt kādu no valsts valodas funkcijām.

✔️ Satversmes tiesa atzina apstrīdētās normas par neatbilstošām Satversmes ievada noteikumiem par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, kā arī Satversmes 4. panta pirmajam teikumam. Tiesa secināja, ka likuma normas bija pārāk plašas un pieļāva nepamatotu atkāpi no principa, ka sabiedrisko mediju saturs pamatā ir veidojams latviešu valodā. Lai dotu iespēju likumdevējam sagatavot jaunu, Satversmei un valsts drošības interesēm atbilstošu tiesisko ietvaru, neatbilstošās normas zaudēs spēku 2027. gada 1. maijā.

✔️ Šis spriedums ir skaidrs atgādinājums: Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur var tikt garantēta latviešu valodas, kultūras un nācijas pastāvēšana un attīstība. Mūsu advokātu birojs augstu vērtē tiesiskumu un iestājas par tām konstitucionālajām vērtībām, kas veido mūsu valsts pamatu.

Kārtējā uzvara pār VID: Nepamatots atteikums un izcīnīti 200 000 eiro mūsu klientam

Mon, 30 Mar 2026 06:53:37 GMT

2026. gada 26. martā, Latvijas Republikas Senāts pieņēma lēmumu atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību, tādējādi stājoties spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedumam, ar kuru pilnībā apmierināts mūsu biroja klienta pieteikums pret Valsts ieņēmumu dienestu. Šī ir kārtējā veiksmīgi noslēgusies mūsu biroja vesta lieta, kas skaidri parāda VID tendenci normatīvos aktus interpretēt uzņēmējiem nelabvēlīgi un formāli. Tiesas lēmums ir nepārsūdzams, un tas nozīmē, ka VID būs spiests izdot labvēlīgu administratīvo aktu un izmaksāt mūsu klientam nepamatoti atteikto atbalstu 200 000 eiro apmērā (100 000 eiro par katru atbalsta mēnesi).

✔️ Lietas pamatā bija VID atteikums piešķirt uzņēmumam atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai par 2021. gada janvāri un februāri. VID argumentācija balstījās uz kļūdainu apgrozījuma krituma aprēķinu – iestāde atbalsta saņemšanas kritērijus vērtēja, ņemot vērā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijas 40. rindā norādīto kopējo darījumu vērtību. Šāda iestādes metodika noveda pie absurdas situācijas. PVN deklarācijas datos tika iekļauti gan no klientiem saņemtie avansa maksājumi, gan naudas līdzekļi no atgriezeniskā līzinga (pamatlīdzekļu pārdošanas) darījumiem. Rezultātā VID mākslīgi "uzpūta" uzņēmuma apgrozījuma rādītājus, secinot, ka apgrozījums nav krities pietiekamā apmērā. Šī ir viena no daudzām šāda veida lietām, kurās VID rīcība ir klajā pretrunā ar atbalsta mehānismu mērķi un veselo saprātu.

✔️ Mūsu birojam izdevās tiesā pierādīt VID pieejas prettiesiskumu un aizstāvēt klienta tiesības. Tiesa atzina, ka jēdziens "apgrozījums" atbalsta noteikumu izpratnē ir interpretējams atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam. Apgrozījumu veido ieņēmumi no produkcijas vai preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, nevis PVN deklarācijā uzrādītās summas. Mūsu klients pamatoti atbalsta mēnešu apgrozījumā nebija iekļāvis no atgriezeniskā līzinga iegūtos naudas līdzekļus un saņemtos avansus par vēl nepiegādātām precēm.

✔️ Īpašu paldies vēlamies teikt mūsu klienta valdei par aktīvo, pacietīgo un nepagurstošo iesaistīšanos visa tiesvedības procesa gaitā. Šis gadījums ir spilgts pierādījums tam, ka tieši uzņēmuma vadības un advokāta cieša, atklāta un profesionāla sadarbība ir vislabākais pamats perfektam iznākumam. Tikai apvienojot klienta padziļināto izpratni par sava biznesa specifiku un mūsu juridisko ekspertīzi, ir iespējams gūt šādas nozīmīgas uzvaras.

✔️ Ko tas nozīmē citiem uzņēmējiem? VID rīcība šajā lietā nav izolēts gadījums. Mūsu pieredze rāda, ka iestādes lēmumi bieži balstās uz normatīvo aktu "burtu", ignorējot darījumu ekonomisko būtību. Šī uzvara kārtējo reizi pierāda, ka ar pareizu juridisko stratēģiju VID prettiesiskos lēmumus var un vajag apstrīdēt, lai aizsargātu sava biznesa finansiālās intereses. Vai esat saskāries ar līdzīgu VID rīcību? Mūsu biroja pieredze rāda, ka šādi formāli un uzņēmējiem nelabvēlīgi lēmumi nav retums. Ja esat nonācis citā strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu, nevilcinieties aizstāvēt savas tiesības.

Videonovērošana privātīpašumā: Kur beidzas jūsu drošība un sākas kaimiņa privātums?

Fri, 27 Mar 2026 08:23:12 GMT

✔️ Ikviens vēlas pasargāt savu īpašumu, un videonovērošanas kameras bieži šķiet visātrākais un drošākais risinājums. Tomēr nesens Administratīvās apgabaltiesas spriedums lietā Nr. A420209224skaidri iezīmē robežu, kuru nedrīkst pārkāpt, uzstādot kameras pie savas mājas. Lūk, būtiskākās atziņas no tiesu prakses, kas palīdzēs izvairīties no Datu valsts inspekcijas (DVI) aizrādījumiem un strīdiem ar kaimiņiem.

✔️ Bieži valda uzskats, ka Datu regula nav piemērojama, ja kameras uzstādītas privātām vajadzībām un iegūtie dati netiek nodoti trešajām personām. Tiesa norāda, ka apstāklis, ka videonovērošanas rezultātā iegūtie dati tiek izmantoti tikai personiskai lietošanai, automātiski nenozīmē atbilstību datu apstrādei mājsaimniecības vajadzībām. Ja videonovērošana aptver ne tikai personīgo īpašumu, bet arī kaimiņu teritoriju vai publisko telpu, tā vairs nav uzskatāma par apstrādi personiskajām vajadzībām un tai ir jāpiemēro Datu regula.

✔️ Pat tad, ja videonovērošanas mērķis ir aizsargāt savu īpašumu laikā, kad neesat klāt, nepārtraukta blakus esošā īpašuma novērošana nav pieļaujama. Personas tiesības uz datu aizsardzību var prevalēt pār īpašnieka leģitīmajām interesēm aizsargāt savu īpašumu, un šajā gadījumā blakus īpašuma īpašnieks pamatoti sagaida privātumu savā teritorijā.

✔️ Tiesa uzsver, ka ir nepieciešams nodrošināt alternatīvus līdzekļus īpašuma aizsardzībai, nefilmējot daļu no kaimiņa īpašuma. Ja rodas aizdomas par kaimiņa prettiesiskām darbībām vai postījumiem, faktu fiksēšanai pilnīgi pietiek ar mērķtiecīgu fotofiksāciju, nevis pastāvīgu videonovērošanu. Aizsardzībai var izmantot autonomus signalizācijas risinājumus, noslēgt līgumu ar apsardzes firmu vai uzstādīt videonovērošanas kameru butaforijas, kas kalpo kā preventīvs līdzeklis.

✔️ Datu regulā minētais tiesiskais pamats par vitālo interešu aizsardzību ir piemērojams izņēmuma gadījumos, kad datu apstrāde nepieciešama personas dzīvības aizsardzībai. Draudiem personas veselībai vai dzīvībai ir jābūt īstiem, pastāvošiem un tūlītējiem apdraudējumiem. Mantiski strīdi ar kaimiņiem, piemēram, par bojātām komunikācijām, sabojātiem ūdensvadiem vai patvaļīgi uzbūvētiem žogiem, nav uzskatāmi par apdraudējumu fiziskas personas dzīvei un vitālajām interesēm. Arguments, ka kameras ir tehnoloģiski vienkāršas un ar salīdzinoši zemu izšķirtspēju, nav izšķirošs. Būtiska nozīme ir pašam faktam, ka tiek veikta trešo personu un publiskās telpas nepārtraukta videonovērošana.

✔️ Pirms izvietojat kameras vai regulējat to leņķus, kritiski izvērtējiet to tvērumu. Pārliecinieties, ka objektīvs fiksē tikai jūsu īpašumu. Ja rodas šaubas par to, kā sabalansēt savas drošības intereses ar normatīvo aktu prasībām, sazinieties ar mūsu biroja ekspertiem datu aizsardzības jautājumos!

Tiesa un skolas sols: Vai tiesnesis drīkst labot matemātikas eksāmena atzīmi?

Thu, 26 Mar 2026 07:11:39 GMT

✔️ Eksāmenu laiks ir emocionāli saspringts brīdis ikvienam skolēnam. Bet kā rīkoties situācijā, ja pēc mēnešiem ilgas gatavošanās saņemtais vērtējums šķiet netaisnīgs un iestāde atsakās to paaugstināt? Nesen Administratīvā apgabaltiesa izskatīja tieši šādu, no administratīvo tiesību viedokļa ļoti interesantu strīdu.

✔️Kāda vidusskolniece kārtoja valsts centralizēto eksāmenu matemātikā, iegūstot vērtējumu 12%. Tā kā ar šādu rezultātu sertifikāts netika izsniegts, viņa vērsās tiesā, lūdzot uzlikt par pienākumu Valsts izglītības attīstības aģentūrai pārskatīt vērtējumu, uzskatot, ka daudzos uzdevumos punkti ir nepamatoti samazināti. Interesanti, ka pirmās instances tiesa nostājās pieteicējas pusē. Tiesa secināja, ka vērtēšanas protokols ir nesaprotams un tajā ir daudz neatbilstību. Tomēr Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, ieviešot skaidrību gan faktos, gan tiesību normu piemērošanā.

✔️Šajā spriedumā tiesa lieliski ilustrē vienu no svarīgākajiem administratīvo tiesību principiem – iestādes "novērtējuma brīvību".

Tiesas kompetencē neietilpst eksāmena darba pārvērtēšana pēc būtības vai atzīmju labošana.
Tiesa nevar aizstāt eksaminētāja (kura lēmums balstās specifiskās zināšanās un pieredzē) profesionālo novērtējumu ar savējo.
Tiesas uzdevums ir pārbaudīt procedūru: vai eksāmens organizēts taisnīgi, vai ievērots vienlīdzības princips un vai vērtēšanā nav pieļautas acīmredzamas, kliedzošas kļūdas kritēriju piemērošanā.

✔️ Pieteicēja uzskatīja, ka daļēju punktu skaitu bija pelnījusi par pašu cenšanos, piemēram, mēģinājumu veidot proporciju vai demonstrējot vispārīgu izpratni. Tiesa noraidīja šo argumentu, norādot – ja skolēns izmanto kļūdainus starprezultātus vai risinājums neatbilst kritērijos stingri noteiktajam sagaidāmajam sniegumam, punktus piešķirt nevar.

✔️ Būtiskākais pagrieziens lietā bija saistīts ar šķietamo vērtēšanas haosu. Apgabaltiesa secināja, ka pirmās instances tiesa bija pārpratusi pierādījumus. Izrādījās, ka Valsts pārbaudījumu informācijas sistēma, ģenerējot protokolu, nobīdīja uzdevumu numerāciju. Sistēmas specifikas dēļ - protokola 1., 2., un 3. uzdevums patiesībā atbilda eksāmena darba 1. uzdevuma apakšpunktiem (1.1, 1.2, 1.3). Līdz ar to eksāmena lapas 11. uzdevuma vērtējums protokolā parādījās pie 13. uzdevuma.

✔️ Apgabaltiesa, rūpīgi salīdzinot eksāmena lapas un vērtēšanas kritērijus, secināja, ka, lai gan numerācija pirmajā acu uzmetienā šķiet maldinoša, darbs patiesībā ir izlabots precīzi, loģiski un atbilstoši visiem noteikumiem. Rezultātā pieteikums tika noraidīts un sākotnējais eksāmena vērtējums atstāts spēkā.

✔️ Šis spriedums ir lielisks atgādinājums: lai gan valsts pārvaldes lēmumus vienmēr var apstrīdēt, ja jūtaties aizskarti, ir svarīgi izprast juridiskās robežas. Strīdos par eksāmenu vai konkursu rezultātiem panākumus negarantēs viedokļu atšķirība par pašu priekšmetu, bet gan spēcīgi argumenti par pieļautiem procesuāliem pārkāpumiem, nevienlīdzīgu attieksmi vai patvaļu vērtēšanas procesā.

Vai ārvalstu pašvaldība var apstrīdēt vēja parka būvniecību Latvijā?

Wed, 25 Mar 2026 07:50:57 GMT

✔️Vēja parku attīstība valsts pierobežā bieži rada jautājumus ne tikai vietējo iedzīvotāju, bet arī kaimiņvalstu vidū. Interesants precedents nesen nonācis Latvijas Republikas Senātā. Igaunijas Republikas Mulgi pagasta pašvaldība vērsās Latvijas tiesā, lai atceltu Valmieras novada pašvaldības domes lēmumu par vēja elektrostaciju parka "Lode" būvniecības akceptu. Šī lieta iezīmē būtiskas robežas tam, kā tiesiski risināmi starpvalstu strīdi par ietekmi uz vidi un kurš ir tiesīgs vērsties nacionālajās tiesās.

✔️Galvenais jautājums šajā lietā bija par to, vai ārvalstu pašvaldībai ir tiesības darboties kā pieteicējam Latvijas administratīvajā tiesā. Senāts 2026. gada 9. marta lēmumā sniedza skaidras atziņas. Administratīvā procesa likums noteic, ka pieteikumu administratīvajā tiesā var iesniegt privātpersona. Igaunijas pašvaldība šajā gadījumā pieteikumu iesniedza publiski tiesiskajā statusā, proti, kā Igaunijas valsts pārvaldes sastāvdaļa. Pašvaldība neīstenoja savas tiesības kā privātpersona, bet gan kā publisko tiesību subjekts. Fakts, ka pašvaldība vēršas citas valsts tiesā, nepadara to par privātpersonu. Līdz ar to, citas valsts publisko tiesību subjekts nevar apstrīdēt Latvijas valsts pārvaldes lēmumus administratīvā procesa kārtībā.

✔️ Igaunijas pašvaldība savu tiesību pamatošanai atsaucās uz Orhūsas konvenciju, kas garantē sabiedrības tiesības vērsties tiesā ar vidi saistītos jautājumos. Taču tiesa šādu interpretāciju noraidīja. No Orhūsas konvencijas neizriet, ka ar jēdzienu "sabiedrība" būtu jāsaprot pašvaldība vai cits publisko tiesību subjekts. Konvencijas pamatmērķis ir veicināt tieši pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos vides jautājumu risināšanā. Šis starptautiskais dokuments regulē attiecības starp publiskās funkcijas pildošiem subjektiem un privāto sektoru, nevis starp divām publiskām iestādēm.

✔️ Ja kaimiņvalsts pašvaldība nevar vērsties Latvijas tiesā, kā lai tā aizstāv savas intereses? Senāts norāda, ka šis ir klasisks starpvalstu strīds. Starptautiskās tiesības neuzliek Latvijas Republikai pienākumu nodrošināt Igaunijai iespēju vērsties mūsu valsts tiesās, lai risinātu jautājumus par pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējumu. Šādi strīdi starp valstīm ir risināmi starptautiskajās tiesībās paredzētajos veidos, piemēram, sarunu ceļā, Starptautiskajā tiesā vai arbitrāžā.Saziņa un sadarbība notiek atbilstoši Espo konvencijai un divpusējiem līgumiem starp Latvijas un Igaunijas valdībām.

✔️ Šis lēmums kalpo kā būtisks atgādinājums gan infrastruktūras attīstītājiem, gan pašvaldībām – lai gan pārrobežu ietekme uz vidi ir rūpīgi jāvērtē, ārvalstu publiskās iestādes nevar bloķēt projektu attīstību, izmantojot nacionālo administratīvo tiesu mehānismus. Šādi jautājumi ir diplomātijas un starptautisko tiesību, nevis iekšējās tiesvedības priekšmets.

Vai VID drīkst sodīt godprātīgu uzņēmēju par partneru grēkiem? Jaunākās Senāta atziņas

Tue, 24 Mar 2026 07:07:29 GMT

✔️ Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prakse pieprasīt no uzņēmējiem teju detektīva cienīgu izmeklēšanu par saviem sadarbības partneriem ilgstoši ir bijis klupšanas akmens daudziem godprātīgiem nodokļu maksātājiem. Tomēr jaunākais Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 9. februāra lēmums iezīmē būtisku robežu VID patvaļai un nostiprina uzņēmēju tiesības uz taisnīgu un samērīgu attieksmi.

✔️ Nesenajā tiesvedībā starp VID un uzņēmumu SIA "Refonda" spilgti iezīmējās iestādes tendence uzvelt pierādīšanas nastu un atbildību par visām piegādes ķēdes problēmām uz nodokļu maksātāja pleciem. VID uzskatīja, ka uzņēmumam bija jāzina par iesaistīšanos nepamatotā nodokļu samazināšanas plānā tikai tādēļ, ka preces faktiski nepiegādāja dokumentos norādītie komersanti. Iestāde pārmeta uzņēmumam "vieglprātīgu attieksmi", uzskatot, ka tam bija jāiedziļinās partneru iekšējā uzbūvē un jāskaidro, kāpēc preču piegādātāju pārstāvji nav šo uzņēmumu amatpersonas. Papildus tam, VID centās pamatot savus pārmetumus ar apstākļiem, kas pat neatbilda auditējamajam periodam, norādot uz laika atšķirībām starp līguma noslēgšanu un darba tiesisko attiecību reģistrāciju partnera uzņēmumā.

✔️ Gan Administratīvā apgabaltiesa, gan Senāts noraidīja VID argumentāciju, norādot, ka iestāde nav spējusi pierādīt uzņēmēja iesaisti nodokļu izkrāpšanā. Tiesu atziņas kalpo kā būtisks atbalsts ikvienam komersantam. Tiesa skaidri norādīja, ka no fakta vien, ka preces nav saņemtas no konkrētā darījumu partnera, nevar secināt uzņēmēja apzinātu dalību fiktīvos darījumos. Tiesneši atzina, ka uzņēmumam nebija jācenšas noskaidrot partneru pārstāvju statusu amatpersonu līmenī. Bija nepieciešams vienīgi konstatēt, ka šīs personas darbojas konkrētā komersanta vārdā. Konkrētajā gadījumā uzņēmums bija pārbaudījis izsniegtās pilnvaras, kas ir uzskatāms par pietiekamu un atbilstošu soli. Senāts atsaucās uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, atgādinot, ka nodokļu maksātāju nedrīkst sodīt (liedzot tiesības uz pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšanu) par citas personas izdarītu krāpšanu, ja viņš par to nav zinājis vai nevarēja zināt. Tiesa uzsvēra, ka "atbildības bez vainas" sistēmas izveidošana pārsniegtu valsts kases tiesību aizsardzībai nepieciešamo apjomu.

✔️ Šis Senāta atteikums ierosināt kasācijas tiesvedību ir spēcīgs arguments pret VID mēģinājumiem uzlikt nepamatotus uzrēķinus gadījumos, kad jūsu uzņēmums ir rīkojies labticīgi un veicis saprātīgas partneru pārbaudes. Lai gan piesardzības un partneru izpētes principi joprojām ir saistoši, valsts institūcijas nedrīkst pieprasīt no jums neiespējamo un sodīt par apstākļiem, kurus jūs objektīvi nevarat nedz izpētīt, nedz ietekmēt.

Kriminālatbildība par intīma rakstura materiālu izplatīšanu bez piekrišanas

Mon, 23 Mar 2026 07:12:07 GMT

✔️ 2026. gada 19. martā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma būtiskus grozījumus Krimināllikumā, kas ievērojami pastiprina personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību digitālajā vidē. Lai efektīvāk aizsargātu cietušos no mūsdienu digitālajiem apdraudējumiem, likums ir papildināts ar jaunu 145.¹ pantu, kas paredz bargus sodus par intīmu attēlu un video publiskošanu bez personas piekrišanas.

✔️ Līdz šim pastāvošais normatīvais regulējums nespēja pilnvērtīgi pasargāt personas gadījumos, kad intīmi materiāli tika izplatīti atriebības, šantāžas vai pazemošanas nolūkā. Likumdevējs ir skaidri nodalījis divas dažādas darbības: brīvprātīga piedalīšanās šādu materiālu radīšanā nenozīmē automātisku piekrišanu to tālākai publiskošanai vai izplatīšanai.

✔️ Saskaņā ar jaunajiem Krimināllikuma grozījumiem atbildība ir paredzēta par citas personas seksuālu darbību vai kailuma atspoguļojošu attēlu un videoierakstu publiskošana vai nodošana trešajām personām bez skaidras piekrišanas. Atbildība iestājas arī tad, ja izplatītie intīmie materiāli ir radīti mākslīgi, piemēram, izmantojot attēlu apstrādes programmas vai mākslīgā intelekta rīkus (tā sauktie deepfake jeb dziļviltojumi). Kriminālatbildība būs piemērojama arī par draudiem izplatīt šāda satura materiālus.

✔️ Atkarībā no nodarījuma smaguma un sekām, vainīgajām personām jārēķinās ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīga brīvības atņemšana, probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs vai naudas sods. Ja materiāli izplatīti par nepilngadīgu personu vai ja šo darbību rezultātā radīts būtisks kaitējums cietušajam, maksimālais brīvības atņemšanas sods var sasniegt pat trīs gadus.

✔️ Līdztekus privātuma aizsardzībai digitālajā vidē, Saeima lēma arī par citiem nozīmīgiem jautājumiem. Tika būtiski paaugstināts kriminālatbildības noilguma termiņš dzimumnoziegumiem pret bērniem – tagad tas iestāsies 35 gadus (līdzšinējo 20 gadu vietā) pēc cietušās personas pilngadības sasniegšanas. Tāpat tika pastiprināta atbildība cilvēktirdzniecības gadījumos, īpaši attiecībā uz upuru iesaistīšanu pornogrāfijā un to personu sodīšanu, kuras apzināti izmanto cilvēktirdzniecības upurus.

✔️ Kā rīkoties, ja esat cietis? Intīmu materiālu izplatīšana var radīt neatgriezeniskas sekas personas reputācijai un garīgajai veselībai. Tagad likums sniedz daudz spēcīgākus instrumentus, lai vainīgos sauktu pie atbildības un apturētu tālāku materiālu izplatīšanos. Ja esat saskāries ar šādu situāciju, ir būtiski savlaicīgi fiksēt pierādījumus un vērsties pēc juridiskās palīdzības.

Plānotās izmaiņas kopīpašuma dalīšanā: skaidrāks process un jauni pienākumi īpašniekiem

Thu, 19 Mar 2026 13:10:52 GMT

✔️ 2026. gada 24. februārī Ministru kabinets atbalstīja nozīmīgus grozījumus Civilprocesa likumā, kuru mērķis ir sakārtot un efektivizēt tiesvedības procesus lietās par kopīpašuma dalīšanu. Šīs izmaiņas ir īpaši būtiskas nekustamo īpašumu līdzīpašniekiem, kuri nespēj vienoties par īpašuma sadali vai lietošanu. Līdz šim kopīpašuma dalīšanas procesi nereti ieilga vai nonāca strupceļā procesuālo neskaidrību un spriedumu izpildes problēmu dēļ. Jaunais regulējums paredz ieviest Civilprocesa likumā atsevišķu nodaļu "Lietas par kopīpašuma dalīšanu", nosakot skaidrus spēles noteikumus. Zemāk apkopojam būtiskākās izmaiņas, kas jāņem vērā ikvienam, kurš plāno vērsties tiesā.

✔️ Lai mazinātu tiesu noslodzi un veicinātu strīdu ārpustiesas risināšanu, likumprojekts paredz stingrākas prasības prasības pieteikuma saturam. Turpmāk prasītājam pieteikumā būs jānorāda pasākumi, kas veikti, lai noregulētu kopīpašuma dalīšanas jautājumu ar atbildētāju līdz prasības celšanai. Tas nozīmē, ka tiesā nevarēs vērsties, ja nebūs pierādāms, ka ir noticis mēģinājums vienoties.

✔️ Viena no lielākajām problēmām līdzšinējā praksē bija saistīta ar izdevumu segšanu Valsts zemes dienestam (VZD) un Zemesgrāmatai, ja īpašums tiek sadalīts dzīvokļu īpašumos. Nereti spriedumi palika neizpildīti, jo puses nemaksāja nepieciešamās nodevas. Jaunais regulējums ievieš "priekšapmaksas" principu caur tiesu sistēmu. Tiesa noteiks termiņu, kādā Tiesu administrācijas deponēto līdzekļu kontā jāiemaksā nauda VZD un Zemesgrāmatas izdevumu segšanai. Tiesa varēs taisīt galīgo spriedumu par sadali dzīvokļu īpašumos tikai tad, ja šī samaksa būs veikta. Ja samaksa netiks veikta, tiesai būs jāizvēlas cits kopīpašuma izbeigšanas veids (piemēram, pārdošana izsolē).

✔️ Lai paātrinātu procesu, tiek precizēts iesniedzamo dokumentu saraksts. Ja dala māju dzīvokļos - jāiesniedz VZD atzinums par iesakāmo domājamo daļu aprēķinu un puses pamatojums, kuras telpas kuram īpašniekam pienākas. Savukārt, ja dala zemi reālās daļās, tad jāiesniedz pierādījumi par zemes gabala sadales iespējamību (piemēram, pašvaldības saskaņojums vai atzinums), lai novērstu situācijas, kad tiesa sadala zemi veidā, ko dabā nav iespējams reģistrēt.

✔️ Likumprojekts paredz principu, ka tiesas izdevumi, kā arī izdevumi Zemesgrāmatai un VZD, tiek sadalīti starp kopīpašniekiem vienādā apmērā. Tomēr tiesai saglabājas tiesības noteikt citu sadalījumu, balstoties uz taisnīguma un samērīguma principiem.

✔️ Šie grozījumi padarīs kopīpašuma izbeigšanu prognozējamāku, bet arī prasīs rūpīgāku sagatavošanos pirms vēršanās tiesā. Jaunā kārtība novērsīs situācijas, kad spriedums ir "uz papīra", bet reālajā dzīvē nav izpildāms nemaksāšanas vai tehnisku šķēršļu dēļ. Likumprojekts vēl jāskata Saeimā, taču ir paredzams, ka tas stāsies spēkā, ņemot vērā Tieslietu ministrijas un ekspertu darba grupas ieguldīto darbu.

Vai auto īpašniekam vienmēr jāatbild par citu izdarītiem pārkāpumiem

Wed, 18 Mar 2026 08:36:42 GMT

✔️ Bieži vien auto īpašnieki saņem administratīvā soda lēmumus par pārkāpumiem, kurus fiksējušas tehniskās ierīces, pašam īpašniekam pat neatrodoties pie stūres. Lai gan likums paredz mehānismu, kā norādīt patieso vainīgo, praksē iestādes nereti izvēlas iet "vieglāko ceļu", noraidot īpašnieku argumentus bez pienācīgas pārbaudes.

Nesenais Rīgas apgabaltiesas spriedums lietā Nr. 16084001028324.1 kalpo kā lielisks piemērs tam, kāpēc iedzīvotājiem nevajadzētu padoties policijas un pirmās instances tiesu formālajai pieejai.

✔️ Lietā personai tika piemērots sods par iebraukšanu aizlieguma zīmes "Iebraukt aizliegts" darbības zonā. Auto īpašniece jau sākotnēji norādīja, ka pie stūres atradās cita persona, kura automašīnu izmanto pastāvīgi. Pašvaldības policija ieņēma stingru, bet kļūdainu pozīciju – ja sūdzībai uzreiz nav pievienots rakstveida apliecinājums, īpašnieka pienākums nav izpildīts. Rīgas apgabaltiesa savā spriedumā šādu rīcību pamatoti kritizēja, norādot, ka augstākai amatpersonai bija visas iespējas aicināt norādīto vadītāju uz nopratināšanu, taču tas netika izdarīts. Tiesa uzsvēra, ka ne visi līgumi par auto lietošanu slēdzami rakstveidā un īpašnieks var uzrādīt jebkādus viņa rīcībā esošus pierādījumus, lai atspēkotu pieņēmumu par viņa vainu.

✔️ Lai gan Rīgas pilsētas tiesa (pirmā instance) atstāja policijas lēmumu negrozītu, apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija atzina, ka pierādījumi ir novērtēti nepareizi. Apelācijas instancē patiesais vadītājs liecināja, apstiprinot, ka tieši viņš izdarīja pārkāpumu. Tiesa norādīja ka ja īpašnieks norāda vadītāju un sniedz identificējošus datus, iestādei un tiesai ir pienākums šo informāciju pārbaudīt, nevis vienkārši noraidīt sūdzību. Tiesa atcēla iepriekšējo spriedumu un izbeidza administratīvā pārkāpuma lietu, jo auto īpašnieces rīcībā nebija konstatēta vainojama rīcība.

✔️ Mūsu biroja ieteikumi auto īpašniekiem. Ja esat saņēmis sodu par pārkāpumu, ko neesat izdarījis:

Nekavējoties norādiet patieso vadītāju: Sniedziet vārdu, uzvārdu, personas kodu un kontaktinformāciju.
Pievienojiet apliecinājumu: Lai gan tiesa atzina, ka mutiska vienošanās ir saistoša, rakstveida apliecinājums no vadītāja puses var paātrināt procesu.
Nepiekrītiet formāliem atteikumiem: Policijas un zemāko tiesu "birokrātiskais kūtrums" nav šķērslis taisnīgumam. Kā rāda šī lieta, neatlaidība un profesionāls tiesiskais atbalsts ļauj panākt lietas izbeigšanu.

Valdes locekļa pilnvaras un maksātnespēja: Vai Komercreģistra ieraksts ir izšķirošs?

Wed, 11 Mar 2026 08:33:34 GMT

✔️ Vai valdes loceklis saglabā tiesības parakstīt dokumentus un pārstāvēt uzņēmumu tiesā laika posmā starp maksātnespējas pasludināšanu un attiecīga ieraksta parādīšanos Komercreģistrā? Senāta Civillietu departaments savā 2025. gada rīcības sēdes lēmumā (Lieta Nr. SKC-830/2025) sniedzis skaidru un nepārprotamu atbildi, kliedējot mītus par reģistra ierakstu "visuvarenību". Daudzi uzņēmēji un pat juristi mēdz paļauties uz Komercreģistra datiem kā uz absolūtu patiesību par amatpersonu pilnvarām konkrētā brīdī. Tomēr nesenais Senāta lēmums atgādina, ka juridiskās personas maksātnespējas gadījumā "pulkstenis apstājas" citā brīdī, nekā varētu šķist, un kļūda šajā aprēķinā var maksāt dārgi – piemēram, zaudētu iespēju pārsūdzēt spriedumu.

✔️ Konkrētajā lietā (SKC-830/2025) izveidojās situācija, kurā uzņēmuma valde iesniedza kasācijas sūdzību divas dienas pēc tam, kad tiesa jau bija pasludinājusi uzņēmuma maksātnespējas procesu, bet tajā pašā dienā, kad tika veikts ieraksts Komercreģistrā.

11. augusts: Tiesa pasludina SIA maksātnespējas procesu.
13. augusts: Uzņēmuma valdes loceklis elektroniski paraksta un iesniedz kasācijas sūdzību.
13. augusts: Komercreģistrā tiek veikts ieraksts par administratora iecelšanu un valdes darbības apturēšanu.

Senāts lēma, ka kasācijas sūdzība nav pieņemama izskatīšanai, jo to parakstījusi persona, kurai parakstīšanas brīdī vairs nebija pārstāvības tiesību.

✔️ Šis nolēmums uzsver trīs kritiskus aspektus komerctiesībās un civilprocesā:

1. Spriedums ir "starta šāviens", nevis reģistra ieraksts Senāts norādīja, ka tieši maksātnespējas procesa pasludināšana (tiesas spriedums) ir brīdis, ar kuru izbeidzas valdes locekļa tiesības pārstāvēt sabiedrību. Līdz ar sprieduma pasludināšanu parādnieka pārvaldes institūciju darbība tiek apturēta, un parādnieka mantas pārvaldīšanu un pārstāvību pārņem administrators.

2. Ieraksta deklaratīvais raksturs Tiesas ieskatā ieraksts Komercreģistrā par maksātnespējas procesu un administratora iecelšanu nav konstitutīvs (tāds, kas nodibina tiesisko statusu), bet gan deklaratīvs . Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka valdes loceklis zaudē pilnvaras brīdī, kad āmurs atsitas pret galdu tiesas zālē (vai tiek parakstīts spriedums), nevis brīdī, kad Uzņēmumu reģistra darbinieks veic izmaiņas datubāzē. Ieraksta mērķis ir aizsargāt trešās personas, nevis piešķirt valdei "pagarinājuma laiku".

3. "Lursoft" izziņa ne vienmēr glābj Lai gan tiesai tika iesniegta "Lursoft" izziņa, kas rādīja, ka persona joprojām ir valdes loceklis (jo dati datubāzē vēl nebija atjaunoti uz parakstīšanas brīdi), tiesa norādīja, ka izšķiroša ir faktiskā tiesiskā situācija.

✔️ Balstoties uz šo judikatūru, mūsu birojs iesaka:

Sekojiet līdzi tiesvedībām reāllaikā. Ja uzņēmumam draud maksātnespēja, valdes locekļiem ir jāapzinās, ka viņu pilnvaras beidzas nekavējoties līdz ar tiesas spriedumu par maksātnespējas pasludināšanu. Neveiciet nekādus darījumus un neparakstiet juridiskus dokumentus pēc šī brīža.
Neatlieciet dokumentu iesniegšanu. Ja plānojat iesniegt apelāciju vai kasāciju, dariet to savlaicīgi. Gaidīšana līdz pēdējam brīdim situācijā, kad paralēli norit maksātnespējas process, var novest pie tā, ka dokumentu paraksta persona bez pilnvarām.
Sadarbība ar administratoru. Pēc maksātnespējas pasludināšanas jebkāda tiesvedības vešana ir jāsaskaņo ar iecelto administratoru, jo tikai viņš iegūst tiesības rīkoties ar parādnieka mantu un pārstāvēt to.
Pārbaudiet "datuma un laika" zīmogus. Strīdus gadījumā (kā šajā lietā) tiesa vērtēs precīzu dienu un notikumu secību. Tas, ka ieraksts reģistrā parādās vēlāk, nemaina faktu, ka pilnvaras zudušas agrāk.

✔️ Maksātnespējas procesā juridiskā realitāte mainās zibenīgi. Paļaušanās uz publiskajiem reģistriem, neņemot vērā tiesu nolēmumu tūlītējo spēku, var novest pie neatgriezeniskām procesuālām kļūdām.

Vai "labāk vēlāk nekā nekad" strādā līgumu izpildē? Senāta atziņas par līguma atcelšanu intereses zuduma dēļ

Wed, 11 Mar 2026 08:31:36 GMT

✔️ Vai pircējs var glābt situāciju, samaksājot naudu tiesvedības laikā, ja maksājuma termiņš sen nokavēts? Vai pārdevējs (vai viņa mantinieks) var atkāpties no līguma, ja otra puse nepilda saistības un process ir zaudējis jēgu? Nesenā 2025. gada spriedumā (Lieta Nr. SKC-479/2025) Latvijas Republikas Senāts ir sniedzis būtiskas atziņas par kreditora tiesībām prasīt līguma atcelšanu, ja parādnieka nokavējuma dēļ zudusi interese par tā izpildi. Šis spriedums ir brīdinājuma signāls ikvienam, kurš vieglprātīgi izturas pret līgumos noteiktajiem termiņiem, paļaujoties uz iespēju samaksāt "kad sanāks".

✔️ Strīds izcēlās par nekustamā īpašuma pirkuma līgumu. Pircēja bija vienojusies ar pārdevēju (kurš vēlāk mira) par īpašuma iegādi par summu, kas bija ievērojami zemāka par tirgus vērtību. Apmaiņā pret zemo cenu pircēja apņēmās ne tikai samaksāt naudu, bet arī noslēgt uztura līgumu un rūpēties par pārdevēju līdz viņa mūža galam. Tomēr pircēja naudu nesamaksāja līgumā noteiktajā laikā, uztura līgumu nenoslēdza, bet īpašumā bez saskaņošanas iemitināja citas personas. Kad pārdevēja mantinieks vēlējās līgumu atcelt, pircēja tiesas procesa laikā iemaksāja pirkuma maksu tiesu izpildītāja kontā, uzskatot, ka ar to pietiek, lai līgumu glābtu.

✔️ Senāts atcēla apgabaltiesas spriedumu, kas sākotnēji bija labvēlīgs pircējai, un norādīja uz vairākām kritiskām kļūdām likuma tulkošanā. Bieži valda uzskats: ja parādnieks piedāvā samaksāt (pat ar nokavēšanos), kreditoram nauda jāpieņem un līgums jāturpina. Senāts uzsver, ka tā nav. Civillikuma normas par nokavējuma seku novēršanu nenozīmē, ka novēlotais maksājums "padara pārkāpumu par nebijušu". Ja kreditors jau ir paziņojis, ka zaudējis interesi par līgumu, vienkārša naudas ieskaitīšana depozīta kontā konfliktu neatrisina.

✔️ Saskaņā ar Civillikuma 1663. pantu, kreditors var prasīt līguma atcelšanu, ja parādnieka nokavējuma dēļ viņš vairs nav ieinteresēts tā izpildīšanā. Senāts norāda, ka tiesai jāvērtē trīs lietas:

Vai ir noticis parādnieka nokavējums?
Vai kreditoram ir zudusi interese (un kādi apstākļi to pamato)?
Vai pastāv cēloņsakarība starp nokavējumu un intereses zudumu?

Ja līgumā noteikts konkrēts termiņš un pusēm tas bija būtisks, tad intereses zudums var tikt prezumēts, un kreditoram tas nav pat īpaši jāpierāda.

✔️ Šajā lietā nevarēja skatīt tikai naudas samaksu atrauti no pārējiem apstākļiem. Tā kā pirkuma maksa bija zema tieši tādēļ, ka tika solīta aprūpe (uztura līgums), tad, nenodrošinot aprūpi pārdevēja dzīves laikā, līguma mērķis vairs nav sasniedzams. Pircēja vairs nevar "atgriezt laiku" un parūpēties par mirušo pārdevēju, līdz ar to tikai naudas samaksa (kas ir maza daļa no darījuma patiesās vērtības) nav uzskatāma par pienācīgu izpildījumu.

✔️ Šis Senāta spriedums atgādina par veco juridisko patiesību – Pacta sunt servanda (līgumi ir jāpilda), bet tas arī aizsargā to pusi, kura cieš no otra neizdarības. Ja Jūs esat Pārdevējs (vai kreditors):

Nosakiet precīzus termiņus: Līgumā skaidri norādiet, ka termiņi ir stingri un būtiski. Tas atvieglos līguma atcelšanu nokavējuma gadījumā.
Reaģējiet uzreiz: Ja pircējs kavē, nekavējoties nosūtiet brīdinājumu vai paziņojumu par intereses zudumu. Klusēšana vai ilgstoša gaidīšana var tikt tulkota par labu parādniekam.
Vērtējiet kopainu: Ja darījums ietver ne tikai naudu, bet arī citas darbības (piemēram, aprūpi, remontu), fiksējiet to neizpildi rakstveidā.

✔️ Ja Jūs esat Pircējs (vai parādnieks):

Nepaļaujieties uz "vēlāk": Ja kavējat maksājumu, neuzskatiet, ka vēlāk ieskaitītā nauda automātiski glābs īpašuma tiesības. Ja pārdevējs pa šo laiku būs zaudējis interesi (piemēram, tirgus cenas kāpuma dēļ vai mērķa nesasniedzamības dēļ), Jūs varat zaudēt gan darījumu, gan tiesāšanās izdevumus.
Komunicējiet: Ja rodas grūtības ar izpildi, vienojieties par termiņa pagarinājumu rakstveidā pirms termiņa beigām.
Godprātība: Neveiciet darbības ar īpašumu (piemēram, ievācoties vai veicot remontu), pirms neesat izpildījis savas saistības, jo tas var tikt vērsts pret Jums kā ļaunprātīga rīcība.

Mākslīgais intelekts jūsu uzņēmumā: Juridiskais "drošības spilvens" un nepieciešamā dokumentācija

Wed, 11 Mar 2026 08:29:33 GMT

✔️ Mākslīgā intelekta (MI) rīki – no ChatGPT un Copilot līdz specializētiem automatizācijas aģentiem – vairs nav nākotne, bet gan uzņēmumu ikdiena. Tie paaugstina produktivitāti un samazina izmaksas, taču to nekontrolēta ieviešana rada būtiskus juridiskus riskus. Kā uzņēmuma vadītājam vai juristam jums ir jāatrod līdzsvars starp inovācijām un atbilstību likumam. Šajā rakstā apskatīsim, kas jāņem vērā no VDAR (GDPR) un autortiesību perspektīvas, kā arī – kādi dokumenti jāsagatavo pirms MI rīku palaišanas "dzīvē".

✔️ Vislielākais risks slēpjas datu ievadē. Ja darbinieks ievada klienta vārdu, personas kodu vai veselības datus publiskā MI rīkā, lai "ātri uzģenerētu e-pastu", notiek datu noplūde un trešo pušu iesaiste. Kas jāņem vērā:

Datu atrašanās vieta: Vai izvēlētais MI rīks (piemēram, ASV bāzēts) nodrošina datu glabāšanu ES, vai arī dati tiek nosūtīti uz trešajām valstīm bez atbilstošām garantijām?
Modeļa apmācība: Daudzi bezmaksas rīki izmanto jūsu ievadītos datus, lai apmācītu savus modeļus. Uzņēmuma kontekstā tas ir nepieļaujami. Jums nepieciešami "Enterprise" līmeņa risinājumi, kas garantē, ka dati netiek izmantoti modeļu trenēšanai.
Pārredzamība: Ja MI aģents (čatbots) komunicē ar jūsu klientu, klientam ir jābūt informētam, ka viņš sarunājas ar robotu, nevis cilvēku.

✔️ ES Mākslīgā intelekta akts (AI Act). Līdztekus VDAR spēkā stājas arī jaunais ES Mākslīgā intelekta akts. Lai gan daudzi biroja rīki (teksta ģenerēšana, tulkošana) tiks klasificēti kā zema riska sistēmas, uzņēmumiem ir pienākums veikt pašnovērtējumu. Ja izmantojat MI darbinieku atlasei (CV skenēšanai) vai kredītspējas vērtēšanai, šīs sistēmas var tikt klasificētas kā "augsta riska", un tām piemērojams daudz stingrāks regulējums.

✔️ Komercnoslēpums un autortiesības. Kurš ir ģenerētā satura autors? Vai ievadot uzņēmuma stratēģiju MI rīkā, tā kļūst par publisku informāciju? Ievadot sensitīvu informāciju (finanšu datus, jaunu produktu aprakstus) publiskos rīkos, jūs riskējat zaudēt komercnoslēpuma statusu. Pašlaik tiesu prakse un likumi lielākoties nosaka, ka tīri MI ģenerēts saturs nav aizsargājams ar autortiesībām, ja vien nav būtiska cilvēka radošā ieguldījuma. Tas ir jāņem vērā mārketinga materiālu un koda izstrādē.

Praktiskais ceļvedis: Kādi dokumenti jāsagatavo? Lai mazinātu riskus, uzņēmumā ir jāievieš skaidra kārtība. Šeit ir saraksts ar obligātajiem un ieteicamajiem dokumentiem:

1. MI izmantošanas politika. Šis ir vissvarīgākais iekšējais dokuments. Tajā jānosaka:

Kurus rīkus darbinieki drīkst izmantot (baltais saraksts) un kurus aizliegts.
Kādus datus aizliegts ievadīt (piemēram: "Aizliegts ievadīt klientu personas datus, līgumu tekstus un paroles").
Pienākums pārbaudīt MI ģenerēto rezultātu (lai izvairītos no "halucinācijām" jeb nepatiesas informācijas).

2. Novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību (NIDA / DPIA) Ja plānojat ieviest MI rīku, kas apstrādās darbinieku vai klientu datus (piemēram, zvanu centra analītika), saskaņā ar VDAR 35. pantu, visticamāk, būs jāveic NIDA. Tas dokumentē riskus un to mazināšanas pasākumus.

3. Atjaunināti privātuma paziņojumi. Ja MI apstrādā klientu datus, jūsu mājaslapas vai līguma Privātuma politikā ir jāparādās informācijai par šo apstrādi (automatizēta lēmumu pieņemšana, datu nodošana MI pakalpojumu sniedzējiem).

4. Līgumu pielikumi ar darbiniekiem un sadarbības partneriem

Darbiniekiem: Papildinājumi darba kārtības noteikumos par konfidencialitāti, strādājot ar MI.
Partneriem: Ja izstrādājat programmatūru vai saturu klientiem, līgumā jāatrunā, vai tiek izmantots MI un kam pieder tiesības uz rezultātu.

✔️ Mākslīgais intelekts nav jāaizliedz, bet tas ir "jāierāmē" juridiskā ietvarā. Ignorējot šos aspektus, uzņēmums riskē ne tikai ar naudas sodiem par datu noplūdi, bet arī ar reputācijas zaudēšanu un komercnoslēpuma nonākšanu konkurentu rokās. Sāciet ar vienkāršu soli – auditu. Apziniet, kādus rīkus jūsu darbinieki jau šobrīd klusām izmanto, un legalizējiet šo procesu ar skaidru politiku.

Influenceru mārketings 2026: Jaunie spēles noteikumi uzņēmējiem, satura veidotājiem un patērētājiem

Wed, 11 Mar 2026 08:27:19 GMT

✔️ 2025. gada decembrī Eiropas Patērētāju organizācija (BEUC) nāca klajā ar ziņojumu "Influencer Marketing Unboxed", kas atklāj, ka influenceru mārketinga tirgus vērtība sasniegusi vairāk nekā 32 miljardus ASV dolāru. Tomēr straujā izaugsme nāk ar nopietniem juridiskiem izaicinājumiem – 67% gadījumu komerciāls saturs netiek atbilstoši marķēts. Lai izvairītos no juridiskām sankcijām un maldināšanas, visām pusēm ir jāapzinās savas tiesības un pienākumi. Šeit ir advokātu biroja ieteikumi, balstoties uz aktuālajiem uzraudzības datiem un gaidāmajām ES regulējuma izmaiņām.

✔️ Padomi Reklāmdevējiem. Uzņēmēji bieži kļūdaini uzskata, ka atbildība par satura atbilstību gulstas tikai uz influenceri. BEUC ziņojums un gaidāmās izmaiņas liecina par pretējo – virzību uz solidāru atbildību.

Pārskatiet līgumus: Jūsu līgumos ar influenceriem un aģentūrām jābūt prasībai skaidri un nepārprotami norādīt reklāmu, nevis slēpt to zem neskaidriem tēmturiem.
Neuzticieties "aklai" satura veidošanai: Ziņojumā konstatēts, ka daudzi zīmoli (piemēram, ātrās modes un neveselīgas pārtikas sektoros) izmanto influencerus, lai apietu reklāmas ierobežojumus. Uzņēmums ir atbildīgs, ja influencera saturs maldina patērētāju par produkta īpašībām vai kvalitāti.
Uzraugiet dāvinājumus: Pat ja par sadarbību netiek maksāta nauda, bet sūtīti produkti, tas juridiski ir komerciāls darījums, kas jāatklāj. Slēpta apmaksāta veicināšana var tikt uzskatīta par maldinošu komercpraksi.
Esiet piesardzīgi ar mērķauditoriju: Īpaša uzmanība jāpievērš, ja jūsu produkti (īpaši neveselīga pārtika, uztura bagātinātāji) sasniedz bērnus un pusaudžus. BEUC rekomendē stingrākus aizliegumus šajā jomā, un pašregulācijas mehānismi ir atzīti par neefektīviem.

✔️ Padomi Satura veidotājiem. ES tiesību izpratnē influenceri, kas regulāri veic komerciālas aktivitātes, tiek uzskatīti par "tirgotājiem" vai personām, kas rīkojas tirgotāju vārdā.

Caurspīdīgums ir obligāts: Nepietiek ar norādi "sadarbība" vai tēmturiem, kas paslēpti komentāros vai zem pogas "vairāk" (more). Norādei par reklāmu jābūt redzamai uzreiz un skaidrai.
Uzmanieties ar "emocionālo pārdošanu": Prakse, kurā iepirkšanās tiek pasniegta kā veids, kā iegūt pārliecību, īpaši, ja mērķauditorija ir nepilngadīgie, var tikt uzskatīta par agresīvu komercpraksi.
Izglītojieties par aizliegtajām zonām: Dažās valstīs un sektoros (piemēram, finanšu pakalpojumi, kriptoaktīvi, neveselīga pārtika bērniem) reklāmas noteikumi kļūst arvien stingrāki. Francija un Spānija jau ir ieviesušas specifiskus ierobežojumus.
Jūs esat atbildīgi par saturu: Ja reklamējat zīmolu kopijas, vai sniedzat nepamatotus veselīguma apgalvojumus uztura bagātinātājiem, jūs varat tikt saukti pie atbildības par patērētāju maldināšanu.

✔️ Padomi Patērētājiem. BEUC ziņojums uzsver, ka patērētājiem ir grūti atšķirt autentisku saturu no apmaksāta, jo robežas ir izplūdušas.

Atpazīstiet slēpto reklāmu: Esiet kritiski pret saturu, kurā influenceri "iesaka" produktus kā daļu no sava dzīvesstila. Meklējiet norādes par apmaksātu saturu, bet atcerieties – lielākā daļā gadījumu tās var nebūt norādītas.
Sargājiet bērnus: Bērni un pusaudži uztver influencerus kā draugus un uzticības personas, kas padara viņus viegli ietekmējamus. Vecākiem jāpievērš uzmanība tam, kādu saturu (īpaši saistībā ar ātro modi un neveselīgu pārtiku) bērni patērē.
Izmantojiet savas tiesības ziņot: Saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu (DSA), platformām (TikTok, Instagram, YouTube) ir pienākums nodrošināt iespēju ziņot par nelegālu vai maldinošu saturu. Ja redzat slēptu reklāmu vai krāpniecību, izmantojiet platformas ziņošanas rīkus.
Neļaujieties FOMO: Influenceri bieži izmanto "bailes palaist garām" (fear of missing out), veidojot īslaicīgus "stāstus" (stories) ar laika ierobežojumu atlaidēm. Apzinieties, ka tā ir mārketinga psiholoģija, lai veicinātu impulsīvus pirkumus.

✔️ Kopsavilkums Tiesiskais regulējums mainās. Ar ES Digitālā taisnīguma aktu 2026. gadā spēles noteikumi kļūs vēl stingrāki. Mēs iesakām visām pusēm jau tagad pārskatīt savu praksi, lai nodrošinātu godīgu un caurskatāmu digitālo vidi

Fiziskās personas maksātnespējas process: Kad tas beidzas bez parādu dzēšanas?

Wed, 11 Mar 2026 08:25:24 GMT

✔️ Fiziskās personas maksātnespējas process sabiedrībā bieži tiek uztverts kā "glābšanas riņķis" — iespēja sākt dzīvi no jauna, atbrīvojoties no neatmaksājamām saistībām. Tomēr ir būtiski apzināties, ka saistību dzēšana nav automātiska garantija. Tā ir privilēģija, kas tiek piešķirta tikai godprātīgiem parādniekiem, kuri precīzi pilda likuma prasības. 2025.gada Tiesu prakse rāda, ka pastāv konkrēti apstākļi, kad process noslēdzas personai nelabvēlīgi — maksātnespēja tiek izbeigta, bet parādi paliek. Šajā rakstā apkopojam 2025.gada tiesu praksē fiksētos iemeslus, kāpēc tiesa var lemt par atteikumu dzēst saistības.

✔️ Viens no izplatītākajiem iemesliem nelabvēlīgam iznākumam ir disciplīnas trūkums. Ja parādnieks neveic plānā paredzētos maksājumus kreditoriem, tiesai ir pamats izbeigt gan saistību dzēšanas procedūru, gan pašu maksātnespējas procesu. Šādā situācijā tiesa konstatē, ka persona nav ievērojusi Maksātnespējas likumā noteikto pienākumu, un rezultātā parādnieks netiek atbrīvots no atlikušajām saistībām.

✔️ Labticība ir maksātnespējas procesa pamatprincips. Ja parādnieks rīkojas negodprātīgi, process var tikt pārtraukts bez vēlamā rezultāta. Negodprātīga rīcība ietver nepilnīgas informācijas sniegšanu par ienākumiem, jaunu saistību uzņemšanos bez administratora piekrišanas, kā arī ienākumu slēpšanu vai citu darbību, kas liek tiesai apšaubīt parādnieka godīgumu.

✔️Būtisks Senāta atzinums norāda, ka parādniekam ir personisks pienākums gūt ienākumus atbilstoši savām spējām. Šo pienākumu nevar "deleģēt" citām personām.

Tas nozīmē, ka saistību dzēšanas plāns, kurā paredzēts, ka maksājumus kreditoriem parādnieka vietā veiks trešās personas (piemēram, laulātais vai radinieki), nav apstiprināms, jo tas ir pretrunā ar likuma mērķi. Parādniekam pašam ir jāgūst ienākumi.

✔️ Pastāv situācijas, kurās likums jau sākotnēji liedz saistību dzēšanu vai procesa uzsākšanu. Ja saistības radušās no noziedzīga nodarījuma vai administratīva pārkāpuma (piemēram, naudas sodi), tās nevar tikt dzēstas. Ja šīs ir vienīgās personas saistības, maksātnespējas process var tikt atteikts. Tāpat, ja personai pēdējo piecu gadu laikā ir stājies spēkā notiesājošs spriedums par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, maksātnespējas process tai nav piemērojams.

✔️ Svarīgi atzīmēt, ka ne katrs pārkāpums automātiski noved pie procesa izbeigšanas bez saistību dzēšanas. Tiesai ir jāvērtē pārkāpuma būtiskums un samērīgums. Piemēram, nelielas aprēķina kļūdas vai īslaicīga maksājumu kavēšana, kas nav radījusi būtisku kaitējumu kreditoriem, ne vienmēr ir pamats bargākajam sodam — saistību nedzēšanai. Tāpat plāna grozījumi jāveic tikai tad, ja ienākumu izmaiņas būtiski ietekmē plāna izpildes termiņu.

✔️ Ja fiziskās personas maksātnespējas process reiz ir izbeigts parādnieka negodprātības dēļ (bez saistību dzēšanas), persona nevar atkārtoti vērsties tiesā par tām pašām saistībām, ja vien nav būtiski mainījušies apstākļi. Tas liedz iespēju ļaunprātīgi apiet tiesas lēmumu.

✔️ Secinājums: Maksātnespējas process ir juridiska procedūra ar stingriem noteikumiem. Lai process noslēgtos veiksmīgi, ir nepieciešama ne tikai vēlme atbrīvoties no parādiem, bet arī precīza likuma ievērošana un profesionāla juridiskā palīdzība.

Valdes locekļu tiesības uz bērna aprūpes atvaļinājumu un tā tiesiskās sekas

Wed, 11 Mar 2026 08:23:14 GMT

✔️ Jau kādu laiku ir spēkā grozījumi Komerclikumā, kas ir ieviesuši skaidru mehānismu, kā komercsabiedrību valdes locekļi var izmantot likumā paredzētos atvaļinājumus, saglabājot savu statusu. Zemāk aplūkota procedūra un juridiskās sekas, kas jāņem vērā ikvienam valdes loceklim un uzņēmuma īpašniekam.

✔️ Jaunais regulējums attiecas uz specifiskiem, ar bērna aprūpi saistītiem atvaļinājumiem. Valdes locekļiem ir tiesības uz:

Grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu;
Atvaļinājumu bērna tēvam, adoptētājam vai citai personai, kas faktiski kopj bērnu;
Bērna kopšanas atvaļinājumu;
Bērna aprūpētāja atvaļinājumu;
Atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja jāaprūpē audžubērns, adoptējamais bērns vai aizbilstamais.

✔️ Process sadalāms divos posmos – informēšana uzņēmuma iekšienē un izmaiņu reģistrēšana Uzņēmumu reģistrā (UR). Pirms došanās atvaļinājumā valdes loceklim ir pienākums iesniegt kapitālsabiedrībai (dalībnieku sapulcei vai padomei) rakstveida paziņojumu. Paziņojums jāiesniedz saprātīgā termiņā. Ja plānots bērna kopšanas atvaļinājums, paziņojums jāiesniedz ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms tā sākuma. Paziņojumā jānorāda atvaļinājuma veids, ilgums, sākuma un beigu datums. Jāpievieno dokumenti, kas apliecina tiesības uz atvaļinājumu (piemēram, ārsta izziņa vai bērna dzimšanas apliecība). Sabiedrībai ir pienākums informēt arī valsti par izmaiņām valdes sastāvā. Pieteikums par izmaiņām jāiesniedz UR triju darba dienu laikā pēc atvaļinājuma sākuma datuma.

✔️ Būtiskākais aspekts jaunajā regulējumā ir pilnvaru apturēšana, nevis izbeigšana. Atvaļinājuma laikā valdes locekļa pilnvaras tiek oficiāli apturētas. Tas nozīmē, ka šajā periodā persona nav tiesīga pildīt valdes locekļa pienākumus, neietilpst valdes sastāvā un nenes atbildību par lēmumiem, kas pieņemti viņa prombūtnes laikā. Lai aizsargātu trešās puses un pašu valdes locekli, komercreģistrā tiek izdarīts ieraksts par valdes locekļa izslēgšanu (atbrīvošanu) no sastāva uz laiku, norādot iemeslu. Tas nodrošina publisku ticamību tam, ka persona konkrētajā brīdī nepārstāv uzņēmumu.

✔️ Procedūra, lai atsāktu darbu, ir vienkāršota un neprasa atkārtotu ievēlēšanu amatā balsošanas ceļā. Valdes loceklim jāiesniedz sabiedrībai paziņojums par atgriešanos ne vēlāk kā 14 dienas pirms atvaļinājuma beigām (vai ātrāk, ja atgriežas pirms termiņa). Pilnvaras tiek atjaunotas automātiski nākamajā dienā pēc atvaļinājuma beigām. Sabiedrībai par to atkal jāiesniedz pieteikums UR, lai veiktu ierakstu par valdes locekļa iecelšanu atpakaļ amatā.

✔️ Šī kārtība novērš iepriekšējo gadu "pelēko zonu", kad valdes locekļi sociālo garantiju dēļ bija spiesti fiktīvi atstāt amatu. Tagad process ir caurspīdīgs: iesniedz paziņojumu, pilnvaras tiek apturētas un reģistrētas UR, un uzreiz pēc atvaļinājuma tās tiek atjaunotas.

Privātums pret publiskumu: Vai var panākt vārda dzēšanu no "Latvijas Vēstneša"?

Wed, 11 Mar 2026 08:21:15 GMT

✔️ Vai reiz publicēts oficiālajā izdevumā nozīmē publicēts uz visiem laikiem? Nesenais Senāta spriedums vieš jaunas cerības personām, kuras vēlas pasargāt savu privāto dzīvi no "mūžīgas" atrašanās publiskajos reģistros. Daudzi no mums zina, ka "Latvijas Vēstnesī" publicētā informācija bauda augstu ticamības un nemainīguma statusu. Tomēr digitālajā laikmetā tas rada riskus – sena informācija par cilvēka pagātni ir pieejama jebkuram interesentam tikai dažu klikšķu attālumā. 2025. gada nogalē Senāts pieņēma būtisku spriedumu, nostiprinot cilvēka tiesības uz "tikt aizmirstam" pat attiecībā uz oficiālām publikācijām. Balstoties uz šo lietu, esam apkopojuši galvenās atziņas un padomus, kas noderēs ikvienam, kurš rūpējas par savu datu aizsardzību.

✔️ Bieži vien iestādes atsaka datu dzēšanu, argumentējot ar sabiedrības interesēm uzticēties oficiālajai publikācijai. Tomēr Senāts skaidri norādīja: oficiālās publikācijas nemainīgums nav absolūta vērtība. Ja jūsu vārds, uzvārds vai citi dati ir publicēti "Latvijas Vēstnesī", tas nenozīmē, ka tie tur jāpaliek mūžīgi. Likums paredz iespēju svērt divas intereses – sabiedrības tiesības zināt un jūsu tiesības uz privātumu. Ja jūsu privātuma aizskārums ir lielāks par sabiedrības ieguvumu, datus ir pamats dzēst.

✔️ Konkrētajā lietā tiesa sākotnēji pārmeta pieteicējam, ka viņš pats nebija laikus lūdzis tiesai slēpt savu identitāti procesa sākumā. Taču Senāts šo argumentu noraidīja. Pat ja procesa sākumā (piemēram, iesniedzot pieteikumu tiesā) neesat lūdzis anonimitāti, tas neliedz jums tiesības vēlāk vērsties ar lūgumu datus dzēst. Jūsu iepriekšēja "bezdarbība" nevar būt attaisnojums, lai turpinātu nesamērīgi aizskart jūsu privāto dzīvi šobrīd.

✔️ Būtisks arguments par labu datu dzēšanai ir laika faktors. Senāts uzsvēra, ka ilgs laiks kopš publikācijas parasti samazina, nevis palielina sabiedrības interesi par konkrētajiem datiem. Ieteikums - ja publikācija ir vairākus gadus veca (lietā minēti vairāk nekā 4 gadi), argumentējiet, ka sabiedrības "leģitīmā interese" zināt jūsu vārdu ir mazinājusies vai izzudusi, kamēr jūsu tiesību aizskārums turpinās katru dienu.

✔️ Lietā tika skatīts jautājums par pārkāpumu uzskaites punktiem. Senāts, atsaucoties uz Eiropas Savienības Tiesu, atzina, ka informācija par ceļu satiksmes pārkāpumiem un soda punktiem ir uzskatāma par datiem par sodāmību. Šāda informācija ir sensitīva. Tās publiska pieejamība var radīt smagu iejaukšanos privātajā dzīvē. Ja publikācija satur informāciju par jūsu sodāmību vai administratīvajiem pārkāpumiem, jums ir daudz spēcīgāki argumenti datu dzēšanai nekā parastās civiltiesiskās lietās.

✔️ Ko darīt, ja vēlaties dzēst datus?

Izvērtējiet situāciju: Vai publikācija satur sensitīvus datus (sodāmība, veselība, pārkāpumi)? Cik sen tā publicēta?
Pārbaudiet kontekstu: Vai gala nolēmums šajā lietā jau ir anonimizēts? Ja tiesas spriedumā esat "Persona B", tad nav loģiski, ka lietas ierosināšanas paziņojumā joprojām redzams jūsu vārds.
Vērsieties ar iesniegumu: Pieprasiet datu dzēšanu (anonimizēšanu) iestādei, atsaucoties uz Fizisko personu datu apstrādes likuma 28. pantu un šo Senāta spriedumu (Lieta Nr. SKA-42/2025).

Namu pārvaldīšana un personas dati: 5 mācības no DVI pārbaudes

Wed, 11 Mar 2026 08:19:04 GMT

✔️ Datu valsts inspekcija (DVI) nesen noslēgusi apjomīgu preventīvo pārbaudi, izvērtējot 25 lielākos Latvijas dzīvojamo namu pārvaldīšanas uzņēmumus. Lai gan pārbaudes mērķis nebija sodīt, bet gan izglītot, rezultāti atklāja virkni "klupšanas akmeņu", kas ir aktuāli ikvienam apsaimniekotājam un dzīvokļu īpašnieku biedrībai.

Kā advokātu birojs, kas ikdienā konsultē par datu aizsardzības jautājumiem, esam apkopojuši būtiskākos secinājumus un praktiskus padomus, lai jūsu namu pārvaldīšanas prakse būtu droša un likumīga.

✔️ Viena no izplatītākajām kļūdām ir pārvaldnieku vēlme nodrošināties ar iedzīvotāju piekrišanu datu apstrādei, slēdzot apsaimniekošanas līgumus. Faktiski, pārvaldniekam nav nepieciešama klienta piekrišana (kuru viņš jebkurā brīdī var atsaukt), ja datu apstrāde ir vajadzīga līguma izpildei vai to nosaka likums (piemēram, rēķinu izrakstīšana, informācijas sniegšana BIS). DVI norāda, ka pareizais tiesiskais pamats visbiežāk ir juridiskais pienākums vai līguma izpilde, nevis piekrišana. Piekrišanas prasīšana nevietā maldina klientu par viņa iespējām kontrolēt datus.

✔️ Mūžīgais jautājums: vai drīkst publiskot parādniekus un vai kaimiņš drīkst zināt, kurš nemaksā? Pārbaude atklāja, ka daļa pārvaldnieku, baidoties no datu regulas, pārmērīgi ierobežo kopīpašnieku tiesības saņemt informāciju. Padoms pārvaldniekiem - informējiet par mājas kopējo parādu, neidentificējot konkrētas personas. Ja cits dzīvokļa īpašnieks iesniedz motivētu pieprasījumu (piemēram, lai celtu prasību tiesā pret parādnieku), pārvaldniekam ir tiesības un pienākums izsniegt informāciju, tostarp personas datus, kas nepieciešami mērķa sasniegšanai. Nebaidieties izsniegt datus pamatotos gadījumos!

✔️ Līdzīgi kā ar parādiem, arī piekļuve "mājas lietai" (remontdarbu tāmes, protokoli u.c.) bieži tiek nepamatoti apgrūtināta. DVI secināja, ka daļa pārvaldnieku pārmērīgi aizklāj datus vai liedz piekļuvi. Īpašniekiem ir tiesības iepazīties ar dokumentiem. Ja rādāt dokumentus klātienē, pārliecinieties par personas identitāti. Ja sūtat kopijas, izvērtējiet, vai nav jāaizklāj trešo personu dati (piemēram, īrnieku), bet neaizsedziet informāciju tā, ka dokuments zaudē jēgu priekš kopīpašnieka, kuram ir tiesības kontrolēt pārvaldīšanas procesu.

✔️ Daudzi uzņēmumi grēko, izmantojot iekšējos darbinieku noteikumus kā publisko privātuma politiku, vai arī politika ir paslēpta dziļi mājaslapas dzīlēs. Privātuma politikai jābūt viegli atrodamai un uzrakstītai vienkāršā valodā. Tai jāskaidro, kāpēc ievācat datus, kam tos nododat (piemēram, parādu piedzinējiem, pašvaldībai) un cik ilgi glabājat. Ja izmantojat lietotnes (piemēram, Bill.me, WebNAMS), noteikti atrunājiet arī šo datu plūsmu savā politikā.

✔️ Ja pie mājas ir kameras, bieži valda apjukums – kurš ir atbildīgs? Pārvaldnieks vai dzīvokļu īpašnieki? Vairumā gadījumu, ja lēmumu par kamerām pieņēmusi dzīvokļu īpašnieku kopība, tieši kopīpašnieki ir uzskatāmi par pārziņiem, bet pārvaldnieks – tikai par apstrādātāju (tehnisko izpildītāju). Tas ir būtiski jāatrunā līgumos, lai pārvaldnieks neuzņemtos lieku atbildību par datu apstrādi, ko viņš patiesībā nekontrolē.

✔️ DVI pārbaude parādīja, ka pat lielākajiem tirgus spēlētājiem trūkst obligātā Personas datu apstrādes reģistra, maldīgi uzskatot, ka tas uz viņiem neattiecas. Tāpat tika konstatēts interešu konflikts, ieceļot valdes locekļus par datu aizsardzības speciālistiem.

Advokāta padomi tūrisma operatoriem: Kā izdzīvot krīzē un juridiski aizsargāt savu biznesu

Wed, 11 Mar 2026 08:13:52 GMT

✔️ Militārā eskalācija Tuvajos Austrumos, kas sākās 2026. gada 28. februārī, ir radījusi ārkārtēju spriedzi tūrisma nozarē. Kamēr gaisa satiksme Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) ir paralizēta un situācija Ēģiptē rada pamatotas bažas, sabiedrības sašutums bieži vien tiek vērsts pret tūrisma aģentūrām un operatoriem. Šķiet, ka esam atgriezušies viduslaikos, kur pie katras dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas ir jāatrod vainīgais . Šajā gadījumā – tūrisma operators. Bet kā ir patiesībā? Kādas ir operatoru tiesības un kā nepazaudēt biznesu, vienlaikus saglabājot cilvēcību pret klientiem?

✔️ Ir vispārzināms fakts, ka ES Direktīva 2015/2302 un MK noteikumi Nr. 380 dod tiesības ceļotājam saņemt pilnu naudas atmaksu nenovēršamu un ārkārtas apstākļu gadījumā. Taču bieži tiek aizmirsts, ka šis pats likums aizsargā arī tūrisma operatoru! Ja ceļojumu nav iespējams īstenot šo pašu ārkārtējo apstākļu dēļ (kuru sekas nav iespējams novērst), arī operatoram ir tiesības lauzt līgumu pirms tā sākuma, neatmaksājot klientam nekādas papildu kompensācijas par "sabojāto atvaļinājumu" vai morālo kaitējumu. Operators atgriež tikai iemaksāto naudu.

✔️ Patērētājs to neredz, bet tūrisma operatori ir saistīti ar stingriem, dzelžainiem līgumiem ar aviokompānijām un viesnīcām . Kad iestājas krīze un aģentūrai jāatmaksā nauda klientam, šī nauda fiziski neatrodas aģentūras kontā – tā jau ir pārskaitīta partneriem. Šobrīd operatoru galvenais uzdevums ir aktīvi piemērot Force Majeure (nepārvaramas varas) klauzulas starptautiskajos B2B (bizness-biznesam) līgumos, lai atgūtu līdzekļus no ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem. Tā ir smaga juridiska cīņa, kas prasa laiku.

✔️Situācijā, kad masveida atcelšanas draud ar milzīgiem finansiāliem zaudējumiem, operatoriem ir tiesības un pat ieteicams piedāvāt klientiem alternatīvas – vai nu ceļojuma pārcelšanu uz drošāku laiku, vai dāvanu kartes (vaučerus) iemaksātās summas apmērā. Lai gan klientam ir tiesības pieprasīt reālu naudu, atklāta komunikācija var glābt situāciju. Izskaidrojot klientiem, ka šis ir solidaritātes jautājums, daudzi izvēlas atbalstīt savu aģentūru un piekrīt alternatīvām.

✔️ Daudzi Latvijas valstspiederīgie šobrīd netiek mājās no AAE. Tūrisma operatoriem ir likumā noteikts pienākums sniegt palīdzību nelaimē nonākušam ceļotājam. Taču ir svarīgi zināt savas robežas: ja atgriešanās nav iespējama nenovēršamu un ārkārtas apstākļu dēļ, likums ierobežo operatora pienākumu apmaksāt naktsmītnes izdevumus. Finansiālais slogs nevar tikt uzlikts uzņēmējam bezgalīgi.

✔️Tūrisma biznesa izdzīvošana šobrīd nav atkarīga no burvju nūjiņas , bet gan no precīzas līgumu pārvaldības. Esiet empātiski pret saviem klientiem, bet esiet juridiski precīzi pret saviem ārvalstu partneriem un piegādātājiem. Jums nav jāuzņemas pasaules ģeopolitikas radītie finansiālie zaudējumi vieniem pašiem!

✔️Vai zināji, ka mūsu biroja Facebook lapu regulāri lasa tūkstošiem cilvēku, kas vēl nav nospieduši "Sekot"? Ja tu esi viens no viņiem un mūsu raksti par likumdošanas un tiesu prakses jaunumiem Tev šķiet noderīgi, nospiežot "Sekot" (Follow), Tu nodrošināsi, ka nepalaid garām svarīgākos jaunumus.

Datu valsts inspekcijas 2025. gada pārskata atziņas: Kas jāzina uzņēmējiem un kādi ir galvenie riski?

Fri, 06 Mar 2026 07:11:05 GMT

✔️ Datu valsts inspekcijas (DVI) 2025. gada darbības pārskats skaidri parāda, ka datu aizsardzības uzraudzība Latvijā kļūst stingrāka, sodi sasniedz ievērojamus apmērus un tiesu prakse sāk nostiprināt skaidrus noteikumus. Pārskata gadā DVI ir saņēmusi 1034 iedzīvotāju sūdzības un veikusi 1396 datu apstrādes pārbaudes. Uzņēmumu vadītājiem ir būtiski izprast jaunākās tendences, lai izvairītos no dārgiem tiesvedības procesiem un reputācijas riskiem.

✔️ Līdz šim liela uzmanība tika pievērsta tieši datu pārziņiem, taču 2025. gads iezīmē būtisku pagriezienu IT infrastruktūras uzturētāju un pakalpojumu sniedzēju jeb datu apstrādātāju atbildībā.

DVI piemēroto naudas sodu apmērs 2025. gadā svārstījās no 150 līdz pat 300 000 eiro, kopsummā sasniedzot 326 400 eiro.
Vislielākais sods – 300 000 eiro – tika piemērots SIA "ZZ Dats" kā datu apstrādātājam par Datu regulas 32. pantā noteikto tehnisko un organizatorisko drošības pasākumu nenodrošināšanu.
Sistēmas nepilnību dēļ nenoskaidrotām personām izdevās piekļūt datubāzēm un iegūt tajās glabātos datus, kas skāra gandrīz visu Latvijas pašvaldību iedzīvotājus.

✔️ DVI pārskats atklāj, ka lieli sodi tiek piemēroti arī par šķietami ikdienišķām biznesa praksēm, kas neatbilst Datu regulas pamatprincipiem.

Neaktuālu datu izmantošana parādu piedziņai: Kāds autostāvvietu apsaimniekotājs saņēma 25 000 eiro naudas sodu par to, ka rēķinu nosūtīšanai un parādu piedziņai izmantoja transportlīdzekļu īpašnieku vēsturiskās (reģistrācijas apliecības izsniegšanas brīža) adreses no CSDD reģistra, nepārbaudot personu aktuālās deklarētās dzīvesvietas adreses.
Darbinieku novērošana: DVI piemēroja korektīvo līdzekli darba devējam, uzliekot par pienākumu demontēt videokameru un dzēst datus, jo videonovērošana darbinieku atpūtas telpā tika veikta pārmērīgi un bez tiesiska pamata.
Sīkdatnes (Cookies): Sodi un korektīvie līdzekļi (pienākums veikt izmaiņas tīmekļvietnē) tika piemēroti arī uzņēmumiem, kuru mājaslapās sīkdatnes tika izmantotas bez atbilstoša tiesiskā pamata un bez pienācīgas lietotāju informēšanas.

✔️ Fokusā – apsardzes komersanti un namu pārvaldnieki. 2025. gadā DVI īstenoja proaktīvas preventīvās pārbaudes konkrētās nozarēs. Apsardzes nozarē secināts, ka līgumos par videonovērošanas uzstādīšanu un uzraudzību bieži nav detalizēti atrunāta datu apstrāde un trūkst atbilstošu pārziņa un apstrādātāja līgumu. Namu pārvaldnieku vidū konstatēta kļūdaina izpratne par tiesisko pamatu un nereti tiek pārmērīgi ierobežotas kopīpašnieku tiesības saņemt informāciju par kopīpašumu. Abām šīm nozarēm drīzumā plānots izdot speciālas DVI vadlīnijas.

✔️ Līdz ar jaunā Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta (MI) akta pieņemšanu, 2025. gadā Ministru kabinets ir noteicis DVI par MI akta tirgus uzraudzības iestādi fizisko personu datu aizsardzības jomā. DVI nodrošinās uzraudzību augsta riska MI sistēmām un kontrolēs aizliegtās MI prakses. Uzņēmumiem, kuri plāno integrēt mākslīgo intelektu savos produktos, jau laikus jāveic ietekmes novērtējums.

✔️ Svarīgs tiesas precedents par DVI pilnvarām. Uzņēmējiem jāņem vērā Rīgas apgabaltiesas spriedums SIA "Aquaphoto" ("Līvu akvaparks") lietā, kas nostiprina DVI pilnvaras. Tiesa atzina, ka DVI amatpersonām ir tiesības ierasties publiski pieejamās telpās, lai veiktu fiksāciju un iegūtu informāciju par iespējamiem pārkāpumiem, un šādai darbībai nav nepieciešama iepriekšēja pārziņa brīdināšana vai procesuālās darbības protokola sastādīšana. Tāpat tiesa uzsvēra, ka administratīvās atbildības piemērošanai par Datu regulas pārkāpumiem nav jāpierāda vainas forma – pietiek ar objektīvu pārkāpuma faktu.

Vai varu atcelt ceļojumu uz Ēģipti un Turciju? Kā legāli atgūt naudu, ja galamērķī izsludināta bīstama situācija

Thu, 05 Mar 2026 06:58:38 GMT

✔️ Mūsdienu ģeopolitiskā situācija pierāda, ka tūrisms ir ārkārtīgi trausla nozare. Sākot ar 2026. gada 28. februāri, militārā eskalācija Tuvajos Austrumos ir būtiski ietekmējusi gaisa satiksmi, īpaši skarot tādus populārus galamērķus kā Apvienotie Arābu Emirāti (AAE), kur gaisa telpa brīžiem ir paralizēta. Lai gan Ēģiptē satiksme šobrīd turpinās, reģionālā konflikta izplešanās risks ir augsts. Situācija kļūst īpaši saspīlēta laikā, kad tuvojas skolēnu pavasara brīvdienas (9.–13. marts) un tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju ir iegādājušies ceļojumus. Sastopoties ar reāliem draudiem, daudzi ceļotāji vēlas braucienus atcelt. Taču bieži vien tūrisma aģentūras noraida šos lūgumus, apgalvojot: "Ja jūsu konkrētais lidojums nav atcelts, jums ir jādodas ceļā, vai arī zaudēsiet iemaksāto naudu." Šāda aģentūru rīcība ir pretrunā ar patērētāju tiesībām. Izpratne par savām likumīgajām tiesībām ir vienīgais veids, kā pasargāt gan savu drošību, gan finanses.

✔️ Tūrisma operatori un aģentūras ir saistīti ar stingriem līgumiem ar aviokompānijām un viesnīcām. Masveida atcelšanas viņiem nozīmē milzīgus finansiālus zaudējumus. Tāpēc industrija bieži izvēlas nogaidīšanas taktiku, cerot, ka situācija stabilizēsies, vai mēģina atbildību un finansiālo slogu pārnest uz patērētāju. Tomēr no juridiskā viedokļa ceļotājam nav jāuzņemas globālu militāru konfliktu radītie riski. Ja galamērķī ir izsludināta bīstama situācija, jūs aizsargā gan Eiropas Savienības, gan Latvijas likumdošana. Šeit ir konkrēti normatīvie akti, uz kuriem jāatsaucas, aizstāvot savas intereses.

✔️ Direktīvas 2015/2302 12. panta 2. punkts nosaka, ka ceļotājam ir tiesības izbeigt kompleksā ceļojuma līgumu pirms kompleksā pakalpojuma sākuma, nemaksājot nekādu izbeigšanas maksu, ja galamērķa vietā vai tās tiešā tuvumā ir izveidojušies nenovēršami un ārkārtēji apstākļi, kas būtiski ietekmē kompleksā pakalpojuma sniegšanu vai kas būtiski ietekmē pasažieru pārvadāšanu uz galamērķi. Ja kompleksā ceļojuma līgums tiek izbeigts saskaņā ar šo punktu, ceļotājam ir tiesības uz pilnīgu visu tādu maksājumu atmaksu, kas veikti par komplekso pakalpojumu, bet nav tiesību saņemt papildu kompensāciju.

✔️ Ministru kabineta noteikumu Nr. 380 ("Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību..."). 99. pants nosaka, ka ceļotājs var izbeigt kompleksā tūrisma pakalpojuma līgumu pirms kompleksā tūrisma pakalpojuma sākuma, nemaksājot standarta līguma izbeigšanas maksu, ja galamērķa vietā vai tā tiešā tuvumā ir izveidojušies nenovēršami un ārkārtas apstākļi, kas būtiski ietekmē kompleksā tūrisma pakalpojuma sniegšanu vai kas būtiski ietekmē pasažieru pārvadāšanu uz galamērķi. Par nenovēršamiem un ārkārtas apstākļiem uzskatāma situācija, kuru nevar ietekmēt un kuras sekas nav bijis iespējams novērst pat tad, ja būtu veikti visi saprātīgi iespējamie pasākumi. Savukārt, 100.pants nosaka, ka, ja kompleksā tūrisma pakalpojuma līgumu izbeidz saskaņā ar šo noteikumu 99. punktu, ceļotājam ir tiesības uz pilnīgu visu to maksājumu atmaksu, kas veikti par komplekso tūrisma pakalpojumu, bet nav tiesību saņemt papildu kompensāciju.

✔️ Ja tūrisma aģentūra atsakās sadarboties, rīkojieties proaktīvi un argumentēti:

Iegūstiet oficiālu pamatojumu no Ārlietu ministrijas. Tūrisma aģentūrai nepietiks ar argumentu, ka jums ir bail lidot. Pārbaudiet Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta mājaslapu. Ja par jūsu galamērķi (piemēram, AAE) ir izdots brīdinājums "Neceļot" vai aicinājums nekavējoties pamest valsti drošības apsvērumu dēļ, tas ir neapgāžams pierādījums ārkārtējiem apstākļiem.
Sagatavojiet rakstisku pretenziju. Visa komunikācija ar aģentūru jāveic tikai rakstiski (e-pastā vai ierakstītā vēstulē). Tālruņa sarunas nevarēsiet izmantot kā pierādījumu strīda gadījumā. Iesniegumā pieprasiet līguma laušanu un pilnu naudas atmaksu, kā pamatojumu norādiet MK noteikumu Nr. 380 99. un 100. punktu, kā arī ES Direktīvas 2015/2302 12. pantu, pievienojiet saiti vai ekrānuzņēmumu ar aktuālo ĀM brīdinājumu.
Neielaidieties uz kompromisiem, kas jums nav izdevīgi. Aģentūra var piedāvāt ceļojumu pārcelt uz citu laiku vai izsniegt dāvanu karti (vaučeri). Jums ir tiesības šim piedāvājumam piekrist, taču tas ir brīvprātīgi . Ja vēlaties saņemt atpakaļ reālu naudu, likums ir jūsu pusē.
Iesaistiet Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC). Ja aģentūra neatbild uz jūsu rakstisko pretenziju 15 darba dienu laikā vai sniedz nepamatotu atteikumu, informējiet viņus, ka nākamo soli spersiet, piesaistot PTAC. PTAC prakse šādos gadījumos ir konsekventa un atbalsta ceļotāju tiesības uz naudas atgriešanu ārkārtas apstākļos.

⚠️ BŪTISKA PIEZĪME PAR ĒĢIPTI UN TURCIJU. Lai gan iepriekš minētie likumi spēcīgi aizsargā patērētāju, ir kritiski svarīgi saprast to piemērošanas robežas. Ņemiet vērā, ka vismaz uz šī raksta publicēšanas brīdi Latvijas Ārlietu ministrijas mājaslapā attiecībā uz Turciju un Ēģipti "neceļošanas" brīdinājumi nav norādīti. Tas nozīmē, ka šobrīd attiecībā uz šiem galamērķiem nav juridiska pamata piemērot augstāk minētos tiesiskos līdzekļus (līguma laušanu ārkārtas apstākļu dēļ bez soda sankcijām). Ja jūs izlemjat atcelt savu ceļojumu uz Ēģipti vai Turciju personīgu drošības bažu dēļ, tas būs jādara saskaņā ar jūsu noslēgtā līguma standarta noteikumiem, kas, visticamāk, ietvers līguma izbeigšanas maksu vai daļēju naudas zaudējumu.

Ceļojums uz Ēģipti vai AAE? Kāpēc apdrošināšana kara apstākļos Tevi neglābs

Wed, 04 Mar 2026 06:57:55 GMT

✔️ Iedomājieties situāciju: Kriminālprocesa ietvaros policija uzliek arestu jūsu uzņēmuma finanšu līdzekļiem. Paiet gadi, bizness cieš zaudējumus. Galu galā tiesa izlemj, ka manta nav noziedzīgi iegūta, un arestu atceļ. Loģisks solis būtu prasīt valstij atlīdzināt radītos zaudējumus, vai ne? Diemžēl jaunākā Senāta atziņa lietā Nr. SKA-695/2025 (2025. gada 17. decembris) liecina – steigties ar prasījumu nedrīkst. Šajā rakstā skaidrojam, kāpēc uzvara "mazajā procesā" par mantu vēl negarantē tūlītējas tiesības uz kompensāciju un ko darīt uzņēmējiem.

✔️ Bieži vien kriminālprocesā tiek izdalīts atsevišķs process par noziedzīgi iegūtu mantu. Ja tiesa šajā procesā nolemj, ka naudas izcelsme nav noziedzīga, un arestu atceļ, īpašnieks var maldīgi uzskatīt, ka viss ir beidzies. Tomēr Senāts uzsver: mantas aresta atcelšana nenozīmē, ka viss kriminālprocess ir galīgi noslēdzies. Ja pamatprocess, kura ietvaros tika izteiktas aizdomas, vēl turpinās, jautājums par mantas saistību ar noziegumu juridiski vēl nav "neapstrīdami atrisināts". Tiesas lēmums izbeigt procesu par mantu nav tas pats, kas atzīt policijas rīcību par prettiesisku aresta uzlikšanas brīdī.

✔️ Daudzi uzņēmēji (juridiskās personas) vēršas tiesā ar prasību par zaudējumu atlīdzību uzreiz pēc aresta atcelšanas. Senāts norāda, ka šāds pieteikums tiks noraidīts kā priekšlaicīgs. Likums nosaka stingru kārtību: Aizskartajam mantas īpašniekam tiesības prasīt atlīdzinājumu par nepamatotu rīcību rodas tikai tad, kad kriminālprocess ir galīgi noslēdzies. Tas attiecas gan uz fiziskām, gan juridiskām personām. Tiesa skaidro, ka kamēr notiek izmeklēšana pamatlietā, nevar uzskatīt, ka jautājums par mantu ir pilnībā izlemts, pat ja arests ir noņemts.

✔️ Šobrīd veidojas paradoksāla situācija – manta ir atbrīvota, zaudējumi ir radušies, bet prasīt tos nevar, jo jāgaida gadiem ilgi, kamēr beigsies viss kriminālprocess. Senāts atzīst, ka šis jautājums ir nozīmīgs un sabiedrībā aktuāls. Saeimā šobrīd notiek diskusijas par grozījumiem Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā, kas varētu ļaut aizskartajiem mantas īpašniekiem prasīt kompensāciju uzreiz pēc aresta atcelšanas. Tomēr, kamēr likumdevējs nav pieņēmis šīs izmaiņas, tiesa nevar pati radīt jaunu kārtību. Jāspēlē pēc esošajiem noteikumiem.

✔️ Balstoties uz šo spriedumu, mūsu birojs iesaka trīs rīcības soļus, ja jūsu uzņēmuma mantai ir uzlikts un vēlāk atcelts arests:

Nesteidzieties ar pieteikumu tiesā: Ja kriminālprocess (pamatlieta) nav izbeigts, jūsu pieteikumu par zaudējumu atlīdzību visticamāk noraidīs, un jūs lieki tērēsiet resursus tiesvedībai.

Fiksējiet zaudējumus jau tagad: Lai gan prasību sniegt vēl nevarat, pierādījumu vākšana ir kritiska. Konkrētajā lietā tiesa norādīja, ka uzņēmums nebija iesniedzis faktisko zaudējumu aprēķinu un pierādījumus. Krājiet rēķinus, līgumus un aprēķinus par dīkstāvi – tie būs vajadzīgi vēlāk.

Sekojiet līdzi likuma grozījumiem: Situācija var mainīties. Ja Saeima pieņems plānotos grozījumus, iespēja saņemt kompensāciju var rasties ātrāk, negaidot lielā kriminālprocesa beigas.

Mantas arests atcelts, bet kompensācijas nav? Ko uzņēmējiem māca jaunākā Senāta prakse

Tue, 03 Mar 2026 11:12:07 GMT

✔️ Balstoties uz šo spriedumu, mūsu birojs iesaka trīs rīcības soļus, ja jūsu uzņēmuma mantai ir uzlikts un vēlāk atcelts arests:

Nesteidzieties ar pieteikumu tiesā: Ja kriminālprocess (pamatlieta) nav izbeigts, jūsu pieteikumu par zaudējumu atlīdzību visticamāk noraidīs, un jūs lieki tērēsiet resursus tiesvedībai.

Sekojiet līdzi likuma grozījumiem: Situācija var mainīties. Ja Saeima pieņems plānotos grozījumus, iespēja saņemt kompensāciju var rasties ātrāk, negaidot lielā kriminālprocesa beigas.

Tiesu mācībstunda VID: Kāpēc dienesta atteikumi izmaksāt Covid-19 atbalstu bieži ir bijuši prettiesiski

Mon, 02 Mar 2026 07:04:54 GMT

✔️ Pēdējo mēnešu laikā Latvijas administratīvās tiesas ir pieņēmušas virkni būtisku nolēmumu, kas met ēnu uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kompetenci un attieksmi krīzes laikā. Administratīvā apgabaltiesa un Senāts vairākkārt lēmuši par labu nodokļu maksātājiem, atzīstot VID rīcību par prettiesisku. Šie spriedumi atklāj sistēmisku problēmu – dienesta tieksmi uz formālismu, ignorējot likuma garu un patieso uzņēmējdarbības realitāti. Zemāk aplūkojam izplatītākās VID kļūdas un sniedzam padomus uzņēmējiem, kā aizstāvēt savas tiesības.

✔️ Viena no smagākajām tiesu atziņām ir vērsta pret VID darba stilu. Tiesa ir norādījusi, ka dienests nedrīkstēja atbalsta pieteikumus vērtēt tikai formāli, balstoties vien uz uzņēmēja iesniegto juridisko pamatojumu. Procesuālā taisnīguma princips nosaka, ka valsts iestādei ir jābūt "zinošākajai pusei". Ja uzņēmējs kļūdījies pamatojumā vai nav norādījis precīzu kritēriju, VID pienākums bija pēc savas iniciatīvas piemērot to tiesību normu, kas ļauj sasniegt taisnīgāko rezultātu. Ja pastāvēja iespēja saņemt atbalstu pēc cita kritērija, VID bija jānoskaidro papildu apstākļi, nevis automātiski jāatsaka .

✔️ VID bieži atteica atbalstu, argumentējot, ka konkrētajai nozarei nebija noteikts tiešs valdības aizliegums strādāt. Senāts šo šauro interpretāciju ir sagrāvis, norādot, ka ierobežojumi var būt arī netieši (pastarpināti). Tiesa uzsvēra, ka likumdevējs apzināti nelietoja vārdu "tieši", tādēļ atbalsts pienākas arī tiem, kuru darbību ietekmēja partneru dīkstāve. Piemēram, tulkam, kurš strādāja ar izmeklēšanas iestādēm, atbalsts pienācās, jo tiesu darba un konvojēšanas apturēšana tieši ietekmēja viņa pasūtījumu apjomu. Vai arī, apsardzes kompānijai, kas apsargāja slēgtas spēļu zāles, atbalstu nevarēja liegt tikai tāpēc, ka pašiem apsargiem nebija aizliegts strādāt - ja nav ko apsargāt, nav arī ieņēmumu.

✔️ Īpaši kritiski vērtējama VID pieeja apgrozījuma krituma aprēķināšanā. VID izmantoja PVN deklarāciju datus, kuros parādās arī saņemtie avansa maksājumi, tādējādi mākslīgi "uzpūšot" uzņēmuma apgrozījumu un liedzot atbalstu. Tiesa norādīja, ka apgrozījums jārēķina saskaņā ar Gada pārskatu likumu – ieņēmumus atzīstot brīdī, kad prece nodota vai pakalpojums sniegts, nevis kad saņemta nauda. Šī VID "metodika" daudziem uzņēmumiem nepamatoti liedza izdzīvošanai nepieciešamos līdzekļus.

✔️ Vēl viens VID atteikuma iemesls bija formāla uzņēmuma darbības veida (NACE koda) atrašanās neatbalstāmo nozaru sarakstā. Senāts atzina: ja uzņēmums šajā "melnā saraksta" nozarē faktiski nav darbojies, atbalstu liegt nedrīkst. Pat ja darbība notikusi gan atbalstāmā, gan neatbalstāmā nozarē, tiesības uz atbalstu par atļauto daļu saglabājas.

Amatpersonu filmēšana: Tiesiskie aspekti un iedzīvotāju pienākumi

Fri, 27 Feb 2026 09:06:55 GMT

✔️ Kameras ieslēgšana, sastopoties ar valsts vai pašvaldības iestādes darbinieku, ir kļuvusi par ierastu praksi, taču ne vienmēr tā ir juridiski pamatota. 2025. gadā Datu valsts inspekcija un Tiesībsarga birojs ir izstrādājuši vadlīnijas, lai kliedētu mītus par to, kad amatpersonu filmēšana un šo materiālu publicēšana ir atļauta. Šajā rakstā skaidrojam būtiskākos nosacījumus, kas jāņem vērā ikvienam iedzīvotājam.

✔️ Tiklīdz jūs sākat filmēt vai fotografēt identificējamu personu, jūs veicat personas datu apstrādi. Šajās vadlīnijās ar "amatpersonu" tiek saprasta jebkura persona, kura nodarbināta valsts vai pašvaldības institūcijā – no policista līdz pedagogam. Brīdī, kad tiek veikta datu apstrāde, filmētājs kļūst par pārzini, bet amatpersona – par datu subjektu. Tas nozīmē, ka filmētājam ir jāievēro Datu regulas (GDPR) principi, tostarp datu minimizācija un godprātība.

✔️Amatpersonas filmēšana un iegūto materiālu izmantošana ir pieļaujama trīs galvenajos gadījumos:

Savu interešu aizsardzībai: Ja tas nepieciešams, lai aizstāvētu savas tiesības vai vāktu pierādījumus.
Sabiedrības informēšanai: Ja publikācija skar jautājumus, kas ietekmē sabiedrības labklājību un kopienas dzīvi.
Nelikumīgas rīcības fiksēšanai: Ja amatpersona savu pienākumu izpildes laikā pieļauj acīmredzamu likumpārkāpumu.

Svarīgi atcerēties, ka pirms filmēšanas uzsākšanas amatpersona ir jāinformē par šādu nodomu un mērķi, izņemot situācijas, kad tas liegtu fiksēt pašu pārkāpumu.

✔️ Biežākās kļūdas un aizliegumi. Datu apstrāde nav pamatota un publicēšana var būt prettiesiska, ja:

Mērķis ir vienkārša ziņkārība: Sabiedrības informēšanu nedrīkst jaukt ar ziņkāri par amatpersonu kā personu.
Nav objektīva pamata: Ja nav iemesla apšaubīt amatpersonas rīcības godprātību, filmēšana tikai tāpēc, ka tā ir amatpersona, nav atļauta.
Tiek provocēts konflikts: Ja filmētāja mērķis ir izraisīt reakciju vai gūt popularitāti sociālajos tīklos.
Notiek aizskaroša rīcība: Klaji rupja attieksme pret amatpersonu var izraisīt administratīvo vai pat kriminālatbildību.

✔️ Lai labāk izprastu, kur beidzas vārda brīvība un sākas privātuma pārkāpums, aplūkosim trīs raksturīgas situācijas no vadlīnijām.

1️⃣situācija: Sūdzība vadībai Iedzīvotājs nofilmē amatpersonu, kura izrāda necieņu, un šo materiālu nosūta tikai iestādes vadībai paskaidrojumu saņemšanai. Šāda rīcība ir likumīga, jo tiek izmantota leģitīmo interešu aizstāvībai un materiāls netiek padarīts pieejams plašai sabiedrībai.

2️⃣situācija: Diskriminācija un Facebook. Iedzīvotājs kļūst par liecinieku, kā amatpersona agresīvā vai pazemojošā veidā apkalpo klientu, izsakoties par viņa izcelsmi vai vecumu. Video tiek publicēts sociālajos tīklos. Arī šī rīcība ir pamatota, jo pastāv būtiska sabiedrības interese uzzināt par šādu amatpersonas pārkāpumu.

3️⃣situācija: Filmēšana bez iemesla. Iedzīvotājs iestādē sāk straumēt sarunu ar amatpersonu tiešraidē, apgalvojot, ka viņam ir "neatņemamas tiesības filmēt visu valsts iestādēs notiekošo". Šajā gadījumā datu apstrādei nav tiesiska pamata, jo filmētāja pārliecība par visatļautību neatsver amatpersonas tiesības uz privātumu.

✔️ Pirms publicējat videoierakstu ar amatpersonu, izvērtējiet publikācijas saturu, formu un sekas. Atcerieties, ka amatpersonai, tāpat kā jebkuram citam cilvēkam, ir tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, ko nevar ignorēt bez pamatota sabiedrības interešu iemesla.

Revolūcija vai birokrātisks strupceļš: Vai 10 darbdienu termiņš iestādēm ir reāls?

Thu, 26 Feb 2026 07:25:34 GMT

✔️ No 2026. gada 1. marta Latvijas valsts pārvaldē stāsies spēkā būtiski grozījumi Iesniegumu likumā. To galvenais mērķis ir paātrināt komunikāciju starp iedzīvotāju un valsti, samazinot standarta atbildes sniegšanas laiku no viena mēneša uz 10 darbdienām. Lai gan politiskā retorika uzsver birokrātijas mazināšanu, praktiskā ieviešana rada pamatotus jautājumus par iestāžu spēju šos termiņus ievērot. Lai gan 10 darbdienu termiņš izklausās pēc progresa, likumā iestrādātie izņēmumi var kļūt par "drošības spilvenu" iestādēm, kas netiek galā ar darba apjomu.

✔️ Lai gan 10 darbdienu termiņš izklausās pēc progresa, likumā iestrādātie izņēmumi var kļūt par "drošības spilvenu" iestādēm, kas netiek galā ar darba apjomu. Jaunā norma paredz, ka iestāde joprojām var atbildēt viena mēneša laikā, ja ir nepieciešama papildu informācijas iegūšana, sadarbība ar citām iestādēm, vai iela apjoma informācijas analīze vai apstrāde. Pastāv pamatots risks, ka iestādes, kuras jau tagad nespēj iekļauties 30 dienu termiņā, izmantos šo punktu kā universālu attaisnojumu, lai pagarinātu izskatīšanu, tādējādi radot papildu administratīvo slogu – pienākumu rakstīt vēstuli par termiņa pagarināšanu.

✔️ Likums joprojām saglabā principu, ka "atbilde pēc būtības" nenozīmē personas vēlmēm atbilstošu rezultātu. Iestādes pienākums ir sniegt motivētu atbildi, taču tas negarantē problēmas atrisināšanu. Ja iestādes steigā gatavos atbildes 10 dienās, pastāv risks, ka to kvalitāte un "dziļums" var mazināties, aprobežojoties ar formālām atrakstīšanām.

✔️ Grozījumu tekstā nav paredzētas tiešas sankcijas vai sodu mehānismi iestāžu vadītājiem par termiņu neievērošanu. Šobrīd kontrole gulstas uz labas pārvaldības principu un augstāku iestāžu uzraudzību. Bez konkrētas disciplināras vai finansiālas atbildības pastāv iespēja, ka jaunais termiņš daudzviet paliks tikai kā formāla vēlme, nevis obligāta prasība.

✔️ Jaunā norma ir drosmīgs solis pretī iedzīvotājam, taču tās efektivitāte būs tieši atkarīga no iestāžu iekšējo procesu digitalizācijas un resursu kapacitātes. Ja netiks stiprināta ierēdņu atbildība par procesu kavēšanu, pastāv risks, ka 10 darbdienu termiņš kļūs par retu izņēmumu, kamēr "sarežģīto gadījumu" mēneša termiņš paliks kā jaunais standarts.

Tiesa samazina VDI piemēroto sodu: kāpēc darba līguma parakstīšanas process ir izšķirošs?

Wed, 25 Feb 2026 08:00:54 GMT

✔️ Nesenais Rīgas pilsētas tiesas spriedums lietā Nr. Lieta Nr.16023000061724.1 kalpo kā svarīgs atgādinājums darba devējiem par to, cik būtiski ir ne tikai sagatavot darba tiesiskos dokumentus, bet arī nodrošināt to juridiski korektu noformēšanu pirms darbinieka pielaišanas pie darba. Šajā lietā uzņēmums pārsūdzēja Valsts darba inspekcijas (VDI) lēmumu, ar kuru tam tika piemērots 1100 EUR sods par divu personu iespējamu nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma. Tiesvedības rezultātā sods tika samazināts līdz 700 EUR .

✔️ VDI sākotnēji uzskatīja, ka uzņēmums nelikumīgi nodarbinājis divas personas – /Persona A/ un /Persona C/. Tomēr tiesa, izvērtējot pierādījumus, atzina, ka attiecībā uz /Persona A/ pārkāpums nav noticis. Tika konstatēts, ka /Persona A/ ir darba tiesiskajās attiecībās ar citu juridisko personu, kas tajā pašā adresē sniedz viesu izmitināšanas pakalpojumus. Tiesa ņēma vērā citu spēkā stājušos spriedumu un atzina, ka VDI nav pietiekami noskaidrojusi faktiskos apstākļus, radot pamatotas šaubas par to, vai persona vispār strādājusi konkrētā uzņēmuma labā.

✔️ Būtiskākā mācība darba devējiem izriet no situācijas ar /Persona C/. Uzņēmums norādīja, ka darba līgums bija sagatavots un darbiniece to bija parakstījusi, taču uzņēmuma vadības paraksta trūkumu skaidroja ar attālumu starp struktūrvienību un biroju Rīgā. Tiesa šos argumentus noraidīja, uzsverot, ka saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likumu, ja dokumentā jābūt vairāku personu parakstiem, tas iegūst juridisku spēku tikai tad, kad to parakstījušas visas attiecīgās personas. Tā kā VDI pārbaudes brīdī līgumu bija parakstījusi tikai darbiniece, tiesa atzina, ka rakstveida darba līgums nebija noslēgts un Darba likuma 40. panta pirmā daļa ir pārkāpta.

✔️Tiesa atzina, ka piemērotais 1100 EUR sods bija balstīts uz pieņēmumu par divu personu nodarbināšanu, kas neapstiprinājās. Tā kā tika pierādīts tikai viens pārkāpums, uzņēmums iepriekš nebija sodīts un pārkāpumu bija novērsis (vēlāk iesniedzot parakstītu līgumu), tiesa nolēma piemērot minimālo likumā paredzēto sodu juridiskajām personām – 140 naudas soda vienības jeb 700 EUR.

✔️ Galvenie ieteikumi darba devējiem:

Paraksti pirms darba: Nodrošiniet, ka darba līgumu pirms darbinieka pielaišanas pie pienākumiem paraksta abas puses. "Puseksemplārs" nepasargā no soda.
Struktūrvienību specifika: Ja uzņēmuma vadība atrodas citā pilsētā, savlaicīgi plānojiet dokumentu apriti vai izmantojiet drošu elektronisko parakstu.
Koplietošanas telpas: Ja vienā adresē darbojas vairāki uzņēmumi, esiet gatavi skaidri nodalīt darbinieku pienākumus un piederību konkrētam darba devējam.

Kā nopelnīt uz VID kļūdām: Atgūstiet naudu ar 10% gadā (labāk nekā bankas depozīts)

Tue, 24 Feb 2026 06:44:56 GMT

✔️ Mūsu advokātu birojs regulāri seko līdzi tiesu praksei un publicē spriedumus lietās, kurās Valsts ieņēmumu dienests (VID) zaudē nodokļu maksātājiem. Taču uzvara tiesā nozīmē ne tikai taisnīguma atjaunošanu un pamatparāda atgūšanu. Daudzi nezina, ka par laiku, kamēr jūsu nauda prettiesiski atradusies valsts budžetā, jums pienākas dāsnas kompensācijas procentu formā. Turklāt šīs likmes ievērojami pārsniedz to, ko šobrīd piedāvā jebkura komercbanka par termiņnoguldījumiem.

✔️ Cik liela ir "VID depozīta" likme? Tiesiskais regulējums paredz konkrētu kompensācijas mehānismu, ja VID ir kļūdījies. Aprēķinot šīs likmes gada griezumā, rezultāts ir iespaidīgs - ja VID naudu piedzinis nepamatoti: Likums paredz kompensāciju 0,025% dienā (gada likme: 9,125%). Savukārt, ja VID kavējas atmaksāt nodokļu pārmaksu: Likums paredz kompensāciju 0,03% dienā (gada likme: 10,95%).

✔️ Salīdzinājumam – vidējās banku depozītu likmes svārstās ap 2 % gadā. Tātad valsts noteiktais kompensācijas mehānisms ir aptuveni 5 reizes ienesīgāks. Turklāt, ja VID kavējas ar izmaksu arī pēc lēmuma spēkā stāšanās (ilgāk par 15 dienām), likme pieaug līdz 0,05% dienā jeb 18,25% gadā.

✔️ Kāpēc šos procentus ir vieglāk saņemt nekā parastos zaudējumus? Parasti civiltiesiskos strīdos, lai piedzītu zaudējumus, cietušajam ir jāpierāda, ka viņam tiešām radušies zaudējumi (piemēram, atrauta peļņa). VID gadījumā tiesu prakse ir nostiprinājusi nodokļu maksātājiem ļoti labvēlīgu pieeju. Jums nav jāiesniedz pierādījumi, ka jūsu nauda ir zaudējusi vērtību vai ka jūs būtu guvuši peļņu citur. Likumdevējs jau ir prezumējis, ka naudas izslēgšana no aprites rada zaudējumus. Lai saņemtu šo naudu, nav nepieciešams atsevišķs process par zaudējumu atlīdzināšanu. VID pienākums aprēķināt un izmaksāt šo summu rodas automātiski, tiklīdz stājas spēkā lēmums vai tiesas spriedums par to, ka nauda budžetā nonākusi nepamatoti.

✔️ Svarīgi saprast, par kādu periodu nauda tiek aprēķināta. Nepamatotas piedziņas gadījumā nauda tiek aprēķināta no dienas, kad nauda nepamatoti nonāca budžetā, līdz dienai, kad stājies spēkā lēmums par tās atmaksu. Pārmaksas gadījumā nauda tiek aprēķināta no dienas, kad VID bija jāveic atmaksa saskaņā ar likumu, līdz lēmuma spēkā stāšanās dienai.

✔️ Lai gan tiesu prakse konsekventi noraida VID mēģinājumus prasīt zaudējumu pierādīšanu, pastāv viens būtisks izņēmums. Procentu palielinājums netiek izmaksāts, ja pašam nodokļu maksātājam ir citi nokavēti nodokļu maksājumi. Šādā gadījumā tiesa atzīst VID tiesības atteikt procentu izmaksu parāda summas apmērā.

✔️ Ja esat iesaistīts strīdā ar VID un esat pārliecināts par savu taisnību, atcerieties – uzvaras gadījumā jūs atgūsiet ne tikai savu naudu, bet arī ievērojamus procentus. Ja VID pēc tiesas sprieduma izpildes aizmirst šos procentus pieskaitīt (kas mēdz gadīties), jums ir tiesības vērsties tiesā ar sūdzību par sprieduma nepienācīgu izpildi.

Google Maps — jaunais policijas "superpierādījums": Kāpēc Kurzemes apgabaltiesa tam neuzticējās?

Fri, 20 Feb 2026 07:07:11 GMT

✔️ Kurzemes apgabaltiesas spriedums lietā Nr. 1A330055825 ir spilgts atgādinājums tam, ka tiesiskā valstī policijas fiksēts fakts nav akmenī kalta patiesība, ja tas nesakrīt ar realitāti uz ceļa. Tas ir stāsts par to, kā "pavirša" pierādījumu vākšana un pārlieka uzticēšanās digitāliem rīkiem var novest pie nepamatota soda.

✔️ Lietas pamatā ir visnotaļ standarta situācija: fotoradars fiksē automašīnu, kas pārvietojas ar 48 km/h (koriģētais ātrums 45 km/h) vietā, kur it kā atļautais ātrums ir 30 km/h. Pašvaldības policija piemēro sodu, uzskatot, ka vadītājs atrodas "Maksimālā ātruma ierobežojuma zonā" (ceļa zīme Nr. 525). Tomēr šeit parādās pirmā un būtiskākā policijas darba problēma: ne sākotnējā amatpersonas lēmumā, ne augstākas amatpersonas lēmumā netika norādīts, kur tieši šī zīme atrodas. Policija vienkārši pieņēma, ka zona eksistē, nepūloties pamatot, kurā brīdī vadītājs to ir šķērsojis.

✔️ Pirmās instances tiesa (Rīgas rajona tiesa), mēģinot glābt situāciju, pati veica "izmeklēšanu" vietnē Google Maps. Secinot, ka tur zīme ir redzama, tiesa noraidīja vadītāja sūdzību. Taču Kurzemes apgabaltiesa šādu pieeju pamatoti nosauca par kļūdainu, jo Google Maps nav oficiāls reģistrs, un tā attēli var būt gadiem veci. Apgabaltiesa konstatēja, ka Google Maps pieejami vairāki attēli – ja 2023. gadā zīme tur vēl bija, tad pēc 2025. gada maija rekonstrukcijas tā no krustojuma pazuda. Tiesa un policija paļāvās uz vizuālu attēlu internetā, nevis pieprasīja juridiski saistošo satiksmes organizācijas shēmu.

✔️ Pēc būtības, Kurzemes apgabaltiesa rīkojās tā, kā policijai būtu bijis jārīkojas jau pirmajā dienā – tā pieprasīja informāciju no Pašvaldības īpašuma pārvaldes par faktisko ceļa zīmju izvietojumu konkrētajā datumā. Rezultāts bija graujošs policijas pozīcijai, jo tika noskaidrots, ka 2025. gada 15. septembrī ne fiksētajā vietā, ne visā vadītāja veiktajā maršrutā zīme Nr. 525 nebija uzstādīta, līdz ar to vadītājam nebija objektīvas iespējas zināt par šādu ierobežojumu. Tā kā zīmes nebija, nebija arī pārkāpuma. Apgabaltiesa atzina, ka pirmās instances tiesa ir pārkāpusi objektīvās izmeklēšanas principu un balstījusies uz pieņēmumiem, nevis pierādījumiem. Spriedums tika atcelts un lieta izbeigta.

✔️ Šī lieta ir klasisks piemērs tam, ka "sistēma" var kļūdīties pat elementāros jautājumos. Šeit ir daži padomi, kā rīkoties līdzīgās situācijās:

1. Pārbaudiet "Zonas" juridisko spēku. Ceļa zīme Nr. 525 ("Zona") ir viltīga – tā var darboties cauri vairākiem krustojumiem. Taču policijai ir pienākums pierādīt, ka Jūs iebraucāt šajā zonā. Ja Jūsu maršrutā zīmes nebija, sods ir nelikumīgs.

2. Neuzticieties Google Maps (un neļaujiet to darīt policijai). Ja tiesvedības laikā parādās argumenti, kas balstīti uz Google ielu attēliem, nekavējoties norādiet, ka tie nav oficiāli dati. Pieprasiet tiesai izprasīt oficiālo satiksmes organizācijas shēmu no ceļa pārvaldītāja.

3. Fiksējiet situāciju nekavējoties. Ja saņemat sodu par zīmi, kuras, Jūsuprāt, nav – brauciet atpakaļ un nofilmējiet visu savu maršrutu. Lai gan lietā Persona A iesniegtās fotogrāfijas sākotnēji tika kritizētas kā "selektīvas", kopsakarā ar oficiālo shēmu tās kļuva par spēcīgu argumentu.

4. Šaubas vienmēr ir Jūsu pusē. Administratīvās atbildības likums nosaka, ka visas saprātīgās šaubas, kuras nav iespējams novērst, ir jāinterpretē par labu personai, kuru sauc pie atbildības. Ja policija nespēj sniegt neapstrīdamus pierādījumus par konkrētās ceļa zīmes atrašanās vietu un tās tiesisko statusu pārkāpuma fiksēšanas brīdī, piemērotajam sodam trūkst juridiska pamatojuma un tas ir atceļams

Aplikācija "Mans VID": Modernizācija vai eksperiments ar nodokļu maksātāju pacietību un datiem?

Thu, 19 Feb 2026 07:06:15 GMT

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2026. gada 18. februārī publicēja jauno mobilo lietotni "Mans VID". Lai gan solījumi par ērtu čeku iesniegšanu un nodokļu grāmatiņas pārvaldību izklausās pievilcīgi, pirmie lietotāju testi iezīmē drūmu ainu – lietotne šobrīd drīzāk ir izaicinājums pacietībai, nevis palīgs.

✔️ Mūsu veiktā pārbaude lietotnes palaišanas dienā, 18. februārī, apstiprināja lietotāju bažas. Mēģinot autorizēties sistēmā, pat pēc 10 minūšu gaidīšanas ielogoties tā arī neizdevās. Process ir ārkārtīgi lēns, un sistēma nereaģē uz pieprasījumiem. VID gan atklāti atzīst, ka lietotne patlaban var darboties nestabili un tās sadaļas tiek pilnveidotas, izmantojot "reālu lietotāju pieredzi". No datu aizsardzības viedokļa šāds paziņojums ir trauksmes signāls un no lietotāja perspektīvas rodas pamatots jautājums: vai šāda "nestabilitāte" ir pieņemama valsts nozīmes digitālam produktam?

✔️ Vērojot lietotnes lēno darbību, rodas iespaids, ka izstrādes procesā kārtējo reizi par prioritāti izvirzīta zemākā cena, nevis produkta kvalitāte un mērogojamība. Juridiskajā praksē mēs bieži redzam, ka valsts iepirkumos "lētākais" risinājums ilgtermiņā izmaksā dārgāk gan valstij, gan iedzīvotājiem, kuri tērē savu laiku nefunkcionējošās sistēmās. Slikta veiktspēja nav tikai lietojamības problēma – tā ir cieši saistīta ar datu drošību.

✔️ Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR) nepieļauj kompromisus uz "testēšanas" rēķina, ja tiek apstrādāti sensitīvi dati. Lietotne apstrādā veselības datus (medicīnas čeki), informāciju par bērniem un laulātajiem (apgādājamie), kā arī finansiālos datus. GDPR 32. pants pieprasa nodrošināt sistēmu pastāvīgu konfidencialitāti, integritāti un pieejamību. Ja lietotne ir tik lēna, ka tajā nevar ielogoties, tiek tieši pārkāpts "pieejamības" princips. Turklāt sistēmas lēndarbība bieži norāda uz nepietiekamu infrastruktūru, kas var būt vieglāk ievainojama pret kiberuzbrukumiem.

✔️ Secinājumi: vai būt par "izmēģinājuma trusīti"? Kamēr lietotne atrodas šajā stadijā, ieteicams saglabāt piesardzību:

Nepaļaujieties tikai uz mobilo lietotni : Steidzamos gadījumos turpiniet izmantot EDS pārlūkprogrammas versiju.
Datu dublēšana : Pārliecinieties, vai jūsu iesniegtie dati ir korekti saglabāti sistēmā, jo "nestabilitāte" var novest pie datu zuduma.
Kritiska pieeja : Atcerieties, ka, lejupielādējot lietotni šobrīd, jūs faktiski veicat bezmaksas testēšanas darbu produktam, kura izstrādē, iespējams, ietaupīts uz kvalitātes rēķina.

Digitālā modernizācija ir nepieciešama, taču tai jābūt balstītai uz uzticamību un drošību, nevis steigu un lētāko piedāvājumu.

Būvvaldes nolaidība un arhitekta nekompetence: Kurš maksās par 200 000 eiro vērtu "nelikumīgu" māju?

Wed, 18 Feb 2026 07:03:35 GMT

✔️ Nesenais Administratīvās rajona tiesas spriedums lietā Nr. A420167925 ir skaudrs stāsts par to, kā parasts iedzīvotājs var kļūt par ķīlnieku sistēmai, kurā neviens ne par ko neatbild. Mārupes novadā uzbūvēta māja, kuru tagad aizliegts nodot ekspluatācijā, jo tā atrodas augstsprieguma līnijas aizsargjoslā – vietā, kur būvēt vispār nedrīkstēja. Bet pats būtiskākais jautājums: Kāpēc privātpersonai, kura godīgi pildījusi visus valsts priekšrakstus, būtu par to jāuzņemas atbildība?

✔️ Īpašnieka tiesības paļauties: Arhitekti un Būvvaldes nav "dekorācijas" Situācijā, kad cilvēks vēlas uzbūvēt māju, viņš rīkojas kā atbildīgs pilsonis – viņš nolīgst sertificētu arhitektu un dodas pie Būvvaldes pēc atļaujas.

Arhitekta loma: Parasts cilvēks nav nedz inženieris, nedz jurists. Viņam ir tiesības un pienākums paļauties, ka nolīgtais profesionālis pārzina likumus. Ja arhitekts projektā uzzīmē 2,5 metru aizsargjoslu tur, kur likums prasa 12 metrus, tā ir profesionāla nolaidība visaugstākajā mērā.

Būvvaldes jēga: Ja Būvvalde tikai mehāniski iespiež zīmogu, nepārbaudot acīmredzamas pretrunas ar likumu, rodas jautājums – kāpēc šāda institūcija vispār ir vajadzīga? Būvvalde izsniedza būvatļauju, akceptēja projektu un pat atzina būvdarbu uzsākšanas nosacījumus par izpildītiem.

Absurda situācija: Sanāk, ka valsts un pašvaldība caur savām institūcijām saka: "Jā, būvē!", bet pēc tam, kad simtiem tūkstošu eiro ir ieguldīti, paziņo: "Ai, mēs kļūdījāmies, tagad tā ir tava problēma".

✔️ Lai gan īpašniece tiesā argumentēja, ka viņai bija tiesiskā paļāvība uz Būvvaldes lēmumiem, tiesa šo argumentu noraidīja. Galvenie tiesas argumenti:

Kļūda nedod tiesības pārkāpt likumu: Pat ja Būvvalde kļūdījās, tas nepadara būvniecību aizsargjoslā par likumīgu.
Arhitekta kļūda ir īpašnieka risks: Tā kā arhitekts (īpašnieka pilnvarotā persona) sniedza nepareizas ziņas, tiesiskā paļāvība nav aizsargājama.
Drošība pirmajā vietā: Augstsprieguma līnijas (330 kV) radītais apdraudējums personām ir pārāks par privātpersonas interesēm saglabāt ēku.

✔️ Kā piedzīt zaudējumus mājas vērtībā? Ja māju ekspluatācijā nodot nav iespējams un tā kļūst par bezvērtīgu betona kluci, īpašniekam nav jāsēž rokas klēpī. Zaudējumi vairāk nekā 200 000 eiro apmērā ir jāatlīdzina tiem, kuri šo brāķi pieļāva.

1. Prasība pret arhitektu (un apdrošinātāju). Šis ir visloģiskākais solis. Arhitekts ir pieļāvis fundamentālu kļūdu, kas padarījusi būvprojektu par nederīgu. Būvniecības likums skaidri nosaka arhitekta atbildību par risinājumu atbilstību normatīvajiem aktiem. Visiem būvspeciālistiem ir obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, no kuras var piedzīt zaudējumus.

2. Prasība pret Mārupes novada pašvaldību. Pašvaldība nevar paslēpties aiz frāzes "mēs nezinājām". Būvvaldei bija pienākums pārbaudīt būves novietojuma atbilstību teritorijas plānojumam un likumam pirms būvatļaujas izdošanas. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu, pieteicēja var pieprasīt atlīdzinājumu par Būvvaldes prettiesisko rīcību (kļūdainas būvatļaujas izsniegšanu). Tiesas spriedumā jau ir fiksēts, ka Būvvalde nav pamanījusi neatbilstību.

3. Solidāra atbildība. Mūsu biroja ieskatā zaudējumi būtu jāpiedzen solidāri no abām pusēm. Arhitekts "palaida brāķi", bet Būvvalde to "legalizēja", neizpildot savu vienīgo funkciju – uzraudzīt būvniecības tiesiskumu.

✔️ Ir nepieņemami, ka valsts pārvalde savu nekompetenci mēģina "norakstīt" uz privātpersonu. Ja personām ir jāalgo juristi, lai pārbaudītu, vai arhitekta uzzīmētais un Būvvaldes apstiprinātais projekts vispār ir likumīgs, tad visa būvniecības uzraudzības sistēma ir sabrukusi.

Vai Lexu un citi mākslīgā intelekta rīki aizstās advokātus?

Tue, 17 Feb 2026 07:16:43 GMT

✔️ Daudzi man jautā, kur es ikdienā meklēju un atrodu tik daudz interesantus spriedumus, ko analizēt. Atbilde slēpjas tehnoloģijās — esmu savā darbā ieviesis mūsdienīgus rīkus, kas ļauj juridisko izpēti veikt pilnīgi citā līmenī. Šodien vēlos dalīties pieredzē par vienu no tiem — Latvijā radīto mākslīgā intelekta platformu Lexu , kuru es izmantoju ne tikai Faceboook analizējamo spriedumu meklēšanai, bet arī reālās tiesvedībās.

✔️ Līdz šim galvenais resurss anonimizētu tiesu nolēmumu meklēšanai bija valsts uzturētais risinājums elieta.lv . Lai gan tas ir nozīmīgs datu avots, praktiskajā darbā tas bieži izrādās lēns un neērts. Liela apjoma tiesu prakses analīze, izmantojot tikai tradicionālos filtrus, ir laikietilpīgs process, kas prasa milzīgu pacietību. Lexu AI šo problēmu risina fundamentāli:

Meklēšana pēc apraksta: Vairs nav jāmēģina uzminēt precīzi atslēgvārdi. Pietiek noformulēt īsu domu vai juridiskās problēmas aprakstu brīvā formā, un sistēma pati atrod atbilstošākos spriedumus, analizējot kontekstu, nevis tikai burtiskas sakritības.
"Jautā Lexu" funkcija: Šis ir izcils rīks apjomīgai izpētei. Ievadot lietas aprakstu (līdz pat 10 000 zīmēm), platforma dažu minūšu laikā ģenerē strukturētu tiesu prakses apkopojumu par konkrēto tēmu.
Lexu Assistant pārlūka spraudnis darbam ar likumi.lv . Tas ļauj zibenīgi salīdzināt dažādas likuma normu redakcijas, kā arī uzreiz piekļūt tiesu praksei, kas saistīta ar konkrēto pantu.

✔️ Vēsturiski apjomīgus tiesu prakses apkopojumus varēja atļauties pārsvarā lielie advokātu biroji ar plašu juristu palīgu komandu. Šodien MI šīs iespējas demokratizē. Tagad arī individuāli praktizējoši advokāti vai mazi biroji var veikt tāda paša līmeņa padziļinātu izpēti kā lielās komandas, nodrošinot klientiem visaugstāko juridiskās kvalitātes standartu un līdzvērtīgu sniegumu tiesās.

✔️ Daudzi baidās no MI "halucinācijām" (kad sistēma izdomā neeksistējošus faktus). Lexu strādā tikai ar oficiāliem un uzticamiem avotiem — tiesu nolēmumiem un likumi.lv datiem —, tādējādi izslēdzot šādus riskus. Turklāt platforma ir droša no GDPR viedokļa, jo tā neizmanto lietotāju ievadīto informāciju apmācībai.

✔️ Kā tiesu advokātam, kuram sēdes notiek vidēji 2–3 reizes nedēļā, laiks ir dārgākais resurss. Gatavojot procesuālos dokumentus vai debašu runas, Lexu man rada sajūtu, ka komandā būtu pieņemti vismaz divi papildu darbinieki. Tas neaizstāj manu juridisko spriedumu, bet atbrīvo no mehāniska darba, ļaujot fokusēties uz stratēģiju.

✔️ Kā tas izskatās praksē? Iedomājieties situāciju: klients vēlas apstrīdēt nekustamā īpašuma atsavināšanu, apgalvojot, ka noslēgtais dāvinājuma līgums patiesībā ir bijis simulatīvs pirkuma darījums. Lai atrastu līdzīgus precedentus, es meklēšanas logā saviem vārdiem ierakstu: “Nekustamā īpašuma dāvinājuma līgums, kas faktiski slēpj pirkuma darījumu”. Lai sašaurinātu rezultātu loku, izvēlos lietas veidu “Civillietas” un laika periodu, piemēram, “Pēdējie 2 gadi”. Tā vietā, lai manuāli vērtētu desmitiem nolēmumu, sistēma uzreiz izceļ atbilstošākās sadaļas katrā dokumentā. Izmantojot kopsavilkuma funkciju, es pāris minūtēs saprotu katra atrastā sprieduma būtību un tiesas piemērotās normas, kas ļauj nekavējoties sagatavot argumentāciju debašu runai vai paskaidrojumiem. Turklāt, iezīmējot vērtīgāko atziņu tieši pārlūkā, platforma automātiski izveido citātu ar pilnu atsauci uz nolēmuma numuru un paragrāfu, ko atliek vien iekopēt dokumentā.

✔️ Vai MI aizstās advokātus? Atbilde uz šo jautājumu ir divējāda. Vai mākslīgais intelekts aizstās advokātu kā profesiju? Nē. Bet vai MI aizstās advokātus, kuri neizmanto šos rīkus? Jā, noteikti. Nākotne pieder tiem, kuri prot apvienot cilvēka pieredzi un intuīciju ar mākslīgā intelekta ātrumu un precizitāti.

✔️ Kāds ir Jūsu viedoklis par tehnoloģiju lomu jurisprudencē? Vai Jūs jau esat izmēģinājuši kādus mākslīgā intelekta rīkus savā ikdienas darbā un kā tie ir ietekmējuši Jūsu produktivitāti vai darba procesu? Vai saredzat MI kā draudu profesijas prestižam vai kā neaizstājamu sabiedroto, kas ļauj beidzot fokusēties uz darba stratēģisko pusi? Padalieties ar savu pieredzi un atziņām komentāros — veidosim diskusiju par modernu juridisko izpēti kopā!

Uzvara tiesā: Valdes locekļa atbildība nav automātiska – grāmatvedības dokumentu trūkums vēl nenozīmē zaudējumu piedziņu

Mon, 16 Feb 2026 08:28:13 GMT

✔️ Mūsu birojs nesen guva nozīmīgu uzvaru Kurzemes apgabaltiesā lietā, kas skar kritisku jautājumu ikvienam uzņēmējam: vai valdes loceklis personīgi atbild par visiem uzņēmuma parādiem, ja maksātnespējas procesa administratoram nav nodoti visi grāmatvedības dokumenti? Šis spriedums ir svarīgs atgādinājums, ka valdes locekļa atbildība nav "soda nauda" par nekārtību papīros, bet gan civiltiesiska atbildība, kurā joprojām jāpierāda cēloņsakarība.

✔️ Lieta aizsākās, kad maksātnespējas procesa administrators vērsās tiesā pret bijušo uzņēmuma valdes locekli, pieprasot piedzīt zaudējumus vairāku tūkstošu eiro apmērā. Prasība tika pamatota ar to, ka administrators nav saņēmis pilnu grāmatvedības dokumentu arhīvu, tādējādi liedzot gūt priekšstatu par uzņēmuma darījumiem pēdējos trīs gados pirms maksātnespējas. Valdes loceklis skaidroja, ka uzņēmums reālu darbību bija pārtraucis jau pirms vairākiem gadiem, bet daļa arhīva gājusi bojā dabas stihijas dēļ.

✔️ Zīmīgi, ka vēl pirms tiesvedības klients, vēloties jautājumu atrisināt konstruktīvi un taupīt tiesas resursus, piedāvāja administratoram noslēgt izlīgumu, apņemoties samaksāt 50 % no prasījuma summas. Tomēr izlīgums netika panākts, jo Valsts ieņēmumu dienests (VID) kā lielākais kreditors pret šādu risinājumu iebilda. Šāda kreditoru pozīcija piespieda mūs aizstāvēt klienta intereses tiesā. Pirmās instances tiesa sākotnēji prasību apmierināja, uzskatot, ka dokumentu nesaglabāšana pati par sevi ir pietiekams pamats valdes locekļa vainas prezumpcijai un zaudējumu piedziņai.

✔️ Tomēr, pateicoties mūsu biroja sagatavotajai apelācijas sūdzībai, apgabaltiesa šo spriedumu atcēla un prasību pilnībā noraidīja. Apgabaltiesa savā nolēmumā uzsvēra vairākas būtiskas atziņas, kas balstītas Senāta judikatūrā:

Dokumentu trūkums nav pašmērķīgs sods: Maksātnespējas likumā noteiktā valdes locekļa atbildība iestājas tikai tad, ja dokumentu nenodošana tiešām ir traucējusi administratoram atgūt mantu vai identificēt apstrīdamus darījumus.

Saimnieciskās darbības neesamība: Ja uzņēmums pēdējos gados nav darbojies (ko apliecina publiski pieejamie gada pārskati un vadības ziņojumi), tad jauni grāmatvedības dokumenti fiziski nevarēja tikt radīti. To neesamība nevar būt pamats zaudējumu piedziņai.

Administratora konkretizācijas pienākums: Administratoram, ceļot prasību, ir konkrēti jānorāda, kādas ziņas viņš vēlējās iegūt un kā šīs ziņas būtu uzlabojušas kreditoru stāvokli. Vispārīga atsaukšanās uz "dokumentu trūkumu" nav pietiekama.

✔️ Lai izvairītos no personīgās mantas apdraudējuma uzņēmuma maksātnespējas gadījumā, mēs iesakām:

Pat ja uzņēmums vairs neveic aktīvu darbību, obligāti turpiniet iesniegt gada pārskatus un aizpildiet vadības ziņojumus. Tajos skaidri norādiet, ka darbība ir pārtraukta un jaunu darījumu nav.

Ja dokumenti tiešām iet bojā plūdos, ugunsgrēkā vai zādzībā – nekavējoties fiksējiet šo faktu (policijas izziņa, apdrošinātāju akti, foto/video). Ar vienu vārdisku paskaidrojumu vēlāk var nepietikt.

Mūsdienās "applūdis pagrabs" vairs nav universāls attaisnojums. Glabājiet svarīgāko dokumentu (rēķinu, līgumu, bankas izrakstu) kopijas mākoņpakalpojumos.

Sadarbojieties un sniedziet rakstveida apliecinājumus par dokumentu neesamību jau procesa sākumā. Skaidra un konsekventa pozīcija no pirmās dienas ievērojami atvieglo aizstāvību tiesā.

✔️ Šī mūsu biroja uzvara kārtējo reizi pierāda, ka pat šķietami bezcerīgās situācijās, kur likums paredz valdes locekļa "vainas prezumpciju", profesionāla juridiskā argumentācija un precīza faktu analīze var pasargāt no nepamatotas zaudējumu piedziņas.

Īrnieka izlikšana parādu dēļ: Kas jāzina izīrētājam?

Fri, 13 Feb 2026 08:29:52 GMT

✔️ Kopš 2021. gada, kad stājās spēkā jaunais Dzīvojamo telpu īres likums, tiesiskās attiecības starp izīrētāju un īrnieku ir kļuvušas skaidrākas un prognozējamākas. Tomēr praksē īrnieku izlikšana maksājumu kavējumu dēļ joprojām prasa precīzu procesuālo soļu ievērošanu.

✔️ Saskaņā ar likuma 24. pantu, izīrētājs var vienpusēji izbeigt līgumu un vērsties tiesā par izlikšanu šādos gadījumos:

Īres maksas parāds: kavējums pārsniedz divus mēnešus.
Komunālo maksājumu parāds: maksājumi par pamatpakalpojumiem netiek veikti ilgāk par diviem mēnešiem.
Līguma nosacījumi: puses var vienoties par garāku kavējuma termiņu, taču praksē visbiežāk tiek piemērots minimālais divu mēnešu slieksnis.

✔️ Pirms vēršanās tiesā izīrētājam ir pienākums rakstveidā brīdināt īrnieku vismaz vienu mēnesi iepriekš. Brīdinājumam nav tikai informatīvs raksturs. Senāta judikatūra (lieta SKC-151/2025) uzsver, ka brīdinājumā obligāti jāiekļauj precīzs parāda apmērs, periods un norāde par līguma izbeigšanu. Neprecīzs brīdinājums var būt pamats prasības noraidīšanai tiesā.

✔️ Jaunākā tiesu prakse 2025. gadā stingri ievēro principu, ka prasības pieteikumā nepietiek tikai ar lūgumu "izlikt personu". Izīrētājam tiesā ir jāceļ divi saistīti prasījumi - lūgums izbeigt īres līgumu un lūgums par īrnieka izlikšanu (kā līguma izbeigšanas sekas). Tiesa nevar izbeigt līgumu pēc savas iniciatīvas, ja tas nav ticis lūgts, pat ja parāds ir acīmredzams.

✔️ Tiesas vērtē atbildētāju argumentus par trūcīgas personas statusu vai veselības stāvokli, tomēr tie nav pamats prasības noraidīšanai. Ja izīrētājs ir nodrošinājis pakalpojumus, bet īrnieks par tiem nemaksā, īpašnieka tiesības uz īpašuma lietošanu un zaudējumu novēršanu ir prioritāras.

✔️Lai izvairītos no gariem tiesu procesiem un mazinātu zaudējumus, ieteicams:

Reģistrācija Zemesgrāmatā: Ja īres līgums ir ierakstīts zemesgrāmatā vai notariāli apliecināts, iespējams izmantot bezstrīdus piespiedu izpildi, kas ir ievērojami ātrāka par parasto tiesvedību.
Precīza grāmatvedība: Tiesai jāiesniedz detalizētas izziņas par parāda veidošanās vēsturi un periodiem.
Aizmugurisks spriedums: Ja īrnieks apzināti neierodas uz tiesu, likums ļauj taisīt aizmugurisku spriedumu, kas paātrina procesu.

Pēc sprieduma stāšanās spēkā īrniekam parasti tiek dotas 10 dienas labprātīgai telpu atbrīvošanai. Ja tas netiek izdarīts, izlikšana notiek ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību bez citas telpas ierādīšanas.

VID patvaļai nav vietas: Tiesa atceļ nepamatoto lēmumu par nodokļu piedziņu no valdes locekļa

Thu, 12 Feb 2026 07:52:10 GMT

✔️ Vai VID var pieprasīt uzņēmuma nodokļu parādu segšanu no valdes locekļa personīgajiem līdzekļiem, ja vēl nav izsmeltas visas iespējas piedzīt parādu no paša uzņēmuma? Administratīvā rajona tiesa savā 2026. gada 16. janvāra spriedumā lietā Nr. A420193225 ir devusi skaidru atbildi – nē.

✔️ Kāds bijušais uzņēmuma valdes loceklis, saskārās ar VID mēģinājumu piedzīt vairāk nekā 140 551 EUR lielu summu. VID uzskatīja, ka ir tiesīgs vērsties pret fizisku personu, apgalvojot, ka uzņēmumam vairs nav mantas, pret ko vērst piedziņu. Tomēr tiesvedības gaitā atklājās būtiskas iestādes rīcības kļūdas un virspusība. Tiesa atzina, ka VID lēmums bija nepamatots, un tas tika pilnībā atcelts.

✔️ Galvenie tiesas secinājumi par VID kļūdām:

Pāragra "piedziņas neiespējamības" konstatēšana: VID sastādīja aktu par piedziņas neiespējamību laikā, kad vēl turpinājās aktīvs piedziņas process pret uzņēmuma mantu. Tiesa uzsvēra, ka šādu aktu drīkst sastādīt tikai tad, ja objektīvi ir konstatēts, ka parādniekam mantas tiešām nav.
Ignorēti uzņēmuma aktīvi: Uz brīdi, kad VID lēma par vēršanos pret valdes locekli, uzņēmuma īpašumā vēl bija četri transportlīdzekļi, iekrāvējs un pat nekustamais īpašums. VID amatpersonas šos aktīvus ignorēja, aizbildinoties ar to "nenozīmīgi zemo vērtību", taču tiesa norādīja – iestādei ir pienākums mēģināt piedzīt parādu jebkurā iespējamā apmērā no paša uzņēmuma, pirms ķerties pie privātpersonas maka.
Bezdarbība piedziņas procesā: Tiesa konstatēja, ka VID nemaz nebija vērsies pie attiecīgās teritorijas tiesu izpildītāja, lai realizētu uzņēmumam piederošo nekustamo īpašumu. Šādas nolaidības rezultātā īpašums pēc uzņēmuma likvidācijas vienkārši pārgāja valsts īpašumā, nevis tika izmantots nodokļu parāda segšanai.

✔️ Kāpēc tas ir svarīgi valdes locekļiem? Šis spriedums kalpo kā svarīgs atgādinājums, ka valdes locekļa personīgā atbildība par juridiskās personas saistībām iestājas tikai izņēmuma gadījumā. VID nav tiesību izvēlēties "vieglāko ceļu", vēršoties pret privātpersonu, ja iestāde pati nav izpildījusi savu pamatuzdevumu – nodrošināt efektīvu nodokļu iekasēšanu no juridiskās personas.

✔️ Secinājums: VID lēmumi nav negrozāma patiesība. Ja iestāde mēģina uzlikt jums personīgu atbildību par uzņēmuma parādiem, ir svarīgi detalizēti pārbaudīt, vai visi likumā noteiktie kritēriji ir tiešām izpildīti pēc būtības, nevis tikai "uz papīra".

Sistemātiska nolaidība Latvijas pašvaldību datu aizsardzībā

Wed, 11 Feb 2026 07:04:12 GMT

✔️ Nesenais Datu valsts inspekcijas (DVI) lēmumu vilnis, kas skāris aptuveni 40 Latvijas pašvaldības, ir izgaismojis satraucošu tendenci valsts pārvaldē – hronisku atbildības novelšanu un formālu pieeju iedzīvotāju datu drošībai. 2024.gada nogalē notikusī datu noplūde no "Vienotās pašvaldību sistēmas" (VPS), ko uztur SIA "ZZ Dats", kļuva par katalizatoru vērienīgai DVI pārbaudei. Tās rezultāti ir skarbi: vairumam iesaistīto pašvaldību piemēroti rājieni un uzlikti tiesiskie pienākumi.

✔️ DVI lēmumos redzams, ka pārbaudes lietas tika sadalītas, uzsākot procesus pret 45 pārziņiem (pašvaldībām). Pašvaldību aizstāvības stratēģija šajos procesos bija pārsteidzoši vienveidīga un juridiski vāja – tās mēģināja paslēpties aiz pakalpojuma sniedzēja muguras. Pašvaldības masveidā argumentēja, ka tām nav resursu un tehnisko zināšanu, lai uzraudzītu IT milzi "ZZ Dats". Tās apgalvoja, ka pilnībā paļāvušās uz izstrādātāja ISO sertifikātiem un citu pašvaldību veiktiem auditiem. Šāda "strausa politika" datu aizsardzībā ir nepieļaujama. Kā norādīja DVI, ISO sertifikāts nav "industriāla atlaide" no atbildības. Tas, ka apstrādātājam ir sertifikāts, neatbrīvo pārzini (pašvaldību) no pienākuma pārliecināties, vai drošības procedūras tiek ievērotas arī praksē. Pašvaldības bija izvēlējušās principu "uzticies akli", ignorējot pamatprincipu "uzticies, bet pārbaudi".

✔️ Vēl kliedzošāks ir fakts, ka incidenta brīdī daudzām pašvaldībām ar sistēmas uzturētāju nemaz nebija noslēgts atbilstošs datu apstrādes līgums. Tā vietā pašvaldības atsaucās uz vēsturiskiem iepirkumu noteikumiem vai tehniskajām specifikācijām, kas nekādā veidā neregulē datu apstrādes atbildību un drošības procedūras. Tas nozīmē, ka milzīgi apjomi sensitīvu iedzīvotāju datu tika apstrādāti juridiskā "pelēkajā zonā", kur pašvaldība nebija nodrošinājusi sev pat elementāras tiesības veikt auditus vai pieprasīt atskaites par drošības incidentiem.

✔️ Visbiežāk dzirdētais attaisnojums – "mums nav naudas un speciālistu, lai veiktu auditus" – juridiskā plaknē neiztur kritiku. DVI pamatoti norādīja: ja pārzinis apzinās savu nekompetenci IT jomā, tam ir ar vēl lielāku rūpību jāizvēlas apstrādātājs un jānoslēdz stingrāki līgumi, nevis jāatsakās no kontroles vispār. Arguments, ka sistēmas izmantošana ir obligāta vai to nosaka valsts, neatceļ pašvaldības kā pārziņa atbildību. Situācija, kurā publiskā sektora iestādes uzskata, ka resursu trūkums tām ļauj ignorēt likuma prasības, rada bīstamu precedentu un apdraud ikviena Latvijas iedzīvotāja privātumu.

✔️ Šie lēmumi pret aptuveni 40 pašvaldībām ir skaļš brīdinājuma zvans. Pašvaldībām ir jāpārtrauc formālā pieeja datu aizsardzībai, kur dokumenti tiek sakārtoti tikai "uz papīra" vai pēc tam, kad noplūde jau notikusi. Datu pārzinis ir un paliek atbildīgs par saviem datiem – neatkarīgi no tā, cik lielam vai sertificētam uzņēmumam tas uzticējis serveru atslēgas.

✔️ Lai izvairītos no līdzīga scenārija – reputācijas krīzes un uzraudzības iestādes sankcijām – valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī uzņēmumiem, kas izmanto ārpakalpojumus, ir nekavējoties jāpārskata sava pieeja datu aizsardzībai. Balstoties uz DVI secinājumiem lietās pret pašvaldībām, sniedzam šādus ieteikumus:

1. Revidējiet līgumus ar IT pakalpojumu sniedzējiem Nepalaidieties uz vēsturiskām iepirkuma tehniskajām specifikācijām vai vispārīgiem pakalpojumu līgumiem. Pārliecinieties, vai jums ir spēkā esošs, VDAR 28. pantam atbilstošs datu apstrādes līgums, kurā skaidri definēta atbildība, drošības prasības un – kas ir kritiski svarīgi – jūsu tiesības veikt auditus un saņemt regulāras atskaites par drošības incidentiem.

2. "ISO sertifikāts" nav drošības spilvens Pārtrauciet praksi uzskatīt pakalpojuma sniedzēja ISO 27001 sertifikātu par automātisku "atbrīvojumu" no atbildības. Sertifikāts apliecina tikai procesa esamību, nevis tā ievērošanu ikdienā. Pieprasiet no apstrādātāja pierādījumus par drošības pasākumu faktisko izpildi, piemēram, regulārus ielaušanās testu rezultātus vai drošības auditu kopsavilkumus.

3. Neaizbildinieties ar resursu trūkumu DVI ir skaidri norādījusi – resursu vai kompetences trūkums neatbrīvo pārzini no atbildības. Ja iestādei nav iekšējo IT zināšanu, lai uzraudzītu lielo sistēmu izstrādātājus, šī kompetence ir jāpērk vai jāpiesaista no ārpuses. Argumenti par "mazu pašvaldību" vai "ierobežotu budžetu" juridiskā strīdā par datu noplūdi nedarbosies.

4. Neveiciet "kolektīvo paļaušanos" Tas, ka kaimiņu pašvaldība vai cita iestāde ir veikusi auditu konkrētajai sistēmai, nenozīmē, ka jūsu dati ir drošībā. Katrs pārzinis atbild par saviem datiem individuāli. Ja vēlaties paļauties uz citu veiktu auditu, tam ir jābūt juridiski noformētam (piemēram, kopīgs audits ar pilnvarojumu), nevis balstītam uz neformālu informāciju asociāciju sanāksmēs.

5. Pārvērtiet "papīra" procedūras reālā rīcībā Incidentu reaģēšanas plāniem un risku novērtējumiem ir jābūt "dzīviem" dokumentiem. DVI lēmumi parāda, ka formāla dokumenta esamība neko nedod, ja krīzes brīdī darbinieki nezina, kā rīkoties, vai ja risku novērtējums nav atjaunots gadiem.

✔️ "Vai Jūsu organizācijas attiecības ar datu apstrādātājiem atbilst VDAR prasībām, vai arī Jūs paļaujaties uz "aklu uzticību"?

Digitālā tiesvedība: Ieguvums, kas prasa atbildību

Tue, 10 Feb 2026 07:26:25 GMT

✔️ Mūsdienu tiesu sistēma Latvijā ir piedzīvojusi milzīgu lēcienu uz priekšu. Jāsaka liels paldies Tiesu administrācijai, kas jau kopš pandēmijas laikiem ir nodrošinājusi fantastisku iespēju piedalīties tiesas sēdēs attālināti. Tas nav tikai "moderns rīks" – tā ir reāla procesuālā un naudas ekonomija. Kāpēc attālinātās sēdes ir būtisks ieguvums tiesas procesa dalībniekiem?

Laika resursi: Advokātiem vairs nav jātērē pusi dienas, mērojot simtiem kilometru uz tiesu, kas, iespējams, tiks atlikta pēc dažām minūtēm.
Klientu līdzekļu taupīšana: Klientiem nav jāmaksā par advokāta ceļā pavadīto laiku.
Pieejamība: Kā piemēru varu minēt savu pieredzi pagājušajā nedēļā – piedalījos attālinātā tiesas sēdē, kas fiziski notika Liepājā, bet dalībnieki pieslēdzās gan no Valmieras, gan Rīgas. Efektīvi un bez lieka stresa.

✔️ Tomēr tehnoloģiju sniegtās priekšrocības nevar kalpot par attaisnojumu nevērībai. To spilgti apliecina Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 29. janvāra lēmums lietā Nr. SKC-160/2026. Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kurā prasītājs sūdzējās par savu tiesību ierobežošanu, jo netika "ielaists" attālinātajā tiesas sēdē. Situācija izrādījās visai pamācoša - prasītājam bija savlaicīgi nosūtīta pieslēgšanās saite, viņš bija pieslēdzies Microsoft Teams platformai, taču atstājis virtuālo uzgaidāmo telpu pirms sēdes sākuma. Uz tiesas mēģinājumiem sazināties telefoniski viņš nav atbildējis. Senāts atzina, ka personas klātbūtne procesā nav pašmērķis, bet gan līdzeklis tiesiska sprieduma panākšanai. Ja persona pati nepamatoti pārtrauc dalību, tiesai nav pienākuma atlikt lietas izskatīšanu, it īpaši, ja puses argumenti jau ir izteikti rakstveidā.

✔️ Lai izvairītos no šādiem riskiem, es tiesai gatavojos ne tikai juridiski, bet arī tehniski. Šeit ir mans kontrolsaraksts, ko iesaku ikvienam:

Resursu kontrole: Pirms sēdes atslēdzu visas lietotnes un resursus, kas būtiski patērē internetu.
Sistēmas higiēna: Pirms tiesas sēdes vienmēr pārstartēju datoru un atjauninu programmatūru. Tāpat, pārstartēju rūteri un pārbaudu interneta ātrumu.
Plāns B: Vienmēr esmu gatavs jebkurā sekundē pārslēgties uz mobilā interneta tīklu, ja pamata interneta pieslēgums pieviļ.

✔️ Tehnoloģijas ir instruments, kas mums palīdz, bet tās neatceļ pienākumu pret tiesas procesu. Kā norādījis Senāts – lietas izskatīšana saprātīgos termiņos ir svarīga abām pusēm. Zinu, ka mūsu facebook profilam seko daudzi juristi, kā Jūs gatavojaties attālinātajām tiesām?

VID bijušā ierēdņa bezatbildība bez robežām

Mon, 09 Feb 2026 07:35:49 GMT

✔️ Daudzi valsts pārvaldē strādājošie mēdz uzskatīt, ka pēc darba dienas beigām viņi kļūst par "parastiem pilsoņiem", uz kuriem dienesta noteikumi vairs neattiecas. Tomēr jaunākā Senāta prakse rāda pretējo – uzticība valsts amatpersonai ir nedalāma, un viens neapdomīgs brauciens ar auto vai e-pasta vēstule var pielikt punktu karjerai.

✔️ Lietas pamatā bija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ierēdnes rīcība, kura no sava privātā e-pasta pārsūtīja prezentāciju par kriminālprocesu personai, kura nebija saistīta ar izmeklēšanu. Pieteicēja aizstāvējās, apgalvojot, ka prezentācija pati par sevi nav "krimināllietas materiāls" un tādēļ nav uzskatāma par izmeklēšanas noslēpumu. Tomēr tiesas atziņas šajā jautājumā ir stingras. Tiesa norādīja, ka izmeklēšanas noslēpums ietver jebkuru dokumentu, kas atklāj izmeklēšanas taktiku vai satur informāciju no procesa materiāliem. Amatpersonai ir aizliegts izpaust ierobežotas pieejamības informāciju, kas tai kļuvusi zināma, pildot amata pienākumus. Pat ja informācija šķiet vispārīga, tās izpaušana var apgrūtināt iestādes darbību un kaitēt valsts interesēm.

✔️ Otrs pārkāpums, kas tika vērtēts lietā, skāra pieteicējas rīcību ārpus darba laika. Viņa tika pieķerta, vadot transportlīdzekli Audi SQ5, kas nebija reģistrēts lietošanai Latvijā, izmantoja citam auto piederošas numura zīmes un par kuru nebija samaksāts nodoklis. Tiesa atzina, ka šāda rīcība ir nepiedienīga un necienīga izturēšanās, kas diskreditē gan pašu amatpersonu, gan iestādi (VID). Šāda rīcība liecina par apzinātu tiesību normu ignorēšanu, kas nav savienojama ar valsts amatpersonas statusu un ir pietiekams pamats uzticības zaudēšanai, jo no amatpersonas tiek sagaidīta godprātīga rīcība arī privātajā dzīvē.

✔️ Kasācijas sūdzībā pieteicēja norādīja, ka viņai nebija iespējas iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem, kas tika izmantoti disciplinārlietā. Tomēr Senāta senatoru kolēģija norādīja, ka kriminālprocesa virzītājam ir ekskluzīvas tiesības lemt par pieeju izmeklēšanas noslēpumam. Administratīvajai tiesai ir tiesības vērtēt šos pierādījumus kopsakarā, pat ja procesa dalībnieka piekļuve tiem ir ierobežota leģitīma mērķa dēļ.

✔️ Šis Senāta lēmums kalpo kā nopietns atgādinājums visām valsts amatpersonām:

Dienesta ētika nebeidzas plkst. 17:00. Jebkurš likumpārkāpums privātajā telpā var tikt vērtēts kā disciplinārpārkāpums.
Informācijas aizsardzība ir absolūta. Pat ja dokuments nav formāli marķēts kā "slepens", tā saturs var noteikt tā statusu.
Atbrīvošana no amata ir samērīgs sods, ja amatpersona ir apzināti rīkojusies pretēji valsts interesēm un zaudējusi iestādes uzticību.

Krievijas pilsonība, kā pamats izslēgšanai no iepirkuma

Thu, 05 Feb 2026 09:38:01 GMT

✔️ Pēdējā laikā publiskajā telpā un tiesu praksē aizvien asāk parādās jautājums par to, kur beidzas brīva konkurence un kur sākas valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību ētiskā atbildība. Latvijas Republikas Senāts savā 2026. gada 30. janvāra lēmumā lietā Nr. SKA-162/2026 ir pielicis punktu kādam zīmīgam strīdam, kas kalpo par svarīgu mācību gan iepirkumu rīkotājiem, gan pretendentiem.

✔️ Strīds aizsākās, kad uzņēmums SIA "RADEX-EUROPE" tika izslēgts no dalības visās sešās daļās iepirkumā par transportlīdzekļu virsbūves remonta materiālu piegādi. Iemesls? Pasūtītājas – "Rīgas satiksmes" – iekšējā politika izvairīties no darījumu partneriem, kuru patiesais labuma guvējs ir Krievijas Federācijas pilsonis. Pieteicēja šo lēmumu pārsūdzēja, uzskatot to par patvaļīgu un norādot uz iespējamu lojalitāti pret citiem pretendentiem. Tomēr tiesas atzinumi šajā lietā iezīmē skaidru virzienu pašvaldību kapitālsabiedrību rīcības brīvībai.

✔️ Tiesa atzina, ka pasūtītājas vēlme nefinansēt uzņēmumu, kura patiesais labuma guvējs ir agresorvalsts pilsonis, ir racionāla un vispārīgi saprotama ētiska izvēle. Šāda rīcība palīdz izvairīties no sankciju un naudas legalizācijas riskiem. Lietā atklājās, ka pieteicēja iepriekš bija sniegusi nepatiesas ziņas par savu patieso labuma guvēju. Šāds fakts vien ir pietiekams, lai pasūtītājs pamatoti uzskatītu partneri par negodprātīgu.

✔️ Šis Senāta lēmums apstiprina, ka pašvaldību un valsts kapitālsabiedrībām ir ne tikai tiesības, bet zināmā mērā arī pienākums izvērtēt savu darījumu partneru ētisko fonu un riskus, kas saistīti ar Krievijas agresiju Ukrainā. Ko tas nozīmē pretendentiem? Informācija par patiesajiem labuma guvējiem tiks pētīta "zem mikroskopa". Nepatiesa ziņu sniegšana var "sadedzināt tiltus" uz visiem turpmākajiem darījumiem.

Jau atkal tiesa pāraudzina policiju

Wed, 04 Feb 2026 07:04:05 GMT

✔️ Vai esat saņēmuši soda kvīti par stāvēšanu vietā, kur jums ir likumīgas tiesības atrasties, bet atļauja vienkārši nebija redzama? Kurzemes rajona tiesa savā 2025. gada 2. decembra spriedumā lietā Nr. 1A690027325 ir sniegusi svarīgas atziņas, kas ierobežo policijas pārlieku formālo pieeju sodu piemērošanā.

✔️ Šajā lietā autovadītājai tika piemērots 40 eiro sods par automašīnas novietošanu stāvēšanas aizlieguma zonā bez redzamas atļaujas. Autovadītājai bija derīga atļauja , taču, aizverot durvis, tā bija nokritusi uz grīdas un policijas darbinieks to neredzēja. Pašvaldības policija ieņēma stingru pozīciju: ja atļauja nav pie priekšējā stikla, pārkāpums ir noticis, un nekas cits nav svarīgs. Tiesa tomēr lēma citādi, atceļot sodu un izbeidzot procesu ar aizrādījumu.

✔️ Šis gadījums kārtējo reizi parāda trūkumus policijas un augstāko amatpersonu darbā, izskatot sūdzības:

Lietderības principa ignorēšana: Policija bieži rīkojas kā "sodu mašīna", ignorējot Administratīvās atbildības likuma (AAL) 11. pantu. Amatpersonām ir pienākums vērtēt, vai soda piemērošana konkrētajā gadījumā vispār ir lietderīga un vai pārkāpums nav maznozīmīgs.
Pārlieku formāla pieeja: Policija argumentēja, ka tai nav pienākuma pārbaudīt, vai personai ir izsniegta atļauja. Tiesa norādīja, ka demokrātiskā valstī nav pieļaujama akla normu piemērošana, ignorējot faktiskos apstākļus, kas konkrēto gadījumu padara netipisku.
Kļūdas fiksācijā: Šajā lietā policija pat nespēja precīzi norādīt pārkāpuma vietas adresi, ko mēģināja attaisnot ar "tuvāko identificējamo objektu".

✔️ Advokāta padomi autovadītājiem

Atzīstiet faktus, bet apstrīdiet sekas: Ja atļauja tiešām nebija redzama, nav vērts noliegt pašu faktu. Tā vietā, atsaucoties uz šo spriedumu, norādiet, ka pārkāpums ir maznozīmīgs (AAL 11. pants), jo nav radīts kaitējums ne sabiedrībai, ne stāvvietas īpašniekam.
Vāciet pierādījumus pēc procesa uzsākšanas: Ja saņemat sodu, nekavējoties sagādājiet pierādījumus par atļaujas esamību (līgumus, izziņas no pārvaldnieka). Lietā pret policiju šie dokumenti būs izšķiroši.
Nepadodieties pie pirmā atteikuma: Bieži vien pašvaldības policijas augstākās amatpersonas sūdzību noraida, automātiski piekrītot savam kolēģim. Šis spriedums pierāda, ka tiesa ir tā institūcija, kas reāli izvērtē samērīgumu un taisnīgumu.

✔️ Soda mērķis nav budžeta papildināšana, bet gan tiesiskās kārtības aizsardzība. Ja jums ir bijušas tiesības novietot auto, bet sods uzlikts tikai tehniska iemesla dēļ, cīņa tiesā ir tā vērta.

Senāta precedents, jeb kad "nokļūšana darbā" patiesībā ir darbs?

Tue, 03 Feb 2026 07:10:26 GMT

✔️ Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums (Lieta Nr. SKA-61/2025) ievieš būtiskas korekcijas izpratnē par darba laika uzskaiti specifiskos apstākļos. Lai gan spriedums tiešā veidā skar aviācijas nozari, tā atziņas par faktisko pienākumu veikšanu pretstatā formālām darba laika definīcijām ir brīdinājuma signāls ikvienam darba devējam, kurš paļaujas uz standartizētām procedūrām, ignorējot realitāti "uz zemes". Senāts 2025. gada 23. decembrī pieņēma spriedumu strīdā starp Latvijas Aviācijas arodbiedrību un Valsts darba inspekciju (VDI), kurā kā trešās personas pieaicinātas AS "Air Baltic Corporation" un AS "Aviation Crew Resources". Lietas pamatā bija strīds par to, vai pilotu pavadītais laiks, veicot specifiskas procedūras pirms un pēc lidojuma ( t.sk . ārvalstu lidostās), ir uzskatāms par darba laiku. Zemāk aplūkojam trīs kritiskas atziņas, kas izriet no šī nolēmuma un kurām jāpievērš uzmanība.

✔️ Viens no būtiskākajiem arodbiedrības panākumiem šajā lietā ir Senāta norāde, ka zemākas instances tiesa kļūdījās, automātiski pielīdzinot dažādas pēc-lidojuma aktivitātes vienkāršai "ceļā pavadītā laika" kategorijai. Konkrētajā gadījumā pilots (Persona B) Telavivas lidostā pēc reisa beigām bija spiests uzraudzīt lidmašīnas tīrīšanu un bagāžas izkraušanu, pavadīt apkalpi cauri drošības zonai, kā arī iziet laikietilpīgu pasu kontroli. Senāts kritiski norādīja: fakts, ka lidojums ir beidzies, nenozīmē, ka ir beidzies darbs. Ja darbinieks veic pienākumus darba devēja labā (uzrauga tīrīšanu) vai pilda obligātas procedūras, bez kurām nav iespējams atstāt darba vietu (drošības zonas šķērsošana, specifiska pasu kontrole), tas pirmšķietami ir uzskatāms par darba laiku. Juridiskais secinājums: Darba devēji nevar paslēpties aiz "standarta laika normām" (piemēram, 20 minūtes pēc lidojuma), ja faktiskie apstākļi, piemēram, lidostas drošības prasības vai specifiski uzdevumi, prasa ievērojami vairāk laika.

✔️ Vienlaikus Senāts noraidīja arodbiedrības mēģinājumu paplašināt darba laika jēdzienu uz laiku, kas pavadīts ceļā no viesnīcas uz lidostu (t.s. "pozicionēšana"). Tiesa uzsvēra vairākus kumulatīvus kritērijus, lai laiku atzītu par darba laiku - darbiniekam jābūt darbā, ir jābūt darba devēja rīcībā un ir jāveic darbs vai jāpilda pienākumi. Senāts atzina: ja darbinieks tiek transportēts no viesnīcas uz lidostu un šajā laikā faktiski neveic darba pienākumus (piemēram, negatavo dokumentāciju), šis laiks nav darba laiks, pat ja transportu organizē darba devējs. Šī atziņa uzliek smagu pierādīšanas nastu darbiniekiem. Lai "ceļš uz darbu" komandējuma laikā tiktu apmaksāts, darbiniekam ir jāpierāda, ka viņš šajā laikā nevarēja "brīvi rīkoties ar savu laiku un nodoties savām interesēm".

✔️ Spriedums satur asu kritiku Valsts darba inspekcijas un zemāko tiesu pieejai, kas mēģināja novelt atbildību uz civiltiesisku strīdu risināšanu. Senāts atgādināja: VDI nav tikai "pastkastīte" sūdzībām. Ja pastāv strīds par faktiem (piemēram, cik ilgi faktiski notika pasu kontrole), VDI ir pienākums šos faktus pārbaudīt, izmantojot savas plašās pilnvaras (apsekošana, informācijas pieprasīšana), nevis vienkārši ieteikt darbiniekam vērsties tiesā.

✔️ Šis spriedums ir skaidrs signāls, ka darba laika uzskaites sistēmas, kas balstītas uz "plānoto", nevis "faktisko" laiku, ir juridiski ievainojamas.

Darba devējiem: Jāpārskata iekšējās procedūras. Ja darbiniekam pēc maiņas beigām ir jāveic obligātas darbības (jānodod aprīkojums, jāuzrauga procesi, jāiziet specifiskas pārbaudes), tas ir jāapmaksā.
Darbiniekiem un arodbiedrībām: Senāts ir atvēris durvis detalizētai faktisko apstākļu pārbaudei, taču prasa konkrētus pierādījumus par katru strīdus minūti. Vispārīgas atsauces uz "darba devēja rīkojumiem" vairs nedarbojas.

Kāpēc sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem ir būtiski reģistrēt savu vārdu kā preču zīmi un domēna vārdu?

Mon, 02 Feb 2026 08:53:41 GMT

✔️ Digitālajā laikmetā personības vārds un uzvārds nav tikai identitātes daļa – sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem tas kļūst par vērtīgu intelektuālo īpašumu ar komerciālu potenciālu. Taču līdz ar atpazīstamību pieaug arī risks, ka vārds tiks izmantots ļaunprātīgi, bez personas piekrišanas reģistrējot preču zīmes vai domēna vārdus.

✔️ Preču zīmju likums paredz, ka preču zīmes reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu, ja tā ir pretrunā ar sabiedrībā pazīstamas personas vārda, uzvārda vai pseidonīma aizsardzību. Tomēr būtiski saprast, ka Patentu valde, saņemot jaunu pieteikumu, ekspertīzes gaitā nesalīdzina pieteikto apzīmējumu ar citu personu agrākām tiesībām uz vārdu vai uzvārdu. Tas nozīmē, ka "pārsteiguma reģistrācijas" ir iespējamas, un aizskartajai personai pašai ir jāseko līdzi publikācijām un trīs mēnešu laikā jāiesniedz iebildumi. Spilgts piemērs tam ir nesenais gadījums ar preču zīmes "Raimonda Paula Dziesmu svētki" reģistrāciju bez Maestro ziņas. Lai gan šī reģistrācija vēlāk tika atsaukta pēc skandāla, preventīva sava vārda reģistrācija, kā to izdarījuši, piemēram, sportisti Kristaps Porziņģis un Lauris Dārziņš, sniedz izņēmuma tiesības aizliegt citām personām izmantot identisku vai līdzīgu apzīmējumu saimnieciskajā apritē.

✔️ .lv domēna vārdu reģistrācijā darbojas princips "pirmais pieteica – pirmais reģistrēja". Tomēr Domēna vārdu lietošanas noteikumi paredz svarīgu aizsardzības mehānismu: personas vārdu un uzvārdu kā domēna vārdu (piemēram, vardsuzvards.lv ) var reģistrēt tikai persona ar šādu vārdu un uzvārdu. Tomēr ir gadījumi, kad domēni ar slavenību vārdiem ir reģistrēti citām personām pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, kā tas redzams domēna raimondspauls.lv gadījumā, kas pieder juridiskai personai. Reģistrēta preču zīme dod papildu sviras domēna vārdu strīdu risināšanā, jo Preču zīmju likums ļauj aizliegt izmantot zīmi domēna vārdā, ja attiecīgā vietne tiek lietota saistībā ar preču vai pakalpojumu izplatīšanu.

✔️ Proaktīva vārda un uzvārda reģistrācija ir būtisks solis, lai izvairītos no:

Reputācijas riskiem: Citas personas var izmantot jūsu vārdu, lai reklamētu produktus vai pakalpojumus, kas neatbilst jūsu vērtībām.
Finansiāliem zaudējumiem: Juridiskā cīņa par jau reģistrētas, negodprātīgas preču zīmes atcelšanu un zaudējumu piedziņu ir dārgāka un laikietilpīgāka nekā savlaicīga reģistrācija.
Maldināšanas: Patērētāji var tikt maldināti par jūsu saistību ar konkrētiem pasākumiem vai precēm.

✔️ Sabiedrībā pazīstamas personas vārds ir daļa no viņas privātās dzīves, ko aizsargā Satversme, taču intelektuālā īpašuma rīki, piemēram, preču zīmju reģistrācija, sniedz spēcīgāku un praktiskāku tiesisko aizsardzību komerciālā vidē. Mūsu advokātu birojs iesaka sabiedrībā pazīstamām personām negaidīt aizskārumu, bet gan savlaicīgi nostiprināt savas tiesības.

39 000 eiro slieksnis: Kad VID drīkst pieklauvēt pie Jūsu privātajām durvīm?

Fri, 30 Jan 2026 07:28:52 GMT

✔️ Būt valdes loceklim nav tikai prestižs amats, bet arī nopietna juridiska atbildība, kas var skart jūsu personīgo maku. Viens no bīstamākajiem punktiem Latvijas likumdošanā ir brīdis, kad uzņēmuma nodokļu parāds pārsniedz noteiktu slieksni, ļaujot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) vērsties tieši pret valdes locekļa privātajiem aktīviem.

✔️ Likums "Par nodokļiem un nodevām" nosaka, ka VID var uzsākt procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu atlīdzināšanu no valdes locekļa personīgajiem līdzekļiem, ja parāds pārsniedz 50 Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēnešalgas (39 000 euro). Ja jūsu uzņēmuma nodokļu parāds ir sasniedzis vai pārsniedzis šo summu, jūs atrodaties "sarkanajā zonā".

✔️ Svarīgi saprast, ka personīgā atbildība neiestājas automātiski tikai parāda dēļ. VID var vērsties pret valdes locekli tikai tad, ja vienlaikus izpildās visi šie pieci kritēriji:

Parāda apmērs: Tas pārsniedz minētos 39 000 eiro.
Paziņots lēmums: Uzņēmumam ir oficiāli paziņots lēmums par nodokļu piedziņu.
Aktīvu nobēdzināšana: Ir konstatēts, ka pēc nodokļu audita uzsākšanas vai parāda izveidošanās uzņēmums ir atsavinājis (pārdevis, dāvinājis) savus aktīvus, kā rezultātā nodokļi netika samaksāti.
Piedziņa nav iespējama: VID ir sastādījis aktu, ka no paša uzņēmuma vairs nav ko paņemt.
Maksātnespējas ignorēšana: Valdes loceklis nav izpildījis likumā noteikto pienākumu iesniegt maksātnespējas pieteikumu.

Lai izvairītos no situācijas, kurā jūsu personīgā automašīna vai mājoklis tiek izmantoti uzņēmuma nodokļu segšanai, ievērojiet šos principus:

1️⃣Nepārsniedziet "50 algu" slieksni. Rūpīgi sekojiet līdzi nodokļu parāda dinamikai. Ja redzat, ka tas tuvojas 39 000 eiro robežai, dariet visu iespējamo, lai to samazinātu zem šī sliekšņa. Atcerieties, ka VID neuzsāks procesu, ja nodokļu samaksas termiņš ir oficiāli pagarināts vai sadalīts termiņos.

2️⃣Laicīga maksātnespēja ir jūsu drošības spilvens Ja uzņēmums vairs nespēj pildīt saistības, Maksātnespējas likums uzliek par pienākumu iesniegt pieteikumu tiesā. Ja to izdarīsiet laicīgi (vai 15 dienu laikā pēc VID brīdinājuma saņemšanas), process pret jums kā fizisku personu tiks izbeigts.

3️⃣Katram darījumam – ekonomisks pamatojums. Ja tomēr pārdodat uzņēmuma mantu laikā, kad ir nodokļu parādi, glabājiet pierādījumus, ka darījums atbilda "ekonomiskajai būtībai" (piemēram, pārdots par tirgus cenu, lai segtu citas neatliekamas parādsaistības).

4️⃣Dokumentu pieejamība. Pārliecinieties, ka jums ir piekļuve uzņēmuma grāmatvedības dokumentiem. Ja VID uzsāks pārbaudi un jūs nevarēsiet uzrādīt dokumentus, kas pierāda darījumu pamatotību, dienests pieņems lēmumu par parāda atlīdzināšanu no jūsu kabatas.

✔️ Svarīgi: Ja uzņēmumam ir vairāki valdes locekļi, jūs visi par nodokļu parādu atbildat solidāri – tas nozīmē, ka VID var piedzīt visu summu no tā, kuram ir visvairāk līdzekļu. Ja jūsu uzņēmums ir nonācis finanšu grūtībās un nodokļu parāds sāk radīt bažas, negaidiet VID brīdinājumu. Savlaicīga juridiskā palīdzība var būt izšķiroša jūsu personīgo aktīvu saglabāšanai.

Kā policijas steiga grauj tiesiskumu

Thu, 29 Jan 2026 06:27:41 GMT

✔️ Juridiskā prakse rāda, ka ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) lietās Valsts policija mēdz grēkot ar "paātrinātu" procesa virzību, upurējot personas pamattiesības uz efektivitātes rēķina. Nesenais Rīgas pilsētas tiesas spriedums lietā Nr. 16768003049124 ir spilgts atgādinājums tam, ka pat šķietami skaidrās situācijās policija nedrīkst ignorēt likumā noteikto kārtību.

✔️ Konkrētajā lietā persona tika saukta pie atbildības par ceļa zīmes "Dodiet ceļu" neievērošanu, kas izraisīja sadursmi. Tomēr policija pieļāva kritisku procesuālu kļūdu: administratīvā pārkāpuma process tika uzsākts un sods piemērots vienlaicīgi, personai par to nezinot un nepiedaloties.

✔️ Tiesas kritizēja policijas rīcību, norādot, ka policijas inspektora veikts zvans personai nevar aizvietot likumā paredzēto paziņošanas kārtību un tiesību izskaidrošanu. Personai netika dota iespēja sniegt paskaidrojumus un izklāstīt savu versiju par notikušo pirms lēmuma pieņemšanas. Tiesa norādīja, ka policija nepamatoti lēmumā ierakstījusi, ka persona "atzīst vainu un nožēlo izdarīto", lai gan nekādi dokumentāri pierādījumi tam neeksistēja.

✔️ Tiesa uzsvēra, ka tiesības uz aizstāvību ietver divus būtiskus elementus: tiesības zināt, par ko personu aizdomās tur, un tiesības izvēlēties aizstāvības pozīciju. Ja lēmums tiek pieņ bija tik būtisks, ka tiesa pat neizvērtēja pierādījumus pēc būtības (ātrumu, sadursmes vietu u.c.), bet gan atcēla lēmumu un izbeidza procesu tikai šī pārkāpuma dēļ.

✔️Advokātu biroja ieteikumi:

Neklusējiet par procesuāliem pārkāpumiem: Ja Jūs saņemat lēmumu par sodu, par kura procesa uzsākšanu Jums nav bijis ne jausmas, tas ir nopietns pamats lēmuma pārsūdzēšanai.
Pārbaudiet "vainas atzīšanu": Nekad nepieļaujiet, ka amatpersona Jūsu vārdā protokolā ieraksta vainas atzīšanu, ja Jūs tai nepiekrītat vai situācija ir strīdīga.
Pieprasiet pilnu informāciju: Personai ir tiesības saņemt visus lietas materiālus, nevis tikai daļu no tiem.

✔️ Policijas vēlme lietu izskatīt "ātri un vienkārši" nedrīkst nostāties pāri tiesiskas valsts principiem. Ja jūtat, ka Jūsu tiesības administratīvajā procesā ir ignorētas, aicinām vērsties pēc juridiskās palīdzības, lai panāktu taisnīgu lietas iznākumu.

🛑 Ko mums nozīmē Valmiermuižas un Cēsu alus "laulība".

Wed, 28 Jan 2026 07:04:56 GMT

✔️Šķiet, ka 2026. gads Latvijas alus cienītājiem ir sācies ar pamatīgu "putu" ziņu virsrakstos. Konkurences padome (KP) ir devusi zaļo gaismu vienam no pēdējo gadu skaļākajiem darījumiem dzērienu industrijā – AS "Cēsu alus" un SIA "VALMIERMUIŽAS ALUS" apvienošanai. Vai tas nozīmē, ka tavs iecienītais muižas alus garšos citādāk, vai arī konkurence izgaisīs kā neizdzerta kausa putas? Šeit būs juridisks un vienlaikus baudāms ieskats tajā, ko šis lēmums nozīmē mums – patērētājiem.

✔️ 2026. gada 8. janvārī Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut AS "Cēsu alus" iegūt 100% SIA "VALMIERMUIŽAS ALUS" pamatkapitāla daļu. https://lemumi.kp.gov.lv/storage/files/08012026_C%C4%93su%20alus_L%C4%93mums.pdf Tas nozīmē, ka Valmiermuižas alus darītava tagad atrodas tiešā "Cēsu alus" (un attiecīgi Somijas koncerna OLVI Oyj) izšķirošā ietekmē.

✔️ Kāpēc tas ir svarīgi? Cēsu alus ir Latvijas tirgus līderis ar plašu zīmolu portfeli, tostarp Piebalgas, Mītava un Lido. Valmiermuižas alus ir iemantojis unikālu vietu kā premium segmenta darītava, kas piedāvā ne tikai alu, bet arī Kokmuižas līniju un Gardu muti zelterus.

✔️ Kāpēc valsts atļāva šo "laulību"? Daudzi varētu domāt, ka divu zināmu spēlētāju apvienošanās automātiski nozīmē monopolu, taču KP veica padziļinātu izpēti. KP secināja, ka abi uzņēmumi darbojas atšķirīgos cenu līmeņos. Kamēr Cēsu alus dominē budžeta un standarta segmentos, Valmiermuižas alus nepiedāvā produktus šajās kategorijās. Pat apvienojoties, premium alus segmentā joprojām pastāv spēcīgs konkurentu spiediens no Carlsberg un Cido grupām. Lai gan daži klienti uzskata Valmiermuižas alu par neaizvietojamu, KP konstatēja, ka 5–10% cenu pieauguma gadījumā pircēji tomēr sāktu skatīties uz alternatīvām, piemēram, Bauskas, Tērvetes vai Užavas alu.

✔️ Vai bāri un restorāni ir apdraudēti? Restorānu un bāru apmeklētājiem var rasties bažas – vai tagad visur būs tikai viena piegādātāja produkcija? KP pētīja tā saukto "portfeļa efektu" – iespēju, ka "Cēsu alus" varētu piespiest bārus pirkt visu savu sortimentu, lai dabūtu kāroto Valmiermuižas alu. Tomēr analīze rāda, ka bāru un restorānu klientiem ir elastīgi līgumi un iespēja viegli mainīt piegādātājus. Tirgū ir pietiekami daudz mazo, neatkarīgo alus darītāju, kas nodrošina veselīgu konkurenci. Aptaujātie klienti kā vienu no reālām alternatīvām Valmiermuižas alum minēja pat Brenguļu alu.

✔️ Secinājums: Baudām tālāk! Konkurences padomes lēmums ir skaidrs – apvienošanās būtiski nemazinās konkurenci un neradīs dominējošu stāvokli, kas kaitētu mums, pircējiem. Tas ir stratēģisks solis, kas ļaus uzņēmumiem optimizēt loģistiku un resursus, bet mums joprojām būs izvēles brīvība pie veikalu plauktiem un bāru letēm.

✔️ Konkurences tiesības ir sarežģīts lauks, kurā svarīgs ir ne tikai apgrozījums, bet arī tas, kā mēs, patērētāji, uztveram zīmolus savā ikdienā. Šis lēmums ir lielisks piemērs tam, kā tirgus segmentācija ietekmē lielus biznesa darījumus. Šī darījuma atļaušana parāda, ka KP nepaļaujas tikai uz teorētiskiem pieņēmumiem, bet analizē reālo patērētāju uzvedību un tirgus segmentāciju. Tas ir atgādinājums, ka brīvas konkurences apstākļos galvenais arbitrs vienmēr ir patērētājs. Ja kāds ražotājs kļūst pārāk dārgs, tirgus piedāvā tūlītējas alternatīvas no citiem spēcīgiem vietējiem zīmoliem.

Tiesas uzvara pret policijas "redzējumu": Kāpēc nedrīkst padoties netaisnīgu sodu priekšā?

Tue, 27 Jan 2026 08:03:43 GMT

✔️ Bieži vien autovadītāji jūtas bezspēcīgi, kad policijas darbinieks apgalvo: "Es skaidri redzēju, ka jūs lietojat telefonu." Tomēr nesenais Latgales apgabaltiesas 2026. gada 15. janvāra spriedums lietā Nr. 16767005154125 kalpo kā spilgts atgādinājums – policista vārds nav absolūta patiesība, it īpaši, ja tas nonāk pretrunā ar dabas likumiem un faktiem. Šajā lietā policijas inspektors sodīja vadītāju par mobilā tālruņa lietošanu Liepājā, apgalvojot, ka pārkāpums bijis "labi saredzams un nepārprotams", jo spīdējusi spoža saule. Kad vadītājs lūdza uzrādīt videoierakstu, amatpersona aizbildinājās, ka saules atspīdumu dēļ tajā nekas nav saskatāms.

✔️ Tomēr aizstāvības procesā atklājās satraucoša aina - kamēr policists stāstīja par saulainu laiku, oficiālie dati liecināja, ka Liepājā tajā brīdī bija mākoņains laiks ar nepārtrauktu lietu. Izrādījās, ka videoieraksta, uz kuru policija balstīja savu argumentāciju, lietas materiālos vispār nebija. Vadītājam tika sniegtas dažādas versijas – no "saules stariem" līdz pat apgalvojumam, ka policijas auto neesot kameras, lai fiksētu šādu pārkāpumu.

✔️ Latgales apgabaltiesa, atceļot sodu, uzsvēra fundamentālus tiesiskuma principus, kas jāzina ikvienam:

Persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina nav pierādīta.
Saprātīgas šaubas: Visas šaubas, kuras nevar novērst, ir jāvērtē par labu personai.
Augsts pierādīšanas standarts: Amatpersonas liecības, kas ir pretrunīgas un neapstiprinās ar citiem objektīviem pierādījumiem, nav pietiekams pamats soda piemērošanai.

✔️ Ja nonākat līdzīgā situācijā, neļaujiet amatpersonu pārliecībai sevi iebaidīt. Ievērojiet šos soļus:

Fiksējiet apkārtni: Uzreiz pēc apturēšanas piefiksējiet (nofotografējiet vai nofilmējiet) laikapstākļus, redzamību un saules pozīciju. Kā redzams šajā lietā, meteoroloģiskie dati var kļūt par izšķirošo pierādījumu.
Pieprasiet video tūlīt: Jautājiet, vai pārkāpums ir fiksēts tehniski. Ja policists saka, ka "ierakstā nekas nav redzams", lūdziet to fiksēt protokolā.
Pārbaudiet liecību konsekvenci: Uzmanīgi lasiet protokolu. Jebkura neatbilstība starp policista teikto mutiski un rakstīto ziņojumā var būt pamats lietas izbeigšanai.
Nepadodieties pēc pirmā lēmuma: Šajā gadījumā gan policijas vadība, gan rajona tiesa sākotnēji atstāja sodu spēkā. Tikai apelācijas instance rūpīgi izvērtēja faktus un panāca taisnīgumu.
Atcerieties: Jums nav jāpierāda savs nevainīgums – policijai ir jāspēj savi apgalvojumi pamatot ar neapstrīdamiem faktiem, nevis subjektīvām sajūtām.

Uzvara veselajam saprātam: tiesa norāda, ka VID nedrīkst ignorēt biznesa ekonomisko būtību

Mon, 26 Jan 2026 10:51:33 GMT

✔️ Pēdējā laikā administratīvās tiesas un Senāts arvien biežāk ir spiesti labot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieļautās kļūdas, norādot uz iestādes nepieļaujami formālo pieeju lēmumu pieņemšanā. Jaunākā Senāta judikatūra liecina par sistēmisku problēmu – VID tendenci ignorēt uzņēmējdarbības ekonomisko realitāti par labu vienkāršotai, "Excel tabulu" administrēšanai. Viens no spilgtākajiem piemēriem šai tendencei ir 2025. gada 30. decembra Senāta spriedums lietā SKA-86/2025, kurā Augstākā tiesa kārtējo reizi bija spiesta iejaukties strīdā par valsts atbalsta piešķiršanu, norādot, ka nodokļu administrācija nepareizi interpretē jēdzienu "apgrozījums".

✔️ Konkrētajā lietā strīds izcēlās par valsts atbalstu Covid-19 krīzes skartam tirdzniecības centra pārvaldniekam, SIA "SKAI PLUSS". Uzņēmums bija piešķīris būtiskas atlaides saviem nomniekiem (veikaliem), kuriem valstī noteikto ierobežojumu dēļ bija liegta iespēja strādāt, tādējādi faktiski samazinot savus ieņēmumus. VID atteica atbalstu, pamatojoties uz formālu aprēķinu: dienests skatījās tikai uz PVN deklarācijas 40. aili ("Kopējā darījumu vērtība"), neņemot vērā vēlāk izrakstītos kredītrēķinus (atlaides). VID arguments bija administratīvi ērts – ņemot vērā katra uzņēmuma grāmatvedības specifiku, atbalsta piešķiršanas process būtu pārāk lēns. Tomēr tiesa šādu pieeju noraidīja. Senāts uzsvēra, ka VID nedrīkst rīkoties formāli un tam ir pienākums vērtēt individuālos apstākļus, lai sasniegtu taisnīgu rezultātu.

✔️ Šis spriedums izgaismo būtisku VID darba trūkumu – nespēju vai nevēlēšanos iedziļināties darījumu ekonomiskajā būtībā.

Nepareiza tiesību normu piemērošana. Senāts konstatēja, ka strīdā bija jāpiemēro tās tiesību normas, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas brīdī, nevis tās, kuras VID un apgabaltiesa piemēroja vēlāk (kad noteikumi jau bija mainīti par sliktu uzņēmējam).
Apgrozījuma patiesā izpratne. Senāts norādīja, ka jēdziens "apgrozījums" ir jāinterpretē pēc būtības – atbilstoši Gada pārskatu likumam, kas atspoguļo reālo saimniecisko darbību, nevis tikai šaurā PVN deklarācijas ailē ierakstīto ciparu.
Sistēmiska kļūda. Šis nav izolēts gadījums. Spriedumā Senāts atsaucas uz vairākām citām nesenām lietām (SKA-16/2025, SKA-70/2025), kurās jau iepriekš nostiprināta atziņa, ka VID metodika apgrozījuma krituma aprēķināšanā ir bijusi kļūdaina.

✔️ Šis nolēmums ir skaidrs signāls: VID lēmums nav galīgā patiesība. Kā redzams no tiesu prakses, dienests bieži kļūdās, izvēloties vienkāršāko, nevis tiesisko ceļu. Būtiski ir arī tas, ka Senāts atzina – atbalstu var izmaksāt arī pēc Eiropas Komisijas noteiktajiem termiņiem, ja atteikums sākotnēji bijis prettiesisks. Tas paver durvis daudziem uzņēmējiem cīnīties par savām tiesībām pat tad, ja šķiet, ka "vilciens ir aizgājis". Ja jūsu uzņēmums ir saskāries ar nepamatotu VID lēmumu vai formālu atteikumu, kas neatbilst faktiskajai situācijai, aicinām vērsties pie kvalificētiem advokātiem. Tiesu prakse rāda – taisnību ir iespējams panākt.

Tiesa apstiprina 10 000 EUR sodu, jeb kā "SIA Finanza" mēģināja apiet likumu un ko no tā mācīties patērētājiem

Fri, 23 Jan 2026 09:38:59 GMT

✔️ Nesenais Latvijas Republikas Senāta lēmums lietā Nr. SKA-344/2026 ir spilgts atgādinājums visiem kredītdevējiem un brīdinājums patērētājiem: mēģinājumi maskēt agresīvu patērētāju kreditēšanu zem "biznesa aizdevumu" izkārtnes un bezatbildīga aizņemšanās veicināšana netiks tolerēta. Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kurā aizdevējs "SIA Finanza" mēģināja apstrīdēt Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumu un piemēroto 10 000 eiro soda naudu. Šis lēmums ir stājies spēkā un nav pārsūdzams, iezīmējot svarīgu uzvaru cīņā pret negodīgu komercpraksi.

✔️ Tiesas materiāli atklāj cinisku ainu par to, kā aizdevējs mēģināja apiet stingros patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumus. "SIA Finanza" izplatīja reklāmas, kas formāli tika pasniegtas kā piedāvājumi saimnieciskās darbības veicējiem, taču pēc satura un būtības tās uzrunāja parastos patērētājus. Kāpēc aizdevējs rīkojās negodīgi?

Maskēta mērķauditorija: Lai gan aizdevējs apgalvoja, ka pakalpojums ir domāts uzņēmējiem, tiesa atzina, ka reklāma "kopumā ir tāda, kas uzrunā tieši patērētājus". Tas tika darīts, lai izvairītos no likuma prasībām, kas aizsargā privātpersonas.
Vizuālās manipulācijas: Reklāmās brīdinājuma teksts par aizņemšanās riskiem tika padarīts grūti salasāms – izmantots nepietiekams krāsu kontrasts. Tiesa pamatoti norādīja – ir "pašsaprotami, ka teksta uztvere ir sliktāka, ja krāsu kontrasts nav pietiekams". Tas liedz patērētājam pilnvērtīgi uztvert svarīgu informāciju.
Bezatbildīga aizņemšanās: Vissmagākais pārkāpums bija reklāmas saturs, kas radīja priekšstatu, ka finansiālas grūtības ir jārisina ar jaunu aizņēmumu palīdzību. Šāda prakse tiešā veidā veicina "parādu spirāles" veidošanos un ir uzskatāma par profesionālajai rūpībai neatbilstošu.

✔️ Aizdevējs mēģināja aizstāvēties ar formāliem argumentiem, piemēram, atsaucoties uz informāciju savā mājaslapā vai apšaubot pētījumus par patērētāju uztveri. Tomēr Senāts un apgabaltiesa bija nelokāmi: nav nozīmes tam, kas rakstīts mājaslapas "sīkajā drukā", ja pati reklāma televīzijā vai vidē agresīvi uzrunā patērētāju un sola ātru risinājumu naudas problēmām. Tiesa noraidīja aizdevēja sūdzības par soda nesamērīgumu, apstiprinot, ka 10 000 eiro sods par šādu sabiedrību apdraudošu praksi ir adekvāts.

✔️ Lai gan tiesa ir sodījusi konkrēto komersantu, tirgū joprojām pastāv riski. Lūk, ko iesakām ņemt vērā:

Ignorējiet aicinājumus "lāpīt caurumus" ar kredītiem: Ja reklāma mudina ņemt kredītu, lai segtu citus parādus vai atrisinātu pēkšņas finanšu grūtības, tā ir "sarkanā līnija". Tā ir bezatbildīga aizņemšanās, ko likums aizliedz reklamēt.
Vērtējiet kritiski: Ja redzat reklāmu, kas sola "ātru naudu uzņēmējiem", bet vizuāli izskatās kā parasts ātrais kredīts privātpersonām, esiet piesardzīgi. Iespējams, aizdevējs mēģina apiet jūsu kā patērētāja tiesības.
Nepieņemiet neizlasāmu tekstu: Ja reklāmā vai līgumā teksts ir pārāk mazs, gaišs vai saplūst ar fonu (kā tas bija šajā gadījumā), neparakstiet neko. Godīgs aizdevējs neko neslēpj.

✔️ Šis tiesas lēmums pierāda, ka patērētāju sūdzībām un uzraugošo iestāžu darbam ir rezultāts. Ja esat saskāries ar līdzīgu praksi – maldinošām reklāmām, neparedzamiem līguma nosacījumiem vai agresīvu mārketingu, ziņojiet PTAC, vai vērsieties pie advokāta - Jūsu sniegtā informācija var palīdzēt apturēt negodīgus komersantus. Ja esat cietis no šādas "biznesa kredītu" shēmas, iespējams, jūsu patērētāja tiesības ir tikušas pārkāptas, un jums ir tiesības uz aizstāvību.

NĪN sezona sākas ar brīdinājumu: Senāts aptur Jūrmalas domes patvaļu "pa kluso" atņemt naudu

Fri, 23 Jan 2026 09:02:19 GMT

✔️ Šobrīd, kad aktīvi tiek izsūtīti nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksāšanas paziņojumi un iedzīvotāji steidz veikt maksājumus, gaismā nākuši pamatīgi "nesmukumi" pašvaldību rīcībā. Jūrmalas valstspilsētas administrācijas īstenotā prakse liecina, ka tā nereti aizmirst savu valsts iestādes statusu, rīkojoties kā visatļautības principu vadīts parādu piedzinējs.

✔️ Jūrmalas valstspilsētas administrācija, šķiet, aizmirsusi, ka tā ir valsts pārvaldes iestāde, kurai strikti jāievēro likums, nevis visatļautības principu vadīts "parādu piedzinējs". Senāts savā 2025. gada 30. decembra lēmumā ir bijis spiests iejaukties, lai norādītu uz Jūrmalas domes nepieļaujamo rīcību – patvaļīgi un bez brīdinājuma atņemt iedzīvotāju maksāto naudu, lai segtu vecus, apstrīdētus parādus. Lēmums lietā Nr. SKA-903/2025 ir spilgts piemērs tam, kā pašvaldība mēģina apiet likumā noteikto kārtību, veicot slēptu piedziņu, taču tiesa šādu praksi ir atzinusi par pārbaudāmu un nepieļaujamu bez attiecīga lēmuma pieņemšanas.

✔️ Konkrētajā gadījumā, persona, saņemot nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) paziņojumu, godprātīgi veica maksājumu par tekošo 2025. gadu, skaidri norādot maksājuma mērķi. Tomēr administrācija, ignorējot maksājuma uzdevumā norādīto mērķi, šo naudu patvaļīgi novirzīja, lai segtu iepriekšējo gadu parādus un uzrēķināto nokavējuma naudu. Rezultātā izveidojās absurda situācija: iedzīvotājs domā, ka ir samaksājis kārtējo nodokli, bet pašvaldība uzskata, ka ir "nodzēsusi" vecos parādus, par kuriem turklāt pastāv strīds saistībā ar noilgumu.

✔️ Administratīvā rajona tiesa sākotnēji atteicās iedziļināties šajā jautājumā, uzskatot to par vienkāršu "informāciju". Senāts šādu pieeju noraidīja, norādot uz pašvaldības rīcības patieso dabu. Senāts atzina, ka situācija, kad iestāde saņemtos līdzekļus novirza parāda un nokavējuma naudas segšanai pretēji maksātāja norādītajam mērķim, ir administratīvā akta piespiedu izpildes darbība. Lai pašvaldība drīkstētu pieskarties jūsu naudai parādu segšanai, tai ir jāievēro likumā stingri noteikta procedūra, ko Jūrmalas dome šajā gadījumā, šķiet, uzskatīja par lieku formalitāti. Ir jābūt nosūtītam brīdinājumam par piespiedu izpildi, kā arī ir jābūt pieņemtam atsevišķam lēmumam par nokavēto nodokļa maksājumu piedziņu. Bez šiem dokumentiem naudas novirzīšana ir patvaļīga rīcība, kuru var un vajag apstrīdēt tiesā.

✔️ Ņemot vērā Jūrmalas domes (un potenciāli citu pašvaldību) tendenci rīkoties uz savu roku, mūsu birojs iesaka:

Pārbaudiet savus maksājumus: Neuzticieties tam, ka pašvaldība jūsu naudu ieskaitīs tur, kur jūs to plānojāt. Ja jums ir vēsturiski parādi, sekojiet līdzi, vai veiktais maksājums ir dzēsis kārtējo gadu vai "pazudis" veco parādu "melkajā caurumā".
Fiksējiet maksājuma mērķi: Vienmēr maksājuma uzdevumā precīzi norādiet: "Nekustamā īpašuma nodoklis par 202X. gadu". Tas būs jūsu galvenais pierādījums tiesā, ja iestāde rīkosies patvaļīgi.
Neļaujiet ignorēt noilgumu: Šajā lietā strīds daļēji ir par to, ka pašvaldība mēģina iekasēt parādus, kuriem, iespējams, iestājies noilgums. Ja pašvaldība klusējot paņem naudu šādu parādu segšanai, tā liedz jums iespēju aizstāvēt savas tiesības uz likumā noteikto termiņu ievērošanu.

✔️ Pašvaldībai nav tiesību klusējot un bez atsevišķa lēmuma uzsākt slēpto piedziņu, novirzot jūsu kārtējos maksājumus vecu saistību dzēšanai. Šāda rīcība ir pārsūdzama tiesā Administratīvā procesa likuma kārtībā kā darbība, kas vērsta uz administratīvā akta izpildi.

Senāts pieliek punktu VID patvaļai: Atbalsta atteikumi, balstoties uz "šauru ierēdņu loģiku", ir prettiesiski

Wed, 21 Jan 2026 11:41:53 GMT

✔️ Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piekoptais formālisms un centieni par katru cenu atteikt Covid-19 atbalstu uzņēmējiem ir cietuši sakāvi Augstākajā tiesā. Senāta 2025. gada 19. decembra spriedums lietā Nr. SKA-35/2025 atmasko VID un zemāko instanču tiesu kļūdaino pieeju, kas gadiem ilgi liedza palīdzību godprātīgiem nodokļu maksātājiem, aizbildinoties ar birokrātiskiem ieganstiem. Lietā, kurā kāds optikas tirdzniecības uzņēmums vērsās pret VID, Senāts skaidri norādīja: VID interpretācija par to, kas ir "saimnieciskās darbības ierobežojumi", ir bijusi nepamatoti šaura un neatbilstoša atbalsta mērķim.

✔️ VID savos atteikumos stūrgalvīgi pieturējās pie pozīcijas: ja valdības noteikumi tiešā tekstā neaizliedza konkrētas nozares (piemēram, optikas veikalu) darbību, tad uzņēmumam atbalsts nepienākas. Iestāde ignorēja realitāti – kaut arī veikali formāli drīkstēja būt atvērts, tirdzniecības centros noteiktie ierobežojumi un prasības par 25 m² uz vienu pircēju faktiski paralizēja normālu darbu. Senāts šādu VID pieeju atzina par kļūdainu. Tiesa uzsvēra, ka "saimnieciskās darbības ierobežojumi" nav tulkojami tikai kā tiešs aizliegums, bet ietver arī pastarpinātus un netiešus ierobežojumus. VID nespēja vai nevēlēšanās saskatīt kopsakarību starp valdības noteiktajiem epidemioloģiskajiem pasākumiem un uzņēmuma apgrozījuma kritumu ir rezultējusies prettiesiskos administratīvajos aktos.

✔️ Vēl kliedzošāka bija VID (un sākotnēji arī apgabaltiesas) prasība uzņēmējam pierādīt "negatīvu faktu" – proti, ka ieņēmumu kritums ir saistīts tikai un vienīgi ar ierobežojumiem, izslēdzot jebkuru citu faktoru. Šāda pieeja ir klasisks birokrātiskais "slazds", jo biznesa vidē, kur faktori vienmēr mijiedarbojas, šādu absolūtu pierādījumu sniegt nav iespējams. Senāts norādīja, ka šāda pierādīšanas nastas uzlikšana ir procesa pārkāpums. VID nedrīkst atteikt atbalstu, balstoties uz hipotētiskiem pieņēmumiem, ka apgrozījuma kritumu "varēja ietekmēt" arī citi apstākļi (piemēram, pircēju paradumi), ja ir acīmredzama saikne ar valstī noteiktajiem ierobežojumiem.

✔️ Senāts atgādināja VID ierēdņiem atbalsta instrumenta pamatjēgu – tas tika veidots kā atbalsts visai ekonomikai, nevis selektīva privilēģija šauram lokam. Eiropas Komisijas regulējums skaidri norādīja uz mērķi glābt darba vietas. VID rīcība, mēģinot mākslīgi sašaurināt atbalsta saņēmēju loku un interpretējot noteikumus par sliktu nodokļu maksātājiem, ir pretrunā ar šo mērķi. Senāta spriedums apstiprina, ka VID nav bijušas tiesības patvaļīgi ieviest stingrākus kritērijus, nekā to paredzēja likumdevējs.

✔️ Ja jūsu uzņēmums ir cietis no VID patvaļas, saņemot atteikumu ar argumentu "jūsu nozare nebija slēgta" vai "jūs nepierādījāt tiešu cēloņsakarību", ziniet – šī argumentācija ir atzīta par prettiesisku. Šis spriedums ir spēcīgs ierocis cīņā pret valsts pārvaldes vienaldzību. Lai gan daudzos gadījumos termiņi lēmumu pārsūdzēšanai ir pagājuši, atsevišķās situācijās (piemēram, ja tiesvedība vēl turpinās vai ir iespējama lietas atjaunošana jaunu apstākļu dēļ) šī judikatūra ir izšķiroša.

"Es nepārkāpu ātrumu" un citi mīti: Ko par atbildību uz ceļa saka jaunākā Senāta prakse?

Mon, 19 Jan 2026 10:29:21 GMT

✔️ Ceļu satiksmes negadījums (CSN) ir brīdis, kas var neatgriezeniski mainīt dzīvi. Taču brīdī, kad lieta nonāk līdz izmeklēšanai un tiesai, bieži vien saduras divas pasaules: autovadītāja subjektīvā pārliecība ("es braucu atļautā ātrumā", "gājējs pats izskrēja") un skaudrā juridiskā realitāte. Latvijas Republikas Augstākā tiesa (Senāts) nesen publiskojusi apjomīgu tiesu prakses apkopojumu lietās par Krimināllikuma 260. pantu (2020.–2025. gads). Šīs atziņas ir būtiskas ikvienam autovadītājam, lai saprastu, kā tiesas patiesībā vērtē vainu un atbildību. Šeit ir 5 būtiskākās atziņas, kas lauž populārus stereotipus.

1️⃣ Daudzi autovadītāji uzskata, ka, ja zīme rāda 50 km/h un viņi brauc ar 50 km/h, viņi ir ievērojuši likumu. Tiesu prakse rāda ko citu. Atļautā ātruma ievērošana vien neatbrīvo no atbildības. Senāts uzsver, ka Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) 99. punkta ievērošana nav saistāma tikai ar ciparu uz spidometra. Autovadītājam ir pienākums izvēlēties ātrumu, kas atbilst konkrētajiem apstākļiem – redzamībai, laika apstākļiem un ceļa stāvoklim. Ja ir tumšs, līst lietus vai ir slikts apgaismojums, braukšana ar "atļauto" maksimālo ātrumu var tikt uzskatīta par noteikumu pārkāpumu, ja tas liedzis laikus pamanīt šķērsli. Pat ja gājējs ir tumšās drēbēs, tiesa vērtēs, vai, braucot atbilstoši redzamībai (iespējams, lēnāk par atļauto), vadītājs būtu varējis novērst sadursmi.

2️⃣ Bieža aizstāvības pozīcija ir norādīt uz cietušā rīcību – gājējs šķērsoja ielu neatļautā vietā vai bija alkohola reibumā. Cietušā pārkāpumi neatbrīvo autovadītāju no pienākuma ievērot noteikumus. Senāta atziņa ir strikta: autovadītājam, ieraugot bīstamību (arī noteikumus pārkāpjošu gājēju), ir jādara viss, lai novērstu negadījumu. Ja iesaistīts ir bērns, kura rīcība nav prognozējama, vadītājam ir pienākums paredzēt bīstamību. Pat ja bērns pēkšņi maina virzienu, tiesa vērtēs, vai vadītājs varēja to paredzēt un novērst. Ja vadītājs redz, ka gājējs uzvedas neadekvāti (piemēram, streipuļo), viņam jāparedz bīstamība jau brīdī, kad šāds cilvēks nonāk redzeslokā, un jāsamazina ātrums.

3️⃣ Liela daļa smago avāriju notiek brīdī, kad viens auto veic kreiso pagriezienu, bet otrs to mēģina apdzīt vai brauc pretī. Veicot kreiso pagriezienu, autovadītāja pienākums pārliecināties par drošību ir prioritārs. Griežot pa kreisi, ir jādod ceļš pretimbraucējiem ( t.sk . velosipēdistiem), nevērtējot to, vai viņi var paspēt nobremzēt. Ja notiek sadursme ar auto, kas jūs apdzen, tiesa rūpīgi vērtēs abu rīcību. Tomēr bieži vien vaina tiek saskatīta tajā, ka griešanās manevra veicējs nav pietiekami pārliecinājies, vai netiek traucēti citi satiksmes dalībnieki. Tomēr tiesai jāizvērtē arī apdzenošā vadītāja rīcība – vai viņš drīkstēja uzsākt manevru.

4️⃣ Bieži vien apdrošinātāji (OCTA) atsaka izmaksāt morālā kaitējuma kompensāciju bojāgājušā tuviniekiem, ja viņi nav bijuši apgādājamie vai laulātie. Kriminālprocess paver plašākas iespējas saņemt kompensāciju. Senāts norāda, ka pat ja persona neatbilst OCTA likuma šaurajiem kritērijiem (piemēram, ir nereģistrēts dzīvesbiedrs vai cits tuvinieks), viņai ir tiesības prasīt morālā kaitējuma kompensāciju tieši no vainīgā kriminālprocesa ietvaros. Tiesa vērtēs reālās attiecības un nodarītās ciešanas.

5️⃣ Krimināllikums paredz iespēju izbeigt procesu, ja panākts izlīgums ar cietušo. Tas ir izdevīgs risinājums, lai izvairītos no kriminālsoda (piemēram, tiesību atņemšanas vai cietumsoda). Senāts ir norādījis: lai process tiktu izbeigts uz izlīguma pamata, apsūdzētajam ir jāatzīst sava vaina pilnībā. Jūs nevarat noslēgt izlīgumu, vienlaikus tiesā apgalvojot: "Es atvainojos, bet cietušais arī bija vainīgs" vai apšaubot apsūdzības detaļas .

✔️ Kā redzams no tiesu prakses, CSN lietās izšķirošas ir detaļas – sekundes simtdaļas, redzamības novērtējums, tehniska iespēja novērst sadursmi un pareiza procesuālā taktika. Kļūdaina rīcība uzreiz pēc negadījuma vai nepareizi izvēlēta aizstāvības stratēģija tiesā var maksāt ne tikai brīvību, bet arī radīt milzīgas finansiālas saistības.

Vai saņēmāt "prieka vēstuli" no VID par Booking un Airbnb? Kāpēc mutiskām konsultācijām nav svara un kā cīnīties par soda naudas atcelšanu

Mon, 19 Jan 2026 08:58:13 GMT

✔️ Pēdējā laikā daudzi dzīvokļu un viesu māju īpašnieki, kuri izīrē savus īpašumus caur tādām platformām kā Booking un Airbnb, ir piedzīvojuši nepatīkamu pārsteigumu. Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir uzsācis aktīvu kampaņu, izsūtot vēstules ar prasību reģistrēties kā PVN maksātājiem un samaksāt nodokli ar atpakaļejošu datumu par pēdējiem trim gadiem. Dažos gadījumos aprēķinātās summas sasniedz pat 25 000 eiro, radot nopietnas finansiālas sekas godprātīgiem izīrētājiem. Šajā rakstā aplūkosim, kāpēc šī situācija ir izveidojusies, kāda ir tiesu prakse attiecībā uz VID sniegtajām konsultācijām un kādi ir juridiskie instrumenti, lai cīnītos vismaz pret soda naudas piemērošanu.

✔️ Vairāki mūsu biroja klienti un nozares pārstāvji ir norādījuši uz būtisku pretrunu. Proti, pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas vai tās laikā viņi ir sazinājušies ar VID, lai noskaidrotu savus pienākumus. Daudzi apgalvo, ka telefonsarunās VID darbinieki viņiem skaidrojuši – ja tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai mikrouzņēmumu nodoklis, ar to pietiek un papildu PVN nav jāmaksā. Tomēr tagad VID pozīcija ir mainījusies, un dienests pieprasa nodokļu nomaksu par pagātni, neraugoties uz iepriekš sniegtajiem skaidrojumiem. Tas rada situāciju, kurā nodokļu maksātājs, kurš vēlējies būt godprātīgs, tiek sodīts par valsts iestādes darbinieku iespējamām kļūdām vai neprecīzu komunikāciju.

✔️ Diemžēl tiesu prakse šādos gadījumos ir skarba pret nodokļu maksātāju. Administratīvā apgabaltiesa savā 2025. gada 3. februāra spriedumā lietā Nr. A420220023 ir skaidri norādījusi, ka VID amatpersonas telefoniska konsultācija nerada aizsargājamu tiesisko paļāvību. Tiesa uzsver, ka, ja telefona sarunas nav ierakstītas, nav iespējams precīzi noskaidrot amatpersonas sniegtos norādījumus. Pat ja pirms sarunas tiek atskaņots paziņojums, ka "saruna tiks ierakstīta", tas negarantē, ka ieraksts tiešām tiek veikts vai saglabāts, un nerada saistošas sekas. Tiesa atzīst, ka mutvārdu konsultācijai ir tikai informatīva nozīme un tā nevar radīt tādas sekas kā rakstveida uzziņa. Līdz ar to, ja jūsu rīcība balstījās tikai uz telefonisku sarunu ar VID, tiesā to izmantot kā pierādījumu, lai atceltu nodokļu uzrēķinu, būs ārkārtīgi grūti.

✔️ Lai gan pamatparāda (paša nodokļa) apstrīdēšana var būt sarežģīta, pavisam cita situācija ir ar soda naudu. Saskaņā ar Augstākās tiesas Senāta praksi, soda nauda var netikt piemērota vai tikta būtiski samazināta, ja tiesiskais regulējums nav bijis pietiekami skaidrs. Svarīgākās tiesu atziņas, kas var palīdzēt jūsu lietā:

Neskaidrs regulējums nepieļauj sodīšanu: Senāts lietā Nr. SKA-152/2013 un Nr. SKA-107/2011 ir atzinis, ka tiesiskā valstī nav pieļaujams, ka no tiesību normām ar pietiekamu skaidrību neizriet tiesiskās sekas. Ja likums nav skaidrs, soda naudas piemērošana par laiku, kad nodokļu maksātājs kļūdījies regulējuma neskaidrības dēļ, nav pieļaujama. Tas īpaši attiecas uz Booking gadījumiem, kur daudzi uzņēmēji (un pat VID darbinieki) pārprata PVN piemērošanas noteikumus.
Jāvērtē godprātība: Lietā Nr. SKA-295/2023 Senāts uzsvēra, ka tiesai ir jāpārbauda, vai nodokļu maksātājs ir darbojies godprātīgi. Ja persona nav slēpusi ienākumus, bet kļūdījusies likuma interpretācijā, VID ir pienākums vērtēt iespēju samazināt soda naudu vismaz par 50% (saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32. panta septīto daļu).
Samērīguma princips: Lietā Nr. SKA-884/2021 Senāts norādīja, ka soda naudai jābūt samērīgai. Ja nav konstatēta krāpšana vai apzināta izvairīšanās (piemēram, "karuseļu shēmas"), bet gan tikai neuzmanība vai kļūda sarežģīta regulējuma dēļ, piemērot maksimālo soda naudu ir prettiesiski.

✔️ Secinājums. Ja esat saņēmis lēmumu no VID par PVN uzrēķinu saistībā ar Booking vai Airbnb, nepadodieties uzreiz. Lai arī izvairīties no pamatnodokļa samaksas var būt grūti, pastāv spēcīgi juridiski argumenti, lai cīnītos pret soda naudas piemērošanu. VID bieži automātiski piemēro sodus, neizvērtējot katra gadījuma individuālos apstākļus un regulējuma neskaidrību, kas ir pamats lēmuma pārsūdzēšanai.

Tiesiskums pāri emocijām: Kāpēc Senāta lēmums "būvnieku karteļa" lietā ir vienīgais pareizais ceļš

Tue, 13 Jan 2026 08:07:22 GMT

✔️ Sabiedrībā plašu rezonansi izraisījis Augstākās tiesas Senāta lēmums atcelt spriedumu tā dēvētajā "būvnieku karteļa" lietā, liedzot Konkurences padomei (KP) izmantot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) slepeni ierakstītās sarunas. Lai gan KP un KNAB vadība pauž sašutumu, piesaucot "sabiedrības intereses" un milzīgos zaudējumus, rūpīga juridiskā analīze liecina: Senāts rīkojies augsti profesionāli, aizstāvot tiesiskas valsts pamatprincipus un norādot, ka tiesa nevar un nedrīkst aizstāt likumdevēju. Tiesas uzdevums – ievērot likumu, nevis "labot" to.

✔️ Senāta Administratīvo lietu departamenta 2025. gada 23. decembra spriedums lietā Nr. SKA-170/2025 ir spilgts piemērs tiesu varas neatkarībai un profesionalitātei. Senāts konstatēja, ka operatīvās darbības rezultātā iegūto informāciju (sarunu ierakstus) nedrīkstēja izmantot karteļa pierādīšanai. Šis lēmums nav balstīts uz formālismu, bet gan uz fundamentālu tiesību principu – valsts iestādes drīkst darīt tikai to, kas tām ir skaidri atļauts ar likumu. Operatīvās darbības likums (ODL) nosaka izsmeļošu mērķu sarakstu, kuru dēļ valsts drīkst veikt tik smagu iejaukšanos privātajā dzīvē kā slepena sarunu noklausīšanās. Konkurences tiesību pārkāpumu atklāšana šajā sarakstā nav iekļauta. Senāts pamatoti norādīja, ka tiesa nevar paplašināt likuma piemērošanu ārpus likumdevēja noteiktajām robežām. ODL 2. panta otrā daļa imperatīvi nosaka: "Operatīvās darbības pasākumi citu uzdevumu un mērķu īstenošanai ir aizliegti". Tiesa nevarēja ignorēt šo skaidro aizliegumu, pat ja mērķis (karteļa atklāšana) šķiet cēls.

✔️ KP vadītāja Ieva Šmite un KNAB pārstāve Ineta Cīrule publiski kritizējušas spriedumu, argumentējot ar to, ka "sabiedrības intereses" stāv pāri indivīda tiesībām un ka pierādījumu neizmantošana ir to "paslaucīšana zem tepiķa". Tomēr no tiesiskā viedokļa šie argumenti ir populistiski un juridiski nepamatoti. KP arguments, ka karteļa radītais kaitējums (600 miljoni eiro) automātiski attaisno jebkādu līdzekļu izmantošanu, ir bīstams. Tiesiskā valstī mērķis neattaisno līdzekļus. Senāts uzsvēra, ka "nepieciešamība" izmantot informāciju neļauj izdarīt izņēmumu no likuma. Ja mēs pieļaujam, ka valsts iestādes var apiet likumu "svarīgu interešu" vārdā, tiek atvērtas durvis patvaļai.

✔️ KNAB un KP uzskats, ka operatīvā informācija kļūst brīvi izmantojama tiklīdz tā pievienota krimināllietai, ir juridiski kļūdains. Senāts precīzi norādīja: operatīvās darbības rezultātā iegūtā informācija "nevienā brīdī nezaudē savu īpašo statusu". Pretējā gadījumā tiktu radīts "apkārtceļš", ļaujot valstij iegūt informāciju kriminālprocesā un pēc tam to nekontrolēti izmantot jebkurā citā jomā, kur likums to tieši aizliedz. Tas būtu pretrunā ar likuma paredzamības principu.

✔️ Būtiskākais aspekts, ko savos komentāros noklusē vai pārprot KP un KNAB, ir tas, ka Latvijas likumdevējs ir apzināti izvēlējies nekriminalizēt karteļu vienošanās. Senāts spriedumā veica rūpīgu vēsturisko analīzi, norādot, ka Saeima vairākkārt ir noraidījusi priekšlikumus noteikt kriminālatbildību par aizliegtām vienošanām. Ja likumdevējs ir lēmis, ka šis nav kriminālnoziegums, bet gan administratīvs pārkāpums, tad tiesa nevar rīkoties tā, it kā tas būtu smags noziegums, kuram piemērojamas operatīvās darbības metodes. Augstākās tiesas senatore Rudīte Vīduša trāpīgi norādīja: "Pirmkārt, ir iespēja grozīt likumus, tā ir likumdevēja izšķiršanās, jo tas, kas notiek tagad, ir būtībā sekas tam, ka likumdevējs par to nav izšķīries".

✔️ Senāta rīcība šajā lietā ir augstākās raudzes profesionālisms. Tiesa atteicās pakļauties spiedienam "darīt to, kas ir populāri" un tā vietā izvēlējās "darīt to, kas ir tiesiski". Spriedums skaidri novelk sarkanās līnijas:

Valsts iestādes nedrīkst darboties ārpus savām pilnvarām.
Slepenas novērošanas metodes ir ekskluzīvs izņēmums, kas pieļaujams tikai likumā stingri noteiktos gadījumos.
Tiesas uzdevums nav labot likumdevēja politiskās izvēles vai kļūdas.

✔️ Ja sabiedrība un valsts iestādes vēlas, lai cīņā ar karteļiem tiktu izmantota slepenā noklausīšanās, adrese sūdzībām nav Senāts, bet gan Saeima. Kamēr likums nav mainīts, tiesai ir pienākums sargāt tiesiskumu, pat ja rezultāts ir nepatīkams izpildvarai.

Labas ziņas parādniekiem, sliktas kreditoriem - tiesa nosaka pierādīšanas standartus parāda noilgumam

Mon, 12 Jan 2026 06:18:12 GMT

✔️ Kreditora tiesības atgūt parādu nav bezgalīgas — tās ierobežo noilguma institūts. Lai gan Komerclikuma 406. pants nosaka trīs gadu noilguma termiņu, kreditori bieži paļaujas uz to, ka regulāri sūtīti atgādinājumi šo termiņu pārtrauc. Tomēr, kā apliecina nesenais Kurzemes apgabaltiesas spriedums, ar atgādinājuma ģenerēšanu un nodošanu starpniekam vien nepietiek. Kreditoram ir pienākums pierādīt, ka brīdinājums ir faktiski nonācis parādnieka "varas sfērā". Analizējam Kurzemes apgabaltiesas spriedumu lietā Nr. C69354723, kurā tiesa noraidīja kreditora prasību pret divām fiziskām personām par vairāk nekā 10 gadus veca parāda piedziņu.

✔️ Lietas pamatā ir 2007. gadā noslēgts aizdevuma līgums un galvojuma līgums. Aizdevuma atmaksas termiņš bija 2012. gada 24. augusts. Prasītāja (kreditors, kas ieguva prasījuma tiesības cesijas ceļā) tiesā vērsās tikai 2023. gada jūlijā — gandrīz 11 gadus pēc saistību izpildes termiņa beigām. Atbildētāji (aizņēmējs un galvinieks) cēla iebildumus par noilguma iestāšanos. Komerclikums nosaka trīs gadu noilguma termiņu komercdarījumiem, kas šajā gadījumā sākās 2012. gada 25. augustā un beigtos 2015. gada 26. augustā, ja vien netiktu pārtraukts. Prasītāja apgalvoja, ka noilgums ticis pārtraukts ar regulāriem atgādinājumiem 2014. un 2015. gadā. Tomēr tiesa prasību pilnībā noraidīja. Šis spriedums ir izcils atgādinājums par pierādīšanas pienākuma niansēm civilprocesā. Tiesa identificēja vairākus kritiskus trūkumus kreditora iesniegtajos pierādījumos par brīdinājumu nosūtīšanu.

✔️ Prasītāja tiesā iesniedza izziņas no sava sadarbības partnera AS "Unifiedpost" apliecinot, ka vēstules tikušas sagatavotas un nodotas pastā. Tiesa, atsaucoties uz Senāta praksi, norādīja, ka ja apliecinājumu sniedz reģistrēts pasta komersants (speciālais subjekts), tam ir augstāka ticamība. Savukārt, ja apliecinājumu sniedz vienkāršs loģistikas pakalpojumu sniedzējs, tas nav pietiekams pierādījums atgādinājuma paziņošanai. Konkrētajā lietā AS "Unifiedpost" kļuva par reģistrētu pasta komersantu tikai vēlāk (2019. gadā un atkārtoti 2023. gadā), bet strīdus periodā (2014.–2015. gadā) tā darbojās tikai kā starpnieks bez pasta komersanta statusa un atbildības. Līdz ar to šī uzņēmuma izsniegtie apliecinājumi par vēstuļu nodošanu "Latvijas Pastam" tiesas ieskatā nebija pietiekami.

✔️ Prasītāja iesniedza VAS "Latvijas Pasts" sarakstus par nodotajiem sūtījumiem. Tiesa konstatēja, ka šajos sarakstos ir redzams tikai nodoto vēstuļu skaits, bet nav identificējami konkrēti adresāti, viņu vārdi vai adreses. Tiesa atzina: šādi saraksti pierāda tikai to, ka uzņēmums ir nodevis pastā kaut kādas vēstules, bet nepierāda, ka konkrēts brīdinājums nosūtīts konkrētam atbildētājam.

✔️ Kreditora iesniegtie izraksti no savas CRM (klientu attiecību pārvaldības) sistēmas, kurā atzīmēts, ka vēstule nosūtīta, tika noraidīti kā subjektīvi. Tie atspoguļo tikai paša prasītāja apgalvojumu, ka darbība ir veikta, bet neapstiprina pašu darbības faktu (nosūtīšanu).

✔️ Spriedumā tiesa atkārtoti uzsvēra, ka kreditoram nav jāpierāda, ka parādnieks vēstuli ir izlasījis, bet ir jāpierāda, ka tā ir nogādāta parādnieka varas sfērā (piemēram, ievietota pastkastītē). Tā kā kreditors nevarēja ar ticamiem pierādījumiem (ierakstītas vēstules kvīts, pasta komersanta apliecinājums ar adresātu sarakstu) pierādīt nodošanu pastā konkrētajiem adresātiem, tiesa secināja, ka noilgums nav ticis pārtraukts. Līdz ar to 2015. gada augustā iestājās noilgums, kas ir patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai.

✔️ Interesanta atziņa spriedumā parādās attiecībā uz tiesāšanās izdevumiem. Tiesa nosprieda, ka valstij ir tiesības saņemt 6% likumiskos procentus gadā par valsts labā piedzītajiem tiesāšanās izdevumiem (šajā gadījumā 9 EUR) no sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz izpildei. Tiesa to pamatoja ar Civilprocesa likuma 195. panta analoģiju, norādot, ka valsts ir tādā pašā kreditora statusā kā privātpersonas – tai ir leģitīma interese saņemt izpildījumu bez kavēšanās, un naudas līdzekļu lietošana nav bezmaksas.

✔️ Kreditoriem būtu jāņem vērā, ka masveida vēstuļu sūtīšana caur starpniekiem bez detalizētas uzskaites ir riskanta stratēģija tiesvedībai. Lai pārtrauktu noilgumu, ir nepieciešams nodrošināt pierādījumus, kas identificē konkrēto adresātu (piemēram, ierakstīts sūtījums vai pasta komersanta apliecināts saraksts ar vārdiem un adresēm). Iekšējās sistēmas atzīmes tiesā nestrādā.

✔️ Savukārt, parādniekiem būtu jāņem vērā, ka saņemot prasību par vecu parādu, rūpīgi jāpārbauda noilguma termiņi. Pat ja kreditors apgalvo, ka sūtījis brīdinājumus, ir jāpieprasa pierādījumi par to, kas tieši tos piegādāja un vai ir pierādāma sasaiste ar konkrēto adresātu. Ja starpnieks tobrīd nebija pasta komersants, šie pierādījumi var būt nepietiekami.

Senāts pieliek punktu strīdam par bijušo restorāna "36. līnija" ēku: Īslaicīgas būves statusa ļaunprātīga izmantošana nav pieļaujama

Fri, 09 Jan 2026 09:23:11 GMT

✔️ Senāts pieliek punktu strīdam par bijušo restorāna "36. līnija" ēku: Īslaicīgas būves statusa ļaunprātīga izmantošana nav pieļaujama

✔️ Strīda pamatā bija Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes izsniegta būvatļauja, kas paredzēja ēkas ekspluatāciju kā "īslaicīgas lietošanas būvi". Īslaicīgas būves (piemēram, sezonas kioski) parasti tiek atļautas uz laiku līdz pieciem gadiem ar iespēju termiņu pagarināt līdz desmit gadiem, pēc kā tās ir jānojauc. Tomēr tiesa konstatēja, ka konkrētā ēka pēc savas būtības ir pastāvīga būve – tai bija inženiertīklu pieslēgumi un tā tika izmantota ēdināšanas pakalpojumiem vairāku gadu garumā. Īpašnieks (trešā persona lietā) bija uzbūvējis kapitālu objektu, bet dokumentāciju kārtojis kā pagaidu būvei, lai apietu stingrākos noteikumus, kas liedz pastāvīgu apbūvi dabas parkā.

✔️ Savā rīcības sēdes lēmumā Senāts uzsvēra, ka nav pieļaujama situācija, kad īslaicīgas lietošanas būves īpašnieks, tuvojoties termiņa beigām, formāli pieprasa jaunu atļauju, faktiski padarot objektu par ilgtermiņa būvi. Šāda rīcība tiek uzskatīta par būvniecības regulējuma apiešanu. Argumenti, ka Dabas aizsardzības pārvalde vai Valsts vides dienests ir saskaņojuši būvniecību, nevar glābt prettiesisku būvi, ja saskaņojums prasīts īslaicīgai būvei, bet dabā uzbūvēta pastāvīga. Tiesa atzina, ka īpašnieks pats radījis maldinošu situāciju. Tiesa atzina, ka lokālplānojums, kas pieļāva šādu apbūvi, ir pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem par dabas parka "Ragakāpa" aizsardzību. Tā kā Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, spriedums par būvatļaujas atcelšanu ir stājies spēkā. Tas nozīmē, ka atjaunojas iepriekšējā administratīvā akta darbība, kas uzliek par pienākumu ēku nojaukt.

✔️ Šis gadījums kalpo par spilgtu piemēru tam, ka "radoša" pieeja būvniecības dokumentācijai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās rada augstus riskus. Pat ja sākotnēji izdodas saņemt saskaņojumus, tiesa vērtē būves faktisko dabu, nevis tikai "uz papīra" rakstīto statusu.

Dreimane, Dailes teātris un "Vienojamies vai atlaižam?" Kāpēc darba devēji baidās no Darba likuma 108. panta

Thu, 08 Jan 2026 06:42:20 GMT

✔️ Nesenā publiskā viedokļu apmaiņa starp Dailes teātra vadību un aktrisi Leldi Dreimani kārtējo reizi ir aktualizējusi klasisku darba tiesību dilemmu. Situācija, kad darba devējs vēlas pārtraukt darba attiecības, bet darbinieks tam nepiekrīt, bieži noved pie strupceļa, kurā tiek piesaukta "reorganizācija" un "darbinieku skaita samazināšana". Taču kāpēc darba devēji tik bieži uzstājīgi piedāvā parakstīt vienošanos, nevis vienkārši uzteic darbu? Atbilde slēpjas Darba likuma 108. pantā — juridiskā "mīnu laukā", kuru pareizi šķērsot spēj retais.

✔️ Publiskajā telpā izskanējušais gadījums spilgti ilustrē bieži sastopamu praksi: darba devējs, vēlēdamies nomainīt darbinieku vai efektivizēt darbu, sākotnēji piedāvā "draudzīgu šķiršanos" jeb vienošanos (Darba likuma 114. pants). Ja darbinieks atsakās, seko brīdinājums par iespējamu darbinieku skaita samazināšanu (Darba likuma 101. panta 1. daļas 9. punkts). Kāpēc darba devējs neizvēlas uzteikumu uzreiz? Jo darbinieku skaita samazināšana nav tikai birokrātiska štata saraksta mainīšana. Tas ir sarežģīts juridisks process, kurā darba devējam ir pienākums pierādīt, ka tieši šis, nevis cits kolēģis, ir jāatbrīvo. Šeit spēlē iesaistās Darba likuma 108. pants – Priekšrocības turpināt darba attiecības.

✔️ Ja uzņēmumā ir vairāki darbinieki, kas veic vienādu vai līdzīgu darbu (piemēram, piecas aktrises, trīs grāmatveži vai desmit pārdošanas speciālisti), un štata vietas tiek samazinātas, darba devējs nedrīkst vienkārši "izvēlēties", kuru atlaist. Darba devējam ir objektīvi jāizvērtē katra kandidāta sniegums. Tomēr tiesu praksē bieži rodas strīdi tieši par šo aspektu — kā objektīvi izmērīt darba rezultātus radošās profesijās vai intelektuālā darbā? Ja darba devēja vērtējums tiesai šķitīs subjektīvs vai balstīts uz personīgām antipātijām, uzteikums tiks atzīts par prettiesisku.

✔️ Ja diviem darbiniekiem darba rezultāti un kvalifikācija ir līdzvērtīga (kas notiek bieži), likums liek vērtēt sociālos aspektus. Priekšrocība palikt darbā ir tiem, kuri pie darba devēja nostrādājuši ilgāk, audzina bērnu vecumā līdz 14 gadiem, ir guvuši arodslimību vai traumu darbā, ir arodbiedrības biedri, ir politiski represētās personas u.c. Svarīgi: Nevienai no šīm 2. līmeņa priekšrocībām nav prioritātes pār citām. Tas nozīmē, ka darba devējam ir jāveic teju matemātisks aprēķins, salīdzinot viena darbinieka stāžu ar otra darbinieka apgādājamo skaitu.

✔️ Kā norādīts Augstākās tiesas atziņās, pierādīšanas pienākums gulstas uz darba devēju. Tas nozīmē, ka tiesas sēdē nevis darbiniekam jāpierāda, ka viņš ir labs, bet gan darba devējam ar dokumentiem jāpierāda, ka ir veicis reālu, nevis fiktīvu izvērtēšanu. Ja tiesa konstatē, ka 108. panta izvērtēšana nav veikta vai veikta pavirši, darba devēja uzteikums tiek atzīts par spēkā neesošu, darbinieks tiek atjaunots darbā, darba devējam jāizmaksā vidējā izpeļņa par visu piespiedu kavējuma laiku (bieži tie ir tiesvedības mēneši vai pat gadi).

✔️ Vislielākais risks darba devējam slēpjas faktā, ka likums pieprasa objektīvu salīdzināšanu. Būtiska nianse, par ko bieži aizmirst: Veicot likumīgu izvērtēšanu, rezultāts var būt pilnīgi pretējs vadības iecerēm. Piemēram, vadība vēlas atlaist darbinieku A, jo uzskata viņu par "neērtu" vai mazāk lojālu. Taču, salīdzinot darbinieku A ar viņa kolēģi B (kuru vadība grib paturēt), izrādās, ka: A darba rezultāti ir tikpat labi vai pat labāki nekā B; A ir divi mazi bērni vai lielāks darba stāžs, bet B nav neviena no 108. pantā minētajām priekšrocībām. Rezultātā, likums liedz atlaist A. Lai veiktu štatu samazināšanu tiesiski, darba devējam ir jāuzsaka darbs kolēģim B, lai gan pret viņu nebija nekādu pretenziju. Šis ir galvenais iemesls, kāpēc darba devēji tik uzstājīgi piedāvā parakstīt vienošanos (Darba likuma 114. pants) — tā ļauj apiet šo "matemātiku" un šķirties no konkrētā cilvēka, neriskējot zaudēt citus.

✔️ Ieteikums darba devējiem - pirms izsniedzat uzteikumu konkrētam darbiniekam, veiciet iekšēju "simulāciju". Salīdziniet visus darbiniekus, kas veic līdzīgu darbu. Ja izrādīsies, ka "mērķa darbiniekam" ir spēcīgas priekšrocības (piemēram, arodbiedrība, bērni, invaliditāte), uzteikums tiesā tiks atcelts. Ja vēlaties atlaist darbinieku zemas kvalifikācijas dēļ, tam jābūt pierādāmam ar dokumentiem (auditiem, vērtējumiem) ilgākā laika periodā, nevis tikai uzteikuma brīdī. Subjektīvs viedoklis tiesā nestrādās. Ja redzat, ka 108. panta izvērtējums nav jums labvēlīgs, godīgāk un lētāk ir piedāvāt darbiniekam dāsnāku kompensāciju, vienojoties par darba attiecību izbeigšanu, nevis riskēt ar fiktīvu štatu samazināšanu.

✔️ Ieteikums darbiniekiem - neparakstiet uzreiz. Ja jums piedāvā "vienoties", tas nozīmē, ka darba devējs vēlas jūsu piekrišanu. Jums nav pienākuma to sniegt. "Vienošanās" atņem iespēju vēlāk tiesāties par atjaunošanu darbā. Ja darba devējs draud ar štatu samazināšanu, nekavējoties informējiet viņu rakstveidā par saviem apstākļiem (bērni līdz 14 gadu vecumam, invaliditāte, statuss arodbiedrībā, stāžs). Iespējams, darba devējs to nezina vai ir aizmirsis. Ja jūsu nodaļā paliek strādāt kolēģis ar mazāku stāžu vai sliktākiem rezultātiem, bet bez bērniem/sociālajām garantijām, jums ir ļoti liela iespēja uzvarēt tiesā un tikt atjaunotam amatā, saņemot kompensāciju par piespiedu kavējumu.

Bauskas ielas sprādziens: Vai Rīgas pašvaldībai kā īpašniekam jāsedz kaimiņiem radītie zaudējumi?

Wed, 07 Jan 2026 07:45:37 GMT

✔️ Nesenais traģiskais gāzes sprādziens Rīgā, Bauskas ielā, ir aktualizējis jautājumu par atbildību daudzdzīvokļu mājās. Publiskajā telpā izskanējis, ka sprādziena iemesls bija īrnieka patvaļīgi izveidots nelegāls gāzes pieslēgums pašvaldībai piederošā dzīvoklī. Kamēr sabiedrības uzmanība ir pievērsta īrnieka rīcībai, cietušajiem kaimiņiem un apdrošinātājiem būtisks ir cits jautājums: vai par postījumiem finansiāli atbildīga ir Rīgas pašvaldība kā dzīvokļa īpašniece? Analizējot Dzīvokļa īpašuma likumu un jaunāko Senāta judikatūru, atbilde visdrīzāk ir – jā.

✔️ Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, konkrētais dzīvoklis bija Rīgas pašvaldības īpašums, kas nodots īrē. AS "Gaso" apstiprināja, ka dzīvoklī tika konstatēts nelegāls gāzes pieslēgums, ko īrnieks izveidojis plītij pēc tam, kad gāzes padeve tikusi atslēgta. Sprādziena rezultātā cieta visa ēka, un kaimiņiem nodarīti ievērojami zaudējumi.

✔️ Dzīvokļa īpašuma likuma 14. pants nosaka dzīvokļa īpašnieka atbildību. Panta trešā daļa paredz, ka dzīvokļa īpašnieks atbild par zaudējumiem, kas nodarīti citiem dzīvokļu īpašniekiem vai citām personām, ja tie radušies saistībā ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, un to ir izdarījis pats īpašnieks vai personas, kurām viņš devis iespēju lietot dzīvokļa īpašumu ( t.sk . īrnieki). Tas nozīmē, ka likumdevējs ir paredzējis "objektīvu atbildību" dzīvokļa īpašniekam par personām, kuras viņš ielaidis savā īpašumā. Attiecībā uz trešajām personām (kaimiņiem), primāri atbildīgs ir īpašnieks – šajā gadījumā Rīgas pašvaldība.

✔️ Augstākās tiesas Senāts 2024. gada 7. novembra spriedumā lietā Nr. SKC-816/2024 analizēja līdzīgu situāciju, kas sniedz spēcīgu argumentāciju prasībām pret pašvaldību. Lietas būtība bija sekojoša: izīrētā dzīvoklī izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā tika noliets apakšējais kaimiņu dzīvoklis. Apakšējā dzīvokļa apdrošinātājs (AS "Swedbank P&C Insurance") vērsās ar prasību tiesā nevis pret īrnieku, bet gan pret dzīvokļa īpašnieci. Tiesa šo prasību apmierināja, un no īpašnieces tika piedzīti zaudējumi par labu apdrošinātājam.

✔️ Senāts norādīja, ka primāri par ugunsdrošību objektā atbild īpašnieks. Lai gan īrnieks var būt atbildīgs saskaņā ar līgumu, tas neatbrīvo īpašnieku no atbildības pret trešajām personām par to, ka viņa īpašums (un tajā notiekošās darbības) nerada draudus citiem. Senāts atsaucās uz likumu "Par dzīvojamo telpu īri" (kas bija spēkā attiecīgajā laikā, bet principi saglabājas), norādot uz izīrētāja pienākumu nodrošināt dzīvojamās telpas uzturēšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem. Rīgas pašvaldībai kā izīrētājam ir pienākums uzraudzīt savu īpašumu stāvokli.

✔️ Senāts atcēla apgabaltiesas spriedumu, kas bija labvēlīgs īrniekam, norādot, ka tiesa nebija pietiekami izvērtējusi īrnieka darbības (piemēram, krāsns kurināšanu) kā ugunsgrēka cēloni. Bauskas ielas gadījumā cēloņsakarība starp īrnieka rīcību (nelegāls gāzes pieslēgums) un sekām (sprādziens) ir acīmredzama.

✔️ Bauskas ielas gadījumā Rīgas pašvaldība ir tādā pašā statusā kā privātais dzīvokļa īpašnieks minētajā Senāta lietā. Fakts, ka sprādzienu izraisīja īrnieka prettiesiska rīcība (nelegāls pieslēgums), neatbrīvo īpašnieku no civiltiesiskās atbildības pret kaimiņiem saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 14. pantu. Tas paver iespēju neapdrošināto dzīvokļu īpašniekiem celt prasību tieši pret Rīgas pašvaldību par zaudējumu atlīdzību. Tas ir stratēģiski pareizāk, jo pašvaldība, atšķirībā no vainīgā īrnieka, ir maksātspējīga. Tāpat, tas paver iespēju apdrošināšanas sabiedrībām, kuras izmaksājušas atlīdzības, vērst regresa prasības pret Rīgas pašvaldību, nevis norakstīt zaudējumus uz bezcerīgu piedziņu no fiziskas personas.

✔️ Vēlos uzsvērt, ka šis ir tikai sākotnējais situācijas novērtējums, tādēļ rekomendēju nesasteigt prasības celšanu. Lai sniegtu pilnvērtīgu juridisko atzinumu, nepieciešams detalizēti iepazīties ar īres līgumu, ekspertīžu slēdzieniem, kā arī kriminālprocesā noskaidrotajiem apstākļiem.

Labas ziņas privātajiem būvētājiem: Saeima atceļ prasību atklāt finansējuma izcelsmi (bet iesakām nekavēties)

Tue, 06 Jan 2026 07:02:05 GMT

✔️ Nesen savā mājaslapā publicējām rakstu par jaunajiem grozījumiem, kas būvniecības procesā ieviesa stingrākas prasības attiecībā uz līdzekļu legalitātes pārbaudi (skatīt: Būvniecības finansējuma izcelsme: jaunie noteikumi prasa caurskatāmību un paredz VID kontroli ). Tomēr situācija ir strauji mainījusies – likumdevējs ir pārskatījis savu nostāju, atvieglojot birokrātisko slogu fiziskām personām. 2025. gada 18. decembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma būtiskus grozījumus Būvniecības likumā, kas atceļ iepriekš plānoto un daudz apspriesto prasību fiziskām personām Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) norādīt būvdarbu finansējuma izcelsmi.

✔️ Saskaņā ar pieņemto likumprojektu, Būvniecības likuma 17. pants ir papildināts ar jaunu daļu, kas nosaka: iesniedzot iesniegumu būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildei, būvētājam (fiziskai personai) BIS nav jānorāda informācija par būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi. Likumprojekta anotācijā šis solis pamatots ar nevainīguma prezumpciju – valsts nevar prezumēt, ka fiziskas personas izmantotais finansējums ir nelikumīgas vai apšaubāmas izcelsmes. Tāpat tika ņemts vērā praktiskais aspekts: būvniecības process var ilgt līdz pat 8 gadiem un vairāk, kuru laikā finansējuma avoti var mainīties, tādēļ prasīt precīzu informāciju procesa sākumā nav samērīgi.

✔️ Papildus tam, grozījumi paplašina fizisko personu tiesības veikt būvdarbus saviem spēkiem. Tagad fiziska persona varēs pati, nepiesaistot būvkomersantu, būvēt, pārbūvēt vai atjaunot dzīvojamās mājas un palīgēkas ar kopējo platību līdz 400 m² (iepriekšējā regulējuma ietvaros pastāvēja stingrāki ierobežojumi).

✔️ Kāpēc ar būvniecības uzsākšanu nevajadzētu vilcināties? Lai gan šī brīža regulējums ir labvēlīgs privātpersonām, mūsu birojs aicina klientus, kuri plāno būvniecību, izmantot šo "atvērto logu" un sakārtot dokumentāciju nekavējoties. Jāņem vērā politiskā nestabilitāte un likumdošanas procesa mainīgums. Konkrētie grozījumi tika pieņemti ar opozīcijas un ZZS atbalstu, taču pret tiem iebilda vairāki "Jaunās Vienotības" deputāti, kuri vēlējās saglabāt prasību par finansējuma izcelsmes norādīšanu. Tas norāda uz to, ka politiskā griba cīnīties ar ēnu ekonomiku būvniecībā joprojām ir spēcīga, un nav izslēgts, ka pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām vai mainoties politiskajiem vējiem, stingrākas prasības var atgriezties.

✔️ Tāpēc, ja jums ir plānā būvēt māju vai saimniecības ēku, visdrošākais laiks to darīt ir tagad – kamēr likums ir jūsu pusē un birokrātiskie šķēršļi ir mazināti.

Raimonda Paula gadījums: Kur beidzas godināšana un sākas tiesību pārkāpums

Mon, 05 Jan 2026 12:48:47 GMT

✔️ Pēdējās dienās sabiedrībā plašu rezonansi izraisījusi ziņa par 2026. gada 11. jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē plānoto lielkoncertu "Raimonda Paula dziesmu svētki 'Manai dzimtenei'", pret kuru kategoriskus iebildumus paudis pats Maestro Raimonds Pauls, norādot: "Es taču nepiekritu, lai viņi rīko to! Viņi taču uz savu galvu!". Lai gan pasākuma rīkotāji apgalvo, ka vēlas "godināt Maestro daiļradi" un ka visas atļaujas ir iegūtas, no juridiskā viedokļa šī situācija izgaismo būtiskas problēmas Latvijas pasākumu rīkošanas kultūrā.

✔️ Vārda izmantošana peļņas gūšanai. Viens no rupjākajiem pārkāpumiem šajā gadījumā ir Maestro vārda un uzvārda izmantošana pasākuma nosaukumā un reklāmā bez viņa piekrišanas. Latvijas Republikas Reklāmas likums nosaka striktu aizliegumu: reklāmā aizliegts izmantot citas personas vārdu, uzvārdu vai citādu identificējošu apzīmējumu bez šīs personas piekrišanas. Šis aizliegums ir imperatīvs. Fakts, ka persona ir sabiedrībā pazīstama, nedod tiesības citiem komersantiem izmantot tās vārdu, lai veicinātu biļešu pārdošanu un gūtu peļņu. Raimonda Paula vārds ir "zīmols" ar milzīgu pievienoto vērtību, un tikai viņam pašam ir tiesības lemt, kur un kā tas tiek izmantots.

✔️ Koncerta nosaukums "Raimonda Paula dziesmu svētki" vidusmēra patērētājam rada nepārprotamu iespaidu, ka pasākumu rīko, atbalsta, vai tajā vismaz piedalās pats komponists. Situāciju vēl kliedzošāku padara fakts, ka biļešu cenas uz šo pasākumu sasniedz pat 150 eiro, tomēr publiskajā telpā nav pieejama nekāda informācija, kas liecinātu, ka kaut daļa no šīs iespaidīgās summas būtu paredzēta pašam Maestro kā atlīdzība. Pārdot dārgas biļetes, izmantojot personības uzticamības kapitālu pretēji šīs personas gribai un bez finansiāla labuma pašam autoram, ir ne tikai neētiski, bet arī uzskatāma par maldinošu komercpraksi, ko aizliedz Patērētāju tiesību aizsardzības likums.

✔️ Rīkotāji publiski aizbildinās, ka "aranžējumi un atļaujas ir nokārtotas". Šeit bieži tiek jauktas divas dažādas lietas: publiskā izpildījuma licence un autora personiskās tiesības. Saskaņā ar Autortiesību likumu, autoram ir neatsavināmas personiskās tiesības izlemt, vai un kad darbs tiks publiskots, aizliegt darba pārveidošanu un jebkādu kropļošanu (aranžēšanu bez saskaņošanas), kā arī pretoties tādai darba izmantošanai, kas var kaitēt autora godam vai cieņai.

✔️ Rīkotāju arguments, ka pasākums ir "veltījums", neiztur nekādu kritisku vērtējumu un rada bīstamu precedentu. Iedomājieties situāciju: kāds uzņēmums bez saskaņošanas atver rūpnīcu, sāk ražot elektroauto, uzlīmē tām "Tesla" logo un pārdod par tirgus cenu. Kad Ilons Masks vai "Tesla" juristi iesniedz prasību tiesā par preču zīmes zādzību un patērētāju maldināšanu, uzņēmējs publiski sašutis paziņo: "Jūs pārpratāt! Mēs negrasāmies maksāt Maskam vai prasīt viņa atļauju – šī rūpnīca ir mūsu godinājums viņa inženiera ģēnijam! Mēs taču popularizējam elektroauto ideju!". Tas ir tāpat kā uzrakstīt un izdot jaunu grāmatu 'Harijs Poters un Raimonda noslēpumi', pārdot to veikalos un Dž. K. Roulingai paziņot: 'Jums nekas nepienākas, jo mēs taču tikai godinām jūsu radīto burvju pasauli!'. Tas būtu identiski situācijai, ja kāds uzņēmējs sarīkotu Kristapa Porziņģa basketbola nometni ar 500 eiro dalības maksu, bet bez paša Kristapa ziņas. Kad sportists iebilstu, rīkotājs atbildētu: 'Bet mēs taču tikai cildinām tavu ieguldījumu Latvijas basketbolā!'". Nevienā tiesiskā valstī šāds arguments nepasargātu no soda. Sveša vārda un radītā produkta (šajā gadījumā – mūzikas un vārda "Raimonds Pauls") izmantošana savas peļņas gūšanai bez īpašnieka piekrišanas ir nevis cieņas izrādīšana, bet gan ciniska parazitēšana uz svešiem panākumiem.

✔️ Ja koncertā plānots atskaņot "īpaši šim koncertam radītus jaunus Maestro skaņdarbu aranžējumus", tam nepieciešama tieša autora piekrišana. Standarta licences nenosedz tiesības brīvi pārveidot skaņdarbus vai iekļaut tos kontekstā, kas autoram ir nepieņemams. Maestro bažas par izpildījuma kvalitāti un finanšu caurspīdīgumu ir pietiekams pamats, lai uzskatītu, ka šāds pasākums var kaitēt viņa reputācijai.

✔️ Mērķis "godināt" neatbrīvo no pienākuma ievērot likumu. Ņemot vērā situācijas nopietnību un iespējamo kaitējumu reputācijai, Maestro ieteicams izvērtēt iespēju vērsties:

1. Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), ziņojot par negodīgu un maldinošu komercpraksi;

2. Tiesā, lai civiltiesiskā kārtībā aizstāvētu savas tiesības uz vārdu un godu, kā arī pieprasītu pasākuma atcelšanu vai nosaukuma maiņu;

3. Valsts policijā, lai lūgtu izvērtēt, vai rīkotāju darbībās, iekasējot ievērojamas naudas summas uz autora vārda rēķina bez viņa ziņas, nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

✔️ Šis gadījums ir spilgts atgādinājums visiem pasākumu rīkotājiem: intelektuālais īpašums un personiskās tiesības nav formalitāte. Bez autora piekrišanas rīkots "veltījuma koncerts" ar autora vārdu virsrakstā ir taisnākais ceļš uz tiesvedību un administratīvajiem sodiem.

Atruna: Šajā rakstā paustais viedoklis un juridiskā situācijas analīze ir balstīta tikai un vienīgi uz publikācijas brīdī publiski pieejamo informāciju un iesaistīto pušu sniegtajiem paziņojumiem plašsaziņas līdzekļos. Autora rīcībā nav informācijas par to, vai starp pusēm pastāv kādas nepublicētas vienošanās, konfidenciāli līgumi vai atsevišķas saskaņošanas sarakstes, kas nav nonākušas atklātībā un kas varētu mainīt situācijas tiesisko vērtējumu. Raksts atspoguļo vispārēju tiesību normu piemērošanu konkrētajai situācijai, pieņemot, ka publiskajā telpā izskanējušie fakti atbilst patiesībai.

Vai darba devējs atbild par vadītāja komentāriem privātā Facebook kontā? Jaunākās Senāta atziņas

Mon, 05 Jan 2026 11:34:15 GMT

2025. gada 15. oktobrī Latvijas Republikas Senāts pieņēma būtisku spriedumu lietā Nr. SKC-511/2025, kas ievieš skaidrību jautājumos par darba devēja (šajā gadījumā – pašvaldības) atbildību par tās amatpersonu izteikumiem sociālajos tīklos, kā arī precizē kritērijus morālā kaitējuma atlīdzības noteikšanai. Lietas pamatā bija strīds starp bijušo darbinieci un pašvaldību. Darbiniece cēla prasību tiesā ne tikai par nepareizi aprēķinātu galīgo aprēķinu, bet arī par morālā kaitējuma atlīdzību, ko pamatoja ar pašvaldības domes priekšsēdētāja aizskarošu komentāru viņa privātajā Facebook kontā un ilgstošu atbildes nesniegšanu uz iesniegumiem.

✔️ Viens no strīdus centrālajiem elementiem bija domes priekšsēdētāja komentārs Facebook sarakstē ar bijušo darbinieci: “[..] labāk ejiet uz tiesu skaidrā, nesaņematies”. Apgabaltiesa sākotnēji atzina, ka pašvaldība ir atbildīga par šo izteikumu, jo tas veikts darba laikā un saistīts ar pašvaldības darbu. Tomēr Senāts šo pieeju noraidīja, uzsverot vairākus būtiskus aspektus. Pašvaldības domes priekšsēdētājs var darboties trīs statusos: kā pašvaldības pārstāvis, kā deputāts un kā privātpersona. Ja amatpersona saziņu veic savā privātajā sociālo tīklu kontā, nevis pašvaldības oficiālajos kanālos, par to nevar automātiski iestāties pašvaldības civiltiesiskā atbildība. Pašvaldībai nav tiesību vai pienākuma kontrolēt saturu, ko amatpersona ievieto savā privātajā kontā, jo tas būtu uzskatāms par vārda brīvības ierobežojumu. Lai darba devējs (pašvaldība) atbildētu par amatpersonas izteikumiem sociālajos tīklos, cietušajam ir jāpierāda, ka tieši darba devējs ir izvēlējies šo saziņas formu vai konts ir uzskatāms par oficiālu.

✔️ Apgabaltiesa par minēto komentāru un atbildes nesniegšanu bija piedzinusi 2000 EUR morālā kaitējuma atlīdzību. Senāts norādīja, ka šāds apmērs nav pietiekami pamatots, salīdzinot to ar tiesu praksi citās lietās. Senāts atgādināja, ka naudā atlīdzināms ir vienīgi būtisks morālais kaitējums – tāds, kuru nevar novērst ar citiem līdzekļiem (piemēram, izmaksājot parādā esošo algu). 2000 EUR atlīdzība parasti tiek noteikta lietās par smagu goda un cieņas aizskārumu (piemēram, publiski apvainojumi noziedzīgos nodarījumos) vai ilgstošu mobingu. Vienkārša "izsmejoša frāze" vai atbildes aizkavēšana bez papildu izvērtējuma nevar tikt pielīdzināta tik smagiem pārkāpumiem. Ja pamata sūdzība ir par naudas neizmaksāšanu, tiesai vispirms jāvērtē, vai parāda samaksa pati par sevi jau nenovērš aizskārumu, pirms lemt par papildu morālo kompensāciju.

✔️ Būtisks procesuāls aspekts lietā bija prasītājas vēlme, lai tiesa "atzīst", ka darba devēja galīgais aprēķins bija nepareizs, lai gan tiesvedības laikā darba devējs kļūdu jau bija labojis un naudu izmaksājis. Senāts stingri norādīja, ka ja tiesību aizskārums (naudas neizmaksāšana) jau ir novērsts, nav pieļaujams uzturēt prasību tikai par fakta atzīšanu. Šāda "atzīšanas prasība" mākslīgi sadārdzina tiesvedību, jo rada pamatu prasīt tiesāšanās izdevumus par prasījumu, kam vairs nav juridiskas nozīmes. Ja darba devējs labprātīgi samaksā parādu, advokāta izdevumi un valsts nodevas jāaprēķina no šī mantiskā prasījuma, nevis jākonstruē jauni nemantiski prasījumi.

✔️ Šis spriedums darba devējam sniedz zināmu aizsardzību pret atbildību par darbinieku privātajām aktivitātēm sociālajos tīklos. Tomēr ir ieteicams ieviest skaidras iekšējās politikas par komunikāciju un sociālo tīklu lietošanu, lai novērstu pārpratumus par to, kad darbinieks pauž "oficiālo" un kad – "privāto" viedokli.

✔️ Vēršoties tiesā, darbiniekiem ir rūpīgi jāizsver prasījumi. Morālā kaitējuma atlīdzība netiek piešķirta par katru nepatīkamu situāciju vai aizkavēšanos, un tās apmēram jābūt samērīgam ar reālo kaitējumu. Tāpat nav lietderīgi uzturēt prasības par pārkāpumu "atzīšanu", ja finansiālais strīds jau ir atrisināts.

Tiesiskā analīze par ASV operāciju Venecuēlā

Mon, 05 Jan 2026 11:18:29 GMT

2026. gada janvāra notikumi Karakasā, kuru rezultātā ASV spēki aizturēja un izveda no valsts Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro, ir radījuši vienu no asākajām starptautisko tiesību diskusijām 21. gadsimtā. Šī operācija iezīmē fundamentālu sadursmi starp valstu suverenitātes principu un lielvaru eksteritoriālo jurisdikciju. Kamēr daļa pasaules (tostarp Itālija un Izraēla) to atzīst par leģitīmu soli demokrātijas vārd , citas valstis un organizācijas (Spānija, Norvēģija, ANO) brīdina par bīstamu precedentu un starptautisko tiesību sabrukumu. Šajā rakstā analizēsim notikušo no juridiskā viedokļa, īpašu uzmanību pievēršot vēsturiskajām paralēlēm.

✔️ Starptautisko tiesību pamatā ir ANO Statūtu 2. panta 4. punkts, kas aizliedz spēka lietošanu pret citas valsts teritoriālo integritāti. Venecuēlas pārstāvji ANO šo operāciju jau nodēvējuši par "koloniālu karu" un statūtu pārkāpumu. Tomēr juridiskā argumentācija, ko izmanto operācijas atbalstītāji, balstās uz leģitimitātes trūkumu. Eiropas Savienības un Vācijas nostāja norāda uz būtisku niansi: tā kā vēlēšanu rezultāti tika uzskatīti par viltotiem, Maduro, iespējams, nebauda valsts galvas statusu de jure. Līdz ar to arguments ir tāds, ka ASV nevis gāž leģitīmu valdību, bet gan aiztur personu, kas nelikumīgi uzurpējusi varu.

✔️ Lai saprastu, kā ASV tiesas un starptautiskā sabiedrība varētu vērtēt Maduro lietu, ir jāskatās uz 1989. gadu, kad ASV iebruka Panamā, lai aizturētu tās faktisko vadītāju Manuelu Noriegu. Tāpat kā Maduro, Noriega tika apsūdzēts narkotiku tirdzniecībā un naudas atmazgāšanā ASV tiesās. ASV neatzina Noriegu par leģitīmu valsts galvu (viņš bija militārais diktators), līdzīgi kā šobrīd daudzas rietumvalstis apšauba Maduro statusu. Abos gadījumos deklarētais mērķis bija "demokrātijas atjaunošana" un ASV pilsoņu aizsardzība.

✔️ Pēc Noriegas aizvešanas uz Maiami viņa advokāti argumentēja, ka ASV tiesai nav jurisdikcijas, jo viņš ir karagūsteknis un suverēnas valsts vadītājs. ASV Federālā tiesa šo argumentu noraidīja. Šis ASV Augstākās tiesas precedents nosaka, ka tiesas tiesības iztiesāt lietu neietekmē veids, kā apsūdzētais ir nonācis tiesas priekšā – pat ja tā ir bijusi nolaupīšana vai militāra intervence. Tas nozīmē, ka ASV tiesai būs vienalga, vai Maduro atvešana bija saskaņā ar starptautiskajām tiesībām; svarīgi ir tikai pierādījumi pret viņu. Tiesa lēma, ka Noriega nebija de jure valsts galva, jo ASV valdība viņu par tādu neatzina. Ņemot vērā, ka Vācija un citas valstis uzsver Maduro vēlēšanu negodīgumu, sagaidāms, ka ASV tiesa piemēros identisku argumentāciju – Maduro nav imunitātes, jo viņš nav prezidents, bet gan varas uzurpators.

✔️ Atšķirībā no Panamas laikiem, 2026. gadā reakcija ir daudz polarizētāka, kas norāda uz starptautisko tiesību fragmentāciju. Spānija un Norvēģija – tradicionāli ciešas ASV sabiedrotās – ir tieši norādījušas, ka šī intervence "nav saskaņā ar starptautiskajām tiesībām" un virza pasauli uz "nenoteiktības un militārisma horizontu". Tas liecina, ka pat sabiedrotie uzskata Panamas precedentu par novecojušu vai nepiemērojamu mūsdienu tiesību izpratnē. Savukārt, ANO ģenerālsekretārs Gutērrešs brīdina, ka šāda vienpusēja rīcība rada "bīstamu precedentu". Ja pieņem, ka valsts var iebrukt kaimiņvalstī, lai "ieviestu kārtību" vai pārvaldītu resursus (kā Tramps minēja par naftas krājumiem ), tas paver durvis citām lielvarām (piemēram, Ķīnai vai Krievijai) izmantot identisku retoriku savu mērķu sasniegšanai. Savukārt Itālijas un Izraēlas atbalsts parāda, ka daļa starptautiskās sabiedrības prioritizē politisko iznākumu (režīma maiņu) pār procesuālajām starptautisko tiesību normām.

✔️ No juridiskā viedokļa ASV operācija Venecuēlā ir "Panamas precedents 2.0", taču daudz bīstamākā ģeopolitiskā kontekstā. Lai gan ASV iekšējās tiesās (balstoties uz Noriegas lietu) Maduro notiesāšana visticamāk tiks atzīta par likumīgu, starptautisko publisko tiesību arēnā šī operācija ir klajš suverenitātes principa pārkāpums. Kā trāpīgi norādīja Norvēģijas ārlietu ministrs – starptautiskās tiesības ir universālas. Ja tās tiek piemērotas selektīvi, atkarībā no tā, kurš veic intervenci, pati starptautisko tiesību sistēma zaudē savu jēgu. Mūsu advokātu birojs turpinās sekot līdzi šī nepieredzētā juridiskā kāzusa attīstībai un tā ietekmei uz starptautisko komerctiesību un sankciju vidi.

Augstākās tiesas mācība: Cik dārgi patiesībā maksā viltots Covid-19 sertifikāts?

Mon, 29 Dec 2025 11:18:27 GMT

✔️ Lai gan Covid 19 pandēmija ir aiz muguras, tiesu gaiteņi joprojām ir pilni ar lietām par fiktīvu vakcināciju. Nesenais Senāta lēmums (SKK-68-2025) ievieš skaidrību par to, kā likums raugās uz digitālo datu viltošanu. Šis precedents kalpo kā brīdinājums un mācība ikvienam par to, cik nopietnas sekas var būt mēģinājumam apmānīt valsts sistēmas. Šeit ir galvenie secinājumi no tiesas sprieduma un padomi, kas jāņem vērā.

✔️ Daudzi maldīgi uzskata, ka manipulācijas privātas medicīnas iestādes iekšējā datubāzē (piemēram, "SmartMedical") ir mazāk smags pārkāpums nekā tieša iejaukšanās valsts sistēmās. Tiesa lēma citādi: ja iekšējā sistēma automātiski nosūta datus uz valsts E-veselību, tad nepatiesu datu ievade tajā ir uzskatāma par uzbrukumu valsts drošībai veselības jomā. Neuztveriet medicīnas iestāžu datubāzes kā izolētas "Excel tabulas". Mūsdienās tās ir daļa no kritiskās infrastruktūras. Datu viltošana tajās var tikt kvalificēta pēc bargākiem Krimināllikuma pantiem (KL 243. pants) nekā vienkārša dokumenta viltošana.

✔️ Būtisks tiesas atzinums ir par to, kurā brīdī noziegums skaitās izdarīts. Jums nav obligāti jālejuplādē vai jāizdrukā sertifikāts, lai būtu vainīgs viltošanā. Dokumenta viltošana ir pabeigta brīdī, kad sistēmā tiek ievadīta nepatiesa informācija (ieraksts), kas rada iespēju saņemt sertifikātu. Tiesiskā atbildība iestājas par pašu manipulācijas aktu. Argumenti "es to sertifikātu beigās nemaz neizmantoju" vai "es to tikai ģenerēju, bet neizdrukāju" tiesā nestrādās, lai attaisnotu pašu viltošanas faktu.

✔️ Likums nodala pašu viltošanu (vai tās organizēšanu) no viltota dokumenta izmantošanas. Ja persona zina, ka sertifikāts ir viltots, un to uzrāda (piemēram, darba devējam vai pakalpojumu sniegšanai), tā ir krimināli sodāma rīcība pēc Krimināllikuma 275. panta 1. daļas. Turklāt kopš 2021. gada novembra kriminālatbildība ir paredzēta arī par vienkāršu viltota sertifikāta iegūšanu un glabāšanu (KL 275.2 pants), pat ja tas netiek izmantots. Ja kādam "pagātnes grēku" dēļ tālrunī vai e-pastā glabājas šāds fiktīvs sertifikāts, apzinieties, ka pati tā glabāšana veido noziedzīga nodarījuma sastāvu.

✔️ Tiesa skaidroja atšķirību starp tiem, kas fiziski ievada datus (vilto dokumentu), un tiem, kas tikai "tēlo" pacientus. Senāts norādīja, ka anketas aizpildīšana pati par sevi vēl nav "dokumenta viltošana" grupas sastāvā, ja pati persona nepiekļūst datu sistēmai. Tomēr tas nenozīmē, ka "klienti" ir nevainīgi. Viņu darbības var tikt pārkvalificētas kā uzkūdīšana, atbalstīšana vai organizēšana, kas tāpat ir krimināli sodāmas darbības. Nemēģiniet nomierināt sirdsapziņu ar domu, ka "es jau neko neviltoju, tikai aizpildīju veidlapu". Likuma acīs jūs esat procesa dalībnieks, un tiesa vērtēs jūsu lomu ļoti rūpīgi – vai nu kā izdarītāju, vai kā atbalstītāju.

✔️ Šis tiesas lēmums atgādina, ka digitālajā laikmetā "sarunāt" izziņu vairs nav tik vienkārši kā agrāk. E-veselības sistēmas ierakstiem ir juridisks spēks, un jebkura manipulācija ar tiem atstāj digitālas pēdas, kuras var novest pie kriminālsoda (sabiedriskā darba vai bargāka) un ieraksta sodāmības reģistrā. Godīgums pret savu un sabiedrības veselību ir ne tikai morāla, bet arī stingri tiesiska prasība.

Vai drīkst pārskaitīt naudu no mirušā tuvinieka bankas konta? Augstākās tiesas atziņas

Tue, 23 Dec 2025 07:31:25 GMT

✔️ Daudzi cilvēki uzskata, ka pēc tuvinieka nāves ir pieļaujami vai pat nepieciešams nekavējoties pārskaitīt naudas līdzekļus no aizgājēja bankas konta uz savu, lai tos "paglābtu" vai izmantotu bēru izdevumiem. Tomēr nesenais Senāta lēmums (SKK-330/2025) atgādina – šāda rīcība var novest pie kriminālatbildības. Bieži vien laulātajiem vai bērniem ir zināmi mirušā tuvinieka internetbankas piekļuves dati. Tomēr to izmantošana pēc personas nāves, pat ja esat vienīgais mantinieks, no likuma viedokļa ir riskanta un, visticamāk, pretlikumīga.

✔️ Lietā (SKK-330/2025) tika skatīta situācija, kurā sieva neilgi pēc vīra nāves, izmantojot viņa internetbankas piekļuves datus, pārskaitīja uz savu kontu 16 000 eiro. Lai gan zemākas instances tiesas sākotnēji sievieti attaisnoja, uzskatot, ka naudas pārskaitījumam nebija noziedzīga nodoma vai to veica grāmatvede, Senāts šos spriedumus atcēla un norādīja uz būtiskiem likuma pārkāpumiem pierādījumu vērtēšanā un likuma interpretācijā. Senāts uzsvēra, ka šādas darbības atbilst Krimināllikuma 193. pantam – nelikumīgas darbības ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem. Balstoties uz Senāta lēmumu, esam apkopojuši svarīgākos juridiskos aspektus:

✔️ Mirušā nauda pieder "mantojuma masai", nevis jums Brīdī, kad cilvēks nomirst, viņa manta (tostarp nauda bankas kontā) kļūst par "mantojuma masu". Likums nosaka, ka mantojuma masa ir patstāvīga juridiska persona. Kamēr mantojums nav oficiāli pieņemts un sadalīts, rīcība ar šo naudu bez tiesiska pamata samazina mantojuma masu un tiek uzskatīta par rīcību ar svešu mantu.

✔️ Citu mantinieku un kreditoru intereses ir prioritāte Neautorizēta naudas izņemšana apdraud ne tikai citus potenciālos mantiniekus, bet arī kreditorus. Kreditoriem ir tiesības vērst savus prasījumus pret mantojuma masu. Ja nauda tiek "klusi" pārskaitīta uz radinieka privāto kontu, tā tiek izņemta no kreditoru sasniedzamības, kas ir pretlikumīgi.

✔️ "Es taču tāpat to mantotu" nav attaisnojums Senāts norādīja: ja tiesa konstatē noziedzīga nodarījuma sastāvu (sveša maksāšanas līdzekļa izmantošanu), nav izšķirošas nozīmes tam, kas notiek vēlāk – piemēram, vai citi mantinieki atsakās no mantojuma vai kreditori neceļ prasības. Noziedzīgais nodarījums ir noticis brīdī, kad nelikumīgi izmantota internetbanka. Pat ja motīvs nav bijis mantkārīgs, tas neatbrīvo no atbildības, jo svešu kodu karti vai paroles var izmantot dažādu motīvu vadīts.

✔️ Lai izvairītos no kriminālprocesa un apsūdzībām pēc Krimināllikuma 193. panta, ievērojiet šos soļus:

Pārtrauciet lietot mirušā internetbanku: Tiklīdz persona ir mirusi, viņa pilnvaras un piekļuves tiesības izbeidzas. Neveiciet nekādus pārskaitījumus, pat "komunālos maksājumus" vai "bēru naudu".
Informējiet banku: Banka bloķēs pieeju kontiem, lai pasargātu līdzekļus līdz mantojuma lietas sakārtošanai.
Bēru izdevumi: Saskaņā ar likumu, bankas parasti izmaksā līdzekļus bēru izdevumu segšanai no mirušā konta, ja uzrādāt miršanas apliecību un rēķinus/tāmes. Tas ir legāls veids, kā piekļūt naudai pirms mantojuma apstiprināšanas.
Vērsieties pie notāra: Uzsāciet mantojuma lietu. Notārs ir persona, kas likumīgi apzina mantiniekus un kreditorus.
Maksājumu veikšana: Ja nepieciešams veikt steidzamus maksājumus no mirušā līdzekļiem (piemēram, lai saglabātu īpašumu), konsultējieties ar notāru par mantojuma aizgādnības nodibināšanu.

✔️ Kopsavilkums. Rīcība ar mirušas personas bankas kontā esošajiem līdzekļiem bez oficiāla pilnvarojuma ir rīcība ar svešu mantu . Tas, kas cilvēciski šķiet saprotams (ātri parūpēties par naudu ģimenes vajadzībām), juridiski var tikt kvalificēts kā smags noziegums.

Tiesa atceļ netaisnīgu izmaksu sadali: svarīga uzvara dzīvokļu īpašniekiem

Fri, 19 Dec 2025 06:55:20 GMT

✔️ Daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā bieži rodas situācijas, kurās vairākums pieņem lēmumus, kas šķietami atvieglo lēmumu pieņemšanas procesu, taču patiesībā rupji pārkāpj mazākuma tiesības un likuma burtu. Nesenais Vidzemes apgabaltiesas spriedums (kas bija labvēlīgs mūsu biroja klientam) ir spilgts atgādinājums: pat ja kaimiņu vairākums ir nobalsojis "par", lēmums nav tiesisks, ja tas neatbilst Dzīvokļa īpašuma likumā nostiprinātajiem pamatprincipiem.

✔️ Konkrētajā gadījumā strīds izcēlās par ārējās kanalizācijas tīklu remontdarbu izmaksu sadali daudzdzīvokļu mājā. Mājas apsaimniekotājs – AS "Rīgas namu apsaimniekotājs" – organizēja aptauju, kurā tika piedāvāts remontdarbu izmaksas vairāk nekā 400 eiro apmērā no katra dzīvokļa segt vienādās daļās, neatkarīgi no dzīvokļa platības. Apsaimniekotāja un lēmumu atbalstošo iedzīvotāju rīcība ir pelnījusi asu kritiku vairāku iemeslu dēļ.

✔️ Dzīvokļa īpašuma likums skaidri nosaka, ka izdevumi par mājas uzturēšanu ir jāsedz proporcionāli katra īpašnieka kopīpašuma domājamai daļai. Profesionālam apsaimniekotājam, kurš ikdienā strādā ar šo regulējumu, būtu bijis jāsaprot, ka šāda atkāpe nav pieļaujama bez īpaša likumiska pamata.

✔️ Tiesas procesā tika mēģināts pamatot, ka kanalizācijas sistēmas nolietojumu ietekmē tikai cilvēku skaits vai sanitāro mezglu daudzums, nevis dzīvokļa platība. Tiesa šos argumentus pamatoti noraidīja, norādot, ka šādi pieņēmumi ir nepierādāmi un pat absurdi, jo inženierkomunikāciju uzturēšana ir saistīta ar visu kopīpašumu kopumā.

✔️ Šajā lietā "lielāko" dzīvokļu īpašnieki, balsojot par vienādu maksājumu, faktiski vēlējās panākt, lai mazo dzīvokļu īpašnieki segtu daļu no viņu izdevumiem. Apsaimniekotājs, virzot šādu balsojumu, pieļāva netaisnīgu "vairākuma diktatūru".

✔️ Šis tiesas spriedums ir būtisks precedents, kas iedzīvotājiem dod skaidras vadlīnijas, kā rīkoties līdzīgās situācijās:

Pārbaudiet rēķinu un tāmi: Ikreiz, kad saņemat aptaujas anketu vai rēķinu par uzkrājumiem/remontdarbiem, pārliecinieties, vai summa ir aprēķināta atbilstoši jūsu dzīvokļa platībai. Ja summa visiem dzīvokļiem ir identiska (izņemot specifiskus pakalpojumus kā atkritumi vai lifts pēc noteiktas metodikas), pastāv liela iespēja, ka tas ir nelikumīgi.
Reaģējiet nekavējoties: Ja redzat, ka aptaujas projektā iestrādāta netaisnīga maksāšanas kārtība, sūtiet rakstveida iebildumus apsaimniekotājam jau pirms balsojuma beigām. Tas kalpos kā pierādījums tam, ka esat centies strīdu risināt ārpustiesas kārtībā.
Ievērojiet pārsūdzības termiņus: Likums dod tikai trīs mēnešus laika, lai apstrīdētu kopības lēmumu tiesā no brīža, kad par to uzzinājāt. Ja nokavēsiet šo termiņu, pat nelikumīgs lēmums var palikt spēkā.
Atcerieties proporcionalitātes principu: Kopīpašums nav tikai tiesības lietot māju, tās ir arī saistības to uzturēt samērīgi savai daļai. Neviens vairākuma balsojums nevar uzlikt jums pienākumu maksāt par kaimiņa īpašuma uzturēšanu, ja vien likums neparedz tiešu izņēmumu.

✔️ Tiesas atziņa ir skarba, bet taisnīga: tiesai ir pienākums vērtēt, vai vairākuma balsojumā pieņemtais lēmums nav pretrunā ar likumā iestrādātiem kopīpašuma uzturēšanas principiem. Ja jūsu apsaimniekotājs rīkojas līdzīgi, atcerieties – likums ir jūsu pusē.

Vai "skenēts" līgums ir saistošs? Tiesas atziņas par attālināto darījumu slēgšanu

Thu, 18 Dec 2025 07:38:02 GMT

✔️ Mūsdienu dinamiskajā biznesa vidē līgumu parakstīšana klātienē kļūst par retumu. Uzņēmēji arvien biežāk paļaujas uz e-pastiem, skenētiem dokumentiem un drošiem elektroniskajiem parakstiem. Taču kas notiek, ja viena puse pēkšņi paziņo, ka e-pastā nosūtīts un "skenēts" līgums nav spēkā, jo nav lietots drošs elektroniskais paraksts? Nesenā, mūsu biroja pārstāvētā lietā, Rīgas apgabaltiesa tika sniegusi būtiskas atziņas par līgumu slēgšanas formu, "ierasto praksi" starp partneriem un šķīrējtiesas klauzulu spēku.

✔️ Strīds radās starp diviem uzņēmumiem, kuri sadarbojās vairāk nekā 10 gadus. Pakalpojuma sniedzējs (Atbildētājs) vērsās šķīrējtiesā par parāda piedziņu, pamatojoties uz līgumiem, kas noslēgti attālināti – izdrukājot, parakstot, ieskenējot un nosūtot pa e-pastu. Pasūtītājs (Prasītājs) cēla prasību vispārējās jurisdikcijas tiesā, lūdzot atzīt šķīrējtiesas klauzulas par spēkā neesošām. Galvenais arguments: līgumi nav parakstīti ar drošu elektronisko parakstu un puses nav tikušās klātienē, tādēļ vienošanās par šķīrējtiesu neesot spēkā.

✔️ Tiesa lēma par labu mūsu klientam un prasību noraidīja, nostiprinot vairākas komerctiesībās būtiskas atziņas. Tiesa uzsvēra, ka, ja puses ilgstoši (šajā gadījumā – 10 gadus) ir sadarbojušās, izmantojot konkrētu līgumu parakstīšanas veidu (piemēram, apmaiņu ar skenētiem dokumentiem), viena puse nevar pēkšņi apstrīdēt šo formu, lai izvairītos no saistībām. Tiesas atziņa: "Puses ir iedibinājušas sevis izvēlētu un patstāvīgu līgumu parakstīšanas praksi, pašiem darījumu dalībniekiem klātienē netiekoties un parakstot līgumus attālināti."

✔️ Būtisks sprieduma aspekts ir atzinums, ka Šķīrējtiesas likuma 12. pants pieļauj vienošanos noslēgt, pusēm apmainoties ar pasta sūtījumiem vai, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Tiesa norādīja, ka, lai gan e-pastā var tikt piedāvāta iespēja parakstīt dokumentu ar bankas autentifikāciju vai e-parakstu, ja tas nav noteikts kā vienīgais obligātais veids, tad derīgs ir arī parasts paraksts, kas nosūtīts elektroniski (ieskenēts).

✔️ Tiesa atzina, ka pat ja pastāv strīds par paraksta autentiskumu, tiesa ņem vērā pušu konkludentās darbības (darbības, kas pauž gribu). Šajā lietā Pasūtītājs bija apmaksājis pirmos rēķinus saskaņā ar strīdus līgumiem. Tiesa to vērtēja kā pierādījumu tam, ka darījums ir akceptēts un līgums ir noslēgts.

✔️ Balstoties uz šo spriedumu, mūsu birojs iesaka:

Pārskatiet līgumu parakstīšanas kārtību: Ja vēlaties, lai līgumi būtu spēkā tikai tad, ja tie parakstīti ar drošu elektronisko parakstu (eParaksts), tas ir skaidri jāatrunā pirms sadarbības uzsākšanas vai pamatlīgumā.
Esiet konsekventi: Ja gadiem ilgi esat pieņēmuši skenētus līgumus no partnera, tiesa visticamāk neļaus jums apstrīdēt šo formu brīdī, kad radīsies strīds.
Uzmanīgi ar rēķinu apmaksu: Ja nepiekrītat līguma nosacījumiem vai uzskatāt, ka līgums nav noslēgts, neveiciet rēķinu apmaksu, jo tas var tikt uzskatīts par līguma noteikumu ( t.sk . šķīrējtiesas klauzulas) akceptu.
Pievērsiet uzmanību šķīrējtiesas klauzulām: Parakstot līgumu (arī attālināti), jūs piekrītat visiem tā punktiem. Tiesa apstiprināja: ja līgums parakstīts un šķīrējtiesas punkts nav svītrots, tas ir spēkā.

Valdība beidzot sper izlēmīgus soļus imigrācijas sistēmas sakārtošanā: Ko tas nozīmē darba devējiem un ārvalstu studentiem?

Wed, 17 Dec 2025 10:15:23 GMT

✔️ Jau ilgstoši juridiskajā vidē un sabiedrībā ir virmojušas diskusijas par nepieciešamību līdzsvarot darbaspēka piesaisti ar nacionālo drošību. Ir gandarījums redzēt, ka valdība beidzot ir sadzirdējusi brīdinājuma signālus un 2025. gada 16. decembrī atbalstījusi Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto plānu trešo valstu pilsoņu uzturēšanās regulējuma pilnveidei. Šis solis ir vērtējams kā ilgi gaidīta reakcija uz praksē novērotajām nepilnībām, kuras nereti tika izmantotas negodprātīgi – gan fiktīvai studēšanai, gan "lētā darbaspēka" shēmām. Jaunie grozījumi ieviesīs stingrāku kontroli un, cerams, veicinās godīgu konkurenci uzņēmējdarbības vidē.

Zemāk aplūkojam būtiskākās izmaiņas, ar kurām jārēķinās mūsu klientiem.

✔️ Viens no drosmīgākajiem un apsveicamākajiem lēmumiem skar mazkvalificētā darbaspēka piesaisti. Valdība ir pamanījusi, ka līdzšinējā kārtība ļāva jaundibinātiem vai fiktīviem uzņēmumiem masveidā ievest darbiniekus vienkāršajās profesijās. Jaunais regulējums paredz būtiskus ierobežojumus. Trešo valstu pilsoņu uzņemšanu vienkāršajās profesijās turpmāk plānots atļaut tikai tiem uzņēmumiem, kuri ir godprātīgi nodokļu maksātāji un saņēmuši augstāko (A) novērtējuma reitingu no VID. Šis filtrs palīdzēs novērst situācijas, kad darbinieki tiek ievesti caur uzņēmumiem, kas ir neaktīvi nodokļu maksātāji vai kuriem ir pārkāpumi darba samaksas jomā. Tāpat tiks paplašināta atbildība komersantu valdes locekļiem – aizliegums uzaicināt ārzemniekus sekos amatpersonai arī tad, ja tā reģistrēs jaunu uzņēmumu, lai apietu ierobežojumus.

✔️ Arī augstākās izglītības jomā ir pamanīta "studentu vīzu" izmantošana slēptai migrācijai. Jaunie noteikumi ir vērsti uz to, lai Latvijā ieceļotu tikai tie, kuru patiesais mērķis ir studijas. Pirmā kursa studentiem no trešajām valstīm būs jāveic finansiālā nodrošinājuma iemaksa. Tā kalpos kā garantija, lai segtu izraidīšanas izmaksas, ja vīza vai uzturēšanās atļauja tiktu anulēta. Lai mazinātu ļaunprātīgu sistēmas izmantošanu, bakalaura un maģistra līmeņa studenti vairs nevarēs aicināt līdzi savus ģimenes locekļus. Šīs tiesības tiks saglabātas tikai doktorantūras studentiem. Tiks pārskatīts to institūciju saraksts, kuru angļu valodas testi tiek atzīti, lai novērstu studentu uzņemšanu ar vājām vai neesošām valodas zināšanām. Studentiem (izņemot pirmā kursa) būs jāpierāda līdzekļu pietiekamība pēdējo sešu mēnešu periodā.

✔️ Kā norādījis iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, šie pasākumi ir vērsti uz saprātīga līdzsvara atrašanu starp darba tirgus vajadzībām un nacionālo drošību. Mūsu biroja skatījumā, šī ir savlaicīga un nepieciešama rīcība, ņemot vērā pieaugošās imigrācijas tendences un riskus, ko rada sistēmas ļaunprātīga izmantošana. Lai gan šie noteikumi ievieš stingrākas prasības, tie ilgtermiņā veidos sakārtotāku un caurskatāmāku vidi godprātīgiem uzņēmējiem.

✔️ Vai Jūsu uzņēmumu skars plānotās izmaiņas? Ja plānojat piesaistīt ārvalstu speciālistus vai vēlaties pārliecināties par sava uzņēmuma atbilstību jaunajiem kritērijiem ( t.sk . VID reitinga prasībām).

Kā cīņa ar ēnu ekonomiku paralizē uzņēmumu valdes maiņas procesus

Tue, 16 Dec 2025 08:16:00 GMT

✔️ Mūsdienu dinamiskajā biznesa vidē laiks ir nauda. Situācijā, kad nepieciešams nomainīt valdes locekli, uzņēmēji rēķinās ar dažām dienām, lai jaunā amatpersona varētu sākt darbu – parakstīt līgumus, veikt maksājumus un pārstāvēt uzņēmumu. Tomēr pēdējā laika Uzņēmumu reģistra (UR) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sadarbības prakse liecina par pretējo: veiksmīgs un aktīvs uzņēmējs valsts acīs automātiski kļūst par "riska faktoru", kura dēļ izmaiņu reģistrācija tiek iesaldēta uz vairākām nedēļām.

✔️ Advokātu biroja praksē arvien biežāk saskaramies ar gadījumiem, kas raisa neizpratni klientu vidū. Spilgts piemērs ir situācija, kad uzņēmums iesniedz pieteikumu par jauna valdes locekļa iecelšanu, cerot uz standarta reģistrācijas termiņu. Tā vietā tiek saņemts UR lēmums par izskatīšanas termiņa pagarināšanu. Iemesls? Saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 4.16. pantu, ja pieteiktais valdes loceklis jau ieņem amatus (ir valdes loceklis, prokūrists vai cita pārstāvēttiesīgā persona) vairākos citos uzņēmumos, UR automātiski nosūta informāciju VID un pagarina lēmuma pieņemšanu.

✔️ Kritiski vērtējama ir nevis pati pārbaude, kuras mērķis, visticamāk, ir cīņa ar fiktīvām amatpersonām, bet gan tās piemērošanas automātisms un nesamērīgais termiņš. Kā redzams no nesenajiem lēmumiem, termiņš tiek pagarināts par 10 darbdienām. Reālajā dzīvē, pieskaitot brīvdienas un sākotnējo izskatīšanas laiku, tas nozīmē, ka uzņēmums paliek "gaisā" aptuveni divas nedēļas vai ilgāk. Konkrētajā gadījumā pieteikums iesniegts 9. decembrī, bet lēmums tiks pieņemts tikai 6. janvārī.

Šī prakse rada absurdu situāciju, kad persona, kas veiksmīgi vada vairākus uzņēmumus (kas būtu jāuzskata par kompetences, nevis aizdomu rādītāju), tiek pakļauta birokrātiskam filtram. Turklāt, kamēr VID sniedz atzinumu, uzņēmums nevar reģistrēt jauno vadītāju. Tas nozīmē bloķētu piekļuvi bankas kontiem, neiespējamību noslēgt darījumus vai iesniegt atskaites.

✔️ Likumdevēja mērķis, ieviešot šādu regulējumu, bija novērst negodprātīgu personu iecelšanu valdēs. Tomēr šobrīd šis "tīkls" ir izmests tik plaši, ka tajā tiek ierauti reāli strādājoši, godprātīgi uzņēmēji. Fakts, ka persona ir amatpersona vairākos uzņēmumos, pats par sevi nevar būt pamats automātiskām aizdomām un darbības apturēšanai. Mūsdienu biznesa struktūrās, holdinga kompānijās un grupas uzņēmumos ir normāla prakse, ka viena uzticības persona vada vairākas vienības. Valsts pārvaldes pieeja "vispirms apturēt, pēc tam pētīt" būtiski grauj Latvijas kā biznesam draudzīgas vides reputāciju.

✔️ Ņemot vērā šo UR praksi, aicinām klientus būt tālredzīgiem:

Plānojiet laicīgi: Ja plānojat iecelt valdes locekli, kurš jau aktīvi darbojas citos uzņēmumos, rēķinieties ar vismaz 2-3 nedēļu reģistrācijas procesu.
Novērtējiet riskus: Pirms dokumentu iesniegšanas pārbaudiet potenciālās amatpersonas noslodzi citos reģistros.
Juridiskais atbalsts: Lai gan paātrināt VID atzinuma sniegšanu ir grūti, precīzi sagatavoti dokumenti var novērst citus iespējamos kavēšanās iemeslus.

✔️ Mūsu birojs turpinās sekot līdzi šai negatīvajai tendencei un iestāties par samērīgāku pieeju, kurā cīņa ar ēnu ekonomiku netiek veikta uz godīgu uzņēmēju rēķina.

Elastība vai sociālo garantiju samazināšana? Kritisks skats uz plānotajiem Darba likuma grozījumiem

Fri, 12 Dec 2025 08:21:11 GMT

✔️ Saeima vakardien, 11. decembrī, konceptuāli atbalstīja apjomīgus grozījumus Darba likumā. Lai gan likumprojekta anotācijā tiek uzsvērta nepieciešamība "pilnveidot darba tiesisko attiecību regulējumu" un veicināt elastību, juridiskā analīze liecina par būtisku svara kausu nosvēršanos par labu darba devējiem, atsevišķos aspektos samazinot darbinieku ienākumu drošību. Zemāk aplūkojam kritiskākos grozījumu punktus un to praktisko ietekmi uz darba tiesiskajām attiecībām.

✔️ Viens no strīdīgākajiem grozījumiem skar dīkstāves apmaksu. Līdz šim dīkstāve – situācija, kad darba devējs nespēj nodrošināt darbu – bija jāapmaksā pilnā apmērā. Jaunie grozījumi paredz: ja dīkstāve ilgst vairāk par piecām darba dienām pēc kārtas, darba devējs drīkstēs samazināt atlīdzību līdz 70%, saglabājot vien minimālo mēneša darba algu. Šī norma faktiski legalizē uzņēmējdarbības riska pārnešanu uz darbinieku. Darbinieks nav atbildīgs par pasūtījumu trūkumu vai piegādes ķēžu pārrāvumiem, taču tieši viņa ienākumi tiks samazināti par 30%. Ja dīkstāve ilgs vairāk par 4 nedēļām, darbiniekam būs tiesības uzteikt darbu nekavējoties, saņemot atlaišanas pabalstu (kas gan var tikt samazināts ar koplīgumu līdz 50% no likumā noteiktā). Tas ir vājš mierinājums darbiniekam, kurš vēlas strādāt, nevis zaudēt darbu ekonomisku grūtību dēļ.

✔️ Grozījumi paver plašākas durvis virsstundu apmaksas samazināšanai. Turpmāk ar jebkura līmeņa koplīgumu (ne tikai ģenerālvienošanos) varēs vienoties, ka virsstundu piemaksa ir tikai 50% (pašlaik vispārējā gadījumā – 100%), ja uzņēmumā būtiski paaugstināta minimālā alga. Lai gan mērķis ir mazināt ēnu ekonomiku, praksē tas nozīmē, ka darba devējiem kļūs lētāk nodarbināt esošos darbiniekus virsstundās, nekā pieņemt jaunus. Darbiniekiem tas nozīmē mazāku kompensāciju par atpūtas laika ziedošanu. Ja valsts minimālā alga pieaugs un koplīgumā noteiktā vairs neatbildīs kritērijiem, koplīguma norma par samazināto virsstundu likmi zaudēs spēku – tas var radīt juridiskas neskaidrības un strīdus par algas aprēķiniem pārejas periodos.

✔️ Būtiskas izmaiņas skar arodbiedrību spēku. Tiek ieviests regulējums, kas ļauj pusēm vienpusēji atkāpties no koplīguma, kura termiņš beidzies, ja divu gadu laikā nav noslēgts jauns. Līdz šim koplīguma noteikumi bieži turpināja darboties līdz jauna noslēgšanai, motivējot darba devēju sēsties pie sarunu galda. Jaunā norma ļauj darba devējam vienkārši "nogaidīt" divus gadus un tad vienpusēji atcelt labvēlīgākus noteikumus, kas vājina darbinieku pārstāvju sarunu pozīcijas.

✔️ Likumprojekts ievieš vairākas izmaiņas, kas tiek pasniegtas kā "elastība": Puses varēs vienoties par 4 dienu darba nedēļu, pagarinot dienas darba laiku (līdz 10 stundām), saglabājot 40 stundas nedēļā. Tas ir pozitīvi vērtējams solis mūsdienu darba vidē.

✔️ Ja līgums noslēgts uz "noteikta darba veikšanas laiku", darba devējam vairs nebūs jābrīdina darbinieks 2 nedēļas iepriekš, bet gan tikai 3 dienas iepriekš. Tas būtiski samazina darbinieka iespējas savlaicīgi atrast jaunu darbu.

✔️ Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) tiks dotas tiesības saīsināt 30 dienu brīdinājuma termiņu kolektīvās atlaišanas gadījumā. Tas nozīmē ātrāku atbrīvošanu krīzes situācijās, kas ir izdevīgi uzņēmuma glābšanai, bet skarbi darbiniekiem.

✔️ Darbinieks varēs uzteikt darbu nekavējoties (bez 1 mēneša termiņa), ja alga kavējas vairāk par 2 nedēļām. Ņemot vērā praksē bieži sastopamos strīdus par neizmaksātām algām un "aplokšņu" maksājumiem, šis ir spēcīgs instruments darbinieka rokās.

✔️ Darba devējs nevarēs uzteikt darbu ilgstošas slimošanas dēļ, ja darbinieks kopj smagi slimu bērnu (ar BKUS konsīlija lēmumu). Tā ir šaura, bet ļoti būtiska humāna norma.

✔️ Ieteikums darba devējiem - Gatavoties iekšējo kārtības noteikumu un darba līgumu revīzijai, īpaši attiecībā uz dīkstāves procedūrām un darba laika uzskaiti.

✔️ Ieteikums darbiniekiem - rūpīgi iepazīties ar jebkuriem piedāvātajiem koplīgumiem vai līguma grozījumiem, īpaši pievēršot uzmanību punktiem par summēto darba laiku un virsstundu apmaksu.

Algoritms tavā vietā izlems, vai esi vainīgs: No šodienas policija ievieš "robotu tiesu"

Thu, 11 Dec 2025 07:55:18 GMT

✔️ Sākot ar šodienu, 11. decembri, Valsts policija spers soli jaunā ērā – vai drīzāk ievedīs mūs "drosmīgajā jaunajā pasaulē", kur lēmumu par sodu pieņems nevis amatpersona, bet algoritms. Lai gan tehnoloģiskais progress ir apsveicams, Administratīvās atbildības likuma grozījumi, kas stājās spēkā jau gada sākumā un tagad tiek pilnībā iedarbināti praksē, rada virkni jautājumu par autovadītāju tiesībām un procesa caurspīdīgumu. Šeit ir viss, kas jums jāzina par automātisko sodīšanu, kritiskie zemūdens akmeņi un padomi, kā rīkoties, ja saņemat "robota lēmumu".

✔️ Līdz šim, pat ja pārkāpumu fiksēja fotoradars, gala lēmumu formāli pieņēma un pārbaudīja cilvēks – inspektors. No 11. decembra par pārkāpumiem, kas fiksēti ar tehniskiem līdzekļiem (fotoradariem, 360 grādu kamerām, vidējā ātruma kontroles sistēmām), neapturot transportlīdzekli, lēmumu par soda piemērošanu varēs pieņemt pilnībā automatizēti. Likums tagad skaidri nosaka: "Automatizēta lēmuma pieņemšana notiek bez personas, kas veic administratīvā pārkāpuma procesu [...] iesaistes, pamatojoties tikai uz automātisku datu apstrādi". Tas nozīmē, ka jūsu vainu izvērtēs un sodu piespriedīs kods, nevis cilvēks.

✔️ Lai gan likumdevējs anotācijā apgalvo, ka mērķis ir "efektīva tiesību aizsardzība" un resursu taupīšana, jaunā sistēma rada riskus.

1. Likums paredz, ka jums ir tiesības saņemt informāciju par lēmuma pieņemšanas shēmu un izmantotajiem datiem. Taču realitātē tas, visticamāk, būs standartizēts teksts lēmuma pielikumā. Vai "jēgpilns skaidrojums" tiešām palīdzēs saprast, kāpēc 360 grādu kamera kļūdaini interpretēja ēnu kā līniju vai citu auto kā jūsējo?

2. Likums dod jums tiesības pieprasīt iestādei izskaidrot lēmumu. Bet uzmanieties: paskaidrojuma pieprasīšana neaptur lēmuma spēkā stāšanos un nepagarina pārsūdzības termiņu. Iestādei ir dotas 7 dienas (vai ilgāk), lai sniegtu atbildi. Ja jūs gaidāt skaidrojumu, jūs varat nokavēt pārsūdzības termiņu. Tā ir birokrātiska cilpa, kas var dārgi maksāt.

3. Likums nosaka, ka lēmuma pieņemšanā neizmanto mašīnmācīšanās (AI) metodes. Tas ir mēģinājums saglabāt lēmumus "loģiskus" un izskaidrojamus (juridiskais siloģisms). Tomēr rodas jautājums – kā tieši policija definē robežu starp "automātisku datu apstrādi" un moderno video analītiku, kas bieži balstās uz neironu tīkliem objektu atpazīšanā?

✔️ Ja saņemat lēmumu, kurā norādīts, ka tas pieņemts automatizēti, rīkojieties gudri:

Pievērsiet uzmanību termiņiem: Automatizēti pieņemtu lēmumu var pārsūdzēt viena mēneša laikā (nevis parastajās 10 darbdienās). Tas ir pozitīvs aspekts, kas dod vairāk laika reaģēt.
Pieprasiet cilvēka iesaisti: Visefektīvākais veids, kā panākt, lai lēmumu pārskata cilvēks, ir iesniegt sūdzību. Likums nosaka: lēmumu par sūdzību nevar pieņemt automatizēti. Tiklīdz jūs pārsūdzat, lietai jāpieslēdzas amatpersonai.
Neļaujiet sevi apmulsināt ar "skaidrojumiem": Atcerieties, ka iestādes sniegtais skaidrojums nav pārsūdzams un tas nav tas pats, kas lēmuma apstrīdēšana. Ja nepiekrītat sodam, rakstiet sūdzību, nevis tikai lūgumu pēc skaidrojuma.
Elektroniskā saziņa: Pārbaudiet savu e-adresi. Ja jums tāda ir, lēmums tiks uzskatīts par paziņotu otrajā darbdienā pēc nosūtīšanas. Nezināšana neatbrīvos no atbildības.

✔️ No šodienas mēs oficiāli uzticam savu tiesisko likteni algoritmiem. Lai gan likums paredz "drošības spilvenus" (piemēram, garāku pārsūdzības termiņu), sistēma ir būvēta uz pieņēmumu, ka mašīna nekļūdās. Jūsu uzdevums ir būt modriem – ja šķiet, ka robots ir kļūdījies, neklusējiet un izmantojiet savas tiesības pieprasīt "dzīva" cilvēka vērtējumu.

Valdes locekļa atbildība nebeidzas līdz ar amata atstāšanu

Wed, 10 Dec 2025 07:44:57 GMT

✔️ Vai bijušais valdes loceklis var tikt iekļauts riska personu sarakstā par nodokļu parādiem, kurus Valsts ieņēmumu dienests (VID) aprēķinājis jau pēc viņa aiziešanas no amata? Nesenais Administratīvās rajona tiesas spriedums sniedz skaidru atbildi – jā. Šajā rakstā analizējam tiesas argumentāciju un sniedzam praktiskus ieteikumus uzņēmumu vadītājiem.

✔️ Administratīvā rajona tiesa 2025. gada 14. novembrī izskatīja lietu, kurā bijušais uzņēmuma valdes loceklis (Pieteicējs) apstrīdēja VID lēmumu iekļaut viņu riska personu sarakstā. Lietas faktiskie apstākļi bija sekojoši:

Pieteicējs bija valdes loceklis laika posmā no 2022. gada septembra līdz 2024. gada 5. aprīlim .
VID veica nodokļu auditu un 2024. gada 3. septembrī (kad Pieteicējs vairs nebija amatā) izdeva lēmumu, konstatējot nodokļu parādu vairāk nekā 750 000 eiro apmērā.
Parāds veidojies no fiktīviem darījumiem laika posmā, kad Pieteicējs vadīja uzņēmumu (2022. gada novembris – 2024. gada februāris).

Pieteicēja galvenais arguments bija formāls: viņa ieskatā parāds juridiski "izveidojās" tikai brīdī, kad VID to aprēķināja (pēc viņa aiziešanas), tādēļ viņš nevar būt atbildīgs par uzņēmuma nespēju to nomaksāt.

✔️ Tiesa noraidīja bijušā valdes locekļa pieteikumu, nostiprinot būtisku judikatūras atziņu: nodokļu parāda rašanās brīdis ir saistīts ar faktisko saimniecisko darbību, nevis VID lēmuma datumu. Galvenie tiesas secinājumi:

Parāda izcelsme: Nodokļu parāds rodas brīdī, kad notiek (vai nenotiek) darījums un iestājas pienākums maksāt nodokli, nevis brīdī, kad VID to atklāj pārbaudē. Audits ir tikai pagātnes notikumu pārbaude.
Valdes locekļa atbildība: Tas, ka VID lēmums pieņemts vēlāk, neatbrīvo valdes locekli no atbildības par viņa pilnvaru laikā veiktajām darbībām.
Krietna saimnieka rūpība: Valdes loceklim bija pienākums nodrošināt, lai grāmatvedībā tiktu uzrādīti tikai faktiski notikuši darījumi. Fiktīvu darījumu iegrāmatošana ir uzskatāma par negodprātīgu rīcību.

✔️ Atrašanās šajā sarakstā nav tikai reputācijas jautājums. Tā liedz personai ieņemt amatus citos uzņēmumos un reģistrēt izmaiņas Komercreģistrā, tādējādi faktiski "iesaldējot" personas iespējas veikt uzņēmējdarbību. Mērķis ir pasargāt komercvidi un kreditorus no negodprātīgiem vadītājiem.

✔️ Lai izvairītos no līdzīgas situācijas, aicinām ņemt vērā šos ieteikumus:

Sekojiet līdzi grāmatvedības patiesumam: Jūs esat atbildīgs par to, kas notiek jūsu pilnvaru laikā. Arguments "esmu jau aizgājis no uzņēmuma" nestrādās, ja pārkāpumi būs veikti jūsu laikā.
Maksātnespējas pieteikums: Ja redzat, ka uzņēmums nespēj segt nodokļu parādus, savlaicīga maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšana ir viens no veidiem, kā izvairīties no riska personas statusa.
Termiņu pagarināšana: Likums paredz tiesības lūgt VID nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu. Pasivitāte šajā jautājumā tiek vērtēta par sliktu valdes loceklim.
Rīcība pēc amata atstāšanas: Atcerieties, ka VID kontroles pasākumi bieži notiek ar laika nobīdi. Jūsu parakstītie dokumenti un pieņemtie lēmumi var tikt vērtēti arī vairākus gadus pēc tam, kad būsiet atstājis valdes locekļa krēslu.

✔️ Svarīga piezīme: Analizētais nolēmums ir pirmās instances tiesas nolēmums, un pusēm ir tiesības to pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Ņemot vērā strīda apmēru un juridisko raksturu, visticamāk, sekos tiesvedības turpinājums.

Holivuda pret realitāti, jeb būtiskākās atšķirības starp ASV un Latvijas tiesu sistēmām

Tue, 09 Dec 2025 07:45:24 GMT

Daudzi no mums savu priekšstatu par tiesu zāli ir guvuši, skatoties populāras amerikāņu filmas un seriālus, piemēram, "Suits" vai "Law & Order". Mēs redzam kaislīgas runas, zvērinātos, kuri raud, un pēkšņus "pārsteiguma pierādījumus", kas apgriež lietu kājām gaisā. Taču, nonākot reālā Latvijas tiesā, klients bieži piedzīvo kultūršoku. Kāpēc šeit nav āmura klaudzināšanas? Kāpēc advokāts nestaigā pa zāli, kliedzot uz lieciniekiem? Atbilde slēpjas fundamentālā atšķirībā starp tiesību sistēmām: ASV darbojas anglosakšu tiesību sistēma (Common Law), savukārt Latvija pieder pie kontinentālās Eiropas tiesību loka (Civil Law). Šajā rakstā apskatīsim, kāpēc Latvijas tiesas process nav tāds kā filmās un ko ir vērts zināt par atšķirībām stratēģijā.

✔️ Viena no pamanāmākajām atšķirībām ir tā, kurš pieņem gala lēmumu – vainīgs vai nevainīgs, maksāt vai nemaksāt. ASV tiesvedības centrā (īpaši krimināllietās un lielās civilprasībās) ir zvērinātie – parasti 12 parasti pilsoņi, kuriem nav juridiskās izglītības. Zvērināto atlase ir kritisks process. Advokāti un prokurori rūpīgi iztaujā kandidātus, cenšoties atsijāt tos, kuri varētu būt neobjektīvi, vai – stratēģiski – paturēt tos, kuri varētu simpatizēt viņu klientam. Zvērinātie ir "faktu tiesneši". Viņi nespriež par likuma niansēm (to dara tiesnesis), bet gan izlemj, kam ticēt. Savukārt Latvijā tiesu spriež profesionāls tiesnesis (vai tiesnešu kolēģija), kurš ir augsti kvalificēts jurists. Tiesnesis lēmumu pieņem, balstoties uz likuma normām un pierādījumu juridisko novērtējumu, nevis "tautas sirdsapziņu". Lai gan Latvijā vēsturiski pastāvēja "tautas piesēdētāju" institūts, mūsdienās tiesvedība ir profesionalizēta.

✔️ Holivudas filmās advokāti ir izcili oratori, kuri stāsta aizkustinošus stāstus. Tam ir praktisks iemesls, kas Latvijā nestrādātu.

ASV modelis (Pārliecināšanas māksla): Tā kā lēmumu pieņem parasti cilvēki (zvērinātie), advokātam ir jābūt šovmenim. Viņam ir jātulko sarežģīti juridiski jēdzieni vienkāršā valodā un jārada emocionāla saikne. Ja zvērinātajiem patīk advokāts vai viņi jūt līdzi apsūdzētajam, tas var ietekmēt spriedumu vairāk nekā sausi fakti.
Latvijas modelis (Juridiskā argumentācija): Latvijā mēģinājums "spēlēt teātri" tiesneša priekšā bieži vien tiks uztverts kā necieņa vai laika tērēšana. Tiesnesis pārzina likumus. Emocionāli saukļi, staigāšana pa zāli vai dramatiskas pauzes šeit nestrādā. Latvijas advokāta "ierocis" ir precīza atsauce uz likuma pantiem, Augstākās tiesas judikatūru un loģiska, strukturēta argumentācija.

✔️ Vēl viens populārs filmu moments: tiesas zāles durvis atveras, un pēdējā brīdī tiek ienests "slepenais dokuments", kas visu maina. ASV process ir izteikti mutisks. Tomēr, pretēji filmām, "pārsteigumi" tiesā ir reti un pat aizliegti. Pirms tiesas sēdes notiek ilgs un dārgs process, kurā abām pusēm ir pienākums atklāt gandrīz visu informāciju pretējai pusei. Tiesas zālē galvenā darbība ir liecinieku pratināšana. Advokāti cenšas "pieķert" lieciniekus melos zvērināto priekšā. Savukārt, Latvijā civilprocess ir daudz vairāk orientēts uz rakstveida dokumentiem. Lielākais darbs notiek pirms tiesas sēdes, sagatavojot un iesniedzot tiesā rakstveida paskaidrojumus un pierādījumus. Pierādījumi (dokumenti, ekspertīzes) ir jāiesniedz laicīgi. Ja jūs pēkšņi tiesas sēdē izvilksiet dokumentu, kuru varējāt iesniegt jau iepriekš, tiesa to var nepieņemt. Tiesnesis bieži vien jau ir izlasījis lietu un izveidojis viedokli pirms sēdes sākuma. Sēdē notiek tikai nianšu precizēšana.

✔️ ASV neviena puse nedrīkst ierasties tiesā ar slepeniem pierādījumiem, par kuriem otra puse nezina. Lai to nodrošinātu, pirms pati tiesas sēde (kurā piedalās zvērinātie) vispār sākas, notiek obligāts un ļoti apjomīgs informācijas apmaiņas process, kurā pusēm ir pienākums atklāt gandrīz visu savu informāciju, tostarp iekšējos e-pastus un pratināt lieciniekus ārpus tiesas zāles. Bieži vien bagātākas korporācijas vai puses cenšas “noslīcināt" pretinieku pieprasījumos (pieprasot tūkstošiem dokumentu), zinot, ka pretiniekam nepietiks naudas, lai algotu juristus visu šo dokumentu caurskatīšanai un sagatavošanai. Tā kā procesa izmaksas var būt astronomiskas (bieži vien pārsniedzot pašu strīda summu), ļoti liela daļa civillietu ASV beidzas ar izlīgumu. Puses saprot, ka turpināt tiesāties būs dārgāk nekā vienoties. Latvijā process ir efektīvāks un lētāks – katra puse pati vāc un iesniedz savus pierādījumus, un pieeja pretējās puses dokumentiem ir iespējama tikai ar tiesas starpniecību un stingru pamatojumu.

✔️ Saprotot šīs atšķirības, klients var labāk sagatavoties tiesvedībai Latvijā:

Negaidiet šovu: Labs darbs Latvijas tiesā izskatās kā klusa, metodiska dokumentu analīze, nevis kliegšana.
Uzticieties papīram: Svarīgākais ir tas, kas ir uzrakstīts un iesniegts lietas materiālos, nevis tas, cik skaisti tas tiek pateikts sēdē.
Izvēlieties stratēģi, nevis aktieri: Jums nepieciešams advokāts, kurš orientējas likumu niansēs un spēj tās precīzi izklāstīt tiesnesim.

Klienta noslēpums pret AML prasībām: Ko drīkst un ko nedrīkst "klusēt" jūsu advokāts?

Mon, 08 Dec 2025 07:26:12 GMT

Sabiedrībā joprojām valda spēcīgs uzskats, ka viss, kas tiek teikts zvērinātam advokātam, paliek stingri "starp mums". Lai gan advokāta profesionālā noslēpuma aizsardzība ir viens no advokatūras pamatakmeņiem, tai ir būtiski izņēmumi. Viens no stingrākajiem ir saistīts ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu (Novēršanas likums).

✔️Nesenā Administratīvās rajona tiesas 2025. gada 26. novembra spriedumā tika spilgti iezīmēta sarkanā līnija: ja advokātam rodas aizdomas par darījumu, viņa pienākums ir ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam (FID), un šajā gadījumā klienta konfidencialitāte atkāpjas sabiedrības interešu priekšā. Šajā rakstā apskatīsim, ko šis spriedums nozīmē ikvienam klientam un uzņēmējam, kurš piesaista advokātu darījumu kārtošanai.

✔️ Konkrētajā lietā zvērināts advokāts tika disciplināri sodīts (publiski kaunināts) par to, ka viņš neziņoja FID par aizdomīgu darījumu. Situācija bija pamācoša:

Advokāts sāka izpēti par nekustamo īpašumu iegādi klientam, bet konstatēja riskus (negatīva publiskā informācija, neskaidra grāmatvedība).
Advokāts rīkojās ētiski – viņš pārtrauca sadarbību ar klientu, norādot, ka nevar turpināt darbu iespējama naudas atmazgāšanas riska dēļ.
Vēlāk advokāts par šiem faktiem pat ziņoja Valsts policijai , kā rezultātā tika uzsākts kriminālprocess.

Tomēr ar to nebija gana. Tiesa atzina, ka advokāts ir pārkāpis likumu, jo viņš neiesniedza ziņojumu Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) tieši un nekavējoties.

✔️ Šis tiesas spriedums atgādina trīs būtiskas patiesības par mūsdienu juridisko pakalpojumu sniegšanu:

1. Advokāts ir "likuma sargs", nevis tikai jūsu interešu aizstāvis Tiklīdz advokāts sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā (piemēram, nekustamā īpašuma pirkšana, uzņēmumu dibināšana), viņš kļūst par Novēršanas likuma subjektu. Tas nozīmē, ka valsts viņam uzliek pienākumu uzraudzīt darījuma tīrību. Ja klients nevar pierādīt naudas izcelsmi vai darījuma struktūra ir aizdomīga, advokātam nav izvēles – viņam ir jāziņo.

2. Policija neaizstāj Finanšu izlūkošanas dienestu Daudzi kļūdaini uzskata, ka vēršanās policijā ir "augstākā" ziņošanas forma. Tiesa norādīja pretējo: ziņošana policijai neatbrīvo no pienākuma ziņot FID. FID ir specifiska iestāde, kuras mērķis ir analizēt finanšu plūsmas, un ziņojums tai ir obligāts solis, neatkarīgi no tā, vai vēlāk tiek iesaistīta policija vai nē.

3. "Aizdomas" ir pietiekams pamats ziņošanai Lai advokātam būtu jāziņo par savu klientu, nav nepieciešami neapgāžami pierādījumi par noziegumu. Pietiek ar pamatotām aizdomām . Tiesas ieskatā, ja advokāts pats pārtrauc sadarbību risku dēļ, tas automātiski nozīmē, ka darījums ir uzskatāms par aizdomīgu un par to ir jāziņo.

✔️ Ko tas nozīmē Jums kā klientam? Sadarbojoties ar advokātu biroju, ir svarīgi saprast spēles noteikumus:

Esiet caurspīdīgi: Slēpjot informāciju vai sniedzot nepilnīgus datus par līdzekļu izcelsmi, jūs nostādāt advokātu situācijā, kurā viņam rodas likumisks pienākums par jums ziņot.
Sakārtojiet dokumentus: Pirms darījuma uzsākšanas pārliecinieties, ka varat dokumentāri pamatot līdzekļu izcelsmi un darījuma ekonomisko būtību. Pavirša grāmatvedība ir viens no "sarkanajiem karogiem".
Sapratne par advokāta lomu: Ja advokāts uzdod jautājumus par naudas izcelsmi, tā nav ziņkārība, bet gan likuma prasība. Sadarbība ar advokātu, kurš ievēro AML prasības, ilgtermiņā aizsargā arī jūs – tas garantē, ka jūsu darījums būs juridiski korekts un neradīs problēmas nākotnē.

✔️ Mūsdienu tiesiskajā telpā klienta noslēpums nevar kalpot par vairogu nelikumīgām darbībām. Ja darījums izskatās aizdomīgs, advokāts nedrīkst "pievērt acis" vai vienkārši atteikties no lietas, klusējot par iemesliem. Likums prasa rīcību. Tāpēc labākā aizsardzība ir godīga un atklāta komunikācija ar savu juridisko padomdevēju, nodrošinot pilnīgu darījuma caurspīdīgumu.

Vai par "aplokšņu algām" var nonākt cietumā? Skaudras mācības no nesena tiesas sprieduma

Fri, 05 Dec 2025 08:09:39 GMT

✔️ Daudzi uzņēmēji joprojām dzīvo ar pārliecību, ka finanšu noziegumi, piemēram, "aplokšņu algu" izmaksa vai izvairīšanās no nodokļiem, ir "balto apkaklīšu" pārkāpumi, par kuriem draud naudas sods vai nosacīta brīvības atņemšana. Tomēr nesens Kurzemes apgabaltiesas 2025. gada 14. novembra lēmums krimināllietā Nr. 12814000719 kliedē šīs ilūzijas. Tiesa lēma atstāt spēkā reālu brīvības atņemšanu uzņēmuma valdes loceklim (uz 2 gadiem 6 mēnešiem, atņemot tiesības uz 3 gadiem 6 mēnešiem ieņemt valdes locekļa amatu kapitālsabiedrībās, kā arī piedzenot mantiskā kaitējuma kompensācija 525 934,70 euro apmērā. Zemāk apkopojam galvenās atziņas un padomus uzņēmējiem, kas izriet no šī sprieduma.

✔️ Daļēja zaudējumu segšana vairs negarantē brīvību. Konkrētajā lietā apsūdzētais līdz apelācijas instances lēmumam bija labprātīgi atmaksājis valstij ievērojamu summu — 78 000 eiro. Tomēr tiesa uzsvēra, ka tas ir tikai ~1/7 daļa no kopējā nodarītā kaitējuma, kas sasniedza vairāk nekā pusmiljonu eiro (540 934,70 eiro). Tiesa norādīja, ka daļēja kaitējuma atlīdzināšana nav uzskatāma par patstāvīgu atbildību mīkstinošu apstākli Krimināllikuma izpratnē — lai tas tā būtu, kaitējumam jābūt novērstam pilnībā. Lai gan atmaksa tika ņemta vērā pie soda noteikšanas, tā nepasargāja no reāla cietumsoda. Ja esat nonācis tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā, stratēģija "maksāšu pamazām" var nebūt pietiekama, lai izvairītos no cietuma, ja kopējais parāds ir liels.

✔️ Smagos finanšu noziegumos personība "nobāl" pret nodarījuma smagumu. Aizstāvība tiesā argumentēja, ka apsūdzētajam ir divi nepilngadīgi bērni, slima māte un viņš iepriekš nav reāli sodīts. Parasti šie ir spēcīgi argumenti par labu nosacītai notiesāšanai vai probācijas uzraudzībai. Tomēr tiesa atzina šos apstākļus par "neitrāliem". Tika uzsvērts, ka noziegums bija ilgstošs (pusotru gadu), sistemātisks un radīja milzīgus zaudējumus valsts budžetam. Tiesa norādīja, ka apgrūtinājumi ģimenei cietumsoda dēļ ir paša apsūdzētā "bezatbildīgas rīcības sekas", kuras viņam vajadzēja paredzēt. Tātad, paļaušanās uz pozitīvu personības raksturojumu vairs nestrādā gadījumos, kad valstij nodarītie zaudējumi ir mērāmi simtos tūkstošu eiro.

✔️ Šajā lietā uzņēmējs izmaksāja neuzrādīto darba samaksu gandrīz 1 miljona eiro apmērā (972 803,21 eiro). Tiesa šādu rīcību kvalificēja nevis kā vienkāršu kļūdu grāmatvedībā, bet gan kā darbību, kas tieši apdraud valsts ekonomisko pamatu un katra iedzīvotāja intereses. Tiesa secināja, ka par šādu apjomu — kas 226 reizes pārsniedz likumā noteikto "ievērojamo apmēru" — vienīgais taisnīgais sods ir reāla brīvības atņemšana.

✔️ Neaizmirstiet par papildsodiem. Papildus cietumsodam, tiesa apsūdzētajam uz 3 gadiem un 6 mēnešiem atņēma tiesības ieņemt valdes locekļa amatu kapitālsabiedrībās. Ko tas nozīmē: Pat pēc soda izciešanas uzņēmējs nevarēs legāli vadīt uzņēmumus, kas var pilnībā iznīcināt karjeru un biznesa iespējas.

✔️ Šis spriedums ir skaidrs signāls, ka tiesu tolerance pret liela apmēra nodokļu nemaksāšanu un "aplokšņu algām" strauji mazinās. Argumenti, kas strādāja pirms 5 vai 10 gadiem (pozitīvs raksturojums, daļēja atmaksa, ilgs tiesas process), vairs negarantē palikšanu brīvībā. Vislabākā aizsardzība ir prevencija. Ja jūsu uzņēmumā pastāv nodokļu riski vai esat saņēmuši pirmos signālus no VID, nekavējoties meklējiet juridisku palīdzību, lai sakārtotu saistības pirms tiek uzsākts kriminālprocess. Brīdī, kad lieta nonāk tiesā, iespējas izvairīties no reāla cietumsoda kļūst ievērojami mazākas.

Vai ceļa zīmes traucē ikdienas gaitām? Augstākā tiesa paplašina iedzīvotāju tiesības vērsties tiesā

Wed, 03 Dec 2025 06:17:59 GMT

✔️ Daudzi autovadītāji ir saskārušies ar situāciju, kad pēkšņi uzstādīta ceļa zīme būtiski apgrūtina ikdienas maršrutu – nokļūšanu mājās, darbā vai bērna nogādāšanu skolā. Līdz šim tiesu prakse nereti bija atturīga, liedzot privātpersonām apstrīdēt satiksmes organizācijas izmaiņas, ja tās tieši neskāra viņu īpašumu. Tomēr Senāta 2025. gada lēmums ievieš būtiskas korekcijas, stiprinot iedzīvotāju tiesības. Aplūkosim lietu Nr. SKA-812/2025, kurā Senāts nostājās vecāka pusē, atzīstot tiesības cīnīties par ērtu piekļuvi izglītības iestādei.

✔️ Situācija bija sekojoša: kāds tēvs vērsās tiesā, lūdzot atcelt saskaņojumu ceļa zīmju "Apstāties aizliegts" uzstādīšanai pie Rīgas 80. vidusskolas. Pieteicējs norādīja, ka viņš ikdienā ar automašīnu ved meitu uz interešu izglītības nodarbībām, un jaunās zīmes samazināja stāvvietu skaitu, radot regulārus šķēršļus bērna nogādāšanai uz nodarbībām. Sākotnēji Administratīvās rajona tiesas tiesnesis atteicās pieņemt pieteikumu, argumentējot, ka radītais apgrūtinājums nav pietiekami nozīmīgs, lai uzskatītu, ka ir aizskartas personas tiesības.

✔️ Senāts atcēla zemākās instances lēmumu un norādīja, ka pieteicējam ir tiesības vērsties tiesā. Senāta galvenās atziņas, kas ir svarīgas ikvienam iedzīvotājam:

Ikdienas maršruta nozīmīgums: Senāts uzsvēra, ka personai ir tiesības vērsties tiesā ne tikai tad, ja zīme liedz piekļuvi mājoklim, bet arī tad, ja tā apgrūtina stāvēšanu vai pārvietošanos ceļa posmā, kurš personai jāizmanto ikdienā.
Konkrēts, nevis vispārīgs aizskārums: Konkrētajā gadījumā tēvs bija pamatojis, ka ar šķēršļiem saskaras regulāri, vedot meitu uz nodarbībām, kas rada pietiekami nozīmīgu tiesisko interešu aizskārumu.
Teorētiskas alternatīvas nav šķērslis: Senāts īpaši norādīja – tiesības vērsties tiesā nevar liegt tikai tāpēc, ka pastāv teorētiski veidi, kā izvairīties no apgrūtinājuma, piemēram, braucot ar sabiedrisko transportu.

✔️ Ja uzskatāt, ka jaunas ceļa zīmes vai satiksmes organizācijas izmaiņas nepamatoti ierobežo Jūsu tiesības, ņemiet vērā šos kritērijus, kas izriet no Senāta lēmuma:

Pamatelementi ir "Regularitāte" un "Ikdiena": Tiesāšanās būs pamatota, ja varat pierādīt, ka konkrēto ceļa posmu izmantojat ikdienā (piemēram, vedot bērnu uz skolu, braucot uz darbu) un apgrūtinājums ir regulārs. Vienreizēja neērtība nebūs pietiekams pamats.
Konkretizējiet aizskārumu: Sūdzībā nepietiek ar vispārīgu neapmierinātību. Jums precīzi jānorāda, kā tieši zīme ietekmē Jūsu ikdienu – piemēram, liedz iespēju droši izlaist bērnu pie skolas vai ievērojami pagarina maršrutu.
Neļaujieties argumentam "Brauciet ar autobusu": Ja pašvaldība vai tiesa argumentē, ka varat izmantot sabiedrisko transportu, atsaucieties uz šo Senāta lēmumu (SKA-812/2025). Jūsu tiesības izvēlēties pārvietošanās veidu (piemēram, ar privāto auto) ir aizsargājamas, un teorētiskas alternatīvas tās neatceļ.

✔️ Secinājums: Šis Senāta lēmums ir nozīmīgs solis, kas padara tiesu pieejamāku iedzīvotājiem, ļaujot efektīvāk aizstāvēt savas intereses pilsētvidē. Ja saskaraties ar līdzīgām problēmām, ziniet – Jums ir tiesības tikt uzklausītam.

Uzvara cīņā pret valsti: Kad "aizdomīga" kriptovalūta nav noziedzīga manta

Tue, 02 Dec 2025 07:21:32 GMT

✔️ Izmeklēšanas iestādes bieži ieņem stingru pozīciju: ja naudas plūsma ir sarežģīta, anonīma vai nākusi no decentralizētām biržām, tā, visticamāk, ir noziedzīga. Tomēr nesenā tiesvedībā, kas izgājusi cauri gan pirmajai instancei, gan apgabaltiesai, tiesa ir nostājusies aktīvu īpašnieka pusē, noraidot policijas lūgumu konfiscēt vairākus miljonus eiro. Šis gadījums kalpo par lielisku piemēru tam, ka ir vērts cīnīties par savām tiesībām, pat ja pretī stāv valsts resurss ar apsūdzībām par liela apmēra legalizāciju.

✔️ Lietas pamatā bija stāsts par digitālā satura veidotāju (turpmāk – Klients), kurš īsā laikā guva ievērojamus ienākumus (vairākus miljonus eiro), pārdodot NFT (neaizvietojamos marķierus) populārās starptautiskās platformās. Iegūto kriptovalūtu Klients konvertēja eiro un ieskaitīja savā bankas kontā Latvijā. Procesa virzītājs (izmeklētājs) uzskatīja, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti un lūdza tos konfiscēt, balstoties uz šādiem argumentiem:

Darījumu anonimitāte: Pircēji bieži izmantoja anonīmus makus vai decentralizētus maiņas punktus.
Aizdomīgi darījumi: Daļa līdzekļu nāca no makiem, kas saistīti ar krāpnieciskām shēmām vai "mikseriem".
Fiktīvuma aizdomas: Izmeklēšana uzskatīja, ka NFT darbiem nav reālas vērtības un to pirkšana ir tikai aizsegs naudas legalizācijai.

✔️ Tiesa, izvērtējot pierādījumus, noraidīja policijas pieņēmumus un izbeidza procesu par mantas konfiskāciju. Kriminālprocesa likums nosaka, ka mantu var konfiscēt, ja ir "visticamāk", ka tā ir noziedzīga. Tiesa uzsvēra, ka ar vispārīgiem pieņēmumiem nepietiek. Ja izmeklēšana ir analizējusi tikai niecīgu daļu no visiem darījumiem (šajā gadījumā – 17 makus no vairāk nekā 2000 pircējiem), nevar automātiski pieņemt, ka visi līdzekļi ir netīri.

✔️ Tiesa atzina, ka kriptovalūtu pasaule ir specifiska. Tas vien, ka darījumi ir grūti izsekojami, tiek izmantoti decentralizēti maki vai līdzekļu plūsma ir sarežģīta, automātiski nepadara naudu par noziedzīgu. Neskaidra izcelsme nav tas pats, kas noziedzīga izcelsme.

✔️ Būtisks tiesas secinājums: Pārdevējs (Klients) nevar būt atbildīgs par pircēja naudas izcelsmi. Ja NFT mākslinieks pārdod darbu izsolē, viņam nav pienākuma (un bieži vien arī iespējas) pārbaudīt, vai anonīmais pircējs otrā pasaules malā nav iesaistīts kādā pārkāpumā.

✔️ Lai gan pastāv uzskats, ka "īpašniekam pašam jāpierāda legāla izcelsme", tiesa atgādināja, ka primārais pienākums ir valstij. Procesa virzītājam ir jāiesniedz konkrēti pierādījumi par noziedzīgu izcelsmi. Ja valsts to nespēj, tad personas sniegto paskaidrojumu nepilnības vien nevar būt pamats mantas atņemšanai.

✔️ Lielākā kļūda ir uzskatīt, ka "nevainīguma prezumpcija" visu atrisinās pati. Procesā par noziedzīgi iegūtu mantu jums ir aktīvi jāskaidro savu līdzekļu izcelsme. Detalizēti paskaidrojumi par biznesa modeli, darījumu gaitu un platformu darbības principiem bija izšķiroši šajā lietā.

✔️ Bieži izmeklētāji izmanto "ķiršu lasīšanas" (cherry-picking) metodi – atrod dažus sliktus darījumus un attiecina to uz visu konta atlikumu. Jūsu aizstāvības uzdevums ir parādīt kopainu – ja 95% darījumu ir normāli, tad daži aizdomīgi pircēji nevar "sasmērēt" visu kapitālu.

✔️ Šī lieta pierāda, ka pirmās instances lēmums ne vienmēr ir galīgs, un pat izmeklētāju apelācijas sūdzības tiek noraidītas, ja aizstāvība ir kvalitatīva. Tiesneši arvien labāk izprot digitālo aktīvu dabu un neļauj valstij konfiscēt līdzekļus tikai uz "aizdomu" pamata.

✔️ Secinājums: Kriptovalūtas, NFT un digitālie darījumi ir augsta riska zona attiecībās ar bankām un tiesībsargājošajām iestādēm. Tomēr, ja jūsu līdzekļi ir iegūti godīgā ceļā, pat ja darījumu ķēde ir sarežģīta, jums ir visas tiesības un iespējas tos nosargāt.

Pilsonība ar "īpašu likumu": Vai Saeima neveido bīstamu precedentu un neapdraud tiesiskumu?

Mon, 01 Dec 2025 07:49:55 GMT

Saeimas ar likumu ir nolēmusi atzīst par Latvijas pilsoni kādi sīrieti. Lai gan konkrētais gadījums pirmajā acu uzmetienā šķiet cilvēcīgs birokrātiska strupceļa risinājums, no tiesiskā un nacionālās drošības viedokļa šī prakse – piešķirt pilsonību ar individuālu likumu personai, kura nespēj izpildīt vispārējos naturalizācijas kritērijus – ir vērtējama kritiski. Vai Latvijas pilsonība nekļūst par politiskas vienošanās objektu, apejot likumā noteikto kārtību?

Latvijas Pilsonības likums skaidri nosaka naturalizācijas kārtību. Viens no pamatnosacījumiem (12. panta pirmās daļas 6. punkts) ir nepieciešamība atteikties no iepriekšējās pilsonības. Šī norma nav formāla – tā ir vērsta uz tiesisko skaidrību un lojalitātes nedalāmību. Konkrētajā gadījumā pretendents, Sīrijas pilsonis ir izpildījis citus nosacījumus (dzīvo Latvijā, ir precējies ar pilsoni, maksā nodokļus), taču nespēj uzrādīt dokumentu par atteikšanos no Sīrijas pilsonības, jo Sīrijas likumdošana un pašreizējā situācija to nepieļauj. Tā vietā, lai risinātu šo problēmu sistēmiski (piemēram, grozot Pilsonības likumu attiecībā uz personām no valstīm, kur atteikšanās nav iespējama), likumdevējs izvēlas radīt "ekskluzīvu koridoru" vienai personai.

Tiesiskā valstī likumiem jābūt vispārīgiem. Individuālo likumu pieņemšana (t.s. ad hoc likumdošana) konkrētām personām, lai tās atbrīvotu no likuma prasību izpildes, rada nevienlīdzīgu attieksmi pret citiem pretendentiem, kuriem atteikta naturalizācija līdzīgu iemeslu dēļ, bet kuriem nav piekļuves lobijam Saeimā.

Parasti pilsonību ar īpašu Saeimas lēmumu piešķir par izciliem nopelniem valsts labā (piemēram, kultūras vai sporta leģendām). Šajā gadījumā anotācijā kā pamatojums minēta pretendenta integrācija un darba devēja rekomendācija. Lai gan pretendents vada vairāk nekā 200 darbinieku un ir "reģionālais vadītājs", rodas jautājums: vai veiksmīga karjera privātajā sektorā un nodokļu maksāšana (kas ir katra rezidenta pienākums) automātiski kvalificējas kā "īpašs gadījums", kura dēļ jāiedarbina augstākā likumdevēja vara? Ja mēs pazeminām "īpašo nopelnu" latiņu līdz vienkārši "labam, lojālam darbiniekam", mēs riskējam devalvēt pilsonības institūtu.

Vissatraucošākais aspekts ir drošība. Piešķirot pilsonību ar šo likumu, Saeima faktiski legalizē dubultpilsonību ar Sīriju. Lai gan pretendents ir parakstījis solījumu atteikties no Sīrijas pilsonības, "tiklīdz radīsies tiesiska iespēja", realitātē šī iespēja var nerasties nekad. Sīrija ir valsts ar augstu nestabilitātes risku un naidīgu režīmu. Lai gan Latvijas drošības iestādes (VDD, SAB utt.) šobrīd nav atradušas kompromitējošu informāciju, drošības dienestu resursi nav bezizmēra, lai monitorētu potenciālos riskus nākotnē, ko rada pilsoņi ar neformālu saikni ar trešajām valstīm.

Piešķirot pilsonību personai, kura juridiski paliek saistīta ar Sīriju, Latvija uzņemas risku. Vai valsts ir gatava aizstāvēt savu jauno pilsoni, ja viņš nonāk Sīrijas jurisdikcijā? Vai mēs neradām precedentu, ka pilsonības iegūšanai pietiek ar "garantijas vēstuli" un solījumu, ignorējot reālo ģeopolitisko situāciju?

Saeima demonstrē bīstamu tendenci – likumdevēja vēlmi risināt administratīvas un juridiskas problēmas ar politiskiem lēmumiem.

Likuma apiešana: Individuālie likumi nedrīkst kļūt par instrumentu, kā apiet Pilsonības likuma prasības.
Drošības vakums: Tiek radīta personu grupa ar de facto dubultpilsonību ar riska valstīm, ko Pilsonības likums pamatā nepieļauj.
Vienlīdzības princips: Šāda prakse diskriminē citus godprātīgus Latvijas iedzīvotājus, kuri saskaras ar līdzīgiem birokrātiskiem šķēršļiem, bet nebauda politisku atbalstu.

Latvijas pilsonība ir privilēģija un tiesiska saikne, nevis korporatīvs bonuss vai birokrātisks izņēmums. Saeimai būtu jākoncentrējas uz sistēmisku likumdošanas sakārtošanu, nevis individuālu "ielāpu" likšanu, kas ilgtermiņā vājina tiesiskumu un valsts drošību.

Senāta atziņas par krievijas pilsoņa piespiedu izraidīšanu un iekļaušanu "melnajā sarakstā"

Fri, 28 Nov 2025 06:56:40 GMT

✔️ Nesenā Latvijas Republikas Senāta rīcības sēdes lēmumā (Lieta Nr. SKA-372/2025) tika nostiprinātas vairākas būtiskas atziņas imigrācijas tiesību jomā. Lieta skāra krievijas (tā nav drukas kļūda, apzināti rakstu ar mazo burtu) pilsoņa piespiedu izraidīšanu, kurš tika atzīts par apdraudējumu valsts drošībai. Šis nolēmums sniedz skaidru ieskatu, kā tiesas vērtē līdzsvaru starp indivīda tiesībām uz privāto dzīvi un nacionālās drošības interesēm.

✔️ Viens no galvenajiem pieteicēja argumentiem bija tiesību uz privāto un ģimenes dzīvi (Satversmes 96. pants, Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pants) aizskārums, norādot uz ciešām saitēm ar Latviju. Tomēr Senāts apstiprināja zemākas instances tiesas secinājumu: lai gan izraidīšana nenoliedzami ierobežo privāto dzīvi, šīs tiesības nav absolūtas. Īpašs svars tiek piešķirts Latvijas nacionālās drošības interesēm, ja persona ir terorismu atbalstošas valsts (krievijas) pilsonis, kura rīcība rada apdraudējumu. Tiesa uzsvēra, ka lēmums ir samērīgs, ja persona nav materiāli vai psiholoģiski atkarīga no Latvijā palikušajiem ģimenes locekļiem un ir spējīga dzīvot citur. Līdz ar to valsts drošības apsvērumi konkrētajā gadījumā guva virsroku pār indivīda diskomfortu.

✔️ Lietā tika diskutēts par "cieņpilnu izraidīšanu". Pieteicējs sūdzējās, ka viņam netika dota iespēja (vismaz 7 dienas) pašam sakravāt mantas un brīvprātīgi atstāt valsti, tā vietā tiekot nogādātam uz robežas bez nodrošināta tālāka transporta.

Senāts norādīja uz būtisku atšķirību starp brīvprātīgu aizbraukšanu un piespiedu izraidīšanu gadījumos, kad pastāv valsts drošības draudi:

Nav "sagatavošanās laika": Ja ārzemnieks rada draudus valsts drošībai, robežsardzei ir pienākums informēt personu ne vēlāk kā vienu stundu pirms izraidīšanas, nevis dot nedēļu laika.
Process ir piespiedu: Lēmums par piespiedu izraidīšanu pēc būtības nav izpildāms, ļaujot personai brīvprātīgi izbraukt.
Cieņas ievērošana: Fakti liecināja, ka pieteicējam bija līdzi dokumenti, nauda, apģērbs un transports (sava automašīna), līdz ar to "sadzīviskas

✔️ Pieteicējs mēģināja apstrīdēt pašu faktu, ka viņš būtu veicis prettiesiskas darbības, norādot, ka pret viņu nav uzsākts ne kriminālprocess, ne administratīvā pārkāpuma process. Tiesa noraidīja šo argumentu, skaidrojot, ka Imigrācijas likums neparedz obligātu kriminālprocesu kā priekšnoteikumu iekļaušanai "melnajā sarakstā". Turklāt tiesa drīkstēja balstīties uz faktu konstatāciju iepriekšējā tiesvedībā (par iekļaušanu sarakstā), neizvērtējot tos pašus apstākļus no jauna.

✔️ Šis Senāta lēmums apstiprina stingro nostāju valsts drošības jautājumos. Tas atgādina, ka personām, kuras iekļautas "melnajā sarakstā" drošības apsvērumu dēļ, iespējas atsaukties uz privātās dzīves neaizskaramību ir būtiski ierobežotas, un izraidīšanas process var tikt īstenots nekavējoties, bez iepriekšēja brīdinājuma perioda mantu savākšanai.

ES tiesas uzspiestā viendzimuma laulība un Latvijas suverenitātes izaicinājums

Thu, 27 Nov 2025 07:58:58 GMT

✔️ Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir radījusi jaunāko un potenciāli bīstamāko precedentu dalībvalstu konstitucionālās suverenitātes ierobežošanai. Lai gan spriedums (ECLI:EU:C:2025:917), kas interpretē brīvu pārvietošanos (LESD 20. un 21. pants), tiešā veidā neuzliek Latvijai pienākumu mainīt Satversmes tekstu, tā ietekme ir fundamentāls uzbrukums Latvijas Republikas Satversmes 110. pantā nostiprinātajam laulības konstitucionālajam kodolam.

✔️ Latvijas Republikas Satversmes 110. pants nav tukša deklarācija. Tā ir valsts pamatlikuma negrozāmā vērtība, kas skaidri un nepārprotami nosaka: "Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti..." Šis pants konstitucionālajā līmenī nostiprina heteroseksuālu laulību kā ekskluzīvu institūtu. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Satversmes tiesa (ST), lai gan tā ir atzinusi pienākumu nodrošināt viendzimuma pāru ģimenes dzīves tiesisko aizsardzību (jo ģimene ir plašāks jēdziens), tā ir konsekventi uzsvērusi: šis pienākums nedrīkst tikt izpildīts, izmantojot institūtu, kas Satversmes 110. panta izpratnē būtu identisks laulībai. Tādējādi jebkurš mēģinājums atzīt viendzimuma savienības kā "laulību" Civilstāvokļa aktu reģistrā ir tieša pretruna ar tautas gribu, kas nostiprināta Satversmē.

✔️ Zem aizsega "Savienības pilsoņu brīva pārvietošanās" (LESD 20. un 21. pants), EST veic bīstamu juridisku manevru, kas faktiski mēģina apiet dalībvalstu suverenitāti ģimenes tiesību jautājumos. EST uzspiež dalībvalstīm savu "dzimumneitrālā laulātā" jēdzienu. Tas nozīmē: ja kāds Latvijas pilsonis (vai cita ES pilsonis) ir noslēdzis viendzimuma laulību citā dalībvalstī, Latvijai ir pienākums atzīt šo statusu – nevis kā "laulību", bet kā tiesības piešķirt laulātajam, kas nav ES pilsonis, atvasinātās uzturēšanās tiesības. Formāli: Latvijai atļauts saglabāt Satversmes 110. panta vārdisko definīciju, bet, tai pašā laikā, Latvijai ir spiesta atzīt visas ES tiesību radītās sekas, kas izriet no viendzimuma laulības – nodrošinot personai tiesības, kas ir identiskas likumīga laulātā tiesībām. Tādējādi tiek panākta funkcionāla atzīšana bez nosaukuma "laulība". Šāda ES iejaukšanās rada tiesisku necaurredzamību un faktiski izdzen caurumu Satversmes aizsardzības mūri.

✔️ EST spriedums skaidri pasaka, ka citu ES valstīs noslēgtas viendzimuma laulības ir jāatzīst – bet tikai tādā mērā, lai nodrošinātu ES tiesību izrietošās tiesības (piemēram, uzturēšanās tiesības, pārvietošanās brīvību). Likumdevēja pienākums ir izstrādāt atbilstošu partnerattiecību regulējumu, tādējādi nodrošinot viendzimuma pāru tiesisko aizsardzību, neskarot laulības institūtu. Tomēr, jebkāds mēģinājums ārvalstīs noslēgtu viendzimuma laulību reģistrēt Civilstāvokļa aktu reģistrā kā "laulību" Latvijas iekšējās tiesībās ir nekavējoties jāaptur, atsaucoties Satversmes 110. pantu.

✔️ Latvijai ir tiesības un konstitucionāls pienākums aizsargāt savu laulības definīciju. Mēs nedrīkstam ļaut, lai "brīvas pārvietošanās" doktrīna kļūtu par vārti, caur kuriem tiek demontēts valsts konstitucionālais kodols. Mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai ES uzspiestais "laulātā" statuss nepārvērstos par "de facto" viendzimuma laulību mūsu dzimtenē.

Kad noilgums kļūst par nolaidības aizsegu, jeb kāpēc cietušajam ir jācīnās ne tikai ar noziedznieku, bet arī ar sistēmu?

Tue, 25 Nov 2025 07:54:46 GMT

✔️Tiesiskā valstī ikviens cietušais paļaujas, ka, vēršoties policijā, tiks iedarbināts taisnīguma mehānisms. Viņš sagaida, ka valsts aparāts – policija un prokuratūra – veltīs savus resursus, lai noskaidrotu patiesību un sauktu vainīgos pie atbildības. Diemžēl prakse nereti demonstrē skarbu realitāti: cīņa par taisnīgumu kļūst par paša cietušā cīņu ar sistēmas inerci, un lielākais šķērslis ceļā uz rezultātu ir nevis noziedznieka viltība, bet gan izmeklēšanas iestāžu klaja un ilgstoša bezdarbība. Nesen mūsu biroja praksē noslēdzās kāds kriminālprocess, kas kalpo kā bēdīgs piemērs tam, kā valsts aparāts pats diskreditē savu darbu un liedz cietušajam tiesības uz taisnīgu lietas noregulējumu.

✔️ Stāsts ir klasisks. Kriminālprocess tika uzsākts par dokumenta viltošanu – konkrēti, par paraksta viltošanu būtiskos būvniecības dokumentos, lai prettiesiski iegūtu atļaujas. Jau pašā procesa sākumā, pateicoties cietušā neatlaidībai, tika iegūts izšķirošs un objektīvs pierādījums – rokraksta ekspertīzes atzinums. Šis atzinums kategoriski apstiprināja, ka cietušais dokumentu nav parakstījis un ka paraksts ir viltots. Būtu loģiski sagaidīt, ka pēc šāda corpus delicti (noziedzīga nodarījuma sastāva) apstiprinājuma sekos aktīva izmeklēšana: tiks pratinātas visas iesaistītās personas, analizēti motīvi un noskaidrots konkrētais vainīgais no sākotnēji diezgan skaidri identificējamā personu loka. Taču notika pretējais. Sekoja vairāk nekā četrus gadus ilgs klusums un sistemātiska bezdarbība.

✔️ Kriminālprocesa likums nosaka saprātīgus termiņus. Taču šajā gadījumā vairāk nekā piecu gadu periodā kopš nozieguma izdarīšanas izmeklēšana faktiski netika virzīta. Cietušā pārstāvis vairākkārt vērsās ar sūdzībām un lūgumiem par procesa virzību, taču atbildē saņemot vai nu formālus solījumus, vai klusumu. Rezultāts šādai nolaidībai bija tikpat paredzams, cik absurds: iestājās kriminālatbildības noilgums. Un tikai tad sistēma "pamodās", lai pieņemtu lēmumu... par kriminālprocesa izbeigšanu. Valsts iestādes ar savu gadiem ilgo bezdarbību pašas radīja apstākļus, lai noziedznieks izvairītos no soda, un pēc tam šo pašu faktu – noilgumu – ciniski izmantoja kā formālu pamatu, lai lietu slēgtu.

✔️ Vēl satraucošāka šajā procesā ir prokuratūras loma. Tā vietā, lai kā uzraugošā iestāde aktīvi iejauktos, pieprasītu rezultātus un sodītu atbildīgos par klajo vilcināšanu, prokuratūra dažādos līmeņos aprobežojās ar formālu sūdzību izskatīšanu. Visās atbildēs uz cietušā sūdzībām tika konsekventi noraidīti argumenti par bezdarbību, un policijas lēmums par lietas izbeigšanu tika atzīts par likumīgu. Augstāks prokurors pat norādīja, ka, lai gan ekspertīze apstiprina viltojuma faktu, pierādījumu kopums neesot bijis pietiekams, lai kādu personu sauktu pie atbildības.

Šis arguments ir absurds,jo:

Policija neveic izmeklēšanu, lai savāktu pierādījumus.
Tā kā izmeklēšana netiek veikta, jauni pierādījumi netiek iegūti.
Prokuratūra attaisno lietas izbeigšanu, jo... trūkst pierādījumu, kurus policijai bija pienākums savākt, bet tā to nedarīja.

Šajā vairāk nekā piecus gadus ilgajā epopejā pie atbildības par klaju nolaidību un lietas novilcināšanu nav saukts neviens izmeklētājs, neviens policijas priekšnieks un neviens uzraugošais prokurors. Sistēma ir pasargājusi pati sevi, upurējot cietušā tiesības.

✔️ Šis gadījums nav unikāls. Tā ir sistēmiska problēma, kas grauj sabiedrības uzticību tiesībsargājošajām iestādēm. Saeima šā gada 20. novembrī, ģenerālprokurora amatā ir apstiprinājusi Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroru Armīnu Meisteru. Mēs paužam patiesu cerību, ka jaunais ģenerālprokurors spēs ne tikai runāt par likuma varu, bet arī reāli lauzt šo gadiem iestrādāto formālisma un savstarpējās atbildības piesegšanas praksi. Ir nepieciešama nevis formāla uzraudzība "ķeksītim", bet reāla kontrole un neizbēgama atbildība amatpersonām, kuru nolaidības dēļ noziedznieki paliek nesodīti.

✔️ Ko šī pieredze māca citiem cietušajiem? Negaidiet! Ja redzat, ka jūsu kriminālprocess netiek virzīts – rīkojieties! Tiesiskā valstī nav pieļaujama situācija, ka policijas "tūļāšanās" dēļ noziedznieki izsprūk no soda. Tāpēc mūsu ieteikums klientiem un ikvienam, kurš nonācis līdzīgā situācijā, ir skarbs, bet patiess - sūdzieties prokuratūrai par policijas bezdarbību. Sūdzieties regulāri – kaut vai katru mēnesi. Tikai pastāvīgs, neatlaidīgs un juridiski pamatots spiediens spēj piespiest šo inerto sistēmu kustēties. Diemžēl cīņa par taisnīgumu šodien prasa no cietušā ne tikai pacietību, bet arī aktīvu un nerimstošu cīņu par savām tiesībām.

VID patvaļa un "spēles noteikumu mainīšana" – Senāts atkal nostājas uzņēmēju pusē

Mon, 24 Nov 2025 06:46:42 GMT

✔️ Senāta spriedumā (Lieta SKA-47/2025) tiesa ir devusi nepārprotamu signālu Valsts ieņēmumu dienestam (VID): ierēdņi nedrīkst patvaļīgi interpretēt tiesību normas sev ērtākajā veidā un piemērot stingrākus noteikumus ar atpakaļejošu datumu. Šis spriedums ir nozīmīga uzvara ne tikai konkrētajam uzņēmumam, bet visiem nodokļu maksātājiem, kuri saskārušies ar VID formālismu. Senāts 2025. gada 23. oktobrī pieņēma spriedumu lietā, kurā SIA "Limbažu ceļi" apstrīdēja VID atteikumu piešķirt Covid-19 atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai. Lietas pamatā bija strīds par to, kā ierēdņi izprot jēdzienu "apgrozījums" un vai valsts kļūdas dēļ uzņēmējam var liegt atbalstu, aizbildinoties ar termiņu beigām.

✔️ Strīda būtība slēpās apgrozījuma aprēķināšanas metodikā. Uzņēmums 2021. gada janvārī lūdza atbalstu, pamatojot apgrozījuma kritumu ar datiem no grāmatvedības uzskaites (neto apgrozījums). Savukārt VID atteica atbalstu, jo apgrozījuma kritumu rēķināja, balstoties tikai uz PVN deklarācijas 40. rindas datiem ("kopējā darījumu vērtība"). PVN deklarācijā tiek iekļauti arī darījumi, kas nav uzņēmuma pamatdarbības ieņēmumi, piemēram, pamatlīdzekļu pārdošana atgriezeniskā līzinga ietvaros. VID pieeja mākslīgi "uzpūta" uzņēmuma apgrozījumu, radot maldīgu priekšstatu, ka krituma nav. Senāts asi kritizēja šādu pieeju, norādot:

PVN deklarācija nav universāls mērs. Tiesa uzsvēra, ka Gada pārskatu likumā noteiktais "neto apgrozījums" un PVN deklarācijas "kopējā darījumu vērtība" ir saturiski atšķirīgi jēdzieni.
Likuma jēga ir svarīgāka par formu. Brīdī, kad uzņēmums pieteicās atbalstam, noteikumi neprecizēja, ka jāskatās tikai PVN deklarācija. Tāpēc ar jēdzienu "apgrozījums" bija jāsaprot patiesais saimnieciskās darbības apgrozījums (neto apgrozījums), nevis tehniska summa PVN deklarācijā.

✔️ Vēl satraucošāka bija VID rīcība, mēģinot pamatot savu lēmumu ar noteikumu grozījumiem, kas stājās spēkā vairākus mēnešus pēc tam, kad uzņēmums jau bija iesniedzis pieteikumu. Ministru kabinets 2021. gada maijā veica grozījumus, nosakot, ka turpmāk apgrozījumu tiešām vērtēs pēc PVN deklarācijām, anotācijā to nosaucot par "tehniskiem precizējumiem". Senāts šo argumentāciju sagrāva, norādot, ka tie nebija vis tehniski precizējumi, bet gan jauns tiesiskais regulējums pēc būtības. Tiesa norādīja, ka VID nedrīkstēja piemērot vēlāk pieņemtos, uzņēmējam nelabvēlīgos grozījumus attiecībā uz situāciju, kas radusies pirms to spēkā stāšanās. Tas ir klajš tiesiskās paļāvības principa pārkāpums.

✔️ Būtisks pavērsiens judikatūrā ir Senāta atziņa par atbalsta izmaksu pēc programmas beigām. Zemākas instances tiesa uzskatīja, ka, tā kā atbalsta piešķiršanas termiņš (2022. gada 30. jūnijs) ir beidzies, tiesa vairs nevar uzdot VID izdot labvēlīgu administratīvo aktu. Senāts, atsaucoties uz Eiropas Savienības Tiesas praksi, šo pieņēmumu noraidīja. Ja iestāde (VID) ir nepamatoti atteikusies piešķirt atbalstu termiņa laikā, atbalstu var un vajag izmaksāt arī pēc termiņa beigām, lai novērstu pieļauto netaisnību. Valsts nevar gūt labumu no savām kļūdām vai tiesvedības ilguma.

✔️ Šis spriedums kalpo kā atgādinājums VID:

Iedziļināties būtībā: Automātiska datu ņemšana no PVN deklarācijām bez ekonomiskās būtības izvērtēšanas nav pieļaujama, ja likums to tieši neparedz.
Ievērot tiesiskumu: Nevar piemērot jaunus ierobežojumus pagātnes darījumiem.
Uzņemties atbildību: "Programma ir beigusies" nav arguments, ja atteikums sākotnēji bijis prettiesisks.

✔️ Ja jūsu uzņēmumam ir nepamatoti atteikts valsts atbalsts vai VID lēmumi šķiet balstīti uz formāliem, nevis faktiskiem apstākļiem, aicinām vērsties pēc juridiskās palīdzības. Kā pierāda šī lieta – taisnību var panākt arī pret valsti.

Rokas nauda: Kad pārdevēja vilcināšanās noved pie pienākuma maksāt dubultā

Fri, 21 Nov 2025 07:21:46 GMT

✔️ Nekustamā īpašuma iegāde ir viens no nozīmīgākajiem darījumiem daudzu cilvēku dzīvē. Lai apliecinātu nodomu nopietnību, puses bieži slēdz rokas naudas līgumu. Bet ko darīt, ja pārdevējs pēc rokas naudas saņemšanas pēkšņi sāk vilcināties, izvairīties no līguma slēgšanas un, kā vēlāk izrādās, cenšas iegūt lielāku peļņu? Nesen mūsu biroja advokāts pārstāvēja klientu (Pircēju) tieši šādā lietā, kas veiksmīgi noslēdzās ar tiesas spriedumu par labu mūsu klientam, piedzenot no negodprātīgā Pārdevēja rokas naudu dubultā apmērā.

✔️ Stāsts sākās klasiski: mūsu klients (Pircējs) noslēdza rokas naudas līgumu ar kāda nekustamā īpašuma Pārdevēju. Pircējs samaksāja vairāku tūkstošu eiro lielu rokas naudu, un abas puses vienojās par konkrētu termiņu, līdz kuram jānoslēdz galīgais pirkuma līgums. Taču drīz pēc rokas naudas saņemšanas Pārdevēja rīcība krasi mainījās. Sākās apzināta laika vilcināšana:

Laika posmā līdz noteiktajam termiņam Pārdevējs un viņa piesaistītais nekustamā īpašuma aģents iesniedza Pircējam vairāk nekā 10 (!) dažādas pirkuma līguma redakcijas .
Mūsu klients darīja visu, lai darījums notiktu. Viņš piekrita pilnīgi visām Pārdevēja piedāvātajām versijām un neierosināja nevienu paša labojumu.
Nebūtiski labojumi: Pārdevēja ieteiktie labojumi bija sīki un pēc būtības nemainīja darījuma nosacījumus (piemēram, punktu pārnešana, vārdu nomaiņa).
Kad beidzot tika saskaņots konkrēts laiks pie notāra līguma parakstīšanai, Pārdevējs to atcēla pēdējā brīdī – tikai dažas stundas pirms vizītes. Kā iegansts tika minēts tas, ka Pārdevējs neesot paspējis iepazīties ar pēdējo līguma versiju, kuru, starp citu, bija sagatavojis viņa paša piesaistīts jurists.

Noteiktais termiņš pagāja, un pirkuma līgums tā arī netika noslēgts.

✔️ Tiesā Pārdevējs savu vainu neatzina un centās atbildību novelt uz Pircēju. Viņa galvenie argumenti bija:

Pircējs neesot atbildējis uz pēdējo (vienpadsmito) līguma versiju, kas viņam nosūtīta neilgi pirms termiņa beigām.
Līguma labojumi esot bijuši "juridiski būtiski", saistīti ar bankas hipotēku un laulātā piekrišanu.
Pircējam pašam vajadzēja lūgt pagarināt rokas naudas līguma termiņu.

✔️ Pārstāvot mūsu klientu, mēs tiesā pierādījām, ka Pārdevēja rīcība bija apzināta izvairīšanās no līguma slēgšanas, lai pārdotu īpašumu par augstāku cenu. Tiesa pilnībā piekrita mūsu argumentācijai. Ko atklāja tiesa?

Pircējs bija aktīvs: Tiesa, izpētot e-pasta saraksti, konstatēja, ka Pārdevēja apgalvojums par Pircēja klusēšanu ir nepatiess. Mūsu klients bija aktīvi komunicējis līdz pat pēdējām termiņa dienām un bija skaidri paudis gatavību parakstīt jebkuru Pārdevēja gala versiju.
Atrunas bija nepamatotas: Tiesa noraidīja Pārdevēja aizbildinājumus. Izrādījās, ka Pārdevēja laulātās piekrišana darījumam bija notariāli apliecināta jau labu laiku pirms atceltās vizītes pie notāra. Tāpat Pārdevējs neiesniedza nekādus pierādījumus, ka banka būtu likusi šķēršļus darījumam.
Apzināta vilcināšanās: Tiesa atzina, ka nemitīgie, sīkie labojumi, kas nāca tikai no Pārdevēja puses, un pēkšņā notāra vizītes atcelšana bija "nekonsekventa rīcība" un apzināta laika novilcināšana.
Patiesais motīvs – peļņa: Visskaidrākais pierādījums Pārdevēja negodprātībai parādījās uzreiz pēc rokas naudas līguma termiņa beigām. Tikai trīs dienas pēc termiņa īpašums tika ievietots publiskā sludinājumu portālā par cenu, kas bija par desmitiem tūkstošu eiro augstāka nekā tā, par kuru bija panākta vienošanās ar mūsu klientu. Drīz pēc tam Pārdevējs īpašumu pārdeva trešajai personai par ievērojami lielāku summu.

✔️ Tiesa nosprieda, ka pirkuma līgums nav noslēgts viennozīmīgi Pārdevēja vainas dēļ. Viņa rīcība tika kvalificēta kā izvairīšanās no līguma slēgšanas Civillikuma 1730. panta izpratnē. Rezultātā tiesa pilnībā apmierināja mūsu klienta prasību un nolēma piedzīt no Pārdevēja rokas naudu dubultā apmērā (Pircēja samaksāto summu plus tādu pašu summu kā sodu), kā arī piedzīt no Pārdevēja visus tiesāšanās izdevumus, ieskaitot mūsu klienta samaksāto valsts nodevu un izdevumus par advokāta palīdzību.

✔️ Šī lieta spilgti izgaismo, cik būtiska ir ne tikai paša rokasnaudas līguma esamība, bet arī tā kvalitāte un detalizācija. Daudzi kļūdaini uzskata rokasnaudas līgumu par vienkāršu kvīti par naudas saņemšanu. Patiesībā tas ir pilnvērtīgs līgums, kas nodibina pusēm saistošas saistības. Lai novērstu tieši tādus riskus, kādi parādījās šajā lietā – kur viena puse var ļaunprātīgi vilcināt procesu, bezgalīgi labojot pirkuma līguma projektu – mūsu birojs vienmēr iesaka rīkoties proaktīvi.

✔️ Visefektīvākais veids, kā izvairīties no nākotnes strīdiem par pirkuma līguma saturu, ir sagatavot un saskaņot pilnu pirkuma līguma projektu pirms rokasnaudas līguma parakstīšanas. Šis saskaņotais pirkuma līguma projekts ir jāpievieno rokasnaudas līgumam kā neatņemams pielikums. Šādā veidā rokas nauda vairs nenodrošina tikai abstraktu "nodomu pirkt", bet gan apņemšanos noslēgt konkrētu, jau saskaņotu līgumu. Tas pilnībā izslēdz iespēju vēlāk iebilst pret līguma noteikumiem vai izmantot to rediģēšanu kā laika vilcināšanas taktiku.

✔️ Šis gadījums kalpo kā spēcīgs atgādinājums, ka rokas naudas līgums ir abpusēji saistošs. Pārdevējs nevar vienkārši "pārdomāt" vai apzināti vilcināt procesu, cerot uz izdevīgāku darījumu, un vienlaikus paturēt saņemto rokas naudu. Tiesa redz cauri formālām atrunām un vērtē pušu faktisko rīcību un patiesos motīvus.

Jau atkal tiesa pārmāca VID, jeb pārmērīgi informācijas pieprasījumi pirms audita ir atzīstami par administratīviem aktiem un pārsūdzami tiesā

Thu, 20 Nov 2025 07:17:18 GMT

✔️ Ikviens uzņēmējs zina, ko nozīmē saņemt vēstuli no Valsts ieņēmumu dienesta (VID). Bieži vien šīs vēstules ietver plašus un apjomīgus informācijas pieprasījumus, kas prasa iesniegt grāmatvedības reģistrus un kontu izdrukas par vairākiem gadiem. Līdz šim uzņēmēji bija nostādīti neapskaužamā situācijā: nepildīt prasību nozīmēja riskēt ar bargām sekām, bet vēršanās tiesā bieži tika noraidīta, tiesnešiem uzskatot šādus pieprasījumus tikai par "procesuālām darbībām", kuras nevar pārsūdzēt. Taču Latvijas Republikas Senāts nesenā 2025. gada 29. oktobra lēmumā lietā Nr. SKA-410/2025 ir spēris izšķirošu soli uzņēmēju tiesību aizsardzībā, mainot šo bīstamo praksi. Šis lēmums kalpo kā nopietns signāls VID, ka dienesta rīcībai ir robežas.

✔️ Konkrētajā lietā VID bija vairākkārt, 6 mēnešu garumā, pieprasījis kādam uzņēmumam iesniegt pilnas kontu izdrukas un grāmatvedības reģistrus par vairāk nekā divu gadu periodu. Būtiski, ka VID saviem pieprasījumiem pievienoja nopietnus brīdinājumus. Dienests informēja, ka informācijas nesniegšanas gadījumā tam ir tiesības uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, uzsākt saimnieciskās darbības apturēšanas procesu, kā arī pieņemt lēmumu par uzņēmuma izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra. Uzņēmums iebilda, ka pieprasījumi ir nepamatoti un draudošās sekas – nesamērīgas. Taču Administratīvās rajona tiesas tiesnesis atteicās pieņemt pieteikumu, sekojot līdzšinējai praksei un atzīstot VID pieprasījumu par nepārsūdzamu procesuālu darbību.

✔️ Senāts pilnībā atcēla zemākās instances tiesneša lēmumu, skaidri nodalot divas atšķirīgas situācijas.

Vienkārša uzklausīšana: Ja iestāde prasa informāciju, lai pieņemtu lēmumu, un vienīgās sekas tās nesniegšanai ir risks, ka lēmums būs personai nelabvēlīgs (jo tā nav izteikusies), tad tas ir tikai starplēmums vai procesuāla darbība.
Obligāts pienākums ar sodu: Turpretim, ja informācijas pieprasījums ir obligāti izpildāms un par tā nepildīšanu draud nelabvēlīgas sekas (piemēram, sods, darbības apturēšana), šāds pieprasījums rada tiesiskās sekas un ir uzskatāms par administratīvo aktu .

Senāts norādīja, ka šajā lietā VID pats bija konsekventi uzsvēris nelabvēlīgās sekas. Tādējādi dienests neapšaubāmi bija uzlicis uzņēmumam obligātu pienākumu, nevis tikai piedāvājis iespēju tikt uzklausītam. Līdz ar to šāds pieprasījums ir administratīvais akts un to var pārsūdzēt tiesā.

✔️ Nosūtot lietu atpakaļ rajona tiesai, Senāts deva skaidrus norādījumus, kas tiesai būs jāpārbauda pēc būtības. Šie punkti tieši kritizē līdzšinējo VID visatļautību:

Patvaļas pārbaude: Tiesai jāvērtē, vai VID informācijas pieprasījums nav prettiesisks un patvaļīgs.
Mērķa skaidrība: Jāpārbauda, vai uzņēmējam vispār ir saprotams pieprasījuma un izmeklēšanas mērķis. Senāts norāda, ka neskaidrs mērķis "hipotētiski paver ceļu iestādes patvaļai". Tas ir īpaši svarīgi, jo lietā uzņēmējs pauda bažas, ka patiesais mērķis ir pārbaudīt amatpersonas, kas jau skar datu aizsardzības (GDPR) jautājumus.
Samērīgums un "ēnu audits": Vissvarīgākais – tiesai jāvērtē, vai pieprasījums ir samērīgs. Senāts tieši norāda uz problēmu, ka pieprasījums, kas veikts pirms oficiāla administratīvā procesa (piemēram, audita) uzsākšanas, var būt "tik apjomīgs un apgrūtinošs, ka būtībā atbilst likumā regulētam nodokļu kontroles vai audita procesam".

✔️ Ko tas nozīmē jūsu biznesam? Šis Senāta lēmums ir būtiska uzvara uzņēmēju tiesību aizsardzībā. Tas apstiprina:

VID nevar slēpties aiz "procesuālām darbībām" : Ja VID pieprasa informāciju un vienlaikus draud ar saimnieciskās darbības apturēšanu vai izslēgšanu no PVN reģistra, tas nav tikai "pieprasījums" – tas ir lēmums, kuru var un vajag pārsūdzēt.
Aizsardzība pret "zvejošanu" : Tas dod tiesisku pamatu cīnīties pret pārmērīgiem, nesamērīgiem un neskaidriem informācijas pieprasījumiem, kas vairāk līdzinās "datu zvejošanai" vai mēģinājumam veikt pilnvērtīgu auditu bez tā oficiālas uzsākšanas un procedūru ievērošanas.
Tiesības uz skaidrību : Uzņēmējam ir tiesības saprast, kādam mērķim VID datus vāc, lai spētu pamatoti iebilst vai norādīt uz pieprasījuma nesamērīgumu.

✔️ Mūsu birojs atzinīgi vērtē šo Senāta lēmumu, kas veicina tiesiskāku un paredzamāku vidi uzņēmējdarbībā. Ja esat saņēmis no VID informācijas pieprasījumu, kas šķiet apjomīgs, nepamatots vai ir papildināts ar draudiem, ir svarīgi zināt savas tiesības.

Apgabaltiesa aptur VID, jeb kā mēģinājums mākslīgi sadārdzināt auto cieta sakāvi

Wed, 19 Nov 2025 10:03:13 GMT

✔️Nesenā Administratīvās apgabaltiesas lieta Nr. A420242723 https://app.lexu.lv/file/3da0a28f-f69b-404d-8256-c26af31fdbb6.pdf kalpo kā spilgts atgādinājums par to, cik bīstams var būt valsts iestādes formālisms un kāpēc tiesas loma saprātīgas tiesiskuma kontroles nodrošināšanā ir neatsverama. Lietā, kurā Valsts ieņēmumu dienests centās uzņēmumam liegt PVN priekšnodokļa atmaksu, mākslīgi palielinot automašīnas iegādes vērtību, tiesa skaidri nostājās saprāta un tiesību normu jēgas, nevis tikai "burta" pusē.

✔️Strīds šķietami ir par grāmatvedības niansēm, bet pēc būtības – par veselo saprātu. Kāds uzņēmums iegādājās automašīnu par 49 981,82 eiro – summa, kas apzināti izvēlēta, lai nepārsniegtu likumā noteikto 50 000 eiro slieksni un auto netiktu klasificēts kā "reprezentatīvs automobilis". Taču VID radoši nolēma, ka automašīnas vērtībai jāpieskaita arī atsevišķs rēķins par drošības sistēmas nomu pieciem gadiem 4300 eiro vērtībā. Saskaitot šos divus darījumus, dienests ieguva "reprezentatīvu auto" un pamatu atteikt PVN atmaksu 4847,67 eiro apmērā. Šeit arī sākas VID kļūdu un pretrunu virkne, ko tiesa pamatoti un metodiski atspēkoja.

✔️Apgabaltiesas spriedums ir jāuzteic vairāku iemeslu dēļ, kas demonstrē augstu tiesisko domu un iedziļināšanos.

1️⃣Būtība pret formu: Drošības pakalpojums nav auto "uzlabojums". Tiesa paveica to, ko VID nespēja vai negribēja – nošķīra automašīnas iegādi no pakalpojuma nomas. Tiesa pareizi norādīja, ka drošības sistēma "Sherlog" nepadara pašu auto tehniski vai komerciāli vērtīgāku. Tās mērķis ir samazināt finansiālu risku (zādzību), un tas pēc būtības ir "apsardzes" pakalpojums, nevis automašīnas neatņemama sastāvdaļa vai vērtību paaugstinošs "uzlabojums". Kā trāpīgi norādīja pieteicējs – tas ir līdzīgi videoreģistratoram, kuru var jebkurā brīdī pielikt un noņemt.

2️⃣Likuma mērķa izpratne: Cīņa ar "mākslīgu" vērtības samazināšanu, nevis sods par drošību. Tiesa apskatīja patieso likuma mērķi. Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma norma par uzlabojumu pieskaitīšanu auto vērtībai 12 mēnešu laikā tika radīta, lai cīnītos pret mākslīgu iegādes vērtības samazināšanu. Proti, lai nevarētu nopirkt "pliku" auto par 49 000 eiro un nākamajā dienā no tā paša dīlera "piepirkt klāt" aprīkojumu par 10 000 eiro. Taču VID šo normu piemēroja akli un mehāniski. Tiesa norādīja, ka šī norma jāpiemēro šauri un tikai tad, ja ir ticamas pazīmes, ka notikusi mākslīga vērtības "šķelšana". Šajā gadījumā drošības pakalpojuma noma no trešās puses acīmredzami nebija šāds gadījums.

3️⃣Drosmīga un pamatota kritika par likuma nesamērīgumu. Visapbrīnojamākais ir tas, ka tiesa nebaidījās vērst uzmanību uz paša likuma absurdo dabu. Tiesa spriedumā tieši norāda uz "acīmredzamu neproporcionalitāti". Likums ir tāds, ka, pārsniedzot 50 000 eiro slieksni kaut vai par vienu eiro, uzņēmums zaudē tiesības uz priekšnodokli par visu summu, kas šajā gadījumā radītu zaudējumus virs 10 000 eiro. Tiesa pamatoti norāda, ka daudz samērīgāk būtu ierobežot priekšnodokļa atskaitīšanu tikai par pārsnieguma summu. Šāda tiesas attieksme liecina par rūpēm par samērīguma principu, nevis tikai formālu likuma izpildi.

✔️Šis spriedums atmasko vairākas sistēmiskas VID problēmas, kas uzņēmējiem rada liekus izdevumus un tiesvedības.

1️⃣Argumentu haoss: Uzlabojums vai iegādes izmaksa?

VID savos lēmumos tā arī nespēja izlemt, kas īsti ir šis drošības pakalpojums. Dienests vienlaikus apgalvoja, ka tās ir gan iegādes izmaksas, kas radušās pirms auto nodošanas ekspluatācijā (pēc Gada pārskatu noteikumiem), gan uzlabojumi, kas veikti pēc iegādes (pēc UIN likuma). Kā pamatoti norādīja pieteicējs un vēlāk apstiprināja tiesa, šie divi jēdzieni ir savstarpēji izslēdzoši. Vienas un tās pašas izmaksas nevar vienlaikus būt "pirms" un "pēc". Šāda VID argumentācija liecina vai nu par nekompetenci, vai apzinātu mēģinājumu "piemest" jebkuru normu, cerot, ka kāda no tām nostrādās.

2️⃣Faktu ignorēšana: Noma nav pirkums. VID spītīgi atteicās pieņemt faktu, ka drošības sistēma tika nomāta, nevis iegādāta īpašumā. VID savā lēmumā norādīja, ka, lai arī "noma un iegāde ir divi atšķirīgi darījuma veidi", tie esot jāvērtē kopsakarā. Būtībā VID pasaka – mēs zinām, ka tie ir divi dažādi darījumi, bet mēs izliksimies, ka tie ir viens, lai varētu piemērot sodu. Tiesa šādu faktu ignorēšanu nepieļāva.

3️⃣Cīņa ar vējdzirnavām: Strīds par kļūdainu rēķinu. Visbeidzot, apelācijas sūdzības gaitā atklājās, ka viss strīds ir bijis bezjēdzīgs. Izrādījās, ka sākotnējais rēķins par drošības sistēmas nomu uzņēmumam tika izrakstīts kļūdaini. Kļūda tika labota, un rēķinu apmaksāja privātpersona. Lai gan tiesa norādīja, ka šim apstāklim vairs nav izšķirošas nozīmes (jo tiesa jau bija atzinusi, ka pakalpojums jebkurā gadījumā nav pieskaitāms auto vērtībai), tas parāda ko citu. Tas parāda, ka VID bija gatavs iet cauri divām tiesu instancēm, tērējot valsts un uzņēmēja resursus, strīdā par darījumu, kura pamatā bija labota grāmatvedības kļūda.

✔️Administratīvā apgabaltiesa ir pieņēmusi ne tikai juridiski pamatotu, bet arī ekonomiski saprātīgu un samērīgu spriedumu. Tas ir skaidrs signāls VID, ka mehāniska un formāla likuma normu piemērošana, ignorējot darījumu ekonomisko būtību un tiesību normu jēgu, nav pieņemama. Uzslava tiesai par veselā saprāta un tiesiskuma aizstāvēšanu.

Tiesa beidzot aptur VID patvaļu. Spriedums apstiprina valsts atbildību par nepamatotu auditu un reputācijas graušanu

Fri, 14 Nov 2025 07:35:21 GMT

✔️Nesenā Administratīvās apgabaltiesas spriedumā https://gateway.elieta.lv/api/v1/PublicMaterialDownload/4082ce20-c192-49c1-b556-1f6a27c29da6 ir noteikts jauns un nozīmīgs standarts valsts atbildības lietās, uzņēmējiem gūstot svarīgu uzvaru pret Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcību. Tiesa ir skaidri norādījusi, ka dienesta darbības, kas grauj uzņēmuma reputāciju un rada ilgstošu tiesisko nenoteiktību, ir pamats nemantiskā kaitējuma atlīdzībai. Šis spriedums kalpo kā spilgts atgādinājums, ka valsts iestāžu pilnvaras nav absolūtas un ka tiesa var un ir gatava aizsargāt uzņēmējus no nesamērīgas un pat destruktīvas rīcības.

✔️Lieta sākās ar šķietami standarta VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) auditu, kas tomēr pārauga gandrīz divus gadus ilgā procesā (no 2019. līdz 2021. gadam). Šī procesa rezultātā uzņēmumam tika noteikts milzīgs nodokļu uzrēķins, soda naudas un nokavējuma naudas. Tomēr šī lieta izcēlās ar diviem kritiskiem apstākļiem:

Neilgi pēc audita uzsākšanas no uzņēmuma valdes locekļa tika pieprasīts kukulis, par ko nekavējoties tika informēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Uzņēmējs uzskatīja, ka turpmākā VID rīcība bija dienesta atriebība par vēršanos KNAB. Tiesa vēlāk konstatēja, ka kukuļa izspiedējiem bija piekļuve konfidenciālai VID informācijai par auditu, kas liecināja par prettiesisku informācijas noplūdi no pašas iestādes.
Audita laikā VID piemēroja virkni ārkārtīgi smagu nodrošinājuma līdzekļu. Tika ne tikai apķīlāti uzņēmuma īpašumi un PVN pārmaksas, bet arī tieši vērsti pasākumi pret uzņēmuma darbības kodolu:\. VID aizliedza uzņēmumam reģistrēt komercķīlu, tādējādi liedzot tam piesaistīt nepieciešamo finansējumu. Tāpat, VID pieņēma lēmumu, kas faktiski apturēja uzņēmuma sadarbību ar tā lielākajiem klientiem un finansētājiem, pieprasot tiem visus pieteicējam pienākošos līdzekļus pārskaitīt tieši VID.

✔️Viss stāsts sasniedza kulmināciju, kad pats VID ģenerāldirektors 2022. gadā pilnībā atcēla visu audita lēmumu kā prettiesisku un nepamatotu. Taču postījums uzņēmuma darbībai jau bija nodarīts. Kamēr pirmās instances tiesa uzņēmuma prasību par zaudējumu atlīdzību lielākoties noraidīja, piespriežot tikai simboliskus 680 eiro par juridiskajiem izdevumiem, Apgabaltiesa veica dziļu un visaptverošu lietas apstākļu analīzi, nonākot pie diametrāli pretējiem secinājumiem.

✔️Tiesa savā spriedumā tieši kritizēja VID par nesamērīgu un destruktīvu rīcību. Tiesa atzina, ka dienesta piemērotie nodrošinājuma līdzekļi bija vērsti uz uzņēmuma saimnieciskās darbības iznīcināšanu, vēl pirms gala lēmuma pieņemšanas. Tiesa norādīja, ka dienesta lēmumi, kas vērsti uz sadarbības pārtraukšanu ar galvenajiem klientiem, "rada būtisku saimnieciskās darbības apdraudējumu" un ka "neitrālam novērotājam" var rasties priekšstats, ka dienesta darbinieki "subjektīvu apsvērumu dēļ cenšas panākt pieteicējas saimnieciskās darbības pārtraukšanu un maksātnespēju". Tiesa arī nosodīja dienesta rīcību, kas vairāk nekā gadu pēc audita uzsākšanas kavējās ar būtisku faktu pārbaudi (proti, transporta dokumentu pārbaudi, kas apstiprināja preču piegādi), vienlaikus turpinot piemērot arvien jaunus un smagākus nodrošinājuma līdzekļus.

✔️Nozīmīgākais sprieduma panākums ir 5000 eiro nemantiskā kaitējuma atlīdzības piedziņa. Tiesa noraidīja VID argumentu, ka kukuļošanas lieta ir tikai kriminālprocess. Tā vietā tiesa atzina, ka ilgstošais, prettiesiskais audits, informācijas noplūde un agresīvie nodrošinājuma līdzekļi (tostarp ieraksti publiskos reģistros) kopumā ir radījuši ilgstošu tiesisko nenoteiktību un reputācijas aizskārumu. Tiesa pamatoti atsaucās uz Eiropas tiesu praksi, norādot, ka juridiskai personai var tikt atlīdzināts nemantiskais kaitējums, kas ietver "uzņēmuma reputāciju, tiesisko nenoteiktību, traucējumus uzņēmuma vadībā". Apgabaltiesa atzina, ka dienests ar savām darbībām ir radījis reputācijas aizskārumu, arī tieši informējot pieteicējas sadarbības partnerus un paužot viedokli, ka pieteicēja nav uzticams partneris.

✔️Tiesa arī atkāpās no formalitātēm juridisko izdevumu atlīdzībā. Atzīstot, ka normatīvajos aktos noteiktie limiti ir nesamērīgi zemi un ka tieši dienesta "darbības un arī bezdarbība būtiski sarežģīja procesu", tiesa piemēroja likumā paredzēto izņēmumu, lai noteiktu "saprātīgu" un ievērojami lielāku atlīdzību par juridiskajiem pakalpojumiem, nekā to bija lēmusi pirmā instance.

✔️Ko Tas Nozīmē Uzņēmējiem? Šis Apgabaltiesas spriedums ir principiāla uzvara tiesiskumam. Tas ir signāls, ka:

VID nav neaizskarams. Pat ja iestāde formāli ievēro procedūras (piemēram, pagarina audita termiņus, atsaucoties uz informācijas pieprasījumiem no ārvalstīm), tiesa vērtēs procesa kopējo samērīgumu un ilgumu.
Saimnieciskās darbības "žņaugšana" ir prettiesiska. Tiesa skaidri pateica, ka nodrošinājuma līdzekļu mērķis nav iznīcināt uzņēmumu pirms lēmuma pieņemšanas.
Reputācija ir vērtība. Tiesa ir gatava finansiāli sodīt valsti par juridiskās personas reputācijas graušanu un ilgstošas nenoteiktības radīšanu.

✔️Šī lieta demonstrē, ka cīņa par savu taisnību, pat pret tik spēcīgu pretinieku kā VID un pat saskaroties ar krimināliem elementiem, var būt veiksmīga. Tā apliecina tiesas spēju iedziļināties lietas būtībā un aizsargāt tās pamatvērtības, kas ir jebkuras veselīgas uzņēmējdarbības vides pamatā – tiesisko paļāvību un noteiktību.

"Suits" pret Latvijas tiesu sistēmu, jeb ko Latvijas advokāti var mācīties no Hārvija Spektra?

Thu, 13 Nov 2025 06:39:31 GMT

✔️Gandrīz visi ir redzējuši juristu seriālu "Suits" (Ģēnijs uzvalkā). Spīdīgi biroji Manhetenā, perfekti uzvalki, Hārvijs Spektrs ar asprātīgu frāzi katrā situācijā un Maiks Ross ar fenomenālu atmiņu. Seriāls ir padarījis jurisprudenci seksīgu un dinamisku. Bet ko no tā visa varam paņemt mēs, advokāti šeit, Latvijā, kur mūsu ikdiena paiet Latvijas tiesu gaiteņos, nevis spēlējot pokeru ar miljardieriem?

✔️Pirmais un galvenais, kas jāpateic skaļi: Latvija nav Amerika. Milzīgā atšķirība, kas maina visu spēles laukumu, ir zvērināto tiesas neesamība Latvijas civilprocesā un kriminālprocesā. ASV sistēmā, kā redzam seriālā, advokāta uzdevums bieži ir "spēlēt uz publiku" – uz divpadsmit parastiem cilvēkiem (zvērinātajiem). Tā ir teātra izrāde. Hārvija dramatiskie monologi, emocionālie uzliesmojumi un "blefa" taktikas ir paredzētas, lai ietekmētu emocijas, nevis faktus. Latvijā šāds "teātris" nestrādā. Mūsu "auditorija" ir profesionāls tiesnesis (vai tiesnešu kolēģija), kurš pārzina tiesību normas. Tiesnesi nevar apvārdot ar harizmu vai dārgu uzvalku. Latvijas tiesas zālē uzvar nevis aktieris, bet gan jurists ar pedantiski sagatavotu juridisko argumentāciju, dziļu likuma un judikatūras izpratni. Tomēr, noliekot malā šo fundamentālo atšķirību, "Suits" varoņi mums piedāvā vairākas vērtīgas mācību stundas.

✔️Pievērsiet uzmanību – cik bieži Hārvijs vai Džesika reāli nonāk tiesas zālē? Ļoti reti. Viņu lielākās uzvaras tiek gūtas sarunu telpās, nevis tiesas priekšā. Viņu mantra "Nekad nespēlē uz izredzēm, spēlē uz cilvēku" ("Don't play the odds, play the man") ir universāla patiesība. Arī Latvijā labākais process ir tas, kas nenotiek. Spēja noslēgt klientam izdevīgu izlīgumu, izprast otras puses motivāciju, atrast vājās vietas un izmantot tās sarunās ir augstākā pilotāža. "Suits" mums atgādina, ka advokāts primāri ir problēmu risinātājs un stratēģis, nevis tikai likuma deklamētājs. Labi sagatavots izlīgums komerctiesībās vai ģimenes lietās klientam gandrīz vienmēr ir vērtīgāks (ātrāks, lētāks, mazāk emocionāli nogurdinošs) nekā gadiem ilga tiesāšanās.

✔️Kamēr Hārvijs plūc laurus ar savu harizmu, kurš paveic "melno darbu"? Luiss Lits. Viņš ir tas, kurš pārzina katru ciparu, katru līguma pantu un katru procedurālo sīkumu. Un tieši šie sīkumi ir tie, kas visbiežāk izšķir lietas iznākumu. Lai gan seriālā viņš bieži tiek kariķēts, katram birojam ir vajadzīgs savs "Luiss" – kāds, kurš pedantiski pārbauda due diligence dokumentus, kurš pamana komatu nepareizā vietā līgumā par miljoniem vai kurš pārzina finanšu nianses līdz pēdējam centam. Latvijas tiesnesis balstīs spriedumu uz faktiem un pierādījumiem, līdz ar to, Hārvija "es zinu, ka jūs melojat" bez pierādījumiem tiesas zālē ir bezvērtīgs. Luisa sagatavotā 200 lappušu lieta ar perfektām atsaucēm uz Civillikuma pantiem un Senāta judikatūru – tas ir tas, kas nes uzvaru.

✔️"Suits" nav tikai par juristiem. Tā ir par komandu. Donna, lai gan nav advokāte, bieži vien ir biroja vērtīgākais spēlētājs. Kāpēc? Emocionālā inteliģence. Viņa saprot cilvēkus. Viņa zina, ko klients patiesībā vēlas, pat ja viņš saka ko citu. Viņa jūt, kad pretinieks blefo. Advokāta darbā Latvijā tas ir tikpat svarīgi. Mums ir jābūt ne tikai juristiem, bet arī psihologiem. Jāspēj nomierināt sakarsušu klientu, jāspēj "nolasīt" otra puse sarunās un jābūvē uzticība. Reputācija, ko tu būvē gadiem, ir tavs lielākais kapitāls.

✔️Maika Rosa lielais noslēpums (darbs bez diploma), pierādījumu slēpšana, liecinieku ietekmēšana – reālajā dzīvē Latvijā katra no šīm darbībām nozīmētu ne tikai karjeras beigas, bet, iespējams, arī kriminālatbildību. Latvijas Zvērinātu advokātu ētikas kodekss nav tikai ieteikumu krājums; tas ir mūsu darbības pamats. Atšķirībā no "Suits" varoņiem, mēs nevaram atļauties "pārkāpt robežu" klienta labā. Mūsu pienākums ir darboties tikai un vienīgi likuma ietvaros.

✔️Seriāls "Suits" ir lieliska izklaide, bet tā nav rokasgrāmata advokāta darbam. No Hārvija mēs mācāmies stratēģisko domāšanu un drosmi sarunās. No Luisa – pedantisku sagatavošanos. No Donnas – emocionālo inteliģenci. Bet galu galā, Latvijas advokāta spēks nav Holivudas cienīgā blefā, bet gan klusā, pārliecinošā kompetencē, kas balstīta zināšanās, ētikā un smagā darbā. Un tieši šīs vērtības mūsu birojā mēs liekam pirmajā vietā.

✔️Tādēļ, ja Jūs interesē jurisprudence, mēs noteikti iesakām noskatīties "Suits". Taču dariet to ar kritisku "Latvijas jurista" skatījumu. Ignorējiet Holivudas cienīgos ētikas pārkāpumus un dramatiskos monologus, kas mūsu tiesas zālē nedarbotos. Tā vietā mēģiniet "atfiltrēt" to, kas padara Hārviju Spektru par izcilu stratēģi ārpus tiesas zāles: viņa spēju "nolasīt" pretinieku, meistarīgās sarunu vešanas tehnikas un drosmi uzņemties aprēķinātu risku, lai panāktu izlīgumu. Skatieties šo seriālu nevis kā tieslietu rokasgrāmatu, bet gan kā aizraujošu atgādinājumu, ka, lai arī tiesu sistēmas atšķiras, spēja domāt trīs soļus uz priekšu un izprast cilvēka dabu ir advokāta panākumu atslēga jebkurā pasaules malā.

Senāts atstāj spēkā spriedumu par robežsarga atbrīvošanu no amata par frāzi "russkije ne sdajutsa".

Wed, 12 Nov 2025 06:58:43 GMT

✔️Nesenā administratīvajā lietā (Lieta Nr. A420134023) Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts ir pieņēmis galīgo lēmumu, atstājot negrozītu zemākas instances spriedumu un apstiprinot Valsts robežsardzes (VRS) amatpersonas atvaļināšanu no dienesta. Šī lieta kalpo kā nozīmīgs precedents, kas demonstrē valsts amatpersonu augsto atbildības standartu, īpaši attiecībā uz rīcību sociālajos tīklos un ētikas normu ievērošanu, pat ja pārkāpums sākotnēji kvalificēts kā aiz neuzmanības izdarīts.

✔️Lieta aizsākās, kad Valsts robežsardzes inspektors-kinologs (pieteicējs) pildīja dienesta pienākumus, kas ietvēra padomju režīmu slavinoša pieminekļa demontāžas darbu uzraudzību. Dienesta pienākumu laikā amatpersona ar savu personīgo mobilo tālruni veica notikuma filmēšanu. Šī videoieraksta laikā pieteicējs krievu valodā izteica komentāru "русские не сдаются" (latviski – "krievi nepadodas"). Vēlāk pieteicējs ievietoja šo videoierakstu un fotogrāfijas darba kolēģu WhatsApp grupā. Video ātri izplatījās ārpus šīs grupas, nonākot interneta vidē un tiekot demonstrēts Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas ziņu kanālos, kur tas tika izmantots naidīgā kontekstā pret Latvijas Republiku.

✔️Valsts robežsardze ierosināja disciplinārlietu un piemēroja pieteicējam visbargāko disciplinārsodu – atvaļināšanu no dienesta. Lēmums tika pamatots ar diviem atsevišķiem pārkāpumiem:
1. Tīšs pārkāpums: Aizlieguma neievērošana norīkojuma laikā – veicot ar dienesta pienākumu izpildi nesaistītas darbības (filmēšana ar personīgo telefonu).
2. Aiz neuzmanības izdarīts pārkāpums: Rīcība pretēji ētikas pamatprincipiem un valsts pārvaldes vērtībām – izsakot neviennozīmīgo komentāru un ievietojot video WhatsApp grupā.

✔️Pieteicējs vērsās tiesā, apstrīdot lēmumu un argumentējot, ka sods nav samērīgs. Viņš norādīja, ka komentārs bija domāts tikai par pašu demontāžas procesu (piemiņas plāksne uzreiz nenogāzās) un nebija saistīts ar atbalstu Krievijas agresijai. Pieteicējs arī atzina savas rīcības nepareizību un pauda nožēlu. Tomēr gan Administratīvā rajona tiesa, gan Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, atzīstot atvaļināšanu par tiesisku un pamatotu. Visbeidzot, Senāts atstāja negrozītu apgabaltiesas spriedumu, pieliekot lietai punktu.

✔️Tiesas spriedumos tika uzsvērti šādi galvenie argumenti:
• Būtisks un neatgriezenisks kaitējums valstij: Tiesa secināja, ka pieteicēja rīcības (video publicēšanas) rezultātā ir radīts būtisks kaitējums valstij. Fakts, ka video tika izmantots Krievijas un Baltkrievijas propagandas kanālos naidīgā kontekstā pret Latviju, radīja kaitējumu, kuru vairs nav iespējams novērst.
• Pilnīgs uzticības zaudējums: Tiesa piekrita VRS viedoklim, ka amatpersona ar savu rīcību ir pilnībā zaudējusi iestādes uzticību. Tika atzīts, ka šāds disciplinārpārkāpums nav savienojams ar turpmāku dienestu VRS, un uzticību nav iespējams atjaunot.
• Mīkstinošo apstākļu nepietiekamība: Lai gan tiesa ņēma vērā pieteicēja ilgo dienesta gaitu (20 gadi), iepriekšējo pozitīvo raksturojumu un izdarītā nožēlošanu, tā atzina, ka šie apstākļi konkrētajā gadījumā neatsver nodarījuma smagumu, radīto būtisko kaitējumu un pilnīgo uzticības zaudēšanu.

✔️Šī lieta ir spilgts atgādinājums par paaugstinātajām prasībām, kas tiek izvirzītas valsts amatpersonām, īpaši tām, kuras strādā militarizētās struktūrās.
1. Ētika nav formalitāte: Valsts amatpersonas ētikas kodekss un valsts pārvaldes vērtības ir saistošas normas. To pārkāpums var novest pie visnopietnākajām sekām, pat ja amatpersona nav rīkojusies ar tiešu nodomu kaitēt.
2. Sociālo tīklu bīstamība: Jebkurš saturs, kas tiek publicēts pat šķietami slēgtās grupās (kā WhatsApp), var ļoti ātri kļūt publisks. Amatpersonām ir jāapzinās, ka jebkura viņu darbība digitālajā vidē var tikt analizēta un tai var būt tālejošas sekas.
3. "Aiz neuzmanības" nenozīmē "bez sekām": Tiesa skaidri nodalīja, ka, lai gan pats komentārs tika kvalificēts kā aiz neuzmanības izdarīts pārkāpums (amatpersonai vajadzēja un tā varēja paredzēt seku iestāšanās iespēju ), tas nemazina radītā kaitējuma būtiskumu.
4. Uzticības zaudējums kā pamats atlaišanai: Spriedums apstiprina, ka "uzticības zaudēšana" ir reāls un juridiski pamatots arguments visbargākā disciplinārsoda – atvaļināšanas no dienesta – piemērošanai, īpaši, ja amatpersonas rīcība ir radījusi neatgriezenisku kaitējumu valsts tēlam.

Kad remonts nav būvniecība? Tiesa skaidro robežu starp pārvaldnieka rīcību avārijas situācijā un patvaļīgu būvniecību

Tue, 11 Nov 2025 07:24:29 GMT

✔️Nekustamā īpašuma, īpaši daudzdzīvokļu namu, pārvaldīšana bieži ir saistīta ar līdzsvara meklēšanu starp viena dzīvokļa īpašnieka tiesībām uz sava īpašuma neaizskaramību un pārvaldnieka pienākumu rūpēties par visas ēkas kopīpašuma tehnisko stāvokli. Bet kas notiek, ja pārvaldnieka rīcība, novēršot vienu problēmu, šķietami pārkāpj otra īpašnieka tiesības? Nesenā Administratīvās apgabaltiesas spriedumā (Lieta Nr. A420140424) tika detalizēti analizēta situācija, kurā pārvaldnieka veiktie darbi uz dzīvokļa īpašnieka terases tika apstrīdēti kā patvaļīga būvniecība. Šis spriedums sniedz vērtīgas atziņas par to, kā juridiski nodalīt pagaidu avārijas novēršanas darbus no būvdarbiem, kuriem nepieciešama saskaņota būvniecības dokumentācija.

✔️Lieta aizsākās, kad daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājam (turpmāk – Pieteicējs), kura dzīvokļa īpašumā ietilpa arī ārtelpa – terase uz ēkas jumta, radās konflikts ar ēkas pārvaldnieku (turpmāk – Trešā persona) ² .

Problēma: Ēkas jumta konstrukcijās (zem Pieteicēja terases) krājās ūdens, radot bojājumus un potenciālus draudus ēkas tehniskajam stāvoklim, kā arī appludinot zemāk esošos dzīvokļus.

Pārvaldnieka rīcība: Lai novērstu problēmu, pārvaldnieks Pieteicēja terases segumā izveidoja padziļinājumu (aptuveni 0,5 0,3 m un 0,3 m dziļumā), kurā ievietoja ūdens sūkni. Sūknis tika pieslēgts elektrībai un tā spiedvads iemontēts drenāžas teknē.

Pieteicēja pozīcija: Pieteicējs vērsās Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā (turpmāk – Departaments) ar lūgumu konstatēt patvaļīgu būvniecību. Viņaprāt, jebkurai iecerei, kas skar ēkas konstrukcijas, bija jāsaņem būvatļauja un jāveic saskaņā ar būvprojektu.

Departamenta un pirmās instances tiesas pozīcija: Gan Departaments, gan vēlāk Administratīvā rajona tiesa noraidīja Pieteicēja prasību. Galvenais arguments: veiktie darbi ir pagaidu risinājums ūdens atsūknēšanai, lai mazinātu apdraudējumu, un tie nav uzskatāmi par būvdarbiem Būvniecības likuma izpratnē.

✔️Apgabaltiesa pievienojās zemākās instances tiesas motivācijai un noraidīja Pieteicēja sūdzību, detalizēti paskaidrojot, kāpēc šie darbi nav patvaļīga būvniecība. Tiesa vispirms uzsvēra, ka, lai kādu darbību atzītu par "patvaļīgu būvniecību", vispirms ir jākonstatē, ka tā vispār ir "būvniecība" (vai "būvdarbi"), kam pēc likuma ir nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācija. Tiesa secināja, ka konkrētie darbi nav kvalificējami kā būvdarbi vairāku iemeslu dēļ.

✔️Tiesa atzina, ka Būvniecības likums definē būvdarbus kā procesu, kura rezultātā tiek radīta būve, tā pārbūvēta, atjaunota utt. , radot paliekošas sekas . Šajā gadījumā mērķis bija atsūknēt lietus ūdeni, lai novērstu avārijas situāciju un mazinātu ēkai nodarīto kaitējumu. Tas tika atzīts par pagaidu atvērumu, nevis pastāvīgu funkcionālu vai tehnisku uzlabojumu.

✔️Pieteicējs apelācijas sūdzībā uzstāja, ka darbi skar nesošās konstrukcijas, jo tika demontēti hidroizolācijas un siltinājuma slāņi. Tomēr tiesa, atsaucoties uz ekspertīzes atzinumu, konstatēja, ka darbi (atveres izveide 0,39 m² platībā) skāra tikai virsējos terases grīdas slāņus (flīzes, līme, betona slānis, putu polistirols u.c.). Būtiskākais – netika skarta ēkas jumta nesošā monolītā dzelzbetona pārseguma plātne. Līdz ar to netika ietekmēta ēkas nesošo elementu nestspēja.

✔️Tiesa secināja, ka pagaidu sūknis un caurules, kas ievietotas jau esošajās teknēs, neveido jaunu inženiertīklu un nemaina esošo lietus ūdens noteksistēmu. Tāpat netiek mainīts būvapjoms. Tā kā veiktie darbi netika atzīti par būvdarbiem (ne par atjaunošanu, ne pārbūvi), tiesa secināja, ka tiem nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti. Ja dokumenti nav nepieciešami, tad darbi nevar tikt klasificēti kā patvaļīga būvniecība, un Departamentam nav tiesiska pamata izdot lēmumu par seku novēršanu.

✔️Pieteicējs tiesas sēdē norādīja, ka pārvaldnieka uzstādīto cauruļu dēļ terase tagad lietus laikā applūstot vēl pastiprināti. Šis ir ļoti būtisks punkts, ko tiesa īpaši nodalīja. Tiesa norādīja, ka šim apgalvojumam nav nozīmes konkrētās administratīvās lietas ietvaros, kurā tiek vērtēta tikai būvniecības procesa tiesiskums. Ja Pieteicējs uzskata, ka pārvaldnieka rīcības (pagaidu risinājuma) rezultātā viņa īpašumam ir nodarīti zaudējumi (piemēram, bojāts terases segums vai pasliktināta ūdens notece), šis jautājums ir risināms civiltiesiskā kārtībā, ceļot prasību pret Trešo personu (pārvaldnieku) par zaudējumu atlīdzību.

✔️Šis spriedums kalpo kā svarīgs atgādinājums, ka ne jebkura fiziska iejaukšanās ēkas elementos ir automātiski uzskatāma par būvniecību Būvniecības likuma izpratnē. Izšķirošie faktori ir darbu mērķis (vai tas ir pastāvīgs uzlabojums vai pagaidu risinājums), apjoms un ietekme uz nesošajām konstrukcijām. Vienlaikus spriedums skaidri nodala divus atšķirīgus tiesiskās aizsardzības ceļus - administratīvais process – lai apstrīdētu būvniecības procesa likumību (vai ir nepieciešamas atļaujas), un civilprocess – lai piedzītu zaudējumus, kas radušies pārvaldnieka rīcības rezultātā, neatkarīgi no tā, vai šī rīcība bija tiesiska vai nē. Saskaroties ar līdzīgām domstarpībām ar pārvaldnieku vai kaimiņiem, ir būtiski pareizi identificēt problēmas juridisko dabu un izvēlēties atbilstošāko tiesiskās aizsardzības līdzekli.

MAXIMA sods - sistēmiska tirgus varas izmantošana

Fri, 07 Nov 2025 06:57:35 GMT

✔️ Konkurences padomes (KP) 2025. gada 31. oktobra lēmums https://lemumi.kp.gov.lv/storage/files/20251105_KP_LEMUMS_Maxima_publiskojama_versija.pdf piemērot 1,87 miljonu eiro sodu "MAXIMA Latvija" SIA (Maxima) iezīmē kritisku pavērsienu Latvijas mazumtirdzniecības tirgū. Šis nav tikai tehnisks pārkāpums; tas ir pirmais gadījums, kad Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums (NTPAL) ir piemērots tik bargi, atklājot sistemātisku ļaunprātību, kas gadiem ilgi kropļojusi tirgu, nodarot kaitējumu gan piegādātājiem, gan gala patērētājiem.Advokātu biroja skatījumā šī lieta spilgti ilustrē, kā dominējošs tirgus spēlētājs var izmantot savu varu, lai vienpusēji diktētu noteikumus vājākiem partneriem, un kāds kaitējums no tā rodas visai ekonomikas ķēdei.

✔️ KP gandrīz trīs gadus ilgušajā izmeklēšanā (no 01.11.2021. līdz 07.08.2024.) konstatēja, ka Maxima, apzinoties savu 28% tirgus daļu un augsto tirgus koncentrāciju, ir īstenojusi negodīgu praksi pret lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem. Galvenais pārkāpums ir vienpusēja iepirkuma cenu grozīšana . Maxima savu varu izmantoja nevis godīgās sarunās, bet gan ar sistemātiskām spiediena taktikām:

Ilgstoša vilcināšanās: Piegādātāju lūgumi paaugstināt iepirkuma cenas (pat ja tie bija pamatoti ar izmaksu kāpumu) tika ignorēti mēnešiem ilgi, dažos gadījumos pat līdz gadam. Šajā laikā piegādātāji bija spiesti turpināt piegādes par vecajām, nerentablajām cenām.
Agresīvi pretpiedāvājumi: Reaģējot uz piegādātāja lūgumu paaugstināt cenu, Maxima bieži vien atbildēja ar ultimātu... pieprasot vēl zemāku cenu , nekā bija spēkā esošā.
Tieši draudi: Ja piegādātājs nepiekrita Maxima diktātam, tika draudēts ar preču izslēgšanu no sortimenta, pasūtījumu neveikšanu vai iepriekš apstiprinātu akciju atcelšanu.
"Kolektīvais sods": Īpaši cinisks piemērs, kas minēts lēmumā: kad piegādātājs nepiekrita Maxima pieprasītajai cenai vienam populāram produktam, Maxima pārtrauca pasūtījumus visam šī piegādātāja sortimentam (17 produktiem) .
Nenoteikti pamatojumi: Maxima savus cenu samazināšanas pieprasījumus pamatoja ar vispārīgām, nepārbaudāmām frāzēm, piemēram, atsaucoties uz "tirgus tendencēm" vai "nekonkurētspēju", vienlaikus atsakoties sniegt piegādātājiem salīdzinošus datus.

✔️ KP lēmums apstiprina to, par ko nozares dalībnieki baidījušies runāt gadiem: Latvijas mazumtirdzniecībā valda "baiļu faktors". Piegādātāji ir ekonomiski atkarīgi no Maxima kā būtiska noieta kanāla, un viņu piekrišana diktātam nav brīva izvēle, bet gan izdzīvošanas jautājums. Tiešais kaitējums piegādātājiem ir acīmredzams:

Darbs ar zaudējumiem: Piegādātāji bija spiesti ilgstoši strādāt ar minimālu peļņu vai pat ar tiešiem zaudējumiem, lai tikai saglabātu vietu plauktā.
Inovāciju bremzēšana: Uzņēmumam, kurš cīnās par izdzīvošanu un kura peļņa tiek mākslīgi nospiesta, nav resursu, ko ieguldīt kvalitātes uzlabojumos, jaunu produktu izstrādē vai inovācijās.
Saimnieciskās darbības paralīze: Nespēja plānot ilgtermiņā un pieņemt patstāvīgus lēmumus kropļo uzņēmējdarbības vidi.

_________________________________________________________________________________________________________

✔️ Maxima publiskais tēls balstās uz solījumu patērētājiem nodrošināt zemākās cenas. Taču KP lēmums atklāj, ka šī stratēģija vismaz daļēji īstenota uz piegādātāju rēķina, un ieguvums netika nodots gala patērētājiem .

Ietaupījums paliek "Maxima" kabatā: Lēmumā skaidri norādīts, ka iepirkuma cenu samazinājuma ieguvums netika novirzīts gala patērētājiem. Maxima, piespiežot piegādātājus samazināt cenas, vienkārši palielināja savu peļņas maržu.
"Ūdens gultas efekts": Maxima radītie zaudējumi piegādātājiem nekur nepazūd. Lai kompensētu negūto peļņu, piegādātāji ir spiesti paaugstināt cenas citiem, mazākiem tirgus dalībniekiem – piemēram, neatkarīgiem vietējiem veikaliem. Rezultātā rodas tirgus segmentācija, kur mazie veikali par tām pašām precēm maksā dārgāk nekā lielie tīkli.
Ilgtermiņa kaitējums patērētājam: Kā norāda KP, šādas prakses ilgtermiņa sekas ir samazināta produktu daudzveidība, palēninātas inovācijas un pasliktināta kvalitāte plauktos.

✔️ Šis lēmums ir būtisks precedents. Tas parāda, ka NTPAL ir reāls instruments piegādātāju aizsardzībai. Papildus 1,87 miljonu eiro sodam , KP ir uzlikusi Maxima konkrētus tiesiskos pienākumus , kas paredzēti, lai izbeigtu šo ļaunprātīgo praksi.

Būtiskākie no tiem ir:

Aizliegums pieprasīt cenu samazinājumu, kad piegādātājs lūdz tās paaugstināšanu.
Aizliegums piemērot "sodoša rakstura darbības" (piemēram, citu preču bloķēšanu), ja nav panākta vienošanās par kādu konkrētu preci.
Pienākums noteikt un ievērot abpusēji skaidrus un samērīgus cenu apspriešanas termiņus.

✔️ Šis KP lēmums ir spēcīgs signāls visiem tirgus dalībniekiem: ekonomiskais spēks nedod tiesības ignorēt likumu un godīgas tirdzniecības principus. Piegādātājiem, kas saskaras ar līdzīgu spiedienu no jebkura liela iepircēja, ir jāapzinās, ka likums ir viņu pusē un ir pieejami tiesiskās aizsardzības mehānismi.

Iesniegums policijai vai citai iestādei: kad tas var tikt atzīts par goda un cieņas aizskārumu?

Thu, 06 Nov 2025 07:29:59 GMT

✔️Daudzi uzskata, ka vēršanās ar iesniegumu policijā vai citā valsts iestādē ir konstitucionāli aizsargāta tiesība, kas nekādā gadījumā nevar tikt sodīta. Tomēr šis pieņēmums ir maldīgs. Latvijas Republikas Senāta (iepriekš Augstākās tiesas) prakse skaidri norāda, ka arī oficiāla iesnieguma iesniegšana var tikt atzīta par prettiesisku godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanu.Šajā rakstā apskatīsim trīs galvenos juridiskos aspektus, kas jāņem vērā ikvienam, kurš apsver šādu soli.

✔️Bieži vien pastāv kļūdains uzskats, ka "izplatīšana" nozīmē tikai publisku paziņojumu, piemēram, medijos vai sociālajos tīklos. Taču tiesu prakse definē šo jēdzienu daudz plašāk. Ar godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanu ir jāsaprot to paziņošana nenoteiktam personu lokam – kaut vai vienai personai , neskaitot pašu cietušo. Tas nozīmē, ka brīdī, kad persona iesniedz rakstveida iesniegumu policijā vai jebkurā citā iestādē, notiek ziņu izplatīšanas fakts. Informācija tiek paziņota vismaz vienai trešajai personai – amatpersonai, kura šo iesniegumu pieņem, reģistrē un izskata. Lietā SKC-184/2017 Senāts tieši norādīja, ka zemākas instances tiesa bija kļūdaini secinājusi, ka iesnieguma nosūtīšana Saeimas Juridiskajai komisijai nav uzskatāma par ziņu izplatīšanu. Senāts uzsvēra, ka ziņas kļuva zināmas trešajai personai (Saeimas komisijai), un ar to ir pietiekami, lai konstatētu izplatīšanas faktu.

✔️ Otrs izplatītākais arguments ir atsauce uz Satversmes 104. pantu, kas ikvienam dod tiesības vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem. Tomēr Senāts ir vairākkārt atzinis, ka šīs tiesības nav absolūtas. Tiesu praksē ir nostiprināta atziņa, ka personas goda un cieņas prettiesisks aizskārums nevar tikt attaisnots tikai tāpēc, ka tas izteikts, vēršoties valsts iestādē (atsauce uz SKC-184/2017 un judikatūru). Satversmes 104. pants nepiešķir personai tiesības, tās īstenojot, nepamatoti un prettiesiski aizskart citas personas Satversmes 95. pantā garantētās tiesības uz goda un cieņas aizsardzību. Ja šāds aizskārums notiek, valstij ir pienākums aizsargāt cietušo, un civiltiesiskā atbildība ir viens no šīs aizsardzības mehānismiem .

✔️ Tā kā vēršanās iestādē pati par sevi nav aizliegta, bet tā arī nav absolūta aizsardzība, tiesai ir jāvērtē izšķirošs kritērijs: vai persona savas tiesības ir izmantojusi labā ticībā (Civillikuma 1. pants) vai ļaunprātīgi. Tiesai ir jāpārbauda iesnieguma saturs un patiesais mērķis.

Vai iesnieguma mērķis bija aizsargāt savas (vai sabiedrības) tiesības un intereses, piemēram, ziņot par pamatotām aizdomām par noziedzīgu nodarījumu?
Vai arī patiesais mērķis bija izmantot valsts iestādi kā instrumentu, lai apzināti nomelnotu citu personu, radītu tai nepatikšanas un aizskartu tās reputāciju?

✔️ Lietā SKC-184/2017 Senāts tieši norādīja uz šo aspektu. Lai gan iesnieguma iesniedzējs (banka) apgalvoja, ka mērķis bija vērst likumdevēja uzmanību uz Maksātnespējas likuma problēmām, Senāts apšaubīja, kāpēc šī mērķa sasniegšanai bija nepieciešams iekļaut apgalvojumus, kas aizskar konkrēta tiesneša godu un cieņu, turklāt bez pietiekama pamatojuma .Līdzīga pieeja – mērķa vērtēšana – redzama arī citās Senāta lietās. Piemēram, lietā SKC-327/2022 par komentāriem sociālajā tīklā Facebook Senāts norādīja, ka ir jāvērtē izteikumu mērķis. Ja mērķis ir vērst sabiedrības uzmanību uz kādu nozīmīgu jautājumu (piemēram, sliktu servisu), tā ir viena situācija. Bet, ja mērķis ir tikai noniecināt personu, situācija ir cita.

✔️Pirms iesniegt iesniegumu policijā, prokuratūrā, vai jebkurā citā institūcijā, kurā tiek pieminētas citas personas:

Pārliecinieties par faktiem: Vai varat pamatot savus apgalvojumus? Atbildība iestājas par nepatiesu ziņu paušanu.
Atdaliet faktus no viedokļa: Ja paužat viedokli (savu subjektīvo vērtējumu), tam ir jābūt pietiekamai faktiskajai bāzei, un tas nedrīkst būt klaji aizskarošs vai rupjš bez jebkāda pamata .
Novērtējiet mērķi: Vai jūsu mērķis ir panākt tiesisku risinājumu vai tikai "atriebties" vai nomelnot otru pusi? Ja persona apzināti izmanto valsts iestādes, lai izplatītu nepatiesas, reputāciju graujošas ziņas, tā riskē ar civilprasību par goda un cieņas aizskārumu, kas var rezultēties pienākumā atsaukt ziņas un maksāt mantisko kompensāciju.

Viesnīcnieka glabājums: Aizmirsta norma ar plašu aizsardzību

Wed, 05 Nov 2025 09:39:53 GMT

✔️ Ceļojot un apmetoties viesnīcās, mēs paļaujamies, ka mūsu personīgās mantas būs drošībā. Bet ko darīt, ja no viesnīcas numura pazūd dators, rotaļlietas vai pat nauda? Daudzi ceļotāji nezina, ka Latvijas Civillikums paredz īpašu un visai stingru atbildības veidu – viesnīcnieka glabājumu . Tā ir interesanta un praksē nepelnīti reti piemērota tiesību norma, kas aizsargā patērētāju. Interesanti, ka Latvijas tiesu nolēmumu datubāzē nav izdevies atrast nevienu spriedumu, kurā būtu analizēts šis temats, kas tikai apstiprina normas reto piemērošanu praksē.

✔️ Civillikuma 1995. pants nosaka, ka viesnīcnieki, kas pēc savas nodarbošanās uzņem ceļotājus, ir atbildīgi par šo ceļotāju ienesto lietu atdošanu. Būtiskākais ir tas, ka šī atbildība rodas automātiski , bez jebkāda īpaša līguma parakstīšanas.

Viesnīcnieka pienākums atbildēt par lietām rodas pats no sevis, tiklīdz ceļotāja lietas ar viesnīcnieka ziņu ir ienestas viesnīcā.
Likums tieši nosaka, ka nav nepieciešams sīkāks lietu apzīmējums vai īpašs uzdevums tās uzraudzīt.
Nav svarīgi, vai lietas pieņēmis pats viesnīcnieks vai viņa nolīgtie kalpotāji (piemēram, administratori vai portjē). Viesnīcnieks atbild arī par lietām, kas viņam vai kalpotājiem nodotas pat vēl pirms ierašanās viesnīcā.

✔️ Viesnīcnieks atbild par ceļotāja ienestajām lietām. Tomēr likums paredz dažus izņēmumus, kad viesnīcnieks var tikt atbrīvots no atbildības. Viņam ir jāpierāda, ka zaudējums (lietu pazušana vai bojājums) ir radies:

Paša ceļotāja, viņa viesu vai pavadītāju vainas dēļ;
Nepārvaramas varas dēļ;
Pašu lietu īpašību dēļ (piemēram, tās ātri bojājas).

✔️ Daudzās viesnīcās ir redzami sludinājumi, kas mēģina atbrīvot viesnīcu no jebkādas atbildības. Ir svarīgi zināt, ka Civillikuma 1998. pants skaidri nosaka: Viesnīcā izliktais sludinājums, ka viesnīcnieks atsakās no atbildības, nav spēkā . Šādi paziņojumi ir juridiski nesaistoši un domāti tikai ceļotāju maldināšanai.

✔️ Likums paredz īpašu regulējumu attiecībā uz ļoti vērtīgām lietām – naudu, vērtspapīriem un dārglietām. Ja par tām nav bijis īpašas norunas, viesnīcnieka atbildība ir ierobežota ar 1420 eiro . Tomēr šis ierobežojums (1420 eiro) netiek piemērots divos gadījumos:

Ja viesnīcnieks pats ir pieņēmis šo naudu, vērtspapīrus vai dārglietas savā glabājumā (piemēram, seifā recepcijā);
Ja par šo lietu bojāeju ir vainojams pats viesnīcnieks vai viņa kalpotāji.

✔️ Viesnīcnieka glabājums ir spēcīgs patērētāju aizsardzības instruments. Lai gan viesnīcas bieži cenšas izvairīties no atbildības, likums ir ceļotāja pusē, uzliekot pakalpojuma sniedzējam paaugstinātu atbildību par klienta mantu drošību. Ja esat saskāries ar situāciju, kad viesnīcā ir pazudušas vai bojātas jūsu mantas, ir svarīgi zināt savas tiesības un vērsties pēc juridiskās palīdzības.

Cik izmaksā sievas sišana, vai draudi kādu nogalināt?

Mon, 03 Nov 2025 07:54:11 GMT

Šis nav retorisks jautājums. Tā ir Latvijas realitāte, kas ietērpta konkrētos ciparos Administratīvo sodu likumā. Kā advokāts, esmu spiests secināt, ka mūsu likumdevēji vardarbību ir novērtējuši... maigi izsakoties, lēti.

Paskatīsimies likuma 12. pantā: Par "maznozīmīga miesas bojājuma" nodarīšanu (tas ir, miesas bojājums, kas rada īslaicīgas sekas, bet ne veselības traucējumu – piemēram, "zila acs") , likums paredz naudas sodu no 210 līdz 500 eiro . Savukārt, ja šīs pašas darbības ir veiktas pret laulāto, bijušo laulāto, personu, ar kuru ir vai ir bijušas intīmas attiecības, vai ar kuru ir kopīga saimniecība, sods ir 430 līdz 700 eiro, kas aiziet valsts budžetā, pat ne cietušajam. Jā, jūs izlasījāt pareizi! Ja agresīvs kaimiņš dzērumā savai kaimiņienei uzsit zilu aci, viņa sods var sākties no 210 eiro. Ja vīrs to pašu izdara savai sievai, "cenrādis" sākas no 430 eiro. Vai tiešām 430 eiro ir adekvāta cena par vardarbību ģimenē?

Es vēršos pie pilnīgi visiem deputātiem – gan pie kvēliem Stambulas konvencijas aizstāvjiem, gan pie tās kategoriskiem pretiniekiem. Pārtrauciet ideoloģiskos karus un izdariet vienu reālu darbu! Nekavējoties groziet šo likumu un desmitkāršojiet sodus par vardarbību, iekļaujot arī brīvības atņemšanu! Varmāku atturēs nevis kāda vispārēja konvencija, bet gan soda apmērs un tā neizbēgamība . Kamēr sods par tuvinieka piekaušanu būs mazāks nekā par vidēji smagu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, nekas nemainīsies.

Šī attieksme nav tikai par fizisku vardarbību. Nesenā situācija ar draudiem nogalināt Ainaru Šleseru spilgti izgaismo otru sistēmas problēmu. Policijas sākotnējā kvalifikācija šādiem draudiem kā administratīvam pārkāpumam, ir absolūta ikdiena. Ja draudi tiek izteikti personai, kura nav pazīstams politiķis vai kurai nav advokāta, varat būt gandrīz droši – kriminālprocess netiks uzsākts. Tā būs formāla administratīvā atbildība ar smieklīgu sodu.

Tāpēc, cienījamie deputāti, beidziet bezjēdzīgi diskutēt par Stambulas konvenciju, bet panāciet, ka par nāves draudiem (pat ja persona apgalvo, ka "tā nav domājusi") minimālais sods ir vismaz 1 gads reāla cietumsoda. Likumam ir jābūt asam un jāaizsargā cietušais, neatkarīgi no cietušā sociālā statusa un mantiskās situācijas.

Būvnoteikumu grozījumi: Vai mazāk birokrātijas nozīmē dārgāku būvniecību un lielākus riskus?

Thu, 30 Oct 2025 07:53:11 GMT

✔️ 2025. gada vasarā tika pieņemti un daļēji stājās spēkā ilgi gaidīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi". Oficiāli deklarētais mērķis ir cēls: mazināt birokrātiju, paātrināt mazāku būvniecības ieceru īstenošanu un, visbeidzot, apkarot ēnu ekonomiku būvniecības nozarē. Lai gan atsevišķi soļi, piemēram, būvniecības procesa paātrināšana energoefektivitātes projektiem, ir vērtējami pozitīvi, vairākas būtiskas izmaiņas rada nopietnas bažas. Šķietamā cīņa ar ēnu ekonomiku draud nesamērīgi sadārdzināt būvniecību ģimenēm, savukārt "mazēku" būvniecības deregācija ir faktiska risku pārnese no valsts uz pašu būvētāju, radot juridisku mīnu lauku. Mūsu birojs ir veicis padziļinātu šo grozījumu analīzi, un mēs vēlamies vērst uzmanību uz vairākiem kritiskiem aspektiem, kas slēpjas aiz "birokrātijas mazināšanas" saukļiem.

✔️ 1. Cīņa ar ēnu ekonomiku: 200 m² limits kā sods būvētājam. Viena no skaļāk pieteiktajām izmaiņām, kas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī, ir "pašu spēkiem" būvējamās platības samazināšana. Līdzšinējā 400 m² vietā būvētājs (fiziska persona savām vajadzībām) bez obligātas būvkomersanta piesaistes drīkstēs būvēt tikai viena dzīvokļa dzīvojamo ēku ar kopējo platību līdz 200 m². Tiek atzīts, ka līdzšinējo 400 m² regulējumu praksē bieži izmantoja nereģistrētas "brigādes", tādējādi veicinot ēnu ekonomiku. Faktiski, valsts, nespējot vai nevēloties efektīvi kontrolēt nereģistrētus būvniekus un iekasēt nodokļus, ir izvēlējusies vienkāršāko ceļu – nevis stiprināt uzraudzību, bet gan mainīt regulējumu, kas tagad sodīs pašu būvētāju. Ikviens, kurš vēlēsies uzbūvēt ģimenes māju, kas pārsniedz 200 m² (piemēram, 210 m²), būs spiests obligāti algot reģistrētu būvkomersantu. Tas automātiski nozīmē būtisku būvniecības izmaksu pieaugumu, jo būvkomersanta pakalpojumi ir saistīti ar lielākām administratīvajām un peļņas izmaksām, salīdzinot ar saimniecisko metodi ("pašu spēkiem"). Grozījumu anotācijā paustā cerība, ka tas mazinās ēnu ekonomiku, ir naiva. Nereģistrētās "brigādes" nekur nepazudīs. Tās turpinās darboties vai nu mazākos objektos (<200 m²), vai arī tiks piesaistītas "zem galda" tajos pašos lielajos objektos, kur formāli būvkomersants tikai parakstīs dokumentus. Problēma ir uzraudzībā, nevis platības limitā. Rezultātā cīņa ar ēnu ekonomiku tiek aizstāta ar formālu ierobežojumu, kas primāri sadārdzinās legālu būvniecību tiem, kas vēlas nedaudz plašāku mājokli.

✔️ 2. Mazēku "brīvība": Risku pārnese uz īpašnieku. Vēl viena būtiska izmaiņa, kas jau ir spēkā, ir būvniecības ieceres dokumentu atcelšana noteiktām mazēkām (ēkām līdz 25 m²). Turpmāk ārpus pilsētām, kā arī pilsētās (zemesgabalos, kur atļauta privātmāju būvniecība) šādas ēkas (piemēram, nojumes, siltumnīcas, pirtis, dārza mājiņas) drīkst būvēt, novietot vai nojaukt bez jebkādiem būvvaldes saskaņojumiem. Izņēmums ir tikai kultūras pieminekļu teritorijas. Šī "brīvība" ir ilūzija, kas var novest pie ļoti dārgām tiesiskām sekām. Valsts vienkārši ir "nomazgājusi rokas", visu atbildību un riskus noveļot uz pašu būvētāju. Lai gan būvvaldes saskaņojums nav nepieciešams, būvētājam joprojām ir pienākums ievērot visus citus normatīvos aktus. Anotācija un LV portāla skaidrojumi īpaši uzsver, ka īpašnieks pats ir atbildīgs par Civillikuma, Aizsargjoslu likuma, ugunsdrošības noteikumu un vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma (piemēram, apbūves noteikumu, attālumu līdz robežām) ievērošanu. Iepriekš paziņojuma vai paskaidrojuma raksta process ļāva būvvaldei preventīvi identificēt problēmas (piemēram, ēka ieplānota pārāk tuvu kaimiņa robežai vai aizsargjoslā). Tagad kļūda tiks konstatēta pēc fakta – vai nu pēc kaimiņa sūdzības, vai būvvaldes apsekošanas. Strīda gadījumā būvvaldei būs tiesības uzsākt patvaļīgas būvniecības lietu un pieņemt lēmumu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu (t.i., nojaukšanu). Kļūdas labošana pēc uzbūvēšanas ir nesalīdzināmi dārgāka nekā tās novēršana dokumentu līmenī. Šī norma neizbēgami palielinās kaimiņu strīdu un tiesvedību skaitu. Šādas "bezpapīru" ēkas netiks reģistrētas Kadastra informācijas sistēmā un zemesgrāmatā. Ja īpašnieks nākotnē vēlēsies īpašumu pārdot, ieķīlāt vai vienkārši sakārtot dokumentāciju, viņam tik un tā būs jāiziet būvniecības process – jāiesniedz Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) "paziņojums par būvniecību". Birokrātija nav atcelta, tā ir tikai atlikta.

✔️ 3. Procesu vienkāršošana: Vai tiešām lētāk? Grozījumi paredz arī pozitīvas izmaiņas, kas paātrinās būvniecības gaitu, stāsies spēkā 2026. gadā. Piemēram, pāreja no būvatļaujas uz paskaidrojuma rakstu jaunām viena dzīvokļa mājām līdz 200 m² un dažām pārbūvēm. Tāpat pāreja no paskaidrojuma raksta uz paziņojumu par būvniecību viena vai divu dzīvokļu ēku atjaunošanai (piemēram, siltināšanai).

Šīs izmaiņas tiešām samazinās administratīvo laiku – anotācija lēš ietaupījumu pat par 20 līdz 32 darbdienām. Tomēr jābūt reālistiem – pašā anotācijā ir tieši norādīts, ka šīs izmaiņas pēc būtības nemainīs būvdarbiem nepieciešamo projektēšanas dokumentāciju. Lai saņemtu akceptu paskaidrojuma rakstam par jaunu 200 m² māju, joprojām būs nepieciešami detalizēti plāni, griezumi, fasādes un galveno konstrukciju risinājumi. Līdz ar to izmaksas par arhitekta vai projektētāja pakalpojumiem būtiski nesamazināsies. Tāpat atvieglotā ēku pieņemšana ekspluatācijā (ļaujot to darīt, ja pabeigta fasāde, pieslēgumi un vismaz viena istaba, virtuve un sanitārais mezgls ) ir drīzāk pragmatiska piekāpšanās dzīves realitātei, nevis reāls būvniecības atvieglojums.

✔️ Pieņemtie grozījumi ir spilgts piemērs tam, kā labi domāta "birokrātijas mazināšana" var radīt jaunus, daudz dārgākus riskus.

Attiecībā uz mazēkām (<25 m²): Pirms izmantojat "bezpapīru" būvniecības iespēju, mūsu birojs stingri iesaka konsultēties ar advokātu un sertificētu mērnieku. Pārliecinieties, ka jūsu iecere 100% atbilst vietējiem apbūves noteikumiem, aizsargjoslām un robežu prasībām. Novērst kļūdu vēlāk būs dārgi un var beigties ar pienākumu ēku nojaukt.
Attiecībā uz 200 m² limitu: Ģimenēm, kas plāno būvniecību pēc 2026. gada 1. janvāra, jārēķinās ar būtisku izmaksu pieaugumu, ja mājas platība pārsniegs 200 m². Šis slieksnis kļūst par kritisku faktoru būvniecības budžeta plānošanā.

Advokāta aizsardzība ir klienta aizsardzība: Latvija paraksta Eiropas Padomes Konvenciju par advokāta profesijas aizsardzību

Wed, 29 Oct 2025 07:17:37 GMT

✔️ Šo piektdien, 25. oktobrī, visā Eiropā tiek atzīmēta Eiropas Advokātu diena. Zīmīgi, ka 2025. gada tēma ir “Eiropas Padomes Konvencija par jurista profesijas aizsardzību” – instruments, kas ir būtisks ne tikai juristiem, bet ikvienam sabiedrības loceklim. Mums ir patiess prieks paziņot, ka tieši šīs nozīmīgās dienas priekšvakarā, 23. oktobrī, Latvijas tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir parakstījusi šo konvenciju. Latvija kļuvusi par 21. valsti, kas pievienojusies šim līgumam , par ko saņemts arī Eiropas Advokātu un juristu biedrību padomes (CCBE) apsveikums.

Kā norāda CCBE, šī konvencija ir svarīgs instruments demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību aizstāvēšanai. Taču ko īsti nozīmē "advokāta profesijas aizsardzība", un kādas jaunas priekšrocības tā sniegs mūsu klientiem?

✔️ Bieži valda uzskats, ka šādi dokumenti aizsargā tikai pašus juristus. Patiesībā konvencijas galvenais mērķis ir aizsargāt klienta tiesības saņemt neatkarīgu un efektīvu juridisko palīdzību. Advokāts ir starpnieks starp personu un tiesu sistēmu. Ja advokāts tiek iebiedēts, traucēts vai pakļauts spiedienam, vistiešāk cieš klienta iespējas sevi aizstāvēt. Kā trāpīgi atzīmē CCBE, "konvencija nav tikai par advokātiem, tā ir par ikviena tiesībām uz taisnīgu un neatkarīgu juridisko pārstāvību". Konvencijas mērķis ir stiprināt advokātu tiesības praktizēt neatkarīgi, bez diskriminācijas, nepamatotas iejaukšanās, draudiem vai iebiedēšanas.

✔️ Konkrētas priekšrocības Jums – Klientam. Latvijai ratificējot šo konvenciju, valsts apņemas ieviest un stiprināt vairākus būtiskus principus, kas tieši uzlabo tiesu pieejamību un klientu aizsardzību.

1. Neatkarība "sarežģītās" lietās. Viens no Konvencijas pamatprincipiem ir tas, ka advokātam nedrīkst rasties nelabvēlīgas sekas tikai tāpēc, ka viņš tiek saistīts ar savu klientu vai klienta lietu.Tas ir īpaši svarīgi sabiedrībā rezonējošās vai politiski sensitīvās lietās. Klienti var būt droši, ka viņu tiesības uz aizstāvību netiks ierobežotas tādēļ, ka advokāts baidītos no publiska nosodījuma, politiska spiediena vai pat iestāžu vēršanās pret viņu pašu.

2. Konfidencialitāte. Advokāta un klienta attiecību pamats ir uzticēšanās, kas sakņojas konfidencialitātē. Konvencija šo aizsardzību paceļ jaunā līmenī. Tiek nostiprinātas advokāta tiesības tikties ar klientu privāti. Paskaidrojošais ziņojums precizē, ka tas nozīmē apstākļus, kuros sarunu nevar noklausīties vai ierakstīt. Tiek aizsargāta konfidenciāla saziņa ar klientu, izmantojot jebkādus līdzekļus, tostarp tiešsaistes rīkus. Tas aizliedz jebkādu saziņas pārtveršanu. Konvencija skaidri nosaka, ka advokātam nav pienākuma atklāt vai nodot jebkādu informāciju vai materiālus, ko viņš saņēmis no klienta, vai kas sagatavoti klientam. Šis princips (profesionālais noslēpums) aizsargā klientu no situācijas, ka viņa advokāts varētu tikt spiests liecināt pret viņu.

3. Efektīva aizstāvība un taisnīga tiesa. Konvencija paredz konkrētus instrumentus, kas nodrošina, ka advokāts var pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus. Advokātam jānodrošina nekavējoša un efektīva piekļuve savam klientam, pat ja klients ir apcietinājumā vai citādi izolēts. Paskaidrojošais ziņojums uzsver, ka tas ir vitāli svarīgi aizstāvības sagatavošanai, īpaši procesa sākuma stadijās. Valstij jānodrošina advokātam efektīva piekļuve visiem nepieciešamajiem un attiecināmajiem materiāliem par klientu, kas ir iestāžu vai tiesu rīcībā. Tas ietver, piemēram, krimināllietas materiālus, liecinieku liecības un ekspertu ziņojumus.

4. Advokātu neatkarība no varas spiediena. Lai advokāts varētu brīvi aizstāvēt klientu, viņam jābūt pasargātam no iestāžu patvaļas. Konvencija nosaka, ka disciplinārlietām pret advokātiem ir jābūt balstītām uz likumu, jānotiek taisnīgā procesā neatkarīgā institūcijā, un lēmumiem jābūt pārsūdzamiem tiesā. Tas novērš risku, ka valsts iestādes varētu izmantot disciplinārlietas kā "ieroci", lai sodītu advokātu par aktīvu vai "neērtu" klienta aizstāvību.

✔️ Mūsu birojs apsveic Latvijas apņēmību pievienoties Eiropas Padomes Konvencijai par advokāta profesijas aizsardzību. Tā ir skaidra zīme, ka Latvijā tiek augstu vērtēts tiesiskums un katra indivīda tiesības uz aizstāvību. Šie starptautiskie standarti vēl vairāk nostiprina mūsu spēju nodrošināt Jums, mūsu klientiem, augstākās kvalitātes, neatkarīgu un konfidenciālu juridisko palīdzību.

✔️ Lai arī Konvencijas parakstīšana ir ļoti pozitīvs solis, esam piesardzīgi. Balstoties uz citu advokātu līdzšinējo pieredzi darbā ar tiesībsargājošajām iestādēm un to, kā reizēm tiek interpretētas tiesību normas, mēs nepaļautos uz jauno regulējumu kā uz absolūtu garantiju. Tādēļ, apspriežot īpaši svarīgus un slepenus jautājumus, mēs aicinām klientus papildu drošībai izmantot end-to-end šifrētās saziņas aplikācijas, piemēram, Signal. Šādu rīku izmantošana varētu samazināt noklausīšanās vai saziņas pārtveršanas riskus, tomēr jāatceras, ka arī tā nav pilnīga garantija. Sīkāks šifrētās komunikācijas rīku apskats un to salīdzinošā analīze tiks veikta kādā no mūsu nākamajiem rakstiem.

Svarīgs precedents: Apgabaltiesa apstiprina – nevar sodīt par VID pieprasītu dokumentu neiesniegšanu, ja tie neeksistē

Tue, 28 Oct 2025 06:50:24 GMT

✔️ Nesenā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumā , kas stājies spēkā un nav pārsūdzams, ir nostiprināta būtiska tiesību norma attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Tiesa atzina par nelikumīgu VID piemēroto sodu uzņēmuma valdes loceklei par informācijas nesniegšanu, jo pieprasītie grāmatvedības dokumenti reāli neeksistēja, nevis tika slēpti. Šis spriedums skaidri nodala atbildību par informācijas sniegšanu no atbildības par grāmatvedības kārtošanu.

✔️ Lieta sākās, kad VID uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu pret kāda uzņēmuma valdes locekli. VID bija pieprasījis sniegt detalizētu informāciju un to apliecinošus dokumentus (līgumus, grāmatvedības reģistrus, maksājumu dokumentus u.c.) par uzņēmuma veiktajiem darījumiem ar pašu valdes locekli trīs gadu periodā (2019., 2020. un 2021. gadā). Tā kā valdes loceklis neiesniedza visus pieprasītos dokumentus noteiktajā termiņā, VID amatpersona piemēroja naudas sodu 255 eiro apmērā. Šo lēmumu vēlāk negrozītu atstāja arī VID ģenerāldirektore.

✔️ Valdes loceklis vērsās tiesā, apstrīdot sodu. Viņa galvenais arguments bija fakts, ka viņa ir iesniegusi visus viņas rīcībā esošos dokumentus (paskaidrojumu, aizdevuma līgumu, gada pārskatus). Attiecībā uz pārējiem pieprasītajiem dokumentiem, konkrēti – grāmatvedības reģistriem – persona paskaidroja, ka tādi dokumenti vienkārši nav tikuši sagatavoti, jo uzņēmumam nav bijis nepieciešamās grāmatvedības programmas. Savukārt, VID, savā apelācijas sūdzībā uzstāja, ka šādiem dokumentiem "neapšaubāmi bija jābūt" uzņēmuma rīcībā un to neiesniegšana ir kvalificējama kā "informācijas nepienācīga sniegšana" saskaņā ar Administratīvo sodu likuma 3. panta otro daļu.

✔️ Gan pirmās instances tiesa (Rīgas rajona tiesa), gan apelācijas instance (Rīgas apgabaltiesa) nostājās personas pusē un VID piemēroto sodu atcēla. Tiesas savos spriedumos norādīja uz izšķirošu juridisku niansi:

Sods piemērots par nepareizu pantu. Persona tika sodīta par informācijas nesniegšanu vai nepienācīgu sniegšanu. Taču tiesa konstatēja, ka persona ir sniegusi informāciju – visus dokumentus, kas viņas rīcībā bija , un papildus paskaidrojusi, kāpēc pārējie dokumenti neeksistē.
VID pieņēmums nav pierādījums. Tiesa norādīja, ka VID viedoklis, ka dokumentiem "neapšaubāmi ir jābūt", ir tikai amatpersonas pieņēmums. Lietā nebija pierādījumu, ka persona būtu apzināti slēpusi dokumentus.
Jānodala divi dažādi pārkāpumi. Tiesa skaidri atzina, ka iespējamā uzņēmuma grāmatvedības kārtošanas pienākuma nepildīšana (Grāmatvedības likuma pārkāpums) nevar tikt atzīta par informācijas sniegšanas pienākuma nepildīšanu. Tas, ka uzņēmums, iespējams, nav kārtojis grāmatvedību likumā noteiktajā kārtībā, būtu pamats citam administratīvā pārkāpuma procesam, nevis sodam par informācijas nesniegšanu.

Rīgas apgabaltiesa noraidīja VID apelācijas sūdzību un atstāja negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru lieta tika izbeigta.

✔️ Ko tas nozīmē uzņēmējiem? Šis spriedums ir ļoti būtisks ikvienam uzņēmējam, kurš saņem informācijas pieprasījumus no VID. Tas nostiprina principu, ka VID nevar jūs sodīt par tādu dokumentu neiesniegšanu, kuri objektīvi neeksistē. Svarīgākie secinājumi:

Atklāta komunikācija: Ja VID pieprasa dokumentus, kuri nav jūsu rīcībā vai nav tikuši sagatavoti, ir svarīgi sniegt rakstisku, pamatotu paskaidrojumu par to neesamības iemesliem, vienlaikus iesniedzot visus pārējos pieejamos dokumentus.
Atbildības nodalīšana: Šis spriedums neattaisno grāmatvedības nekārtošanu. Tiesa skaidri norādīja, ka par to var iestāties cita veida atbildība. Tomēr tas neļauj VID piemērot sodu par informācijas nesniegšanu tikai tāpēc, ka dienests uzskata, ka dokumentiem vajadzēja būt.
Pieņēmumi nav pierādījumi: VID ir jāpierāda, ka persona apzināti slēpj dokumentus vai sniedz nepatiesu informāciju, nevis tikai jāizsaka pieņēmums, ka dokumentiem "ir jābūt".

Šī lieta demonstrē, cik svarīgi ir pārzināt savas tiesības un administratīvā procesa nianses, komunicējot ar valsts iestādēm.

Stambulas konvencijas denonsēšanas juridiskā analīze:

Mon, 27 Oct 2025 07:30:46 GMT

Saeimas Ārlietu komisijas 2025. gada 22. oktobra ierosinājums iekļaut parlamenta sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" (turpmāk – Stambulas konvencija) iezīmē nozīmīgu pavērsienu Latvijas starptautisko tiesību praksē. Šis lēmums, kas paredz konvencijas denonsēšanu, nav interpretējams kā pēkšņa politiska kaprīze vai atkāpšanās no valsts apņemšanās apkarot vardarbību. Gluži pretēji, tas ir loģisks un juridiski pamatots noslēgums ilgstošām un sarežģītām tiesiskām diskusijām, kas aizsākās jau ilgi pirms konvencijas ratifikācijas 2024. gadā un kulminēja starptautiskā līmenī radušās domstarpībās par tās piemērošanas nosacījumiem.

Ratificējot Stambulas konvenciju, Latvijas Saeima pieņēma likumu "Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu", kura 2. pantā tika ietverta īpaša deklarācija. Šī deklarācija noteica, ka Latvija piemēros konvenciju "Latvijas Republikas Satversmē ietverto vērtību, principu un normu ietvaros, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību un laulības, ģimenes, vecāku un bērnu tiesību aizsardzību un atbalstu". Papildus tam deklarācijā tika skaidri norādīts, ka konvencijā lietotais termins "sociālais dzimums" (gender) Latvijas tiesību sistēmā netiks interpretēts kā tāds, kas radītu pienākumu mainīt vai paplašināt Satversmē un citos normatīvajos aktos nostiprināto izpratni par dzimumu kā bioloģisku kategoriju – sievieti un vīrieti. Šīs deklarācijas primārais mērķis bija preventīvi novērst potenciālu tiesību normu kolīziju starp konvencijas noteikumiem un Satversmes 110. pantu, kas definē laulību kā savienību starp vīrieti un sievieti un aizsargā ģimeni.

Likumprojekta par izstāšanos no konvencijas anotācijā pamatoti norādīts, ka "pašreizējā Stambulas konvencijas īstenošanas prakse gan liedz gūt pārliecību, vai ikkatrā gadījumā valsts un pašvaldību institūcijas īsteno pasākumus pret vardarbību un tās riskiem atbilstoši deklarācijā ietvertajiem principiem". Šis apgalvojums atklāj praktisku problēmu – tiesiskā nenoteiktība, ko radījuši starptautiskie iebildumi, paralizē konsekventu un vienotu konvencijas normu piemērošanu. Turklāt Latvijas palikšana konvencijas dalībvalsts statusā neizbēgami novestu pie paredzama un negatīva scenārija saistībā ar konvencijas uzraudzības mehānismu. Konvencijas ieviešanu uzrauga neatkarīgu ekspertu grupa GREVIO, kuras mandāts ir veikt dalībvalstu periodisku novērtēšanu un sniegt rekomendācijas. Latvijas gadījumā šis process būtu lemts neveiksmei jau pašā sākumā.

1. GREVIO, veicot Latvijas novērtēšanu, neizbēgami konstatētu faktu, ka Latvija piemēro konvenciju caur savas deklarācijas prizmu, kas ierobežo, piemēram, termina "sociālais dzimums" interpretāciju.

2. Rezultātā GREVIO ziņojums par Latviju, visticamāk, būtu asi kritisks. Tajā tiktu norādīts uz starptautisko saistību nepildīšanu nevis tāpēc, ka Latvijā netiktu aizsargāti vardarbības upuri, bet gan tāpēc, ka Latvija atsakās pieņemt konvencijas "oficiālo" un plašāko interpretāciju, kas ir pretrunā ar Saeimas pieņemto deklarāciju.

3. Šāds scenārijs nozīmētu, ka Latvija būtu spiesta tērēt ievērojamus administratīvos, diplomātiskos un finanšu resursus, lai aizstāvētos pret garantētu starptautisku nosodījumu un pastāvīgu juridisku spiedienu. Šī cīņa par interpretācijas jautājumiem novērstu uzmanību un resursus no galvenā mērķa – reālas un efektīvas vardarbības apkarošanas nacionālā līmenī.

Šādā perspektīvā izstāšanās no konvencijas ir pragmatisks solis, lai preventīvi izvairītos no šī neizbēgamā un neproduktīvā starptautiskā konflikta. Tas ļauj valstij saglabāt kontroli pār savu tiesību politiku un novirzīt resursus turp, kur tie ir visvairāk nepieciešami.

Likumprojekta anotācijā pamatoti uzsvērts, ka izstāšanās no Stambulas konvencijas "nerada risku pamattiesību aizsardzībai Latvijā", jo pienācīgu aizsardzības standartu garantē citi spēkā esoši tiesību akti. Šis arguments ir būtisks, lai atspēkotu kritiku, ka izstāšanās ir solis atpakaļ cilvēktiesību jomā. Vardarbības upuru aizsardzība Latvijā balstās uz stabilu un daudzslāņainu tiesisko ietvaru, kur Stambulas konvencija, īpaši tās pretrunīgajā statusā, nav ne vienīgais, ne primārais instruments. Pamattiesību aizsardzību Latvijā nodrošina:

● Latvijas Republikas Satversme: Tās normas garantē ikvienam tiesības uz dzīvību, veselību, personas neaizskaramību un cieņu. Valstij ir pozitīvs pienākums nodrošināt šo tiesību efektīvu aizsardzību.

● Eiropas Cilvēka pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (ECTK): Šis ir viens no ietekmīgākajiem starptautiskajiem līgumiem, kas ir tieši piemērojams Latvijas tiesību sistēmā. Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse ir skaidri noteikusi, ka valstīm ir pienākums ne tikai atturēties no cilvēktiesību pārkāpumiem, bet arī aktīvi rīkoties, lai aizsargātu personas no citu privātpersonu vardarbības.

● Nacionālie normatīvie akti: Latvijā ir spēkā Krimināllikums, kas paredz atbildību par dažādiem vardarbīgiem noziegumiem. Civilprocesa likums paredz efektīvu pagaidu aizsardzības līdzekli pret vardarbību – tiesas lēmumu par nošķiršanu. Tāpat darbojas sociālo pakalpojumu sistēma, kas sniedz atbalstu cietušajiem, tostarp nodrošina krīzes centru pakalpojumus.

Līdz ar to fokuss tiek pamatoti pārvirzīts no jautājuma "vai mēs aizsargājam upurus?" uz jautājumu "kā mēs to darām visefektīvāk?". Izstāšanās no Stambulas konvencijas šajā kontekstā ir nevis aizsardzības sistēmas vājināšana, bet gan atteikšanās no disfunkcionāla un juridiski neskaidra elementa par labu nacionālās sistēmas stiprināšanai un modernizēšanai, balstoties uz skaidriem, nepārprotamiem un juridiski saistošiem tiesību aktiem.

Diskusijās par Stambulas konvenciju bieži tiek radīts maldīgs priekšstats, ka tā ir vienīgais pieejamais starptautiskais instruments cīņai pret vardarbību. Likumprojekta anotācija pamatoti norāda uz jaunu un daudz spēcīgāku tiesisko mehānismu – Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2024/1385 par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu. Šī direktīva ne tikai piedāvā alternatīvu, bet daudzos aspektos ir pārāks instruments Latvijas tiesiskajai situācijai. 2024. gada 14. maijā pieņemtā Direktīva (ES) 2024/1385 ir pirmais visaptverošais ES tiesību akts, kas vērsts uz vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu. Atšķirībā no Eiropas Padomes konvencijas, kas ir starptautisks līgums ar dalībvalstu brīvprātīgas pievienošanās principu, ES direktīva ir Latvijai kā ES dalībvalstij obligāti saistošs tiesību akts. Latvijai ir juridisks pienākums to ieviest (transponēt) savā nacionālajā tiesību sistēmā līdz 2027. gada 14. jūnijam. Šī pienākuma neizpilde var novest pie pārkāpuma procedūras, ko ierosina Eiropas Komisija, un eventuāli pie finansiālām sankcijām, ko nosaka Eiropas Savienības Tiesa. Tas nodrošina daudz spēcīgāku un efektīvāku izpildes mehānismu nekā Eiropas Padomes konvenciju uzraudzības sistēma. Direktīva ir izteikti praktiska un fokusēta uz konkrētu, mūsdienīgu problēmu risināšanu. Tā paredz pienākumu visā ES noteikt kriminālatbildību par specifiskiem nodarījumiem. Īpaši svarīgs ir direktīvas fokuss uz kibervardarbības formām, kas ir strauji pieaugošs drauds digitālajā laikmetā un kam nacionālie regulējumi bieži nespēj pietiekami ātri pielāgoties. Direktīva arī nosaka minimālos standartus cietušo aizsardzībai, atbalstam un tiesu pieejamībai, paredzot drošus ziņošanas kanālus, aizsardzības rīkojumu pieejamību un specializētus atbalsta pakalpojumus.

Atsakoties no dalības Stambulas konvencijā un pilnībā koncentrējoties uz Direktīvas 2024/1385 ieviešanu, Latvija var pāriet no gadiem ilgām ideoloģiskām debatēm uz praktisku un rezultatīvu rīcību.

1. Stambulas konvencijas debates Latvijā ir bijušas ārkārtīgi polarizētas. Tās galvenokārt koncentrējās uz strīdīgiem un filozofiski piesātinātiem terminiem, piemēram, "sociālais dzimums", kas aizēnoja konvencijas pamatmērķi – cīņu pret vardarbību. Šīs debates kļuva par daļu no plašāka "kultūras kara", nevis par konstruktīvu diskusiju par labākajiem juridiskajiem risinājumiem.

2. ES Direktīva, lai gan vērsta uz to pašu mērķi, ir formulēta daudz tehniskāk, pragmatiskāk un juridiski precīzāk. Tā neuzspiež dalībvalstīm vienotu sociālo vai filozofisko ietvaru. Tā vietā direktīva uzliek par pienākumu sasniegt konkrētus un izmērāmus juridiskus rezultātus – kriminalizēt noteiktus nodarījumus, izveidot efektīvus atbalsta dienestus, nodrošināt cietušajiem pieeju aizsardzības rīkojumiem.

3. Šī uz rezultātu orientētā pieeja ļauj apiet ideoloģiski jūtīgos jautājumus un koncentrēties uz praktiskiem uzdevumiem, kas ir daudz vieglāk īstenojami nacionālā līmenī un rada ievērojami mazāku politisko pretestību.

4. Līdz ar to Direktīva piedāvā Latvijai iespēju sasniegt un pat pārsniegt tos mērķus, ko paredz Stambulas konvencija, bet bez pretrunīgās "ideoloģiskās bagāžas", kas Latvijas sabiedrībā un politiskajā vidē radīja šķelšanos. Tas padara direktīvu par politiski un juridiski daudz pievilcīgāku un galu galā – efektīvāku instrumentu. Izstāšanās no konvencijas un pilnvērtīga koncentrēšanās uz direktīvas ieviešanu ir ceļš uz depolitizētu, profesionālu un efektīvu vardarbības apkarošanas politiku.

Saeimas ierosinātā izstāšanās no Stambulas konvencijas nav tikai juridiska strupceļa atrisināšana, bet arī stratēģisks lēmums, kas rada vairākas pozitīvas tiesiskās un praktiskās sekas. Tas nodrošina tiesiskās aizsardzības nepārtrauktību, vienlaikus sniedzot valstij lielāku rīcības brīvību un iespēju efektīvāk izmantot resursus. Galvenās bažas, kas tiek paustas saistībā ar konvencijas denonsēšanu, ir par iespējamu tiesiskā vakuuma rašanos vardarbības upuru aizsardzībā. Šādas bažas ir nepamatotas. Kā jau tika analizēts iepriekš, aizsardzības sistēma Latvijā balstās uz stabiliem un savstarpēji papildinošiem pīlāriem, kas nodrošina tās nepārtrauktību un pat stiprināšanu pēc izstāšanās no konvencijas:

1. Stabils nacionālais pamats: Satversme un nacionālie likumi (Krimināllikums, Civilprocesa likums u.c.) jau šobrīd nodrošina pamataizsardzību pret vardarbību. Izstāšanās no Stambulas konvencijas nekādā veidā neietekmē šo nacionālo normu spēkā esamību.

2. Spēcīgas starptautiskās saistības: Latvija paliek Eiropas Cilvēktiesību konvencijas dalībvalsts. ECT judikatūra skaidri uzliek valstij pozitīvu pienākumu izveidot efektīvu tiesisko regulējumu un veikt praktiskus pasākumus, lai aizsargātu personas no vardarbības ģimenē un citiem vardarbības veidiem. Šīs saistības ir daudz fundamentālākas un visaptverošākas nekā tās, ko uzliek Stambulas konvencija.

3. Mūsdienīgs ES regulējums: Vissvarīgākais elements ir gaidāmā ES Direktīvas 2024/1385 ieviešana. Šis process ne tikai aizpildīs jebkādus potenciālos robus, bet arī būtiski modernizēs un stiprinās esošo sistēmu, īpaši cīņā ar jaunajiem vardarbības veidiem, piemēram, kibervardarbību. Direktīvas transponēšana prasīs pārskatīt un uzlabot nacionālo regulējumu, tādējādi nodrošinot augstāku aizsardzības standartu.

Tādējādi, izstājoties no Stambulas konvencijas, Latvija nevis vājina, bet gan racionalizē savu tiesisko ietvaru, atsakoties no pretrunīga un juridiski neskaidra instrumenta par labu skaidrām, saistošām un modernām tiesību normām.

Likumprojekta anotācijā ir ietverts svarīgs pragmatisks arguments: izstāšanās "sniegs valstij plašāku rīcības brīvību piešķirt valsts budžeta līdzekļus tieši tiem pasākumiem un tām valsts un pašvaldību iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, kurām patiešām ir nepieciešami līdzekļi vardarbības novēršanai un apkarošanai". Šis apsvērums ir īpaši nozīmīgs pašreizējā ģeopolitiskajā un ekonomiskajā situācijā, kad efektīva valsts resursu izmantošana ir prioritāte. Dalība starptautiskā līgumā, kas kļuvis par pastāvīgu juridisku un politisku strīdu avotu, prasa ievērojamus administratīvos resursus. Būtu nepieciešams gatavot ziņojumus uzraudzības institūcijai GREVIO, piedalīties tās sēdēs, reaģēt uz neizbēgami kritiskām rekomendācijām un tērēt diplomātiskos resursus, lai skaidrotu Latvijas unikālo juridisko pozīciju. Visi šie resursi tiktu novirzīti no tiešā darba – vardarbības apkarošanas. Atsakoties no šī disfunkcionālā mehānisma, valsts var novirzīt gan finanšu, gan cilvēkresursus tieši nacionālo programmu finansēšanai un attīstībai. Tas ļauj veidot politiku, kas ir balstīta uz Latvijas reālajām vajadzībām un prioritātēm, nevis uz starptautiskas uzraudzības institūcijas rekomendācijām, kuras pamatā varētu būt nevis rūpes par upuru stāvokļa uzlabošanu, bet gan strīds par juridisku terminu interpretāciju. Valsts iegūst rīcības brīvību atbalstīt tās nevalstiskās organizācijas un projektus, kas sniedz reālu un izmērāmu pienesumu, stiprināt krīzes centrus, uzlabot policijas un tiesnešu apmācību un veidot sabiedrības izpratni veicinošas preventīvas kampaņas. Šī ir pāreja no formālas dalības uz praktisku rīcību.

Saeimas iniciatīva denonsēt Stambulas konvenciju nav vērtējama kā atkāpšanās no valsts fundamentālās apņemšanās apkarot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Tā ir juridiski pamatota, loģiska un pragmatiska reakcija uz unikālu starptautisko tiesību situāciju, kurā Latvijas likumdevēja mēģinājums saskaņot starptautiskās saistības ar nacionālo konstitucionālo kārtību, izmantojot īpašu deklarāciju, cieta neveiksmi starptautiskās neatzīšanas dēļ. Radītais juridiskais strupceļš, kurā Latvija tika pakļauta saistībām, kuru apjomam un interpretācijai tā nepiekrita, padarīja konvenciju par deklaratīvu, pretrunīgu un praktiski neīstenojamu instrumentu Latvijas tiesību sistēmā. Izstāšanās no šī disfunkcionālā līguma paver ceļu skaidrākai, mērķtiecīgākai un efektīvākai politikai vardarbības apkarošanas jomā. Tā novērš tiesisko nenoteiktību un ļauj valstij atgūt kontroli pār savu tiesisko ietvaru, izvairoties no neproduktīviem starptautiskiem strīdiem par juridisku terminu interpretāciju. Vardarbības upuru aizsardzība netiek vājināta; to turpina garantēt spēcīgs nacionālais regulējums un citi starptautiskie līgumi. Nākotnes perspektīvā uzmanības centrā ir jābūt ES Direktīvas 2024/1385 pilnvērtīgai un kvalitatīvai ieviešanai. Šis juridiski saistošais, modernais un ideoloģiski neitrālais instruments nodrošinās Latvijai visus nepieciešamos mehānismus, lai izveidotu Eiropas līmeņa standartiem atbilstošu un efektīvu sistēmu cīņai ar vardarbību, tostarp tās jaunajām formām digitālajā vidē. Tas ir ceļš no simboliskas un problemātiskas dalības pretrunīgā konvencijā uz reālu, izmērāmu rezultātu sasniegšanu, stiprinot nacionālo tiesību sistēmu un nodrošinot patiesu un efektīvu aizsardzību ikvienam cietušajam Latvijā.

Saņēmāt vēstuli no VID? Nesatraucieties – rīcības plāns 3 soļos

Fri, 24 Oct 2025 06:18:15 GMT

Vēstule no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) daudziem uzņēmējiem un privātpersonām mēdz radīt tūlītēju satraukumu. Prātā ataust sliktākie scenāriji – audits, sods, nepatīkamas pārbaudes. Taču pirms ļauties panikai, ir svarīgi atcerēties, ka vairumā gadījumu VID pieprasa papildu informāciju vai paskaidrojumus, un savlaicīga, pareiza rīcība var novērst jebkādas problēmas jau pašā sākumā. Ignorēt šādu vēstuli ir sliktākais iespējamais lēmums. Tā vietā mūsu biroja komanda iesaka saglabāt mieru un sekot šim pārbaudītajam rīcības plānam trīs soļos.

1. solis: Elpojiet. Lasiet. Ievērojiet termiņu! Pirmais un svarīgākais likums, saņemot vēstuli no VID – nekādā gadījumā nelieciet to atvilktnē "izlasīšu vēlāk". Laiks šajā situācijā ir jūsu svarīgākais resurss.

Izlasiet uzmanīgi un līdz galam: Veltiet laiku, lai rūpīgi iepazītos ar vēstules saturu. Mēģiniet precīzi saprast, ko VID no jums vēlas – vai tas ir informācijas pieprasījums par konkrētu darījumu, uzaicinājums uz pārrunām, vai paziņojums par tematiskās pārbaudes uzsākšanu? Skaidrība par situāciju ir pamats tālākai rīcībai.
Atzīmējiet termiņu kalendārā: Katrā VID vēstulē ir norādīts termiņš, līdz kuram jāsniedz atbilde vai jāiesniedz dokumenti. Ievērojiet to pedantiski! Termiņa nokavēšana bez iepriekšējas saskaņošanas var tikt uztverta kā izvairīšanās no sadarbības un radīt nevajadzīgas negatīvas sekas.
Sazinieties, ja nepieciešams pagarinājums: Ja redzat, ka objektīvu iemeslu dēļ (dokumentu apjoms, jūsu prombūtne) nevarēsiet iekļauties noteiktajā termiņā, rīkojieties proaktīvi. Sazinieties ar vēstulē norādīto VID inspektoru (vislabāk rakstiski, izmantojot EDS), paskaidrojiet situāciju un lūdziet termiņa pagarinājumu. Laicīga un argumentēta komunikācija gandrīz vienmēr tiek uztverta pozitīvi.

2. solis: Sagatavojiet skaidrus un pamatotus dokumentus

Kad esat iepazinušies ar pieprasījumu, sākas sagatavošanās darbs. Jūsu mērķis ir sniegt VID pilnīgu, precīzu un viegli saprotamu atbildi.

Apkopojiet tikai prasīto: Koncentrējieties uz to, kas ir prasīts vēstulē. Nav nepieciešams iesniegt dokumentus par vairākiem gadiem, ja VID interesē tikai viens konkrēts mēnesis vai darījums. Pārmērīga informācija var radīt tikai jaunus, liekus jautājumus.
Sakārtojiet hronoloģiski un loģiski: Sagatavojiet dokumentu paketi (līgumus, rēķinus, bankas maksājumu uzdevumus, pieņemšanas-nodošanas aktus u.c.) pārskatāmā kārtībā. Ja nepieciešams, pievienojiet īsu, lietišķu paskaidrojuma vēstuli, kurā aprakstīta darījuma būtība un secība. Tas atvieglos inspektora darbu un radīs labu iespaidu.
Pārbaudiet datus divreiz: Pirms dokumentu iesniegšanas vēlreiz pārliecinieties, ka summas rēķinos sakrīt ar bankas pārskaitījumiem un dati atbilst jūsu grāmatvedības reģistriem. Jebkura neatbilstība var radīt aizdomas un novest pie padziļinātas pārbaudes.

3. solis: Apsveriet profesionāļa piesaisti

Daudzās situācijās ar VID pieprasījumiem var tikt galā paša spēkiem. Tomēr ir gadījumi, kad advokāta iesaiste ir nevis papildu greznība, bet gan stratēģiska nepieciešamība, lai pasargātu sevi no nopietnām problēmām.

Kad noteikti jāmeklē palīdzība?

Ja nesaprotat pieprasījuma būtību: Ja vēstules saturs vai juridiskais pamatojums jums nav skaidrs. Konsultants palīdzēs "iztulkot" VID pieprasījumu un novērtēt situācijas nopietnību.
Ja ir uzsākts nodokļu audits, nodokļu kontrole, vai tematiskā pārbaude: Šī vairs nav vienkārša informācijas apmaiņa. Audita procesā katram jūsu vārdam un iesniegtajam dokumentam ir juridiskas sekas.
Ja pieprasījums ir apjomīgs un sarežģīts: Ja VID prasa paskaidrojumus par sarežģītām darījumu ķēdēm, uzņēmuma restrukturizāciju vai nestandarta saimnieciskiem darījumiem.
Ja redzat risku būtiskam uzrēķinam: Ja nojaušat, ka pārbaudes rezultātā var tikt aprēķināta liela nodokļu summa, soda nauda vai nokavējuma nauda.
Ja komunikācija ar VID kļūst saspringta: Ja jūtat, ka nespējat paši konstruktīvi komunicēt ar inspektoru, profesionālis var darboties kā starpnieks, nodrošinot lietišķu un juridiski korektu dialogu.

Profesionāļa iesaiste šādos brīžos palīdzēs ne tikai sagatavot juridiski nevainojamu atbildi, bet arī novērtēt riskus, izstrādāt aizstāvības stratēģiju un pārstāvēt jūsu intereses komunikācijā ar VID, ļaujot jums izvairīties no dārgām kļūdām. Atcerieties, vēstule no VID nav pasaules gals. Tā ir signāls, kas prasa jūsu uzmanību un metodisku rīcību. Neļaujiet stresam ņemt virsroku – rīkojieties apdomīgi, ievērojiet termiņus un nebaidieties lūgt palīdzību, kad tā ir nepieciešama. Ja esat saņēmis vēstuli no VID un vēlaties saņemt profesionālu padomu par labāko rīcības stratēģiju, sazinieties ar mūsu biroju.

Kā pasargāt savu zīmolu? Praktisks ceļvedis preču zīmes reģistrācijai

Thu, 23 Oct 2025 06:03:50 GMT

Jūsu uzņēmuma nosaukums, logo un sauklis ir daudz vairāk nekā tikai vārdi un attēli. Tas ir jūsu zīmols – reputācija, atpazīstamība un vērtība, ko esat cītīgi būvējuši. Taču, kamēr šis zīmols nav juridiski aizsargāts, tas ir neaizsargāts pret kopēšanu un negodprātīgu konkurentu rīcību. Vienkāršākais un efektīvākais veids, kā pasargāt savu biznesa identitāti, ir preču zīmes reģistrācija. Šķiet sarežģīti? Patiesībā process ir loģisks un paveicams. Mūsu biroja komanda ir sagatavojusi praktisku soli-pa-solim ceļvedi, kas palīdzēs ikvienam jaunam vai augošam uzņēmumam nostiprināt savas tiesības uz zīmolu.

1. solis: Pārbaude "vai mans vārds ir brīvs?" Pirms uzsākt reģistrāciju, ir vitāli svarīgi pārliecināties, ka jūsu izvēlētais nosaukums vai logo jau nepieder kādam citam. Ja reģistrēsiet jau aizņemtu vai ļoti līdzīgu preču zīmi, tās īpašnieks var pieprasīt jūsu reģistrācijas atcelšanu un pat zaudējumu atlīdzību.

Kā veikt pārbaudi?

Latvijas Patentu valdes datubāzes: Apmeklējiet Latvijas Republikas Patentu valdes (LR PV) mājaslapu ( www.lrpv.gov.lv ) un izmantojiet bezmaksas datubāzes. Jums jāpārbauda ne tikai identiski, bet arī fonētiski un vizuāli līdzīgi apzīmējumi.
Eiropas Savienības datubāze (TMview): Šis ir plašāks rīks, ko uztur Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO). Tas ļauj meklēt reģistrētās preču zīmes ne tikai Latvijā un ES, bet arī daudzās citās pasaules valstīs.
Komercreģistrs un interneta domēni: Papildus preču zīmju datubāzēm pārbaudiet, vai līdzīgs nosaukums jau nav reģistrēts Komercreģistrā (UR) un vai ir pieejams atbilstošs interneta domēna vārds.

2. solis: Preču un pakalpojumu klašu izvēle. Preču zīmi nereģistrē "visam pēc kārtas". Tā tiek aizsargāta konkrētām precēm vai pakalpojumiem, kas sadalīti 45 starptautiskās klasēs (tā sauktā Nicas klasifikācija). Jums ir precīzi jānorāda, kādām precēm vai pakalpojumiem jūsu zīmols tiks izmantots. Kā izvēlēties pareizās klases?

Analizējiet savu biznesu šodien: Uzskaitiet visas preces, ko ražojat vai pārdodat, un visus pakalpojumus, ko sniedzat. Piemēram, ja cepat un pārdodat kūkas, tā būs 30. klase (konditorejas izstrādājumi). Ja piedāvājat arī kafejnīcas pakalpojumus, tā jau būs 43. klase.
Domājiet par nākotni: Vai plānojat paplašināt savu biznesu? Ja šobrīd ražojat tikai apģērbu (25. klase), bet nākotnē plānojat piedāvāt arī somas (18. klase), ir vērts apsvērt reģistrāciju abās klasēs jau uzreiz. Tas būs lētāk nekā vēlāk iesniegt jaunu pieteikumu.
Izmantojiet palīgrīkus: Gan LR PV, gan EUIPO mājaslapās ir pieejami rīki, kas palīdz atrast pareizās klases atbilstoši jūsu darbības jomai.

Pareiza klašu izvēle ir kritiski svarīga – tā nosaka jūsu aizsardzības apjomu. Ja klases izvēlēsieties pārāk šauri, konkurents varēs reģistrēt līdzīgu zīmi citā klasē. Ja pārāk plaši – reģistrācija var tikt apstrīdēta, ja nespēsiet pierādīt zīmes izmantošanu visās pieteiktajās klasēs.

3. solis: Reģistrācijas ceļa izvēle – Latvija vai visa Eiropas Savienība?

Jums ir divas galvenās iespējas, kā reģistrēt savu preču zīmi, un izvēle ir atkarīga no jūsu biznesa mēroga un ambīcijām.

A variants: Nacionālā reģistrācija Latvijā

Kam piemērots? Uzņēmumiem, kas darbojas vai tuvākajā nākotnē plāno darboties tikai Latvijas tirgū.
Kā notiek? Pieteikums jāiesniedz Latvijas Republikas Patentu valdē. Process ir salīdzinoši ātrs (vidēji 3-5 mēneši) un lētāks.
Ieguvumi: Jūs iegūstat ekskluzīvas tiesības uz savu zīmolu visā Latvijas teritorijā.

B variants: Eiropas Savienības preču zīme (EUTM)

Kam piemērots? Uzņēmumiem, kas jau strādā vai plāno ieiet citu ES valstu tirgos, pārdod preces internetā pircējiem visā Eiropā.
Kā notiek? Pieteikums jāiesniedz Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā (EUIPO), kas atrodas Alikantē, Spānijā. Pieteikumu var iesniegt arī elektroniski.
Ieguvumi: Ar vienu reģistrāciju, vienu pieteikumu un vienu maksājumu jūs iegūstat zīmola aizsardzību visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs . Tas ir ievērojami efektīvāk un izdevīgāk, nekā reģistrēt zīmi katrā valstī atsevišķi.

Kādi ir galvenie ieguvumi pēc reģistrācijas? Neatkarīgi no izvēlētā ceļa, reģistrēta preču zīme sniedz milzīgas priekšrocības:

Ekskluzīvas tiesības: Tikai jums ir tiesības izmantot savu zīmolu un aizliegt to darīt citiem jūsu reģistrētajās preču un pakalpojumu klasēs.
Aizsardzība pret kopēšanu: Jūs varat vērsties tiesā vai citās institūcijās pret jebkuru, kas negodprātīgi izmanto jūsu vai līdzīgu zīmi.
Vērtīgs aktīvs: Preču zīme ir jūsu uzņēmuma intelektuālais īpašums. To var pārdot, ieķīlāt vai nodot tālāk, izmantojot franšīzes līgumu.
Uzticamība un atpazīstamība: ® simbols pie jūsu logo vai nosaukuma klientiem un partneriem signalizē par stabilu un nopietnu uzņēmumu, kas rūpējas par savu reputāciju.

Preču zīmes reģistrācija nav izdevumi, bet gan gudra investīcija jūsu biznesa nākotnē un drošībā. Tā pasargā jūsu vissvarīgāko aktīvu – labo vārdu. Ja jums nepieciešama palīdzība preču zīmes reģistrācijas procesā vai profesionāla konsultācija, sazinieties ar mūsu biroju.

Valdes locekļa atbildība: 5 praktiski soļi, kā pasargāt savu personīgo mantu

Tue, 21 Oct 2025 06:59:56 GMT

✔️ Būt uzņēmuma valdē nozīmē uzņemties lielu atbildību. Lai gan šis amats paver plašas iespējas, tas vienlaikus ir saistīts ar riskiem, kas var skart ne tikai uzņēmuma, bet arī paša valdes locekļa personīgo mantu. Latvijas likumdošana paredz, ka noteiktos gadījumos par uzņēmuma saistībām vai nodarītajiem zaudējumiem valdes loceklis var atbildēt ar savu personīgo īpašumu. Tomēr, apzinoties riskus un aktīvi rīkojoties, ir iespējams tos būtiski mazināt. Šajā rakstā mūsu biroja komanda ir apkopojusi piecus praktiskus soļus, kas ikvienam uzņēmuma vadītājam palīdzēs gudri pārvaldīt savu atbildību un pasargāt personīgos aktīvus.

1. Rūpīga lēmumu dokumentēšana: jūsu labākais arguments. Komerclikums nosaka, ka valdes loceklim jārīkojas kā "krietnam un rūpīgam saimniekam". Strīdus gadījumā tieši valdes loceklim būs jāpierāda, ka viņš ir rīkojies atbilstoši šim standartam. Tādēļ jebkura nozīmīga lēmuma pieņemšanas procesam un pamatojumam ir jābūt fiksētam rakstiski. Praktiskie ieteikumi:

Valdes sēžu protokoli: Regulāri protokolējiet valdes sēdes, pat ja esat vienīgais valdes loceklis. Protokolos fiksējiet ne tikai pieņemtos lēmumus, bet arī to pamatojumu, apsvērtās alternatīvas un informāciju, uz kuras pamata lēmums pieņemts (piemēram, tirgus izpētes dati, finanšu aprēķini, juristu vai citu ekspertu atzinumi).
Svarīgu darījumu pamatojums: Pirms lielu vai riskantu darījumu slēgšanas sagatavojiet rakstisku pamatojumu, kurā analizējat ieguvumus un riskus uzņēmumam. Tas kalpos kā pierādījums, ka lēmums bijis saimnieciski pamatots un pieņemts sabiedrības interesēs.
Sarakstes saglabāšana: Arhivējiet visu svarīgo elektronisko un papīra saraksti, kas saistīta ar lēmumu pieņemšanu un darījumu slēgšanu.

2. Skaidras robežas: interešu konflikta novēršana. Valdes loceklim jābūt pilnībā lojālam pret sabiedrību un jāizvairās no situācijām, kurās viņa personīgās intereses nonāk pretrunā ar uzņēmuma interesēm. Darījumi ar saistītajām personām (radiniekiem, sev piederošiem uzņēmumiem) vienmēr tiek vērtēti ar paaugstinātu uzmanību. Praktiskie ieteikumi:

Savlaicīga atklāšana: Ja pastāv potenciāls interešu konflikts, nekavējoties par to rakstiski informējiet pārējos valdes locekļus (ja tādi ir) un sabiedrības dalībniekus.
Atturēšanās no lēmuma pieņemšanas: Situācijās, kurās pastāv interešu konflikts, atturieties no balsošanas un lēmuma pieņemšanas. Šis fakts obligāti jāfiksē valdes sēdes protokolā.
Tirgus cenas princips: Ja darījums ar saistīto personu tomēr ir neizbēgams un uzņēmumam izdevīgs, nodrošiniet pierādījumus, ka tas noticis atbilstoši tirgus nosacījumiem (piemēram, piesaistot neatkarīgu vērtētāju vai saņemot vairākus salīdzinošus piedāvājumus).

3. Sakārtota grāmatvedība: finansiālais vairogs. Viens no tiešākajiem ceļiem uz valdes locekļa personīgo atbildību ved caur nesakārtotu grāmatvedību un nenomaksātiem nodokļiem. Likums "Par nodokļiem un nodevām" paredz, ka par uzņēmuma nodokļu parādiem, kas pārsniedz noteiktu slieksni, var vērst personīgu piedziņu no valdes locekļa. Praktiskie ieteikumi:

Kompetents grāmatvedis: Pārliecinieties, ka jūsu uzņēmuma grāmatvedību kārto profesionāls un uzticams speciālists vai uzņēmums.
Regulāra kontrole: Neuztveriet grāmatvedību kā formalitāti. Regulāri sekojiet līdzi uzņēmuma finanšu rādītājiem, bilancei un nodokļu maksājumu plūsmai. Uzņēmuma vadītājam ir jāizprot sava uzņēmuma finansiālais stāvoklis.
Dokumentu uzglabāšana: Nodrošiniet, lai visi saimniecisko darījumu apliecinošie dokumenti tiktu pienācīgi saglabāti likumā noteiktajā kārtībā. Dokumentu trūkums var radīt nopietnas problēmas nodokļu audita gadījumā un apgrūtināt jūsu aizstāvību.

4. Apdomīga risku pārvaldība: informēti lēmumi. Krietna un rūpīga saimnieka pienākums ietver arī spēju pieņemt pārdomātus un ekonomiski pamatotus lēmumus, balstoties uz pietiekamu informāciju. Praktiskie ieteikumi:

Iepazīstiet savu biznesu: Pārziniet nozari, kurā darbojaties, sekojiet līdzi tirgus tendencēm un izmaiņām likumdošanā.
Piesaistiet ekspertus: Ja jums trūkst zināšanu kādā specifiskā jomā (piemēram, juridiskos, finanšu vai tehniskos jautājumos), nevilcinieties piesaistīt kvalificētus konsultantus. Viņu atzinumu pievienošana lēmuma pamatojumam stiprinās jūsu pozīcijas.
Izvērtējiet darījumu partnerus: Pirms sadarbības uzsākšanas pārbaudiet savu potenciālo darījumu partneru reputāciju un finansiālo stabilitāti.

5. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana: drošības spilvens. Pat visrūpīgākais un godprātīgākais valdes loceklis nav pasargāts no kļūdām vai nepamatotām prasībām. Šādos gadījumos nenovērtējams palīgs ir valdes locekļu civiltiesiskās atbildības apdrošināšana. Kā tā darbojas?

Šī polise sedz zaudējumus, kas radušies valdes locekļa kļūdainas rīcības (bezdarbības) rezultātā, pildot amata pienākumus.
Būtiski, ka apdrošināšana parasti sedz arī tiesāšanās un juridiskās aizstāvības izdevumus, kas var sasniegt ievērojamas summas, pat ja prasība pret valdes locekli galu galā tiek noraidīta.
Apdrošināšanas iegāde ir signāls, ka uzņēmums nopietni izturas pret korporatīvās pārvaldības jautājumiem.

Valdes locekļa amats ir maratons, nevis sprints. Rūpīga un sistemātiska pieeja savu pienākumu pildīšanai, apvienojumā ar proaktīvu risku vadību, ir labākais veids, kā veiksmīgi vadīt uzņēmumu un vienlaikus pasargāt savu personīgo labklājību. Ja jums ir radušies jautājumi par valdes locekļa atbildību vai nepieciešama juridiska palīdzība, sazinieties ar mums.

Tiesa atstāj spēkā Rail Baltica būvatļauju, noraidot zemes īpašnieka sūdzību

Fri, 17 Oct 2025 06:10:55 GMT

Administratīvā rajona tiesa ir noraidījusi zemes īpašnieka pieteikumu atcelt būvatļauju Rail Baltica trases posmam, apstiprinot valsts rīcības tiesiskumu nacionālas nozīmes projektu īstenošanā un skaidrojot tiesas kompetences robežas tehnisku projektēšanas risinājumu izvērtēšanā.

2025. gada 14. oktobra spriedumā tiesa lēma par labu Satiksmes ministrijai un projekta īstenotājam AS "RB Rail" strīdā, ko ierosināja kāds Salacgrīvas pagasta nekustamā īpašuma īpašnieks ¹ . Pieteicējs, Persona A, lūdza atcelt 2021. gada 13. aprīlī izsniegto būvatļauju ātrgaitas dzelzceļa posma "Igaunijas/Latvijas Valsts robeža – Vangaži" būvniecībai daļā, kas skar viņa nekustamo īpašumu.Spriedums sniedz būtisku ieskatu līdzsvarā starp privātīpašuma tiesībām un liela mēroga infrastruktūras projektu īstenošanu, uzsverot, ka apstrīdēšanai jābūt balstītai uz tiesību normu pārkāpumiem, nevis neapmierinātību ar projekta lietderību vai dizainu.

Pieteicēja sūdzības pamatā bija vairāki galvenie argumenti, ar kuriem tika apšaubīta būvatļaujas tiesiskums un pamatotība:

Nepiekrīīga iestāde: Viens no centrālajiem argumentiem bija, ka būvatļauju izsniegusi nepareiza institūcija. Tā kā būvniecība uz viņa īpašuma skāra pašvaldības ceļu, pieteicējs uzskatīja, ka atļauja bija jāizsniedz vietējai būvvaldei, nevis Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai.
Nepieciešamības un samērīguma trūkums: Īpašnieks apgalvoja, ka viņa zemes atsavināšana nav nepieciešama un ir nesamērīga ⁵ . Viņš norādīja, ka alternatīvu ceļa izkārtojumu varētu izbūvēt uz blakus esošā īpašuma, tādējādi neskarot viņa zemi. Tika uzsvērts, ka aptuveni 25% no viņa viena hektāra lielā īpašuma atsavināšana ir būtisks tiesību ierobežojums.
Alternatīvu risinājumu ignorēšana: Pieteicējs ierosināja citus tehniskos risinājumus, piemēram, pārvietot ceļa krustojumu vai dzelzceļa viadukta vietā izbūvēt pārbrauktuvi. Viņš apgalvoja, ka šīs alternatīvas netika pienācīgi izvērtētas, tādējādi pārkāpjot samērīguma principu.
Tiesiskās paļāvības pārkāpums: Īpašnieks apgalvoja, ka, iegādājoties īpašumu, viņam nebija pieejama informācija par plānoto atsavināšanu. Viņš uzskatīja, ka valsts nav aizsargājusi viņa tiesisko paļāvību, jo īpaši tāpēc, ka pašvaldība neizmantoja pirmpirkuma tiesības, radot maldīgu drošības sajūtu.
Nepareiza darbu klasifikācija: Pieteicējs uzstāja, ka jaunā ceļa būvniecība uz viņa zemes ir klasificējama kā "jauna būvniecība", nevis esoša ceļa "pārbūve", kas būtu prasījis atšķirīgu atļauju izsniegšanas procesu.

Satiksmes ministrija un trešā persona AS "RB Rail" atspēkoja katru pieteicēja argumentu, savu aizstāvību balstot uz projekta tiesisko statusu un tehniskajām prasībām:

Kompetentā iestāde: Atbildētājs uzturēja pozīciju, ka Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija bija kompetentā iestāde. Tika norādīts, ka kompleksiem būvniecības objektiem, kas ietver dažādu grupu būves, piemēro tās kārtības prasības, kas noteiktas augstākās grupas būvei – šajā gadījumā dzelzceļam.
Tehniskās prasības: Ierosinātās alternatīvas tika noraidītas kā tehniski neiespējamas un nedrošas. Ceļa krustojuma pārvietošana tuvāk dzelzceļam nebija iespējama standartu dēļ, kas nosaka ceļa garenkritumu pirms viadukta. Savukārt dzelzceļa pārbrauktuves izbūve ir aizliegta, ja vilcienu kustības ātrums pārsniedz 140 km/h, kas ir plānots Rail Baltica trasē.
Sabiedrības informēšana un pienācīga rūpība: Aizstāvība norādīja, ka Rail Baltica projekts un tā aptuvenais novietojums tika apstiprināts Ministru kabinetā un publiskots jau 2016. gadā pēc ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesa. Iepriekšējā īpašniece par projektēšanas darbu uzsākšanu tika informēta 2020. gadā, pirms pieteicējs iegādājās īpašumu. Tiesa norādīja, ka šos apstākļus pieteicējs varēja noskaidrot, ievērojot pienācīgu rūpību.
Funkcionālā nepieciešamība: Jaunais ceļš tika raksturots kā funkcionāli nepieciešams, lai nodrošinātu piekļuvi zemes gabaliem, kas dzelzceļa izbūves dēļ tiktu nošķirti, un lai saglabātu vietējā ceļu tīkla savienojamību. Tiesa piekrita, ka tā izbūve ir pareizi klasificēta kā esošo ceļu "pārbūve".

Tiesa sistemātiski noraidīja pieteicēja argumentus un lēma pieteikumu noraidīt pilnībā. Spriedumā tika nostiprināti vairāki svarīgi tiesiski apsvērumi:

Tiesas kompetence aprobežojas ar tiesiskuma, nevis lietderības pārbaudi. Tiesa uzsvēra, ka tās loma nav pārvērtēt projekta dizaina tehniskos, ekonomiskos vai politiskos lēmumus. Kamēr projekta risinājumi nepārkāpj publisko tiesību normas vai būvniecības noteikumus, tiesa nevar aizstāt projekta īstenotāja lēmumus ar saviem apsvērumiem. Jautājums, vai zeme bija "patiešām nepieciešama", tika atzīts par tādu, kas neietilpst administratīvās tiesas kompetencē.
Būvniecības noteikumu hierarhija. Spriedums apstiprināja, ka daudzkomponentu infrastruktūras projektos viss būvniecības process ir pakļauts tai iestādei, kas atbild par galveno, augstākās kategorijas objektu (dzelzceļu). Tas novērš atļauju izsniegšanas sadrumstalotību starp vairākām pašvaldībām.
Tiesību pārkāpums nav konstatēts. Tiesa nekonstatēja pieteicēja tiesību uz informāciju vai tiesiskās paļāvības aizskārumu. Projekta ietekme bija publiski zināma jau vairākus gadus, un būvatļauja tika izdota pirms pieteicējs iegādājās īpašumu. Jebkāda iepriekšējā īpašnieka nolaidība, nesniedzot šo informāciju, ir civiltiesiska, nevis administratīvi tiesiska strīda priekšmets.

Visbeidzot, tiesa atzina būvatļauju par tiesisku un noraidīja pieteikumu, ļaujot Rail Baltica projektam turpināties, kā plānots. Spriedumu viena mēneša laikā var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

Vai no debatēm tiesā ir kāda jēga ?

Thu, 16 Oct 2025 06:08:07 GMT

Kādā nesenā Administratīvās rajona tiesas sēdē, tiesnesis pirms debatēm norādīja, ka “Administratīvajā procesā debašu stadija ir atšķirīga, un debašu stadijai pēc būtības nav nekādas ietekmes uz rezultātu”.

Tiesneša izteikums tiesas sēdē vedina uz kritisku analīzi par šīs procesa daļas patieso lomu un nozīmi. Lai gan administratīvais process atšķiras no kriminālprocesa vai civilprocesa, kur debatēm var būt izteiktāka sacīkstes forma, apgalvojums par to ietekmes neesamību ir ne tikai pārsteidzīgs, bet arī neatbilst Administratīvā procesa likuma garam un mērķiem. Mūsu biroja ieskatā, šāds viedoklis devalvē vienu no tiesas procesa būtiskākajām daļām un rada nepareizu priekšstatu par tās nozīmi.

Administratīvā procesa likums skaidri reglamentē tiesas sēdes gaitu, un tiesas debates ir tās neatņemama un obligāta sastāvdaļa. Šī norma nav tikai formāla prasība; tā ir iestrādāta likumā, lai nodrošinātu procesuālo taisnīgumu un lietas vispusīgu izskatīšanu. Debašu galvenais mērķis ir dot procesa dalībniekiem iespēju:

Apkopot savu pozīciju: Koncentrētā veidā izklāstīt savus galvenos argumentus, kas balstīti uz sēdē pārbaudītajiem pierādījumiem un noskaidrotajiem faktiem.
Analizēt pierādījumus: Sniegt savu vērtējumu par pierādījumu nozīmi, ticamību un pietiekamību.
Vērst tiesas uzmanību uz būtisko: Akcentēt, viņuprāt, svarīgākos juridiskos un faktiskos aspektus, kas tiesai jāņem vērā, taisot spriedumu.
Argumentēt par tiesību normu piemērošanu: Piedāvāt savu interpretāciju par to, kā konkrētajā situācijā būtu piemērojamas attiecīgās tiesību normas.

Šī ir pēdējā iespēja procesa dalībniekam tieši uzrunāt tiesu un mēģināt to pārliecināt par savas pozīcijas pamatotību, balstoties uz visu sēdes laikā notikušo.

Kādēļ apgalvojums par debašu bezjēdzību ir kļūdains?

Objektīvās izmeklēšanas princips. Administratīvajā procesā tiesa darbojas saskaņā ar objektīvās izmeklēšanas principu, kas nozīmē, ka tiesa pati ir atbildīga par lietas faktisko apstākļu noskaidrošanu. Debates ir viens no instrumentiem, kas palīdz tiesai šo pienākumu veikt. Uzklausot dalībnieku kopsavilkumus un argumentus, tiesa var pamanīt nianses vai juridiskus aspektus, kas sākotnēji varbūt nav šķituši primāri, tādējādi nodrošinot pilnīgāku un vispusīgāku lietas izvērtējumu.
Tiesības tikt uzklausītam. Debates ir būtiska tiesību tikt uzklausītam sastāvdaļa. Šis princips ir viens no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatpīlāriem. Atņemt debatēm nozīmi nozīmē liegt procesa dalībniekam pilnvērtīgi realizēt savas tiesības un radīt sajūtu, ka tiesas lēmums jau ir iepriekš pieņemts. Tas mazina uzticību tiesu sistēmai kopumā.
Ietekme uz tiesneša iekšējo pārliecību. Lai gan tiesnesis spriedumu pieņem, pamatojoties uz likumu un tiesisko apziņu, kas balstīta uz lietas materiāliem, debašu runa var kalpot kā pēdējais impulss, kas palīdz sakārtot domas, salikt akcentus un galīgi noformulēt tiesas iekšējo pārliecību. Labi strukturēta, loģiska un argumentēta debašu runa var izgaismot lietas šķautnes, kuras tiesnesis, iespējams, nebija pamanījis vai bija novērtējis citādi. Tieši debatēs var kristalizēties izšķirošais arguments, kas noved pie viena vai otra sprieduma.

Tiesneša izteikums par debašu stadijas nenozīmīgumu ir ne tikai juridiski nepareizs, bet arī ētiski apšaubāms, jo tas grauj procesa dalībnieku ticību tiesas objektivitātei un procesa jēgai. Debates administratīvajā procesā nav formāls rituāls, bet gan pilnvērtīgs tiesas procesa posms, kas kalpo lietas vispusīgai izskatīšanai, nodrošina pušu tiesības tikt uzklausītām un var tieši ietekmēt tiesneša iekšējo pārliecību, tādējādi ietekmējot arī lietas gala iznākumu. Jebkuram tiesnesim būtu jāapzinās un jārespektē šī posma nozīme, nevis jāmazina tā vērtība procesa dalībnieku acīs.

Valsts drošība pret digitālo privātumu: Valsts policijas jaunā kriptovalūtu uzraudzības iepirkuma juridiskā analīze

Tue, 14 Oct 2025 07:03:39 GMT

Digitālā vide ir kļuvusi par jaunu arēnu gan komercijai, gan noziedzībai. Kriptovalūtām arvien vairāk integrējoties finanšu sistēmā, tiesībaizsardzības iestādes meklē arvien modernākus rīkus, lai izsekotu nelikumīgām darbībām. Tomēr šī tiekšanās pēc drošības rada dziļus juridiskus jautājumus par fundamentālajām tiesībām uz privātumu digitālajā laikmetā. Nesenais Valsts policijas iepirkums "Blokķēžu un kriptoaktīvu analīzes, izpētes un izsekošanas rīka iegāde" (iepirkuma identifikācijas Nr. IeM VP 2025/54) kalpo par kritisku gadījuma izpēti šajā mainīgajā izaicinājumā, pieprasot rūpīgu juridisko analīzi. Mūsu birojs ir veicis padziļinātu iepirkuma tehniskās specifikācijas dokumenta analīzi, un Valsts policijas pieprasītās spējas rosina uz nopietnu diskusiju par to potenciālo ietekmi uz konstitucionālajām tiesībām un tiesiskas valsts principiem.

Tehniskā specifikācija iezīmē rīku, kas sniedzas daudz tālāk par vienkāršu transakciju izsekošanu. Tas liecina par ambīciju iegūt sistēmu ar dziļi invazīvām spējām. Dokumentā ir skaidri noteikts, ka jaunajam rīkam jābūt "atšķirīgam no Valsts policijas rīcībā esošas programmatūras “Reactor” (Chainalyisis Inc.)". Tas norāda uz stratēģisku paplašināšanos, nevis tikai uz esošā uzraudzības arsenāla atjaunošanu. Būtiskākās funkcionalitātes, ko pieprasa policija, ietver:

Digitālo maku saistīšana ar fiziskām atrašanās vietām: Visvairāk satraucošā prasība ir par funkcionalitāti, kas "identificē privāti turētu maku ģeogrāfiskās atrašanās vietas un IP adreses informāciju". Šī spēja ir vērsta uz blokķēdes dalībnieku deanonimizāciju, tieši sasaistot pseidonīmu kriptomaku ar personas reālās pasaules identitāti un atrašanās vietu. No juridiskā viedokļa tas pārveido vispārēju blokķēdes analīzi par mērķētu personas uzraudzību, kam jāpiemēro visaugstākie tiesiskā pamatojuma un tiesu uzraudzības standarti.
Piekļuve privātiem kriptomakiem: Iepirkums paredz digitālu risinājumu, kas spēj "automatizēti veikt sēklfrāžu (angliski – Seed phrase) vai privāto atslēgu izpēti ar mērķi atrast un iegūt piekļuvi kriptoaktīviem". Turklāt ir norādīts, ka šim risinājumam drošības apsvērumu dēļ jāspēj darboties bezsaistē. Lai gan to varētu izmantot likumīgi konfiscētām ierīcēm, šāda jaudīga "uzlaušanas" rīka esamība rada būtiskas bažas par iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu un paša tiesiskā procesa drošību. Spēja iegūt tiešu piekļuvi personas aktīviem ir dziļa iejaukšanās viņu finansiālajā autonomijā.
Visaptveroša blokķēžu uzraudzība: Rīkam jāatbalsta analīze plašā modernu blokķēžu klāstā, tostarp Bitcoin, Solana, Ethereum, Tron, BNB chain, Polygon un citās. Šis plašais tvērums nodrošina, ka tiesībaizsardzības iestādes var uzraudzīt darbības lielā daļā kriptoekonomikas, radot plašu uzraudzības tīklu.
Reāllaika uzraudzība un operācijas uz vietas: Specifikācijās pieprasīta sistēma, kas ļauj "ievietot pētāmo maku, darījumu kopu sarakstā, kurš uzmana un paziņo par pētāma objekta darījumiem". Apvienojumā ar "mobilajām ierīcēm optimizētu rīku, lai ātri pārbaudītu blokķēdes adreses ārpus dienesta telpām", tas norāda uz spēju veikt pastāvīgu personu finanšu darbību izsekošanu reāllaikā.

Šāda jaudīga uzraudzības rīka ieviešana nav tikai tehnisks uzlabojums; tas ir nozīmīgs politisks lēmums ar tālejošām juridiskām sekām. Tas liek mums saskarties ar fundamentāliem jautājumiem par varas līdzsvaru starp valsti un indivīdu. Latvijas Republikas Satversme un Eiropas Cilvēktiesību konvencija garantē tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Lai gan šīs tiesības nav absolūtas, jebkādai iejaukšanās jābūt likumīgai, nepieciešamai un samērīgai. Spēja sistemātiski sasaistīt IP adreses un ģeolokācijas datus ar kriptomakiem varētu veicināt masveida uzraudzību, kas ir pretrunā ar pamatprincipu, ka personu uzraudzība ir pieļaujama tikai tad, ja pastāv pamatotas aizdomas par konkrētu noziedzīgu nodarījumu. Šāda tehnoloģija rada "atvēsinošu efektu" (chilling effect), atturot indivīdus no likumīgas kriptovalūtu izmantošanas, baidoties no nepamatotas novērošanas.

Valstij ir leģitīmas tiesības apkarot noziedzību, taču izmantotajiem līdzekļiem jābūt samērīgiem ar sasniedzamo mērķi. Ir jāuzdod jautājums: vai tik spēcīgs un potenciāli visaptverošs uzraudzības rīks ir nepieciešams un samērīgs līdzeklis? Pierādīšanas pienākums gulstas uz valsti, kurai ir jāpamato, ka bez šāda būtiska privātuma ierobežojuma nav iespējams efektīvi izmeklēt smagus noziegumus. Pirms šādu tehnoloģiju ieviešanas ir jāveic rūpīgs izvērtējums par to, vai mazāk invazīvas metodes nevarētu sasniegt līdzīgus mērķus.

Būtisks tiesiskas valsts elements ir varas dalīšanas princips un savstarpējās kontroles mehānismi. Šādu rīku izmantošana nedrīkst būt atstāta tikai tiesībaizsardzības iestāžu ziņā. Katram gadījumam, kad tiek izmantotas invazīvas funkcijas, piemēram, IP adreses noteikšana vai piekļuve privātajām atslēgām, ir nepieciešama iepriekšēja, pamatota un individuāla tiesneša atļauja. Turklāt ir nepieciešama parlamentārā un sabiedriskā uzraudzība, lai nodrošinātu, ka tehnoloģija netiek izmantota ļaunprātīgi un tās izmantošana tiek atspoguļota caurskatāmā veidā.

Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) nosaka stingrus noteikumus personas datu apstrādei. Rīks, kas vāc un analizē IP adreses, transakciju vēsturi un, iespējams, citu sensitīvu informāciju, rada nopietnus izaicinājumus VDAR ievērošanai. Ir jānodrošina, ka tiek ievēroti tādi pamatprincipi kā datu minimizēšana (tiek vākti tikai nepieciešamie dati) un mērķa ierobežojums (dati tiek izmantoti tikai tam mērķim, kādam tie sākotnēji iegūti). Kā šie principi tiks praktiski īstenoti ar rīku, kas paredzēts plašai analīzei un datu korelācijai?

Mūsu birojs atzīst nepieciešamību nodrošināt tiesībaizsardzības iestādes ar moderniem rīkiem cīņai pret finanšu noziegumiem. Tomēr tehnoloģiskais progress nedrīkst notikt uz fundamentālo tiesību un brīvību rēķina. Jauno tehnoloģiju ieviešanai ir jāiet roku rokā ar tiesiskā ietvara stiprināšanu, nevis tā vājināšanu. Pirms Valsts policija tiek apbruņota ar tik spēcīgu digitālās uzraudzības instrumentu, ir nepieciešama plašāka publiskā un parlamentārā diskusija. Ir steidzami jāizstrādā skaidrs un caurskatāms tiesiskais regulējums, kas nosaka šādu tehnoloģiju izmantošanas robežas, uzraudzības mehānismus un atbildību. Mēs aicinām uz atbildīgu un principiālu pieeju, nodrošinot, ka cīņa ar rītdienas noziegumiem neiznīcina šodienas brīvības.

Suņa nošaušana Latvijā: Mednieka tiesību un atbildības juridiskā analīze

Mon, 13 Oct 2025 07:50:18 GMT

Sabiedrībā plašu rezonansi un emocionālas diskusijas neizbēgami izraisa gadījumi, kad tiek nošauti mājas (istabas) dzīvnieki, īpaši suņi. Šādi notikumi atklāj dziļu juridisku un ētisku konfliktu starp divām fundamentālām, sabiedrībā augstu vērtētām tiesībām: no vienas puses, cilvēces morālo un likumā nostiprināto pienākumu aizsargāt dzīvniekus pret cietsirdību, un, no otras puses, personas neatņemamām tiesībām aizstāvēt savu dzīvību, veselību un īpašumu no reāla apdraudējuma. Šis saspīlējums starp dzīvnieku labturību un cilvēka drošību veido sarežģītu juridisko ainavu, kurā katra situācija ir jāvērtē, balstoties uz niansētu normatīvo aktu un tiesu prakses analīzi.

Latvijas tiesību sistēmas pamatā ir princips, ka jebkura dzīvnieka nogalināšana ir prezumējami prettiesiska, ja vien nav pierādāms kāds no likumā skaidri definētajiem izņēmuma gadījumiem. Šo principu nostiprina divi galvenie normatīvie akti. Dzīvnieku aizsardzības likums kalpo par stūrakmeni visam dzīvnieku aizsardzības regulējumam. Tā preambulā ir deklarēts, ka "nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt". Likuma 4. panta pirmā daļa tieši aizliedz cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, un kā pirmo cietsirdības izpausmi min "dzīvnieka nogalināšanu, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus". Šī norma nosaka, ka pierādīšanas nasta par rīcības tiesiskumu gulstas uz personu, kas dzīvnieku ir nogalinājusi. Tai ir jāspēj pamatot, ka tās rīcība atbilst kādam no likumā paredzētajiem izņēmumiem. Krimināllikuma 230. pants paredz kriminālatbildību par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā vai sakropļots.

Dzīvnieku aizsardzības likuma 44. panta 6. punkts atļauj nogalināt dzīvnieku, "kad dzīvnieks, uzbrūkot cilvēkam, apdraud viņa veselību vai dzīvību. Tiesu prakse liecina, ka šīs normas piemērošanai ir nepieciešami objektīvi pierādījumi par reālu, tiešu un nepastarpinātu uzbrukumu. Lietā Nr. SKK-359/2018 tiesa, izvērtējot pierādījumus, secināja, ka "suns nav uzbrucis apsūdzētajam", un tādēļ noraidīja argumentu par pašaizsardzību, atzīstot personas rīcību par prettiesisku. Tas demonstrē, ka subjektīvas bailes, aizkaitinājums vai potenciāls, bet nerealizējies apdraudējums nav pietiekams pamats, lai atsauktos uz šo izņēmumu. Savukārt Dzīvnieku aizsardzības likuma 44. panta 3. punkts nosaka, ka nogalināšanas aizliegums neattiecas uz medībām. Šī norma ir jāskata kopsakarā ar Medību likumu, lai noteiktu, vai konkrēta suņa nošaušana var tikt kvalificēta kā tiesiska medību procesa sastāvdaļa.

Medību likums paredz specifisku gadījumu, kad mājas (istabas) dzīvnieka nonāvēšana var būt tiesiska. Medību likuma 3. panta otrās daļas 3. punkts nosaka, ka medībām ir pielīdzināma "klaiņojošu mājas (istabas) dzīvnieku nonāvēšana medību platībās, izmantojot medību šaujamieročus un ievērojot dzīvnieku aizsardzību reglamentējošos starptautiskos līgumus un citus normatīvos aktus". Šī norma piešķir medniekam īpašas pilnvaras, taču tās ir ierobežotas ar vairākiem būtiskiem nosacījumiem:

1. Dzīvnieka statuss: Dzīvniekam ir jāatbilst "klaiņojoša dzīvnieka" definīcijai. Saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 8. pantu, par tādu uzskatāms "bez pajumtes un īpašnieka aprūpes vai uzraudzības palicis dzīvnieks". Juridiski ir apšaubāmi, vai suns, kurš ir tikai īslaicīgi aizklīdis no mājām, ir identificējams (piemēram, ar mikročipu) un kura īpašnieks ir zināms vai noskaidrojams, atbilst šai definīcijai.

2. Darbības vieta: Nonāvēšana drīkst notikt tikai "medību platībās", kas definētas kā medījamo dzīvnieku brīvai dzīvošanai derīga un medībām izmantojama platība.

3. Līdzekļi: Jāizmanto medību šaujamieroči, kas nozīmē, ka darbību var veikt tikai persona ar mednieka apliecību un ieroča glabāšanas atļauju.

Papildus pašaizsardzībai pret uzbrukumu cilvēkam, likumdošana paredz arī tiesības aizsargāt savu īpašumu. Šī tiesiskā argumentācija balstās uz divu likumu normu kopsakaru, kas ir plašāka nekā Dzīvnieku aizsardzības likumā noteiktais. Ieroču aprites likuma 65. panta ceturtās daļas 4. punkts atļauj personai pielietot šaujamieroci "kā galējo līdzekli (...), lai padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai mantu". Šī norma ir būtiska, jo tā paplašina aizsardzības objektu loku, iekļaujot ne tikai personu, bet arī tās īpašumu (piemēram, mājputnus, mājlopus). Civillikuma 2368. pants papildina šo regulējumu no civiltiesiskā viedokļa, nosakot, ka personai nav jāatlīdzina zaudējumi dzīvnieka īpašniekam, ja tā, "aizsargādamies no sveša kustoņa vai dzīvnieka, kas viņam uzbrūk vai kaitē viņa lietām, kad viņam nav cita aizsardzības līdzekļa, to nogalina vai ievaino".

Pat ja personas rīcība formāli atbilst Krimināllikuma 230. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvam, tā var tikt atzīta par tiesisku, ja tā izdarīta galējās nepieciešamības apstākļos. Krimināllikuma 32. pants definē galējo nepieciešamību kā darbību, kas izdarīta, lai novērstu kaitējumu, ja šo kaitējumu konkrētos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja radītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais. Lai piemērotu šo pantu, jākonstatē divi obligāti nosacījumi. 1. Subsidiaritātes princips: Šaušana ir bijusi vienīgais iespējamais līdzeklis apdraudējuma novēršanai. Ja pastāvēja citas, mazāk kaitīgas alternatīvas (piemēram, dzīvnieka aizdzīšana, speciālo dienestu izsaukšana un sagaidīšana), šis nosacījums nav izpildīts. 2. Proporcionalitātes princips: Radītais kaitējums (suņa dzīvības atņemšana) ir jāsalīdzina ar novērsto kaitējumu (cilvēka veselības vai dzīvības, vai mantas saglabāšana). Šis ir sarežģīts vērtību salīdzinājums, kurā tiesai ir plaša rīcības brīvība.

Līdzīga situācija ir analizēta arī tiesu praksē (Lieta Nr. SKK-359/2018). Šajā lietā persona tika atzīta par vainīgu un sodīta pēc Krimināllikuma 230. panta pirmās daļas par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kā rezultātā tas gāja bojā. Apsūdzētā aizstāvība balstījās uz argumentu, ka rīcība bijusi tiesiska, jo tā atbilda gan Dzīvnieku aizsardzības likuma 44. panta 6. punktā paredzētajai pašaizsardzībai, gan Krimināllikuma 32. pantā definētajai galējai nepieciešamībai. Tomēr tiesa, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, šos argumentus noraidīja. Izšķirošais elements tiesas spriedumā bija faktoloģisks konstatējums: "suns nav uzbrucis apsūdzētajam". Tā kā nebija pierādīts reāls un tiešs uzbrukums, kas apdraudētu personas veselību vai dzīvību, tiesa secināja, ka nav juridiska pamata atsaukties uz pašaizsardzības izņēmumu. Līdz ar to suņa nošaušana tika kvalificēta kā prettiesiska un cietsirdīga rīcība. Šis spriedums nostiprina fundamentālu principu: lai atsauktos uz pašaizsardzību, ir nepieciešami objektīvi pierādījumi par reālu un notiekošu uzbrukumu. Personas subjektīvās izjūtas, bailes vai aizkaitinājums, ko var izraisīt, piemēram, skaļa riešana vai agresīva poza, nav pietiekams pamats letālas vardarbības pielietošanai pret dzīvnieku. Rīcībai ir jābūt vērstai uz reāla uzbrukuma atvairīšanu, nevis uz dzīvnieka sodīšanu par tā uzvedību.

Piemērojot iepriekš izklāstīto normatīvo regulējumu un tiesu prakses atziņas, ir iespējams veikt detalizētu juridisko analīzi par Bauskas novada Brunavas pagastā notikušo incidentu, kurā mednieks nošāva trīs suņus, kas piederēja uzņēmējam Modrim Konovalovam. Šī analīze balstās uz publiski pieejamo informāciju, kas atspoguļota plašsaziņas līdzekļu publikācijās. Lai izvērtētu mednieka rīcības tiesiskumu, ir jāatbild uz vairākiem juridiski būtiskiem jautājumiem.

Vai suņi bija "klaiņojoši" Medību likuma izpratnē? Maz ticams. Medību likuma 3. pants atļauj nonāvēt "klaiņojošus" dzīvniekus medību platībās. Tomēr Dzīvnieku aizsardzības likuma 8. pants definē klaiņojošu dzīvnieku kā tādu, kas palicis "bez pajumtes un īpašnieka aprūpes vai uzraudzības". Konkrētajā gadījumā suņiem bija īpašnieks, tie bija identificējami ar mikročipiem (kas tika nolasīti pēc nošaušanas), un tie bija tikai īslaicīgi aizklīduši. Līdz ar to šo suņu kvalificēšana kā "klaiņojošu" ir juridiski ļoti apšaubāma, un Medību likuma norma, visticamāk, nav piemērojama. Mednieka rīcības tiesiskums ir jāvērtē pēc citiem kritērijiem.

Vai pastāvēja tiešs un reāls apdraudējums? Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, gan mājas īpašniece, gan pašvaldības policijas darbinieki liecināja par suņu agresīvu un apdraudošu uzvedību, tomēr reāls uzbrukums netika pierādīts. No publiski pieejamās fotogrāfijas ir redzams, ka nošautie suņi mierīgi sēž blakus nokostajai stirnai un nevienam neuzbrūk. Abiem suņiem ir mierīgs sēdus stāvoklis, un nevienam no tiem nav skaidri redzamu agresijas pazīmju, piemēram, atņirgtu zobu, vai uzbrukuma pozas. Viņi abi skatās tieši uz priekšu, kas varētu liecināt par modrību vai vienkārši interesi par to, kas notiek viņu priekšā.

Vai bija iestājusies galējā nepieciešamība (KL 32. pants)? Lai piemērotu Krimināllikuma 32. pantu, ir jāpierāda, ka novērstais kaitējums (potenciāls smags miesas bojājums vai pat nāve cilvēkam) ir lielāks nekā radītais kaitējums (trīs suņu dzīvības atņemšana). Cilvēka dzīvība un veselība viennozīmīgi tiek vērtēta augstāk par dzīvnieka dzīvību. Tādēļ, ja izmeklēšanā tiks gūti neapgāžami pierādījumi, ka suņu uzbrukums cilvēkam bija nenovēršams un tūlītējs, galējās nepieciešamības institūta piemērošana būtu iespējama. Tomēr, ja izrādīsies, ka situāciju bija iespējams deeskalēt vai kontrolēt ar citiem līdzekļiem, šis arguments zaudēs spēku. Turklāt, varbūt pietiktu neitralizēt tikai vienu, visagresīvāko suni, lai izjauktu bara dinamiku un likvidētu tūlītējo apdraudējumu. Visu trīs suņu, tostarp četrus mēnešus veca kucēna, nošaušana var tikt uzskatīta par nesamērīgu spēka lietošanu. Aizstāvībai būtu jāpierāda, ka katra suņa atsevišķa neitralizēšana bija nepieciešama, lai pilnībā novērstu draudus, kas varētu būt sarežģīti.

Veiktā normatīvo aktu un tiesu prakses analīze ļauj izdarīt secinājumus gan par vispārējiem principiem, kas regulē suņu nošaušanu Latvijā, gan sniegt argumentētu juridisko vērtējumu par konkrēto "Modra olu" gadījumu. Mednieka rīcība, nošaujot suni, var tikt atzīta par tiesisku tikai tad, ja tā atbilst šauram un stingri definētam kritēriju kopumam. Jebkuras līdzīgas situācijas izvērtēšanai ir jāatbild uz šādiem kontroljautājumiem:

1. Vai pastāv tiešs, reāls un aktuāls uzbrukums vai apdraudējums? Apdraudējumam ir jābūt vērstam vai nu pret cilvēka veselību un dzīvību (Dzīvnieku aizsardzības likuma 44. panta 6. punkts), vai pret mantu (Ieroču aprites likums un Civillikums). Tam ir jābūt objektīvi pierādāmam, nevis balstītam uz subjektīvām bailēm.

2. Vai darbība notiek apdraudējuma laikā, lai to novērstu, nevis pēc tam kā sods? Laika faktors ir izšķirošs. Ja apdraudējums ir beidzies (piemēram, suns ir nomierinājies vai bēg), letāla spēka lietošana ir prettiesiska atriebība.

3. Vai ir izvērtēti un nav pieejami citi, mazāk kaitīgi līdzekļi? Šaušana ir atļauta tikai kā galējais līdzeklis. Ja bija reāla iespēja un laiks pagaidīt specializēto dienestu ierašanos, aizdzīt dzīvnieku vai citādi novērst briesmas bez nogalināšanas, rīcība būs prettiesiska.

4. Vai rīcība ir samērīga ar apdraudējuma līmeni? Pielietotajam spēkam ir jābūt proporcionālam draudu nopietnībai. Ja apdraudējumu var novērst, piemēram, ievainojot vai neitralizējot tikai vienu no vairākiem dzīvniekiem, visu dzīvnieku nošaušana var tikt atzīta par nesamērīgu.

5. Ja darbība notiek medību platībā, vai suns atbilst "klaiņojoša" dzīvnieka statusam? Medību likuma specifiskā norma ir piemērojama tikai attiecībā uz dzīvniekiem bez īpašnieka un pajumtes, nevis uz īslaicīgi aizklīdušiem mājdzīvniekiem.

Sniedzot juridisko vērtējumu par mednieka rīcību konkrētajā gadījumā, ir jāuzsver, ka galīgais lēmums būs atkarīgs no kriminālprocesā noskaidrotajiem un pierādītajiem faktiem. Tomēr, balstoties uz publiski pieejamo informāciju, var izdarīt provizoriskus secinājumus, ka prokuratūra un tiesa, visticamāk, rūpīgi vērtēs, vai bija nepieciešams nošaut visus trīs suņus, ieskaitot četrus mēnešus vecu kucēnu. Aizstāvībai būs jāspēj argumentēti pamatot, kāpēc visa bara neitralizēšana bija vienīgais efektīvais veids, kā pilnībā novērst apdraudējumu, un kāpēc nebija iespējams aprobežoties ar viena vai divu, acīmredzami agresīvāko, suņu neitralizēšanu. Turklāt, aizstāvības pozīciju pasliktina arī apstāklis, ka no publiski pieejamās fotogrāfijas ir redzams, ka nošautie suņi mierīgi sēž blakus nokostajai stirnai un nevienam neuzbrūk.

Ja izmeklēšanā apstiprināsies, ka letālais spēks tika pielietots brīdī, kad tūlītējas briesmas bija beigušās un situācija bija nostabilizējusies, mednieka rīcība zaudē pašaizsardzības un galējās nepieciešamības juridisko pamatojumu. Tādā gadījumā tā no aizsardzības akta transformējas par prettiesisku atriebību – par darbību, kas vērsta nevis uz draudu novēršanu, bet gan uz dzīvnieka sodīšanu. Šāda rīcība jau ir kvalificējama pēc Krimināllikuma pantiem, kas paredz atbildību par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku.

Advokāts pret ChatGPT: Kāpēc tehnoloģijas nevar aizstāt profesionālu juridisko palīdzību

Fri, 10 Oct 2025 09:15:03 GMT

Mūsdienu digitālajā laikmetā, kad šķietami jebkura informācija ir tikai dažu klikšķu attālumā, daudzi saskaras ar kārdinājumu meklēt ātras atbildes uz sarežģītiem juridiskiem jautājumiem, izmantojot mākslīgā intelekta (MI) rīkus, piemēram, ChatGPT. Lai gan šīs tehnoloģijas var šķist noderīgas vispārīgas informācijas iegūšanai, mūsu advokātu biroja pieredze rāda, ka klienti, kas paļaujas uz šādiem avotiem, bieži vien saņem nepilnīgu, maldinošu un pat kaitējošu "padomu". Šajā rakstā mēs paskaidrosim, kāpēc uzticēšanās ChatGPT juridiskos jautājumos ir riskanta un kāpēc zvērināta advokāta pieredze, ētika un personalizēta pieeja joprojām ir neaizstājama.

ChatGPT bīstamās "halucinācijas" un novecojusī informācija. Viens no lielākajiem riskiem, izmantojot ChatGPT juridiskos jautājumos, ir tā tendence "halucinēt" – pārliecinoši ģenerēt faktus, kas nav patiesi. MI var atsaukties uz neeksistējošiem likuma pantiem, izdomātiem tiesu spriedumiem un neesošiem juridiskiem precedentiem. Šāda informācija var ne tikai maldināt, bet arī novest pie pilnīgi nepareizas stratēģijas izvēles, kas var maksāt dārgi – gan finansiāli, gan juridiski.

Turklāt ChatGPT zināšanu bāze ir ierobežota ar datiem, uz kuriem tas ir apmācīts, un tā nespēj sekot līdzi jaunākajām izmaiņām Latvijas un Eiropas Savienības likumdošanā. Normatīvie akti tiek regulāri grozīti, un tiesu prakse nepārtraukti attīstās. Advokāts, atšķirībā no MI, velta savu profesionālo dzīvi tam, lai būtu informēts par visām aktuālajām izmaiņām, kas var ietekmēt klienta lietas iznākumu.

Konfidencialitāte – pamatprincips, ko MI nenodrošina. Vissvarīgākais jebkuru attiecību ar juristu stūrakmens ir konfidencialitāte. Advokāta un klienta saziņu aizsargā likums, nodrošinot, ka visa informācija, ko jūs uzticat savam juridiskajam pārstāvim, paliek stingri slepena. Ievadot sensitīvu informāciju par savu juridisko problēmu ChatGPT, jūs zaudējat jebkādu kontroli pār šiem datiem. Šī informācija var tikt izmantota MI modeļu tālākai apmācībai, un pastāv risks, ka tā var nonākt trešo pušu rīcībā. Jūs būtībā atklājat savas lietas detaļas nezināmam skaitam cilvēku un sistēmu, kas ir klajā pretrunā ar drošas un uzticamas juridiskās palīdzības pamatprincipiem. Uzticot savu problēmu advokātam, jūs varat būt drošs, ka jūsu intereses un dati ir pilnībā aizsargāti.

Advokāts sniedz to, ko MI nespēj: stratēģiju, atbildību un izpratni par kontekstu. Juridisks process ir daudz vairāk par faktu un likumu pantu apkopojumu. Tas ir komplekss process, kas prasa stratēģisku domāšanu, spēju analizēt situācijas nianses un izprast cilvēcisko faktoru.

Ko sniedz advokāts, bet ne ChatGPT?

Individualizēta pieeja: Advokāts iedziļinās jūsu situācijas unikālajos apstākļos. Viņš uzklausa, uzdod precizējošus jautājumus un izstrādā stratēģiju, kas ir piemērota tieši jūsu gadījumam. MI piedāvā vispārīgas, standartizētas atbildes, kas nederēs konkrētas problēmas risināšanai.
Stratēģiskā plānošana: Pieredzējis advokāts spēj paredzēt pretējās puses iespējamos soļus, novērtēt riskus un izvēlēties visefektīvāko taktiku, lai sasniegtu jums labvēlīgu rezultātu. ChatGPT nespēj piedāvāt šādu stratēģisku redzējumu.
Profesionālā atbildība: Zvērināti advokāti ir licencēti profesionāļi, kuru darbību regulē likums un profesionālās ētikas kodeksi. Mēs nesam pilnu atbildību par sniegtajām konsultācijām un pieņemtajiem lēmumiem. ChatGPT ir tikai rīks bez jebkādas juridiskas atbildības – ja tā sniegtā informācija izrādīsies nepareiza un radīs jums zaudējumus, nebūs neviena, pie kā vērsties ar pretenzijām.
Pārstāvība un aizstāvība: Advokāts ir jūsu pārstāvis un aizstāvis tiesā, darījumos un sarunās ar citām pusēm. Mēs ne tikai sniedzam padomu, bet arī aktīvi cīnāmies par jūsu interesēm. ChatGPT to nedarīs.

Neuzticiet savu nākotni algoritmam. Lai gan ChatGPT var būt noderīgs, lai gūtu priekšstatu par kādu vispārīgu jautājumu, tas nekādā gadījumā nevar aizstāt kvalificētu zvērinātu advokātu. Juridiski jautājumi bieži vien ir sarežģīti un ar tālejošām sekām. Nepareizs padoms var novest pie finansiāliem zaudējumiem, juridisku tiesību zaudēšanas un pat smagākām sekām.

Ja jūs saskaraties ar juridisku problēmu, aicinām jūs rīkoties atbildīgi un vērsties pie profesionāļa. Mūsu biroja advokāti ir gatavi sniegt jums uzticamu, konfidenciālu un tieši jūsu situācijai pielāgotu juridisko palīdzību. Sazinieties ar mums, lai jūsu tiesības tiktu aizsargātas profesionāli un efektīvi.

Tiesneša papildus darbs kažokzvēru ādu pārstrādes rūpnīcā Dānijā - tiesa atceļ KNAB lēmumu, aktualizējot diskusiju par samērīgumu un tiesnešu atalgojumu

Wed, 08 Oct 2025 07:25:29 GMT

Nesenā Administratīvās apgabaltiesas un Senāta rīcība lietā, kas saistīta ar tiesneša papildu darbu ārzemēs, ir radījusi nozīmīgu precedentu un pamatu plašākai diskusijai par samērīguma principa piemērošanu, valsts amatpersonu ierobežojumu tvērumu un tiesu varas finansiālo neatkarību. Šajā lietā tiesa atcēla Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu, ar kuru tiesnesim tika uzlikts pienākums atmaksāt valstij daļu no ienākumiem, kas gūti, strādājot Dānijā sava ikgadējā atvaļinājuma laikā.

Lieta sākās, kad KNAB konstatēja, ka Kurzemes rajona tiesas tiesnesis četrus gadus pēc kārtas (2017., 2018., 2019. un 2020. gadā) sava ikgadējā atvaļinājuma laikā bija veicis līgumdarbu kažokzvēru ādu pārstrādes rūpnīcā Dānijā. Saskaņā ar likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", tiesnešiem ir noteikti īpaši stingri amatu savienošanas ierobežojumi, un šāds darbs nav iekļauts atļauto darbību sarakstā. Par šo pārkāpumu Tiesnešu disciplinārkolēģija tiesnesim piemēroja disciplinārsodu – piezīmi. Tomēr KNAB uzsāka atsevišķu administratīvo lietu un pieņēma lēmumu, ar kuru uzdeva tiesnesim atlīdzināt valstij nodarītos zaudējumus 5853,11 eiro apmērā, kas veidoja 52% no Dānijā gūtajiem ienākumiem. Biroja ieskatā, jebkuri ienākumi, kas gūti, pārkāpjot likumā noteiktos ierobežojumus, ir prettiesiski un rada kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai.

Tiesnesis vērsās tiesā, un Administratīvā apgabaltiesa, kuras spriedumu vēlāk negrozītu atstāja arī Senāts, atcēla KNAB lēmumu. Tiesa atzina, ka, lai gan formāls likuma pārkāpums ir noticis, pienākums atmaksāt daļu no godīgā darbā nopelnītās naudas šajā konkrētajā gadījumā nav samērīgs. Svarīgākie tiesas secinājumi:

Pārkāpums veikts atvaļinājuma laikā: Tiesa īpaši uzsvēra, ka tiesnesis papildu darbu veica tikai sava atvaļinājuma laikā, kad tieši nepildīja tiesneša pienākumus.
Interešu konflikta neesamība: Netika konstatēts, ka amatu savienošana būtu radījusi interešu konflikta situāciju vai jebkādā veidā kaitējusi tiesneša profesionālo pienākumu pildīšanai. Arī KNAB to atzina.
Pozitīvs raksturojums: Tika ņemts vērā, ka tiesneša profesionālā darbība kopumā raksturota pozitīvi un sūdzības par viņa darbu nav saņemtas.
Kompensējošs, nevis sodošs raksturs: Tiesa atsaucās uz Senāta praksi, ka zaudējumu atlīdzināšanai ir kompensējošs, nevis sodošs raksturs. Tā kā reāls kaitējums nebija radies, soda piemērošana naudas atmaksas veidā nebija pamatota.

Senāts, atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību, apstiprināja, ka apgabaltiesai bija tiesības un pienākums vērtēt, vai KNAB noteiktais zaudējumu apmērs ir samērīgs un vai iestāde ir pareizi izmantojusi savu rīcības brīvību. Šī lieta izgaismo divus būtiskus samērīguma aspektus, par kuriem vērts diskutēt.

Pienākuma atmaksāt naudu samērīgums. Šis ir aspekts, ko tieši vērtēja tiesa. Tā secināja, ka, neskatoties uz formālu pārkāpumu, piemērot mantisku sodu situācijā, kur nav reāla kaitējuma un interešu konflikta, ir nesamērīgi. Tiesa pamatoti kritizēja KNAB centienus palielināt atlīdzināmo summu, balstoties uz apšaubāmiem argumentiem, piemēram, ka pārkāpums bijis "ilgstošs", lai gan tie bija četri atsevišķi, īslaicīgi darba periodi.
Absolūtā aizlieguma samērīgums. Otrs aspekts, kas šajā lietā netika tieši vērtēts, bet ko tā aktualizē, ir paša likuma regulējuma samērīgums. Tiesnešiem, atšķirībā no daudzām citām valsts amatpersonām (piemēram, policistiem, militārpersonām, robežsargiem), ir noteikts absolūts aizliegums veikt šāda veida darbu. Likums neparedz nekādu mehānismu, kā tiesnesis varētu lūgt un saņemt atļauju papildu darbam, pat ja tas acīmredzami nerada nekādus interešu konflikta riskus. Ir grūti iedomāties, kā fizisks darbs kažokzvēru fermā Dānijā varētu ietekmēt tiesneša objektivitāti Latvijā. Likuma norma, kas nepieļauj individuālu izvērtējumu, pati par sevi var tikt uzskatīta par nesamērīgu.

Visbeidzot, šis gadījums liek aizdomāties par dziļāku problēmu – tiesnešu atalgojumu. Fakts, ka augsti kvalificēts jurists, kuram uzticēta spriest tiesu valsts vārdā, savu vienīgo atpūtas laiku velta mazkvalificētam fiziskam darbam ārzemēs, ir nopietns signāls. Tiesnesis savos argumentos tiesai arī norādīja uz neadekvāto atalgojumu.

Valstij, kas no tiesnešiem prasa nevainojamu reputāciju, pilnīgu neatkarību un absolūtu uzticību likumam, būtu jānodrošina arī tāds atalgojums, kas šīs vērtības stiprina. Tā vietā, lai sodītu tiesnesi, kurš papildu ienākumus gūst ar legālu un smagu darbu, nevis, piemēram, pieņemot kukuļus, likumdevējam un izpildvarai būtu jāapsver, vai tiesnešu algas ir pietiekamas, lai novērstu šādu situāciju cēloņus. Adekvāts atalgojums ir viens no tiesu varas neatkarības stūrakmeņiem. Šis spriedums ir svarīgs atgādinājums, ka tiesību normu piemērošanā nedrīkst aizmirst par taisnīgumu, veselo saprātu un samērīgumu.

Senāts precizē "ārpakalpojuma grāmatveža" jēdzienu pēc būtiska Eiropas savienības tiesas sprieduma

Tue, 07 Oct 2025 06:51:59 GMT

Latvijas Republikas Senāts 2025. gada 28. februāra spriedumā lietā Nr. SKA-1/2025, balstoties uz iepriekš saņemtu Eiropas Savienības Tiesas (EST) nolēmumu, ir sniedzis izšķirošu interpretāciju par to, kas uzskatāms par "ārpakalpojuma grāmatvedi" Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (AML likums) izpratnē. Spriedums būtiski sašaurina to personu loku, kuras ir pakļautas šī likuma prasībām.

Lieta aizsākās, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) veica pārbaudi kādā uzņēmumā, kas bija paziņojis par grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanas uzsākšanu. Konstatējot AML likuma prasību pārkāpumus, VID piemēroja uzņēmumam 5000 eiro lielu naudas sodu. Uzņēmums lēmumu apstrīdēja, argumentējot, ka grāmatvedības pakalpojumi tikuši sniegti tikai trim saistītām personām, ar kurām tam ir identiski valdes locekļi, kapitāldaļu turētāji un patiesā labuma guvēji. Šāds modelis ticis izvēlēts, lai ekonomētu resursus, piemēram, katrai sabiedrībai nebūtu jāiegādājas atsevišķas grāmatvedības programmatūras licences. Administratīvā apgabaltiesa sākotnēji noraidīja pieteikumu, uzskatot, ka likums neparedz nekādus atvieglojumus vai izņēmumus gadījumiem, kad pakalpojumi tiek sniegti saistītām personām.

Ņemot vērā, ka Latvijas AML likums transponē Eiropas Savienības direktīvu 2015/849, Senāts vērsās EST ar prejudiciālu jautājumu, lūdzot skaidrot direktīvā lietoto jēdzienu "ārštata grāmatvedis", kas Latvijas likumā atbilst terminam "ārpakalpojuma grāmatvedis". Savā 2024. gada 5. decembra spriedumā lietā C-3/24 EST sniedza skaidru un Latvijas iestādēm saistošu interpretāciju:

Jēdziens "ārštata grāmatvedis" attiecas uz fiziskām vai juridiskām personām, kas savas profesionālās darbības ietvaros neatkarīgi sniedz grāmatvedības pakalpojumus trešajām personām . Šis termins tiek lietots, lai nošķirtu šādus pakalpojumu sniedzējus no "iekšējiem" jeb štata grāmatvežiem.
Izņēmums attiecībā uz saistītām personām: Šajā jēdzienā neietilpst juridiska persona, kas nodrošina grāmatvedības kārtošanu ar to saistītām sabiedrībām, ja mērķis ir resursu optimizācija.

Balstoties uz EST sprieduma saistošo spēku, Senāts atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, un norādīja, ka uzņēmums, kas sniedz grāmatvedības pakalpojumus vienīgi savām saistītajām sabiedrībām resursu optimizācijas nolūkos , nav uzskatāms par AML likuma subjektu. Tāpat, Senāts norādīja, ka EST spriedumi un tajos sniegtā tiesību normu interpretācija ir obligāta visām dalībvalstu iestādēm, tādējādi nodrošinot vienveidīgu ES tiesību piemērošanu. Valsts iestādes rīcība, neievērojot EST spriedumu, var tikt uzskatīta par Eiropas Savienības tiesību pārkāpumu.

Vai Valsts ieņēmumu dienests var piedzīt nodokļu parādu no valdes locekļa pēc uzņēmuma likvidācijas? Senāts sniedz atbildi

Mon, 06 Oct 2025 06:27:16 GMT

Būtiskā spriedumā, kas ietekmē uzņēmumu valdes locekļu atbildības robežas, Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2025. gada 17. jūnijā lietā Nr. SKA-82/2025 ir nospriedis, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nav tiesību piedzīt nokavētos nodokļu maksājumus no bijušā valdes locekļa, ja pati juridiskā persona jau ir likvidēta (izslēgta no komercreģistra) un tās nodokļu parādi ir dzēsti. Šis spriedums precizē likuma "Par nodokļiem un nodevām" normu interpretāciju un sniedz skaidrību situācijās, kad uzņēmums beidz pastāvēt, bet tā nodokļu saistības paliek neatrisinātas.

Lieta tika ierosināta pēc tam, kad VID uzlika kāda uzņēmuma bijušajam valdes loceklim pienākumu atlīdzināt uzņēmuma nokavētos nodokļu maksājumus 99 117,03 eiro apmērā. Lēmums tika pieņemts pēc tam, kad uzņēmums jau bija izslēgts no komercreģistra un tā nodokļu parādi bija dzēsti saskaņā ar likumu. Zemākas instances tiesas pieteicēja sūdzību noraidīja, uzskatot, ka uzņēmuma likvidācija un parādu dzēšana neatbrīvo valdes locekli no personīgās atbildības, ja viņa darbības vai bezdarbības rezultātā valstij radīti zaudējumi. Lieta nonāca Senātā, kuram bija jāatbild uz principiālu jautājumu – vai valdes locekļa atbildība pastāv neatkarīgi no uzņēmuma juridiskā statusa un tā saistību dzēšanas. Senāts atcēla apgabaltiesas spriedumu, nonākot pie vairākiem būtiskiem secinājumiem:

Nodokļu parāda dzēšana nozīmē tā izbeigšanos. Senāts uzsvēra, ka nodokļu parāda dzēšana, kas notiek pēc uzņēmuma izslēgšanas no komercreģistra, rada tiesiskas sekas – parāds juridiski vairs neeksistē. Valsts, dzēšot parādu, galīgi atsakās no savām prasījuma tiesībām. Līdz ar to nav iespējams pieprasīt atlīdzināt parādu, kura vairs nav.

Atlīdzināšanas process paredz juridiskās personas pastāvēšanu. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" normas, kas regulē parādu piedziņu no valdes locekļa, ir veidotas, paredzot, ka pati juridiskā persona joprojām pastāv. Likums nosaka solidāru atbildību, tas nozīmē, ka valdes loceklis par parādu atbild solidāri ar juridisko personu, kas nozīmē, ka ir jābūt diviem atbildīgajiem subjektiem. Tāpat, likums paredz gan uzņēmumam, gan valdes loceklim tiesības pēc VID brīdinājuma saņemšanas iesniegt tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu. Šāda procesa ierosināšana kalpo par pamatu, lai izbeigtu parādu piedziņas procesu no valdes locekļa. Ja uzņēmums ir likvidēts, valdes loceklis šīs tiesības izmantot nevar.

Likumdevēja mērķis ir veicināt maksātnespējas procesus, nevis sodīt pēc fakta. Analizējot likuma mērķi, Senāts secināja, ka valdes locekļa personiskās atbildības mehānisms tika ieviests, lai motivētu uzņēmumus, kuri nonākuši finansiālās grūtībās, savlaicīgi iesniegt maksātnespējas pieteikumu. Tas palīdz sakārtot komercvidi un aizsargāt kreditoru intereses, kamēr uzņēmums vēl pastāv. Regulējums nav paredzēts, lai vērstos pret valdes locekļiem pēc tam, kad uzņēmums jau ir beidzis savu darbību un izslēgts no reģistra.

Uzņēmuma izslēgšana no reģistra ir noslēdzoša darbība. Ja uzņēmums tiek izslēgts no komercreģistra, tiek prezumēts, ka visas nepieciešamās procedūras, kas vērstas uz parādu piedziņu un kreditoru prasījumu apmierināšanu (tostarp maksātnespējas process), ir īstenotas. Tāpēc uzņēmuma izslēgšana ir noslēdzošs solis, kas apstiprina, ka parādu atgūšana vairs nav iespējama.

Šis Senāta spriedums ir nozīmīgs signāls gan uzņēmējiem, gan VID. Tas skaidri norāda, ka valdes locekļa atbildība par uzņēmuma nodokļu parādiem administratīvajā procesā ir cieši saistīta ar paša uzņēmuma pastāvēšanu. Līdz ar uzņēmuma izslēgšanu no komercreģistra un parādu dzēšanu izbeidzas arī VID tiesības vērst piedziņu pret tā bijušajiem valdes locekļiem.

Mākslīgais intelekts finansēs: Jaunais likums ievieš drošības standartus un konkrētus aizliegumus

Thu, 02 Oct 2025 06:35:53 GMT

Līdz ar jaunā Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likuma spēkā stāšanos 2025. gada 1. oktobrī, Latvijas finanšu nozare saskaras ar fundamentālām pārmaiņām. Ja līdz šim galvenais uzsvars tika likts uz tehnisko noturību, tad tagad uzmanības centrā ir mākslīgā intelekta (MI) droša un atbildīga izmantošana. Likums, kas balstīts ES Mākslīgā intelekta aktā, nosaka skaidrus spēles noteikumus, lai novērstu diskrimināciju, manipulāciju un citus riskus, ko var radīt nekontrolēta MI pielietošana.

Jaunais regulējums definē drošu MI izmantošanu ne tikai kā tehniski nevainojamu darbību, bet gan kā ētisku, pārredzamu un godprātīgu tehnoloģiju pielietojumu. Finanšu tirgus dalībniekiem tagad ir pienākums nodrošināt, ka to izmantotās MI sistēmas atbilst vairākiem pamatprincipiem:

Pārredzamība: Klientiem ir jābūt informētiem, ja viņi sadarbojas ar MI sistēmu, piemēram, čatbotu vai automatizētu konsultantu. Tāpat ir skaidri jānorāda, ja saturs, piemēram, investīciju analīze vai mārketinga materiāls, ir radīts ar MI palīdzību.
Augsta riska sistēmu uzraudzība: Īpaši stingras prasības attiecas uz augsta riska MI sistēmām, piemēram, tām, kas tiek izmantotas kredītspējas novērtēšanai vai apdrošināšanas risku noteikšanai. Šo sistēmu nodrošinātājiem un lietotājiem jānodrošina kvalitātes vadība, pilnīga tehniskā dokumentācija un nepārtraukta darbības uzraudzība.
Atbildības sadalījums: Likums nosaka skaidru atbildību visā piegādes ķēdē – no MI sistēmas izstrādātāja (nodrošinātājs) līdz uzņēmumam, kas to izmanto (uzturētājs). Par uzraudzību atbild Latvijas Banka, kurai ir tiesības veikt pārbaudes un piemērot bargas sankcijas.

Likums ievieš virkni konkrētu aizliegumu, lai pasargātu patērētājus no negodīgas un kaitnieciskas MI prakses. Šeit ir daži piemēri, kā tas izpaudīsies finanšu sektorā:

Aizliegta "sociālā vērtēšana" kredītu piešķiršanā . Piemēram, banka nedrīkst izmantot MI sistēmu, kas analizē personas uzvedību sociālajos tīklos, draugu loku, publicētos attēlus vai izteiktos viedokļus, lai izveidotu "sociālo reitingu" un uz tā pamata pieņemtu lēmumu par kredīta piešķiršanu vai atteikšanu. Kredītspējas izvērtēšanai jābalstās uz objektīviem un pārbaudāmiem finanšu datiem, nevis uz izsecinātām personības iezīmēm.
Aizliegtas manipulatīvas un maldinošas tehnikas . Piemēram, investīciju platforma nedrīkst pielietot MI, kas, balstoties uz lietotāja psiholoģisko profilu un uzvedības analīzi, izmanto viņa neaizsargātību (piemēram, bailes zaudēt naudu vai vēlmi ātri gūt peļņu), lai ar sublimināliem vai manipulatīviem paņēmieniem mudinātu veikt riskantus ieguldījumus, kurus lietotājs citādi nebūtu veicis.
Aizliegta emociju analīze darbavietā un klientu apkalpošanā . Piemēram Aapdrošināšanas sabiedrība nevar ieviest MI sistēmu, kas videozvana laikā ar klientu analizē viņa sejas izteiksmes vai balss toni, lai noteiktu emocionālo stāvokli (piem., satraukumu vai nedrošību) un izmantotu šo informāciju pārdošanas stratēģijas pielāgošanai. Šādas sistēmas ir aizliegtas, izņemot gadījumus, kad to izmantošana ir pamatota ar medicīniskiem vai drošības iemesliem.
Aizliegta diskriminējoša kategorizēšana . Piemēram, finanšu iestāde nedrīkst izmantot MI, kas uz biometrisko datu pamata (piemēram, sejas attēla) mēģina izsecināt personas rasi, politiskos vai filozofiskos uzskatus, lai pēc tam šīs personas kategorizētu un piedāvātu tām atšķirīgus, potenciāli nelabvēlīgākus pakalpojumu nosacījumus (piemēram, augstāku apdrošināšanas prēmiju).

Šo noteikumu ievērošana nav tikai juridisks pienākums – tas ir pamats ilgtermiņa uzticības veidošanai ar klientiem. Uzņēmumi, kas spēs demonstrēt atbildīgu un ētisku pieeju MI izmantošanai, iegūs būtisku konkurences priekšrocību.Pārkāpumu sekas ir ļoti nopietnas. Par aizliegtas MI prakses izmantošanu juridiskām personām var tikt piemērots naudas sods līdz 35 miljoniem eiro vai 7% no kopējā gada apgrozījuma. Tāpēc ikvienam finanšu tirgus dalībniekam ir kritiski svarīgi veikt savu MI sistēmu auditu un nodrošināt to pilnīgu atbilstību jaunajam regulējumam.

Mūsu komanda ir gatava sniegt padziļinātu juridisko analīzi un palīdzēt Jums pielāgoties jaunajām prasībām, lai Jūs varētu droši izmantot tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, neradot riskus savam biznesam un klientiem.

Noilgums Latvijas tiesībās: kad laiks dzēš parādus un izbeidz saistības

Wed, 01 Oct 2025 06:07:10 GMT

Civiltiesiskajās attiecībās laika ritējumam ir būtiska nozīme. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir noilgums – tiesību institūts, kas nosaka, ka pēc noteikta laika posma saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās nav izlietojusi. Noilgums nav tikai tehnisks termiņš; tas ir fundamentāls mehānisms, kas nodrošina tiesisko stabilitāti un noteiktību. Tā mērķis ir divējāds: no vienas puses, tas disciplinē kreditorus būt aktīviem un savlaicīgi aizstāvēt savas tiesības, neļaujot parādsaistībām pastāvēt mūžīgi. No otras puses, tas aizsargā parādniekus no negaidītām un senām prasībām, par kurām, iespējams, vairs nav saglabājušies pierādījumi un kuru pastāvēšana rada ilgstošu nenoteiktību. Būtībā noilgumu var uzskatīt par likumā noteiktu "derīguma termiņu" tiesiskām prasībām. Šajā rakstā tiks detalizēti apskatīti divi galvenie noilguma termiņi Latvijas tiesību sistēmā – vispārējais 10 gadu termiņš saskaņā ar Civillikumu un speciālais 3 gadu termiņš komercdarījumos saskaņā ar Komerclikumu. Tāpat tiks analizēts, no kura brīža šie termiņi sāk tecēt, kādi apstākļi var tos pārtraukt, un kādas ir noilguma iestāšanās neatgriezeniskās juridiskās sekas.

Vispārējo noilguma termiņu nosaka Civillikuma 1895. pants, kas ir civiltiesisko saistību stūrakmens. Šis pants paredz: "Visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā". Šis desmit gadu termiņš ir piemērojams plašam saistību lokam, kas galvenokārt nav saistītas ar komercdarbību.

Praktiski piemēri darījumiem, uz kuriem attiecas 10 gadu noilgums:

Aizdevumi starp fiziskām personām: Ja viena privātpersona aizdod naudu citai, prasījuma tiesības par parāda atgūšanu noilgst desmit gadu laikā.
Īres un nomas līgumi: Ja līguma puses nav komersanti, kas rīkojas savas saimnieciskās darbības ietvaros.
Citi darījumi starp fiziskām personām: Jebkuri citi līgumi un vienošanās, kas nav saistīti ar pušu saimniecisko darbību.

Īpašais komerciālais noilgums (3 gadi) – Komerclikuma efektivitātes prasība. Komerctiesiskajai apgrozībai ir raksturīgs ātrums, dinamika un nepieciešamība pēc paaugstinātas noteiktības. Lai to nodrošinātu, likumdevējs ir noteicis ievērojami īsāku noilguma termiņu darījumiem, kas saistīti ar komercdarbību. Komerclikuma 406. pants skaidri nosaka: "No komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš".

Šis pants ietver sevī principu, ka speciālā tiesību norma (Komerclikums) prevalē pār vispārējo tiesību normu (Civillikums). Tas nozīmē, ka, tiklīdz darījums tiek kvalificēts kā komercdarījums, automātiski tiek piemērots trīs gadu noilguma termiņš, nevis desmit gadu termiņš. Par komercdarījumu tiek uzskatīts jebkurš darījums, ko komersants (piemēram, SIA vai AS) veic savas komercdarbības ietvaros. Praktiski piemēri darījumiem, uz kuriem attiecas 3 gadu noilgums:

Neapmaksāti rēķini: Prasības par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, piemēram, telekomunikāciju pakalpojumi, namu apsaimniekošanas rēķini vai būvniecības darbi.
Līgumi starp uzņēmumiem: Prasības, kas izriet no piegādes, pārvadājumu, uzņēmuma vai citiem līgumiem starp diviem komersantiem.
Darījumi starp komersantu un fizisku personu: Arī tad, ja viena no pusēm ir fiziska persona (patērētājs), bet otra – komersants, kas sniedz pakalpojumu savas saimnieciskās darbības ietvaros, komersanta prasījumam piemēro 3 gadu noilgumu.

Lai pareizi aprēķinātu noilgumu, ir izšķiroši svarīgi noteikt tā sākuma brīdi. Šo jautājumu regulē Civillikuma 1896. pants, kas nosaka: "Noilgums sāk tecēt ar to dienu, kurā prasījums ir tā nodibināts, ka pret parādnieku, kas nav izpildījis savu pienākumu, nekavējoties var celt prasību...". Galvenais kritērijs ir prasījuma "izpildāmība" – brīdis, kad kreditoram ir radušās juridiskas tiesības pieprasīt no parādnieka saistības izpildi. Šis brīdis var atšķirties atkarībā no saistības veida.

Apskatīsim dažus praktiskus piemērus:

Rēķins ar noteiktu apmaksas termiņu: Ja rēķinā ir norādīts, ka tas jāapmaksā līdz 31. janvārim, tad kreditoram tiesības celt prasību rodas nākamajā dienā – 1. februārī. Līdz ar to noilguma termiņš (3 gadi, ja rēķinu izrakstījis komersants) sāks tecēt no 1. februāra.
Aizdevums ar konkrētu atmaksas datumu: Ja aizdevuma līgumā noteikts, ka parāds jāatdod līdz 2024. gada 1. jūnijam, noilguma termiņš (10 gadi, ja darījums ir starp fiziskām personām) sāks tecēt 2024. gada 2. jūnijā.
Periodiskie maksājumi (piemēram, īre, komunālie maksājumi): Katram atsevišķam maksājumam noilgums tiek rēķināts individuāli. Piemēram, ja īres maksa par janvāri bija jāsamaksā līdz 10. janvārim, bet par februāri – līdz 10. februārim, tad noilgums par janvāra parādu sāks tecēt 11. janvārī, bet par februāra parādu – 11. februārī.
Beztermiņa aizdevums (pēc pieprasījuma): Šī situācija ir sarežģītāka. Noilgums sākas no brīža, kad kreditors ir pieprasījis parāda atdošanu, vai no brīža, kad viņš to varēja saprātīgi pieprasīt.

Noilguma termiņš nav absolūts un nemainīgs. Civillikums paredz vairākus mehānismus, kas var to pārtraukt. Noilguma pārtraukums nozīmē, ka viss līdz tam brīdim pagājušais laiks tiek anulēts, un ar pārtraukuma brīdi pilns noilguma termiņš (attiecīgi 3 vai 10 gadi) sāk tecēt no jauna. Šie mehānismi ir stratēģiski svarīgi gan kreditoriem, lai saglabātu savas tiesības, gan parādniekiem, lai izvairītos no neapzinātas rīcības, kas var "atdzīvināt" senu parādu.

Visdrošākais un juridiski nepārprotamākais veids, kā pārtraukt noilgumu, ir prasības pieteikuma iesniegšana tiesā vai šķīrējtiesā. Ar brīdi, kad prasība ir celta, noilguma tecējums tiek apturēts uz visu tiesvedības laiku. Ja prasība tiek apmierināta, sākas jauns – 10 gadu – noilguma termiņš sprieduma izpildei.

Civillikuma 1905. pants paredz, ka noilgumu pārtrauc arī kreditora atgādinājums parādniekam. Tomēr ne jebkura saziņa tiek uzskatīta par juridiski spēkā esošu atgādinājumu.

Šajā kontekstā izveidojusies būtiska tiesu prakses atziņa, kas sniedz stratēģisku priekšrocību kreditoram. Augstākā tiesa ir atzinusi, ka kreditoram nav pienākuma pierādīt, ka parādnieks atgādinājumu ir faktiski saņēmis. Pietiek ar pierādījumiem, ka atgādinājums ir nosūtīts uz parādnieka deklarēto dzīvesvietas adresi. Šī pieeja izriet no loģikas, ka parādnieka pienākums ir uzturēt savu deklarēto adresi aktuālu un saņemt sev adresēto korespondenci. Tādējādi, ja kreditors nosūta ierakstītu vēstuli ar atgādinājumu uz parādnieka pēdējo zināmo deklarēto adresi un saglabā nosūtīšanas kvīti, noilgums tiek uzskatīts par pārtrauktu, pat ja parādnieks no vēstules saņemšanas izvairās vai faktiski dzīvo citur. Tas nozīmē, ka parādnieka pasivitāte vai izvairīšanās no komunikācijas var novest pie tā, ka noilguma termiņš tiek "atiestatīts" viņam nezinot.

Noilgumu var pārtraukt ne tikai kreditors, bet arī pats parādnieks ar savu rīcību. Civillikuma 1906. pants nosaka, ka noilgums tiek pārtraukts, ja parādnieks "kaut kādā kārtā atzīst kreditora prasību". Likums apzināti nav noteicis konkrētu formu šādai atzīšanai, tāpēc tā var izpausties dažādos veidos:

Tieša atzīšana: Rakstisks paziņojums, e-pasts vai īsziņa, kurā parādnieks apstiprina parāda esamību, lūdz atlikt maksājuma termiņu vai vienojas par parāda atmaksas grafiku.
Netieša (konkludenta) atzīšana: Darbības, kas nepārprotami liecina par parāda atzīšanu.

Visbiežāk sastopamais un parādniekiem bīstamākais netiešās atzīšanas veids ir daļēja parāda samaksa. Pat nelielas summas, piemēram, 10 EUR, samaksa par senu, gandrīz noilgušu parādu tiesu praksē tiek traktēta kā visas atlikušās parādsaistības atzīšana. Šāda rīcība, kas bieži tiek veikta "labas gribas" vai spiediena rezultātā, lai "nomierinātu" kreditoru, noved pie tūlītējām un parādniekam nelabvēlīgām sekām. Noilguma termiņš, kas, iespējams, bija tuvu beigām, tiek pilnībā anulēts, un jauns trīs vai desmit gadu termiņš sāk tecēt no šī mazā maksājuma veikšanas dienas. Tāpēc parādniekiem, saņemot prasību par senu parādu, ir kritiski svarīgi atturēties no jebkādiem maksājumiem vai rakstiskām atbildēm, pirms nav saņemta profesionāla juridiskā konsultācija.

Civillikuma 1910. pants skaidri nosaka: "Ar noilguma termiņa notecējumu izbeidzas ne vien prasības tiesība, bet arī pati saistību tiesība". Tas nozīmē, ka noilgums nevis vienkārši aizsargā parādnieku no tiesas procesa, bet gan pilnībā un galīgi iznīcina pašu saistību. Parāds juridiski pārstāj eksistēt. Šim principam ir vairākas svarīgas praktiskās sekas:

Prasības neiespējamība: Kreditors vairs nevar vērsties ne tiesā, ne pie parādu piedzinējiem, lai pieprasītu parāda samaksu. Jebkura šāda prasība tiks noraidīta, ja parādnieks tiesā cels iebildumu par noilgumu.
Ieskaita neiespējamība: Noilgušu prasījumu nevar izmantot ieskaitam pret citām saistībām. Piemēram, ja persona A ir parādā personai B 1000 EUR (šis parāds ir noildzis) un vienlaikus persona B ir parādā personai A 500 EUR (šis parāds nav noildzis), persona A nevar atteikties maksāt 500 EUR, pamatojoties uz to, ka B viņai ir parādā noilgušos 1000 EUR.
Dabiskā saistība: Noilgusi saistība pārvēršas par tā saukto "dabisko saistību". Tas nozīmē, ka, ja parādnieks labprātīgi, nezinot par noilgumu vai citu iemeslu dēļ, tomēr samaksā noilgušo parādu, viņš vēlāk nevarēs prasīt samaksāto atpakaļ, jo maksājumam ir bijis tiesisks pamats.

Ieteikumi kreditoriem – Kā nezaudēt savas tiesības

Uzturiet precīzu uzskaiti: Veiciet sistemātisku debitoru uzskaiti, fiksējot rēķinu apmaksas termiņus, lai skaidri zinātu, kad sākas noilguma tecējums katram parādam.
Rīkojieties savlaicīgi: Neatlieciet parādu piedziņas pasākumus, it īpaši komercdarījumos, kur 3 gadu termiņš paiet ātri. Jo ilgāk tiek gaidīts, jo lielāks risks zaudēt prasījuma tiesības.
Dokumentējiet komunikāciju: Ja parāds netiek maksāts, sūtiet juridiski korektu, nepārprotamu atgādinājumu ierakstītā vēstulē uz parādnieka pēdējo zināmo deklarēto adresi. Obligāti saglabājiet nosūtīšanas pierādījumus (čeku, kvīti), jo tas kalpos kā pierādījums noilguma pārtraukšanai.
Celiet prasību tiesā: Ja sarunas un atgādinājumi nedod rezultātu, negaidiet līdz pēdējam brīdim. Savlaicīga vēršanās tiesā ir drošākais veids, kā pārtraukt noilgumu un nodrošināt savu tiesību aizsardzību.

Ieteikumi parādniekiem – Kā sevi aizsargāt pret senām prasībām

Pārbaudiet datumus: Saņemot no kreditora vai parādu piedzinēja vēstuli par senu parādu, pirmais solis ir rūpīgi pārbaudīt visus datumus – kad radās saistība, kad iestājās tās izpildes termiņš un vai nav pagājis likumā noteiktais 3 vai 10 gadu termiņš.
Uzmanieties no "slazdiem": Pirms konsultācijas ar juristu nekādā gadījumā neveiciet pat simbolisku maksājumu un nesūtiet rakstiskas atbildes, kurās atzīstat parādu vai lūdzat maksājuma atlikšanu. Jebkura šāda rīcība var pārtraukt noilgumu un atjaunot kreditora tiesības pilnā apmērā.
Aktīvi celiet iebildumus: Ja esat pārliecināts, ka ir iestājies noilgums, un pret jums tiek celta prasība tiesā, jums ir pienākums tiesvedības laikā pieteikt iebildumu par noilgumu. Tiesa to nepiemēros automātiski.
Uzturiet aktuālu deklarēto adresi: Lai izvairītos no situācijas, ka noilgums tiek pārtraukts jums nezinot, jo atgādinājums nosūtīts uz vecu adresi, pārliecinieties, ka jūsu deklarētā dzīvesvieta vienmēr ir aktuāla.

Savlaicīga un pārdomāta rīcība ir panākumu atslēga abām pusēm. Kreditoriem ir jābūt proaktīviem savu tiesību aizsardzībā, savukārt parādniekiem – piesardzīgiem un zinošiem, lai neapzināti neatjaunotu jau noilgušas saistības. Ņemot vērā tiesu prakses nianses un katras situācijas unikalitāti, visdrošākais risinājums ir vērsties pie kvalificēta jurista.

Mūsu birojs sniedz profesionālas konsultācijas noilguma jautājumos, palīdzot novērtēt konkrētās situācijas juridiskos riskus un iespējas, kā arī izstrādāt efektīvāko rīcības stratēģiju jūsu interešu aizsardzībai.

Darbinieku datu aizsardzība: Ko darba devējs drīkst un ko nedrīkst par jums zināt?

Tue, 30 Sep 2025 06:33:18 GMT

Mūsdienu digitālajā darba vidē robeža starp profesionālo un privāto dzīvi kļūst arvien neskaidrāka. Darba devējiem ir piekļuve plašam tehnoloģiju klāstam, kas ļauj uzraudzīt darbinieku aktivitātes, taču šī piekļuve nav neierobežota. Darbinieku tiesības uz privātumu aizsargā Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR jeb GDPR) un vietējie normatīvie akti. Ko tas nozīmē praksē? Apskatīsim biežāk uzdotos jautājumus par darbinieku datu aizsardzību.

Vai darba devējs drīkst lasīt manu darba e-pastu? Šis ir viens no sensitīvākajiem jautājumiem. Atbilde nav viennozīmīga "jā" vai "nē", bet gan "atkarīgs no apstākļiem".

Darba devējam ir tiesības kontrolēt darba pienākumu izpildi un aizsargāt savas leģitīmās intereses, piemēram, novērst komercnoslēpumu noplūdi vai uzņēmuma resursu neatbilstošu izmantošanu. Tādēļ darba devējs drīkst noteikt, ka darba e-pasta sarakste ir paredzēta tikai darba vajadzībām.

Lai piekļūtu darbinieka e-pastam, darba devējam ir jābūt pamatotam un samērīgam iemeslam. Piemēram darba nepārtrauktības nodrošināšana: Ja darbinieks ir pēkšņi saslimis vai atrodas atvaļinājumā, un ir nepieciešams piekļūt svarīgai darba informācijai, kas atrodas viņa e-pastā. Tāpat, ja pastāv pamatotas aizdomas par darba disciplīnas pārkāpumu, piemēram, aizliegtu datu pārsūtīšanu konkurentiem.

Svarīgi! Pirms piekļuves darba devējam ir jāveic rūpīgs samērīguma izvērtējums, salīdzinot savas leģitīmās intereses ar darbinieka tiesībām uz privātumu. Ideālā gadījumā darbinieks par šādu nepieciešamību ir jāinformē iepriekš.

Ko darba devējs nedrīkst? Darba devējs nedrīkst sistemātiski un bez iemesla pārlūkot visu jūsu saraksti, lai "kontrolētu situāciju". Pilnīgi nepieļaujama ir privātas sarakstes lasīšana, pat ja tā notikusi no darba e-pasta. Ja vēstules temats vai sūtītājs acīmredzami norāda uz privātu raksturu (piemēram, "Saruna ar ārstu", "Ģimenes brīvdienu plāni"), darba devējam šādu saraksti atvērt un lasīt ir aizliegts.

Darba devējam ir jāizstrādā un jāiepazīstina darbinieki ar iekšējiem noteikumiem par e-pasta un citu darba resursu izmantošanu. Šajos noteikumos skaidri jānorāda, kādos gadījumos un kādā kārtībā var notikt piekļuve darbinieka sarakstei.

Vai drīkst uzstādīt videonovērošanu bez brīdinājuma? Nē, noteikti nē. Videonovērošana darba vietā ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos un ievērojot stingrus noteikumus. Prasības videonovērošanai:

Leģitīms mērķis: Darba devējam ir jābūt konkrētam un pamatotam mērķim, piemēram, īpašuma aizsardzība (noliktavas, kases zonas), darbinieku un klientu drošības garantēšana vai ražošanas procesa kontrole. Novērošana "disciplīnas uzlabošanai" parasti netiek uzskatīta par pietiekami pamatotu mērķi.
Informēšana: Pirms novērošanas uzsākšanas darbinieki ir skaidri un nepārprotami jāinformē. Parasti tas tiek darīts ar informatīvām zīmēm (uzlīmēm) labi redzamās vietās, kurās norādīts, ka notiek videonovērošana, kas ir datu pārzinis (uzņēmuma nosaukums) un kāds ir novērošanas mērķis.
Samērīgums: Novērošanai jābūt samērīgai ar sasniedzamo mērķi. Kameras nedrīkst uzstādīt vietās, kur darbinieki pamatoti sagaida augstu privātuma līmeni, piemēram, ģērbtuvēs, atpūtas telpās vai tualetēs.

Skaņas ierakstīšana kopā ar video ir aizliegta, ja vien tam nav īpaši svarīga un likumīga pamata, par ko darbinieki ir atsevišķi informēti.

Cik ilgi drīkst glabāt bijušā darbinieka datus? Darba devējs nedrīkst glabāt bijušā darbinieka datus mūžīgi. Datu glabāšanas termiņu nosaka konkrēts mērķis, kas visbiežāk izriet no likuma prasībām.

Grāmatvedības un nodokļu dati: Informācija, kas nepieciešama grāmatvedības uzskaitei (piemēram, dati par algu, nodokļiem, slimības lapām), saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību" un citiem normatīvajiem aktiem, ir jāglabā 10 gadus .
Lietvedības dati: Darba līgumi, rīkojumi par pieņemšanu darbā, atbrīvošanu, atvaļinājumiem u.c. saskaņā ar Arhīvu likumu ir jāglabā noteiktu laiku, kas var sasniegt pat 75 gadus (personu lietas).
CV un pieteikuma dati: Ja kandidāts netika pieņemts darbā, viņa CV un citi pieteikuma dokumenti drīkst tikt glabāti tikai ar kandidāta piekrišanu, parasti ne ilgāk par dažiem mēnešiem (piemēram, 6 mēnešiem), lai varētu viņu uzrunāt nākotnes vakanču gadījumā. Pēc darba attiecību izbeigšanas darbinieka CV, kas iesniegts, piesakoties uz amatu, vairs nav nepieciešams un ir jādzēš, ja vien nav kāds cits juridisks pamats tā glabāšanai.

Kad datu glabāšanas mērķis ir sasniegts un likumā noteiktais termiņš ir beidzies, dati ir drošā veidā jāiznīcina (jādzēš).

Kādas ir manas tiesības un kā rīkoties pārkāpuma gadījumā? Kā datu subjektam jums ir plašas tiesības attiecībā uz saviem personas datiem.

Jūsu galvenās tiesības:

Tiesības piekļūt datiem: Jūs varat pieprasīt darba devējam informāciju par to, kādi jūsu personas dati tiek apstrādāti, kādiem mērķiem un kas ir šo datu saņēmēji.
Tiesības labot datus: Ja konstatējat, ka jūsu dati ir neprecīzi vai nepilnīgi, jums ir tiesības prasīt to labošanu.
Tiesības uz datu dzēšanu ("tiesības tikt aizmirstam"): Jūs varat prasīt savu datu dzēšanu, ja tie vairs nav nepieciešami sākotnēji norādītajam mērķim vai ja to apstrāde ir nelikumīga. Tomēr šīs tiesības nav absolūtas un neattiecas uz datiem, kurus darba devējam uzliek par pienākumu glabāt likums.
Tiesības iebilst pret datu apstrādi: Jūs varat iebilst pret savu datu apstrādi, ja tā tiek veikta, pamatojoties uz darba devēja leģitīmajām interesēm, un jums ir īpašs iemesls šādam iebildumam.

Rīcība pārkāpuma gadījumā:

Sazinieties ar darba devēju: Pirmais solis vienmēr ir mēģināt atrisināt situāciju tiešā saziņā. Vērsieties pie sava tiešā vadītāja, personāla daļas vai uzņēmuma datu aizsardzības speciālista (ja tāds ir iecelts) ar rakstisku iesniegumu, kurā aprakstāt situāciju un lūdzat paskaidrojumu vai pārkāpuma novēršanu.
Iesniedziet sūdzību Datu valsts inspekcijā (DVI): Ja darba devējs nereaģē, sniedz izvairīgu atbildi vai atsakās novērst pārkāpumu, jums ir tiesības vērsties ar oficiālu sūdzību Datu valsts inspekcijā. DVI ir uzraugošā iestāde, kas izskata sūdzības par personas datu aizsardzības pārkāpumiem, veic pārbaudes un var piemērot sodus.
Vērsieties tiesā: Īpaši smagos gadījumos, ja jums ir nodarīts materiāls vai morāls kaitējums, jums ir tiesības vērsties tiesā ar prasību par tā atlīdzināšanu.

Atcerieties, ka atklāta un caurspīdīga komunikācija starp darba devēju un darbinieku ir labākais veids, kā novērst pārpratumus un nodrošināt, ka datu apstrāde notiek likumīgi un ar cieņu pret indivīda privātumu.

Carnikavas karoga precedenta juridiskā analīze

Fri, 26 Sep 2025 06:15:06 GMT

Tiesiskā valstī indivīda brīvība ir pamatvērtība, un valsts vai pašvaldības iestādēm ir pienākums rīkoties tikai un vienīgi likuma ietvaros. Nesenais gadījums Ādažu novada Carnikavā, kur iedzīvotājs tika sodīts ar naudas sodiem, kas sasniedza 700 eiro, par Latvijas un Ukrainas karogu izkāršanu vienā mastā savā privātīpašumā, ir kļuvis par satraucošu precedentu, kas demonstrē bīstamu administratīvo patvaļu un fundamentālu tiesību principu neievērošanu.

Mūsu birojs ir veicis šī gadījuma juridisko analīzi, un secinājumi ir viennozīmīgi: pašvaldības iestāžu rīcība ir bijusi ne tikai nesamērīga, bet arī juridiski nepamatota, pārkāpjot gan procesuālās, gan materiālās tiesību normas.

Lietas faktiskie apstākļi ir vienkārši. Iedzīvotājs Raimonds savā īpašumā četrus gadus turēja mastā Latvijas valsts karogu, zem tā novietojot Ukrainas karogu kā solidaritātes apliecinājumu. Šī rīcība, kas ilgu laiku netika apšaubīta, pēkšņi kļuva par iemeslu Ādažu novada pašvaldības policijas un Administratīvās komisijas represīvai rīcībai, kas rezultējās ar brīdinājumu un diviem secīgiem naudas sodiem – 200 eiro un 700 eiro apmērā.

Pašvaldības argumentācija balstījās uz apgalvojumu, ka normatīvajos aktos nav tieši paredzēta iespēja izvietot karogus vienu zem otra. Šī pozīcija atklāj fundamentālu juridisku kļūdu, kas ir šīs lietas pamatā.

Latvijas tiesību sistēmā pastāv skaidrs princips, kas attiecas uz privātpersonām: atļauts ir viss, kas nav ar likumu aizliegts. Savukārt uz valsts un pašvaldību iestādēm attiecas pretējs princips: atļauts ir tikai tas, kas ar likumu tieši noteikts.

Ādažu novada Administratīvā komisija, argumentējot, ka "nekur nav noteikts, ka tie karogi var būt viens zem otra", ir kļūdaini piemērojusi publisko tiesību principu privātpersonai. Pareizai juridiskajai pieejai būtu bijis jāmeklē tiesību norma, kas šādu rīcību aizliedz. Latvijas valsts karoga likums un ar to saistītie normatīvie akti nesatur tiešu aizliegumu izvietot karogus vienā mastā vertikālā secībā. To ir apliecinājuši augstākā līmeņa eksperti:

Ārlietu ministrija, atbildot uz iedzīvotāja jautājumu, sniedza skaidru atzinumu: "Ņemot vērā, ka mastā karogi ir izlikti vertikāli un Latvijas karogs ir augšgalā, kā pirmais, tad Karoga likums nav pārkāpts".

Latvijas valsts karoga likuma autore Sintija Stipre publiski apstiprināja, ka "neviens šobrīd spēkā esošais akts neaizliedz vienā mastā lietot divus, trīs vai piecus karogus" un ka par iespējamu etiķetes pārkāpumu likums sodus neparedz.

Ignorējot šos autoritatīvos skaidrojumus, pašvaldība ir rīkojusies pretēji likuma garam un mērķim, radot tiesību normu no nekā (ex nihilo).

Pat ja teorētiski pieņemtu, ka pastāv kāds pārkāpums, pašvaldības rīcība ir klajā pretrunā ar Administratīvā procesa likumā nostiprinātiem pamatprincipiem:

Samērīguma princips: Sodu eskalācija līdz 700 eiro par rīcību, kas nerada nekādu kaitējumu sabiedrības interesēm un kuras mērķis ir paust patriotismu un solidaritāti, ir acīmredzami nesamērīga. Sankcijai ir jābūt adekvātai pārkāpuma būtībai, nevis jākalpo kā soda instruments par nepakļaušanos iestādes viedoklim.
Tiesiskās paļāvības princips: Persona rīkojās labticīgi, paļaujoties uz kompetentas valsts iestādes – Ārlietu ministrijas – sniegto skaidrojumu. Sodot personu par rīcību, kas saskaņā ar ministrijas atzinumu ir tiesiska, pašvaldība ir grauzusi uzticību valsts pārvaldei kopumā un radījusi tiesisko nenoteiktību.
Laba pārvaldības princips: Pašvaldības policijas sākotnējā izvairīgā un autoritatīvā komunikācija, atsakoties paskaidrot savas rīcības iemeslus, un vēlākā vēršanās uz sodīšanu, nevis preventīvu skaidrošanu, ir pretrunā ar labas pārvaldības standartiem.

Karoga izmantošana, lai paustu politisku atbalstu un solidaritāti, ir simboliska runa, ko aizsargā Latvijas Republikas Satversmes 100. pants. Jebkurš šīs brīvības ierobežojums ir pieļaujams tikai tad, ja tas ir noteikts ar likumu, tam ir leģitīms mērķis un tas ir samērīgs. Carnikavas gadījumā nav izpildīts neviens no šiem kritērijiem: ierobežojums nav noteikts ar likumu, un tas nav nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, jo cieņa pret Latvijas karogu netika aizskarta.

Ādažu novada pašvaldības rīcība ir radījusi bīstamu precedentu, kurā iestāde, balstoties uz kļūdainu un formālu likuma interpretāciju, nepamatoti soda iedzīvotāju par savas pilsoniskās pozīcijas paušanu. Šāda rīcība nevis veicina cieņu pret valsts simboliem, bet gan atsvešina pilsoņus un grauj tiesiskumu. Ironiskā kārtā, pašvaldības rīcības rezultātā Latvijas karogs no konkrētā īpašuma ir noņemts, un tajā plīvo tikai Ukrainas karogs – rezultāts, kas ir tieši pretējs valsts interesēm.

Mūsu birojs uzskata, ka šādi gadījumi ir jārisina ar vislielāko juridisko precizitāti, aizstāvot indivīda tiesības pret administratīvo patvaļu. Mēs esam gatavi sniegt juridisko palīdzību ikvienam, kurš saskaras ar līdzīgu iestāžu rīcību, lai nodrošinātu, ka tiesiskums un pamattiesības tiek ievērotas ne tikai uz papīra, bet arī ikdienas dzīvē.

Iecerēti būtiski grozījumi Administratīvā procesa likumā: kas jāzina ikvienam

Thu, 25 Sep 2025 06:53:27 GMT

Tieslietu ministrija ir nodevusi publiskajai apspriešanai apjomīgu likumprojektu, kas paredz veikt būtiskas izmaiņas Administratīvā procesa likumā (APL). Galvenie mērķi ir efektivizēt administratīvo procesu gan iestādēs, gan tiesā, mazināt birokrātisko slogu privātpersonām un pilnveidot tiesisko regulējumu, lai novērstu praksē konstatētas nepilnības. Mūsu birojs ir apkopojis svarīgākās iecerētās izmaiņas, kas varētu ietekmēt gan fiziskas, gan juridiskas personas.

Vairāki grozījumi ir vērsti uz tiesvedības paātrināšanu un tiesu darba optimizāciju.

Lietu pārdale starp tiesu namiem : Lai izlīdzinātu tiesu noslodzi, īpaši Rīgas tiesu namā, un nodrošinātu ātrāku lietu izskatīšanu, Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētājam plānots piešķirt tiesības pārdalīt lietas starp dažādiem tiesu namiem. Tas tiks veicināts, plaši izmantojot videokonferences un elektroniskās lietas iespējas.
Termiņš pierādījumu iesniegšanai : Lai disciplinētu procesa dalībniekus un novērstu lietas izskatīšanas novilcināšanu, tiek paredzēts pienākums iesniegt lūgumus un pierādījumus ne vēlāk kā 14 dienas pirms tiesas sēdes.
Videokonferenču plašāka izmantošana : Plānots svītrot ierobežojumu, ka videokonference izmantojama tikai tad, ja procesa dalībnieks nevar ierasties tiesā. Tas veicinās attālinātu dalību tiesas sēdēs, padarot procesu ērtāku.
Tulka nodrošināšana : Būtiskas izmaiņas skars tulka pakalpojumu nodrošināšanu. Pēc grozījumu pieņemšanas procesa dalībniekam, kurš neprot tiesvedības valodu, tulka palīdzība būs jānodrošina pašam par saviem līdzekļiem. Tiesa varēs lemt par tulka nodrošināšanu atsevišķos izņēmuma gadījumos, piemēram, personām, kas atbrīvotas no valsts nodevas, vai sodoša rakstura lietās.

Likumprojekts ievieš jaunus instrumentus, lai cīnītos pret procesuālo tiesību ļaunprātīgu izmantošanu un necieņu pret tiesu.

Sods par negodprātīgu rīcību : Paredzēts jauns pants, kas ļaus tiesnesim izteikt brīdinājumu vai uzlikt piespiedu naudu līdz 300 eiro, ja procesa dalībnieks negodprātīgi izmanto savas tiesības vai apzināti novilcina lietas izskatīšanu.
Sods par necieņu pret tiesu : Par klaju tiesas sēdē pastāvošo noteikumu ignorēšanu vai citu necienīgu rīcību tiesa varēs uzlikt piespiedu naudu līdz 500 eiro. Šāds sods attieksies gan uz procesa dalībniekiem, gan citām personām, piemēram, lieciniekiem.
Tiesas sēdes ierakstīšana : Tiks mainīta kārtība, kādā personas, kas nav procesa dalībnieki, var veikt tiesas sēdes ierakstu. Turpmāk būs nepieciešams savlaicīgi pirms sēdes iesniegt tiesā motivētu lūgumu. Šī norma neattieksies uz žurnālistiem sabiedriski nozīmīgās lietās.

Vairākas normas ir vērstas uz privātpersonu tiesību aizsardzības stiprināšanu un administratīvā sloga mazināšanu.

Atbrīvojums no drošības naudas arī juridiskām personām : Atsaucoties uz Satversmes tiesas atziņām, likumprojekts paredz svītrot ierobežojumu, kas liedza juridiskajām personām lūgt atbrīvošanu no valsts nodevas vai drošības naudas samaksas. Tāpat būs iespējams pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru atteikts samazināt drošības naudas apmēru vai atbrīvot no tās.
Vairs nav obligāta ierakstīta vēstule : Lai mazinātu administratīvo slogu iedzīvotājiem, kuriem jādodas uz pasta nodaļu, un ietaupītu iestāžu līdzekļus, plānots atteikties no prasības nelabvēlīgus administratīvos aktus obligāti sūtīt ierakstītā pasta sūtījumā.
Mazāk personas datu dokumentos : Gan administratīvajos aktos, gan tiesas spriedumos vairs nebūs obligāti jānorāda fiziskās personas dzīvesvietas adrese vai juridiskās personas juridiskā adrese, jo šī informācija nav nepieciešama personas identificēšanai.
Partnera tiesības neliecināt : Saistībā ar partnerības institūta ieviešanu Latvijā, APL tiks papildināts, nosakot, ka arī partneris var atteikties no pienākuma liecināt pret otru partneri.

Grozījumi paredz arī jaunus mehānismus sadarbībai ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu un Eiropas Savienības Tiesu.

Konsultatīvs atzinums no Eiropas Cilvēktiesību tiesas : Augstākajai tiesai tiks piešķirtas tiesības lūgt Eiropas Cilvēktiesību tiesai konsultatīvu atzinumu būtiskos cilvēktiesību interpretācijas vai piemērošanas jautājumos. Šādos gadījumos tiesvedība lietā tiks apturēta.
Tiesvedības apturēšana : Tiesas varēs apturēt tiesvedību lietā, ja citā lietā jau ir nosūtīts prejudiciāls jautājums Eiropas Savienības Tiesai par tās pašas tiesību normas interpretāciju.

Jā, likumprojekts patiešām ievieš būtiskas un detalizētas izmaiņas pārsūdzības procesos. Grozījumu mērķis ir atslogot augstākas instances tiesas no acīmredzami nepamatotu sūdzību izskatīšanas, padarīt procesu racionālāku un koncentrēt tiesu resursus uz juridiski sarežģītiem un nozīmīgiem jautājumiem.

Grozījumi paredz paplašināt apelācijas instances tiesas tiesības atteikties ierosināt tiesvedību, kā arī precizē rīcību ar sūdzībām par nepārsūdzamiem spriedumiem. Tiesa varēs atteikties ierosināt apelācijas tiesvedību, ja:

Par sūdzībā minēto tiesību normu piemērošanu un interpretāciju jau pastāv stabila judikatūra (tiesu prakse), un pārsūdzētais spriedums tai atbilst.
Apelācijas sūdzība ir acīmredzami nepamatota vai objektīvi nesaprotama.
Apelācijas sūdzība ir klaji aizskaroša un izaicinoša. Šī norma palīdzēs vērsties pret procesuālo tiesību negodprātīgu izmantošanu.

Līdzīgi kā apelācijas procesā, arī kasācijā tiek ieviests skaidrāks regulējums sūdzību "filtrēšanai" un procesa racionalizēšanai. Jauns regulējums atteikumam pieņemt kasācijas sūdzību - ja ir pārkāpts sūdzības iesniegšanas termiņš, vai ja sūdzību iesniegusi persona, kura tam nav pilnvarota.

Būtiska izmaiņa paredz, ka tiesa lūgs otras puses paskaidrojumus par kasācijas sūdzību tikai pēc tam, kad būs pieņemts lēmums ierosināt kasācijas tiesvedību. Praksē Senāts bieži atsaka ierosināt tiesvedību, pirms ir beidzies paskaidrojumu sniegšanas termiņš. Šī izmaiņa novērsīs situācijas, kad personas vai iestādes velti gatavo paskaidrojumus lietā, kas pēc būtības nemaz netiks skatīta.

Kopumā šīs izmaiņas ir vērstas uz to, lai augstāko instanču tiesas varētu efektīvāk pildīt savu galveno funkciju – nodrošināt vienveidīgu likuma piemērošanu un attīstīt tiesu praksi, nevis tērēt resursus sūdzībām, kurām nav tiesiska pamata vai perspektīvas.

Paredzams, ka piedāvātās izmaiņas būtiski ietekmēs administratīvo lietu vešanu nākotnē. Mūsu birojs turpinās sekot līdzi likumprojekta virzībai un informēs par tā pieņemšanas gaitu.

Jauni grozījumi kredītinformācijas biroju likumā - būtisks solis jūsu finansiālajai drošībai

Wed, 24 Sep 2025 05:30:46 GMT

Digitālajā laikmetā, kad krāpniecības riski pieaug, valsts ievieš jaunus un efektīvus mehānismus patērētāju aizsardzībai. Nesen pieņemtie grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā ievieš divas būtiskas iniciatīvas, kas sniegs iedzīvotājiem lielāku kontroli pār saviem finanšu datiem un pasargās no krāpnieciskiem darījumiem. Galvenais mērķis ir nodrošināt augstāku fizisko personu aizsardzību pret kredītu ņemšanu viņu vārdā bez viņu ziņas un gribas.

Nozīmīgākais jauninājums ir tiesības ikvienai fiziskai personai reģistrēt kredītinformācijas biroja datubāzē atzīmi, ka tā nevēlas saņemt kredītu. Šī informācija būs redzama visiem kredītinformācijas lietotājiem, tostarp bankām un citiem aizdevējiem. Kā tas darbosies?

Aizliegums izsniegt kredītu: Līdztekus šiem grozījumiem tiek veiktas izmaiņas arī Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredzēs kredīta devējiem pienākumu ņemt vērā šo atzīmi. Ja persona būs reģistrējusi šādu liegumu, kredītu viņai piešķirt nedrīkstēs.
"Atdzišanas" periods: Lai novērstu impulsīvus un nepārdomātus lēmumus, likums paredz trīs dienu "atdzišanas" periodu. Ja persona vēlēsies atsaukt savu liegumu, kredītinformācijas birojs šo atzīmi dzēsīs tikai pēc trīs dienām, skaitot no atsaukuma saņemšanas dienas. Tas nozīmē, ka aizliegums tiks noņemts ne ātrāk kā ceturtajā dienā.
Aizsardzība neaizsargātām personām: Likumprojekts paredz, ka arī personas pilnvarotais pārstāvis vai aizgādnis varēs veikt šādu atzīmi tās vārdā, lai nodrošinātu personas ekonomisko interešu aizsardzību.

Šis mehānisms ir mērķtiecīgs risinājums cīņai ar digitālo krāpniecību, kas Nacionālajā risku novērtējumā identificēta kā vidēji augsts drauds. Tas pasargās iedzīvotājus gadījumos, kad tiek nozagti personas dati vai autentifikācijas rīki ar mērķi prettiesiski saņemt kredītu.

Līdz šim, lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par savu kredītvēsturi, iedzīvotājiem nereti nācās vērsties vairākās dažādās institūcijās, kas bija apgrūtinoši. Jaunie grozījumi šo procesu būtiski vienkāršos.

Likums tagad paredz personai tiesības vērsties jebkurā no licencētajiem kredītinformācijas birojiem un, izmantojot "vienas pieturas aģentūras" principu, saņemt apkopotu informāciju par savām saistībām no dažādām valsts informācijas sistēmām un citiem avotiem. Būtiskākie ieguvumi:

Ērtība un pārskatāmība: Iespēja vienuviet saņemt visus savus kredītinformācijas datus pārskatāmā struktūrā, lai novērtētu savu finansiālo stāvokli vai sagatavotos parādu konsultācijām.
Datu aizsardzība: Kredītinformācijas birojs šo informāciju neuzglabās. Dati tiks apkopoti tikai uz konkrēta pieprasījuma pamata, nodoti personai un pēc tam nekavējoties dzēsti no biroja sistēmām.
Tiesību aizsardzība: Šis mehānisms nodrošinās, ka ikvienam ir pieejama patiesa un pilnīga informācija, ļaujot efektīvāk kontrolēt par sevi veiktos kredītspējas un kredītriska novērtējumus.

Šie likuma grozījumi ir nozīmīgs solis pretim drošākai finanšu videi Latvijā. Tie sniedz praktiskus rīkus gan cīņai ar krāpniecību, gan savas finanšu veselības pārvaldīšanai. Aicinām iedzīvotājus būt informētiem un aktīvi izmantot šīs jaunās tiesības, tiklīdz tās stāsies spēkā.

Tā ir tikai dziesma? Juridiski kritisks skatījums uz SEPLP ombuda atzinumu par grupas "Labvēlīgais Tips" dziesmu "Alumīnija cūka"

Tue, 23 Sep 2025 05:39:48 GMT

Nesen publiskotais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) ombuda Edmunda Apsalona atzinums https://www.seplp.lv/lv/atzinums-nr266-3-par-2025-gada-5-septembra-iesniegumu par leģendārās grupas "Labvēlīgais Tips" dziesmas "Alumīnija cūka" atbilstību sabiedriskā medija saturam ir izraisījis diskusijas ne tikai par vārda mākslas brīvību, bet arī par juridisko un ētisko robežu interpretāciju mediju saturā. Šajā rakstā piedāvājam juridiski kritisku analīzi par šo atzinumu, izvērtējot ombuda argumentāciju no tiesību normu piemērošanas un juridiskās metodoloģijas viedokļa.

Ombuds saņēma sūdzību, kurā tika apgalvots, ka dziesma "Alumīnija cūka" mudina uz seksuālām attiecībām ar piecpadsmitgadīgu meiteni, kas, pēc iesniedzēja domām, ir nepilngadīgas personas pavedināšana. Ombuda uzdevums bija izvērtēt, vai lēmums iekļaut šo dziesmu Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) programmās atbilst augstiem ētikas standartiem un sabiedrībā pastāvošajām morāles normām. Ombuds savā atzinumā secināja, ka redakcionālie lēmumi nav pretrunā ar noteiktajām prasībām. Galvenie argumenti bija:

Mākslinieciskā interpretācija: Dziesmas teksts ir jāuztver nevis burtiski, bet gan kā dzeja, kurā dominē autora subjektīvais pārdzīvojums un tēlainība, nevis objektīvs notikumu apraksts. Ombuds uzsver, ka dzejas uztvere ir radošs process, kas balstās recipienta pieredzē un motivācijā.
Sabiedrības viedoklis: Trīsdesmit gadu laikā kopš dziesmas iznākšanas ir izveidojies stabils, pašorganizēts sabiedrības vairākuma viedoklis par tās jēgu. Šī dominējošā interpretācija dziesmu uztver kā stāstu par nelaimīgu, nepiepildītu mīlestību un emocionālu traumu, nevis kā aicinājumu uz pretlikumīgām darbībām.
Vēsturiskais un kultūras konteksts: Dziesma ir atzīta par vienu no populārākajām Latvijā, kas liecina par tās plašo akceptāciju sabiedrībā. Tāpat ombuds norāda uz daudziem pasaulslaveniem skaņdarbiem, kuru tekstus, interpretējot burtiski, varētu pārprast kā aicinājumu uz romantiskām attiecībām ar nepilngadīgajiem.

Lai gan ombuda atzinums ir vispusīgs un labi argumentēts no literārās un socioloģiskās perspektīvas, no juridiskā viedokļa tajā ir saskatāmi vairāki diskutabli aspekti.

Ombuda centrālais arguments balstās uz pieņēmumu par "sabiedrībā dominējošu intersubjektīvu interpretāciju". Juridiskajā analīzē šāds arguments ir problemātisks.

Pirmkārt, "sabiedrības viedokļa" esamība ir socioloģisks pieņēmums, kas nav pamatots ar empīriskiem datiem, bet gan ar ombuda un "nejauši izvēlētu respondentu" izpratni. Tiesību normu piemērošanā nevar paļauties uz subjektīvu vai neformāli konstatētu vairākuma viedokli, īpaši, ja runa ir par potenciāli sensitīvu saturu, kas skar nepilngadīgo aizsardzību.

Otrkārt, tiesību normas ir veidotas, lai aizsargātu arī minoritātes un mazāk aizsargātas sabiedrības grupas, kurām varētu būt atšķirīga un daudz jūtīgāka uztvere. Atsaukšanās uz "pašsaprotamu" izpratni ignorē faktu, ka sabiedrības normas mainās. Tas, kas pirms 30 gadiem bija pieņemams joks, šodien var tikt uztverts pavisam citā gaismā, ņemot vērā pieaugošo izpratni par nepilngadīgo emocionālās un seksuālās neaizskaramības jautājumiem. Atzinumā šī mainīgā sociālā konteksta ietekme tiek pieminēta, taču netiek pietiekami dziļi analizēta.

Ombuds pamatoti norāda uz atšķirību starp teksta burtisko nozīmi un tā māksliniecisko jēgu. Tomēr atzinumā nav veikta pietiekama juridiskā analīze par to, kur beidzas mākslinieciskā brīvība un sākas pienākums aizsargāt nepilngadīgos no kaitīga satura.

Satversmes 100. pants garantē vārda brīvību, kas ietver arī māksliniecisko pašizpausmi. Tomēr šīs tiesības nav absolūtas, un tās var ierobežot, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, tai skaitā bērnu tiesības uz aizsardzību. Tā vietā, lai analizētu šo juridisko līdzsvaru, ombuds aprobežojas ar apgalvojumu, ka viņa kompetencē nav sniegt juridisku izvērtējumu. Lai gan ombuds nav tiesa, viņa pienākums, vērtējot satura atbilstību ētikas normām, ir ņemt vērā arī tiesisko ietvaru, kas šīs normas nosaka. Redakcionālais lēmums ir jāpieņem, apzinoties ne tikai sabiedrības "ierasto izpratni", bet arī potenciālos juridiskos riskus un medija atbildību.

Atzinumā tiek plaši izklāstīta viena iespējamā dziesmas interpretācija – kā stāsts par nelaimīgu mīlestību, kas vijas cauri visam mūžam. Šī interpretācija ir loģiska un pamatota, taču tā ir tikai viena no daudzām iespējamām. Pats ombuds atzīst, ka "tā nav vienīgā iespējamā un tai var arī nebūt nekāda sakara ar Dziesmas autoru sākotnējo ieceri" un ka dziesmas jēga varētu būt arī "tajā, ka tai nav nekādas jēgas".

No juridiskā viedokļa ir svarīgi vērtēt nevis to, kādu jēgu tekstam varētu "piešķirt" zinošs interpretators, bet gan to, kā šo tekstu var uztvert vidusmēra klausītājs, tostarp arī nepilngadīga persona, kurai var nebūt attīstītas spējas uztvert dzejas jēgu. Aizsardzības mehānismiem ir jābūt vērstiem uz potenciāli neaizsargātāko auditorijas daļu, nevis uz filoloģiski erudītāko.

SEPLP ombuda atzinums ir nozīmīgs precedents mediju satura vērtēšanā, taču tas atstāj vairākus neatbildētus juridiskus jautājumus:

Subjektivitātes risks: Pārmērīga paļaušanās uz nenoteiktu sabiedrības viedokli rada risku, ka lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz subjektīviem pieņēmumiem, nevis uz stingru juridisku un ētisku analīzi.
Nepietiekams tiesiskais balanss: Atzinumā trūkst izvērstas juridiskās analīzes par samērīgumu starp mākslinieciskās izpausmes brīvību un nepilngadīgo personu aizsardzības imperatīvu.
Auditorijas uztveres jautājums: Vērtējot saturu, ir būtiski analizēt ne tikai autora ieceri vai "pareizo" interpretāciju, bet arī to, kā saturu var uztvert dažādas auditorijas grupas, īpaši tās, kuras ir vieglāk ietekmējamas.

Advokātiem, kas strādā ar mediju tiesību un vārda brīvības jautājumiem, šis atzinums kalpo kā atgādinājums, ka, aizstāvot māksliniecisko brīvību, ir svarīgi neaizmirst par mediju atbildību un nepieciešamību argumentus balstīt ne tikai socioloģiskās interpretācijās, bet arī spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā. Šis gadījums skaidri parāda, cik sarežģīta un daudzšķautņaina ir robeža starp pieņemamo un nepieņemamo publiskajā telpā.

Vēlaties atgūt pārmaksāto ienākuma nodokli bez deklarācijas iesniegšanas? Rīkojieties līdz 30. septembrim!

Fri, 19 Sep 2025 06:11:15 GMT

Iedzīvotājiem, kuriem izveidojusies iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārmaksa par pagājušo gadu un kuri nav obligātie gada ienākumu deklarācijas iesniedzēji, vēl līdz šī gada 30. septembrim ir iespēja vienkāršotā kārtībā pieteikties tās saņemšanai. Valsts ieņēmumu dienests (VID) piedāvā ērtu risinājumu – iesniegt īpašu iesniegumu, tādējādi izvairoties no brīvprātīgās gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanas.

Šī iespēja ir īpaši piemērota tiem nodokļu maksātājiem, kuriem nav papildu attaisnoto izdevumu dokumentu, piemēram, čeku par medicīnas vai izglītības pakalpojumiem, kurus parasti pievieno gada ienākumu deklarācijai.

Ja VID rīcībā esošā informācija liecinās par nodokļa pārmaksu, tā tiks automātiski pārskaitīta uz iesniegumā norādīto bankas kontu laika posmā no 2025. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim.

Šis pakalpojums ir domāts iedzīvotājiem, kuri gada ienākumu deklarāciju var iesniegt brīvprātīgi . Tipiskākās situācijas, kad var veidoties nodokļa pārmaksa, kuru VID var aprēķināt automātiski, ir:

Nepilnīgi piemērots neapliekamais minimums vai atvieglojumi: Gada laikā algai vai pensijai nav piemērots viss pienākošais diferencētais neapliekamais minimums vai nodokļa atvieglojumi (piemēram, par apgādībā esošām personām, invaliditāti, politiski represētās personas statusu u.c.).

Iemaksas pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā: Persona ir veikusi iemaksas privātajos pensiju fondos (3. pensiju līmenī) vai dzīvības apdrošināšanas krājkontā, un šī informācija ir VID rīcībā.

Būtiski uzsvērt, ka šī iespēja neattiecas uz personām, kurām gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz obligāti . Pie šīs grupas pieder, piemēram, saimnieciskās darbības veicēji, personas, kuras guvušas ienākumus ārvalstīs, vai personas, kuru ar nodokli neapliekamie ienākumi pārsniedz noteiktu slieksni.

Lai pieteiktos pārmaksātā nodokļa saņemšanai vienkāršotā kārtībā, iedzīvotājam ir jāiesniedz iesniegums VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).

Iesniegums ir jāiesniedz tikai vienu reizi. Ja esat to iesniedzis jau iepriekšējos gados un jūsu bankas konts nav mainījies, atkārtoti tas nav jādara. Jauns iesniegums jāiesniedz tikai tad, ja vēlaties norādīt citu bankas kontu.

Pieteikšanās automātiskajai nodokļa atmaksai neliedz jums vēlāk iesniegt pilno gada ienākumu deklarāciju, ja atklājat, ka jums ir arī attaisnotie izdevumi, par kuriem vēlaties atgūt naudu. Tādā gadījumā, kā ierasts, būs jāaizpilda brīvprātīgā gada ienākumu deklarācija, pievienojot maksājumus apliecinošus dokumentus par medicīnas, zobārstniecības, izglītības (arī bērnu interešu izglītības) pakalpojumiem vai veiktajiem ziedojumiem un dāvinājumiem.

Šis vienkāršotais process ir lieliska iespēja bez liekas piepūles atgūt naudu tiem, kuru nodokļu pārmaksa ir radusies VID jau zināmu iemeslu dēļ. Neaizmirstiet pieteikties līdz 30. septembrim , lai saņemtu savu naudu vēl šogad!

Kas jāzina, slēdzot rokasnaudas līgumu

Thu, 18 Sep 2025 05:44:17 GMT

Sapņu mājokļa atrašana ir aizraujošs brīdis, taču pirms atslēgu saņemšanas ir jāveic vairāki juridiski soļi. Viens no pirmajiem un svarīgākajiem ir rokasnaudas līguma noslēgšana. Tas ir dokuments, kas apstiprina pircēja un pārdevēja nodomu nopietnību un "rezervē" īpašumu līdz galvenā pirkuma līguma parakstīšanai. Tomēr, lai šis process noritētu gludi un bez nepatīkamiem pārsteigumiem, abām pusēm ir jāzina vairākas būtiskas nianses.

Rokasnaudas līgums ir vienošanās, ar kuru pircējs iemaksā pārdevējam noteiktu naudas summu (rokasnaudu) kā apliecinājumu tam, ka noteiktā termiņā tiks noslēgts galvenais nekustamā īpašuma pirkuma līgums. Būtībā tas ir solījums nākotnē noslēgt darījumu par abpusēji saskaņotiem nosacījumiem.

Latvijas likumdošanā ir svarīgi nodalīt divus terminus – rokasnauda un avanss . Lai gan sarunvalodā tos bieži jauc, to juridiskās sekas ir krasi atšķirīgas.

Rokasnauda pilda nodrošinājuma funkciju. Ja darījums nenotiek pircēja vainas dēļ, viņš zaudē iemaksāto rokasnaudu. Savukārt, ja darījums izjūk pārdevēja vainas dēļ, viņam ir pienākums atdot pircējam rokasnaudu divkāršā apmērā.
Avanss: Tas ir tikai daļējs maksājums par nākotnes pirkumu. Ja darījums nenotiek (neatkarīgi no puses vainas), avanss ir vienkārši jāatdod atpakaļ pircējam. Tam nepiemīt soda funkcija.

Lai iemaksātajai summai būtu rokasnaudas juridiskais spēks, līgumā tai ir jābūt skaidri un gaiši nosauktai par "rokasnaudu" .

Ieteikumi pircējam: 7 soļi līdz drošam līgumam. Pirms jebkādas naudas iemaksas, pircējam ir rūpīgi jāveic sava "mājasdarbs".

1. Pārbaudiet Zemesgrāmatā: Pieprasiet īpašuma Zemesgrāmatas nodalījuma numuru un pārliecinieties par svarīgām lietām - vai persona, kas uzdodas par pārdevēju, ir vienīgais un patiesais īpašnieks, un vai īpašumam nav reģistrētas hipotēkas, parādi, tiesas aizlieguma atzīmes, īres līgumi vai citi apgrūtinājumi, kas varētu traucēt darījumu.

2. Pārbaudiet pārdevēja identitāti: Palūdziet uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un pārliecinieties, ka dati sakrīt ar Zemesgrāmatā norādītajiem. Ja īpašums iegādāts laulības laikā, būs nepieciešama arī laulātā notariāli apstiprināta piekrišana pārdošanai.

3. Nodrošinieties ar finansējumu: Ja plānojat ņemt hipotekāro kredītu, konsultējieties ar banku pirms rokasnaudas līguma slēgšanas. Saņemiet vismaz sākotnējo apstiprinājumu. Ja parakstīsiet līgumu, bet banka kredītu atteiks, jūs riskējat zaudēt rokasnaudu.

4. Vienojieties par termiņiem: Līgumā jābūt skaidri noteiktam termiņam, līdz kuram jānoslēdz galvenais pirkuma līgums. Pārliecinieties, ka šis termiņš ir reāls (piemēram, pietiekams laiks kredīta noformēšanai).

5. Fiksējiet pirkuma cenu: Rokasnaudas līgumā ir jānorāda galīgā un nemainīgā īpašuma pirkuma cena.

6. Iekļaujiet īpašus nosacījumus: Ja nepieciešams, līgumā var iekļaut papildu nosacījumus, piemēram, darījums stājas spēkā tikai tad, ja pircējs saņem bankas finansējumu.

7. Noformējiet maksājumu korekti: Veiciet maksājumu ar bankas pārskaitījumu, maksājuma mērķī norādot līguma numuru un datumu. Tas kalpos kā papildu pierādījums.

Ieteikumi pārdevējam: kā pasargāt sevi. Arī pārdevējam ir svarīgi ievērot piesardzību, lai darījums būtu veiksmīgs.

1. Pārliecinieties par pircēja maksātspēju: Lai gan rokasnauda sniedz zināmu drošību, mēģiniet noskaidrot, vai pircējam ir stabils finansējuma avots. Jautājiet, vai ir saņemts bankas sākotnējais apstiprinājums kredītam.

2. Sagatavojiet dokumentus: Pārliecinieties, ka jums ir visi nepieciešamie dokumenti īpašuma pārdošanai (Zemesgrāmatas apliecība, tehniskās inventarizācijas lieta, laulātā piekrišana, ja nepieciešams).

3. Precīzi definējiet īpašumu: Līgumā skaidri norādiet īpašuma adresi, kadastra numuru un Zemesgrāmatas nodalījuma numuru, lai nerastos pārpratumi.

4. Nosakiet reālistiskus termiņus: Dodiet pircējam pietiekami daudz laika formalitāšu kārtošanai, bet neļaujiet procesam ievilkties bezgalīgi.

5. Vienojieties par nodošanas brīdi: Līgumā var atrunāt, kad īpašums tiks atbrīvots un nodots pircēja valdījumā (piemēram, pēc pilnas pirkuma summas saņemšanas).

Rokasnaudas līgums ir nopietns juridisks dokuments, nevis vienkārša formalitāte. Tas aizsargā gan pircēja, gan pārdevēja intereses, ja tiek sagatavots pareizi. Ja rodas mazākās šaubas par kādu no līguma punktiem vai darījuma apstākļiem, vienmēr konsultējieties ar zvērinātu advokātu, kurš specializējas nekustamo īpašumu jomā . Rūpīga sagatavošanās un juridiskā piesardzība ir atslēga uz veiksmīgu un drošu nekustamā īpašuma darījumu.

Vai viesmīlim no saņemtās dzeramnaudas ir jāmaksā nodokļi?

Tue, 16 Sep 2025 06:25:36 GMT

Viesmīlības nozarē un sabiedrībā kopumā jau gadiem ilgi pastāv viena no noturīgākajām juridiskajām dilemmām – vai no dzeramnaudas, ko viesmīlis saņem par labu apkalpošanu, ir jāmaksā nodokļi? Šis jautājums rada pastāvīgu nenoteiktību gan darbiniekiem, kuru ienākumi bieži vien ir atkarīgi no šiem papildu maksājumiem, gan darba devējiem, kuriem jānodrošina atbilstība arvien stingrākām finanšu uzraudzības prasībām. Diskusijas parasti polarizējas divās pretējās nometnēs.

Vienā pusē ir plaši izplatīts, uz ikdienas pieredzi un vienkāršotiem pieņēmumiem balstīts uzskats, ka dzeramnauda ir personiska pateicība, sava veida dāvana, kas nav apliekama ar nodokļiem. Šo viedokli nereti pastiprina arguments, ka nodokļu likumdošanā termins "dzeramnauda" nav tieši definēts kā apliekams objekts. Šī interpretācija ir vilinoša savā vienkāršībā un finansiālajā izdevīgumā, taču tā balstās uz bīstami šauru un burtisku likuma izpratni.

Otrā pusē ir stingra, uz tiesību normu sistēmisku analīzi pamatota juridiskā pieeja. Tā prasa ignorēt populārus mītus un iedziļināties dzeramnaudas ekonomiskajā būtībā, vērtējot to caur nodokļu un civiltiesību prizmu. Šī pieeja uzdod neērtus jautājumus: vai maksājums, kas ir tieši saistīts ar sniegtu pakalpojumu, var tikt uzskatīts par bezatlīdzības darījumu? Un kādas ir sekas, ja Valsts ieņēmumu dienests (VID) vai banka pieprasa paskaidrot regulāru, nedeklarētu naudas līdzekļu izcelsmi?

Šī raksta mērķis ir sniegt izsmeļošu un juridiski pamatotu atbildi uz šo jautājumu, demontējot populāros mītus un piedāvājot skaidru tiesisko ietvaru. Analīze tiks veikta secīgi: vispirms, aplūkojot ienākuma jēdzienu nodokļu tiesībās un dzeramnaudas vietu tajā; pēc tam, detalizēti izvērtējot dāvinājuma institūtu civiltiesībās un tā (ne)piemērojamību dzeramnaudai; un, visbeidzot, analizējot praktiskos riskus un atbildību, ar ko jārēķinās gan darbiniekiem, gan darba devējiem.

Lai izprastu dzeramnaudas nodokļu statusu, vispirms ir jāatsakās no maldīgā priekšstata, ka likumam būtu jāietver izsmeļošs saraksts ar visiem iespējamajiem ienākumu veidiem. Latvijas nodokļu sistēma, līdzīgi kā citās attīstītās valstīs, balstās uz visaptverošu ienākuma definīciju. Likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" definē nodokļa objektu kā visus maksātāja taksācijas periodā (kalendārajā gadā) gūtos ienākumus, izņemot tos, kas likumā ir tieši noteikti kā neapliekami.

Šis princips ir fundamentāls – tas nozīmē, ka jebkurš finansiāls labums, ko persona saņem, pēc noklusējuma tiek uzskatīts par apliekamu ienākumu, ja vien likumdevējs nav skaidri un nepārprotami paredzējis izņēmumu. Tādējādi jautājums nav par to, vai dzeramnauda ir minēta likumā kā apliekams ienākums, bet gan par to, vai tā ir minēta kā neapliekams ienākums. Atbilde ir nepārprotama – nav.

Arguments, ka dzeramnauda nav apliekama ar nodokli, jo šāds termins nav atrodams nodokļu likumos, ir klasisks burtiskas un no konteksta izrautas interpretācijas piemērs, kas ignorē tiesību normu sistēmu. Likumdevējs apzināti izmanto plašas kategorijas, lai aptvertu mainīgās ekonomiskās attiecības un novērstu iespēju apiet nodokļu nomaksu, izmantojot jaunus ienākumu gūšanas veidus vai nosaukumus.

Dzeramnauda pēc savas ekonomiskās būtības ir naudas summa, ko persona saņem kā tiešu rezultātu par savu darba pienākumu veikšanu vai pakalpojuma sniegšanu. Tā ir papildu atlīdzība par kvalitatīvu darbu. Tādējādi tā pilnībā atbilst likumā definētajam algota darba ienākuma jēdzienam, kas ietver ne tikai darba algu, bet arī "jebkuru citu atlīdzību", kas tiek saņemta uz darba attiecību pamata. Dzeramnaudas neiekļaušana likuma tekstā nav nejaušība vai likumdevēja aizmāršība, kas radījusi nodokļu "caurumu"; tā ir likumsakarīga sekas tam, ka šis ienākuma veids jau ir aptverts ar vispārējo ienākuma definīciju.

Dzeramnaudas juridiskā klasifikācija var atšķirties atkarībā no tās saņemšanas un uzskaites mehānisma.

Centralizēti ievākta dzeramnauda: Ja darba devējs (piemēram, restorāns) ievāc visas dzeramnaudas (gan skaidrā naudā, gan elektroniski) kopējā fondā un pēc tam tās sadala darbiniekiem, šie maksājumi viennozīmīgi tiek kvalificēti kā algota darba ienākums. Šādā gadījumā darba devējam ir pienākums no šīm summām ieturēt visus darbaspēka nodokļus (IIN un VSAOI) tieši tāpat, kā no pamatalgas.

Tieši saņemta dzeramnauda: Situācija kļūst sarežģītāka, ja darbinieks dzeramnaudu saņem tieši no klienta skaidrā naudā vai personīgā kontā. Arī šajā gadījumā tas ir ienākums, kas gūts saistībā ar darba attiecībām. Lai gan darba devējam var nebūt praktiskas iespējas šo ienākumu uzskaitīt un ieturēt no tā nodokļus, atbildība par tā deklarēšanu un nodokļu nomaksu gulstas uz pašu darbinieku. Šādus ienākumus darbiniekam būtu jādeklarē gada ienākumu deklarācijā kā "citus ar nodokli apliekamus ienākumus". Alternatīvi, ja šāda darbība ir regulāra un patstāvīga, personai būtu jāreģistrē saimnieciskā darbība.

Lai izvērtētu, vai dzeramnaudu varētu klasificēt kā dāvinājumu un tādējādi piemērot tai nodokļu atvieglojumus, ir nepieciešams iedziļināties Civillikuma normās, kas regulē šo tiesisko institūtu. Šī analīze atklāj, ka šāda interpretācija ir pretrunā ar dāvinājuma juridisko būtību.

Civillikuma 1912. pants sniedz skaidru un kodolīgu dāvinājuma definīciju: "Dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību". Lai darījumu atzītu par dāvinājumu, ir jākonstatē trīs kumulatīvi (vienlaicīgi pastāvoši) elementi:

Dāvinātāja griba (devība): Personai ir jābūt nodomam nesavtīgi, aiz tīras labvēlības palielināt otras personas mantas apjomu.
Mantiskas vērtības piešķiršana: Apdāvinātajam ir jāsaņem reāls, izmērāms mantisks labums.
Bez atlīdzības: Mantiskās vērtības piešķiršana notiek bez jebkādas pretpienākuma vai atlīdzības saņemšanas no apdāvinātā puses.

Tieši trešais elements – atlīdzības neesamība – ir izšķirošais, lai nošķirtu dāvinājumu no citiem darījumu veidiem, piemēram, pirkuma vai maiņas līguma. Pielāgojot šos kritērijus dzeramnaudas situācijai, kļūst acīmredzams, ka tā neatbilst dāvinājuma definīcijai.

"Aiz devības". Varētu argumentēt, ka klients, atstājot dzeramnaudu, rīkojas devīgi. Tomēr šī devība nav abstrakta un nesaistīta. Tā ir tieši motivēta ar saņemto pakalpojumu – viesmīļa laipnību, ātrumu, profesionalitāti. Tā ir pateicība par konkrētu darbību, nevis nesavtīgs akts, kas veikts neatkarīgi no jebkādiem ārējiem apstākļiem. Ja apkalpošana būtu bijusi slikta, visticamāk, dzeramnauda netiktu atstāta. Tas norāda uz cēloņsakarību, kas ir pretrunā ar tīras devības ideju.

"Bez atlīdzības". Šis ir arguments, kas pilnībā sagrauj dzeramnaudas kā dāvinājuma koncepciju. Dzeramnauda pēc savas būtības ir atlīdzība. Tā ir papildu samaksa, kas tiek piešķirta par pakalpojuma sniegšanu virs noteiktās cenas. Klients samaksā rēķinu par pamatpakalpojumu (ēdienu, dzērieniem) un pievieno dzeramnaudu kā papildu atlīdzību par labu servisu. Pastāv nepārprotama cēloņsakarība: pakalpojums -> apmierinātība -> papildu maksājums. Ja pakalpojums netiktu sniegts, dzeramnauda netiktu dota. Tādējādi dzeramnauda nav "bez atlīdzības"; tā ir tieši "par atlīdzību".

Balstoties uz stingru Civillikuma 1912. panta interpretāciju, dzeramnauda nevar tikt kvalificēta kā klasisks dāvinājums. Tai trūkst izšķirošā juridiskā elementa – atlīdzības neesamības. Tā ir maksājums, kas ir cēloniski un mērķtiecīgi saistīts ar saņemtu pakalpojumu, un tādējādi tas ir uzskatāms par atlīdzību, nevis dāvanu.

Rūpīgāks Civillikuma pētnieks varētu norādīt uz specifisku normu, kas šķietami sarežģī iepriekš izdarīto secinājumu. Tas ir tā sauktais "atlīdzības dāvinājums", kas varētu radīt ilūziju par dzeramnaudas kā dāvinājuma juridiskā statusa leģitimitāti. Tomēr šī argumenta atspēkošana atklāj fundamentālu atšķirību starp civiltiesību un nodokļu tiesību mērķiem un principiem.

Civillikuma 1933. pants nosaka, ka dāvinājumu nevar atsaukt nepateicības dēļ, ja tas ir veikts "atlīdzības nolūkā par izdarītiem pakalpojumiem vai labvēlību". Šī norma atzīst hibrīda darījuma pastāvēšanu – darījumu, kam piemīt gan dāvinājuma, gan atlīdzības pazīmes. No pirmā acu uzmetiena šis apraksts šķietami perfekti atbilst dzeramnaudai – tā ir dāvana, kas dota kā atlīdzība par pakalpojumu. Tomēr ir kritiski svarīgi saprast, kāpēc šī norma pastāv civiltiesībās un kāpēc tā nav pārnesama uz nodokļu tiesību jomu.

Tiesību sistēma sastāv no dažādām nozarēm, un katrai no tām ir savi mērķi, principi un regulējuma priekšmets. Civiltiesību mērķis ir regulēt privātpersonu (fizisku vai juridisku) savstarpējās mantiskās un nemantiskās attiecības. Civillikuma norma par "atlīdzības dāvinājumu" ir radīta, lai atrisinātu specifisku problēmu starp dāvinātāju un apdāvināto. Tā aizsargā apdāvināto, nosakot, ka dāvinātājs nevar atprasīt dāvanu, kas dota kā pateicība par kādu labu darbu, pat ja apdāvinātais vēlāk izrāda nepateicību. ³ Šīs normas mērķis ir nodrošināt taisnīgumu un stabilitāti privātpersonu attiecībās, nevis definēt darījuma nodokļu statusu. Savukārt, nodokļu tiesību mērķis ir regulēt publiskās attiecības starp valsti un privātpersonām attiecībā uz nodokļu un nodevu noteikšanu un iekasēšanu valsts budžetā. Nodokļu tiesībās dominē princips, kas pazīstams kā satura pārākums pār formu (vai ekonomiskās būtības princips). Tas nozīmē, ka nodokļu administrācija, vērtējot darījumu, skatās uz tā faktisko ekonomisko saturu, nevis uz juridisko formu vai nosaukumu, ko tam piešķīrušas iesaistītās puses.

Šo divu tiesību nozaru atšķirīgie mērķi noved pie izšķiroša secinājuma. Lai gan civiltiesības savām vajadzībām (dāvinājuma atsaukšanas regulēšanai) var atzīt tādu juridisku konstrukciju kā "atlīdzības dāvinājums", nodokļu tiesības šo nosaukumu ignorēs un vērtēs darījuma ekonomisko būtību.

Piemērojot ekonomiskās būtības principu dzeramnaudai, aina kļūst pilnīgi skaidra. Neatkarīgi no tā, kā šo maksājumu sauc – "dzeramnauda", "pateicība" vai pat "atlīdzības dāvinājums" –, tā ekonomiskā būtība ir nemainīga: tā ir samaksa par pakalpojumu. Tā ir naudas summa, kas tiek nodota no vienas personas otrai kā tiešs un gaidīts rezultāts par paveiktu darbu. Nodokļu administrācijai ar to ir pietiekami, lai šo maksājumu klasificētu kā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamu ienākumu. Mēģinājums izmantot civiltiesību specifisko terminoloģiju, lai pamatotu nodokļu atbrīvojumu, ir juridiski kļūdains un praksē lemts neveiksmei.

Pēc tam, kad ir izanalizēta gan nodokļu, gan civiltiesību sistēma, ir iespējams sniegt tiešu un nepārprotamu atbildi uz vienu no sākotnējā jautājuma galvenajām daļām: vai dzeramnaudai ir piemērojams likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktais atbrīvojums dāvanām no fiziskām personām līdz 1500 eiro gadā?

Balstoties uz iepriekš veikto juridisko analīzi, secinājums ir viennozīmīgs: likumā noteiktais atbrīvojums dāvinājumiem no fiziskām personām līdz 1500 eiro gadā nav piemērojams dzeramnaudām. Šis atbrīvojums ir paredzēts tikai un vienīgi tiem darījumiem, kas atbilst patiesa dāvinājuma būtībai – proti, ir saņemti nesavtīgi un bez atlīdzības.

Mēģinājums piemērot šo atbrīvojumu dzeramnaudai ir balstīts uz fundamentālu pārpratumu par to, kā mijiedarbojas dažādas tiesību nozares.

Dzeramnauda nav dāvinājums nodokļu izpratnē: Kā tika pierādīts iepriekšējās nodaļās, dzeramnaudai piemīt atlīdzības raksturs, jo tā ir tieši saistīta ar sniegtu pakalpojumu.

Atbrīvojums attiecas tikai uz bezatlīdzības darījumiem: Likumdevējs, paredzot atbrīvojumu dāvanām, ir vēlējies atbrīvot no nodokļiem tādus darījumus kā dzimšanas dienas dāvanas, mantojumus vai citus labumus, kas tiek saņemti bez jebkāda pretpienākuma. Dzeramnauda šajā kategorijā neietilpst.

Ekonomiskā būtība prevalē pār nosaukumu: Pat ja kāds vēlētos dzeramnaudu dēvēt par "dāvanu", nodokļu administrācija vērtēs darījuma ekonomisko saturu. Tā kā ekonomiskais saturs ir samaksa par darbu, nodokļu atbrīvojums nav piemērojams.

Teorētiskā juridiskā analīze par dzeramnaudas aplikšanu ar nodokļiem iegūst praktisku nozīmi, kad tiek aplūkoti reālie riski, ar kuriem saskaras gan darbinieki, gan darba devēji, ignorējot šo pienākumu. Aizvien pieaugošā finanšu sistēmas caurspīdība un uzraudzības mehānismi padara nedeklarētu ienākumu slēpšanu par arvien bīstamāku stratēģiju.

Mūsdienu finanšu vide ir tālu no laikiem, kad skaidras naudas aprite bija praktiski nekontrolējama. Pastāv vairāki mehānismi, kas var vērst kontrolējošo iestāžu uzmanību uz personām ar nedeklarētiem ienākumiem:

Banku uzraudzība (AML/CFT): Bankām ir juridisks pienākums uzraudzīt klientu darījumus un ziņot par aizdomīgām vai netipiskām aktivitātēm. Regulāras skaidras naudas iemaksas kontā, kas nav samērojamas ar personas oficiālajiem ienākumiem, ir klasisks "sarkanā karoga" signāls. Šādā situācijā pierādīšanas nasta par līdzekļu legālo izcelsmi gulstas uz klientu, un arguments par "neapliekamu dzeramnaudu" ir juridiski vājš.
VID datu analīze: Valsts ieņēmumu dienests arvien plašāk izmanto datu analīzes rīkus, salīdzinot informāciju no dažādiem avotiem (deklarētie ienākumi, reģistrētie īpašumi, dati no trešajām pusēm, piemēram, CSDD, Zemesgrāmatas). Ja tiek konstatēts, ka personas dzīvesveids vai veiktie pirkumi krasi pārsniedz tās oficiālos ienākumus, tas var kalpot par pamatu padziļinātai pārbaudei vai nodokļu auditam.
Sekas: Ja tiek konstatēta izvairīšanās no nodokļu nomaksas, sekas var būt ļoti nopietnas: nenomaksātā nodokļa pamatparāda piedziņa, nokavējuma naudas aprēķins un soda naudas uzlikšana, kas var sasniegt ievērojamu daļu no pamatparāda.

Arī darba devējiem ir jāapzinās sava loma un atbildība. Ja uzņēmumā pastāv sistēma, kurā dzeramnaudas tiek centralizēti ievāktas un pēc tam sadalītas, uzņēmumam ir pienākums šos ienākumus uzskaitīt un no tiem ieturēt visus darbaspēka nodokļus. Šādas sistēmas ignorēšana var novest pie nopietnām sankcijām pret uzņēmumu nodokļu audita gadījumā. Tāpēc darba devējiem ir ieteicams ieviest caurspīdīgas un likumam atbilstošas dzeramnaudu uzskaites un sadales sistēmas, skaidri informējot par to darbiniekus.

Visaptverošā juridiskā analīze, kas balstīta uz spēkā esošo nodokļu un civiltiesību normu sistēmisku interpretāciju, ļauj izdarīt vienu, lai arī daudziem neērtu, bet nepārprotamu secinājumu: dzeramnauda Latvijā ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams ienākums.

Populārais arguments, ka dzeramnauda ir dāvinājums un tādējādi tai piemērojams nodokļu atbrīvojums līdz 1500 eiro gadā, ir juridiski nepamatots. Dzeramnaudai trūkst galvenā dāvinājuma elementa – atlīdzības neesamības. Tā ir tiešā cēloņsakarībā ar sniegtu pakalpojumu un pēc savas ekonomiskās būtības ir papildu atlīdzība par darbu. Nodokļu tiesībās dominējošais satura pārākuma pār formu princips neļauj šo ekonomisko realitāti aizsegt ar civiltiesību terminoloģiju.

Tāpēc mūsu biroja ieteikums visiem viesmīlības nozares dalībniekiem – gan darbiniekiem, gan uzņēmumu vadītājiem – ir izturēties pret dzeramnaudu kā pret jebkuru citu ienākumu.

Lai izvairītos no nākotnes riskiem, darbiniekiem, kas regulāri saņem dzeramnaudas (it sevišķi, ja tēriņi pārsniedz oficiālos ienākumus), ieteicams uzskaitīt gada laikā saņemtās dzeramnaudas un iesniegt gada ienākumu deklarāciju, deklarējot tās kā "citus ar nodokli apliekamus ienākumus" un nomaksājot IIN.

ES čatu kontroles regula: juridiskā analīze un riski Jūsu privātumam

Wed, 10 Sep 2025 05:48:40 GMT

Eiropas Savienībā tiek virzīts pretrunīgi vērtēts regulas priekšlikums (COM(2022) 209), kura mērķis ir cīņa pret bērnu seksuālas izmantošanas materiālu (CSAM) tiešsaistē. Lai gan mērķis ir cēls, piedāvātie līdzekļi — privātās digitālās saziņas masveida un automatizēta skenēšana — rada fundamentālus draudus Eiropas tiesiskuma pamatprincipiem, tostarp tiesībām uz privātumu un datu aizsardzību. Mūsu birojs piedāvā juridisko analīzi par šī priekšlikuma būtiskākajām problēmām.

Pretruna ar ES Pamattiesību hartu. Regulas priekšlikums nonāk tiešā konfliktā ar vairākiem ES Pamattiesību hartas pantiem.

7. un 8. pants (Tiesības uz privātumu un datu aizsardzību): Harta garantē ikvienam tiesības uz saziņas neaizskaramību un personas datu aizsardzību. Vispārēja un nediferencēta privātās sarakstes satura uzraudzība, pat ja tā ir automatizēta, aizskar pašu šo tiesību būtību. Tas nozīmē, ka iejaukšanās ir tik visaptveroša, ka tā iznīcina tiesību jēgu, pārvēršot katru pilsoni par potenciālu aizdomās turamo.
52. pants (Proporcionalitātes princips): Jebkuriem pamattiesību ierobežojumiem ir jābūt nepieciešamiem un samērīgiem. Piedāvātā čatu skenēšana šo testu neiztur. Pirmkārt, tā ir neefektīva, jo noziedznieki var viegli apiet sistēmu, un tehnoloģija ir bēdīgi slavena ar augstu kļūdu īpatsvaru, kas var novest pie nevainīgu personu nepamatotas apsūdzēšanas. Otrkārt, pastāv mazāk invazīvas alternatīvas, piemēram, mērķtiecīga izmeklēšana, kas balstīta uz tiesas orderi. Kaitējums, kas tiek nodarīts miljoniem ES pilsoņu pamattiesībām, ir nesamērīgi liels salīdzinājumā ar apšaubāmo ieguvumu.

Eiropas Savienības tiesas judikatūras ignorēšana. priekšlikums ignorē Eiropas Savienības Tiesas (EST) konsekvento judikatūru. Vēsturiskajā spriedumā lietā Digital Rights Ireland (C-293/12) Tiesa atcēla Datu saglabāšanas direktīvu, atzīstot, ka vispārēja un nediferencēta metadatu (dati par saziņu, nevis tās saturs) uzglabāšana ir nelikumīga. Ja pat metadatu masveida uzraudzība ir prettiesiska, tad saziņas satura vispārēja skenēšana ir daudz smagāks un acīmredzami nelikumīgs iejaukšanās veids privātumā.

"Piekrišanas" ilūzija un tehniskie riski. Jaunākais kompromisa priekšlikums paredz ieviest skenēšanu ar lietotāja "piekrišanu" — ja lietotājs nepiekrīt savas saziņas uzraudzībai, viņam tiek liegta iespēja sūtīt attēlus vai saites. Šāda "piekrišana" ir juridisks fikcija. Saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR), piekrišanai jābūt brīvi sniegtai. Izvēle starp privātuma zaudēšanu un mūsdienu saziņas pamatfunkciju liegšanu ir piespiešana, kas padara šādu piekrišanu par spēkā neesošu. Turklāt, tehnoloģija, kas nepieciešama šādas regulas ieviešanai (Klienta puses skenēšana jeb CSS), rada milzīgas drošības ievainojamības. Tā veido "aizmugures durvis" katra pilsoņa ierīcē, kuras var izmantot ne tikai tiesībsargājošās iestādes, bet arī noziedznieki vai autoritāri režīmi, lai vērstos pret žurnālistiem, aktīvistiem vai uzņēmējiem.

Secinājums. Lai gan cīņa pret CSAM ir vitāli svarīga, piedāvātais risinājums ir juridiski bīstams un tehniski nepārdomāts. Tas grauj uzticēšanos digitālajai videi, apdraud konfidencialitāti, kas ir būtiska gan privātpersonām, gan uzņēmējdarbībai, un ir pretrunā ar ES tiesību pamatvērtībām. Mūsu birojs turpinās sekot līdzi šī likumprojekta attīstībai un ir gatavs konsultēt klientus par tā potenciālo ietekmi uz viņu tiesībām un komercdarbību.

Apgabaltiesas spriedums kriptovalūtu nodokļu lietā: pierādīšanas nasta un tās sekas

Tue, 09 Sep 2025 05:46:37 GMT

Administratīvā apgabaltiesa 2025. gada 14. augustā ir pasludinājusi spriedumu lietā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķinu ienākumiem no virtuālās valūtas atsavināšanas. Lai gan spriedums vēl nav stājies spēkā un to mēneša laikā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā, tas kalpo kā zīmīgs atgādinājums par pierādīšanas nastas nozīmi nodokļu lietās, īpaši darījumos ar kriptoaktīviem.

Lietas būtība: Ienākumi ir, bet kur pierādījumi par izdevumiem? Lieta aizsākās, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) veica nodokļu auditu kādai fiziskai personai par 2019. un 2020. gadu. VID konstatēja, ka persona guvusi ievērojamus ienākumus no virtuālās valūtas pārdošanas, pamatojoties uz datiem, ko saņēma no darījumu partnera, sabiedrības /Nosaukums A/. Galvenais strīds lietā izvērtās par virtuālās valūtas iegādes vērtības pierādīšanu. Saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.⁹ panta 1.¹ daļu, kapitāla pieaugumu nosaka, no atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību. Būtiski, ka likums paredz – ja iegādes vērtību nav iespējams noteikt, to uzskata par nulli (0). Nodokļu maksātājs apgalvoja, ka virtuālo valūtu iegādājies Ukrainā par skaidru naudu no personas /Persona B/, un vēlāk iesniedza šīs personas parakstītu apliecinājumu. Tomēr VID un vēlāk arī abas tiesu instances šo apliecinājumu neatzina par ticamu pierādījumu.

Tiesas galvenie secinājumi. Administratīvā apgabaltiesa, pievienojoties pirmās instances tiesas motivācijai, noraidīja nodokļu maksātāja apelācijas sūdzību un uzsvēra vairākus būtiskus apsvērumus.

Pierādīšanas nasta gulstas uz nodokļu maksātāju. Tiesa skaidri norādīja, ka tieši nodokļu maksātājam pašam ir jāspēj pierādīt darījumu, tostarp izdevumu, esamību un apmēru. Ja ticamu pierādījumu nav, VID pamatoti piemēro likuma normu par iegādes vērtības pielīdzināšanu nullei, kas noved pie nodokļa aprēķina no visas ieņēmumu summas.

Skaidrojumu pretrunīgums mazina uzticamību. Tiesa vērtēja nodokļu maksātāja sniegto informāciju visā procesa gaitā un konstatēja būtiskas pretrunas. Sākotnēji tika apgalvots, ka virtuālā valūta pirkta no vairākām personām, bet vēlāk – tikai no vienas konkrētas personas. Tāpat mainījās skaidrojumi par darījumu valūtu (ASV dolāri pret eiro) un pašu darījumu būtību. Šādas pretrunas tiesai lika apšaubīt sniegtās informācijas patiesumu.

Pierādījumu novēlota iesniegšana rada aizdomas. Būtisks arguments pret nodokļu maksātāju bija fakts, ka galvenais pierādījums – naudas saņemšanas apliecinājums – tika iesniegts tikai pēc tam, kad VID jau bija pieņēmis sākotnējo lēmumu par nodokļu uzrēķinu. Tiesa norādīja, ka būtu tikai loģiski sagaidīt, ka šāda informācija tiek sniegta laicīgi audita gaitā.

Nesadarbošanās ar VID nāk par sliktu pašam. Audita laikā VID pārstāvji piedāvāja personai iespēju vērsties pie Ukrainas nodokļu administrācijas, lai iegūtu informāciju, ja vien tiktu norādīti konkrēti pārdevēju dati. Nodokļu maksātājs ne tikai sākotnēji neizmantoja šo iespēju, bet pat pauda neapmierinātību par to. Informācija par konkrēto pārdevēju tika sniegta vien tad, kad informācijas apmaiņa ar Ukrainu bija apgrūtināta karadarbības dēļ.

Apgalvojumi par dokumentu viltojumiem ir jāpamato. Nodokļu maksātājs arī apstrīdēja saņemto ienākumu apmēru, apgalvojot, ka daļa darījumu dokumentu ir viltoti. Tomēr viņa paša liecības par to, kuri paraksti ir īsti un kuri viltoti, tiesas sēdēs bija pretrunīgas. Turklāt izrādījās, ka apstrīdēto ienākumu summu viņš pats bija norādījis savā gada ienākumu deklarācijā, pirms vēl VID saņēma datus no darījumu partnera, tādējādi apgāžot argumentu par datu automātisku ielasīšanos.

Ieteikumi nodokļu maksātājiem. Šis spriedums sniedz vairākas praktiskas atziņas ikvienam, kas veic darījumus ar virtuālajām valūtām:

Dokumentējiet visu! Rūpīgi glabājiet visus pierādījumus par kriptoaktīvu iegādi: maksājumu uzdevumus, bankas kontu izrakstus, ekrānšāviņus no maiņas platformām, darījumu identifikatorus (hash) blokķēdē un, ja iespējams, rakstiskus līgumus vai apliecinājumus.
Izvairieties no lieliem skaidras naudas darījumiem bez dokumentāla pamatojuma. Tiesa kritiski vērtēja faktu, ka lielas naudas summas tika vestas pāri robežai skaidrā naudā bez jebkādiem rakstiskiem apliecinājumiem. Šāda rīcība tiek uzskatīta par neraksturīgu faktiskiem darījumiem un paaugstina risku, ka izdevumi netiks atzīti.
Sadarbība ir Jūsu interesēs. Ja VID uzsāk auditu, sadarbojieties un sniedziet visu pieprasīto informāciju laicīgi. Procesa novilcināšana vai atteikšanās sniegt datus var tikt vērsta pret Jums.
Sniedziet konsekventu informāciju. Nemainiet savu skaidrojumu par darījumu apstākļiem. Jebkuras pretrunas var tikt izmantotas, lai apšaubītu Jūsu un iesniegto pierādījumu ticamību.
Konsultējieties ar speciālistu laicīgi. Negaidiet VID lēmumu. Ja Jums ir jautājumi par nodokļu nomaksu vai ir uzsākts audits, nekavējoties vērsieties pie zinoša nodokļu advokāta.

Lai gan konkrētais spriedums vēl nav galīgs, tas skaidri iezīmē tiesas nostāju – nodokļu saistības no kriptoaktīvu darījumiem ir realitāte, un atbildība par savu izdevumu pierādīšanu pilnībā gulstas uz pašu nodokļu maksātāju.

Jaunais kriptoaktīvu ziņošanas regulējums - gaisma tuneļa galā vai bezjēdzīgs dokuments ?

Mon, 08 Sep 2025 06:48:35 GMT

No 2026. gada 1. janvāra Latvijā, tāpat kā visā Eiropas Savienībā, stāsies spēkā jauni noteikumi, kas paredz starptautisku automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem. Šis solis, kas ieviests ar Eiropas Savienības direktīvu DAC8 un seko Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izstrādātajam Kriptoaktīvu ziņošanas standartam (CARF), ir paredzēts, lai veicinātu nodokļu nomaksu un cīnītos pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Lai gan mērķis ir cēls, jaunais regulējums rada virkni praktisku izaicinājumu un pamatotus jautājumus par tā efektivitāti strauji mainīgajā un decentralizētajā kriptoaktīvu pasaulē.

Ko Paredz Jaunais Regulējums? Būtībā jaunie noteikumi uzliek par pienākumu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem (maiņas platformām, maciņu nodrošinātājiem un citiem operatoriem) vākt un reizi gadā sniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) detalizētu informāciju par saviem klientiem un to veiktajiem darījumiem. Šī informācija ietvers ne tikai klienta vārdu, adresi un nodokļu maksātāja numuru, bet arī datus par katra kriptoaktīva veida kopējo iegādes un realizācijas vērtību, kā arī pārskaitījumu apjomiem. VID pēc tam ar šo informāciju apmainīsies ar citu valstu nodokļu administrācijām, tādējādi nodrošinot, ka informācija par personas ienākumiem no kriptoaktīviem nonāk tās rezidences valsts rīcībā.

Praksē tas nozīmē, ka ikvienai fiziskai vai juridiskai personai, kas izmanto kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumus, būs jāiesniedz detalizēts apliecinājums par savu nodokļu rezidenci. Pakalpojumu sniedzējiem būs jāveic pienācīgas pārbaudes procedūras, lai identificētu savus klientus un, ja klients ir juridiska persona, arī tās patiesā labuma guvējus. Ja klients 60 dienu laikā pēc pieprasījuma nesniegs nepieciešamo informāciju, pakalpojumu sniedzējam būs pienākums liegt viņam veikt darījumus.

Ietekme uz Tirgus Dalībniekiem . Godprātīgiem nodokļu maksātājiem, kuri jau deklarē savus ienākumus no kriptoaktīvu darījumiem, šis regulējums būtiskas izmaiņas neradīs. Tomēr tas neapšaubāmi palielinās nodokļu nomaksas disciplīnu to personu vidū, kuras līdz šim ir paļāvušās uz kriptoaktīvu tirgus šķietamo anonimitāti. Zinot, ka informācija par viņu darījumiem automātiski nonāks VID rīcībā, daudzi būs spiesti pārskatīt savu attieksmi pret nodokļu saistību izpildi.

Savukārt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem jaunais regulējums uzliek ievērojamu administratīvo slogu. Viņiem būs jāizstrādā un jāievieš jaunas iekšējās procedūras klientu datu vākšanai, pārbaudei un glabāšanai, kā arī jānodrošina spēja sagatavot un iesniegt apjomīgus ziņojumus VID elektroniskās deklarēšanās sistēmā. Lai gan regulējums paredz vienādas prasības visā Eiropas Savienībā, kas mazina nepieciešamību pielāgoties katras valsts atšķirīgajām prasībām, izmaksas un resursi, kas būs nepieciešami šo prasību izpildei, būs ievērojami.

Regulējuma Ahileja papēdis - decentralizācija. Lai arī jaunais regulējums ir visaptverošs savā tvērumā attiecībā uz tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas saskaņā ar likumu, tā lielākais izaicinājums un potenciālā vājā vieta ir kriptoaktīvu tirgus decentralizētais un globālais raksturs. Noteikumi attieksies uz tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas ir saņēmuši atļauju darboties Latvijā vai citā ES dalībvalstī, vai ir nodokļu rezidenti šeit. Tomēr nekas neliedz tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas vēlas izvairīties no jaunā ziņošanas pienākuma, apzināti nereģistrēt savu darbību Latvijā vai Eiropas Savienībā. Kriptoaktīvu pasaule ir pilna ar decentralizētām platformām (DEX), kuras darbojas bez centrālas pārvaldības struktūras un bieži vien atrodas jurisdikcijās ar vāju vai neesošu finanšu regulējumu. Šādas platformas var turpināt piedāvāt savus pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem, paliekot ārpus Latvijas un Eiropas Savienības iestāžu redzesloka un aizsniedzamības.

Lietotāji, kuri vēlēsies saglabāt savu anonimitāti un izvairīties no nodokļu nomaksas, visticamāk, migrēs no regulētajām platformām uz šīm grūti identificējamām un nekontrolējamām alternatīvām. Tas ne tikai apdraudēs jaunā regulējuma galveno mērķi – nodokļu ieņēmumu palielināšanu, bet arī radīs jaunus riskus pašiem lietotājiem, jo šādas platformas bieži vien nenodrošina pietiekamu patērētāju aizsardzību un ir pakļautas augstākiem krāpniecības un uzlaušanas riskiem.

Līdz ar to, lai gan jaunie noteikumi ir solis pareizajā virzienā ceļā uz lielāku caurskatāmību un godīgu nodokļu nomaksu kriptoaktīvu jomā, to efektivitāte lielā mērā būs atkarīga no starptautiskās sadarbības spējas vērsties pret tiem tirgus dalībniekiem, kuri apzināti izvēlas darboties "pelēkajā zonā". Bez efektīviem mehānismiem, kā identificēt un ierobežot šādu nereģistrētu platformu darbību, pastāv risks, ka jaunais regulējums skars tikai tos, kas jau cenšas darboties likuma ietvaros, kamēr īstie izvairīšanās no nodokļiem veicinātāji turpinās darboties nesodīti. Uzņēmējiem un privātpersonām ir laikus jāsāk gatavoties jaunajām prasībām, taču vienlaikus ir jāsaglabā kritisks skatījums uz regulējuma praktisko piemērojamību un tā ilgtermiņa ietekmi uz kriptoaktīvu tirgus attīstību Latvijā.

Digitālais eiro: juridiskie izaicinājumi un kriptovalūtas alternatīva alternatīva

Wed, 03 Sep 2025 07:22:46 GMT

Eiropas Savienībā tiek aktīvi virzīta ideja par digitālā eiro ieviešanu – Eiropas Centrālās bankas (ECB) emitētu digitālu valūtu, kas būtu pieejama visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Lai gan oficiālie mērķi ir cēli – modernizēt maksājumus, nodrošināt drošu un universālu maksāšanas līdzekli un stiprināt eiro starptautisko lomu –, šī iniciatīva rada virkni nopietnu juridisku izaicinājumu un neskaidrību, kas prasa kritisku izvērtējumu. Šajā rakstā aplūkosim galvenos riskus, kas saistīti ar digitālā eiro ieviešanu, un argumentēsim, kāpēc privātā sektora emitētas un regulētas eiro stabilās kriptovalūtas (stable coins) varētu būt efektīvāka un drošāka alternatīva.

Digitālā eiro radītie juridiskie izaicinājumi

1. Privātuma erozija un datu aizsardzība ECB apgalvo, ka digitālais eiro tiks veidots, ievērojot augstus privātuma standartus, un bezsaistes maksājumi varētu nodrošināt skaidrai naudai līdzvērtīgu anonimitāti. Tomēr centralizēta digitālā valūta neizbēgami rada pamatotus jautājumus par visaptverošas finanšu uzraudzības riskiem. Atšķirībā no skaidras naudas, katrs digitālais darījums tiek reģistrēts. Tas nozīmē, ka valsts iestādēm paveras teorētiska iespēja piekļūt informācijai par katru iedzīvotāju veikto pirkumu.

Juridiskais izaicinājums šeit ir milzīgs: kā izveidot tiesisko regulējumu, kas efektīvi aizsargātu indivīda tiesības uz privātumu (VDAR ievērošana) un vienlaikus nodrošinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (AML) novēršanas prasību izpildi? Pastāv risks, ka cīņā ar finanšu noziegumiem privātums tiks upurēts, radot bezprecedenta uzraudzības instrumentu.

2. Centralizēta kontrole un "programmējamās naudas" risks . Digitālais eiro būtu tiešas centrālās bankas saistības. Tas nozīmē, ka valdībai un ECB rastos iespēja ieviest tā saucamo "programmējamo naudu". Piemēram, varētu tikt noteikts naudas derīguma termiņš, lai stimulētu patēriņu ekonomikas lejupslīdes laikā, vai ierobežota noteiktu preču un pakalpojumu iegāde. Šādas iespējas, lai arī šobrīd teorētiskas, rada fundamentālus draudus īpašuma tiesībām un personīgajai brīvībai. Juristiem būtu jāsagatavojas aizstāvēt klientu tiesības pret potenciāli patvaļīgiem ierobežojumiem, kas varētu tikt ieviesti ar vienkāršu koda izmaiņu centrālās bankas sistēmā.

3. Ietekme uz komercbanku sistēmu Ja liels skaits noguldītāju izvēlētos savus līdzekļus no komercbanku kontiem pārvietot uz drošākiem digitālā eiro makiem, tas varētu būtiski ietekmēt komercbanku likviditāti un spēju kreditēt ekonomiku. Šis process, pazīstams kā "banku depozītu aizplūšana", varētu destabilizēt finanšu sistēmu, īpaši krīzes laikā. Tiesiskais regulējums šobrīd nav gatavs šādam scenārijam, un nav skaidrs, kā tiktu pārvaldīti šādi sistēmiski riski.

4. Kiberdrošības riski Centralizēta digitālās valūtas infrastruktūra kļūtu par augsta līmeņa mērķi kiberuzbrukumiem. Veiksmīgs uzbrukums varētu paralizēt visu eirozonas maksājumu sistēmu, radot neizmērojamus ekonomiskos zaudējumus. Lai gan ECB, bez šaubām, investētu augstākā līmeņa drošības risinājumos, centralizācija pati par sevi rada vienu kritisku kļūmes punktu, kas ir ievērojami bīstamāk nekā decentralizētās sistēmās.

Alternatīva: Eiro stabilās kriptovalūtas. Kamēr digitālā eiro projekts saskaras ar fundamentāliem izaicinājumiem, privātais sektors jau piedāvā funkcionējošu alternatīvu – eiro piesaistītas stabilās kriptovalūtas. Tās ir digitālas valūtas, kas darbojas uz blokķēdes tehnoloģijas pamata, un to vērtība ir piesaistīta eiro 1:1, nodrošinot to ar likvīdiem aktīviem. Kāpēc šis risinājums varētu būt pārāks?

1. Decentralizācija kā aizsardzība pret kontroli Atšķirībā no centralizētā digitālā eiro, stabilās kriptovalūtas darbojas uz decentralizētām blokķēdēm. Tas nozīmē, ka nevienai atsevišķai institūcijai nav pilnīgas kontroles pār tīklu. Šāda arhitektūra pēc savas būtības ir izturīgāka pret patvaļīgu iejaukšanos no valsts puses.

2. Inovācija un konkurence Privātā sektora virzīti risinājumi veicina konkurenci un inovāciju. Dažādi stabilo kriptovalūtu emitenti sacenstos par labākajiem produktiem, zemākajām izmaksām un ērtākajiem pakalpojumiem, no kā ieguvēji būtu patērētāji. Valsts monopols, ko radītu digitālais eiro, šādu inovāciju, visticamāk, apslāpētu.

3. Gatavība nākotnes ekonomikai (DeFi) Stabilās kriptovalūtas jau ir neatņemama decentralizēto finanšu (DeFi) ekosistēmas sastāvdaļa. Tās ļauj veidot viedos līgumus, automatizētus maksājumus un citus inovatīvus finanšu pakalpojumus, kas ir daudz grūtāk īstenojami stingri kontrolētā un birokrātiskā digitālā eiro sistēmā.

4. Skaidrāks un ātrāks regulatīvais ceļš Eiropas Savienība jau ir spērusi nozīmīgu soli kriptoaktīvu regulēšanā, pieņemot Kriptoaktīvu tirgu regulu (MiCA). Šī regula jau nosaka skaidru ietvaru stabilo kriptovalūtu emitentiem, pieprasot licences, caurspīdīgumu un pietiekamu rezervju nodrošinājumu. Tā vietā, lai gadiem ilgi izstrādātu pilnīgi jaunu un juridiski sarežģītu digitālā eiro sistēmu, būtu daudz efektīvāk pilnveidot jau esošo MiCA regulējumu, lai nodrošinātu drošu un konkurētspējīgu privātā sektora emitētu digitālo eiro apriti.

Nobeigums. Digitālā eiro ieviešana nav tikai tehnoloģisks jauninājums – tas ir projekts ar dziļām juridiskām un sociālām sekām. Riski, kas saistīti ar privātuma zaudēšanu, centralizētu kontroli un finanšu sistēmas destabilizāciju, ir pārāk nopietni, lai tos ignorētu.

No juridiskā viedokļa, ceļš, ko piedāvā privātā sektora emitētas, bet stingri regulētas eiro stabilās kriptovalūtas, ir daudzsološāks. Tas nodrošina līdzsvaru starp inovāciju un drošību, aizsargā pret pārmērīgu valdības kontroli un izmanto jau esošo tiesisko regulējumu. Uzņēmumiem un privātpersonām, kas vēlas sagatavoties finanšu nākotnei, ir svarīgi kritiski izvērtēt digitālā eiro iniciatīvu un apzināties, ka pastāv efektīvākas, drošākas un brīvību saglabājošas alternatīvas.

Jaunais interešu pārstāvju saraksts un kā to izmantot Jūsu biznesam?

Tue, 02 Sep 2025 06:26:45 GMT

Sākot ar šī gada 1. septembri, Latvijas politiskajā un uzņēmējdarbības vidē tiek ieviests jauns spēles laukums – darbu sāk brīvprātīgs Interešu pārstāvju saraksts. Grozījumi Interešu pārstāvības atklātības likumā paver iespēju ikvienam, kas sevi identificē kā lobētāju vai interešu pārstāvi, pieteikties Uzņēmumu reģistrā (UR) un kļūt par daļu no publiski pieejamas datubāzes. Taču vai šis ir ilgi gaidīts solis pretī Rietumu līmeņa caurspīdīgumam, vai tomēr tikai formāls vingrinājums ar apšaubāmu praktisko pienesumu? Analizēsim kritiski.

Kas mainās no 1. septembra? Būtībā, valsts ir radījusi platformu – sarakstu, kuru administrē UR un kurš būs pieejams Latvijas atvērto datu portālā. Procedūra ir padarīta maksimāli vienkārša:

Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic interešu pārstāvību, var iesniegt pieteikumu elektroniski vai pa pastu. Par reģistrāciju nav paredzēta valsts nodeva. UR sola pieteikumus izskatīt 1–5 darba dienu laikā. Saraksts būs atvērto datu formātā, ļaujot sabiedrībai, žurnālistiem un konkurentiem redzēt, kas sevi pozicionē kā interešu pārstāvi. Uz papīra tas izklausās kā solis pareizajā virzienā. Taču, kā vienmēr, velns slēpjas detaļās.

Pirms steigties ar pieteikuma gatavošanu, ir svarīgi saprast šī jaunā mehānisma fundamentālos ierobežojumus, kurus atklāti norāda arī pats likumdevējs un UR:

UR kā pasīvs reģistrators, nevis uzraugs. Uzņēmumu reģistrs skaidri norāda, ka tā kompetencē nav vērtēt, vai persona faktiski nodarbojas ar lobēšanu. UR nedefinē, kas ir un kas nav interešu pārstāvība. Praksē tas nozīmē, ka UR darbojas kā "pastkastīte" – tas pieņem un publicē informāciju, bet nepārbauda tās satura patiesumu vai atbilstību realitātei. Šis saraksts var kļūt par mājvietu gan nopietnām nozaru asociācijām, gan personām ar fiktīviem vai pat maldinošiem mērķiem.

Brīvprātības princips – zobens ar diviem asmeņiem. Saraksts ir pilnībā brīvprātīgs. Tas rada acīmredzamu paradoksu. Tie uzņēmumi un organizācijas, kas jau šobrīd strādā atklāti un ētiski, visticamāk, bez bažām reģistrēsies, lai demonstrētu savu caurspīdīgumu. Savukārt tie, kuri vēlas ietekmēt lēmumus "aizkulisēs" un kuru darbība visvairāk būtu jāizgaismo, vienkārši izvēlēsies nereģistrēties. Līdz ar to saraksts riskē kļūt par paraugstundu tiem, kam jau tā ir laba reputācija, bet neatklās "ēnu" ekonomikas un politikas spēlētājus.

Īstermiņa risinājums bez tūlītējām sekām. Reģistrācija sarakstā neuzliek nekādus jaunus pienākumus, izņemot nepieciešamību aktualizēt datus. Tāpat jebkurā brīdī no saraksta var izstāties. Šis ir pārejas posma regulējums, kas darbosies līdz 2028. gada 1. septembrim, kad plānots ieviest pilnvērtīgu un, domājams, obligātu interešu pārstāvības reģistru un sistēmu. Tātad, pašreizējais saraksts ir drīzāk trīs gadus ilgs "izmēģinājuma brauciens".

Ņemot vērā iepriekš minēto, katram uzņēmumam vai organizācijai, kas sadarbojas ar publisko sektoru, ir jāpieņem stratēģisks lēmums.

Argumenti "PAR" reģistrāciju:

Reputācijas ieguvumi: Iekļaušana oficiālā sarakstā var tikt izmantota kā pozitīvs publicitātes instruments. Tā ir proaktīva darbība, kas apliecina jūsu organizācijas apņemšanos ievērot atklātības un labas pārvaldības principus.

Leģitimitātes veicināšana: Sarunās ar valsts un pašvaldību amatpersonām atsaukšanās uz savu statusu oficiālā reģistrā var piešķirt papildu leģitimitāti un vairot uzticību.

Sagatavošanās nākotnei: Piedalīšanās brīvprātīgajā sistēmā ļauj laicīgi sagatavoties un izprast procesus, kas, visticamāk, kļūs obligāti pēc 2028. gada.

Argumenti "PRET" vai iemesli piesardzībai:

Nevajadzīga uzmanība: Ja jūsu darbības interešu pārstāvības jomā ir epizodiskas, reģistrācija var piesaistīt lieku konkurentu vai mediju uzmanību, neradot līdzvērtīgu ieguvumu.

Datu uzturēšanas slogs: Lai arī neliels, tas ir papildu administratīvais pienākums – sekot līdzi un laikus aktualizēt informāciju par pārstāvētajām interesēm un personām.

Nogaidīšanas taktika: Tā kā sistēma ir jauna un tās reālā ietekme nav zināma, varētu būt prātīgi vispirms pavērot, kā tā attīstās, kas reģistrējas un kāda veidojas publiskā un politiskā reakcija.

Jaunais Interešu pārstāvju saraksts nav laimes lācis, kas vienā dienā padarīs lēmumu pieņemšanas procesus Latvijā pilnībā caurspīdīgus. Tā pašreizējā, brīvprātīgā un bezzobainā forma drīzāk ir simbolisks žests un publiska "smilšu kaste", kurā sabiedrība un paši interešu pārstāvji varēs iepazīties ar gaidāmajām pārmaiņām.

Patiesā revolūcija ir gaidāma 2028. gadā. Tomēr šis pirmais solis sniedz uzņēmumiem stratēģisku iespēju – vai nu jau tagad pozicionēt sevi kā atklātības līderus, vai arī ieņemt nogaidošu pozīciju.

Mūsu birojs ir gatavs sniegt padziļinātu juridisko analīzi par jaunā regulējuma ietekmi tieši uz jūsu darbības nozari un palīdzēt pieņemt pārdomātu lēmumu, kas atbilst jūsu ilgtermiņa biznesa mērķiem. Sazinieties ar mums, lai apspriestu labāko stratēģiju jūsu organizācijai.

Darba likuma grozījumu projekts: Kāpēc neapmierināti ir gan darba devēji, gan darbinieki

Thu, 28 Aug 2025 10:01:27 GMT

Nesen valdībā atbalstītie grozījumi https://tapportals.mk.gov.lv/structuralizer/data/nodes/5b497025-3de7-4160-8e0c-0669aa11deb8/preview Darba likumā, kuri vēl gaida tālāko virzību Saeimā, tiek pieteikti kā solis pretim modernākam un elastīgākam darba tirgum. Oficiālais mērķis saskaņā ar likumprojekta anotāciju https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/e5453014-d490-4fb1-b95a-e4c7782aeb2c ir cēls – pilnveidot tiesisko regulējumu, ņemot vērā gan sociālo partneru ieteikumus, gan Eiropas Savienības tiesas praksi. Tomēr, iedziļinoties grozījumu būtībā, kļūst skaidrs, ka piedāvātie risinājumi rada nopietnus jautājumus un pamatotu neapmierinātību abās darba attiecību pusēs – gan darba devēju, gan darbinieku nometnē.

Šajā rakstā aplūkosim kritiskākos grozījumu punktus, izvērtējot tos no abām perspektīvām.

1. Virsstundu apmaksa – iluzora elastība darba devējam, reāls zaudējums darbiniekam . Likumprojekts piedāvā jaunu kārtību: ar koplīgumu darba devējs un darbinieki varētu vienoties par samazinātu piemaksu par virsstundām (ne mazāku kā 50% apmērā), ja uzņēmumā noteiktā minimālā alga ir vismaz par 50% augstāka nekā valstī noteiktā.

No darbinieka viedokļa: Šī ir bīstama atkāpe no fundamentāla principa – virsstundas ir papildu slodze, kas jākompensē 100% apmērā. Arguments par paaugstinātu pamatalgu neiztur kritiku, jo tas paver durvis situācijām, kur darbinieki ar nedaudz lielāku algu tiek sistemātiski nodarbināti virsstundās par zemāku samaksu, tādējādi ilgtermiņā zaudējot un ciešot no pārslodzes. Tas devalvē virsstundu darba jēgu kā ārkārtas situāciju un vājina darbinieku aizsardzību.
No darba devēja viedokļa: Sākotnēji šis punkts šķiet kā ieguvums, taču prasība paaugstināt minimālo algu visā uzņēmumā par 50% daudziem, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, padara šo normu praktiski neizmantojamu. Tā vietā, lai sniegtu reālu elastību, grozījums rada sarežģītu un dārgu mehānismu, ko varēs atļauties tikai atsevišķi lielie spēlētāji. Līdz ar to solītā pielāgošanās tirgus apstākļiem ir vairāk iluzora nekā reāla.

2. Dīkstāves regulējums – nenoteiktība abām pusēm . Grozījumi paredz detalizētāku dīkstāves regulējumu. Ja dīkstāve ilgst vairāk nekā piecas dienas, darba devējs var samazināt atalgojumu līdz 70% (bet ne zemāk par minimālo algu). Savukārt darbinieks iegūst tiesības uzteikt darbu, ja dīkstāve pārsniedz četras nedēļas, saņemot samazinātu (75% apmērā) atlaišanas pabalstu.

No darbinieka viedokļa: Algas samazinājums par 30% ir būtisks finansiāls trieciens laikā, kad nākotne jau tā ir neskaidra. Iespēja aiziet no darba ar samazinātu pabalstu ir vājš mierinājums. Darbinieks tiek nostādīts neapskaužamā izvēlē: vai nu palikt uzņēmumā ar samazinātiem ienākumiem bez skaidrības par nākotni, vai aiziet ar mazāku finansiālo "drošības spilvenu", nekā pienāktos standarta situācijā.

No darba devēja viedokļa: Lai gan iespēja samazināt algas dīkstāves laikā ir atbalstāma, jaunās darbinieka tiesības uzteikt līgumu un saņemt atlaišanas pabalstu rada papildu finansiālo slogu tieši tad, kad uzņēmums jau atrodas krīzē. Dīkstāve nozīmē, ka uzņēmumam nav naudas plūsmas, un šajā brīdī tam tiek uzlikts par pienākumu izmaksāt pabalstus aizejošiem darbiniekiem, kas var vēl vairāk pasliktināt tā finansiālo stāvokli.

3. Koplīgumu piemērošanas izbeigšana – varas sviru pārbīde . Jaunā norma ļaus vienai pusei vienpusēji atkāpties no spēkā esoša, bet terminēta koplīguma piemērošanas, ja divu gadu laikā nav noslēgts jauns, par to paziņojot sešus mēnešus iepriekš.

No darbinieka viedokļa: Šis ir tiešs apdraudējums darbinieku kolektīvajām tiesībām un sociālajām garantijām. Tas dod darba devējam spēcīgu instrumentu, kā atteikties no gadiem ilgi pastāvējušiem un darbiniekiem labvēlīgiem nosacījumiem (piemēram, veselības apdrošināšanas, papildu brīvdienām), ja arodbiedrība nepiekrīt jaunā koplīguma nosacījumiem. Tas būtiski vājina darbinieku sarunu pozīcijas.

No darba devēja viedokļa: Sešu mēnešu brīdinājuma termiņš, lai atkāptos no novecojuša un tirgus situācijai neatbilstoša koplīguma, ir pārmērīgi garš. Tas liedz uzņēmumam operatīvi reaģēt uz ekonomiskām izmaiņām un paildzina periodu, kurā tas ir spiests darboties pēc neizdevīgiem noteikumiem.

Secinājumi . Mēģinot radīt kompromisu, likumdevējs ir sagatavojis projektu, kas rada vairāk problēmu nekā risinājumu. Tajā saskatāma tendence vājināt darbinieku individuālo un kolektīvo aizsardzību, vienlaikus nepiedāvājot darba devējiem reālu, praktisku un ātru elastību. Daudzas no normām ir vai nu pārāk sarežģītas, lai tās ieviestu, vai arī rada jaunu finansiālo un juridisko risku abām pusēm.

Saeimai, lemjot par šiem grozījumiem, vajadzētu rūpīgi ieklausīties sociālo partneru kritikā. Savukārt gan darba devējiem, gan darbiniekiem iesakām jau laikus konsultēties ar juristiem, lai izprastu, kā šīs izmaiņas varētu ietekmēt viņu tiesības un pienākumus nākotnē

Valsts budžeta lāpīšana uz zobārstu rēķina

Tue, 26 Aug 2025 03:59:30 GMT

Nesenā pagātnē mediju telpu pāršalca portāla TVNET publikācija "Cik maksā jūsu smaids? VID ķeras klāt zobārstiem", https://www.tvnet.lv/8309525/cik-maksa-jusu-smaids-vid-keras-klat-zobarstiem , kas sabiedrībā radījusi rezonansi un neizpratni profesionāļu aprindās. Raksts, lai gan atspoguļo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) plānus cīņai ar ēnu ekonomiku, vienlaikus izgaismo bīstamu tendenci – vienas konkrētas, augsti kvalificētas nozares demonizāciju, izmantojot populistiskus un juridiski apšaubāmus argumentus. Lai gan nodokļu nomaksa ir ikviena saimnieciskās darbības veicēja pienākums un ēnu ekonomikas apkarošana ir leģitīms valsts mērķis, metodes, ar kādām šis mērķis tiek sasniegts, nedrīkst pārkāpt tiesiskuma, samērīguma un labas pārvaldības principus. Šajā rakstā sniegsim juridisku analīzi par VID izteiktajām iniciatīvām un TVNET raksta radīto naratīvu.

TVNET raksts iesākas ar emocionālu ievadu par zobārstniecības pakalpojumu augstajām cenām, atsaucoties uz pacientu sūdzībām sociālajos tīklos. Šāda pieeja apzināti vai neapzināti veido cēloņsakarību starp pakalpojuma cenu un iespējamu nodokļu nemaksāšanu. No juridiskā viedokļa šāds apgalvojums ir neiztur kritiku. Latvijā darbojas brīvais tirgus, un cenu veidošanos ietekmē virkne objektīvu faktoru.

Augstas izmaksas: Mūsdienīga zobārstniecība prasa milzīgus kapitālieguldījumus augsto tehnoloģiju iekārtās, kvalitatīvos materiālos, telpu nomā un uzturēšanā atbilstoši stingrām higiēnas prasībām.

Kvalificēts darbaspēks: Zobārsta un viņa komandas (asistentu, higiēnistu) izglītība un pastāvīga kvalifikācijas celšana ir dārga un laikietilpīga. Atbilstošs atalgojums šādiem speciālistiem ir nozares konkurētspējas pamats.

Administratīvais slogs un regulējums: Licencēšana, atļaujas, pacientu datu aizsardzība un citi regulatīvie slogi veido papildu izmaksas.

Pakalpojuma cena pati par sevi nav un nevar būt pierādījums nodokļu pārkāpumam. Saistīt augstas cenas ar vēlmi izvairīties no nodokļiem ir demagoģija, kas grauj uzticību visai profesijai un novērš uzmanību no patiesajām problēmām veselības aprūpes sistēmā.

TVNET rakstā aprakstītās VID metodes ir jāvērtē kritiski, īpaši kontekstā ar samērīguma principu un datu aizsardzības jautājumiem.

Datu salīdzināšana un pacientu konfidencialitāte: VID plāns salīdzināt pacientu gada ienākumu deklarācijās (D4 pielikumā) uzrādītos izdevumus ar zobārstniecības prakšu ienākumiem ir standarta nodokļu administrēšanas instruments. Tomēr Veselības inspekcijas iesaiste, lai piekļūtu informācijai par pacientu apmeklējumiem, rada nopietnus jautājumus par pacientu datu konfidencialitāti. Lai arī inspekcija apgalvo, ka sniedz tikai "nesensitīvu" informāciju (faktu par apmeklējumu), šī robeža ir ļoti trausla. Pacienta un ārsta attiecības balstās uz pilnīgu uzticēšanos, un apziņa, ka dati par vizītēm tiek nodoti nodokļu administrācijas vajadzībām, šo uzticību var iedragāt. Tas ir "slidenas nogāzes" arguments – kur ir garantija, ka nākotnē, ēnu ekonomikas apkarošanas vārdā, netiks pieprasīta vēl detalizētāka informācija?

Absurdā deja par resertifikāciju – bīstams precedents: Vislielāko juridisko kritiku izraisa sākotnējais VID plāns sasaistīt zobārstu resertifikāciju ar "sniegto pakalpojumu apjoma prasībām". Ir apsveicami, ka šī iniciatīva, saskaroties ar profesionālo organizāciju pamatotiem iebildumiem, ir apturēta. Tomēr ir vērts analizēt tās juridisko absurditāti, jo tā atklāj satraucošu domāšanas veidu valsts pārvaldē.

Divu Atšķirīgu Jomu Sajaukšana: Ārstniecības personas sertifikācija ir process, kas apliecina personas profesionālo kvalifikāciju un kompetenci, tātad – garantē pacienta drošību. Savukārt nodokļu nomaksa ir saimnieciskās darbības finansiālās disciplīnas jautājums. Šo divu jomu sasaistīšana ir juridiski nekorekta un bīstama. Vai ārsts, kurš ir izcils profesionālis, bet kura uzņēmumam ir nodokļu parāds, pēkšņi zaudē savu medicīnisko kvalifikāciju?
Kompetences Pārkāpums (Ultra Vires): Sertificējošām iestādēm, piemēram, Latvijas Zobārstu asociācijai, nav ne juridiska mandāta, ne kompetences veikt nodokļu auditu. Uzdodot tām vērtēt "pakalpojumu apjomu" finansiālā kontekstā, valsts tām liktu pārkāpt savas pilnvaras.
Neiespējami Objektīvi Kritēriji: Kā pamatoti norādīja asociācija, nav iespējams noteikt objektīvu "plombīšu vai kronīšu skaitu", kas būtu jāveic ārstam. Šāda prasība novestu pie pilnīgas patvaļas un nebeidzamiem tiesu darbiem.

Šīs idejas noraidīšana ir veselā saprāta uzvara, taču pats fakts, ka šāds plāns tika iekļauts oficiālā dokumentā, liecina par bīstamu tendenci meklēt vienkāršus, bet prettiesiskus risinājumus sarežģītām problēmām.

Ekonomiskā realitāte: Vai zobārstu "vajāšana" aizlāpīs budžetu? Valsts vēlme palielināt budžeta ieņēmumus ir saprotama. Tomēr koncentrēšanās uz vienu specifisku nozari, radot tai pastiprinātu administratīvo slogu un negatīvu publicitāti, ilgtermiņā var radīt vairāk zaudējumu nekā ieguvumu.

Izmaksu pieaugums pacientiem: Kā pamatoti minēts pašā rakstā, pastiprināta kontrole un nepieciešamība nodrošināt perfektu atbilstību visām regulām neizbēgami sadārdzinās pakalpojumus. Izmaksas, kas saistītas ar papildu grāmatvedības un juridiskajiem pakalpojumiem, tiks iekļautas gala cenā, par ko maksās pacients.
Profesionāļu aizplūšana: Zobārstniecība ir globāli konkurētspējīga profesija. Radot naidīgu un neprognozējamu uzņēmējdarbības vidi Latvijā, mēs riskējam zaudēt augsti kvalificētus speciālistus, kuri izvēlēsies strādāt valstīs ar stabilāku un paredzamāku nodokļu politiku.
Resursu neefektīva izmantošana: Vai apjomīgu VID resursu novirzīšana vienas nozares padziļinātai kontrolei ir efektīvākais veids, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku kopumā? Iespējams, šie paši resursi sniegtu lielāku atdevi, ja tie tiktu izmantoti, piemēram, cīņai ar PVN shēmām vai kontrabandu.

Neviens neapstrīd VID tiesības un pienākumu nodrošināt nodokļu iekasēšanu. Tomēr izvēlētajām metodēm ir jābūt tiesiskām, samērīgām un ekonomiski pamatotām. Zobārstniecības nozares izcelšana un publiska kaunināšana, balstoties uz vāju argumentāciju, neveicina ne tiesisko paļāvību, ne labprātīgu nodokļu nomaksu. Tā vietā tiek radīta baiļu un neuzticēšanās atmosfēra.

Valsts budžeta problēmas nav risināmas ar īstermiņa "raganu medībām" pret atsevišķām profesijām. Ilgtspējīgs risinājums meklējams gudrā, paredzamā un taisnīgā nodokļu politikā, kas attiecas uz visiem tirgus dalībniekiem vienādi.\

Mūsu birojs aicina ikvienu zobārstniecības prakses vadītāju, kurš saskaras ar VID pastiprinātu uzmanību vai kontroli, nekavējoties meklēt kvalificētu juridisko palīdzību. Ir būtiski nodrošināt, lai jebkuras pārbaudes notiktu stingri likuma ietvaros, ievērojot Jūsu tiesības un neaizskarot pacientu datu konfidencialitāti. Mēs esam gatavi aizstāvēt Jūsu intereses un nodrošināt, ka dialogs ar valsts institūcijām notiek profesionāli un tiesiski korekti.

Juridiskās konsultācijas attālināti vai rakstiski – izvēlieties sev piemērotāko!

Mon, 25 Aug 2025 08:41:57 GMT

Mūsu birojā mēs augstu vērtējam jūsu laiku, ērtības un individuālās vajadzības. Tādēļ esam izveidojuši elastīgu un caurspīdīgu konsultāciju procesu, kas ļauj jums saņemt profesionālu juridisko palīdzību tādā formātā, kāds jums ir vispiemērotākais. Mēs piedāvājam gan modernas tiešsaistes konsultācijas, gan arī iespēju saņemt detalizētu juridisko atzinumu rakstiski.

Konsultāciju veidi:

Attālinātā konsultācija (Google Meet): Ideāls risinājums, ja vēlaties ietaupīt laiku un saņemt palīdzību no jebkuras vietas pasaulē. Process ir ātrs, drošs un efektīvs.
Rakstiska konsultācija: Gadījumos, kad nepieciešams juridisks atzinums, kas ir noformēts dokumenta veidā (piemēram, lai to iesniegtu iestādēm vai izmantotu kā pamatu tālākai rīcībai), pēc atsevišķas vienošanās sagatavosim detalizētu rakstisku atbildi uz jūsu jautājumiem.

Kā notiek process?

1. solis: Sākotnējais saziņas zvans Viss sākas ar jūsu zvanu. Šīs sarunas laikā jūs īsumā izklāstīsiet savas problēmas būtību, un mūsu advokāts izvērtēs, vai jautājums atbilst mūsu biroja specializācijai. Ja varam palīdzēt, mēs vienosimies par abpusēji ērtu konsultācijas laiku un piemērotāko formātu (attālināti vai rakstiski).

2. solis: Priekšapmaksas rēķins un laika rezervācija Pēc vienošanās par konsultācijas veidu un laiku, mēs jums elektroniski nosūtīsim priekšapmaksas rēķinu. Jūsu laiks tiek uzskatīts par apstiprinātu, tiklīdz esam saņēmuši rēķina apmaksu.

3. solis: Sagatavošanās un dokumentu iesniegšana

Ja jūsu lietā ir būtiski dokumenti, aicināsim jūs tos savlaicīgi atsūtīt mums elektroniski. Tas ļauj advokātam rūpīgi sagatavoties sarunai. Rakstiskai konsultācijai Jūs iesniegsiet visus nepieciešamos dokumentus un skaidri noformulētus jautājumus, uz kuriem vēlaties saņemt rakstisku atbildi.

Pēc apmaksas saņemšanas, attālinātās konsultācijas gadījumā, jūs saņemsiet saiti uz Google Meet video sarunu.

4. solis: Konsultācijas saņemšana

Mutiskās konsultācijas laikā advokāts sniegs izsmeļošas atbildes uz jūsu jautājumiem, izskaidros tiesisko situāciju un iespējamos rīcības variantus.
Rakstiskās konsultācijas gadījumā noteiktajā termiņā sagatavosim un nosūtīsim jums juridiski pamatotu atzinumu PDF formātā.

Konsultacijas klātienē vairs nepiedāvājam

Lai nodrošinātu mūsdienīgu, efektīvu un maksimāli ērtu juridisko pakalpojumu pieejamību, mūsu birojs turpmāk specializēsies tikai attālināto konsultāciju sniegšanā, pilnībā atsakoties no klātienes tikšanās formāta.

Mēs ticam, ka modernā advokatūrā augstākā vērtība ir klienta laiks un spēja saņemt profesionālu palīdzību neatkarīgi no apstākļiem. Šis lēmums atspoguļo mūsu apņemšanos būt fleksibliem un pieejamiem, padarot juridisko konsultāciju neatkarīgu no advokāta vai klienta tā brīža atrašanās vietas.

Neierobežota pieejamība: Jūs varat saņemt konsultāciju, atrodoties jebkurā vietā Latvijā vai pasaulē. Nav nepieciešams tērēt laiku un resursus ceļā uz biroju.

Maksimāla fleksibilitāte: Mums ir vieglāk saskaņot konsultāciju laikus, kas pielāgoti jūsu dinamiskajam grafikam, nodrošinot ātrāku un efektīvāku saziņu.

Mūsdienīgs process: Mēs izmantojam drošas un pārbaudītas tiešsaistes platformas (piemēram, Google Meet), kas garantē pilnvērtīgu un konfidenciālu sarunu, gluži kā klātienē.

Mūsu darba kvalitāte un personiskā pieeja katram klientam paliek nemainīga. Mainās tikai veids, kā mēs tiekamies – padarot to vienkāršāku, ātrāku un pieejamāku ikvienam.

Mūsu mērķis ir nodrošināt jums augstākās kvalitātes juridisko palīdzību veidā, kas vislabāk atbilst jūsu vajadzībām. Sazinieties ar mums, lai spertu pirmo soli savas problēmas risināšanā.

Deklarētā adrese un juridiskā adrese: Kāpēc Jūsu sasniedzamība ir izšķiroša un kādas sekas var rasties, to ignorējot

Thu, 21 Aug 2025 10:45:40 GMT

Mūsdienu dinamiskajā vidē, kur informācijas aprite ir ātra un nemitīga, spēja būt sasniedzamam oficiālai saziņai ir ne tikai labas prakses jautājums, bet arī juridiski nostiprināts pienākums ar nopietnām sekām tā neievērošanas gadījumā. Gan fiziskām, gan juridiskām personām Latvijā ir pienākums nodrošināt savu sasniedzamību valsts un pašvaldību iestādēm, tiesām un citām personām. Šī raksta mērķis ir izskaidrot, kāpēc ir vitāli svarīgi uzturēt aktuālu savu deklarēto vai juridisko adresi un kādas var būt juridiskās un faktiskās sekas, ja šis pienākums tiek ignorēts.

Fiziskas personas sasniedzamība deklarētajā adresē. Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likumu, ikvienai personai, kuras dzīvesvieta ir Latvijā, ir pienākums to deklarēt. Šī adrese kļūst par personas oficiālo saziņas kanālu ar valsti. Paziņošanas likums nosaka, ka visi oficiālie sūtījumi no valsts iestādēm, tai skaitā tiesas pavēstes, lēmumi un brīdinājumi, tiek sūtīti uz personas deklarēto adresi. Pastāv tiesiska prezumpcija, ka persona ir saņēmusi sūtījumu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā.

Nespēja saņemt oficiālu korespondenci var novest pie virknes negatīvu seku, kas var būtiski ietekmēt Jūsu tiesības un finansiālo stāvokli:

Tiesvedības bez Jūsu līdzdalības: Ja tiesa nosūta prasības pieteikumu vai pavēsti uz Jūsu deklarēto adresi un Jūs to nesaņemat, lieta var tikt izskatīta bez Jūsu klātbūtnes. Rezultātā var tikt pieņemts aizmugurisks spriedums , ar kuru no Jums var piedzīt parādu, par kura esamību Jūs, iespējams, pat nenojautāt. Jūs zaudējat iespēju iesniegt paskaidrojumus un aizstāvēt savas intereses.
Parādu piedziņas uzsākšana: Nesaņemot brīdinājumus par parādiem (piemēram, par komunālajiem pakalpojumiem, administratīvajiem sodiem vai kredītsaistībām), lieta var nonākt pie zvērināta tiesu izpildītāja. Tas nozīmē papildu izmaksas, kontu apķīlāšanu un citas nepatīkamas piedziņas darbības.
Tiesību ierobežojumi: Neinformētība par Jums būtiskiem lēmumiem var liegt iespēju tos pārsūdzēt. Piemēram, Jūs varat tikt izslēgts no rindas pašvaldības palīdzības saņemšanai, vai arī var tikt pieņemts Jums nelabvēlīgs administratīvais akts, par kura apstrīdēšanas termiņu Jūs nebūsiet informēts.
Saziņas problēmas ar valsts iestādēm: Valsts ieņēmumu dienests, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un citas iestādes saziņai ar Jums izmantos deklarēto adresi. Svarīgu paziņojumu nesaņemšana var radīt pārpratumus un administratīvus sarežģījumus.

Juridiskās personas sasniedzamība juridiskajā adresē. Komerclikums skaidri nosaka, ka juridiskā adrese ir adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība un kura tiek izmantota oficiālai saziņai. Uzņēmumu reģistrs (UR) un citas iestādes paļaujas, ka uzņēmums šajā adresē ir reāli sasniedzams. Kopš 2023. gada 1. janvāra visām juridiskajām personām obligāti ir jābūt izveidotai arī oficiālajai elektroniskajai adresei (e-adresei), kas kļuvusi par primāro saziņas kanālu ar valsti. Tomēr tas neatceļ pienākumu būt sasniedzamam arī juridiskajā adresē.

Juridiskām personām nesasniedzamība var novest pie vissmagākajām sekām – uzņēmuma piespiedu likvidācijas:

Brīdinājums no Uzņēmumu reģistra: Ja UR vai cita iestāde (piemēram, Valsts ieņēmumu dienests) konstatē, ka uzņēmums nav sasniedzams tā juridiskajā adresē (piemēram, atgriežas atpakaļ nosūtītā korespondence), UR ir tiesības nosūtīt uzņēmumam brīdinājumu, aicinot novērst šo pārkāpumu.
Darbības izbeigšana: Ja uzņēmums noteiktajā termiņā nereaģē uz brīdinājumu un nesakārto savu juridisko adresi vai nesniedz pamatotu paskaidrojumu, UR ir tiesības pieņemt lēmumu par uzņēmuma darbības izbeigšanu. Šis lēmums tiek publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Likvidācijas process: Pēc lēmuma par darbības izbeigšanu seko likvidācijas process, kura rezultātā uzņēmums tiek izslēgts no komercreģistra. Šāds scenārijs var radīt neatgriezeniskas sekas biznesam, tai skaitā zaudētus līgumus, aktīvus un reputāciju.
Sarežģījumi ar darījumu partneriem un kredītiestādēm: Nesasniedzamība juridiskajā adresē ir "sarkanais karogs" gan darījumu partneriem, gan bankām, kas var apgrūtināt sadarbību, kredītu saņemšanu un radīt vispārēju neuzticību pret uzņēmumu.

Kā sevi pasargāt?

Fiziskām personām:
Vienmēr deklarējiet savu faktisko dzīvesvietu.
Ja Jūsu faktiskā atrašanās vieta mainās, nekavējoties veiciet izmaiņas deklarētajā adresē. To ērti var izdarīt elektroniski portālā Latvija.lv.
Ja Jums nav pastāvīgas dzīvesvietas, likums paredz iespēju deklarēt adresi pašvaldībā.
Regulāri pārbaudiet savu pastkastīti deklarētajā adresē.
Juridiskām personām:
Nodrošiniet, ka Jūsu juridiskā adrese ir reāla un tajā ir iespējams saņemt korespondenci.
Ja maināt biroja atrašanās vietu, nekavējoties reģistrējiet juridiskās adreses maiņu Uzņēmumu reģistrā.
Pārliecinieties, ka Jūsu uzņēmumam ir aktivizēta un regulāri tiek pārbaudīta e-adrese.
Informējiet savus darbiniekus par to, cik svarīgi ir nekavējoties nodot valdei jebkuru saņemto oficiālo korespondenci.

Apzinīga attieksme pret savu deklarēto vai juridisko adresi ir Jūsu tiesiskās un finansiālās drošības pamats. Ignorējot šo pienākumu, Jūs riskējat ne tikai ar finansiāliem zaudējumiem, bet arī ar savu tiesību ierobežošanu un, juridiskas personas gadījumā, pat ar uzņēmuma pastāvēšanas beigām. Ja Jums ir radušās šaubas par savu statusu vai esat saskāries ar problēmām nesasniedzamības dēļ, aicinām vērsties pēc profesionālas juridiskās palīdzības mūsu birojā.

Mikrouzņēmumu nodokļa režīms – vai joprojām aktuāls?

Wed, 20 Aug 2025 07:06:30 GMT

Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīms Latvijā tika ieviests, lai atvieglotu nodokļu administrēšanu un veicinātu mazo uzņēmumu darbību, piedāvājot vienkāršotu nodokļu maksāšanas kārtību. Šis režīms ir bijis pakļauts vairākām izmaiņām, kas apliecina nepārtrauktu likumdevēja centienus līdzsvarot budžeta ieņēmumus ar atbalstu mazajai uzņēmējdarbībai, vienlaikus nodrošinot sociālās garantijas. Pastāvīgā likumdošanas dinamika norāda, ka MUN režīms nav statisks, bet gan mainīgs, un prasa no uzņēmējiem nepārtrauktu uzraudzību un spēju pielāgoties. Līdz ar to, sākotnējais lēmums par MUN izvēli nav vienreizējs akts, bet gan stratēģisks process, kas regulāri jāpārskata, lai nodrošinātu tā finansiālo izdevīgumu un atbilstību uzņēmuma attīstības plāniem.

Šī raksta mērķis ir sniegt padziļinātu un aktuālu analīzi par Mikrouzņēmumu nodokļa režīma piemērotību un izdevīgumu Latvijas uzņēmējdarbības vidē, ņemot vērā jaunākās izmaiņas un 2025. gada kontekstu. Tiks salīdzināts MUN ar citiem nodokļu režīmiem un sniegti praktiski ieteikumi, lai palīdzētu uzņēmējiem pieņemt informētus lēmumus par savas darbības nodokļu struktūru.

Kas ir Mikrouzņēmumu nodoklis (MUN)?

Mikrouzņēmumu nodoklis ir vienots nodokļa maksājums, kas aptver valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par mikrouzņēmuma īpašnieku un mikrouzņēmuma īpašnieka iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumu daļu. Tas nozīmē, ka MUN maksātājam nav atsevišķi jāaprēķina un jāiemaksā budžetā IIN, uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), uzņēmējdarbības riska valsts nodeva un VSAOI.

Šī VSAOI iekļaušana MUN maksājumā nozīmē, ka īpašnieka sociālās iemaksas ir tieši saistītas ar uzņēmuma apgrozījumu. Lai gan šāda struktūra vienkāršo administrēšanu, tā var radīt zemākas sociālās iemaksas īpašniekam, ja apgrozījums ir pastāvīgi zems, ietekmējot viņa nākotnes sociālās apdrošināšanas pabalstus.

Mikrouzņēmumu nodokļa likme ir noteikta progresīvi, pamatojoties uz gada apgrozījumu. Apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā tiek piemērota 25% likme, savukārt apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, tiek piemērota 40% likme. Šīs likmes un sliekšņi ir spēkā vismaz kopš 2021. gada 1. janvāra un saglabājas arī 2025. gadā. Straujais likmes pieaugums no 25% uz 40% pie 25 000 eiro gada apgrozījuma sliekšņa rada būtisku demotivāciju izaugsmei, kas pārsniedz šo punktu. Uzņēmumiem, kas tuvojas šim slieksnim, ir rūpīgi jāizvērtē, vai palikšana MUN režīmā joprojām ir finansiāli izdevīga.

Ja mikrouzņēmums tiek reģistrēts vēlāk nekā no gada sākuma, apgrozījuma slieksnis, kuram tiek piemērota 25% likme, tiek proporcionāli samazināts. Piemēram, ja MUN statusu iegūst ar 2. ceturksni, likme apgrozījumam līdz 18 750 eiro ir 25%, bet apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 18 750 eiro, – 40%.

Mikrouzņēmumu nodokļa režīma maksātājiem ir iespēja izmantot vienkāršotu nodokļa samaksas risinājumu, izmantojot Saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu (SDI konts). Šis ir īpašs norēķinu konts bankā, ar kura palīdzību saimnieciskās darbības veicēji MUN režīmā var automatizēt nodokļa samaksu. SDI konta lietotājam nav jāiesniedz MUN ceturkšņa deklarācija un jāveic nodokļa samaksa vispārējā kārtībā – nodokļa samaksa un deklarācijas iesniegšana notiek automātiski. Šis risinājums ir aktualizēts ar 2025. gada 1. jūliju.

MUN režīma priekšrocības un ieguvumi

MUN režīms ir izveidots, lai maksimāli vienkāršotu nodokļu aprēķināšanu un deklarēšanu. Tā vietā, lai atsevišķi aprēķinātu un maksātu IIN, UIN, VSAOI un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, mikrouzņēmuma īpašnieks maksā vienu, konsolidētu nodokli no apgrozījuma. SDI konta ieviešana vēl vairāk samazina administratīvo slogu.

Sākotnēji, pie apgrozījuma līdz 25 000 eiro gadā, 25% likme var būt finansiāli izdevīgāka salīdzinājumā ar citu nodokļu režīmu kopējo slogu. Tas ir īpaši aktuāli, ja uzņēmumam nav lielu attaisnoto izdevumu.

MUN režīms prasa salīdzinoši vienkāršu grāmatvedības uzskaiti, jo nodoklis tiek aprēķināts no apgrozījuma, nevis no peļņas. Tas samazina vajadzību pēc sarežģītām grāmatvedības sistēmām un profesionālu grāmatvežu pakalpojumiem.

MUN režīma trūkumi un riski

Apgrozījuma pārsniegšana virs 25 000 eiro gadā izraisa nodokļa likmes pieaugumu līdz 40%. Šis straujais kāpums var padarīt MUN režīmu neizdevīgu strauji augošiem uzņēmumiem, radot "izaugsmes slazdu".

MUN režīms ir primāri paredzēts individuāliem komersantiem. Lai gan likums atļauj nodarbināt darbiniekus, par katru darbinieku ir jāmaksā vispārējā kārtībā VSAOI un IIN no algas. Šāda prasība nojauc MUN vienkāršības principu. Turklāt, ja MUN īpašnieks ir vienīgais darbinieks, viņa sociālās garantijas var būt zemākas, ja apgrozījums ir zems.

Sākot ar 2021. gadu, ir ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. 2025. gadā minimālā mēnešalga Latvijā būs 740 eiro, un minimālais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir 2220 eiro. Tas nozīmē, ka pat tad, ja mikrouzņēmuma apgrozījums ir zems un 25% MUN likme no apgrozījuma nesasniedz minimālo VSAOI apjomu, īpašniekam var rasties pienākums veikt papildu iemaksas.

Kad MUN režīms ir izdevīgs? Praktiski scenāriji un ieteikumi. MUN režīma piemērotība ir ļoti atkarīga no uzņēmējdarbības modeļa izmaksu struktūras, izaugsmes ambīcijām un nodarbinātības stratēģijas.

Sākotnējā uzņēmējdarbība ar zemu un prognozējamu apgrozījumu: Ideāli piemērots jauniem uzņēmējiem, kuru apgrozījums, visticamāk, nepārsniegs 25 000 eiro gadā.
Individuālie pakalpojumu sniedzēji (frīlanceri, konsultanti): Profesionāļi, kas sniedz pakalpojumus un kuru izdevumi ir minimāli.
Situācijas, kur nav plānots piesaistīt darbiniekus: Ja uzņēmums plāno darboties kā vienpersonisks uzņēmums bez darbiniekiem.

Kad MUN režīms nav piemērots?

Strauji augošs bizness ar apgrozījumu virs MUN sliekšņiem: Ja uzņēmums prognozē strauju izaugsmi un apgrozījums, visticamāk, pārsniegs 25 000 eiro.
Uzņēmumi, kas plāno piesaistīt darbiniekus: Darbinieku nodarbināšana MUN režīmā nozīmē atsevišķu darba algas nodokļu un VSAOI aprēķināšanu un maksāšanu, kas nojauc MUN galveno priekšrocību.
Nozares, kurās nepieciešamas plašas sociālās garantijas: Ja uzņēmuma īpašniekam ir svarīgas augstas sociālās garantijas, MUN režīms var nebūt optimāls.
Uzņēmumi ar augstiem attaisnotajiem izdevumiem: Ja uzņēmumam ir ievērojamas izmaksas, MUN var kļūt neizdevīgs, jo nodoklis tiek maksāts no ieņēmumiem pirms izdevumu atskaitīšanas.

Secinājumi un ieteikumi. Mikrouzņēmumu nodokļa režīms ir instruments, kas paredzēts specifiskam uzņēmējdarbības segmentam – galvenokārt individuāliem pakalpojumu sniedzējiem un jauniem uzņēmumiem ar zemu, prognozējamu apgrozījumu un minimāliem izdevumiem, kuriem primārā ir administratīvā vienkāršība. Tā galvenā priekšrocība ir vienkāršība un zemāka nodokļu likme zem 25 000 eiro apgrozījuma sliekšņa. Tomēr tā trūkumi – straujš likmes pieaugums pie apgrozījuma pārsniegšanas, ierobežojumi darbinieku piesaistē un potenciāli zemākas sociālās garantijas pie zema apgrozījuma, kā arī nepiemērotība uzņēmumiem ar augstiem izdevumiem – liek rūpīgi izvērtēt tā piemērotību ilgtermiņā.

Ņemot vērā nodokļu likumdošanas dinamiskumu un katra uzņēmuma individuālās īpašības, nav universālas atbildes par to, kurš nodokļu režīms ir visizdevīgākais. Pirms lēmuma pieņemšanas par Mikrouzņēmumu nodokļa režīma izvēli vai tā saglabāšanu, ir kritiski svarīgi veikt detalizētu finansiālo analīzi un konsultēties ar kvalificētu nodokļu speciālistu. Tas palīdzēs nodrošināt atbilstību normatīvajiem aktiem un optimizēt nodokļu slogu, veicinot uzņēmuma ilgtspējīgu un juridiski pareizu attīstību.

OIK maksājumu atgūšanas tiesiskā pamatojuma analīze

Thu, 14 Aug 2025 04:45:22 GMT

I. Ievads: Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) tiesiskais ietvars un problemātika

1.1. OIK sistēmas izveides mērķi un vēsturiskā attīstība

Obligātā iepirkuma komponente (OIK) tika ieviesta Latvijas tiesību sistēmā ar mērķi veicināt elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) un augstas efektivitātes koģenerācijas stacijās. Šīs politikas pamatā bija Eiropas Savienības (ES) direktīvas, kas uzlika dalībvalstīm pienākumu palielināt AER īpatsvaru enerģijas gala patēriņā un veicināt energoefektivitāti. Latvijas likumdevējs, īstenojot šos mērķus, izvēlējās atbalsta mehānismu, kas paredzēja, ka elektroenerģijas ražotājiem, kuri izmanto AER vai darbojas augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā, tiek garantēta paaugstināta iepirkuma cena par saražoto elektroenerģiju vai garantēta maksa par elektrostacijā uzstādīto jaudu. Izmaksas, kas radās no šīs atbalsta shēmas, tika socializētas un uzliktas visiem elektroenerģijas gala lietotājiem kā obligāts maksājums, kas tika iekļauts rēķinos kā atsevišķa komponente – OIK.

Sistēmas evolūcijas gaitā tā piedzīvoja vairākas būtiskas izmaiņas gan normatīvajā regulējumā, gan politiskajā uzraudzībā. Gadu gaitā OIK apmērs būtiski pieauga, kļūstot par ievērojamu finansiālo slogu gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem un negatīvi ietekmējot Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju. Kritika par sistēmas necaurskatāmību, atsevišķu ražotāju nepamatoti dāsno atbalstu un aizdomām par krāpnieciskām shēmām kļuva par pastāvīgu politisko un sabiedrisko debašu objektu. Kopējās OIK izmaksas kopš sistēmas izveides sasniedza vairākus miljardus eiro, radot jautājumus par sistēmas efektivitāti un samērīgumu.

Šī ilgstošā problemātika kulminēja ar politisku lēmumu par OIK sistēmas pilnīgu likvidāciju. Reaģējot uz straujo elektroenerģijas cenu kāpumu 2021. un 2022. gadā, kas OIK slogu padarīja īpaši smagu, Latvijas valdība un Saeima pieņēma lēmumu no 2022. gada 1. septembra atcelt OIK maksājumu gala lietotājiem. Lai gan šis solis atviegloja turpmāko slogu patērētājiem, tas neatrisināja jautājumu par gadu desmitiem veikto maksājumu tiesiskumu un pamatotību. Problēma nav izzudusi, jo paliek spēkā valsts uzņemtās "vēsturiskās" saistības pret ražotājiem, un sabiedrībā saglabājas jautājums par to, vai pastāv tiesisks pamats atgūt naudas līdzekļus, kas samaksāti sistēmas ietvaros, kura vēlāk tika atzīta par tik problemātisku, ka to nācās likvidēt.

1.2. Nacionālais normatīvais regulējums

OIK sistēmas tiesiskais pamats bija nostiprināts Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL). Šis likums definēja obligāto iepirkumu, noteica personas, kurām ir pienākums maksāt OIK (visi elektroenerģijas gala lietotāji), un deleģēja Ministru kabinetam (MK) tiesības izdot noteikumus, kas detalizēti regulē atbalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un administrēšanas kārtību. Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) tika uzticēts pienākums apstiprināt konkrētās OIK likmes un izstrādāt to aprēķina metodoloģiju.

Šī normatīvā struktūra demonstrē valsts dziļu un visaptverošu iesaisti OIK mehānisma izveidē un uzturēšanā. Valsts ne tikai ar likumu radīja pašu maksājuma pienākumu, bet arī caur izpildvaras institūcijām (MK un SPRK) aktīvi kontrolēja tā apmēru un piemērošanas nosacījumus. Šis aspekts – valsts ciešā kontrole pār sistēmu – ir juridiski izšķirošs, vērtējot OIK atbilstību gan nacionālajām, gan Eiropas Savienības tiesību normām, īpaši valsts atbalsta regulējuma kontekstā.

1.3. OIK mehānisma darbības princips

OIK naudas plūsmas mehānisms bija strukturēts šādi: katrs elektroenerģijas gala lietotājs, apmaksājot savu elektroenerģijas rēķinu, samaksāja arī OIK komponenti. Sākotnēji šos līdzekļus iekasēja un administrēja AS "Sadales tīkls", bet vēlāk šī funkcija tika nodota īpaši izveidotam publiskajam tirgotājam – AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" (EPT), kas ir valstij piederošās AS "Latvenergo" meitasuzņēmums. EPT, darbojoties kā sistēmas administrators, centralizēti savāca visus OIK maksājumus un pēc tam tos sadalīja un izmaksāja atbalsta saņēmējiem – tiem elektroenerģijas ražotājiem, kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem pienācās valsts atbalsts.

Šis mehānisms, kurā valstij piederošs uzņēmums pilda centrālā administratora un maksājumu aģenta lomu, ir kritiski svarīgs elements, analizējot, vai OIK finansējums ir uzskatāms par "valsts resursiem" ES valsts atbalsta tiesību izpratnē. Lai gan formāli nauda nenonāca valsts budžetā, tā tika iekasēta uz likuma pamata un tās aprite tika pilnībā kontrolēta un pārvaldīta ar valsts izveidotas un tai piederošas struktūras starpniecību.

1.4. Galveno juridisko pretrunu identificēšana

Analizējot OIK sistēmu, iezīmējas trīs galvenās juridiskās spriedzes līnijas, kas veido potenciālos pamatus samaksātās naudas atgūšanai. Katra no tām tiks detalizēti izvērtēta turpmākajās nodaļās:

OIK kā potenciāls nelikumīgs valsts atbalsts: Pastāv fundamentāla pretruna starp Latvijas izveidoto nacionālo atbalsta shēmu un Eiropas Savienības konkurences tiesību normām, konkrēti, Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. un 108. pantu, kas stingri regulē valsts atbalsta piešķiršanu.
OIK kā potenciāls Satversmes pārkāpums: Rodas spriedze starp sistēmas leģitīmo mērķi (AER veicināšana) un izvēlēto līdzekļu samērīgumu, kā arī to atbilstību vienlīdzības principam, kas nostiprināts Latvijas Republikas Satversmes 91. un 105. pantā.
OIK maksājumu atgūšanas civiltiesiskie šķēršļi: Pastāv pretruna starp indivīda vēlmi atgūt, viņaprāt, netaisnīgi samaksāto naudu un civiltiesību pamatprincipu, ka maksājums, kas veikts uz spēkā esoša likuma pamata, nav uzskatāms par nepamatotu iedzīvošanos.

Pati valsts rīcība, atceļot OIK sistēmu, sniedz netiešu, bet spēcīgu argumentu par tās fundamentālajām problēmām. Politiskais lēmums par sistēmas likvidāciju tika pamatots ar atziņu par tās radīto nesamērīgo slogu un negatīvo ietekmi. Šī valsts līmenī paustā atziņa par sistēmas "problēmu" var tikt transformēta juridiskā argumentā, lai pamatotu, ka slogs bija ne tikai ekonomiski neizdevīgs, bet arī juridiski nesamērīgs Satversmes 105. panta (tiesības uz īpašumu) kontekstā, vai ka sistēma radīja juridiski nepamatotu nevienlīdzību Satversmes 91. panta izpratnē. Līdz ar to valsts, likvidējot OIK, ir vājinājusi savu potenciālo aizstāvības pozīciju, ka OIK bija leģitīms un samērīgs politikas instruments visā tās pastāvēšanas laikā. Šis fakts kalpo par pierādījumu, kas netieši atbalsta argumentus par sistēmas sākotnējo prettiesiskumu.

II. OIK atbilstība Eiropas Savienības valsts atbalsta regulējumam kā pamats maksājumu atgūšanai

2.1. Valsts atbalsta jēdziens saskaņā ar LESD 107. pantu

LESD 107. panta 1. punkts nosaka, ka "jebkurš atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, nav saderīgs ar iekšējo tirgu, ciktāl tas ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm". Lai pasākums tiktu kvalificēts kā valsts atbalsts, ir jākonstatē četru kumulatīvu (vienlaicīgi pastāvošu) pazīmju esamība. Analizējot OIK sistēmu, šīs pazīmes izpaužas šādi:

Priekšrocības piešķiršana noteiktiem uzņēmumiem: OIK sistēma nepārprotami piešķīra ekonomisku priekšrocību noteiktai uzņēmumu grupai – elektroenerģijas ražotājiem no AER un augstas efektivitātes koģenerācijas stacijām. Šī priekšrocība izpaudās kā garantēta un paaugstināta iepirkuma cena vai jaudas maksājums, kas pārsniedza tirgus cenu un ko šie uzņēmumi nesaņemtu parastos tirgus apstākļos.
Ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm: Elektroenerģijas tirgus ES ir liberalizēts un integrēts. Atbalsts Latvijas elektroenerģijas ražotājiem neizbēgami ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo tas stiprina vietējo ražotāju pozīcijas attiecībā pret konkurentiem no citām ES valstīm (piemēram, Igaunijas, Lietuvas, Ziemeļvalstīm), kuri piedalās tajā pašā Nord Pool biržā.
Konkurences izkropļošana vai draudi to izkropļot: Piešķirot priekšrocību noteiktiem tirgus dalībniekiem, OIK sistēma mākslīgi mainīja konkurences apstākļus. Atbalstu saņēmušie uzņēmumi nonāca labvēlīgākā stāvoklī nekā citi elektroenerģijas ražotāji (piemēram, tie, kas izmanto fosilo kurināmo bez koģenerācijas vai kas nesaņēma atbalstu citu iemeslu dēļ).
Piešķiršana no valsts resursiem: Šī ir vissarežģītākā un centrālā pazīme OIK gadījumā. Tās analīzei tiks veltīta nākamā sadaļa.

Ņemot vērā, ka pirmās trīs pazīmes OIK gadījumā ir konstatējamas ar augstu ticamības pakāpi, juridiskā cīņa par OIK kvalificēšanu kā valsts atbalstu koncentrējas uz ceturto kritēriju – vai maksājumi, ko veica privātpersonas (patērētāji) un administrēja valstij piederošs, bet formāli privāttiesisks subjekts, ir uzskatāmi par "valsts resursiem".

2.2. "Valsts resursu" kritērijs: Centrālā juridiskā cīņa

Sākotnēji Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūra radīja šķietamu pamatu uzskatīt, ka tādas shēmas kā OIK nav finansētas no valsts resursiem. Izšķirošs bija 2001. gada spriedums lietā C-379/98 PreussenElektra. Šajā lietā Tiesa lēma par Vācijas sistēmu, kas uzlika par pienākumu privātiem elektrotīklu operatoriem iepirkt elektroenerģiju no AER ražotājiem par fiksētām, minimālām cenām. Tiesa secināja, ka, lai gan pienākums izrietēja no likuma, līdzekļi tika pārdalīti starp privātiem subjektiem un nekad nenonāca valsts kontrolē. Tādēļ Tiesa atzina, ka šāda sistēma nav finansēta no valsts resursiem. Ilgu laiku šis spriedums tika interpretēts kā zaļā gaisma dalībvalstīm veidot līdzīgas atbalsta shēmas, apejot valsts atbalsta paziņošanas procedūru.

Tomēr vēlākā EST judikatūra ir būtiski attīstījusi un precizējusi "valsts resursu" jēdzienu, izšķirošu nozīmi piešķirot nevis tam, vai nauda fiziski ieplūst valsts kasē, bet gan valsts kontroles pakāpei pār šiem līdzekļiem. Izšķirošs pavērsiens bija 2013. gada spriedums apvienotajās lietās C-215/12, C-216/12, C-217/12, C-218/12, C-219/12, C-220/12 un C-221/12 Alimentation Couche-Tard. Šajā lietā Tiesa analizēja Francijas sistēmu, kurā ar likumu tika uzlikts pienākums naftas produktu izplatītājiem finansēt atbalsta mehānismu. Tiesa nosprieda, ka līdzekļi ir uzskatāmi par valsts resursiem, ja tie tiek iekasēti uz obligāta, valsts noteikta pienākuma pamata un ja valsts kontrolē to pārvaldību un sadali, pat ja to administrē privāta struktūra.

Šī judikatūras evolūcija ir fundamentāli svarīga OIK analīzei. Alimentation Couche-Tard spriedums nav pretrunā ar PreussenElektra, bet gan to precizē: izšķirošais faktors ir valsts kontroles intensitāte un visaptverošais raksturs. OIK gadījumā Latvijas valsts kontrole bija acīmredzama un daudzslāņaina:

Valsts ar likumu (ETL) radīja pašu maksāšanas pienākumu.
Valsts ar MK noteikumiem definēja atbalsta saņēmējus un kritērijus.
Valsts ar regulatora (SPRK) lēmumiem apstiprināja konkrētas likmes un aprēķina metodoloģiju.
Valsts ar sev piederoša uzņēmuma (EPT) starpniecību pilnībā kontrolēja līdzekļu ievākšanu, uzkrāšanu un sadali.

Šie elementi kopumā veido sistēmu, kurā privātie līdzekļi tiek mobilizēti un izlietoti saskaņā ar valsts noteiktu mērķi un tās pastāvīgā kontrolē. Balstoties uz EST jaunāko judikatūru, īpaši Alimentation Couche-Tard spriedumu, pastāv ļoti spēcīgs un juridiski pamatots arguments, ka OIK tika finansēts no valsts resursiem. Līdz ar to ir ļoti augsta varbūtība, ka OIK shēma kopumā ir kvalificējama kā valsts atbalsts LESD 107. panta izpratnē.

2.3. Paziņošanas pienākums un "standstill" klauzula (LESD 108. pants): Visefektīvākais uzbrukuma leņķis

Ja OIK ir valsts atbalsts, tad uz to pilnā mērā attiecas LESD 108. panta prasības. Šī panta 3. punkts nosaka divas fundamentālas prasības:

Paziņošanas pienākums: Dalībvalstij ir pienākums informēt (paziņot) Eiropas Komisiju (EK) par jebkuru plānu piešķirt vai grozīt atbalstu.
"Standstill" klauzula (apturēšanas pienākums): Dalībvalsts nedrīkst īstenot plānoto atbalsta pasākumu, kamēr EK nav pieņēmusi galīgo lēmumu par tā saderību ar iekšējo tirgu.

Šis ir absolūts, procesuāls pienākums. Tā pārkāpums padara atbalsta shēmu par nelikumīgu (angļu val. unlawful aid), neatkarīgi no tā, vai tā pēc būtības būtu saderīga ar iekšējo tirgu vai ne. Pierādījumi liecina, ka Latvija nav pilnvērtīgi un laicīgi paziņojusi EK par OIK shēmu visā tās apjomā un nav saņēmusi EK atļauju pirms tās ieviešanas. EK gan uzsāka izmeklēšanu par OIK kā potenciāli nelikumīgu valsts atbalstu, taču pēc tam, kad Latvija pieņēma lēmumu par OIK atcelšanu, EK izbeidza šo izmeklēšanu, nepieņemot galīgo lēmumu par atbalsta saderību vai nesaderību.

Šķietamā nenoteiktība, ko rada EK lēmuma neesamība, patiesībā ir stratēģiska iespēja prasītājam. Saskaņā ar pastāvīgu EST judikatūru, LESD 108. panta 3. punkta "standstill" klauzula ir tieši piemērojama norma, kas indivīdiem piešķir tiesības, kuras nacionālajām tiesām ir jāaizsargā. Tas nozīmē, ka nacionālajai tiesai ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums izvērtēt, vai valsts ir pārkāpusi šo procesuālo normu.

Līdz ar to, ceļot prasību nacionālajā tiesā, prasītājam nav jāpierāda sarežģītais un ekonomiski ietilpīgais arguments, ka OIK atbalsts bija nesaderīgs ar iekšējo tirgu (tā ir ekskluzīva EK kompetence). Prasītājam ir jāpierāda tikai tas, ka atbalsta shēma tika ieviesta, pārkāpjot procedūru – proti, bez iepriekšējas paziņošanas EK un bez EK atļaujas saņemšanas. Šis ir daudz vienkāršāk pierādāms, procesuāls pārkāpums. Prasība šādā gadījumā var tikt balstīta uz valsts atbildību par zaudējumiem, kas personai radušies ES tiesību pārkāpuma dēļ. Pārkāpums ir "standstill" klauzulas neievērošana, bet zaudējumi – visa OIK summa, ko persona ir samaksājusi prettiesiski ieviestās shēmas ietvaros. Šis ir spēcīgākais, tiešākais un procesuāli efektīvākais ceļš, lai pamatotu naudas atgūšanas prasījumu.

2.4. Nelikumīga valsts atbalsta sekas un nacionālo tiesu loma

EST ir konsekventi norādījusi, ka nacionālajām tiesām ir jānodrošina LESD 108. panta 3. punkta pilnīga efektivitāte un jānovērš visas nelikumīgā atbalsta sekas. Tradicionāli tas nozīmē nelikumīgi saņemtā atbalsta atgūšanu no tā saņēmējiem (šajā gadījumā – no elektroenerģijas ražotājiem). Tomēr šāds ceļš būtu ārkārtīgi sarežģīts un nepraktisks, jo prasības būtu jāceļ pret simtiem dažādu uzņēmumu.

Tāpēc daudz efektīvāks un loģiskāks risinājums ir vērsties ar prasību tieši pret valsti. Argumentācija ir šāda: valsts ar savu prettiesisko rīcību – ieviešot atbalsta shēmu, pārkāpjot ES tiesību normas – ir radījusi tiešus zaudējumus OIK maksātājiem. Šī ir klasiska valsts atbildības par ES tiesību pārkāpumu situācija (pazīstama kā Francovich atbildība). Lai šāda atbildība iestātos, ir jākonstatē trīs priekšnoteikumi:

Pārkāptā ES tiesību norma piešķir tiesības indivīdiem (LESD 108. panta 3. punkts piešķir tiesības nebūt pakļautam nelikumīgi ieviestai atbalsta shēmai).
Pārkāpums ir pietiekami būtisks (procedūras neievērošana ir acīmredzams un būtisks pārkāpums).
Pastāv tieša cēloņsakarība starp pārkāpumu un indivīdam nodarītajiem zaudējumiem (cēloņsakarība starp nelikumīgās shēmas ieviešanu un pienākumu maksāt OIK ir tieša un nepārprotama).

Visi trīs priekšnoteikumi OIK gadījumā ir izpildīti. Potenciālais atbildētājs šādā prasībā būtu Latvijas Republika, kuru tiesā pārstāvētu atbildīgā nozares ministrija, visticamāk, Ekonomikas ministrija, vai arī Finanšu ministrija kā valsts kases turētāja. Šāds prasījuma ceļš ir procesuāli daudz vienkāršāks un koncentrē atbildību tur, kur tā patiesi pieder – pie subjekta, kas izveidoja un ieviesa prettiesisko sistēmu.

III. OIK maksājumu atbilstība Latvijas Republikas Satversmei

Neatkarīgi no ES tiesību argumentiem, OIK sistēmas tiesiskumu var apstrīdēt, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmi. Galvenie juridiskie pamati šādai sūdzībai ir vienlīdzības princips un tiesības uz īpašumu.

3.1. Vienlīdzības princips (Satversmes 91. pants)

Satversmes 91. pants nosaka: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas." Satversmes tiesa (ST) savā praksē ir atzinusi, ka šis princips prasa, lai valsts attieksme pret personām, kas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, būtu vienāda. Atšķirīga attieksme ir pieļaujama tikai tad, ja tai ir objektīvs un saprātīgs pamats, proti, ja tai ir leģitīms mērķis un ir ievērots samērīgums starp izvēlētajiem līdzekļiem un sasniedzamo mērķi. OIK sistēmas kontekstā var argumentēt, ka vienlīdzības princips tika pārkāpts vairākos veidos:

Atšķirīga attieksme starp dažādām patērētāju grupām: OIK sistēma paredzēja būtiskus atvieglojumus vai pat atbrīvojumus energoietilpīgiem uzņēmumiem. Lai gan šādas politikas mērķis bija saglabāt šo uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, tas radīja situāciju, kurā pārējiem patērētājiem – mājsaimniecībām un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – bija jāsedz vēl lielāks OIK slogs. Tādējādi personas, kas atradās vienādos apstākļos (visi ir elektroenerģijas patērētāji), tika nostādītas atšķirīgā situācijā bez pietiekama samērīguma izvērtējuma.
Atšķirīga attieksme starp maksātājiem un labuma guvējiem: Sistēma radīja fundamentālu nevienlīdzību starp divām sabiedrības grupām. Vienai grupai (visiem patērētājiem) tika uzlikts finansiāls slogs, bet otrai grupai (noteiktiem ražotājiem) tika piešķirts būtisks finansiāls labums. Var argumentēt, ka šāda sloga un labuma pārdale bija nesamērīga un uzlika vienai sabiedrības daļai pienākumu finansēt otras daļas komercdarbību, kas pārsniedz solidaritātes principa robežas.

3.2. Tiesības uz īpašumu (Satversmes 105. pants)

Satversmes 105. pants aizsargā ikviena tiesības uz īpašumu un nosaka, ka īpašuma tiesības var ierobežot tikai likumā paredzētajos gadījumos un saskaņā ar sabiedrības vajadzībām, ievērojot samērīguma principu. Jebkurš obligāts publisks maksājums, ieskaitot OIK, ir uzskatāms par īpašuma tiesību ierobežojumu. Lai šāds ierobežojums būtu tiesisks, tam ir jāiztur ST praksē nostiprinātais samērīguma tests, kas sastāv no četriem secīgiem soļiem:

Leģitīms mērķis: Ierobežojumam jābūt noteiktam ar likumu, un tam jāsasniedz leģitīms mērķis. OIK gadījumā likumiskais pamats bija ETL, un mērķis – AER un energoefektivitātes veicināšana – ir nenoliedzami leģitīms un atbilst gan nacionālajām, gan starptautiskajām saistībām. Šo testa daļu būtu ļoti grūti apstrīdēt.
Līdzekļu piemērotība: Jāizvērtē, vai izvēlētie līdzekļi (OIK mehānisms) bija piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai. Šeit var argumentēt, ka sistēma bija pārlieku sarežģīta, necaurskatāma, radīja augstus korupcijas riskus un galu galā bija neefektīva, jo radīja milzīgas izmaksas, kas, iespējams, pārsniedza sasniegto labumu videi.
Līdzekļu nepieciešamība (saudzējošākais līdzeklis): Šis ir viens no spēcīgākajiem argumentiem. Jāatbild uz jautājumu, vai nepastāvēja citi, indivīda tiesības mazāk ierobežojoši (saudzējošāki) līdzekļi leģitīmā mērķa sasniegšanai. Alternatīva OIK mehānismam varēja būt atbalsta finansēšana no vispārējiem valsts budžeta ieņēmumiem (no nodokļiem). Šāds modelis slogu sadalītu pa visu sabiedrību atbilstoši maksātspējas principam, nevis uzliktu to regresīvā veidā visiem elektroenerģijas patērētājiem neatkarīgi no to ienākumiem. Šāda alternatīva būtu bijusi saudzējošāka pret personu īpašuma tiesībām.
Līdzsvara (proporcionalitātes šaurākā nozīmē) novērtējums: Jāizvērtē, vai labums, ko sabiedrība kopumā guva no OIK sistēmas, ir lielāks par kaitējumu, kas tika nodarīts indivīda tiesībām un leģitīmajām interesēm. Šajā posmā var izmantot datus par OIK kopējo apjomu, kas gadu gaitā sasniedza miljardus eiro, un tā negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību budžetiem un uzņēmumu konkurētspēju. Var pamatoti argumentēt, ka indivīdiem un tautsaimniecībai kopumā nodarītais finansiālais kaitējums bija acīmredzami nesamērīgs salīdzinājumā ar sasniegto labumu vides jomā.

3.3. Satversmes tiesas judikatūras ietekme un procesuālie šķēršļi

Vēršanās Satversmes tiesā saskaras ar vienu būtisku procesuālu šķērsli, kas ietekmē tās efektivitāti kā naudas atgūšanas instrumentu. Saskaņā ar Satversmes tiesas likumu, ST spriedumam, ar kuru tiesību norma tiek atzīta par Satversmei neatbilstošu, parasti nav atpakaļejoša spēka. Norma tiek atzīta par spēkā neesošu no sprieduma publicēšanas brīža vai no cita nākotnes datuma, ko norāda pati tiesa. Tas nozīmē, ka pat veiksmīgs ST spriedums pats par sevi neradītu tiešu pamatu atgūt jau samaksāto naudu par pagātnes periodiem.

Tomēr šis šķērslis nemazina konstitucionālās sūdzības stratēģisko nozīmi. Lai gan ST spriedums tieši neatgrieztu naudu, tas kalpotu kā neapgāžams un juridiski saistošs pierādījums vispārējās jurisdikcijas tiesā, ceļot civilprasību. Ja pati Satversmes tiesa atzīst likuma normu, kas bija OIK maksājuma pamatā, par prettiesisku (antikonstitucionālu), tas faktiski likvidē "tiesisko pamatu", uz kura balstījās visi veiktie maksājumi. Šāds spriedums radikāli mainītu situāciju civiltiesiskā strīdā par nepamatotu iedzīvošanos.

Tādējādi konstitucionālā sūdzība nav jāuztver kā pašmērķis naudas atgūšanai, bet gan kā spēcīgs stratēģisks instruments , lai radītu nepieciešamos priekšnoteikumus veiksmīgai civilprasībai. Tas ir divpakāpju process: vispirms iegūt ST atzinumu par normas prettiesiskumu un pēc tam izmantot šo atzinumu kā pamatu civilprasībai par naudas atgūšanu.

IV. Civiltiesiskie mehānismi: Nepamatota iedzīvošanās

4.1. Civillikuma 2389. panta piemērošanas priekšnoteikumi. Galvenais civiltiesiskais instruments, kas varētu tikt izmantots OIK maksājumu atgūšanai, ir prasība par nepamatotu iedzīvošanos, kas regulēta Civillikuma 2389. pantā. Šis pants nosaka: “Ja kādam ir bez jebkāda pamata kāds priekšmets no otra mantas, tad to var no viņa atprasīt” Lai šādu prasību varētu sekmīgi celt, ir jāpierāda trīs priekšnoteikumi: (1) atbildētājs ir iedzīvojies, (2) tas noticis uz prasītāja rēķina, un (3) iedzīvošanās notikusi bez tiesiska pamata .

Tieši trešais priekšnoteikums – "tiesiskā pamata" neesamība – ir centrālais un visgrūtāk pārvaramais šķērslis OIK gadījumā. Atbildētājs (visticamāk, valsts) tiesā argumentēs, ka maksājuma veikšanas brīdī pastāvēja spēkā esošs un leģitīms tiesiskais pamats – Elektroenerģijas tirgus likuma normas, kas uzlika pienākumu maksāt OIK. Kamēr šī likuma norma nav atzīta par prettiesisku, prasība par nepamatotu iedzīvošanos, visticamāk, tiks noraidīta, jo formāli maksājums tika veikts uz likuma pamata.

4.2. "Tiesiskā pamata" jēdziena dekonstrukcija

Lai pārvarētu iepriekš minēto šķērsli, ir nepieciešams dekonstruēt "tiesiskā pamata" jēdzienu. Argumentācijas pamatā ir princips, ka tiesiskais pamats nav jāvērtē tikai formāli (vai pastāvēja likuma burts?), bet arī pēc būtības (vai šis likuma burts bija tiesisks?). Ja nacionālā likuma norma ir pretrunā ar augstāka juridiska spēka tiesību normu – vai nu Eiropas Savienības tiesībām, vai Latvijas Republikas Satversmi –, tad šis šķietamais "tiesiskais pamats" ir prettiesisks jau pēc savas būtības un nevar kalpot par leģitīmu pamatu mantas pārejai.

Šajā punktā tiek sintezēti secinājumi no iepriekšējām nodaļām, veidojot divus galvenos argumentācijas virzienus:

Ceļš A (caur ES tiesībām): Šis ceļš balstās uz ES tiesību pārākuma principu. Ja nacionālā tiesa, izskatot civilprasību, konstatē (vai nu pati, vai pēc prejudiciāla nolēmuma lūgšanas EST), ka OIK shēma ir nelikumīgs valsts atbalsts, jo ir pārkāpta LESD 108. panta 3. punkta "standstill" klauzula, tad saskaņā ar ES tiesību pārākuma principu nacionālā tiesību norma (ETL pants par OIK), kas ir pretrunā ar šo ES tiesību normu, nav piemērojama. Ja norma nav piemērojama, tā nevar radīt tiesisku pamatu maksājumam. Līdz ar to "tiesiskais pamats" zūd, un tiek atvērts ceļš kondikcijas prasībai.
Ceļš B (caur Satversmi): Šis ceļš ir atkarīgs no iepriekšēja Satversmes tiesas sprieduma. Ja ST atzīst attiecīgo ETL normu par antikonstitucionālu, tas kalpo kā oficiāls un neapstrīdams pierādījums tam, ka tiesiskais pamats maksājumam ir bijis prettiesisks jau no paša sākuma (ex tunc). Pat ja ST spriedumam nav tieša atpakaļejoša spēka attiecībā uz pašas normas spēkā esamību, tas konstatē faktu par tās sākotnējo prettiesiskumu, kas ir pietiekami, lai vispārējās jurisdikcijas tiesa atzītu, ka maksājumiem nav bijis leģitīma tiesiskā pamata.

Abos gadījumos mērķis ir viens: ar augstāka spēka tiesību normu palīdzību pierādīt, ka nacionālā likuma norma, uz kuras pamata tika veikti OIK maksājumi, bija tikai šķietams, nevis patiess tiesiskais pamats.

4.3. Tiesu prakses analīze par nepamatotas iedzīvošanās prasījumiem pret valsti

Latvijas tiesu prakse lietās, kurās personas ir mēģinājušas atgūt maksājumus, kas veikti uz vēlāk par prettiesiskiem atzītu normatīvo aktu pamata, ir salīdzinoši neliela, bet tā apstiprina iepriekš izklāstīto loģiku. Tiesas parasti ir atturīgas apmierināt kondikcijas prasības, ja nav iepriekšēja sprieduma, kas konstatē normatīvā akta prettiesiskumu. Tomēr gadījumos, kad Satversmes tiesa ir atzinusi kādu maksājumu (nodokli vai nodevu) par antikonstitucionālu, tas ir kalpojis par pamatu sekmīgām prasībām par samaksātā atgūšanu.

Tādējādi tiesu prakse apstiprina, ka civiltiesiskā kondikcijas prasība ir efektīvs mehānisms, taču tas ir atkarīgs no "atslēgas" – iepriekšēja konstatējuma par tiesiskā pamata prettiesiskumu, kas iegūstams vai nu caur ES tiesību pārkāpuma konstatāciju vispārējās jurisdikcijas tiesā, vai caur Satversmes tiesas spriedumu.

V. Procesuālie aspekti un potenciālie prasījumu ceļi

5.1. Prasījuma subjekti: Kas var celt prasību?

Tiesības celt prasību par OIK maksājumu atgūšanu ir jebkuram elektroenerģijas gala lietotājam, kurš ir faktiski veicis šos maksājumus. Tas ietver plašu subjektu loku:

Fiziskas personas: Mājsaimniecības, kuras gadu gaitā ir maksājušas OIK kā daļu no sava elektrības rēķina.
Juridiskas personas: Visa veida uzņēmumi, no maziem un vidējiem uzņēmumiem līdz lieliem rūpniecības uzņēmumiem, kuriem OIK izmaksas veidoja ievērojamu daļu no ražošanas izmaksām.

5.2. Potenciālie atbildētāji: Pret ko vērsties?

Atbildētāja izvēle ir stratēģiski svarīgs lēmums, kas būtiski ietekmē prasības panākumu iespējas. Ir identificējami trīs potenciālo atbildētāju loki:

Latvijas valsts (Ekonomikas ministrijas vai Finanšu ministrijas personā): Šis ir loģiskākais, stratēģiski pareizākais un spēcīgākais atbildētājs. Valsts ir OIK sistēmas autors, ideologs un galvenais uzraugs. Tieši valsts ar savu rīcību (pieņemot likumu, kas ir pretrunā ar ES tiesībām vai Satversmi) ir radījusi zaudējumus maksātājiem. Prasība par zaudējumu atlīdzību par ES tiesību pārkāpumu vai prasība par nepamatotu iedzīvošanos, kas balstīta uz likuma antikonstitucionalitāti, ir jāvērš tieši pret valsti kā primāro atbildētāju.
AS "Sadales tīkls" / AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" (EPT): Šis ir juridiski vājš atbildētājs. Lai gan šie uzņēmumi fiziski iekasēja un administrēja OIK naudu, tie darbojās kā aģenti, pildot tiem ar likumu uzliktu publisku funkciju. Tie varētu veiksmīgi aizstāvēties tiesā, argumentējot, ka nav guvuši nepamatotu labumu (nav iedzīvojušies), jo visi iekasētie līdzekļi tika novirzīti tālāk atbalsta saņēmējiem. Tie pildīja tikai tranzīta funkciju, un pret tiem vērsta prasība, visticamāk, tiktu noraidīta.
Atbalsta saņēmēji (elektroenerģijas ražotāji): Šis ceļš ir procesuāli vissarežģītākais un praktiski nerealizējams. Tas prasītu celt individuālas prasības pret simtiem dažādu uzņēmumu, katram pierādot saņemtā atbalsta apmēru. Turklāt šie uzņēmumi saņēma naudu uz spēkā esošu administratīvo aktu un līgumu pamata. Tie varētu veiksmīgi aizstāvēties, atsaucoties uz tiesiskās paļāvības principu, proti, ka tie paļāvās uz valsts radītās sistēmas tiesiskumu un labticīgi saņēma atbalstu. Lai gan ES tiesības paredz nelikumīgi saņemta atbalsta atgūšanu, šo pienākumu primāri ir jāizpilda valstij, nevis jāuzveļ trešajām personām (OIK maksātājiem).

5.3. Jurisdikcijas jautājumi: Administratīvā vai civilā tiesa?

Administratīvā tiesa: Šī tiesa būtu kompetenta izskatīt pieteikumus, kas apstrīd konkrētus publiski tiesiskus aktus, piemēram, SPRK lēmumu par OIK tarifa apstiprināšanu. Tāpat administratīvajā tiesā varētu vērsties ar pieteikumu par valsts iestādes faktisko rīcību. Tomēr administratīvais process primāri ir vērsts uz nākotni – prettiesiska akta atcelšanu vai rīcības pārtraukšanu. Tas ir mazāk piemērots vēsturiski samaksātas naudas atgūšanai, kas pēc savas būtības ir mantisks strīds.
Vispārējās jurisdikcijas (civilā) tiesa: Šī ir visticamākā un piemērotākā jurisdikcija. Prasība par zaudējumu atlīdzību (par ES tiesību pārkāpumu) un prasība par nepamatotu iedzīvošanos (kondikcija) ir klasiskas civiltiesiskas prasības. Civilprocess ir piemērots mantisku strīdu izšķiršanai starp personām, ieskaitot gadījumus, kad viena no pusēm ir valsts. Tādēļ naudas atgūšanas prasība būtu jāceļ civiltiesas kārtībā.

5.4. Prasības noilguma termiņi

Prasības noilgums ir kritisks aspekts, kas var būtiski ietekmēt atgūstamās summas apmēru. Vispārējais prasības noilguma termiņš saskaņā ar Civillikumu ir 10 gadi.

Tomēr izšķirošais jautājums ir nevis par termiņa garumu, bet gan par tā sākuma punktu – no kura brīža šos 10 gadus sākt skaitīt.

Ja pieņem, ka noilgums sākas no katra rēķina apmaksas dienas, tad lielākā daļa maksājumu jau varētu būt noilguši. Tomēr šāda pieeja ir juridiski apstrīdama. Pastāv spēcīgs arguments, ka persona nevarēja celt prasību agrāk, jo darbojās tiesiskuma prezumpcija – pieņēmums, ka spēkā esošs likums ir tiesisks. Persona nevarēja zināt par savu tiesību aizskārumu, kamēr šis aizskārums nav konstatēts ar kompetentas institūcijas (tiesas) spriedumu.

Līdz ar to var argumentēt, ka noilguma termiņš sāk tecēt tikai no brīža, kad persona "uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt" par savu tiesību aizskārumu. Šis brīdis iestātos dienā, kad stājas spēkā tiesas spriedums, kas konstatē OIK sistēmas prettiesiskumu – vai nu vispārējās jurisdikcijas tiesas spriedums, kas atzīst LESD 108. panta pārkāpumu, vai Satversmes tiesas spriedums, kas atzīst ETL normu par antikonstitucionālu. Šāda noilguma sākuma punkta interpretācija ir izšķiroša, jo tā ļautu atgūt maksājumus par visu OIK pastāvēšanas periodu (vai vismaz par pēdējiem 10 gadiem pirms prettiesiskuma konstatēšanas), nevis tikai par pēdējiem 10 gadiem pirms prasības celšanas.

VI. Kopsavilkums un stratēģiskie ieteikumi

6.1. Salīdzinošs pārskats par analizētajiem tiesiskajiem pamatiem

Veiktā analīze identificē trīs galvenos juridiskos ceļus, pa kuriem OIK maksātāji varētu mēģināt atgūt samaksātos līdzekļus: (1) balstoties uz ES valsts atbalsta tiesību pārkāpumu, (2) apstrīdot OIK sistēmas atbilstību Satversmei, un (3) ceļot civiltiesisku prasību par nepamatotu iedzīvošanos. Katram no šiem ceļiem ir savas stiprās un vājās puses, un to efektivitāte ir atkarīga no izvēlētās procesuālās stratēģijas. Zemāk esošajā tabulā ir apkopots šo ceļu salīdzinošs izvērtējums.

6.2. Stratēģiju stipro un vājo pušu analīze

ES valsts atbalsta ceļš:
Stiprā puse: Šis ir juridiski spēcīgākais un tiešākais pamats. Tas balstās uz tieši piemērojamu un pārāku ES tiesību normu – LESD 108. panta 3. punkta "standstill" klauzulu. Prasītājam nav jāpierāda atbalsta nesaderība ar iekšējo tirgu, bet tikai vieglāk pierādāms procesuāls pārkāpums. Būtiski, ka nacionālajai tiesai ir pienākums aizsargāt indivīda tiesības, kas izriet no šīs normas, un nav nepieciešams gaidīt EK vai citas institūcijas lēmumu.
Vājā puse: Argumentācija ir juridiski sarežģīta un prasa dziļas zināšanas ES tiesībās. Pastāv risks, ka nacionālās tiesas, kurām nav lielas pieredzes šādu lietu izskatīšanā, varētu vilcināties pieņemt lēmumu un varētu vēlēties uzdot prejudiciālu jautājumu EST, kas paildzinātu tiesvedības procesu.

Satversmes ceļš:
Stiprā puse: Argumenti par samērīgumu un vienlīdzību ir intuitīvi saprotami un rezonē ar sabiedrības taisnīguma izjūtu. Veiksmīgs ST spriedums radītu neapgāžamu juridisku pamatu turpmākai civilprasībai.
Vājā puse: Galvenais trūkums ir tas, ka ST spriedumam parasti nav atpakaļejoša spēka, tādēļ tas pats par sevi nenodrošina jau samaksātās naudas atgūšanu. Šis ceļš ir tikai starpposms, nevis gala risinājums. Tas ir stratēģisks instruments, nevis tiešs naudas atgūšanas mehānisms.

Civiltiesiskais ceļš:
Stiprā puse: Šis ir tiešais civiltiesiskais mehānisms, kas paredzēts naudas atgūšanai.
Vājā puse: Pats par sevi šis ceļš ir gandrīz neiespējams. Tas ir pilnībā atkarīgs no tā, vai izdodas pierādīt "tiesiskā pamata" neesamību, kas savukārt ir atkarīgs no panākumiem kādā no diviem iepriekšējiem ceļiem. Bez iepriekšēja sprieduma par OIK sistēmas prettiesiskumu (balstoties uz ES tiesībām vai Satversmi), kondikcijas prasība gandrīz noteikti tiks noraidīta.

6.3. Rekomendācijas par optimālo rīcības plānu

Ņemot vērā analizēto, optimālā stratēģija OIK maksājumu atgūšanai ir kombinēts un secīgs process, kas apvieno vairāku juridisko instrumentu izmantošanu:

Primārais ceļš: Prasības celšana vispārējās jurisdikcijas tiesā (civilprocesa kārtībā) pret Latvijas valsti. Prasības pamatā jābūt zaudējumu atlīdzībai, kas radusies ES tiesību pārkāpuma dēļ – konkrēti, LESD 108. panta 3. punkta ("standstill" klauzulas) neievērošanas dēļ. Šī ir tiešākā, juridiski spēcīgākā un autonomākā pieeja, kas nav atkarīga no citu institūciju (ST vai EK) iepriekšējiem lēmumiem.
Sekundārais / Paralēlais ceļš: Vienlaikus ar civilprasības gatavošanu vai tās laikā ir stratēģiski lietderīgi iniciēt pieteikumu Satversmes tiesā. To varētu darīt, piemēram, ar tiesībsarga starpniecību, vai arī ja to ierosina pietiekams Saeimas deputātu skaits vai vispārējās jurisdikcijas tiesa, izskatot konkrētu lietu. Mērķis ir iegūt ST spriedumu, kas atzītu attiecīgās ETL normas par antikonstitucionālām. Šāds spriedums, pat bez atpakaļejoša spēka, kalpotu kā papildu, dzelžains arguments jau uzsāktajā civilajā tiesvedībā un būtiski stiprinātu prasītāja pozīcijas.

Šī kombinētā stratēģija ļauj maksimizēt panākumu iespējas, izmantojot gan ES tiesību pārākuma principu, gan nacionālo konstitucionālo kontroli, lai sagrautu argumentu par "tiesiskā pamata" pastāvēšanu un pavērtu ceļu reālai naudas atgūšanai. Rekomendācijas var tikt pielāgotas atkarībā no prasītāja tipa – liels rūpniecības uzņēmums varētu atļauties sarežģītāku un resursietilpīgāku tiesvedību, kamēr mājsaimniecību apvienībai lietderīgāk būtu koncentrēties uz kolektīviem risinājumiem.

Dezinformācija un tās apkarošana: kādi ir tiesiskie instrumenti?

Wed, 13 Aug 2025 10:03:55 GMT

Informatīvā telpa kļūst arvien piesātinātāka un sarežģītāka. Līdz ar informācijas plūsmas ātrumu pieaug arī riski, kas saistīti ar mērķtiecīgu nepatiesu ziņu izplatīšanu. Dezinformācijas kampaņas var graut ne tikai indivīda reputāciju, bet arī radīt būtiskus finansiālus zaudējumus uzņēmumiem un pat apdraudēt sabiedrības drošību. Kādi ir Latvijā pieejamie tiesiskie mehānismi, lai sevi aizsargātu? Mūsu birojs piedāvā juridisku skaidrojumu.

1. Kas ir kas? Dezinformācija, neslavas celšana un naida runa. Lai efektīvi cīnītos ar kaitniecisku informāciju, ir svarīgi nošķirt tās veidus, jo no tā ir atkarīga piemērojamā tiesiskā aizsardzība.

Dezinformācija: Šis ir plašs jēdziens, kas apzīmē apzināti nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšanu ar mērķi maldināt, radīt kaitējumu, ietekmēt sabiedrisko domu vai gūt citu labumu. Pati par sevi dezinformācija ne vienmēr ir sodāma, ja vien tā nesasniedz konkrēta tiesību pārkāpuma (piemēram, neslavas celšanas) slieksni. Tomēr kontekstā ar hibrīdapdraudējumu vai sabiedriskās kārtības apdraudējumu tā var kļūt par tiesībsargājošo iestāžu uzmanības objektu.

Neslavas celšana: Šis ir juridiski daudz konkrētāks pārkāpums. Par neslavas celšanu tiek uzskatīta apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu izplatīšana . Būtiski ir divi elementi:

Ziņām ir jābūt nepatiesām. Viedoklis, pat ja tas ir ass vai kritisks, nav neslavas celšana.
Ziņas ir jāizplata. Tas var notikt publiski (medijos, sociālajos tīklos) vai paziņojot tās vismaz vienai trešajai personai.

Naida runa: Tā ir darbība, kas vērsta uz naida vai nesaticības izraisīšanu pret kādu personu vai personu grupu tās nacionālās, etniskās, rasu piederības, reliģiskās pārliecības, invaliditātes, seksuālās orientācijas vai citu pazīmju dēļ. Naida runa ir krimināli sodāma un tiek uzskatīta par vienu no bīstamākajiem dezinformācijas veidiem, jo tā tieši grauj sabiedrības pamatus.

2. Tiesiskie instrumenti cīņai ar dezinformāciju. Latvijas tiesību sistēma piedāvā gan civiltiesiskus, gan krimināltiesiskus instrumentus.

Civiltiesiskā aizsardzība. Šis ir visbiežāk izmantotais ceļš, lai aizsargātu personas godu un cieņu. Cietusī persona (gan fiziska, gan juridiska) var vērsties tiesā ar prasību:

Atsaukt nepatiesās ziņas: Saskaņā ar Civillikuma 2352.¹ pantu personai ir tiesības prasīt, lai masu informācijas līdzeklis atsauc publicētās ziņas, kas aizskar tās godu un cieņu un neatbilst patiesībai. Šo principu pēc analoģijas var piemērot arī informācijai, kas publicēta interneta portālos vai sociālajos tīklos.
Pieprasīt mantisko zaudējumu atlīdzību: Ja dezinformācijas dēļ uzņēmums ir zaudējis klientus vai līgumus, ir iespējams piedzīt konkrētus, pierādāmus zaudējumus.
Pieprasīt morālā kaitējuma atlīdzību: Par goda un cieņas aizskārumu tiesa var piespriest naudas kompensāciju. Tās apmērs ir atkarīgs no pārkāpuma smaguma, izplatības mēroga un radītajām sekām.

Krimināltiesiskā aizsardzība. Smagākos gadījumos dezinformācijas izplatīšana var būt kriminālpārkāpums.

Neslavas celšana (Krimināllikuma 157. pants): Paredz atbildību par apzināti nepatiesu izdomājumu izplatīšanu, kas ceļ neslavu citai personai. Sods ir bargāks, ja tas darīts iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā vai masu saziņas līdzeklī.
Naida runa (Krimināllikuma 78. pants): Paredz brīvības atņemšanu par darbību, kas vērsta uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu.
Aicinājums uz vardarbību, genocīdu vai kara noziegumu attaisnošana (Krimināllikuma 74.¹ pants): Šī norma ir īpaši aktuāla ģeopolitiskās spriedzes apstākļos.

3. Kā indivīdam un uzņēmumam sevi aizsargāt?

Dokumentējiet visu: Saglabājiet ekrānšāviņus, saites (URL), e-pastus un jebkādus citus pierādījumus, kas fiksē nepatiesās informācijas publicēšanas faktu, laiku un vietu.
Rīkojieties ātri: Jo ilgāk dezinformācija ir publiski pieejama, jo lielāku kaitējumu tā nodara. Ātra reakcija, tostarp vēršanās pie advokāta, var ierobežot tās izplatību.
Izmantojiet platformu rīkus: Sociālie tīkli (Facebook, X, LinkedIn u.c.) un interneta platformas piedāvā iespēju ziņot par nepatiesu saturu, naida runu vai goda un cieņas aizskaršanu. Lai gan tas ne vienmēr ir efektīvi, tas ir svarīgs pirmais solis.
Apsveriet advokāta vēstules nosūtīšanu: Dažkārt pietiek ar advokāta sagatavotu un nosūtītu brīdinājuma vēstuli dezinformācijas izplatītājam vai platformas turētājam, lai panāktu kaitnieciskā satura dzēšanu.
Izstrādājiet krīzes komunikācijas plānu: Uzņēmumiem ir svarīgi būt gataviem dezinformācijas uzbrukumiem. Skaidrs plāns, kas ietver gan publisko komunikāciju, gan juridiskos soļus, palīdzēs mazināt reputācijas un finansiālos riskus.

4. Mediju un platformu atbildība. Arvien lielāka loma dezinformācijas apkarošanā ir tieši platformām, kurās šis saturs tiek izplatīts. Eiropas Savienības Digitālo pakalpojumu akts (DPA) uzliek lielām tiešsaistes platformām (piemēram, sociālajiem tīkliem, meklētājprogrammām) jaunus pienākumus cīņā ar nelegālu saturu. Tie ietver ātrāku un efektīvāku ziņošanas un rīcības mehānismu izveidi, l ielāku caurspīdīgumu par satura moderēšanas lēmumiem, kā arī p ienākumu novērtēt un mazināt riskus, kas saistīti ar dezinformācijas izplatīšanu.

Tas nozīmē, ka platformas vairs nevar paslēpties aiz neitralitātes un tām ir aktīvi jāiesaistās tīras informatīvās telpas uzturēšanā. Cietušajiem tas paver jaunas iespējas prasīt atbildību ne tikai no satura autora, bet arī no platformas, kas pieļāvusi tā izplatīšanu.

Cīņa ar dezinformāciju ir sarežģīta, taču ne neiespējama. Latvijas un ES tiesiskais ietvars sniedz konkrētus instrumentus, lai aizstāvētu savu reputāciju un tiesības. Galvenais ir rīkoties mērķtiecīgi, ātri un piesaistīt zinošus juridiskos padomdevējus.

Ja jūs vai jūsu uzņēmums ir saskāries ar dezinformācijas kampaņu, neslavas celšanu vai naida runu, sazinieties ar mūsu biroja speciālistiem. Mēs izvērtēsim jūsu situāciju un ieteiksim efektīvāko tiesiskās aizsardzības stratēģiju.

Būvniecības finansējuma izcelsme: jaunie noteikumi prasa caurskatāmību un paredz VID kontroli

Mon, 11 Aug 2025 06:24:33 GMT

No 2025. gada 1. novembra stājas spēkā būtiski grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi", kas tieši ietekmēs ikvienu fizisku personu, kura plāno uzsākt būvniecību. Jaunā prasība paredz pienākumu būvniecības informācijas sistēmā (BIS) norādīt plānoto būvdarbu finansējuma izcelsmi. Šis regulējums, kas ieviests ar mērķi mazināt ēnu ekonomiku būvniecības nozarē, var radīt nopietnas sekas tiem būvniecības ierosinātājiem, kuri nevarēs pamatot savu līdzekļu legālo izcelsmi, īpaši, ja darījumos izmantota skaidra nauda.

Advokātu birojs skaidro, ko šīs izmaiņas nozīmē privātpersonām un kādiem riskiem ir vērts laikus sagatavoties.

Kas mainās būvniecības ierosinātājam? Līdz ar grozījumiem "Ēku būvnoteikumu" 93.² punktā, katrai fiziskai personai, kura vēlēsies uzsākt, piemēram, privātmājas būvniecību vai lielākus pārbūves darbus, pirms būvdarbu uzsākšanas BIS būs jādeklarē, no kādiem līdzekļiem būvniecība tiks finansēta. Iespējamie finansējuma avoti varētu būt:

Uzkrājumi no algota darba ienākumiem;
Kredītiestādes aizdevums;
Dāvinājumi;
Ienākumi no saimnieciskās darbības;
Citi legāli iegūti līdzekļi.

Šī informācija kļūs pieejama Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kas veiks tās analīzi.

Kāpēc tas ir svarīgi un kāda loma būs VID? Jaunā prasība ir ieviesta kā daļa no plašāka "Pasākumu plāna ēnu ekonomikas ierobežošanai 2024.–2027. gadam". Tās mērķis ir padarīt caurskatāmāku naudas plūsmu privātpersonu būvniecības projektos, kas ir viena no nozarēm ar augstu ēnu ekonomikas risku, tostarp "aplokšņu algu" maksāšanu strādniekiem.

Pēc informācijas saņemšanas no BIS, VID salīdzinās personas deklarēto finansējuma avotu ar dienesta rīcībā esošo informāciju par personas ienākumiem. Ja tiks konstatētas neatbilstības vai radīsies šaubas par līdzekļu patieso izcelsmi, VID ir tiesīgs uzsākt padziļinātu pārbaudi.

Tas nozīmē, ka būvniecības ierosinātājam var nākties pierādīt, ka viņa rīcībā esošie līdzekļi ir iegūti legāli un no tiem ir nomaksāti visi attiecīgie nodokļi.

Īpašs risks – darījumi ar skaidru naudu. Vislielākās grūtības pierādīt naudas izcelsmi var rasties tiem, kuri būvniecībai plāno izmantot gadu laikā skaidrā naudā uzkrātus līdzekļus. Ja persona ir saņēmusi ienākumus, kas nav tikuši oficiāli deklarēti (piemēram, alga "aploksnē", ienākumi no nereģistrētas saimnieciskās darbības), vai arī veidojusi uzkrājumus no neizsekojamiem avotiem, pamatot šo līdzekļu legalitāti VID priekšā būs praktiski neiespējami. Ja VID konstatēs, ka personas izdevumi (šajā gadījumā – ieguldījumi būvniecībā) pārsniedz tās legālos ienākumus, var tikt uzsākta nodokļu nomaksas pārbaude. Sekas var būt:

Papildu nodokļu uzrēķins: VID var aprēķināt un likt samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no summas, kuras izcelsmi persona nevar pierādīt.
Nokavējuma nauda un soda nauda: Papildus pamatparādam tiks aprēķināta nokavējuma nauda par periodu, kurā nodokļi nav maksāti, kā arī var tikt piemērota soda nauda.
Administratīvā vai kriminālatbildība: Atsevišķos gadījumos, ja izvairīšanās no nodokļu nomaksas sasniedz lielus apmērus, personai var draudēt arī nopietnāka atbildība.

Kā sagatavoties jaunajām prasībām? Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem un ilgstošiem paskaidrošanās procesiem ar VID, ikvienam, kurš plāno būvniecību, ieteicams:

Savlaicīgi sakārtot dokumentus: Pārliecinieties, ka varat dokumentāri pamatot visu būvniecībai paredzēto līdzekļu izcelsmi. Derīgi dokumenti ir darba līgumi, bankas kontu izraksti, aizdevuma līgumi, dāvinājuma līgumi, mantojuma apliecības, dokumenti par nekustamā īpašuma pārdošanu u.c.
Izvairīties no lieliem skaidras naudas darījumiem: Centieties visus ar būvniecību saistītos maksājumus veikt ar bankas pārskaitījumu. Tas ne tikai nodrošinās darījumu caurskatāmību, bet arī kalpos kā pierādījums par veiktajiem maksājumiem.
Kritiski izvērtēt savus uzkrājumus: Ja plānojat izmantot skaidrā naudā uzkrātus līdzekļus, godīgi izvērtējiet, vai spēsiet pierādīt to legālo izcelsmi. Ja par to ir šaubas, ir vērts apsvērt iespēju izmantot oficiālus finansējuma avotus, piemēram, bankas aizdevumu.
Konsultēties ar speciālistu: Ja neesat pārliecināts par savu finanšu situācijas atbilstību jaunajām prasībām vai paredzami sarežģījumi ar līdzekļu izcelsmes pierādīšanu, ieteicams laikus vērsties pēc padoma pie advokāta, kurš ir specializējies nodokļu tiesībās.

Jaunā kārtība ir skaidrs signāls, ka valsts pastiprina kontroli pār naudas plūsmām ne tikai uzņēmējdarbībā, bet arī privātpersonu sektorā. Tādēļ aicinām visus topošos būvniekus būt atbildīgiem un laikus sagatavoties jaunajām prasībām, lai sapnis par savu mājokli nepārvērstos par "galvassāpēm" ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Vai pienācis laiks Komerclikumā atteikties no juridiskās adreses?

Thu, 07 Aug 2025 06:31:33 GMT

Kopš 2023. gada 1. janvāra visiem Latvijas uzņēmumiem ir obligāta Oficiālā elektroniskā adrese (e-adrese), nodrošinot modernu un drošu saziņu ar valsts un pašvaldību iestādēm. Tomēr, neraugoties uz šo digitālo progresu, Komerclikums joprojām stingri pieturas pie prasības par fiziskas juridiskās adreses esamību. Tas rada pamatotu jautājumu – vai, esot pilnvērtīgai digitālajai alternatīvai, fiziskās adreses obligātums nav zaudējis savu pamatojumu un kļuvis par apgrūtinājumu, īpaši mazajiem uzņēmējiem, kuri bieži vien savu biznesu reģistrē savā dzīvesvietā, tādējādi pakļaujot riskam savu privātumu.

Saskaņā ar Oficiālās elektroniskās adreses likumu , e-adrese ir kļuvusi par primāro kanālu oficiālajai korespondencei starp uzņēmēju un publisko sektoru. Tā nodrošina tūlītēju un juridiski saistošu dokumentu apmaiņu, aizstājot ierakstītas vēstules un klātienes apmeklējumus. Tomēr Komerclikums paliek nemainīgs – katram komersantam ir pienākums reģistrēt un uzturēt juridisko adresi, kurai jābūt konkrētai ēkai vai telpu grupai un kurā uzņēmumam ir jānodrošina sasniedzamība.

Mazā biznesa privātuma dilemma. Daudziem, kas sper pirmos soļus uzņēmējdarbībā – individuālajiem komersantiem, maza kapitāla SIA īpašniekiem, frīlanseriem –, biroja noma ir finansiāli neizdevīga vai vienkārši nevajadzīga. Loģisks un izplatīts risinājums ir uzņēmuma reģistrācija savā dzīvesvietā – dzīvoklī vai privātmājā.

Šāda prakse gan rada būtiskus privātuma riskus. Uzņēmumu reģistra dati, tostarp juridiskā adrese, ir publiski pieejami ikvienam. Tas nozīmē, ka uzņēmēja mājokļa adrese kļūst par vispārzināmu faktu. Tas var novest pie nevēlamas uzmanības no klientiem, sadarbības partneriem vai pat krāpniekiem, izdzēšot robežu starp darbu un privāto dzīvi. Neapmierināts klients, kurš ierodas pie dzīvokļa durvīm, vai komercpiedāvājumu kalni privātajā pastkastītē ir tikai daži no iespējamajiem scenārijiem.

Juridiskās adreses funkcijas – vai e-adrese var tās aizstāt? Aizstāvot fiziskās adreses nepieciešamību, juristi un valsts iestādes min vairākus būtiskus argumentus. Juridiskā adrese pilda svarīgas funkcijas, kuras e-adrese šobrīd pilnībā nespēj aizstāt.

Civiltiesiskie strīdi: Saskaņā ar Civilprocesa likumu, prasība pret juridisku personu tiek celta tiesā pēc tās juridiskās adreses. Šī adrese kalpo kā oficiāls punkts dokumentu piegādei tiesvedības procesā starp privātpersonām, nodrošinot, ka uzņēmums tiek informēts par uzsāktu tiesas procesu.
Kreditoru intereses: Kreditoriem, tostarp piegādātājiem un klientiem, ir nepieciešama skaidra un pārbaudāma adrese, lai varētu risināt parādsaistību jautājumus un nepieciešamības gadījumā vērsties pret uzņēmumu.
Uzraudzības iestāžu darbs: Dažādām valsts iestādēm (piemēram, Valsts ieņēmumu dienestam, Patērētāju tiesību aizsardzības centram) var būt nepieciešams veikt pārbaudes vai izmeklēšanas uzņēmuma faktiskajā darbības vietā. Juridiskā adrese kalpo kā starta punkts šādām darbībām, pat ja saimnieciskā darbība notiek citur.
Aizsardzība pret fiktīviem uzņēmumiem: Prasība pēc reālas, pārbaudāmas adreses, kurā uzņēmuma valde apliecina tiesisku pamatu atrasties, kalpo kā viens no filtriem cīņā pret "čaulas" veidojumiem, kas tiek radīti nelikumīgām darbībām.

Vai risinājums ir kompromiss? Igaunijas pieredze un virtuālie biroji. Pilnīga atteikšanās no fiziskās adreses varētu radīt juridiskus izaicinājumus, taču pašreizējā sistēma acīmredzami rada neērtības un riskus. Iespējams, risinājums meklējams starp abām galējībām.

Igaunija, kas bieži tiek minēta kā digitālās pārvaldības paraugs, joprojām pieprasa uzņēmumiem reģistrēt fizisku adresi. Tomēr tur plaši izplatīts un akceptēts risinājums ir "virtuālā biroja" jeb juridiskās adreses nomas pakalpojums. Šie pakalpojumu sniedzēji nodrošina uzņēmumam oficiālu adresi prestižā biroju ēkā, apkalpo ienākošo korespondenci un pārsūta to uzņēmējam elektroniski. Līdzīgi pakalpojumi ir pieejami arī Latvijā.

Šis modelis piedāvā vairākas priekšrocības:

Privātuma aizsardzība: Uzņēmēja mājas adrese neparādās publiskajos reģistros.
Profesionāls tēls: Juridiskā adrese solīdā biroju centrā rada uzticamāku iespaidu nekā adrese daudzdzīvokļu namā.
Sasniedzamība: Tiek nodrošināta pasta sūtījumu saņemšana un apstrāde, izpildot likuma prasību par sasniedzamību.

Laiks diskusijai par Komerclikuma modernizāciju. Lai gan virtuālie biroji ir praktisks risinājums, tas ir maksas pakalpojums, kas uzliek papildu finansiālo slogu, īpaši jaunizveidotiem uzņēmumiem. Tāpēc diskusija par Komerclikuma normu pārskatīšanu ir neizbēgama.

Būtu jāizvērtē iespēja ieviest duālu sistēmu, kurā uzņēmējs varētu izvēlēties:

Reģistrēt tradicionālo fizisko adresi , kā tas notiek pašlaik.
Kā juridisko adresi norādīt tikai e-adresi , ja uzņēmums var pierādīt, ka tam nav nepieciešama fiziska saimnieciskās darbības vieta. Šādā gadījumā būtu jārada mehānisms, kā nodrošināt dokumentu piegādi civiltiesiskos strīdos, iespējams, to pašu e-adresi padarot par oficiālu saziņas kanālu arī ar privātpersonām tiesvedības ietvaros.

Valdība jau ir spērusi soli pretim birokrātijas mazināšanai, atceļot prasību Uzņēmumu reģistrā iesniegt nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanu, aizstājot to ar valdes locekļa apliecinājumu. Nākamajam solim vajadzētu būt drosmīgai diskusijai par fiziskās adreses lomu 21. gadsimta digitālajā ekonomikā. E-adreses ieviešana ir bijis milzīgs solis pareizajā virzienā. Tagad ir laiks saskaņot ar to arī pārējo likumdošanu, padarot uzņējdarbības vidi Latvijā vēl pievilcīgāku, modernāku un, kas nav mazsvarīgi, – privātāku.

Ārkārtējā situācija lauksaimniecībā: Juridiskais ceļvedis līgumsaistību izpildei un nepārvaramas varas piemērošanai

Wed, 06 Aug 2025 06:36:15 GMT

I. Ievads: Dabas stihija un tās ietekme uz Jūsu biznesa saistībām. 2025. gada 5. augustā Latvijas valdība izsludināja ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā valsts teritorijā līdz 4. novembrim. Lēmums pieņemts, reaģējot uz ilgstošām un postošām lietavām, kas izraisījušas plašu ražas iznīcināšanu un milzīgus finansiālos zaudējumus.

Šo notikumu rezultātā daudzi uzņēmēji saskaras ar jautājumu par savu līgumsaistību spēkā esamību. Vai ir iespējams likumīgi atlikt piegādes vai pat pilnībā atbrīvoties no saistībām, neciešot no līgumsodiem?

Šī analīze skaidro valdības lēmuma juridiskās sekas un nepārvaramas varas (force majeure) piemērošanu. Valdības lēmums ir spēcīgs juridisks instruments, kas atvieglo pierādīšanas procesu, jo tas oficiāli atzīst krīzes esamību valsts mērogā. Tas sniedz cietušajiem uzņēmējiem juridisku atskaites punktu sarunās ar līgumpartneriem un tiesā.

II. Valdības lēmums: Spēcīgs arguments, bet ne automātiska brīvbiļete

Valdības rīkojums par ārkārtējo situāciju automātiski neatceļ privātus komerclīgumus un nav uzskatāms par "brīvbiļeti" saistību ignorēšanai.

Tomēr tas kalpo kā spēcīgs un oficiāls pierādījums, ka ir iestājies notikums, kas potenciāli atbilst nepārvaramas varas kritērijiem. Līdz ar to strīda fokuss pārvietojas no jautājuma "Vai bija katastrofa?" uz jautājumu "Kā šī katastrofa ietekmēja Jūsu spēju izpildīt konkrētu līgumu?".

Tas nozīmē, ka Jums joprojām ir jāpierāda tieša cēloņsakarība starp krīzi un nespēju izpildīt savas saistības. Valdības lēmums ir arī spēcīgs arguments sarunās ar partneriem, lai panāktu vienošanos par līguma grozīšanu, neuzsākot formālu force majeure procesu.

III. Nepārvarama vara (Force Majeure) Latvijas tiesībās: Četri pīlāri Jūsu aizsardzībai. Latvijas Civillikums nesniedz skaidru nepārvaramas varas definīciju, tāpēc tās piemērošanas kritēriji ir izveidojušies tiesu praksē. Lai sekmīgi atsauktos uz nepārvaramu varu, pusei jāpierāda četri galvenie kritēriji:

Notikums ir ārpus kontroles: Dabas stihija, piemēram, plūdi, ir notikums, ko puse nevar kontrolēt. Valdības lēmums to apstiprina.
Notikums nebija paredzams: Jāpierāda, ka līguma slēgšanas brīdī notikuma katastrofālais mērogs nebija paredzams.
Sekas nebija novēršamas: Jāpierāda, ka tika veikti visi saprātīgie pasākumi, lai mazinātu sekas (piemēram, mēģinājumi nosusināt laukus), taču tas nebija iespējams.
Tieša cēloņsakarība: Jāpierāda tieša saikne starp dabas stihiju un nespēju izpildīt konkrētu saistību. Vispārēja finansiālās situācijas pasliktināšanās nav pietiekams iemesls.

Tikai visu četru kritēriju vienlaicīga izpilde un spēja to pierādīt dos tiesisku pamatu atsaukties uz nepārvaramu varu.

IV. Praktiskā rokasgrāmata: Soļi, kas jāveic nekavējoties. Krīzes situācijā izšķiroša ir ātra un pārdomāta rīcība. Ieteicamie soļi:

1. Līgumu audits: Nekavējoties analizējiet savus līgumus. Pievērsiet uzmanību nepārvaramas varas klauzulām, definīcijām un, īpaši svarīgi, paziņošanas termiņiem un formai. Termiņu nokavēšana var liegt tiesības atsaukties uz force majeure.

2. Pierādījumu vākšana: Sistemātiski vāciet pierādījumus: datētas fotogrāfijas un video ar applūdušajiem laukiem, meteoroloģiskos datus, ekspertu atzinumus, kā arī dokumentus, kas apliecina mēģinājumus novērst sekas.

3. Savlaicīga paziņošana: Formāli un rakstiski (vēlams ar ierakstītu vēstuli) informējiet līgumpartneri par situāciju, atsaucoties uz nepārvaramu varu un paskaidrojot, kā tā ietekmē saistību izpildi. Dariet to līgumā noteiktajā termiņā.

V. Iespējamās sekas un riski: Divas medaļas puses. Atsaukšanās uz nepārvaramu varu ir nopietns juridisks solis ar divējādām sekām.

Sekmīga rezultāta gadījumā:

Atbrīvošana no atbildības: Jūs tiekat atbrīvots no līgumsodiem un zaudējumu atlīdzības.
Saistību apturēšana: Līguma izpilde tiek apturēta, kamēr pastāv force majeure apstākļi.
Līguma izbeigšana: Ja saistību izpilde kļūst neiespējama pavisam, līgumu var izbeigt.

Nepamatotas atsaukšanās riski: Ja Jūsu arguments tiek noraidīts, Jūs tiksiet atzīts par līgumpārkāpēju. Sekas ir bargas:

Pilna zaudējumu atlīdzība partnerim.
Līgumsodu un procentu samaksa.
Tiesāšanās izdevumu segšana.
Būtisks reputācijas risks, kas var apgrūtināt sadarbību nākotnē.

VI. Alternatīvi risinājumi: Kad nepārvarama vara nav vienīgā izeja. Nepārvarama vara ir konfrontējošs solis. Pirms tam ir vērts apsvērt uz sadarbību vērstus risinājumus.

1. Līguma grozīšana, atsaucoties uz "apstākļu maiņu": Komerclikums paredz, ka, ja saistību izpilde kļuvusi pārmērīgi apgrūtinoša neparedzamu apstākļu maiņas dēļ, pusēm ir pienākums uzsākt sarunas par līguma grozīšanu. Šis ir mazāk radikāls solis, kas vērsts uz vienošanās panākšanu (piemēram, termiņu pagarināšanu, cenas korekciju).

2. Stratēģiska rīcības hierarhija: Ieteicamā rīcība ir daudzslāņaina:

Sāciet ar neformālu komunikāciju ar partneriem.
Ja nepieciešams, aiciniet uz formālām sarunām par līguma grozīšanu.
Paralēli izmantojiet valsts piedāvātos atbalsta mehānismus (nodokļu atvieglojumi, sarunas ar bankām).
Atsaucieties uz nepārvaramu varu tikai kā pēdējo līdzekli, ja sarunas ir bijušas neveiksmīgas.

VII. Noslēgums: Stratēģiskie ieteikumi proaktīvai rīcībai. Valdības lēmums par ārkārtējo situāciju ir spēcīgs juridisks signāls, bet ne universāla panaceja. Galvenie secinājumi:

Valdības lēmums ir spēcīgs pierādījums, bet neatbrīvo no pienākuma pierādīt tiešu cēloņsakarību.
Izšķiroša ir proaktīva rīcība: līgumu audits, pierādījumu vākšana, savlaicīga komunikācija.
Atsaukšanās uz nepārvaramu varu ir riskanta un jāveic tikai pēc rūpīgas juridiskās analīzes.
Pastāv mazāk konfrontējoši risinājumi, piemēram, sarunas par līguma grozīšanu.

Stratēģiskie ieteikumi:

Tūlītējai rīcībai: Krīzes skartajiem uzņēmumiem nekavējoties jāveic aprakstītie soļi – auditēt līgumus, vākt pierādījumus un konsultēties ar advokātu.
Nākotnes nodrošināšanai: Visiem uzņēmumiem ieteicams pārskatīt savu līgumu nepārvaramas varas klauzulas, lai tās būtu skaidras, detalizētas un pielāgotas nozares riskiem. Ieguldījums kvalitatīvā līgumā ir labākā apdrošināšana nākotnes krīzēm.

Jaunie alkohola tirdzniecības ierobežojumi: juridiskā analīze par samērīgumu un neparedzētām sekām

Fri, 01 Aug 2025 06:28:03 GMT

No šodienas Latvijā stājas spēkā grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas būtiski saīsinās alkohola tirdzniecības laiku veikalos. Lai gan likumdevēja mērķis – sabiedrības veselības aizsardzība – ir leģitīms, ir nepieciešams veikt padziļinātu juridisko analīzi par to, vai izvēlētie līdzekļi ir samērīgi un atbilstoši Latvijas tiesiskajai un ekonomiskajai realitātei. Šī analīze liecina, ka jaunie ierobežojumi varētu neatbilst samērīguma principam un radīt sekas, kas ir pretrunā ar to sākotnējo mērķi.

Samērīguma Princips: Vai Mērķis Attaisno Līdzekļus? Viens no fundamentāliem tiesību principiem, kas nostiprināts gan Latvijas, gan Eiropas Savienības tiesībās, ir samērīguma princips. Tas nosaka, ka jebkuram ierobežojumam, ko valsts uzliek indivīda tiesībām (šajā gadījumā – uzņēmējdarbības brīvībai), ir jābūt:

Piemērotam leģitīmā mērķa sasniegšanai.
Nepieciešamam – nedrīkst pastāvēt citi, mazāk ierobežojoši līdzekļi mērķa sasniegšanai.
Atbilstošam (samērīgam šaurākā nozīmē) – ierobežojuma radītais kaitējums nedrīkst būt lielāks par sabiedrības iegūto labumu.

Analizējot jaunos grozījumus caur šo prizmu, rodas nopietnas šaubas par to atbilstību visiem trim kritērijiem.

1. Vai ierobežojumi ir piemēroti mērķa sasniegšanai? Starptautiskā pieredze liecina, ka tirdzniecības laika ierobežošana ne vienmēr noved pie kopējā alkohola patēriņa samazināšanās.

Lietuvas piemērs: Pēc līdzīgu ierobežojumu ieviešanas 2018. gadā, pētījumi konstatēja, ka, lai gan samazinājās neatliekamās palīdzības izsaukumu skaits saistībā ar saindēšanos ar alkoholu vīriešiem, kopējais izsaukumu skaits un ar traumām saistīto izsaukumu skaits nesamazinājās. Turklāt tika novērota patēriņa pārcelšanās uz mazāk kontrolētām vidēm, piemēram, bāriem un pat darba vietām. Tas liecina, ka patērētāji pielāgojas, mainot savus ieradumus, nevis būtiski samazinot patēriņu.
Somijas piemērs: Somija 2018. gadā rīkojās pretēji – liberalizēja likumu, atļaujot pārtikas veikalos tirgot stiprākus dzērienus. Rezultātā kopējais alkohola patēriņš valstī nepieauga, jo patērētāji vienkārši pārgāja no viena legāla iepirkšanās kanāla (valsts monopola) uz citu (pārtikas veikaliem).

Šie piemēri apšauba pieņēmumu, ka legālās pieejamības ierobežošana automātiski noved pie patēriņa samazināšanās. Līdz ar to likuma grozījumu piemērotība izvirzītā mērķa sasniegšanai ir juridiski apšaubāma.

2. Vai pastāv mazāk ierobežojoši līdzekļi? Likumdevējam ir pienākums izvēlēties līdzekli, kas vismazāk ierobežo indivīda tiesības. Šajā gadījumā pastāv alternatīvas, kas būtu vērstas uz problēmas cēloni, nevis tikai uz sekām, un kas mazāk skartu legālo uzņēmējdarbību. Galvenā problēma Latvijā ir apjomīgā ēnu ekonomika.

Latvijas ēnu ekonomikas mērogs: Saskaņā ar pētījumiem, ēnu ekonomika Latvijā sasniedz 21,4% no IKP, bet mazumtirdzniecības nozarē šis rādītājs ir vēl augstāks – 26,2%. 2018. gada pētījums atklāja, ka 28% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka pērk nelegālu alkoholu.
Alternatīva rīcība: Tā vietā, lai ierobežotu legālos, nodokļus maksājošos uzņēmumus, valstij būtu jākoncentrē savi tiesiskie un administratīvie resursi uz nelegālā tirgus apkarošanu. Cīņa ar kontrabandu, viltotu preču tirdzniecību un nelegālu ražošanu būtu daudz mērķtiecīgāks un mazāk ierobežojošs līdzeklis sabiedrības veselības aizsardzībai. Tā kā pastāv efektīvākas un mazāk ierobežojošas alternatīvas, jauno grozījumu nepieciešamība ir juridiski vāji pamatota.

3. Vai ieguvumi atsver zaudējumus? Šis ir kritiskākais samērīguma aspekts. Jaunie ierobežojumi rada paredzamu un būtisku kaitējumu, kas varētu pārsniegt apšaubāmos ieguvumus.

Ekonomiskais kaitējums: Ierobežojumi tieši samazinās legālo uzņēmumu ienākumus un valsts nodokļu ieņēmumus. Pieredze Grieķijā un Beļģijā rāda, ka pārmērīgi nodokļi un ierobežojumi var novest pie legālā tirgus sabrukuma un pat pie valsts ieņēmumu samazināšanās.
Ēnu ekonomikas stimulēšana: Vislielākais risks ir nelegālā tirgus veicināšana. Ierobežojot legālo kanālu, valsts faktiski rada labvēlīgākus apstākļus noziedzīgiem operatoriem. Tas ne tikai mazina nodokļu ieņēmumus, bet arī rada jaunus, daudz bīstamākus riskus sabiedrības veselībai.
Jauni sabiedrības veselības apdraudējumi: Nelegālais alkohols ir nekontrolēts un bieži satur dzīvībai bīstamas vielas, piemēram, metanolu. Masveida saindēšanās gadījums Čehijā, kurā gāja bojā vairāk nekā 50 cilvēku, ir traģisks piemērs tam, kādas sekas var būt plaukstošam melnajam tirgum.

Paradoksāli, bet likums, kura mērķis ir aizsargāt sabiedrības veselību, var novest pie pretēja rezultāta – pārvaldāmu risku aizstāšanas ar katastrofāliem un nekontrolējamiem riskiem. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka ierobežojumu radītais kaitējums pārsniedz potenciālos ieguvumus.

Tiesiskās Paļāvības Princips. Papildus samērīgumam, jaunie ierobežojumi skar arī tiesiskās paļāvības principu. Uzņēmēji, īpaši mazie un vidējie komersanti, ir veikuši investīcijas un plānojuši savu darbību, paļaujoties uz pastāvošo tiesisko regulējumu. Pēkšņas, nepietiekami pamatotas izmaiņas grauj uzņēmējdarbības vidi un soda tos, kuri ir darbojušies likuma ietvaros.

Secinājums - nepieciešama pārdomātāka politika. No juridiskā viedokļa, jaunie alkohola tirdzniecības laika ierobežojumi rada nopietnas bažas par to atbilstību samērīguma un tiesiskās paļāvības principiem. Tie ir balstīti uz apšaubāma pieņēmuma, ka pieejamības ierobežošana automātiski samazina patēriņu, ignorējot starptautisko pieredzi un Latvijas specifisko problēmu – masīvo ēnu ekonomiku.

Tā vietā, lai ieviestu vispārējus aizliegumus, kas soda legālo biznesu un stimulē noziedzību, likumdevējam būtu jāizstrādā mērķtiecīga, uz pierādījumiem balstīta politika. Resursu novirzīšana efektīvai cīņai ar nelegālo tirgu, kā arī sabiedrības izglītošana un atkarību ārstēšanas programmu stiprināšana būtu juridiski pamatotāks un, visticamāk, daudz efektīvāks ceļš uz sabiedrības veselības mērķu sasniegšanu.

Pirms raksti, padomā: Kāpēc viss, ko uzticat ChatGPT, var tikt nodots policijai

Wed, 30 Jul 2025 05:56:45 GMT

Populārā mākslīgā intelekta (MI) tērzēšanas robota ChatGPT un citu līdzīgu rīku straujā izplatība ir radījusi jaunas iespējas, bet vienlaikus arī jaunus juridiskus un konfidencialitātes riskus. Daudzi lietotāji šos rīkus izmanto kā informācijas avotu un pat kā sarunu biedru, uzticot tiem sensitīvu informāciju. Tomēr ir būtiski saprast, ka saziņa ar ChatGPT nav konfidenciāla un to neaizsargā likums , atšķirībā no sarunām ar noteiktu profesiju pārstāvjiem. Šajā rakstā Zvērināta advokāta Laura Klagiša advokātu birojs skaidro, kāpēc šāda veida komunikācijai nepiemīt juridisks aizsardzības statuss.

Profesionālais noslēpums: likuma aizsargāta konfidencialitāte. Latvijas un Eiropas Savienības tiesību aktos ir nostiprināts princips par profesionālo noslēpumu, kas aizliedz noteiktu profesiju pārstāvjiem izpaust informāciju, ko tie ieguvuši, pildot savus amata pienākumus. Šī aizsardzība attiecas uz vairākām profesijām, kurās uzticēšanās ir attiecību pamatā:

Zvērināti advokāti: Advokatūras likums nosaka, ka viss, ko klients uzticējis advokātam, ir konfidenciāls. Šo informāciju nedrīkst izpaust bez klienta piekrišanas, un to nevar pieprasīt pat tiesībsargājošās iestādes, izņemot īpaši likumā noteiktus gadījumus. Šo privilēģiju sauc par advokāta un klienta noslēpumu.
Ārsti un ārstniecības personas: Pacientu tiesību likums un citi normatīvie akti garantē pacienta datu konfidencialitāti. Informācija par pacienta veselības stāvokli, diagnozi un ārstēšanu ir stingri aizsargāta.
Psihologi un psihoterapeiti: Līdzīgi kā medicīnas jomā, arī psihologu un psihoterapeitu darbu regulē profesionālās ētikas kodeksi un likumi, kas uzliek par pienākumu saglabāt klienta informācijas konfidencialitāti.
Garīdznieki: Daudzās jurisdikcijās, ieskaitot Latviju, pastāv grēksūdzes noslēpums. Informācija, kas atklāta garīdzniekam konfesionālā kontekstā, ir neaizskarama.
Citi profesionāļi: Atkarībā no jurisdikcijas, līdzīga aizsardzība var attiekties arī uz notāriem, revidentiem, sociālajiem darbiniekiem un žurnālistiem (attiecībā uz informācijas avotiem).

Šo privilēģiju mērķis ir nodrošināt, ka personas var brīvi un atklāti komunicēt ar šiem profesionāļiem, nebaidoties, ka viņu teiktais tiks izmantots pret viņiem. Likums atzīst šo attiecību sabiedrisko nozīmīgumu un tādēļ piešķir tām īpašu aizsardzību.

ChatGPT un konfidencialitātes ilūzija. Pretēji iepriekš minētajam, sarunai ar mākslīgā intelekta robotu, piemēram, ChatGPT, nepiemīt nekāda juridiska aizsardzība . Šo sarunu saturs nav uzskatāms par profesionālo noslēpumu. Galvenie iemesli tam ir šādi:

ChatGPT nav juridiska persona ar profesionālo statusu. MI rīks ir produkts, ko izstrādājis un uztur tehnoloģiju uzņēmums (OpenAI). Starp lietotāju un uzņēmumu pastāv pakalpojuma sniegšanas attiecības, ko regulē lietošanas noteikumi (Terms of Service) un privātuma politika (Privacy Policy), nevis speciāls likums par profesionālo noslēpumu.
Lietošanas noteikumi paredz datu izmantošanu. Piekrītot ChatGPT lietošanas noteikumiem, lietotājs faktiski atļauj uzņēmumam OpenAI apstrādāt un analizēt ievadīto informāciju. Lai gan OpenAI ir ieviesis zināmas privātuma kontroles, uzņēmums patur tiesības izmantot sarunu datus savu modeļu apmācībai un pakalpojumu uzlabošanai.
Dati netiek šifrēti "no gala līdz galam" kā privātai saziņai. Atšķirībā no drošām saziņas lietotnēm, kurās tiek izmantota end-to-end šifrēšana, sarunas ar ChatGPT ir pieejamas pakalpojuma sniedzējam.

Pienākums nodot datus tiesībsargājošajām iestādēm

Vissvarīgākais aspekts, kas jāņem vērā, ir tas, ka tehnoloģiju uzņēmumiem, tāpat kā jebkuram citam uzņēmumam, ir pienākums pakļauties spēkā esošajiem likumiem un varas iestāžu prasībām. Ja OpenAI saņemtu juridiski pamatotu pieprasījumu no tiesībsargājošajām iestādēm (piemēram, policijas vai prokuratūras) izmeklēšanas ietvaros, uzņēmumam būtu juridisks pienākums nodot visu pieprasīto informāciju, ieskaitot pilnu lietotāja sarunu saturu ar ChatGPT.

Šāds pieprasījums var tikt izdots saistībā ar jebkuru kriminālizmeklēšanu, piemēram, ja pastāv aizdomas par krāpšanu, naida runu, terorisma plānošanu vai jebkuru citu noziedzīgu nodarījumu. Atšķirībā no advokāta, kurš atsauktos uz profesionālo noslēpumu, lai aizsargātu klientu, OpenAI nebūtu juridiska pamata atteikties no šādas informācijas sniegšanas.

Secinājums: domājiet, pirms rakstāt! Lai gan ChatGPT ir jaudīgs un noderīgs rīks, lietotājiem ir jābūt īpaši piesardzīgiem ar informāciju, ko viņi tajā ievada. Nekādā gadījumā neuzticiet MI rīkiem:

Personas datus;
Komercnoslēpumus vai uzņēmuma konfidenciālu informāciju;
Aprakstus par situācijām, kurām varētu būt juridiskas sekas;
Jebkādu citu sensitīvu informāciju, kuru jūs nevēlētos redzēt nonākam trešo pušu rokās.

Ja Jums ir nepieciešama konfidenciāla juridiska konsultācija, vērsieties pie kvalificēta zvērināta advokāta. Tikai saruna ar advokātu garantē likumā noteikto konfidencialitāti un aizsardzību. Atcerieties – ChatGPT ir tehnoloģija, nevis uzticības persona.

Kriptovalūtu nodokļu labirints:

Tue, 29 Jul 2025 05:50:18 GMT

Kriptovalūtas no tehnoloģiju entuziastu hobija ir kļuvušas par nopietnu investīciju aktīvu, kas piesaista gan privātpersonu, gan uzņēmumu interesi. Tomēr līdz ar potenciālo peļņu nāk arī pienākumi pret valsti. Darījumu ar kriptoaktīviem nodokļu regulējums var šķist sarežģīts, īpaši ņemot vērā nesenās izmaiņas likumdošanā. Šajā rakstā skaidrosim svarīgākos aspektus, kas jāzina ikvienam kriptovalūtu turētājam Latvijā. Kapitāla pieauguma nodoklis un jaunā 25,5% likme. Galvenais nodoklis, kas attiecas uz privātpersonu darījumiem ar kriptovalūtām, ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no kapitāla pieauguma.

1. Kas ir apliekamais objekts? Ar nodokli apliekams ienākums jeb kapitāla pieaugums rodas brīdī, kad jūs atsavināt kriptoaktīvu un gūstat no tā peļņu. Atsavināšana notiek, kad jūs:

Pārdodat kriptovalūtu un pretī saņemat eiro vai citu fiat valūtu (piemēram, ASV dolārus vai EURO).
Izmantojat kriptovalūtu, lai norēķinātos par precēm vai pakalpojumiem.

Svarīgi! Kriptovalūtas maiņa pret citu kriptovalūtu (piemēram, Bitcoin maiņa pret Ethereum) netiek uzskatīta par ienākuma gūšanas brīdi. Šādā gadījumā nodokļa maksāšanas pienākums tiek atlikts līdz brīdim, kad jauniegūtais kriptoaktīvs tiek pārdots par fiat naudu.

2. Kā aprēķināt apliekamo ienākumu? Peļņu aprēķina pēc vienkāršas formulas – kapitāla pieaugums ir pārdošanas cena mīnus iegādes vērtība. Pārdošanas cena: Summa eiro, ko saņēmāt savā kontā. Iegādes vērtība: Summa eiro, par kādu kriptoaktīvu nopirkāt, ieskaitot ar iegādi saistītās komisijas maksas.

Piemērs: Jūs iegādājāties 0.1 Bitcoin par 4 000 eiro. Pēc kāda laika to pārdevāt par 6 500 eiro. Jūsu kapitāla pieaugums ir 2 500 eiro (6 500 - 4 000).

3. Jaunā nodokļa likme un samaksas kārtība

Sākot ar 2025. gada 1. janvāri, ienākumam no kapitāla pieauguma, tai skaitā no kriptoaktīviem, tiek piemērota 25,5% IIN likme (iepriekšējo 20% vietā). Mūsu piemērā nodokļa summa būtu: 2500 eiro×25,5%=637,50 eiro

4. Deklarēšana un termiņi . Deklarēšanas kārtība ir atkarīga no jūsu gūto ienākumu apjoma:

Ja kapitāla pieaugums ceturksnī PĀRSNIEDZ 1000 eiro: Deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma (veidlapa DK) Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir jāiesniedz līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam. Nodoklis jāsamaksā līdz tā paša mēneša 23. datumam.
Ja kapitāla pieaugums ceturksnī NEPĀRSNIEDZ 1000 eiro: Deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma par visu taksācijas gadu jāiesniedz līdz nākamā gada 15. janvārim. Nodoklis jāsamaksā līdz 23. janvārim.

5. Dokumentācijas nozīme un zaudējumu segšana . Jums ir pienākums uzglabāt visus dokumentus, kas pierāda kriptoaktīvu iegādes un atsavināšanas darījumus (bankas kontu izdrukas, biržu darījumu apstiprinājumus, "screenshotus" u.c.) vismaz piecus gadus. Bez iegādes vērtību apliecinošiem dokumentiem VID var piemērot nodokli visai pārdošanas summai.

Noslēguma ieteikumi. Kriptovalūtu nodokļu regulējums ir dinamisks. Ņemot vērā pieaugušo nodokļa likmi un VID pastiprināto uzmanību šai jomai, ir svarīgāk nekā jebkad agrāk:

Vienmēr dokumentējiet savus darījumus.
Savlaicīgi un pareizi aprēķiniet un deklarējiet ienākumus.

Ja jūtaties apmulsis darījumu uzskaitē vai nodokļu aprēķinos, īpaši, ja darījumu skaits ir liels, ir vērts konsultēties ar nodokļu advokātu. Profesionāls padoms var palīdzēt izvairīties no dārgām kļūdām un nodrošināt mierīgu prātu.

Digitālās izmeklēšanas jaunā ēra - izpratne par rīkiem, kas pārbauda jūsu datus

Mon, 28 Jul 2025 06:12:54 GMT

Mēs pagājušonedēļ rakstījām par tēmu “Ko VID jaunā superspiegošanas tehnoloģija "Cellebrite" nozīmē Jūsu privātumam un biznesam ?”. Raksts pieejams šeit - https://www.klagiss.lv/ko-vid-jauna-superspiegosanas-tehnologija-cellebrite-nozime-jusu-privatumam-un-biznesam .

Mūsdienu pasaulē praktiski katra mūsu darbība atstāj digitālu pēdu nospiedumu. Saziņa, komercija, sociālā dzīve – tas viss tiek glabāts mūsu datoros, viedtālruņos un mākoņkrātuvēs. Līdz ar to nav pārsteigums, ka tiesībaizsardzības iestādes, tostarp Valsts ieņēmumu dienests (VID), arvien aktīvāk izmanto specializētus rīkus, lai piekļūtu šai informācijai un analizētu to.

Šo tehnoloģiju iespējas ir milzīgas, un tās rada nopietnus jautājumus par privātuma neaizskaramību, datu drošību un tiesisko regulējumu, kas bieži nespēj iet kopsolī ar tehnoloģiju attīstību. Mūsu birojs ir sagatavojis apskatu par konkrētiem izmeklēšanas rīkiem, kurus izmanto iestādes visā pasaulē, lai sniegtu skaidrību par to, ko tie spēj un kādi ir ar tiem saistītie riski privātpersonām un uzņēmumiem.

Apskatīsim divu vadošo uzņēmumu – Cellebrite un Chainalysis – produktus, kas veido jaudīgu digitālās izmeklēšanas ekosistēmu.

1. Datoru analīzes rīki: piekļuve jūsu datora dvēselei. Datori – gan personīgie, gan darba – glabā milzīgu informācijas apjomu, sākot no e-pastiem un beidzot ar finanšu dokumentiem un interneta pārlūkošanas vēsturi.

“Cellebrite Inspector” ir visaptveroša datoru kriminālistikas programmatūra, kas paredzēta dziļai Windows un macOS datoros esošās informācijas analīzei. To izmanto, lai analizētu iepriekš izveidotu datora datu kopiju (diska attēlu).. Galvenās iespējas:

o Failu sistēmas analīze: Pēta visus failus un mapes, ieskaitot slēptos un sistēmas failus.

o Metadatu izgūšana: Analizē informāciju par failiem – kad fails izveidots, pēdējo reizi modificēts, ar kādu programmu utt.

o Lietotņu datu analīze: Spēj atšifrēt un parādīt datus no dažādām lietojumprogrammām: e-pasta klientiem, ziņapmaiņas programmām, interneta pārlūkiem (vēsture, saglabātās paroles, sīkfaili).

o Atmiņas analīze (RAM): Analizē datora operatīvās atmiņas (RAM) kopiju, lai atrastu informāciju, kas netiek glabāta cietajā diskā, piemēram, aktīvās paroles, atvērtos dokumentus un tīkla savienojumus.

o Izdzēsto datu atgūšana: Spēj daļēji vai pilnībā atgūt failus un informāciju, kas no datora ir izdzēsta.

o Šis rīks ļauj izmeklētājiem rekonstruēt praktiski visas lietotāja darbības datorā. Uzņēmumiem tas nozīmē risku, ka var tikt piekļūts komercnoslēpumiem, klientu datiem, grāmatvedības informācijai un iekšējai sarakstei.

“Cellebrite Digital Collector” ir specializēts datu savākšanas rīks, kas paredzēts informācijas iegūšanai no ieslēgta un strādājoša datora (gan Windows, gan Mac). Galvenās iespējas:

o Selektīva datu iegūšana: Atšķirībā no pilnas diska kopēšanas, šis rīks ļauj izmeklētājam uz vietas ātri iegūt tikai noteikta veida datus (piem., tikai interneta pārlūka vēsturi, dokumentus vai lietotāja profilus).

o Operatīvās atmiņas (RAM) kopēšana: Spēj nokopēt datora operatīvo atmiņu, lai vēlāk to analizētu ar "Inspector".

o Mākoņpakalpojumu datu iegūšana: Var iegūt no datora piekļuves atslēgas, lai piekļūtu ar lietotāja kontu saistītajiem mākoņpakalpojumiem, piemēram, Dropbox, Google Drive vai iCloud.

o Šis rīks ir paredzēts ātrai reaģēšanai un datu iegūšanai uz vietas. Tas nozīmē, ka izmeklēšanas darbību laikā informācija var tikt iegūta ne tikai no fiziskās ierīces, bet arī no jūsu mākoņkrātuvēm

2. Viedtālruņu analīzes rīki: jūsu dzīve zem mikroskopa. viedtālrunis ir mūsu digitālās dzīves centrs. Tajā ir mūsu komunikācija, fotogrāfijas, atrašanās vietas dati, veselības informācija un daudz kas cits.

“ Cellebrite Inseyets Pro online” un “Limited Unlock” ir Cellebrite vadošā platforma mobilo ierīču datu ieguvei un analīzei. Galvenās iespējas:

o Bloķēšanas apiešana: Spēj apiet vai atspējot dažāda veida ekrāna bloķēšanu (PIN kodi, paroles, rakstu zīmējumi) lielākajai daļai tirgū esošo iOS un Android ierīču.

o Dziļā datu ekstrakcija: Veic pilnu failu sistēmas un pat fizisko datu ekstrakciju, iegūstot ne tikai redzamos datus, bet arī sistēmas failus un izdzēsto informāciju, kas vēl nav pārrakstīta.

o Lietotņu datu atšifrēšana: Piekļūst un atšifrē datus no praktiski visām populārākajām lietotnēm: WhatsApp, Signal, Telegram sarakstēm, zvanu žurnāliem, kontaktpersonām, kalendāra ierakstiem, piezīmēm, saglabātām parolēm.

o Atrašanās vietas datu analīze: Rekonstruē lietotāja pārvietošanās vēsturi, analizējot Wi-Fi pieslēguma punktus, GPS datus no fotogrāfijām un lietotņu datiem.

o Šis ir visinvazīvākais rīks. Ja tiesībaizsardzības iestāde likumīgi iegūst jūsu tālruni, pastāv ļoti liela varbūtība, ka tiks piekļūts visai tajā esošajai informācijai, neatkarīgi no tā, vai tā ir šifrēta vai izdzēsta. Tas skar ne tikai jūs, bet arī visas personas, ar kurām esat komunicējis.

3. Publiskās telpas un kriptovalūtu izmeklēšana. Izmeklēšana neaprobežojas tikai ar fiziskām ierīcēm. Tā aptver arī publiski pieejamo informāciju internetā un darījumus ar virtuālajām valūtām.

“Cellebrite OSINT Smart Search Entry” nevis ielaužas sistēmās, bet gan automatizēti pārmeklē publiski pieejamo internetu, lai izveidotu personas vai uzņēmuma digitālo profilu. Galvenās iespējas:

o Datu apkopošana: Ievadot vienu datu vienību (e-pasta adresi, tālruņa numuru, segvārdu vai vārdu), rīks pārmeklē sociālos tīklus (Facebook, Instagram, LinkedIn u.c.), forumus, blogus un pat "tumšo tīmekli" (dark web), meklējot sakritības.

o Profilu sasaiste: Atrod dažādus sociālo tīklu profilus, kas pieder vienai personai, pat ja tajos izmantoti dažādi vārdi.

o Datu noplūžu pārbaude: Pārbauda, vai konkrētā e-pasta adrese vai parole ir parādījusies kādā no zināmajām datu noplūdēm, kas var atklāt senāk lietotas paroles vai citu informāciju.

o Pat informācija, kuru uzskatāt par privātu vai sen aizmirstu, var būt publiski pieejama un izmantojama, lai izveidotu par jums detalizētu profilu, atklājot jūsu intereses, sociālos sakarus un darbības internetā.

“Chainalysis Reactor ” ir viens no pasaulē vadošajiem blokķēdes analīzes rīkiem. To izstrādājis uzņēmums "Chainalysis", nevis "Cellebrite", taču tiesībaizsardzības iestādes to bieži izmanto kopā ar Cellebrite produktiem. Tas ir paredzēts darījumu izsekošanai ar kriptovalūtām (Bitcoin, Ethereum u.c.). Galvenās iespējas:

o Darījumu vizualizācija: Ļauj izmeklētājiem grafiski attēlot kriptovalūtu plūsmu no viena maka (adrese) uz citu.

o Deanonimizācija: Lai gan blokķēde bieži tiek uzskatīta par anonīmu, "Reactor" sasaista anonīmās maku adreses ar kriptovalūtu biržām, maksājumu apstrādātājiem, nelegālo preču tirdzniecības vietām un pat zināmām personām.

o Riska novērtēšana: Automātiski piešķir riska pakāpi konkrētiem makiem, identificējot saistību ar noziedzīgām darbībām, piemēram, naudas atmazgāšanu, krāpniecību vai sankciju apiešanu.

o Uzskats, ka kriptovalūtas nodrošina pilnīgu anonimitāti, ir mīts. Ar šādiem rīkiem iestādes var efektīvi izsekot līdzekļu izcelsmei un kustībai, kas ir īpaši svarīgi finanšu noziegumu, nodokļu nomaksas un naudas atmazgāšanas lietās.

Secinājumi un juridiskā aizsardzība. Aprakstīto rīku apvienojums veido ārkārtīgi spēcīgu izmeklēšanas arsenālu, kas ļauj iestādēm no dažādiem avotiem salikt kopā detalizētu puzli par personas vai uzņēmuma darbībām.

Galvenie juridiskie riski:

Tiesību apjoma pārsniegšana: Pastāv risks, ka, iegūstot piekļuvi visai ierīces atmiņai, izmeklētāji piekļūst arī datiem, kas neattiecas uz izmeklējamo lietu, tādējādi nesamērīgi aizskarot privātumu.
Likuma un tehnoloģiju atpalicība: Latvijas Kriminālprocesa likums un citi normatīvie akti tika rakstīti laikmetā, kad šādas tehnoloģijas nebija iedomājamas. Tas rada "pelēkās zonas" par to, kādas darbības ir atļautas un kādi ir to veikšanas priekšnoteikumi.
Pierādījumu integritāte: Lai gan ražotāji apgalvo pretējo, vienmēr pastāv jautājums par to, vai datu iegūšanas process nevar ietekmēt vai sagrozīt pašus datus, un vai iegūtie pierādījumi ir pilnībā uzticami.

Kā rīkoties?

Ziniet savas tiesības: Jums ir tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Ierīču un datu kratīšanai ir nepieciešams tiesneša lēmums, kuram jābūt konkrētam un pamatotam.
Nekavējoties sazinieties ar advokātu: Ja pret Jums vai Jūsu uzņēmumu tiek veiktas izmeklēšanas darbības, kas saistītas ar digitālo datu pārbaudi, ir kritiski svarīgi nekavējoties meklēt kvalificētu juridisko palīdzību. Nedodiet piekrišanu datu apskatei un nesniedziet ierīču paroles bez konsultācijas ar advokātu.
Uzņēmumiem – ieviesiet politikas: Skaidri noteikumi par darba ierīču izmantošanu, datu glabāšanu un drošības protokoliem var palīdzēt mazināt riskus un aizsargāt uzņēmuma sensitīvo informāciju.

Nobeigumā vēlamies uzsvērt, ka mūsu rīcībā nav precīzas un publiski apstiprinātas informācijas par to, kādas konkrētas programmatūras versijas un komplektācijas Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir iepircis. Šis apskats ir veidots, pamatojoties uz publiski pieejamo informāciju par ražotāju piedāvātajiem risinājumiem, un tā mērķis ir parādīt, kādas tehnoloģiskās iespējas VID un citām tiesībaizsardzības iestādēm teorētiski ir pieejamas mūsdienu tirgū.

Mūsu birojs seko līdzi jaunākajām tendencēm digitālās izmeklēšanas jomā un ir gatavi sniegt juridisko palīdzību, lai aizstāvētu Jūsu tiesības šajā sarežģītajā un mainīgajā vidē

Ko VID jaunā superspiegošanas tehnoloģija "Cellebrite" nozīmē Jūsu privātumam un biznesam?

Fri, 25 Jul 2025 10:13:45 GMT

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paziņojums par ieceri izmantot modernu Izraēlas uzņēmuma "Cellebrite" izstrādātu programmatūru nodokļu nemaksātāju identificēšanai ir radījis plašu rezonansi sabiedrībā. Lai gan mērķis – cīņa ar ēnu ekonomiku – ir cēls, šādu tehnoloģiju pielietošana rada virkni nopietnu juridisku un praktisku risku gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Mūsu birojs ir veicis padziļinātu izpēti, lai jūs sagatavotu potenciālajiem izaicinājumiem.

Runa ir par "Cellebrite" – kompāniju, kas visā pasaulē pazīstama ar saviem digitālās izlūkošanas risinājumiem, kurus galvenokārt izmanto tiesībsargājošās iestādes noziegumu izmeklēšanā. Šī raksta mērķis ir apskatīt, kādas ir šīs sistēmas reālās spējas un kādi ir galvenie riski, ar kuriem var saskarties ikviens Latvijas iedzīvotājs un uzņēmējs.

Kam Spēj Piekļūt "Cellebrite" Sistēma? "Cellebrite" nav vienkārša programma. Tā ir jaudīga digitālās izmeklēšanas platforma, kas spēj veikt visaptverošu datu analīzi no dažādiem avotiem. Tās spējas ietver:

Datu ieguvi no fiziskām ierīcēm: Sistēma spēj iegūt datus no mobilajiem tālruņiem, datoriem, ārējiem cietajiem diskiem un citām datu uzglabāšanas ierīcēm. Tas ietver dzēstos ziņojumus, zvanu vēsturi, fotogrāfijas, dokumentus un aplikāciju datus, pat ja tie ir aizsargāti ar paroli vai šifrēti.
Sociālo mediju un interneta izpēti: Izmantojot tādus rīkus kā "Smart Search", platforma var automātiski apkopot un analizēt publiski pieejamu un atsevišķos gadījumos arī slēgtu informāciju no sociālajiem tīkliem (Facebook, Instagram, TikTok u.c.), interneta forumiem un citām vietnēm. Tā var veidot personu profilus, analizēt kontaktus un dzīvesveidu, meklējot neatbilstības starp deklarētajiem ienākumiem un reālo patēriņu.
Kriptovalūtu darījumu analīzi: Ar specializētu rīku "Crypto Tracer" palīdzību sistēma spēj analizēt blokķēdes darījumus. Tā var identificēt darījumu ķēdes, piesaistīt tās konkrētām personām vai biržām un novērtēt ar darījumiem saistītos riskus, tādējādi cenšoties deanonimizēt personas, kas izmanto kriptovalūtas.

Būtībā, šī tehnoloģija VID rokās nodotu instrumentu, kas ļautu izveidot detalizētu personas vai uzņēmuma digitālo portretu, analizējot praktiski visas pēdas, ko mēs atstājam digitālajā vidē.

Kā VID Varētu Izmantot Jauno Sistēmu Praksē? Lai saprastu, kā "Cellebrite" tipa sistēma varētu tikt integrēta VID darbā, ir svarīgi aplūkot visu nodokļu kontroles procesu kā ķēdi, kas sastāv no vairākiem posmiem. Šī tehnoloģija netiks izmantota "uz labu laimi" pret nejauši izvēlētiem nodokļu maksātājiem. Tās pielietojums, visticamāk, būs loģisks turpinājums jau esošajām datu analīzes metodēm. Lūk, iespējamais darbību algoritms čatros soļos:

1. Solis: riska analīze un mērķu atlase. VID jau šobrīd izmanto sarežģītas riska analīzes sistēmas, lai identificētu personas un uzņēmumus ar augstu nodokļu nenomaksas risku. Jaunā sistēma varētu šo procesu pacelt jaunā līmenī, automātiski "barojoties" no daudz plašāka datu apjoma:

Publiskie dati: Sistēma varētu sistemātiski uzraudzīt sludinājumu portālus (auto, nekustamie īpašumi), sociālos tīklus (Instagram, Facebook), meklējot neatbilstības starp personas publisko tēlu (dārgi ceļojumi, luksusa preces, piedāvātie pakalpojumi) un tās oficiāli deklarētajiem ienākumiem.
Trešo pušu dati: Apkopojot informāciju, ko VID jau saņem no bankām, tiešsaistes platformām un citām iestādēm, sistēma meklētu anomālijas – piemēram, regulārus ienākumus bankas kontā no neskaidra avota.
Iekšējie dati: Šie dati tiktu salīdzināti ar informāciju VID datubāzēs – iesniegtajām deklarācijām, nomaksātajiem nodokļiem, ziņām par darba vietām utt.

Rezultātā tiktu izveidots "sarkano karogu" saraksts – personas un uzņēmumi, kuru darbība prasa padziļinātu uzmanību.

2. Solis: digitālā profila izveide un sākotnējā izpēte. Kad mērķis ir identificēts, sistēma varētu tikt izmantota, lai izveidotu detalizētu digitālo profilu, vēl neķeroties pie personas privāto ierīču analīzes. Šajā fāzē tiktu apkopota un strukturēta visa pieejamā informācija, lai savāktu pietiekami daudz netiešu pierādījumu un pamatotu nepieciešamību uzsākt nopietnāku izmeklēšanu.

3. Solis: Pierādījumu Iegūšana (Kriminālprocesa Ietvaros). Šis ir solis, kurā "Cellebrite" jauda izpaužas vistiešākajā veidā, bet tas ir iespējams tikai un vienīgi kriminālprocesa ietvaros, kad VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde ir ieguvusi tiesneša sankciju kratīšanai un datu izņemšanai. Piemēram, ja tiek ierosināts kriminālprocess par algu maksāšanu "aploksnēs", ar tiesneša atļauju var tikt izņemts uzņēmuma vadītāja dators un tālrunis. Izmantojot "Cellebrite", izmeklētāji var iegūt visu informāciju – sarakstes, dzēstus failus, "melnās grāmatvedības" tabulas.

4. Solis: Datu analīze un pierādījumu sistematizēšana. Pēdējā fāzē sistēma palīdz izmeklētājam salikt kopā iegūtos puzles gabaliņus. Tā var vizuāli attēlot saikni starp "WhatsApp" ziņu, kurā apspriesta skaidras naudas nodošana, "Excel" failu ar neoficiālo algu sarakstu un kriptovalūtu darījumiem, kas noved pie līdzekļu legalizācijas, tādējādi izveidojot vienotu pierādījumu bāzi apsūdzības celšanai.

Juridiskie riski: starp nodokļu auditu un kriminālizmeklēšanu. galvenais juridiskais jautājums ir par to, uz kāda tiesiskā pamata vid varētu šādu rīku pielietot. šeit ir būtiski nošķirt divas procedūras:

Administratīvais process (nodokļu audits): Likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu" piešķir VID plašas tiesības pieprasīt informāciju un dokumentus nodokļu aprēķina pareizības pārbaudei. Tomēr šīs tiesības neparedz piespiedu datu izņemšanu no personas privātajām ierīcēm, veicot to forenzisko analīzi. Šāda rīcība būtu klajā pretrunā ar personas tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību. Eiropas Savienības Tiesa jau ir uzsvērusi, ka pat datu pieprasīšanai ir jābūt pamatotai ar konkrētu mērķi un jāievēro datu minimizēšanas princips saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (GDPR).
Kriminālprocess: Ja VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde ir uzsākusi kriminālprocesu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā, situācija mainās. Kriminālprocesa likums un Operatīvās darbības likums pieļauj daudz nopietnākas izmeklēšanas darbības, tostarp kratīšanu un datu izņemšanu no elektroniskām ierīcēm. Tomēr arī šajā gadījumā ir nepieciešams tiesneša lēmums un pamatotas aizdomas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Galvenais risks: Robežas starp šiem diviem procesiem var tikt izpludinātas, VID mēģinot pielietot kriminālprocesa metodes administratīvā procesa ietvaros. Tas radītu augstu risku, ka šādi iegūti pierādījumi tiesā tiktu atzīti par nepieļaujamiem.

Praktiskie Riski Iedzīvotājiem un Uzņēmumiem

Datu drošības un privātuma pārkāpumi: Datu noplūde no šādas sistēmas varētu radīt neaptveramu kaitējumu.
Kļūdainas interpretācijas risks: Automātiska datu analīze var novest pie kļūdainiem secinājumiem. Piemēram, internetā publicēta bilde ar dārgu automašīnu nenozīmē, ka persona to ir iegādājusies par nedeklarētiem līdzekļiem. Šādi "viltus pozitīvie" gadījumi var novest pie nepamatotām pārbaudēm un reputācijas graušanas.
Uzņēmējdarbības traucējumi: Ja VID uzsāk padziļinātu pārbaudi, izmantojot šādas metodes, tas var paralizēt uzņēmuma darbību, radot būtiskus finansiālus zaudējumus.
Tiesības uz aizstāvību: Personai var būt ļoti grūti aizstāvēties pret apsūdzībām, kas balstītas uz slepeni iegūtiem un ar sarežģītiem algoritmiem apstrādātiem datiem.

Vai Sistēma Spēj Izsekot Visu?

Apgalvojums, ka "Cellebrite" spēj izsekot visas komercdarbības internetā un sociālajos medijos, ir pārspīlēts. Tās efektivitāte ir atkarīga no atstātajām digitālajām pēdām. Slēgtas grupas, šifrētas saziņas aplikācijas (piemēram, Signal), ja tās nav piesaistītas ierīcei, kurai ir fiziska piekļuve, un pilnībā anonimizēti darījumi ar kriptovalūtām var radīt šķēršļus izmeklēšanai. Tomēr nedrīkst novērtēt par zemu sistēmas spēju atklāt vājos posmus.

Ieteikumi un Secinājumi

VID vēlme apkarot ēnu ekonomiku ir saprotama, taču izvēlētajām metodēm ir jābūt samērīgām, tiesiskām un ar skaidri definētiem kontroles mehānismiem. Mūsu birojs iesaka:

Uzņēmumiem: Veikt iekšējo risku auditu, sakārtot grāmatvedību un nodrošināt, ka visi darījumi, it īpaši tie, kas saistīti ar digitālajiem aktīviem, ir caurspīdīgi un dokumentāli pamatoti.
Privātpersonām: Būt apdomīgiem ar informāciju, ko publicējat sociālajos tīklos. Pārdomājiet, vai jūsu digitālais tēls atbilst jūsu oficiālajiem ienākumiem.
Saskaroties ar pārbaudi: Nekavējoties sazinieties ar kvalificētu advokātu. Ir svarīgi no paša sākuma saprast jūsu tiesības, VID pilnvaru robežas un nepieļaut, ka pret jums tiek veiktas prettiesiskas darbības.

Sabiedrībai un likumdevējam ir jāuzsāk nopietna diskusija par to, kur mēs novelkam robežu starp nodokļu iekasēšanas interesēm un indivīda pamattiesībām uz privātumu digitālajā laikmetā. Pretējā gadījumā mēs riskējam nonākt situācijā, kurā prezumpcija "nevainīgs, kamēr nav pierādīts pretējais" tiek aizstāta ar "aizdomīgs, kamēr neesi pierādījis savu digitālo nevainību".

Šis raksts ir sagatavots informatīviem nolūkiem un nav uzskatāms par juridisku konsultāciju. Ja jums ir radušies jautājumi vai nepieciešama juridiskā palīdzība, lūdzam sazināties ar mūsu biroju.

Loterijas Biļete Makā: Vai Šis Mazais Prieks Var Sagandēt Jūsu Finansiālo Nākotni?

Thu, 24 Jul 2025 10:11:13 GMT

Daudziem Latvijas iedzīvotājiem "Superbingo" vai "Latloto" biļešu iegāde ir iknedēļas rituāls – neliels cerību stariņš un nevainīga izklaide. Tomēr šis, šķietami nekaitīgais, ieradums var pārvērsties par nopietnu šķērsli gan ceļā uz jaunu aizdevumu, gan veiksmīgai fiziskās personas maksātnespējas procesa pabeigšanai. Kredītiestādes, tiesa un maksātnespējas administratori šādus regulārus tēriņus arvien biežāk uztver kā azartspēļu pazīmi, kas liecina par neapdomīgu rīcību ar finansēm.

Šķiet, kas gan slikts var būt pāris eiro, kas katru nedēļu tiek atvēlēti loterijai? Problēma nav vienā atsevišķā pirkumā, bet gan regularitātē un kontekstā, kādā šie tēriņi tiek veikti. Finanšu un tieslietu eksperti brīdina, ka pat nelieli, bet sistemātiski loterijas tēriņi bankas konta izrakstā var radīt negatīvu priekšstatu par personas finanšu disciplīnu un spēju uzņemties atbildību.

Kredītvēsture Zem Loterijas Lupas. Lai gan Latvijas kredītiestādes un Kredītinformācijas Birojs (KIB) publiski nedetalizē savus kredītreitinga aprēķināšanas algoritmus līdz pēdējam sīkumam, to darbības pamatprincipi ir labi zināmi. Tiek vērtēta personas ienākumu stabilitāte, esošo saistību apjoms un, pats galvenais, maksājumu disciplīna un finanšu uzvedības modeļi.

Regulāri, pat nelieli, pārskaitījumi vai pirkumi ar karti "Latvijas Loto" tirdzniecības vietās vai internetā veido noteiktu tēriņu paternu. Kredītrisku analītiķim šāds ieradums var signalizēt vairākas lietas:

Neapdomīga rīcība ar naudu: Sistemātiska naudas tērēšana produktam ar teju niecīgu atdeves varbūtību liecina par neprasmi plānot budžetu un par prioritāti izvirzīt izklaidi, nevis uzkrājumu veidošanu vai parādu segšanu.
Paaugstināts riska profils: Kreditora acīs persona, kas regulāri "spēlē uz veiksmi", var šķist neprognozējama. Ja šodien tie ir daži eiro loterijai, vai rīt, saskaroties ar finansiālām grūtībām, šī persona neizvēlēsies citu, daudz riskantāku finanšu risinājumu, piemēram, ātro kredītu?
Slēptas problēmas: Lai gan loterija oficiāli nav tas pats, kas spēļu automāti kazino, tās pamatā ir azarta elements. Regulāri pirkumi var tikt interpretēti kā potenciālas atkarības pazīme, kas ir milzīgs "sarkanais karogs" jebkuram aizdevējam.

"Kreditors vērtē klienta kopējo finanšu ainu. Ja konta izrakstā redzams, ka paralēli tiek kavēti komunālie maksājumi, bet katru nedēļu atrodas nauda loterijas biļetēm, tas nepārprotami negatīvi ietekmēs lēmumu par kredīta piešķiršanu," skaidro nenosaukts finanšu konsultants.

Maksātnespēja: Kad Loterija Kļūst par Negodprātības Pierādījumu

Vēl daudz nopietnākas sekas regulārai loterijas biļešu iegādei var būt fiziskās personas maksātnespējas procesā. Šis process ir paredzēts, lai palīdzētu godprātīgam parādniekam atbrīvoties no parādu sloga, taču tas uzliek arī virkni pienākumu un ierobežojumu. Galvenais no tiem – rīkoties ar saviem līdzekļiem atbildīgi un primāri novirzīt tos kreditoru prasījumu segšanai.

Maksātnespējas likums un tiesu prakse skaidri norāda, ka parādnieka rīcība tiek rūpīgi uzraudzīta. Maksātnespējas administrators, un vēlāk arī tiesa, analizē visus personas tēriņus. Šajā kontekstā "Superbingo" vai "Latloto" pirkumi tiek uzskatīti par izdevumiem, kas nav primāri nepieciešami.

Tiesu praksē ir atzīts, ka parādniekam ir jāatturas no jebkādām darbībām, kas varētu samazināt kreditoriem atgūstamo līdzekļu apjomu. "Nesamērīgi izdevumi", piemēram, dārgi pirkumi vai ceļojumi, var būt pamats procesa izbeigšanai bez saistību dzēšanas. Arī regulāri loterijas tēriņi, lai arī mazāki apmērā, summējoties var tikt uzskatīti par šādu nesamērīgu rīcību.

Tiesas un administratori šādus pirkumus interpretē kā:

Negodprātīgu rīcību: Tērējot naudu azartspēļu rakstura izklaidēm, nevis novirzot to parādu segšanas plāna pildīšanai, parādnieks demonstrē necieņu pret saviem kreditoriem un maksātnespējas procesa mērķiem.
Apzinātu kreditoru interešu aizskaršanu: Katrs eiro, kas iztērēts loterijas biļetē, ir eiro, kas nav nonācis pie kreditoriem. Lai gan summa var šķist maza, princips ir būtisks.
Maksātnespējas cēloņu neatrisināšanu: Ja personas finansiālās problēmas daļēji ir radušās neapdomīgu tēriņu vai paļaušanās uz veiksmi dēļ, turpinot pirkt loterijas biļetes, tiek parādīts, ka uzvedības modelis nav mainījies. Tiesa var secināt, ka persona nav gatava atbildīgai finanšu dzīvei arī pēc procesa pabeigšanas.

Ir bijuši gadījumi, kad maksātnespējas administratori pieprasa parādniekiem paskaidrojumus par šādiem darījumiem bankas konta izdrukās. Ja persona nespēj pamatot šos tēriņus vai ja tie ir sistemātiski, tas var kļūt par nopietnu argumentu, lai tiesa lemtu par labu maksātnespējas procesa izbeigšanai, atstājot parādnieku ar visām viņa saistībām.

Secinājums ir viens – lai arī cik vilinoša šķistu iespēja ar vienu biļeti atrisināt visas finansiālās problēmas, realitātē regulāra paļaušanās uz veiksmi var radīt tieši pretēju efektu. Tā grauj uzticību kreditoru acīs, bojā kredītvēsturi un var liegt iespēju uz jaunu sākumu caur maksātnespējas procesu. Stabilas un paredzamas finanses, atbildīga plānošana un atteikšanās no liekiem, riskantiem tēriņiem ir daudz drošāks ceļš uz finansiālo labklājību nekā jebkura loterijas biļete.

Valmieras novada nekustamā īpašuma tirgus apskats 2025

Wed, 23 Jul 2025 07:50:53 GMT

Analīze un Tendences

Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs pārstāv savus klientus nekustamā īpašuma jautājumos un sniedz šādus pakalpojumus (par kuriem sīkāku informāciju Jūs varat iegūt mūsu tīmekļvietnē www.klagiss.lv ):

nekustamo īpašumu piemeklēšana investoriem;
klientu pārstāvība un konsultācijas nekustamā īpašuma pirkšanas, pārdošanas vai izīrēšanas jautājumos;
klientu pārstāvība tiesu izpildītāju un maksātnespējas administratoru rīkotajās nekustamo īpašumu izsolēs;
ar nekustamo īpašumu saistīto dokumentu sagatavošana (pirkuma līgumi, īres līgumi, celtniecības līgumi, iesniegumi utt.);
pārstāvība izpirkuma un pirmpirkuma tiesību realizācijas procesos;
konsultācijas nekustamo īpašumu apsaimniekošanas jautājumos;
konsultācijas nomas un īres maksas piedziņas jautājumos;
konsultācijas hipotēku, ķīlu un cita veida nodrošinājumu jautājumos;
nekustamā īpašuma un tā apgrūtinājumu padziļināta juridiskā izpēte;
servitūtu un reālnastu nodibināšana;
konsultācijas nekustamā īpašuma un kapitāla pieauguma nodokļu jautājumos.

Ņemot vērā minēto, Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs, izmantojot atvērtos valsts zemes dienesta datus, ir sagatavojis Valmieras novada nekustamā īpašuma tirgus apskatu, kas būs aktuāls ikvienam, kurš vēlas iegādāties vai pārdot nekustamo īpašumu Valmieras novad ā.

Kopsavilkums

Šis ziņojums sniedz detalizētu Valmieras novada nekustamā īpašuma tirgus analīzi, pamatojoties uz darījumu datiem no 2024. gada un 2025. gada sākuma. Analīze aptver dažādus īpašuma segmentus, tostarp dzīvokļus, privātmājas, apbūves zemi, lauksaimniecības un meža zemes, kā arī komercīpašumus. Pārskats atklāj skaidri strukturētu tirgu ar izteiktām atšķirībām starp Valmieras pilsētu kā reģionālo centru un apkārtējiem pagastiem.

Šī apskata pamatā ir izmantoti Valsts zemes dienesta atvērtie dati, kas sevī ietver informāciju par darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem, kas reģistrēti Valsts Vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā.

Galvenie secinājumi

Tirgus Stratifikācija: Valmieras novada nekustamā īpašuma tirgus ir izteikti divpolārs. Valmieras novada nekustamā īpašuma tirgū vienlaikus pastāv divas realitātes: viena, kurā notiek cīņa par moderniem un dārgiem īpašumiem, un otra, kurā galvenais ir atrast mājokli par iespējami zemāku cenu. Valmieras pilsētā koncentrējas augstākas vērtības un likviditātes darījumi, īpaši dzīvokļu un privātmāju segmentos. Savukārt apkārtējos pagastos dominē zemes darījumi, kur īpašuma vērtību primāri nosaka zemes platība un tās izmantošanas veids (lauksaimniecības vai meža zeme), nevis ēku stāvoklis.
Dzīvokļu Tirgus Dinamika: Valmieras pilsētas dzīvokļu tirgū galvenais vērtību virzošais faktors ir īpašuma tehniskais stāvoklis un renovācijas kvalitāte. Kvalitatīvi izremontēti dzīvokļi padomju laika ēkās sasniedz samērā augstu cenu līmeni (virs 1000 EUR/m²), norādot uz spēcīgu pieprasījumu pēc mājokļiem, kas ir gatavi tūlītējai dzīvošanai. Vienlaikus pastāv nozīmīgs zemas vērtības īpašumu segments, kas ietver neremontētus dzīvokļus un ar nominālu vērtību pārdotas nedzīvojamās telpas (noliktavas), kas jāanalizē atsevišķi.
Privātmāju un Apbūves Zemes Tirgus: Privātmāju tirgū cena ir cieši saistīta ar atrašanās vietu (pilsēta pret pagastiem) un īpašuma fizisko stāvokli. Pilsētā un tās tuvumā cenas ir stabili augstas. Apbūves zemes tirgus ir sadalīts augstākas vērtības zemesgabalos pilsētas robežās (cenas sasniedz līdz pat 18 EUR/m²) un ievērojami lētākos zemesgabalos ārpus pilsētas.
Lauksaimniecības un Meža Zemes Tirgus: Novada lauku teritorijās notiek aktīva liela mēroga zemes darījumu tirdzniecība, kas piesaista specifisku investoru loku. Dati liecina, ka aramzeme tiek vērtēta augstāk (vidēji 5500–6500 EUR/ha) nekā meža zeme (vidēji ap 4500 EUR/ha), atspoguļojot atšķirīgo ienesīguma potenciālu.
Investīciju Potenciāls: Analīze norāda uz vairākām investīciju iespējām. Starpība starp neremontēta un skaisti, kvalitatīvi izremontēta dzīvokļa cenu Valmierā ir ļoti liela. Tieši šī lielā cenu atšķirība padara šādu ieguldījumu par gudru un pamatotu ideju. Tāpat pastāv potenciāls vecāku, bet labi lokalizētu privātmāju modernizācijai. Lauksaimniecības un meža zemes tirgus piedāvā stabilas, ilgtermiņa investīciju iespējas ar skaidri definētiem vērtības kritērijiem.

Vispārējais Tirgus Raksturojums

Šī analīze balstās uz darījumu datu kopu, kas aptver nekustamā īpašuma objektus Valmieras novadā. Tā sniedz ieskatu tirgus aktivitātē, vērtību sadalījumā un galvenajās tendencēs, kas raksturo reģionu laika posmā no 2024. gada līdz 2025. gada sākumam.

Ģeogrāfiskais Aptvērums

Analīzes ģeogrāfiskais ietvars ir Valmieras novads tā administratīvajās robežās. Tas ietver gan Valmieras pilsētu, kas ir reģiona ekonomiskais un darījumu centrs, gan plašu lauku teritoriju, ko veido Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Jeru, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Matīšu, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagasti. Tāpat analīzē iekļautas novada pilsētas Mazsalaca, Rūjiena, Seda un Strenči, kas veido lokālus aktivitātes centrus ar savu specifisko tirgus dinamiku.

Darījumu Apjoms un Segmentācija

Analizētie dati atklāj daudzveidīgu un aktīvu tirgu. Darījumi ir segmentēti trīs galvenajās kategorijās, kas atspoguļo tirgus struktūru:

Dzīvokļu īpašumi un telpu grupas: Šis segments, kas primāri koncentrēts Valmieras pilsētā, veido lielu daļu no kopējā darījumu skaita. Tas ietver gan standarta dzīvokļus daudzdzīvokļu namos, gan nedzīvojamās telpas, piemēram, pagrabtelpas un noliktavas.

Zeme ar ēkām: Šī kategorija ietver privātmājas, lauku viensētas un komercobjektus ar tiem piekritīgo zemi. Šie darījumi ir izkliedēti gan pilsētā, gan novada pagastos, un to vērtība ir atkarīga no atrašanās vietas, ēku stāvokļa un zemes platības.

Neapbūvēta zeme: Šajā segmentā ietilpst gan apbūves gabali privātmāju celtniecībai, gan plaši lauksaimniecības un meža zemes masīvi. Šie darījumi galvenokārt notiek ārpus pilsētas un veido nozīmīgu tirgus daļu pēc kopējās vērtības un platības.

Ģeogrāfiskais Sadalījums

Datu analīze nepārprotami parāda Valmieras pilsētas dominējošo lomu. Lielākā daļa dzīvokļu darījumu un augstākās vērtības privātmāju un apbūves zemes darījumi ir koncentrēti pilsētas robežās.

Tas apstiprina Valmieru kā reģiona nekustamā īpašuma tirgus epicentru, kur pieprasījums un cenas ir visaugstākās. Ārpus pilsētas, plašajos novada pagastos, darījumu struktūra mainās – samazinās dzīvokļu un privātmāju darījumu īpatsvars, bet pieaug lauksaimniecības un meža zemes pārdošanas apjomi. Šī ģeogrāfiskā atšķirība ir pamatā tālākai tirgus segmentācijai un analīzei.

Dzīvokļu Tirgus Analīze

Dzīvokļu tirgus Valmieras novadā ir izteikti neviendabīgs, ar skaidru vērtību koncentrāciju Valmieras pilsētā un ievērojami zemākām cenu tendencēm apkārtējos pagastos un mazpilsētās. Galvenie faktori, kas nosaka dzīvokļa vērtību, ir tā atrašanās vieta, ēkas tips, tehniskais stāvoklis un platība.

Valmieras pilsētas dzīvokļu tirgus ir sadalāms vairākos cenu segmentos, kas tieši atspoguļo īpašuma kvalitāti un pieprasījumu.

Augstvērtīgais segments ietver gan jaunajos projektos esošus dzīvokļus, gan pilnībā renovētus dzīvokļus padomju laika ēkās. Šajā segmentā cenas par kvadrātmetru pārsniedz 1000 EUR. Piemēram, trīs istabu dzīvoklis ar platību 56,7 m² Gaujas ielā 9, kas atrodas 1977. gadā celtā paneļu ēkā, tika pārdots par 61 700 EUR jeb aptuveni 1088 EUR/m². Šī augstā cena, neskatoties uz ēkas vecumu, ir tieši saistīta ar īpašuma labo tehnisko stāvokli. Līdzīga tendence vērojama darījumā ar trīs istabu dzīvokli (61,7 m²) 1998. gadā celtā mājā Voldemāra Baloža ielā, kas pārdots par 64 900 EUR (1052 EUR/m²). Šie piemēri apliecina, ka tirgus ir gatavs maksāt būtisku “renovācijas prēmiju” par kvalitatīviem, mūsdienu prasībām atbilstošiem mājokļiem, padarot ēkas būvniecības gadu par sekundāru faktoru.

Vidējā cenu segmentā ietilpst dzīvokļi ar daļēju remontu vai labā tehniskā stāvoklī, bet bez kapitālieguldījumiem. Cenas šajā segmentā svārstās ap 900–1000 EUR/m². Kā piemēru var minēt divistabu dzīvokli (44,3 m²) Beātes ielā 5A, kas pārdots par 41 500 EUR (937 EUR/m²). Lai gan ēka celta 1962. gadā, tās nesenā renovācija (2022. gadā) un īpašuma labais stāvoklis nodrošina stabilu tirgus vērtību.

Zemākās cenas segments aptver neremontētus dzīvokļus, kas prasa ievērojamus ieguldījumus. Šeit cenas ir ievērojami zemākas. Piemēram, vienistabas dzīvoklis (28.9 m²) Diakonāta ielā 1 pārdots par 25 000 EUR (865 EUR/m²). Šis darījums raksturo sākuma līmeņa cenas mazākas platības dzīvokļiem vecākās ēkās.

Atsevišķi jāizdala nominālās vērtības darījumi , kas novērojami analizētajos datos. Vairāki darījumi par nedzīvojamām telpu grupām (lietošanas veida kods 1274 – “Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas” vai 1242 – “Garāžu ēkas”) ir reģistrēti ar simbolisku summu 50 EUR. Detalizētāka analīze parāda, ka šīs telpas atrodas pagrabstāvā (-1. stāvs) un, visticamāk, ir noliktavas vai palīgtelpas. Šādi darījumi neatspoguļo tirgus komerciālo vērtību, bet drīzāk ir juridisks process īpašumtiesību nostiprināšanai uz palīgtelpām. Tādēļ, veicot vidējo cenu aprēķinus, šie darījumi ir jāizslēdz, lai negūtu kļūdainu priekšstatu par komerctelpu tirgu.

Tabula 1: Valmieras pilsētas dzīvokļu darījumu salīdzinošā analīze

Ārpus Valmieras pilsētas dzīvokļu tirgus aina krasi mainās. Cenu līmenis ir ievērojami zemāks, un tirgus ir fragmentēts, veidojot atsevišķus mikro-tirgus katrā apdzīvotā vietā. Vērtību šeit nosaka nevis reģionālās, bet gan lokālās tendences – darba vietu pieejamība, infrastruktūra un iedzīvotāju skaits.

Piemēram, divistabu dzīvoklis (53,3 m²) Zilākalna pagastā pārdots par 7 250 EUR, kas veido tikai 136 EUR/m². Vēl zemāka cena fiksēta Sedā, kur trīsistabu dzīvoklis (70,5 m²) pārdots par 2 700 EUR jeb 38 EUR/m².

Šis dramatiskais cenu kritums, salīdzinot ar Valmieras pilsētu, kur vidējā cena pārsniedz 1000 EUR/m², norāda, ka Valmieras novada dzīvokļu tirgus nav viendabīgs. Katra mazpilsēta vai lielāks ciems funkcionē kā neatkarīga tirgus vienība, kuras vērtību nosaka vietējie sociālekonomiskie apstākļi. Investoriem un vērtētājiem ir kritiski svarīgi analizēt katru apdzīvoto vietu atsevišķi, nevis piemērot vispārīgus reģionālus koeficientus.

Privātmāju un Apbūves Zemes Tirgus

Privātmāju un tām paredzētās zemes tirgus Valmieras novadā demonstrē līdzīgu ģeogrāfisko polarizāciju kā dzīvokļu tirgus. Vērtība un darījumu specifika būtiski atšķiras starp Valmieras pilsētu un lauku teritorijām.

Valmieras pilsētā privātmāju cenas ir stabilas un salīdzinoši augstas, ko nosaka pieprasījums pēc kvalitatīvas dzīves telpas ar savu zemes gabalu pilsētas infrastruktūras tuvumā. Piemēram, darījums par īpašumu Liepu ielā 2A, kur 1962. gadā celta māja (112,4 m²) uz 1850 m² liela zemes gabala pārdota par 130 000 EUR, kalpo kā labs etalons labi uzturētam īpašumam pieprasītā rajonā. Cits piemērs ir īpašums Pārgaujas ielā 12, kas pārdots par 115 000 EUR. Šie darījumi raksturo tirgus segmentu, kurā pircēji meklē gatavus vai daļēji renovētus mājokļus ar zemes platību no 1000 līdz 2000 m².

Turpretim novada pagastos situācija ir krasi atšķirīga un segmentēta. No vienas puses, ir “dzīvesstila” īpašumi attīstītos ciemos netālu no Valmieras, piemēram, Brenguļu pagastā, kur neliela māja (67 m²) uz 537 m² zemes pārdota par 10 000 EUR. Šeit cenu daļēji veido ēkas un apkārtējās vides kvalitāte. No otras puses, pastāv attālu lauku viensētu tirgus, kur īpašuma vērtību gandrīz pilnībā nosaka zemes vērtība. Spilgts piemērs ir darījums Sēļu pagastā, kur īpašums ar dzīvojamo māju un 13 hektāriem zemes pārdots tikai par 3 000 EUR. Šādos gadījumos ēkām ir niecīga vai pat negatīva vērtība (demontāžas izmaksas), un darījums pēc būtības ir zemes tirdzniecība. Šī duālā daba prasa no tirgus dalībniekiem rūpīgu katra objekta individuālu izvērtēšanu.

Zemes Darījumi Apbūvei

Zemes gabali, kas paredzēti individuālajai dzīvojamajai apbūvei (nekustamā īpašuma lietošanas mērķa kods 0601), veido atsevišķu un dinamisku tirgus segmentu. Dati atklāj skaidru cenu hierarhiju atkarībā no atrašanās vietas.

Valmieras pilsētā cenas ir visaugstākās. Zemes gabals (1208 m²) Dakstiņu ielā pārdots par 22 200 EUR, kas veido cenu 18,38 EUR/m². Šīs cenas kalpo par orientieri attīstītājiem un privātpersonām, kas plāno būvniecību pilsētā.

Pilsētai pieguļošajos pagastos cenas ir zemākas, bet joprojām konkurētspējīgas. Piemēram, Kocēnu pagastā zemes gabals (1622 m²) pārdots par 15 000 EUR, sasniedzot cenu 9,25 EUR/m². Tas liecina, ka labi savienotās un attīstītās piepilsētas teritorijas spēj piesaistīt pircējus, kas meklē alternatīvu pilsētas apbūvei. Šī cenu gradācija sniedz skaidru priekšstatu par zemes vērtības sadalījumu reģionā un ļauj prognozēt attīstības virzienus.

Tabula 2: Privātmāju un apbūves zemes darījumu salīdzinājums

Lauksaimniecības un Meža Zemes Tirgus

Valmieras novada lauku teritorijās nozīmīgu ekonomisko aktivitāti veido darījumi ar lauksaimniecības un meža zemi. Šis tirgus segments piesaista gan vietējos lauksaimniekus un mežsaimniekus, gan lielākus institucionālos investorus, un darījumu vērtības ir tieši atkarīgas no zemes kvalitātes, platības un atrašanās vietas.

Meža zemes tirgus ir īpaši aktīvs. Analizējot darījumus, var novērot stabilu cenu līmeni. Piemēram, Jeru pagastā 35,87 hektāru liels meža īpašums tika pārdots par 161 000 EUR. Aprēķinot cenu par hektāru, iegūstam aptuveni 4488 EUR/ha. Cits liels darījums Ramatas pagastā, kur īpašumā ietilpa 93,5 hektāri meža, tika noslēgts par 251 180 EUR, kas arī norāda uz līdzīgu cenu diapazonu. Šie darījumi liecina par stabilu pieprasījumu pēc kvalitatīviem meža īpašumiem kā ilgtermiņa ieguldījumu.

Lauksaimniecības zemes tirgū cenas ir vēl augstākas, īpaši par augstvērtīgu aramzemi. Jeru pagastā 15,8 hektāru liels aramzemes gabals tika pārdots par 102 700 EUR, kas veido aptuveni 6500 EUR/ha. Nedaudz zemāka, bet joprojām augsta cena fiksēta Vaidavas pagastā, kur 4,83 hektāru aramzemes īpašums pārdots par 27 170 EUR jeb aptuveni 5625 EUR/ha.

Salīdzinot abus segmentus, ir redzams, ka produktīva, labi kopta aramzeme šajā reģionā tiek vērtēta augstāk nekā meža zeme. Vidējā cena par aramzemes hektāru svārstās no 5500 līdz 6500 EUR, kamēr meža zemes cena ir ap 4500 EUR/ha. Šī atšķirība atspoguļo dažādo ienākumu gūšanas potenciālu un investīciju ciklu – lauksaimniecība nodrošina regulārāku naudas plūsmu, kamēr mežsaimniecība ir ilgtermiņa ieguldījums ar ciklisku atdevi. Šī ir būtiska informācija investoriem, kas specializējas zemes īpašumu iegādē.

Komerciālo un Citu Objektu Tirgus

Komerciālo īpašumu tirgus Valmieras novadā saskaņā ar pieejamajiem datiem ir mazāk likvīds un vairāk specifisks nekā dzīvojamais fonds. Darījumi ir retāki un to vērtību nosaka ļoti konkrēti faktori, piemēram, objekta pielietojums, tehniskais stāvoklis un atrašanās vieta.

Nozīmīgs darījums fiksēts rūpnieciskās ražošanas segmentā Bērzaines pagastā, kur ražošanas ēku komplekss pārdots par 70 000 EUR. Šajā darījumā ietilpa piecas ēkas ar kopējo platību virs 2200 m², tostarp noliktavas un ražošanas cehi, kas celti laika posmā no 1950. līdz 2000. gadam. Zemā cena par kvadrātmetru atspoguļo gan ēku vecumu un nolietojumu, gan atrašanos ārpus pilsētas, kas norāda uz potenciālu attīstībai, ja pastāv dzīvotspējīgs biznesa plāns.

Lauksaimniecības infrastruktūras objektu tirgū darījumi notiek par vēl zemākām summām. Piemēram, lauksaimniecības nedzīvojamā ēka Naukšēnu pagastā pārdota par 2600 EUR, bet cits, lielāks lauksaimniecības komplekss turpat Naukšēnos, kas ietvēra vairākas kūtis un noliktavas ar kopējo platību virs 15 000 m², tika pārdots par 20 000 EUR. Šīs cenas liecina, ka vecu, specializētu lauksaimniecības ēku vērtība ir zema un bieži vien saistīta ar zemes vērtību, uz kuras tās atrodas.

Kā jau minēts iepriekš, ir svarīgi no komercīpašumu analīzes izslēgt darījumus ar nominālo vērtību 50 EUR par pagrabtelpām un noliktavām Valmieras pilsētā. Šie darījumi nav tirgus cenas indikators, bet gan administratīva īpašuma tiesību sakārtošana. Kopumā komerciālo īpašumu tirgus reģionā ir notikumu virzīts – darījumi notiek reti un ir atkarīgi no konkrēta pircēja vai pārdevēja vajadzībām, nevis no plaša, aktīva pieprasījuma.

Galvenās Tirgus Tendences

Balstoties uz veikto datu analīzi, ir iespējams identificēt vairākas noturīgas tendences Valmieras novada nekustamā īpašuma tirgū un formulēt stratēģiskas rekomendācijas tirgus dalībniekiem.

Atšķirības starp īpašumu tirgu pilsētā (Valmierā) un laukos (pārējā novadā) kļūst arvien lielākas. Dati nepārprotami apstiprina pieaugošu atšķirību starp Valmieras pilsētu un pārējo novada teritoriju. Pilsēta darbojas kā reģionālais gravitācijas centrs, koncentrējot lielāko daļu augstvērtīgo dzīvojamo un komerciālo darījumu. Ārpus pilsētas īpašumu vērtību arvien vairāk nosaka zeme, nevis ēkas, radot divus atšķirīgus tirgus ar atšķirīgu investoru profilu.

Renovācija, kā būtisks vērtības virzītājs: Dzīvokļu tirgū Valmieras pilsētā visizteiktākā tendence ir “renovācijas prēmija”. Kvalitatīvi atjaunoti un energoefektīvi mājokļi (ar zemu nolietojuma kategoriju) sasniedz cenas, kas ir līdzvērtīgas jaunajiem projektiem. Tas norāda, ka pircēji augstu vērtē gatavus risinājumus un ir gatavi par tiem maksāt, padarot veco fondu renovāciju par ekonomiski pamatotu investīciju stratēģiju.

Zeme kā primārais aktīvs lauku teritorijās: Novada pagastos, īpaši attālākās viensētās, darījuma cenu primāri veido zemes (lauksaimniecības vai meža) vērtība. Ēkas bieži vien ir otršķirīgs faktors ar minimālu ietekmi uz kopējo cenu, kas ir būtiski jāņem vērā, vērtējot šādus īpašumu.

Stratēģiskās rekomendācijas investoriem

Dzīvokļu tirgus: Ieteicams fokusēties uz neremontētu, bet strukturāli labu dzīvokļu iegādi labās lokācijās Valmieras pilsētā ar mērķi veikt kvalitatīvu renovāciju un tos pārdot. Dati apstiprina, ka šāda stratēģija var nodrošināt pozitīvu kapitāla atdevi.

Privātmāju tirgus: Potenciāls slēpjas vecāku, bet labi lokalizētu māju iegādē Valmierā to pilnīgai modernizācijai. Jaunu māju būvniecībai visperspektīvākās ir apbūves zemes pilsētas tuvumā vai labi savienotos pagastos, piemēram, Kocēnos, kur zemes cenas ir pieejamākas, bet pieprasījums saglabājas.

Zemes tirgus: Ilgtermiņa investoriem stabila un prognozējama tirgus niša ir augstas kvalitātes lauksaimniecības un meža zemes iegāde. Dati nodrošina skaidrus cenu orientierus abos segmentos. Attīstītājiem jākoncentrējas uz zonētām individuālās apbūves zemēm , kur ir pieejama vai plānota nepieciešamā infrastruktūra.

Stratēģiskās rekomendācijas vērtētājiem un analītiķiem

Ir kritiski svarīgi segmentēt Valmieras novada tirgu gan ģeogrāfiski (pilsēta pret pagastiem), gan pēc īpašuma tipa. Vienotu vērtēšanas rādītāju piemērošana visam reģionam radīs neprecīzus rezultātus.

Īpaša uzmanība jāpievērš ārpustirgus darījumu identifikācijai un izslēgšanai no salīdzināmo darījumu kopas. Tas īpaši attiecas uz nominālās vērtības darījumiem par palīgtelpām, kas var būtiski izkropļot vidējos cenu rādītājus.

Vērtējot lauku īpašumus, nepieciešams nodalīt zemes un ēku vērtības komponentes, jo daudzos gadījumos ēku vērtība var būt tuvu nullei vai pat negatīva.

Plānojat darījumu ar nekustamo īpašumu? Saņemiet profesionālu juridisko atbalstu.

Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs specializējas nekustamo īpašumu tiesībās, nodrošinot juridiski precīzu un drošu darījumu norisi. Mēs palīdzēsim Jums gan iegādāties, gan pārdot īpašumu, sniedzot augstākās kvalitātes konsultācijas. Sazinieties ar mums, lai pieteiktu konsultāciju.
E-pasts: info@i-advokats.lv , Tālrunis: +371 29470425 .

Kā Izvēlēties Uzticamu Sadarbības Partneri: Juridiskie Aspekti Ilgtermiņa Veiksmei

Tue, 22 Jul 2025 06:11:21 GMT

Jebkura uzņēmuma izaugsme ir cieši saistīta ar tā partneru tīklu. Izvēloties stratēģiski svarīgu piegādātāju, izplatītāju vai ārpakalpojumu sniedzēju, jūs veidojat attiecības, no kurām var būt atkarīga jūsu ražošanas nepārtrauktība, pakalpojumu kvalitāte un reputācija klientu acīs. Paļaušanās uz partneri, kas izrādās neuzticams, var radīt ne tikai finansiālus zaudējumus, bet arī apdraudēt jūsu pašu biznesa pamatus. Tādēļ rūpīga partnera izvērtēšana un juridiski korekta sadarbības ietvara izveide ir kritiski svarīga investīcija ilgtermiņa drošībā.

Advokātu biroja eksperti skaidro, kā soli pa solim pārbaudīt potenciālo sadarbības partneri un kā juridiski nospraust skaidras sadarbības robežas.

Pirmā Fāze: Potenciālā Partnera Uzticamības Pārbaude (Due Diligence)

Pirms uzsākt sarunas par līguma detaļām, ir jāveic pamatīgs "mājasdarbs", lai pārliecinātos par potenciālā partnera uzņēmuma stabilitāti un reputāciju. Šī izpēte ir jūsu pirmā aizsardzības līnija.

1. Reputācijas un Pieredzes Izpēte:

Darbība nozarē: Cik ilgi uzņēmums darbojas tirgū? Kāda ir tā reputācija nozarē? Aprunājieties ar citiem nozares pārstāvjiem.
Atsauksmes un klientu portfolio: Meklējiet publiski pieejamas atsauksmes. Lūdziet potenciālajam partnerim iepazīstināt ar tā lielākajiem klientiem vai nozīmīgākajiem projektiem. Iespējams, ir vērts sazināties ar kādu no tā esošajiem klientiem, lai gūtu tiešu atgriezenisko saiti.
Profesionālā kompetence: Pārliecinieties, ka uzņēmumam ir nepieciešamās licences, sertifikāti un atļaujas, kas apliecina tā spēju kvalitatīvi veikt uzticēto darbu.

2. Finansiālā un Juridiskā "Veselība": Latvijā ir pieejami vairāki uzticami resursi, kas ļauj gūt objektīvu priekšstatu par uzņēmuma finansiālo un juridisko stāvokli:

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskojamo datu bāze: Šis ir obligāts solis. Pārbaudiet, vai uzņēmumam nav nodokļu parādu. Būtisks vai regulārs nodokļu parāds ir nopietns signāls par finanšu disciplīnas problēmām un potenciālu nestabilitāti.
Uzņēmumu reģistra (UR) informācija: Izmantojot Firmas.lv vai citus līdzīgus resursus, iegūstiet detalizētu informāciju par uzņēmumu:

o Patiesā labuma guvēji (PLG) un amatpersonas: Pārliecinieties, kas ir uzņēmuma īpašnieki un lēmumu pieņēmēji. Pārbaudiet amatpersonu vēsturi – vai tās nav saistītas ar iepriekš neveiksmīgiem vai apšaubāmiem uzņēmumiem.

o Finanšu rādītāji: Iepazīstieties ar iesniegtajiem gada pārskatiem. Novērtējiet uzņēmuma apgrozījuma, peļņas un pašu kapitāla dinamiku. Straujš kritums var liecināt par problēmām.

o Nodrošinājumi un aizliegumi: Pārbaudiet, vai nav reģistrētas komercķīlas, kas apgrūtina uzņēmuma aktīvus, vai nav citu juridisku šķēršļu tā darbībai.

Maksātnespējas reģistrs: Pārliecinieties, ka pret uzņēmumu nav ierosināts maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības process.

Otrā Fāze: Sarkano Līniju Novilkšana Sadarbības Līgumā

Ja partneris ir izturējis pārbaudi, nākamais solis ir attiecību noformēšana juridiski saistošā dokumentā – sadarbības līgumā. Mutiska vienošanās vai vispārīgs e-pasts nav pietiekams pamats nopietnai un ilgtermiņa sadarbībai. Līgums ir instruments, ar kuru jūs "novilksiet sarkanās līnijas" – skaidri definēsiet spēles noteikumus, lai izvairītos no pārpratumiem nākotnē.

Būtiskākie punkti, kas jāatrunā jebkurā sadarbības līgumā:

Līguma priekšmets: Maksimāli detalizēti aprakstiet, kāda prece tiek pirkta vai kāds pakalpojums tiek sniegts. Iekļaujiet tehniskās specifikācijas, kvalitātes standartus un apjomu.
Cena un apmaksas kārtība: Skaidri fiksējiet cenu, tās aprēķināšanas mehānismu (piem., stundas likme, fiksēta maksa) un valūtu. Ne mazāk svarīgi ir precīzi atrunāt apmaksas termiņus, rēķinu izrakstīšanas un apmaksas kārtību, kā arī soda sankcijas par maksājumu kavējumiem.
Izpildes termiņi un pieņemšanas-nodošanas kārtība: Definējiet precīzus termiņus preču piegādei vai pakalpojumu izpildei. Nosakiet kārtību, kādā darbs tiek uzskatīts par pabeigtu un pieņemtu (piem., ar pieņemšanas-nodošanas aktu).
Kvalitātes kontrole un garantija: Kā notiks kvalitātes pārbaude? Kāds ir garantijas periods un kas notiek, ja tiek atklāts brāķis vai neatbilstība? Skaidri aprakstiet reklamāciju pieteikšanas un izskatīšanas procesu.
Pušu atbildība un sankcijas: Nosakiet, kāda atbildība (līgumsodi, zaudējumu atlīdzība) iestājas katrai no pusēm, ja tā nepilda savas saistības. Ir iespējams arī paredzēt atbildības ierobežojumus.
Konfidencialitāte: Ja sadarbības ietvaros plānojat apmainīties ar komercnoslēpumiem vai citu sensitīvu informāciju, līgumā obligāti jāiekļauj konfidencialitātes atruna (NDA), kas aizliedz šo informāciju izpaust trešajām personām.
Līguma termiņš un izbeigšanas noteikumi: Uz kādu periodu līgums tiek slēgts? Vai tas pagarinās automātiski? Vēl svarīgāk – paredziet skaidru kārtību, kā līgumu var izbeigt pirms termiņa (piemēram, brīdinot otru pusi noteiktu laiku iepriekš) un kādi ir nosacījumi tūlītējai līguma laušanai būtisku pārkāpumu gadījumā.

Trešā Fāze: Rīcības Plāns Strīdu Gadījumā

Pat ar vislabāko līgumu, biznesā var rasties domstarpības. Svarīgi ir laicīgi vienoties par to risināšanas kārtību, lai konflikts neparalizētu uzņēmuma darbību.

Sarunas un mediācija: Pirmais solis vienmēr ir mēģinājums atrisināt domstarpības savstarpēju sarunu ceļā. Ja tas neizdodas, efektīvs risinājums ir mediācija – neitrāla speciālista piesaiste, kurš palīdz pusēm pašām rast kompromisu. Tas ir ātrāk un lētāk nekā tiesvedība.
Šķīrējtiesa: Līgumā var paredzēt, ka visi strīdi tiek izskatīti konkrētā šķīrējtiesā. Šis process parasti ir ātrāks un konfidenciālāks nekā valsts tiesa.
Tiesa: Ja līgumā nav noteikts citādi, strīdi tiek risināti vispārējās jurisdikcijas tiesā saskaņā ar likumu. Šis ir uzskatāms par pēdējo līdzekli.

Noslēgumā:

Ilgtermiņa sadarbība ar citu uzņēmumu ir stratēģisks lēmums. Uzticēšanās ir svarīga, taču tai jābūt pamatotai ar faktiem un nostiprinātai ar juridiski spēcīgu līgumu. Rūpīga partnera pārbaude un detalizēts, pārdomāts sadarbības līgums ir jūsu labākā polise pret nepatīkamiem pārsteigumiem un finansiāliem zaudējumiem. Atcerieties, ka profesionāla advokāta piesaiste līguma izstrādes posmā ir neliels ieguldījums salīdzinājumā ar potenciālajiem zaudējumiem, kas var rasties no slikti pārvaldītām partnerattiecībām.

VID uzsāks lielāko skaidras naudas uzraudzību Latvijas vēsturē

Mon, 21 Jul 2025 10:33:07 GMT

Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku un veicinātu caurspīdīgāku finanšu sistēmu, Latvijā tiek ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā attiecībā uz skaidras naudas darījumiem. Jaunā kārtība paredz, ka bankas un citas finanšu iestādes sniegs Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par klientu veiktajiem lielāka apjoma skaidras naudas darījumiem.

Finanšu iestādēm būs pienākums ziņot par skaidra snaudas izmaksas darījumiem, kuru summa sasniedz vai pārsniedz 1500 eiro, kā arī par skaidras naudas iemaksas darījumiem, kuru summa sasniedz vai pārsniedz 750 eiro.

Šīs izmaiņas ir daļa no valdības apstiprinātā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna, un to mērķis ir mazināt "aplokšņu" algu izmaksu un ienākumu slēpšanu. Finanšu ministrija uzsver, ka jaunais regulējums neskars godprātīgus nodokļu maksātājus un neradīs papildu pienākumus vai ierobežojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Šim apgalvojumam mūsu advokātu birojs gan nevar piekrist turpmāk aprakstīto iemeslu dēļ.

1. Saskaņā ar Latvijas Finanšu nozares asociācijas aplēsēm, nosakot skaidras naudas iemaksas darījumu robežu no 750 eiro, viena mēneša laikā Finanšu izlūkošanas dienests (FID) un VID iegūtu informāciju par aptuveni 28 000 fiziskām personām, kas iemaksājušas ap 43 miljoniem eiro, un aptuveni 18 000 juridiskajām personām, kas kontos iemaksājušas ap 83 miljoniem eiro. Tāpat pēc kredītiestāžu aplēsēm viena mēneša laikā skaidras naudas izmaksas virs 1500 eiro veic aptuveni 3800 privātpersonu, kopumā izņemot ap 23 miljoniem eiro, un ap 540 uzņēmumu, kas izņem ap 60 miljoniem eiro.

Tātad tieši tik daudziem iedzīvotājiem un uzņēmējiem būs jāatskaitās VID par katru pārmaksāto eiro.

2. Savukārt skaidras naudas izmaksu darījumu apjoms 1500 eiro apmērā ir noteikts augstāks, ņemot vērā, ka finanšu sistēmai jau ir zināma naudas līdzekļu izcelsme, un tādējādi šeit ir varbūtēji zemāki riski naudas izcelsmei. Attiecīgi par skaidras naudas izmaksām lielākā uzmanība tiks pievērsta mazo uzņēmumu un to valdes locekļu kontiem, lai kopsakarā ar risku analīzi un uzņēmuma atrašanos ārpus A reitinga tiktu novērtēta iespējamo līdzekļu ieguve “aplokšņu” algu maksāšanas riskiem.

Tas nozīmē, ka ar B reitingu novērtēto uzņēmumu valdes locekļi, iemaksājot vairāk kā 750 eiro vai izmaksājot vairāk kā 1500 eiro, droši var gatavoties VID apmeklējumam ar mērķi sniegt paskaidrojumus.

3. Arī godprātīgiem nodokļu maksātājiem nepatīk, kad valsts ierēdņi viņiem “skatās uz pirkstiem”. Ja godprātīgs uzņēmējs nolēmis savu plašo ģimeni aizvest ilgākā ceļojumā uz kādu eksotiskāku valsti, kurā ir ierobežoti bezskaidras naudas norēķini, un šādam nolūkam bankomātā izņem godīgi nopelnītos 10 000 eiro, no kuriem viņam pēc ceļojuma pāri paliek 3000 eiro, un viņš izvēlas tos iemaksāt atpakaļ, tad pavisam droši VID “pelēkās mājas” apmeklējums būs garantēts.

Ko darīt godprātīgiem nodokļu maksātājiem, kuri ir nomaksājuši visus nodokļus, bet kuriem nepatīk, ka VID ierēdņi “skatās uz pirkstiem”? Veram vaļā kontus vairākās bankās, izmantojam arī ģimenes locekļu kontus, sadalām iemaksājamās un izmaksājamās summas tā, lai nepārsniegtu noteiktos sliekšņus, un nepiesaistītu nepamatotu VID uzmanību.

Aizdevumu reklāma juridiskās personas aizsegā

Mon, 21 Jul 2025 06:44:29 GMT

Latvijas tiesiskajā regulējumā ir skaidri noteikti stingri ierobežojumi fizisko personu jeb patērētāju kreditēšanas reklāmai. Šo normu mērķis ir cēls – pasargāt patērētājus no pārsteidzīgas un neapdomīgas aizņemšanās, kas var novest pie pārmērīgām parādsaistībām. Tomēr, ikdienā mediju telpā – internetā, radio un pat vides reklāmās – mēs redzam agresīvas un visuresošas kredītu reklāmas. Kā tas ir iespējams? Atbilde slēpjas juridiskā mehānismā, kas formāli šķiet likumīgs, bet pēc būtības grauj likumdevēja sākotnējo mērķi. Daudzi nebanku kreditētāji savas reklāmas kampaņas mērķē uz plašu auditoriju, vienlaikus formāli norādot, ka pakalpojums paredzēts "juridiskām personām" vai "saimnieciskās darbības veicējiem". Šajā rakstā analizēsim, kā šī prakse ir kļuvusi par veidu, kā apiet likumu, un kāpēc uzraugošās institūcijas šķietami "piever acis" uz šo problēmu.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) 8.¹ pants ir stūrakmens, kas regulē patērētāju kreditēšanas reklāmu. Tā normas ir nepārprotamas un to mērķis ir ierobežot kredītu kā viegli pieejama "risinājuma" popularizēšanu. Likums aizliedz kreditēšanas reklāmu:

Elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos (TV un radio), izņemot reklāmu kreditētāja interneta vietnē;
Tādā interneta vietnē, kas nav paša kreditētāja vai kredīta starpnieka vietne;
Periodiskajos izdevumos un citos drukātajos plašsaziņas līdzekļos.

Šo normu uzraudzību veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kam ir tiesības piemērot bargas sankcijas par pārkāpumiem. Likuma mērķis ir novērst situāciju, kurā indivīds, saskaroties ar emocionāli uzrunājošu reklāmu, pieņem impulsīvu lēmumu uzņemties finanšu saistības.

Problēmas kodols slēpjas tajā, ka PTAL bargie ierobežojumi attiecas tikai uz patērētāju – fizisku personu, kas darbojas nolūkos, kuri nav saistīti ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību. Līdz ar to, uz kreditēšanu, kas tiek piedāvāta juridiskām personām vai fiziskām personām to saimnieciskās darbības ietvaros, šie reklāmas aizliegumi neattiecas.

Tieši šo juridisko niansi aktīvi izmanto daudzi "ātro kredītu" devēji. Reklāmas stratēģija ir vienkārša, bet efektīva:

Tiek izveidota spilgta un vispārīga reklāma , kas sola "ātru naudu", "finansiālu atbalstu" vai "risinājumu taviem mērķiem", neprecizējot tās saņēmēju. Reklāmas vizuālais stils un vēstījums irnepārprotami vērsts uz vidusmēra indivīdu, nevis uz uzņēmuma vadītāju, kurš meklē investīcijas pamatlīdzekļos.
Reklāmas materiāla beigās vai "sīkajā drukā" tiek pievienota atsauce , piemēram: "Aizdevums saimnieciskās darbības veicējiem" vai "Piedāvājums juridiskām personām".
Reklāma tiek izvietota tur, kur to redz patērētāji – populāros ziņu portālos, sociālajos tīklos un citās platformās, kuras primāri apmeklē fiziskas personas savām privātajām vajadzībām, nevis biznesa attīstībai.

Tādējādi formāli likums nav pārkāpts – reklāma taču ir adresēta juridiskajām personām. Taču pēc būtības notiek klaja likuma apiešana, jo reklāmas patiesais mērķauditorija ir un paliek patērētājs.

Civillikumā nostiprinātais labas ticības princips nosaka, ka tiesības jāizmanto un pienākumi jāpilda saskaņā ar to mērķi. Likuma apiešana ir situācija, kad persona formāli rīkojas saskaņā ar likuma burtu, bet tās rīcības mērķis un rezultāts ir pretrunā ar konkrētās tiesību normas garu un jēgu.

Šis ir klasisks likuma apiešanas piemērs. Reklāmas aizlieguma mērķis ir pasargāt patērētāju. Izmantojot "juridiskās personas" aizsegu, kreditētāji šo mērķi pilnībā ignorē.

Kāpēc PTAC un likumdevējs uz to reaģē tik kūtri? Argumenti varētu būt vairāki:

Pierādīšanas grūtības: Lai sodītu uzņēmumu, PTAC ir jāpierāda, ka reklāma ir maldinoša un ka tās mērķauditorija patiesībā ir patērētāji. Kreditētājs vienmēr var aizbildināties, ka tā nolūks bija sasniegt jaunuzņēmumus vai pašnodarbinātas personas, un nelielais procents pieteikumu no juridiskām personām to formāli apstiprina.
Robežas izplūšana: Mūsdienu ekonomikā robeža starp saimniecisko darbību un personīgajām finansēm var būt neskaidra (piemēram, pašnodarbinātais, kuram nepieciešami līdzekļi datora iegādei, ko izmantos gan darbam, gan privāti). Tas rada juridisku "pelēko zonu", kas apgrūtina viennozīmīgu lēmumu pieņemšanu.
Politiska griba: Iespējams, trūkst politiskās gribas vai resursu, lai pilnvērtīgi cīnītos ar šo problēmu, kas prasītu grozījumus likumos, padarot tos vēl specifiskākus, piemēram, nosakot ierobežojumus arī "saimnieciskās darbības" kredītu reklāmas izvietošanas kanāliem.

Pašreizējā situācija rada vairākas negatīvas sekas:

Likuma devalvācija: Tiek grauta cieņa pret likumu, jo sabiedrība redz, ka acīmredzami ierobežojumi tiek viegli apieti.
Patērētāju apdraudējums: Indivīdi tiek pakļauti tieši tam riskam, no kura likumdevējs vēlējās viņus pasargāt – impulsīvai un nepārdomātai aizņemšanās.
Negodīga konkurence: Godprātīgie kreditētāji, kas stingri ievēro likuma garu un nereklamējas patērētājiem, nonāk neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar tiem, kas izmanto likuma apiešanas shēmas.

Lai risinātu šo problēmu, ir nepieciešama kompleksa pieeja:

Likuma grozījumi: Ir jāprecizē Reklāmas likums un PTAL, nosakot, ka jebkāda veida kreditēšanas pakalpojumu reklāmas saturam, formai un izvietošanas kanālam ir jāatbilst tās mērķauditorijai. Piemēram, varētu aizliegt juridiskām personām paredzētu kredītu reklāmu izvietot medijos, kuru auditorija pārsvarā ir patērētāji.
Proaktīva PTAC rīcība: Uzraugošajai iestādei būtu jāpieņem "substances pār formas" pieeja, vērtējot nevis formālo atrunu reklāmā, bet gan tās kopējo vēstījumu, vizuālo noformējumu un izvietošanas kontekstu.
Tiesu prakse: Nepieciešami tiesu precedenti, kas apstiprinātu likuma apiešanas faktu šādās lietās, tādējādi radot skaidru signālu tirgus dalībniekiem.

Situācija ar kreditēšanas reklāmu Latvijā spilgti ilustrē mūžseno cīņu starp likuma burtu un tā garu. Kamēr pastāvēs iespēja formāli ievērot noteikumus, bet pēc būtības pārkāpt to jēgu, tikmēr atradīsies uzņēmēji, kas to izmantos. Pašreizējā likumdevēja un uzraugošo iestāžu pasivitāte šajā jautājumā rada augsni negodīgai komercpraksei un apdraud patērētāju intereses. Ir pienācis laiks atzīt, ka "juridiskās personas" atruna ir kļuvusi par fikciju, un ir nepieciešama izlēmīga rīcība, lai atjaunotu patērētāju kreditēšanas regulējuma sākotnējo jēgu un efektivitāti.

Valdes locekļa atbildība Latvijā: pienākumi un riski

Wed, 16 Jul 2025 07:38:03 GMT

Latvijas Republikā uzņēmuma valdes locekļa amats ir saistīts ar plašu atbildību, kas var ietvert ne tikai civiltiesiskas, bet arī administratīvas un pat krimināltiesiskas sekas. Galvenais normatīvais akts, kas regulē valdes locekļa darbību un atbildību, ir Komerclikums. Tomēr atsevišķi atbildības aspekti ir noteikti arī citos likumos, piemēram, likumā "Par nodokļiem un nodevām" un Krimināllikumā.

Pamatprincips: Krietna un rūpīga saimnieka gādība

Komerclikuma 169. pants nosaka valdes locekļa darbības pamatstandartu – viņam savi pienākumi jāpilda kā "krietnam un rūpīgam saimniekam". Tas nozīmē, ka valdes loceklim ir jārīkojas ar tādu pašu gādību, ar kādu apdomīgs un uzmanīgs cilvēks rīkotos līdzīgos apstākļos, vadot svešu mantu. Šis princips ir galvenais kritērijs, pēc kura tiek vērtēta valdes locekļa rīcības tiesiskums un pamatotība. Būtiski, ka strīdus gadījumā pierādīšanas nasta parasti gulstas uz pašu valdes locekli – viņam ir jāpierāda, ka ir rīkojies atbilstoši šim standartam.

Valdes locekļa atbildību var iedalīt trīs galvenajos veidos - Civiltiesiskā atbildība, Administratīvā atbildība (atbildība par nodokļu parādiem) un Kriminālatbildība.

1. Civiltiesiskā atbildība

Šis ir visbiežāk sastopamais atbildības veids, kas iestājas, ja valdes loceklis ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis zaudējumus pašai sabiedrībai. Prasību pret valdes locekli par zaudējumu atlīdzību var celt sabiedrība, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu. Galvenie civiltiesiskās atbildības aspekti ir:

Zaudējumu nodarīšana: Ir jākonstatē konkrēti zaudējumi, kas radušies sabiedrībai. Tie var būt gan tiešie zaudējumi (piemēram, naudas izšķērdēšana), gan negūtā peļņa.

Cēloņsakarība: Jābūt pierādītai cēloņsakarībai starp valdes locekļa rīcību (vai nolaidību) un radītajiem zaudējumiem.

Solidārā atbildība: Ja valdē ir vairāki locekļi, viņi par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem atbild solidāri. Tas nozīmē, ka sabiedrība var prasīt visu zaudējumu atlīdzību no viena, vairākiem vai visiem valdes locekļiem pēc saviem ieskatiem. Pēc tam valdes loceklis, kurš ir atlīdzinājis zaudējumus, var vērsties ar regresa prasību pret pārējiem valdes locekļiem.

Vainas prezumpcija: Kā jau minēts, valdes loceklim pašam ir jāpierāda, ka viņš nav vainojams zaudējumu nodarīšanā un ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks.

Praktiski piemēri, kas var novest pie civiltiesiskās atbildības:

Neizdevīgu darījumu slēgšana, kas nav sabiedrības interesēs.
Sabiedrības mantas izšķērdēšana vai neatļauta izmantošana personīgām vajadzībām.
Nolaidīga attieksme pret debitoru parādu piedziņu.
Grāmatvedības uzskaites nevešana vai nekorekta veikšana, kas noved pie zaudējumiem.

2. Administratīvā atbildība (atbildība par nodokļu parādiem)

Īpašs un praksē ļoti nozīmīgs atbildības veids ir valdes locekļa personiskā atbildība par sabiedrības nodokļu parādiem. To regulē likums "Par nodokļiem un nodevām". Valdes loceklis var kļūt personīgi atbildīgs par uzņēmuma nodokļu parādu, ja iestājas vairāki nosacījumi:

Nodokļu parāds pārsniedz noteiktu slieksni (šobrīd – 50 minimālo mēnešalgu apmēru).

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir pieņēmis lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu no juridiskās personas.

Ir sastādīts akts par piedziņas neiespējamību no pašas sabiedrības (nav naudas līdzekļu vai mantas).

Pēc parāda rašanās brīža ir notikusi sabiedrības aktīvu atsavināšana.

Valdes loceklis nav savlaicīgi iesniedzis sabiedrības maksātnespējas procesa pieteikumu.

Ja šie kritēriji ir izpildīti, tiek uzskatīts, ka valdes loceklis nav rīkojies godprātīgi, un VID var uzsākt procesu par parāda piedziņu no valdes locekļa personiskajiem līdzekļiem. Arī šajā gadījumā valdes loceklim ir tiesības pierādīt, ka viņš nav vainojams parāda rašanās un neatgūstamībā.

3. Kriminālatbildība

Visnopietnākais atbildības veids, kas var novest pie naudas soda, tiesību ierobežošanas vai pat brīvības atņemšanas. Kriminālatbildība valdes loceklim var iestāties par dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar uzņēmuma vadību. Biežākie piemēri ir:

Izvairīšanās no nodokļu nomaksas: Apzināta nepatiesu ziņu sniegšana nodokļu deklarācijās, lai samazinātu maksājamo nodokļu apmēru.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija: Finanšu darījumi ar mērķi slēpt naudas vai citas mantas noziedzīgo izcelsmi.

Uzņēmuma novešana līdz maksātnespējai: Apzinātas darbības, kas noved pie uzņēmuma maksātnespējas, ja ar to nodarīts būtisks kaitējums kreditoriem.

Grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšana: Ja tas darīts mantkārīgā nolūkā un radījis būtisku kaitējumu.

Kriminālprocesā, atšķirībā no civiltiesiskās atbildības, valdes locekļa vaina ir jāpierāda apsūdzības uzturētājam (prokuratūrai), un darbojas nevainīguma prezumpcija.

Kā valdes loceklis var sevi pasargāt? Lai mazinātu atbildības riskus, valdes loceklim ir būtiski:

Būt informētam: Regulāri sekot līdzi uzņēmuma finanšu stāvoklim, grāmatvedības dokumentiem un darījumiem.

Pieņemt pamatotus lēmumus: Pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas veikt pienācīgu izpēti un analīzi, lai varētu pamatot lēmuma atbilstību sabiedrības interesēm.

Dokumentēt lēmumus: Svarīgus lēmumus un to pamatojumu fiksēt valdes sēžu protokolos vai citos dokumentos. Tas var kalpot kā pierādījums strīdus gadījumā.

Konsultēties ar speciālistiem: Nepieciešamības gadījumā piesaistīt advokātus, finansistus vai citus ekspertus.

Rīkoties savlaicīgi: Ja rodas finansiālas grūtības, nekavējoties meklēt risinājumus un, ja nepieciešams, savlaicīgi iesniegt maksātnespējas pieteikumu.

Valdes locekļa amats Latvijā ir saistīts ar augstu atbildības līmeni. Rūpīga un apzinīga savu pienākumu pildīšana, pastāvīga zināšanu papildināšana un piesardzība lēmumu pieņemšanā ir galvenie priekšnoteikumi, lai veiksmīgi vadītu uzņēmumu un izvairītos no personiskiem riskiem.

Kādi Nodokļi Jāmaksā no Dzīvokļa Izīrēšanas: Ceļvedis 2025. Gadam

Tue, 15 Jul 2025 06:44:34 GMT

Ienākumi no nekustamā īpašuma, tostarp dzīvokļa, izīrēšanas ir viens no populārākajiem pasīvo ienākumu veidiem Latvijā. Tomēr, līdz ar ienākumu gūšanu, īpašniekam rodas arī pienākums pret valsti – nodokļu nomaksa. Lai veicinātu godprātīgu nodokļu nomaksu un atvieglotu šo procesu, Latvijas likumdošana piedāvā vairākus nodokļu nomaksas režīmus, no kuriem izīrētājs var izvēlēties sev piemērotāko. Šajā rakstā aplūkosim trīs galvenos veidus, kā legāli maksāt nodokļus no dzīvokļa īres ienākumiem 2025. gadā.

Advokātu birojs atgādina, ka savlaicīga un pareiza nodokļu nomaksa ne tikai nodrošina mierīgu prātu, bet arī pasargā no iespējamām sankcijām no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) puses. Katram no zemāk aprakstītajiem nodokļu režīmiem ir savas priekšrocības un trūkumi, tādēļ ir svarīgi izvērtēt savu individuālo situāciju – plānoto ienākumu apmēru, ar izīrēšanu saistītos izdevumus un nepieciešamību pēc sociālajām garantijām.

1. variants: 10% Iedzīvotāju Ienākuma Nodoklis (IIN) – Vienkāršotā Reģistrācija

Šis ir populārākais un administratīvi vienkāršākais veids, kā norēķināties ar valsti par īres ienākumiem. Tas ir īpaši piemērots tiem, kuriem ar dzīvokļa izīrēšanu nav saistīti lieli izdevumi. Galvenie nosacījumi:

Nodokļa likme: 10% no bruto īres ieņēmumiem.

Reģistrācija: Nav nepieciešams reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam. Pietiekami ir piecu darba dienu laikā pēc īres līguma noslēgšanas par to paziņot VID, iesniedzot paziņojumu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).

Atskaitāmie izdevumi: No apliekamā ienākuma ir atļauts atskaitīt tikai par konkrēto īpašumu samaksāto nekustamā īpašuma nodokli (NĪN). Citi izdevumi, piemēram, remonta, apdrošināšanas vai komunālo pakalpojumu izmaksas, nav atskaitāmas.

Sociālās iemaksas (VSAOI): Šajā režīmā nav jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tas nozīmē, ka šie ienākumi neveido sociālās garantijas (pensiju, pabalstus u.c.).

Deklarēšana: Ienākumi jādeklarē un nodoklis jāsamaksā reizi ceturksnī – līdz ceturksnim sekojošā mēneša 23. datumam.

Kam tas ir izdevīgi? Personām, kuras jau ir sociāli apdrošinātas (piemēram, ir darba ņēmēji vai veic VSAOI no citas saimnieciskās darbības), vai tiem, kam nav būtiski saņemt sociālās garantijas no šiem ienākumiem. Tāpat šis variants ir ērts, ja ar īpašuma uzturēšanu saistītie izdevumi ir minimāli.

2. variants: Saimnieciskās Darbības Veicējs (Klasiskais Režīms)

Šī opcija paredz reģistrēšanos VID kā saimnieciskās darbības veicējam un nodokļu maksāšanu vispārējā kārtībā. Tas ir sarežģītāks no grāmatvedības viedokļa, bet ļauj atskaitīt visus ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus.

Galvenie nosacījumi:

Nodokļa likme: No 2025. gada tiek piemērota divu līmeņu IIN likme:

- 25,5% ienākumiem (peļņai) līdz 105 300 eiro gadā.

- 33% ienākumu daļai, kas pārsniedz 105 300 eiro gadā. Nodoklis tiek aprēķināts no starpības starp ieņēmumiem un izdevumiem.

Atskaitāmie izdevumi: Var atskaitīt visus izdevumus, kas tieši saistīti ar ienākumu gūšanu – NĪN, remonta izmaksas, apdrošināšanu, komunālos maksājumus (ja tos sedz izīrētājs), amortizācijas nolietojumu, apsaimniekošanas izdevumus u.c.

Sociālās iemaksas (VSAOI): Obligāti jāveic VSAOI kā pašnodarbinātai personai. Ja ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālo mēneša darba algu (2025. gadā – 740 eiro), tad VSAOI likme ir 26,59% no brīvi izvēlēta, bet ne mazāka kā 740 eiro, VSAOI objekta. Papildus tam, pensiju apdrošināšanai jāmaksā 10% no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un izvēlēto VSAOI objektu. Ja ienākumi nesasniedz 740 eiro mēnesī, tad pensiju apdrošināšanai jāmaksā 10% no faktiskajiem ienākumiem.

Grāmatvedība: Jākārto saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaite. Gada beigās jāiesniedz Gada ienākumu deklarācija.

Kam tas ir izdevīgi? Personām, kurām ir lieli ar īpašuma uzturēšanu un remontu saistīti izdevumi. Šis režīms arī nodrošina pilnvērtīgas sociālās garantijas, kas ir svarīgi tiem, kuriem nav citu ienākumu avotu.

3. variants: Mikrouzņēmumu Nodoklis (MUN)

MUN režīms tika radīts, lai atvieglotu nodokļu nomaksu mazajiem uzņēmējiem. Tas paredz vienotu nodokļa likmi no apgrozījuma, kas ietver gan IIN, gan VSAOI.

Galvenie nosacījumi:

Nodokļa likme: 25% no apgrozījuma (bruto ieņēmumiem).

Atskaitāmie izdevumi: Izdevumi netiek ņemti vērā nodokļa aprēķinā. Nodoklis jāmaksā no visiem saņemtajiem īres maksājumiem.

Sociālās iemaksas (VSAOI): No samaksātā 25% nodokļa 80% tiek automātiski novirzīti VSAOI, bet 20% – IIN. Jāņem vērā, ka sociālās iemaksas šajā režīmā ir ievērojami mazākas nekā vispārējā kārtībā, kas attiecīgi ietekmē nākotnes pensijas un pabalstu apmēru.

Reģistrācija un ierobežojumi: Lai kļūtu par MUN maksātāju, ir jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējam un jāizvēlas MUN režīms. Pastāv apgrozījuma ierobežojums – tas nedrīkst pārsniegt 50 000 eiro gadā.

Deklarēšana: MUN deklarācija jāiesniedz un nodoklis jāsamaksā reizi ceturksnī.

Kam tas ir izdevīgi? Personām, kas uzsāk savu darbību, un kuru izdevumi ir salīdzinoši nelieli. Vienkāršā grāmatvedība un fiksētā likme nodrošina prognozējamību. Tomēr ir svarīgi izvērtēt zemāko sociālo garantiju līmeni.

Nobeigums

Izvēloties piemērotāko nodokļu maksāšanas režīmu, ir būtiski analizēt savu individuālo situāciju. Ja izdevumi ir niecīgi un jau esat sociāli apdrošināts, 10% nodokļa likme varētu būt optimāls risinājums. Ja plānojat lielus ieguldījumus īpašumā un vēlaties pilnas sociālās garantijas, vērts apsvērt reģistrēšanos par saimnieciskās darbības veicēju. Savukārt MUN režīms var būt labs starta punkts ar paredzamu nodokļu slogu.

Darba līgums – Jūsu tiesību un pienākumu pamats: Ko pārbaudīt pirms parakstīšanas?

Mon, 14 Jul 2025 10:38:03 GMT

Darba līgums ir svarīgākais dokuments, kas regulē tiesiskās attiecības starp darbinieku un darba devēju. Tā noteikumi ietekmēs Jūsu ikdienu, ienākumus un sociālās garantijas. Pirms parakstāt darba līgumu, veltiet laiku, lai rūpīgi izvērtētu katru tā punktu. Mūsu birojs ir apkopojis būtiskākos aspektus, kuriem ikvienam darbiniekam jāpievērš uzmanība.

1. Līguma forma un valoda: Saskaņā ar Darba likumu, darba līgums ir jāslēdz rakstveidā. Tam jābūt sagatavotam valsts valodā – latviešu valodā. Ja esat ārzemnieks, darba devējam ir pienākums Jūs iepazīstināt ar līguma noteikumiem Jums saprotamā valodā, taču oficiālais dokuments paliek latviski. Pārliecinieties, ka saņemat savu līguma eksemplāru.

2. Līguma obligātās sastāvdaļas (saskaņā ar Darba likuma 40. pantu): Pārbaudiet, vai līgumā ir skaidri un nepārprotami norādīta sekojoša informācija:

Puses: Jūsu vārds, uzvārds, personas kods, adrese, kā arī darba devēja nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese.

Darba attiecību sākums: Konkrēts datums, kad Jūs uzsākat darbu.

Līguma termiņš: Vai līgums ir noslēgts uz nenoteiktu vai noteiktu laiku. Ja līgums ir terminēts, ir jābūt norādītam tā beigu termiņam vai apstākļiem, ar kādiem tas izbeidzas. Jāatceras, ka terminētu līgumu var slēgt tikai likumā noteiktos gadījumos.

Darba vieta: Precīza adrese. Ja darbs veicams dažādās vietās, tam jābūt atrunātam.

Amats un darba pienākumi: Amata nosaukumam jāatbilst Profesiju klasifikatoram. Svarīgs ir arī vispārīgs nolīgtā darba raksturojums. Ieteicams pieprasīt amata aprakstu, lai izvairītos no pārpratumiem nākotnē par veicamajiem pienākumiem.

Darba samaksa: Konkrēts algas apmērs (bruto) un tās izmaksas laiks (ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja nav panākta cita vienošanās). Ja paredzētas piemaksas vai prēmijas, to noteikšanas kārtībai jābūt skaidrai.

Darba laiks: Nolīgtais dienas vai nedēļas darba laiks (piemēram, 40 stundas nedēļā, 8 stundas dienā). Ja tiek noteikts summētais darba laiks, tā organizācijai un pārskata periodam jābūt detalizēti aprakstītam.

Atvaļinājums: Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgums (tam jābūt vismaz 4 kalendārās nedēļas).

Uzteikuma termiņš: Līgumā noteiktais uzteikuma termiņš nedrīkst būt īsāks par likumā noteikto (parasti – viens mēnesis).

3. Pārbaudes laiks: Pārbaudes laiks nevar būt ilgāks par 3 mēnešiem. Tā laikā gan Jums, gan darba devējam ir tiesības uzteikt darba līgumu, par to rakstveidā brīdinot trīs dienas iepriekš. Pārbaudes laika noteikšanai ir jābūt skaidri atrunātai līgumā.

4. Papildu noteikumi, kam pievērst uzmanību:

Konfidencialitātes un nekonkurēšanas aizliegums: Rūpīgi izlasiet šos nosacījumus. Nekonkurēšanas aizliegumam pēc darba attiecību beigām ir jābūt pamatotam, ierobežotam laikā un par to pienākas atbilstoša kompensācija.

Materiālā atbildība: Darbinieka materiālā atbildība ir ierobežota saskaņā ar Darba likumu. Līgums nedrīkst paredzēt noteikumus, kas pasliktina Jūsu stāvokli salīdzinājumā ar likumu, piemēram, automātisku piekrišanu zaudējumu ieturēšanai no algas.

Atsauces uz iekšējiem dokumentiem: Ja līgumā ir atsauces uz darba koplīgumu vai darba kārtības noteikumiem, Jums ir tiesības ar šiem dokumentiem iepazīties pirms līguma parakstīšanas.

Svarīgi atcerēties: Jebkuri darba līguma noteikumi, kas pasliktina Jūsu tiesisko stāvokli salīdzinājumā ar Darba likumā un citos normatīvajos aktos noteikto, nav spēkā, pat ja Jūs esat tiem piekritis, parakstot līgumu.

Ja Jums rodas šaubas vai neskaidrības par kādu no darba līguma punktiem, nekautrējieties uzdot jautājumus darba devējam vai konsultēties ar advokātu. Rūpīgi izsvērts lēmums šodien ir Jūsu stabilitātes un drošības garants rītdien.

Kā pareizi atlaist darbinieku? Soli pa solim ceļvedis darba devējiem

Mon, 14 Jul 2025 09:39:01 GMT

Darba tiesiskās attiecības ir ikviena uzņēmuma pamats, taču reizēm darba devējam nākas pieņemt sarežģītu lēmumu – pārtraukt darba līgumu ar darbinieku. Lai šis process noritētu ne tikai cilvēcīgi, bet arī juridiski korekti, ir svarīgi stingri ievērot Darba likumā noteikto kārtību. Nepareizi veikta atlaišana var novest pie laikietilpīgiem un dārgiem darba strīdiem, tiesas prāvām un reputācijas zaudējumiem.

Šajā rakstā mūsu biroja eksperti ir apkopojuši galvenos soļus un principus, kas jāievēro, lai darbinieka atlaišanas process būtu tiesisks un aizsargātu darba devēja intereses.

1. solis: Atrodiet tiesisku un pamatotu iemeslu

Pirms jebkādu darbību uzsākšanas ir vitāli svarīgi identificēt konkrētu un likumīgu iemeslu darba līguma uzteikumam. Darba devēja uzteikums nav pieļaujams bez nopietna pamata. Darba likuma 101. panta pirmā daļa nosaka izsmeļošu sarakstu ar iemesliem, kuru dēļ darba devējs drīkst uzteikt darba līgumu. Galvenie iemeslu bloki ir:

Darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību (piemēram, neierašanās darbā, darba pienākumu nepildīšana).

Darbinieks, veicot darbu, rīkojies prettiesiski un tādēļ zaudējis darba devēja uzticību.

Darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem.

Darbinieks ir bijis alkohola, narkotisko vai toksisko vielu reibumā darba vietā.

Darbinieks rupji pārkāpis darba aizsardzības noteikumus, apdraudot citu personu drošību un veselību.

Darbiniekam nav pietiekamu profesionālo spēju, lai veiktu nolīgto darbu.

Darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, ko apliecina ārsta atzinums.

Tiek veikta darbinieku skaita samazināšana.

Tiek likvidēts darba devējs – juridiskā persona vai personālsabiedrība.

Svarīgi: Izvēlētajam pamatam ir jābūt patiesam, pierādāmam un skaidri formulētam. Tieši pierādījumu trūkums ir viena no biežākajām kļūdām, kas noved pie darba devējam nelabvēlīga tiesas sprieduma.

2. solis: Ievērojiet procedūru un sagatavojiet dokumentus. Kad juridiskais pamats ir atrasts, ir jāievēro precīza procedūra.

Paskaidrojuma pieprasīšana: Ja atlaišanas iemesls ir darbinieka pārkāpums, darba devējam ir pienākums rakstveidā pieprasīt no darbinieka paskaidrojumu. Uzteikt darba līgumu drīkst tikai pēc tam, kad ir izvērtēti pārkāpuma smagums, apstākļi un darbinieka sniegtais (vai nesniegtais) paskaidrojums.

Arodbiedrības piekrišana: Ja darbinieks ir arodbiedrības biedrs, darba devējam pirms uzteikuma ir jāsaņem attiecīgās arodbiedrības piekrišana atlaišanai (izņemot atsevišķus gadījumus).

Dokumentējiet visu: Jebkurš pārkāpums, brīdinājums, saruna par darba kvalitāti vai rīkojums ir jādokumentē rakstveidā. Tie var būt rīkojumi, ziņojumi, akti, e-pastu sarakstes. Tas kalpos kā pierādījumu bāze, ja radīsies strīds.

3. solis: Sagatavojiet un izsniedziet korektu uzteikumu. Darba līguma uzteikums ir oficiāls dokuments, kuram jābūt noformētam rakstveidā. Tam obligāti jāsatur:

Faktiskie apstākļi: Skaidrs apraksts par situāciju, kas ir par pamatu uzteikumam.

Juridiskais pamatojums: Atsauce uz konkrētu Darba likuma 101. panta pirmās daļas punktu.

Darba attiecību izbeigšanas datums: Datums, kad darba attiecības tiek pārtrauktas, ievērojot likumā noteiktos uzteikuma termiņus (parasti – viens mēnesis, ja vien likums vai darba koplīgums nenosaka citu termiņu).

Uzteikums darbiniekam jāizsniedz personīgi, pret parakstu, vai jānosūta pa pastu ierakstītā vēstulē.

4. solis: Veiciet galīgo norēķinu pēdējā darba dienā. Darbinieka pēdējā darba dienā darba devējam ir pienākums:

Izmaksāt visu darbiniekam pienākošos naudas summu: tai skaitā neizmaksāto darba algu, kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu.

Izmaksāt atlaišanas pabalstu (ja tas pienākas): Pabalsta apmērs ir atkarīgs no nostrādātā laika pie konkrētā darba devēja (piemēram, viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks nostrādājis līdz 5 gadiem). Atlaišanas pabalsts nepienākas, ja darbinieks atlaists par pārkāpumiem.

Izdarīt atzīmi par darba attiecību izbeigšanos VID EDS sistēmā.

Aizliegumi un ierobežojumi, kas jāatceras. Likums aizsargā noteiktas darbinieku grupas. Ir aizliegts atlaist:

Grūtnieci, kā arī sievieti pēcdzemdību periodā (līdz vienam gadam, vai ilgāk, ja sieviete baro bērnu ar krūti).

Darbinieku ar invaliditāti (izņemot atsevišķus likumā noteiktus gadījumus).

Šiem darbiniekiem ir īpaša tiesiskā aizsardzība, un darba līguma uzteikums ir pieļaujams tikai ļoti retos, likumā stingri noteiktos gadījumos.

Kāpēc ir vērts konsultēties ar juristu?

Kā redzams, darbinieka atlaišanas process ir juridiski niansēts un prasa precīzu likuma burtu ievērošanu. Kļūda jebkurā no posmiem var kļūt par pamatu darbinieka prasībai tiesā par atjaunošanu darbā un vidējās izpeļņas piedziņu par visu darba piespiedu kavējuma laiku.

Mūsu biroja zvērināti advokāti sniedz profesionālu palīdzību darba devējiem:

Novērtējot situācijas juridisko risku un izvēloties pareizo rīcības stratēģiju.

Sagatavojot visu nepieciešamo dokumentāciju – rīkojumus, brīdinājumus, paskaidrojumu pieprasījumus, uzteikumus.

Pārstāvot darba devēja intereses komunikācijā ar darbinieku, arodbiedrību vai tiesā.

Savlaicīga juridiskā konsultācija palīdzēs izvairīties no kļūdām, ietaupīs jūsu laiku un finanšu resursus, kā arī pasargās jūsu uzņēmuma reputāciju. Sazinieties ar mums, lai nodrošinātu, ka jūsu lēmumi ir ne tikai saimnieciski pamatoti, bet arī juridiski nevainojami.

Kādas juridiskās nianses jāņem vērā, pārdodot savu nekustamo īpašumu

Fri, 11 Jul 2025 08:41:18 GMT

Nekustamā īpašuma pārdošana ir viens no apjomīgākajiem un finansiāli nozīmīgākajiem darījumiem, ko cilvēks veic savas dzīves laikā. Lai gan process var šķist vienkāršs – atrast pircēju, vienoties par cenu un saņemt naudu – realitātē tas ietver virkni juridisku darbību un nosacījumu, kuru neievērošana var radīt nopietnas sekas, tostarp finansiālus zaudējumus un pat tiesvedību. Šajā rakstā apskatīsim galvenos juridiskos aspektus, kuriem katram nekustamā īpašuma pārdevējam Latvijā būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība.

1. Sagatavošanās posms: Dokumentu auditēšana un īpašuma stāvokļa novērtēšana

Pirms īpašuma pārdošanas uzsākšanas ir vitāli svarīgi veikt "mājasdarbu" un sakārtot visu nepieciešamo dokumentāciju.

Īpašuma tiesību pārbaude Zemesgrāmatā: Pirmkārt, pārliecinieties, ka Jūsu īpašuma tiesības ir nostiprinātas Zemesgrāmatā un nav reģistrēti nekādi apgrūtinājumi, par kuriem Jūs, iespējams, nezināt – piemēram, neatmaksātas ķīlas, aizlieguma atzīmes vai tiesas lēmumi. Jebkurš apgrūtinājums var būtiski kavēt vai pat padarīt neiespējamu darījuma norisi.

Tehniskās inventarizācijas lieta: Pārliecinieties, vai īpašumā nav veikta nelikumīga pārbūve, kas nav saskaņota būvvaldē un atspoguļota tehniskās inventarizācijas lietā. Šis aspekts ir īpaši svarīgs pircējiem, kuri plāno izmantot bankas finansējumu.

2. Pirkuma līgums – darījuma stūrakmens. Pirkuma līgums ir galvenais dokuments, kas regulē pušu tiesības un pienākumus. Ir kategoriski ieteicams nepaļauties uz vispārīgiem, internetā atrodamiem paraugiem, bet gan sagatavot individuālu līgumu, kas atbilst konkrētā darījuma specifikai. Būtiskākās pirkuma līguma sadaļas:

Līgumslēdzēju puses: Precīzi dati par pārdevēju un pircēju.

Līguma priekšmets: Detalizēts īpašuma apraksts – adrese, kadastra numurs, Zemesgrāmatas nodalījuma numurs, sastāvs (piemēram, zemes gabals un ēkas).

Pirkuma maksa un norēķinu kārtība: Skaidri noteikta summa, valūta un samaksas termiņi. Drošākais norēķinu veids ir, izmantojot zvērināta notāra vai bankas darījuma kontu. Tas garantē, ka pārdevējs saņems naudu tikai pēc tam, kad pircēja īpašuma tiesības tiks nostiprinātas Zemesgrāmatā.

Īpašuma nodošanas-pieņemšanas noteikumi: Termiņš, kādā īpašums tiek atbrīvots un nodots pircējam, parakstot pieņemšanas-nodošanas aktu.

3. Rokasnaudas līgums

Lai nodrošinātos pret situāciju, kad pircējs pēdējā brīdī atsaka darījumu, puses var slēgt rokasnaudas līgumu. Saskaņā ar Civillikumu, ja darījums nenotiek pircēja vainas dēļ, viņš zaudē iemaksāto rokasnaudu. Savukārt, ja darījumu atsauc pārdevējs, viņam ir jāatdod pircējam rokasnauda divkāršā apmērā. Ir svarīgi šo vienošanos noformēt rakstiski un juridiski korekti.

4. Nodokļu saistības: Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN)

Viens no būtiskākajiem aspektiem ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no kapitāla pieauguma, kas Latvijā ir 25,5%. Nodoklis tiek aprēķināts no starpības starp īpašuma pārdošanas cenu un tā iegādes vērtību (un tajā veiktajiem ieguldījumiem, ko var pierādīt ar dokumentiem). Tomēr likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz vairākus gadījumus, kad ienākums no pārdošanas netiek aplikts ar nodokli, piemēram, īpašums (kas nav vienīgais) ir bijis personas īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus šajā periodā bijis personas deklarētā dzīvesvieta. Tāpat, ienākums no pārdošanas netiek aplikts ar nodokli, ja tas ir personas vienīgais īpašums, un no tā gūtais ienākums 12 mēnešu laikā pirms vai pēc pārdošanas tiek no jauna ieguldīts funkcionāli līdzīga nekustamā īpašuma iegādē. Šie ir tikai daži no piemēriem, un katra situācija ir jāvērtē individuāli, iepazīstoties ar visiem nosacījumiem. Nepareiza nodokļu nomaksa var novest pie soda naudas un nokavējuma naudas aprēķiniem no Valsts ieņēmumu dienesta puses.

5. Zvērināta notāra loma un darījuma noslēgums

Lai gan pirkuma līgumu puses teorētiski var parakstīt privātā kārtā, darījuma noslēgšana pie zvērināta notāra sniedz papildu drošības garantijas. Notārs:

Pārbauda pušu identitāti un rīcībspēju.

Izskaidro līguma noteikumus un juridiskās sekas.

Sagatavo nostiprinājuma lūgumu iesniegšanai Zemesgrāmatā.

Var nodrošināt drošu norēķinu, izmantojot darījuma kontu.

Pēc pirkuma līguma parakstīšanas un pirkuma maksas saņemšanas (vai tās ieskaitīšanas darījuma kontā) notārs elektroniski iesniedz nostiprinājuma lūgumu Zemesgrāmatā. Tikai pēc īpašuma tiesību pārreģistrācijas uz pircēja vārda darījums tiek uzskatīts par pilnībā pabeigtu.

Nekustamā īpašuma pārdošana ir komplicēts juridisks process. Lai izvairītos no riskiem, ietaupītu laiku un nodrošinātu, ka Jūsu intereses tiek maksimāli aizsargātas, ir ieteicams piesaistīt kvalificētu advokātu, kas specializējas nekustamā īpašuma darījumos. Profesionāls atbalsts palīdzēs pareizi sagatavot visus nepieciešamos dokumentus, veikt pārrunas ar pircēju un nodrošināt darījuma atbilstību visām likuma prasībām.

Nekustamā īpašuma iegāde: Būtiskākie juridiskie aspekti un jaunais princips "parāds seko īpašumam"

Fri, 11 Jul 2025 08:20:54 GMT

Nekustamā īpašuma iegāde ir viens no nozīmīgākajiem un finansiāli ietilpīgākajiem lēmumiem daudzu cilvēku un uzņēmumu dzīvē. Lai gan šis process var būt aizraujošs, tas ir saistīts ar būtiskiem juridiskiem riskiem, kas var radīt neparedzētas sekas un finansiālus zaudējumus. Pēdējos gados Latvijas tiesiskajā regulējumā ir ieviestas būtiskas izmaiņas, kas vēl vairāk pastiprina nepieciešamību pēc rūpīgas juridiskās pārbaudes pirms darījuma slēgšanas. Viena no svarīgākajām izmaiņām ir principa “parāds seko īpašumam” nostiprināšana attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa parādiem.

Šajā rakstā apskatīsim galvenos soļus, kas jāveic, iegādājoties nekustamo īpašumu, un detalizēti izskaidrosim, ko jaunais regulējums nozīmē pircējam.

Pirms pirkuma līguma parakstīšanas un īpaši pirms jebkādas naudas (rokasnaudas vai pilnas pirkuma maksas) samaksas ir obligāti jāveic vispusīga īpašuma juridiskā pārbaude (Due Diligence), kas būs Jūsu drošības pamats.

a) Zemesgrāmatas datu analīze. Zemesgrāmata ir galvenais publiskais reģistrs, kas apliecina īpašumtiesības. Ikvienam ir tiesības iepazīties ar Zemesgrāmatas nodalījumu. Pārbaudot datus, īpaša uzmanība jāpievērš:

Iedaļai “Īpašnieks”: Jāpārliecinās, ka persona, kas uzdodas par pārdevēju, ir vienīgais un likumīgais īpašnieks. Ja ir vairāki kopīpašnieki, darījumam būs nepieciešama visu piekrišana.

II iedaļai “Nekustamā īpašuma sastāvs, apgrūtinājumi un aprobežojumi”: Šeit tiek reģistrēti ceļa servitūti, nomas un īres līgumi. Jāpārliecinās, vai īpašumam nav apgrūtinājumu, kas varētu traucēt tā izmantošanu nākotnē (piemēram, mūža lietojuma tiesības par labu trešajai personai).

IV iedaļai “Nodrošinājumi un aizliegumi”: Šī ir kritiskākā sadaļa. Šeit tiek reģistrētas hipotēkas (ķīlas): Ja īpašums ir ieķīlāts, tas nozīmē, ka tas kalpo par nodrošinājumu kādai parādsaistībai. Lai īpašumu iegūtu bez apgrūtinājumiem, nepieciešams saņemt ķīlas ņēmēja (parasti – bankas) piekrišanu dzēst hipotēku pēc pirkuma maksas saņemšanas. Tāpat, šeit tiek reģistrētas aizlieguma atzīmes: Tās norāda, ka īpašniekam ir aizliegts atsavināt (pārdot, dāvināt) īpašumu bez kreditora vai tiesu izpildītāja piekrišanas. Šādas atzīmes esamība ir "sarkanais karogs" un prasa tūlītēju un rūpīgu izpēti.

b) Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas un Kadastra informācijas sistēmas datu salīdzināšana

Jāpārliecinās, ka dati abās sistēmās sakrīt. Kadastra informācijas sistēmā (www.kadastrs.lv) var pārbaudīt īpašuma robežas, ēku statusu (vai visas redzamās būves ir reģistrētas un likumīgas), apgrūtinājumus un citu tehnisku informāciju. Jebkādas neatbilstības, piemēram, nereģistrēta ēka vai kļūdains zemes platības apzīmējums, nākotnē var radīt problēmas.

c) Jaunais regulējums: Princips “parāds seko īpašumam”

Saeimā 19. jūnijā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā nosaka, ka par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks. Tādējādi praksē tiek ieviests princips, ka “parāds seko dzīvoklim”.

Ieviešot šo principu, jaunajam dzīvokļa īpašniekam būs jānomaksā dzīvokļa parāds par komunālajiem pakalpojumiem, mājas pārvaldīšanas izdevumiem, iemaksām uzkrājumu fondā, kā arī parāds par zemes likumiskās lietošanas tiesībām. Parādi uz jaunajiem dzīvokļu īpašniekiem pāries par periodu, kas nav ilgāks par trīs gadiem pirms dzīvokļa iegādes savā īpašumā. Savukārt par vecākiem parādiem atbildīgs būs tas dzīvokļa īpašnieks, kurš attiecīgos maksājumus nebūs veicis.

Ko tas nozīmē praksē? Ja iepriekšējais īpašnieks nav nomaksājis apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parādus, pienākums segt šos parādus pāriet jaunajam īpašniekam.

Rīcības plāns pircējam: Kā sevi pasargāt? Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, pircējam ir proaktīvi jārīkojas:

1. Pieprasiet iepriekšējam īpašniekam mājas apsaimniekotāja izsniegtu izziņu par parādu esamību, neesamību vai apmēru.

2. Pieprasiet pašvaldības izziņu par nekustamā īpašuma nodokļa parāda neesamību. Šis ir kļuvis par obligātu soli. Izziņai ir jābūt izsniegtai uz pēc iespējas nesenāku datumu, ideālā gadījumā – tieši pirms darījuma slēgšanas. Neuzticieties vārdiskiem apgalvojumiem vai novecojušiem dokumentiem.

3. Iekļaujiet pirkuma līgumā detalizētus apliecinājumus un garantijas. Līgumā pārdevējam ir jāapliecina, ka uz darījuma brīdi nav nekādu, ar īpašumu saistītu maksājumu parādu. Papildus ir jāparedz pārdevēja pienākums kompensēt pircējam visus zaudējumus, kas varētu rasties, ja pēc darījuma atklātos kādi līdz šim slēpti parādi.

4. Apsveriet aizturējuma summas mehānismu. Drošs risinājums ir pirkuma līgumā paredzēt, ka daļa no pirkuma maksas (piemēram, 5-10%) tiek aizturēta un izmaksāta pārdevējam tikai pēc tam, kad jaunais īpašnieks ir reģistrējis īpašumtiesības Zemesgrāmatā un ir pilnīga pārliecība, ka nekādi parādi nav "parādījušies".

Nekustamā īpašuma iegāde ir kļuvusi juridiski sarežģītāka, un princips "parāds seko īpašumam" uzliek pircējam papildu atbildību un pienākumu veikt skrupulozu pārbaudi. Paļaušanās uz veiksmi vai pārdevēja godaprātu var novest pie nopietniem finansiāliem zaudējumiem.

Profesionāla juridiskā palīdzība šajā procesā nav lieka greznība, bet gan nepieciešamība, kas nodrošina Jūsu darījuma drošību un pasargā Jūsu intereses ilgtermiņā. Mūsu biroja pieredzējušie juristi nekustamo īpašumu jomā palīdzēs veikt pilnu juridisko pārbaudi, sagatavos juridiski korektu un Jūsu intereses aizsargājošu pirkuma līgumu, kā arī pārstāvēs Jūs sarunās ar pārdevēju un kredītiestādēm.

Sazinieties ar mums, lai saņemtu konsultāciju un nodrošinātu, ka Jūsu sapnis par jaunu īpašumu nekļūst par juridisku murgu.

Jauns likums - no 2026. gada “parāds seko dzīvoklim”

Thu, 26 Jun 2025 13:10:35 GMT

Dzīvokļa īpašuma likums tika grozīts, lai aizsargātu dzīvokļu īpašnieku kopību, kā arī dzīvojamo māju pārvaldnieku un komunālo pakalpojumu sniedzēju tiesiskās intereses pret to dzīvokļu īpašniekiem, kuri nenorēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem un neveic iemaksas mājas uzkrājuma veidošanai. Ņemot vērā, ka parādus nomaksās jaunie īpašnieki, samazināsies arī risks, ka dzīvojamai mājai uzkrātā parāda dēļ tiek pārtraukta kāda pakalpojuma sniegšana.

Atsavinot dzīvokļa īpašumu, iepriekšējā īpašnieka pienākums būs informēt dzīvokļa īpašuma ieguvēju par dzīvokļa īpašnieka neizpildītajām saistībām. Izziņu par parādu esamību, neesamību vai apmēru varēs saņemt arī no attiecīgās mājas apsaimniekotāja.

Principu “parāds seko dzīvoklim” plānots ieviest no 2026. gada 1. janvāra.

Braukšana reibumā Līgo svētkos

Fri, 20 Jun 2025 11:32:11 GMT

Tuvojoties vasaras saulgriežiem, kad īpaša uzmanība tiek pievērsta aizliegumam sēsties pie stūres reibumā, Augstākā tiesa ir izveidojusi speciālu tematisku apkopojumu, lai vēlreiz uzsvērtu, ka alkoholisko dzērienu lietošana un transportlīdzekļu vadīšana nav savienojamas lietas. Apkopojums paredzēts ikvienam, kuram nepieciešami argumenti līdzcilvēkiem, tāpat šis apkopojums var būt noderīgs gan krimināltiesību nozares praktiķiem, gan teorētiķiem.

Arī motocikla vadīšanai nepieciešamas tiesības. Senātā nonāca lieta, kurā apsūdzētais, būdams 0,37 promiļu reibumā, vadīja motociklu, lai arī viņam bija tikai B kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecība. Avārijā vidēji smagus miesas bojājumus guva motocikla pasažieris.

Senāts uzsvēra, ka nav pamata uzskatīt, ka no brīža, kad persona ieguvusi vienai konkrētai mehānisko transportlīdzekļu kategorijai atbilstošu vadītāja apliecību, vadīšanas stāžs skaitāms attiecībā uz visām transportlīdzekļu kategorijām. Konkrēto mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir saistāms ar brīdi, kad persona likumā noteiktajā kārtībā ir ieguvusi tiesības vadīt konkrētās kategorijas transportlīdzekli.

Senāts savā lēmumā norādīja, ka šādā gadījumā, kad persona, vadot transportlīdzekli alkohola ietekmē un bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, pārkāpusi ceļu satiksmes noteikumus un cietušajam nodarījusi vidēja smaguma miesas bojājumus, nodarījums kvalificējams pēc Krimināllikuma 262.panta trešās daļas, proti, kā ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts vidēja smaguma miesas bojājumi.

Kam jāmaksā morālā kaitējuma kompensācija? Skatot kasācijas sūdzību krimināllietā, kurā vīrietis atzīts par vainīgu tajā, ka būdams vairāk nekā trīs promiļu lielā alkohola reibumā, viņš pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus, izraisot trīs cilvēku nāvi, no apsūdzētā cietušo labā tika piedzīta mantiskā un morālā kaitējuma kompensācija, Senāts norādīja, ka kriminālprocesā no vainīgā var tikt piedzīti tie zaudējumi, kuri netiek atlīdzināti saskaņā ar OCTA likumu vai kuri pārsniedz OCTA likumā un saskaņā ar to izdotajos normatīvajos aktos noteikto apdrošinātāja atbildības limitu. Pārējos gadījumos kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā nenoteic. Šāds lēmums – nenoteikt morālā kaitējuma kompensācija kriminālprocesā – tika pieņemts ievērojot to, ka cietušie (šajā gadījumā bojā gājušo radinieki) ir vērsušies pie apdrošinātāja, kurš paziņoja, ka kaitējuma kompensāciju aprēķinās pēc nolēmuma spēkā stāšanās, bet saskaņā ar OCTA likumu pamatpienākums atlīdzināt nemateriālo kaitējumu ir tieši apdrošinātājam.

Uz kādu termiņu var atņemt tiesības, ja šo papildsodu tiesa jau piemērojusi vairākkārt? Senātam bija jāvērtē, kā attiecībā uz transportlīdzekļa vadītāja tiesību atņemšanu jāsaprot norma, kas noteic, ka , saskaitot sodus pēc vairākiem spriedumiem, kopējais soda apmērs vai ilgums drīkst pārsniegt attiecīgajam soda veidam noteikto maksimālo apmēru vai laiku (Krimināllikuma 51.panta trešā daļa). Konkrētajā lietā ar pirmās instances spriedumu apsūdzētais bija atzīts par vainīgu braukšanā reibumā, cietušajam nodarot vidēji smagus miesas bojājumus, kā arī par izvairīšanos no tiesas nolēmuma pildīšanas. Viņam noteikts galīgais sods pēc noziedzīgo nodarījumu kopības – īslaicīga brīvības atņemšana uz 90 dienām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 gadiem. Šajā spriedumā noteiktajam sodam daļēji pievienots sods, kas nav izciests pēc cita tiesas sprieduma, un galīgais sods apsūdzētajam noteikts – brīvības atņemšana uz 3 mēnešiem 20 dienām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 9 gadiem. Senāts atzina, ka tiesa nepareizi saskaitījusi vairākos spriedumos noteiktos papildsodus – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu. Ievērojot to, ka Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas sankcijā nav paredzēts izņēmuma gadījums, kad likumdevējs noteicis papildsoda piemērošanu, kas ir ilgāka par pieciem gadiem, saskaitot sodu pēc vairākiem spriedumiem atbilstoši Krimināllikuma 51. panta trešajai daļai, pirmās instances tiesai nebija pamata noteikt apsūdzētajam transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu ilgāku par 7 gadiem 6 mēnešiem.

Kādam intervālam jābūt starp “pūtieniem trubiņā”? Konkrētajā lietā tiesa konstatēja, ka pirmais mērījums sākts pulksten 5.47, pabeigts pulksten 5.48, fiksējot mēraparāta nolasījumu 1,96 promiles. Savukārt otrais mērījums sākts pulksten 6.02, pabeigts pulksten 6.03, fiksējot mēraparāta nolasījumu 1,67 promiles. Apelācijas instances tiesa bija secinājusi, ka apsūdzētā pārbaudē alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpas gaisā ir ievērots Ministru kabineta noteikumos Nr. 719 noteiktais 15–20 minūšu intervāls, ar kādu veicami divi mērījumi, jo laiks skaitāms no pirmā mērījuma uzsākšanas brīža, nevis no tā pabeigšanas. Senāts norādīja, ka divi mērījumi jāveic ar 15–20 minūšu intervālu, nevis 15–20 minūšu laikā.

Arī dzēstas sodāmības par braukšanu dzērumā var ietekmēt piemēroto sodu. Senāts atstāja spēkā apgabaltiesas spriedumu, ar kuru kādam vīrietim piespriests trīs gadus ilgs brīvības atņemšanas sods, jo viņš, būdams 1,07 promiļu lielā alkohola reibumā, kā arī bez tiesībām, izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, kurā bojā gāja viņa vadītās automašīnas pasažieris. Pirmās instances tiesa vīrietim bija piespriedusi nosacītu cietumsodu, taču apelācijas instances tiesa, atceļot pirmās instances tiesas spriedumu, norādīja, ka pirmās instances tiesa nav pietiekami izvērtējusi apstākli, ka apsūdzētais agrāk tiesāts astoņas reizes. Apelācijas instances tiesa konstatēja, ka apsūdzētais agrāk sodīts arī par transportlīdzekļa vadīšanu bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, atrodoties alkohola ietekmē, turklāt par līdzīgiem pārkāpumiem ceļu satiksmē sodīts arī administratīvi. Apelācijas instances tiesa arī atzina, ka, lai arī apsūdzētā sodāmības ir dzēstas, tās raksturo apsūdzētā personību un apsūdzētā personības raksturojums ir būtisks apstāklis, izvērtējot iespējamo personas rīcību nākotnē.

Latvijā būs jauns regulējums starptautiskās informācijas apmaiņai darījumos ar kriptivalūtu.

Tue, 17 Jun 2025 08:03:43 GMT

Ministru kabineta gaiteņos savu ceļu ir uzsākuši grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (turpmāk – Likumprojekts), kuru mērķis ir veicināt nodokļu nomaksu, ieviešot starptautisko automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem. Paredzēts, ka jaunais regulējums spēkā stāsies 01.01.2026.

Pēdējos 10 gados kriptoaktīvu tirgus ir kļuvis nozīmīgāks un būtiski un strauji palielinājis savu kapitalizāciju. Kriptoaktīvs ir vērtības vai tiesību digitāls atveidojums, ko ir iespējams nodot un uzglabāt elektroniski. Eiropas Parlaments ir uzsvēris, ka kriptoaktīvu decentralizētais raksturs apgrūtina dalībvalstu nodokļu administrāciju spēju nodrošināt nodokļu saistību izpildi.

OECD 2022. gadā apstiprināja kriptoaktīvu ziņošanas standartu (CARF), kura ietvaros paredzēta automātiska informācijas apmaiņa par kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju rīcībā esošu informāciju par ienākumiem, kurus nodokļu maksātāji gūst no darījumiem ar kriptoaktīviem. Tādējādi nodokļu administrāciju rīcībā būs informācija, kas nepieciešama nodokļu kontroles funkciju īstenošanai attiecībā uz personām, kas saņem ienākumus no darījumiem ar kriptoaktīviem. Nodokļu administrācijām būs pieejama informācija par tās nodokļu rezidentu gūtajiem ieņēmumiem no darbībām ar kriptoaktīviem, kas līdz šim no nodokļu administrācijām tiek slēpta vai arī tās iegūšanas process ir smagnējs.

CARF nebūs pirmais informācijas apmaiņas standarts. Šobrīd informācijas apmaiņa globālā līmenī jau notiek CRS informācijas apmaiņas platformā, kuras ietvaros finanšu iestādes apkopo informāciju par nerezidentu finanšu kontiem un reizi gadā nosūta apkopoto informāciju tās valsts nodokļu administrācijai, kurā finanšu iestāde atrodas. Savukārt valsts nodokļu administrācija saņemto informāciju nosūta attiecīgajai nodokļu rezidences valstij, tādējādi šīs sistēmas darbības rezultātā katra valsts saņem informāciju par tās rezidentu finanšu kontiem citu valstu finanšu iestādēs. Uz šo brīdi CRS ir ieviesušas vairāk kā 100 jurisdikcijas. Tas nozīmē, ka VID saņem informāciju par Latvijas nodokļu rezidentu ārvalstīs turētiem finanšu aktīviem no plaša valstu loka.

Lai Latvija varētu piedalīties CARF informācijas apmaiņā globālajā līmenī, Likumprojektā ir: 1) ietverts vispārīgs pienākums nodokļu maksātājiem, kas ir kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzēji, iestājoties nodokļu normatīvajos aktos minētajiem nosacījumiem, sniegt informāciju par darījumiem ar kriptoaktīviem; 2) iekļauts deleģējums Ministru kabinetam noteikt detalizētu regulējumu t.sk . par nosacījumiem, kuriem iestājoties ir jāsniedz informācija par darījumiem ar kriptoaktīviem, informācijas apmaiņas kārtību, sniedzamās informācijas apjomu; 3) ieviesta atbildība par regulējuma pārkāpumiem.

Likumprojektā ir atrunāts, ka iestājoties nodokļu normatīvajos aktos minētajiem nosacījumiem, kurus noteiks Ministru kabinets, nodokļu maksātājam ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par darījumiem ar kriptoaktīviem.

Rezultātā VID būs pieejama būtiska riska informācija, kas ļaus konstatēt nedeklarētos ienākumus nodokļu maksātājiem, kuri gūst ienākumus no darījumiem ar kriptoaktīviem. Šobrīd šāda iespēja VID ir būtiski ierobežota.

Mūsu biroja ieskatā, šāda veida izmaiņas ir vērtējamas pozitīvi, taču, ņemot vērā centralizēto un decentralizēto kriptovalūtas kriptovalūtas biržu skaitu (ap 1500) un miljoniem kripto maku, tad šo kriptoaktīvu decentralizētais raksturs joprojām apgrūtinās VID spēju uzraudzīt nodokļu saistību izpildi (it sevišķi, ja tiks izmantoti ārpus CARF juridisdikcijas reģistrēti kripto maki un biržas).

Agresīva braukšana vai slepkavības mēģinājums?

Fri, 09 May 2025 06:42:09 GMT

Pateicoties sabiedrības iesaistei un aculiecinieka iesūtītajam video materiālam https://www.facebook.com/watch/?v=681399181164546&t=4 , Valsts policija noskaidroja bīstamu kravas autovadītāju, kurš Ainažu pagasta teritorijā pārkāpa noteikumus un veica agresīvu apdzīšanu, radot avārijas situāciju.

Video materiālā fiksēts, kā transportlīdzeklis, braucot virzienā uz Igaunijas robežu, veic apdzīšanu, un gandrīz izraisa frontālu sadursmi ar pretī braucošu citu smago automašīnu.

Neskatoties uz to, ka vadītāja rīcība radīja nopietnus draudus citu ceļu satiksmes dalībnieku drošībai, vadītājam tika piemērots tikai simbolisks naudas sods.

Par notikušo uzsākti trīs administratīvie procesi – par agresīvu braukšanu, par ko piemērots naudas sods 180 eiro, par bīstamu apdzīšanas manevru, par ko piemērots sods 60 eiro apmērā, kā arī par Ceļu satiksmes noteikumu 57. punkta pārkāpumu, par ko piemērots naudas sods 55 eiro. Kopējais piemērotais naudas sods sasniedz 295 eiro.

Manā ieskatā, šāds simbolisks sods ir ņirgāšanās gan par sabiedrību, gan satiksmes drošību gan no policijas, gan no likumdevēja puses.

Piemēram, maksimālais sods par agresīvu braukšanu ir 280 euro, bet policija piemēroja tikai 180 euro. Kaut arī neredzot pašu lēmumu, nav zināmi policijas apsvērumi, tomēr jau likumdošanā noteiktais soda apmērs ir ārkārtīgi mazs, jo video ir nepārprotami redzams, ka no asiņaina ceļu satiksmes negadījuma (visticamāk, ar bojāgājušajiem) izglābties ļāva tikai veiksme (ceļa malās nebija koku vai grāvju) un pārējo autovadītāju asā un precīzā reakcija, faktiski nobraucot no brauktuves un dodot ceļu agresīvajam braucējam.

Manā ieskatā, nekavējoties būtu jāveic grozījumi likumdošanā, ļaujot šādus agresīvus braucējus tiesāt par slepkavības mēģinājumu, vai vismaz piemērot naudas sodu 10 000 euro apmērā, atņemot visa veida transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 5 gadiem.

Kas tiek uzskatīts par uzmākšanos darbā? Kā pierādīt, ka tāda notikusi?

Tue, 06 May 2025 06:50:49 GMT

Tiesiskais regulējums saistībā ar uzmākšanos darba vietā, ir ietverts Darba likuma 29. panta septītajā daļā, kura nosaka, ka: “Personas aizskaršana šā likuma izpratnē ir personas pakļaušana tādai no šīs personas viedokļa nevēlamai rīcībai, kas saistīta ar tās piederību pie noteikta dzimuma, tajā skaitā — seksuāla rakstura rīcībai, ja šādas rīcības mērķis vai rezultāts ir personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, pazemojošas, degradējošas vai aizskarošas vides radīšana.”

Šis jautājums detalizētāk skaidrots 05.07.2006. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/54/EK “par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos” (turpmāk – Direktīva). No Direktīvas izriet, ka “uzmākšanās” tiek veikta, ja saistībā ar kādas personas dzimumu notiek nevēlama rīcība, kuras mērķis vai sekas ir kādas personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas vai aizskarošas vides radīšana. Savukārt, “seksuāla uzmākšanās”: tiek veikta, ja notiek jebkāda veida nevēlama vārdiska, nevārdiska vai fiziska seksuāla rakstura rīcība, kuras mērķis vai sekas ir kādas personas cieņas aizskaršana, jo īpaši, ja tā rada iebiedējošu, naidīgu, degradējošu, pazemojošu vai aizskarošu vidi.

Latvijas Republikas Tiesībsargs ir skaidrojis [1] , ka persona var piedzīvot nevēlamu rīcību no sava dzimuma vai pretējā dzimuma pārstāvja puses. Persona, pret kuru tiek vērsta šāda veida uzvedība, izlemj, vai tā ir vai nav nevēlama. Nevēlama rīcība var notikt vienreiz, tai nav jāatkārtojas, lai to uzskatītu par seksuālu uzmākšanos. Nevēlamai rīcībai nav jābūt vērstai pret konkrēto personu, persona var kļūt par šādas uzvedības aculiecinieku vai nejauši to dzirdēt. Nav svarīgi, vai rīcība ir pieņemama citiem, vai arī tā ir ierasta personas darba vidē.

Tāpat Latvijas Republikas Tiesībsargs ir norādījis, ka seksuāla uzmākšanās ietver plašu uzvedības veidu diapazonu, piemēram:

seksuāla rakstura komentārus vai jokus;
seksuāla rakstura attēlu, plakātu vai fotogrāfiju rādīšanu;
skatīšanos, vērošanu vai pētīšanu ar seksuālu zemtekstu;
seksuāla rakstura piedāvājumus vai uzmākšanos;
uzbāzīgus jautājumus par personas privāto vai seksuālo dzīvi un personīgās seksuālās dzīves apspriešanu;
seksuāla rakstura publikācijas vai saziņu sociālajos tīklos; seksuāla rakstura baumu izplatīšanu par personu.

No Latvijas brīvo arodbiedrību 2020. gadā izdotajiem Darba likuma komentāriem izriet, ka tas, vai nevēlama seksuāla uzmākšanās aizskar personas cieņu vai rada aizskarošu vidi, ir atkarīgs no upura perspektīvas un no tā, vai konkrētās personas reakcija ir pamatota, ņemot vērā visus apstākļus. Cilvēkiem ir atšķirīga reakcija attiecībā uz seksuālu rīcību. Uzvedība, kas var šķist nekaitīga vienai personai, var izrādīties daudz nopietnāka (aizskarošāka) citai personai. Faktori, kas ietekmē aizskarošas vides rašanos, ir iesaistīto cilvēku relatīvā vara, amata pakāpe, vecums, rase un kultūrvide.

Darbinieks var izvēlēties, kur iesniegt sūdzību par nevēlamu uzmākšanos: gan darba vietā, gan Valsts darba inspekcijā, gan Tiesībsarga birojā vai atsevišķos gadījumos - Valsts policijā, jo 2024. gada 10. decembrī stājās spēkā grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, un ar šiem grozījumiem minētais likums tika papildināts ar jaunu pantu (11.2) šādā redakcijā: “Par seksuālu uzmākšanos, tas ir, personai nevēlamu seksuāla rakstura fizisku, mutvārdu vai rakstveida darbību, kas vērsta uz personas cieņas aizskaršanu un kas nostādījusi to iebiedējošos, naidīgos, pazemojošos, degradējošos vai aizskarošos apstākļos, piemēro naudas sodu līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām."

Jebkurā gadījumā neatkarīgi no iestādes, kurā plānots iesniegt sūdzību, ir ļoti būtiski, lai darbinieks spētu savus apgalvojumus pierādīt.

Ja nepieņemami seksuāla rakstura joki, piezīmes, komentāri tiek izplatīti rakstveida formātā (e-pasts, īsziņas, WhatsApp, izdrukāts dokuments), minēto informāciju nepieciešams saglabāt (ideālā gadījumā, sadarbībā ar zvērinātu tiesu izpildītāju, sastādot faktu konstatācijas aktu).

Tāpat savu taisnību ir pieļaujams pierādīt arī savu interešu aizstāvības nolūkos veicot sarunas ar darba devēju. Nereti šādās situācijās darba devēji mēģina pierādīt, ka šie sarunu ieraksti, kas ir veikti bez saskaņošanas, ir nelikumīgi, līdz ar to nav izmantojami, kā pierādīšanas līdzekļi. Vai tā patiešām ir?

Ņemot vērā, ka audioieraksts tiek veikts personiskiem mērķiem, kas nav saistīti ar profesionālo darbību, tad Vispārīgās datu aizsardzības regulas nosacījumi un ierobežojumi uz konkrēto tiesisko situāciju neattiecas. Turklāt saskaņā ar minētās regulas nosacījumiem otru sarunas dalībnieku var neinformēt, ja informēšana varētu neļaut vai būtiski traucēt sasniegt apstrādes mērķus (piemēram, ja persona, zinot, ka saruna tiek ierakstīta, varētu uzvesties citādi un pierādījumi varētu netikt iegūti).

Arī Latvijas tiesu praksē (piemēram, Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2020. gada 28. aprīļa spriedums lietā Nr. SKC-276/2020) ir nostiprinājusies atziņa, ka: “atsevišķos gadījumos var būt pieļaujama darbinieka sarunas ar darba devēju ierakstīšana, neinformējot par to darba devēju, un šī ieraksta izmantošana tiesā par pierādījumu darbinieka aizskarto tiesību aizsardzībai. Izsverot, vai konkrētās lietas apstākļos priekšroka dodama darba devēja tiesībām uz privāto dzīvi vai darbinieka tiesībām, tiesai jāvērtē, kādos apstākļos sarunas ierakstīšana notikusi; kādiem nolūkiem tā ierakstīta; kāds bija sarunas ietvars; kā ieraksts tiek izmantots; vai pastāvēja citi iespējami pierādījumi, kas tikpat efektīvi varētu pierādīt konkrētā pārkāpuma esību; un vai nav notikusi ierakstītās personas pārlieka provocēšana”.

Rezumējot minēto, ja darbiniekam nav citu pierādījumu, kas tikpat efektīvi varētu pierādīt konkrētā pārkāpuma esamību, slepena sarunu ierakstīšana un izmantošana ir tiesiska un pieļaujama. Šeit gan jāatceras, ka tiesiska būs tikai šo sarunu iesniegšana Valsts darba inspekcijā vai tiesā, nevis publicēšana sociālajos tīklos.

[1] https://www.tiesibsargs.lv/wpcontent/uploads/migrate_2022/content/legacy/nevelama_seksuala_rakstura_riciba_web_1531743161.pdf

Vienkāršota kārtība SIA pamatkapitāla apmaksai ar kriptoaktīviem

Wed, 09 Apr 2025 06:01:14 GMT

Jau kādu laiku ir spēkā stājušies grozījumi Komerclikumā, kas atvieglo uzņēmumiem kriptoaktīvu ieguldīšanu pamatkapitālā.

Arī līdz šim bija iespējama pamatkapitāla apmaksa ar kriptoaktīviem, bet tam bija nepieciešams piesaistīt ekspertu, kas radīja arī papildu izmaksas.

Turpmāk lemt par kriptoaktīvu ieskaitīšanu pamatkapitālā varēs paši uzņēmumu dibinātāji vai dalībnieki, sagatavojot atzinumu par to vērtību.

Komerclikumā tika noteikts, ka kriptoaktīvu vērtību nosaka pēc tā vidējās cenas kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, sešu mēnešu periodā pirms novērtējuma.

2023. gada 31. maijā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem (turpmāk – MICA regula). Tā paredz Eiropas Savienības līmenī vienotu kriptoaktīvu nozares tiesisko regulējumu, tai skaitā regulējot kriptoaktīvu emitēšanu, publisku piedāvāšanu un pielaidi tirdzniecībai, kā arī ar kriptoaktīviem saistītu pakalpojumu sniegšanu.

Ņemot vērā, ka līdz ar MICA regulas stāšanos spēkā tiek būtiski sakārtota kriptoaktīvu nozare visā Eiropas Savienībā, nodrošinot augstākus drošības un caurspīdīguma standartus, tika ievērojami samazināti arī riski, kas saistīti ar kriptoaktīvu izmantošanu.

Lai mazinātu potenciālos riskus, kas saistīti ar naudas atmazgāšanu, patieso labuma guvēju identificēšanu, un nodrošinātu iespēju vērst piedziņu uz kriptoaktīviem, ir noteikta prasība, ka kriptoaktīvi ir jāiegulda nevis t.s. “privātajos makos”, bet kontā, kas atvērts pie MICA regulā noteiktā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja. Šī prasība attiecināma uz visām kapitālsabiedrībām, kas plānos sava pamatkapitāla apmaksu veikt ar kriptoaktīviem.

Sagaidāms, ka šāda pieeja, atvieglojot un sakārtojot MICA regulā noteikto kriptoaktīvu ieguldīšanu pamatkapitālā, veicinās komercdarbības vides un inovāciju attīstību Latvijā, kā arī padarīs Latviju par pievilcīgāku valsti kripto uzņēmumu dibināšanai.

Par komercnoslēpuma atklāšanu Valsts ieņēmumu dienestam

Fri, 04 Apr 2025 12:30:22 GMT

Uzņēmējiem regulāri ir jāapkopo un Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) jāiesniedz dažādas atskaites un cita veida informācija, kā arī pēc VID pieprasījuma jāsniedz gan detalizēti paskaidrojumi, gan līgumi, gan cita komercnoslēpumu saturoša informācija un dokumenti.

Līdz ar to nodokļu maksātājiem var rasties pamatots jautājums, vai šādas informācijas sniegšana neaizskar uzņēmēju tiesības neizpaust komercnoslēpumu un citu ierobežotas pieejamības informāciju un vai pēc šādas informācijas sniegšanas attiecīgā informācija vēl ir uzskatāma par komercnoslēpumu?

Komercnoslēpuma aizsardzības likuma 2. panta pirmā daļa nosaka, ka komercnoslēpums ir neizpaužama saimnieciska rakstura informācija, tehnoloģiskās zināšanas un zinātniska vai cita rakstura informācija, kas atbilst visām šādām pazīmēm:

1) tā ir slepena, jo nav vispārzināma vai pieejama personām, kuras parasti izmanto šāda veida informāciju;

2) tai ir faktiska vai potenciāla komerciālā vērtība tādēļ, ka tā ir slepena;

3) komercnoslēpuma turētājs attiecībā uz to ir veicis konkrētajai situācijai atbilstošus un saprātīgus komercnoslēpuma slepenības saglabāšanas pasākumus.

Savukārt Komercnoslēpuma aizsardzības likuma 2. panta otrā daļa nosaka, ka komercnoslēpuma turētājs ir ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kura likumīgi ieguvusi komercnoslēpumu un ir tiesīga to pārvaldīt (kontrolēt), tostarp izmantot un izpaust. No minētā izriet, ka saņemot komercnoslēpumu saturošu informāciju un dokumentus, valsts ieņēmumu dienests automātiski kļūst par komercnoslēpuma turētāju.

Augstākās tiesas Senāts, interpretējot minētās tiesību normas, jau iepriekš ir atzinis, ka vispārīgi komercnoslēpuma statusu lietai vai ziņām piešķir pats komersants, pamatojoties uz savu novērtējumu par to nozīmi, komerciālu vērtību un nepieciešamību to paturēt noslēpumā un aizsargāt no trešajām personām. Tas tā ir tāpēc, ka primāri tieši pats komersants kā rūpīgs un kārtīgs saimnieks vislabāk izprot sava uzņēmuma un nozares, kurā viņš darbojas, specifiku, vajadzības, konkurences īpatnības un citas svarīgas detaļas. Komercnoslēpuma aizsardzība ir ļoti būtiska komersantam, jo no tā ir atkarīga komersanta uzņēmuma vērtība un tā attīstības iespējas. Komercnoslēpuma neatļauta nonākšana konkurenta rīcībā dod tam saimnieciskas priekšrocības un ir pretēja godīgām saimnieciskās darbības paražām. Tādējādi komersanta tiesības noteikt komercnoslēpuma statusu un prasīt tā aizsardzību ir nozīmīgas un respektējamas (piemēram, Senāta 2023. gada 7. novembra sprieduma lietā Nr. SKA-183/2023 33. punkts, 2023. gada 15. novembra sprieduma lietā Nr. SKA-165/2023 23. punkts, 2023. gada 30. novembra sprieduma lietā Nr. SKA-388/2023 24. punkts).

No Komercnoslēpuma aizsardzības likuma 3. panta otrās daļas izriet, ka grāmatvedībā par komercnoslēpumu nav uzskatāma informācija un dati, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem iekļaujami to fizisko vai juridisko personu pārskatos, kuras veic saimniecisko darbību. Visa pārējā grāmatvedībā esošā informācija uzskatāma par komercnoslēpumu un ir pieejama vienīgi revīziju veicējiem, nodokļu administrācijai, tiesībaizsardzības iestādēm, tiesām, kā arī citām institūcijām normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

Tātad par komercnoslēpumu ir uzskatāma tāda komersanta rīcībā esoša informācija, kas ir saistīta ar konkrētā komersanta saimniecisko darbību, kas nav vispārpieejama (un komersants par to ir saprātīgi parūpējies) un kuras izpaušana varētu negatīvi ietekmēt komersanta konkurētspēju (Senāta 2023. gada 7. novembra sprieduma lietā Nr. SKA-183/2023 32. punkts, 2023. gada 15. novembra sprieduma lietā Nr. SKA-165/2023 19. punkts). Līdz ar to tieši šīs ir pazīmes, kas ir pārbaudāmas, vērtējot, vai kāda konkrēta informācija ir vai nav uzskatāma par komercnoslēpumu saturošu informāciju.

Tātad nav nekādu šaubu, ka, ja VID rīcībā nonāk tāda uzņēmuma grāmatvedībā esošā informācija, kas nav publicēta gada pārskatos, tad šī informācija ir uzskatāma par komercnoslēpumu un saskaņā ar Komercnoslēpuma aizsardzības likuma 6. panta otro daļu, ir ierobežotas pieejamības informācija arī Informācijas atklātības likuma izpratnē.

Arī no likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. panta pirmās daļas izriet, ka nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam), ja šā panta otrajā daļā nav noteikts citādi, aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas šim ierēdnim (darbiniekam) kļuvusi zināma, pildot dienesta (darba) pienākumus.

Tomēr jāatceras, ka likumdošanā ir noteikti arī atsevišķi izņēmumi un atkāpes no iepriekš minētā. Piemēram, informācija par nodokļu maksātājiem (juridiskām personām vai fiziskām personām – saimnieciskās darbības veicējiem), kuriem VID administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 150 euro, ir pieejama VID mājaslapā https://www6.vid.gov.lv/NPAR normatīvajos aktos noteikto tiešās pārvaldes iestāžu un pašvaldību funkciju izpildes nodrošināšanai, komercdarbības vides drošības, godīgas konkurences un labprātīgas nodokļu (nodevu) saistību izpildes veicināšanai.

Tāpat, lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi — informāciju par nodokļu maksātāja amatpersonu, kura iekļauta riska personu sarakstā, tiek publicētā VID mājaslapā https://www6.vid.gov.lv/RPS/ .

Vēl viens izņēmums ir paredzēts gadījumos, kad nodokļu maksātājs publiski izplatījis nepatiesas ziņas par nodokļu administrācijas veiktajiem nodokļu administrēšanas vai nodokļu kontroles pasākumiem vai citiem nodokļu maksātāja tiesības ierobežojošiem līdzekļiem. Šādā gadījumā VID var izpaust tā rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātājam veiktajiem nodokļu administrēšanas vai nodokļu kontroles pasākumiem vai piemērotajiem tiesības ierobežojošiem līdzekļiem, ciktāl tā attiecas uz lietu, par kuru nodokļu maksātājs publiskojis ziņas. Minētā informācija apstrādājama žurnālistikas vajadzībām un tikai tādā apmērā, ciktāl tas nepieciešams, lai sabiedrībai nodrošinātu objektīvu informāciju par konkrēto situāciju.

Nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) drīkst sniegt informāciju par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas arī šādos gadījumos:

1) valsts ieņēmumu nodrošināšanai, kā arī pārraudzības funkciju veikšanai - Finanšu ministrijai;

2) valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļu ieņēmumu un izdevumu, kā arī valsts budžetā vai pašvaldību budžetos iekļauto Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju līdzekļu izlietošanas un rīcības ar valsts un pašvaldību mantu vai tās daļu kontrolei;

3) nodokļu administrēšanas funkciju izpildei - citai nodokļu administrācijai, Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un saskaņā ar starptautisko līgumu noteikumiem ārvalstu kompetentajām iestādēm;

4) normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildes nodrošināšanai - pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, kā arī zvērinātiem tiesu izpildītājiem, tiesai, prokuratūrai un citām tiesībaizsardzības iestādēm;

5) citu valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai vai speciālajās tiesību normās par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu noteikto regulēšanas funkciju izpildes nodrošināšanai, kā arī valsts institūciju funkciju izpildes nodrošināšanai - informāciju, kura ir vienīgi nodokļu administrācijas rīcībā vai kuru nodokļu administrācijai atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt;

6) kredītinformācijas birojam.

Rezumējot augstāk minēto, uzņēmējiem var būt pienākums iesniegt VID dažāda veida informāciju, kas var saturēt arī komercnoslēpumus un ierobežotas pieejamības datus, tomēr pēc iesniegšanas šī informācija nezaudē komercnoslēpuma statusu un VID darbiniekiem ir juridisks pienākums ievērot nodokļu maksātāju informācijas neizpaušanu. Jebkurā gadījumā, pirms informācijas iesniegšanas VID, uzņēmēji var lūgt skaidrojumu par nepieciešamību un tiesisko pamatu konkrēto datu pieprasīšanai. Ja pastāv risks, ka VID pieprasītā informācija satur sensitīvus datus, uzņēmējs var norādīt, ka informācija ir komercnoslēpums un lūgt tās aizsardzību.

Uz VID telefoniski sniegtajām konsultācijām labāk nepaļauties

Fri, 14 Mar 2025 06:58:33 GMT

Ļoti interesantus secinājumus izdarījusi Administratīvā apgabaltiesa savā Rīgā 2025. gada 3. februāra spriedumā lietā Nr. A420220023.

Konkrētajā lietā ir strīds par to, vai VID amatpersonas telefoniska konsultācija pieteicējai radīja aizsargājamu tiesisko paļāvību.

Lai arī lietā nebija strīda, ka pieteicēja pirms deklarācijas iesniegšanas sazinājās ar VID amatpersonu, tomēr apgabaltiesa vērš uzmanību uz to, ka konkrētajā gadījumā, ņemot vērā, ka telefona sarunas netika ierakstītas, nav iespējams noskaidrot precīzus amatpersonas sniegtos norādījumus pieteicējai.

Pieteicēja norāda, ka paļāvusies uz dienesta informācijas tālrunī norādīto, ka saruna tiks ierakstīta, un norāda, ka visām sarunām ir jābūt ierakstītām. Savukārt tiesa norāda, ka, lai arī šāds informatīvs paziņojums pirms sarunas nozīmē, ka sarunu ir paredzēts ierakstīt, šādam paziņojumam nav saistošu seku. Tiesas ieskatā, paziņojums pats par sevi negarantē, ka saruna noteikti tiks ierakstīta un ka to varēs izmantot kā pierādījumu. Proti, ir iespējamas tehniskas problēmas, kuru dēļ ieraksts tomēr netiek veikts.

Tāpat tiesa norāda, ka telefoniskai vai mutvārdu konsultācijai pirms administratīvā procesa uzsākšanas ir vien informatīva nozīme, tādēļ tā nevar radīt tādas sekas, kādas raksturīgas rakstveidā izdotai uzziņai.

No augstāk minētā mēs varam secināt gan to, ka nodokļu maksātājs nevar paļauties ne uz to, ka saruna tiks ierakstīta (kaut arī pirms sarunas tiek apsolīts veikt ierakstu), ne uz to, ka šādu sarunu kāds vispār ņems vērā. Mūsu ieteikums – ierakstiet telefonā vai diktofonā katru sarunu ar VID un pēc tam to izmantojiet savu vai sava uzņēmuma tiesību aizstāvībai.

Plāno ar IIN neaplikt ienākumu no kriptoaktīvu atsavināšanas

Thu, 13 Mar 2025 12:44:53 GMT

Lai veicinātu kriptoaktīvu tirgus attīstību Latvijā, Saeima pirmajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Tie paredz no ienākuma nodokļa atbrīvot ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) gūto ienākumu no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas. Nodokļa atbrīvojumu paredzēts piemērot triju gadu periodā.

Likumprojekts izstrādāts ar mērķi, lai padarītu pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi kriptoaktīvu nozarei, nepiemērojot ārvalsts nodokļa maksātājam kriptoaktīvu atsavināšanas ienākumam trīs procentu likmi no izmaksātās atlīdzības apmēra. Likumprojekts izstrādāts pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas, lai padarītu Latviju par pievilcīgu valsti starptautiskiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi nodrošinot jaunu investīciju ieplūšanu, jaunu darba vietu izveidi un papildus nodokļu ieņēmumus.

Latvija pēdējos gadus ir aktīvi strādājusi, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī, lai padarītu Latviju par pievilcīgu valsti starptautiskiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem nepieciešama kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas atļauja. Jau pašlaik vairāki kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas uzskatāmi par tirgus līderiem vispasaules mērogā (piemēram, Binance), aktīvi izskata iespēju darbības atļauju saņemt tieši Latvijā, kā rezultātā Latvijai ir labas iespējas piesaistīt ievērojamu skaitu lielu kriptoaktīvu tirgus spēlētāju un kļūt par šīs nozares centru Eiropas Savienībā.

Ņemot vērā, ka viena no mūsu biroja specializācijām ir kriptotiesības, šāda Saeimas iniciatīva mūsu ieskatā ir vērtējama ļoti pozitīvi, jo tā var rezultēties ne tikai ar daudzu labi apmaksātu darbavietu izveidi, papildu investīcijām un nodokļu ieņēmumiem, bet arī lielāku iedzīvotāju interesi un izpratni par kriptovalūtām, kā izcilu alternatīvu maksājumu veikšanai, ieguldīšanai vai uzkrājumu veidošanai.

Par būtisku pārkāpumu simbolisks sods jeb ko darīt no AS “4finance” alkatības cietušajiem patērētājiem?

Thu, 06 Mar 2025 09:42:30 GMT

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) beidzot ir konstatējis, ka AS “4finance” ilgstošā laika posmā ir veicis neatbilstošu patērētāju maksātspējas izvērtēšanu – nav ieguvis datus par patērētāju visām esošajām saistībām, jo datus ieguva tikai no viena kredītinformācijas biroja, nevis no visiem.

AS “4finance” klientiem, kuri pēdējo 3 gadu laikā ir aizņēmušies pie SMScredit.lv, Ondo.lv vai Vivus.lv, ir iespēja panākt ievērojamu kredīta atmaksas samazinājumu, ja AS “4finance” nav atbilstoši izvērtējis maksātspēju pirms kredīta piešķiršanas.

Piemēram, ja personai ir kredīts 3000 EUR uz 36 mēnešiem ar aizņēmuma procentu likmi 37 % un visā termiņā kopā būtu jāsamaksā 5008,51 EUR, tad gadījumā, ja kredīta devējs maksātnespēju nav izvērtējis atbilstoši, ir iespējams panākt, ka par kredītu jāmaksā tikai 6 % gadā (likumiskie procenti). Tātad kopā jāsamaksā 3285,57 EUR, kas nozīmē, ka būtu jāmaksā par 1722,94 EUR mazāk.

Prasību par neatbilstošu maksātspējas izvērtējumu pret kredīta devēju var celt tikai tad, ja vēl nav pagājuši 3 gadi no kreditēšanas līguma noslēgšanas dienas vai kredīta kopējās summas būtiskas palielināšanas dienas.

Ja personas maksātspēja nav izvērtēta atbilstoši, tad kredītu devējs nav tiesīgs piemērot arī sankcijas par maksājumu kavējumiem (nokavējuma procentus vai līgumsodu).

Viena no mūsu biroja specializācijām ir fizisko personu maksātnespēja (sīkāka informācija pieejama šeit - https://www.maksatspeja.lv/ ).

Izvērtējot iemeslus, kāpēc mūsu klienti ir nonākuši līdz maksātnespējai, secināms, ka absolūti lielākajā daļā pie vainas ir arī ātro kredītu aizdevēji, jo nereti mēdz būt gadījumi, kad persona vienlaicīgi ir parādā vairākiem ātro kredītu aizdevējiem. Kāds mūsu klients bija pamanījies aizņemties pat no 17 kreditoriem. Tas nozīmē, ka kreditori ne tikai nebija pienācīgi izvērtējuši parādnieka saistības, bet pat apzināti aizdevuši naudu saprotot, ka parādniekam būs ierobežotas iespējas šo naudu atmaksāt.

Jāatzīmē, ka līdz šim praksē ir bijuši daudzi gadījumi, kad gan tiesas, gan maksātnespējas administratori ir pārmetusi parādniekiem ka kredītsaistības ir uzņemtas nepārdomāti, līdz ar to ir patiess prieks, ka beidzot kāda institūcija ir publiski atzinusi, ka negodprātīgi ir nevis aizņēmēji, bet gan aizdevēji, kuri apzināti vai neapzināti nejēdz, negrib vai nespēj izvērtēt cilvēku maksātspēju.

Ja parādniekam ir tiesības saņemt atpakaļ ne tikai pārmaksātos procentus, bet arī tiesības pieprasīt nokavējuma procentu un līgumsoda atmaksu, tad rodas pamatots jautājums, ko personai darīt situācijās, kad šo nepamatoti augsto procentu un sankciju piemērošanas rezultātā persona ir bijusi spiesta pasludināt fiziskās personas maksātnespēju?

Mūsu ieskatā, ja persona spēj pierādīt, ka nesamērīgie procenti un līgumsodi ir piemēroti nepamatoti (pienācīgi neizvērtējot parādnieka spēju atmaksāt aizdevumu), kā rezultātā persona ir bijusi spiesta pasludināt maksātnespēju, šādā gadījumā personai būtu tiesības tiesas ceļā piedzīt ne tikai materiālos zaudējumus, bet arī morālo kaitējumu.

Jebkurā gadījumā, uzskatām ka piemērotais sods ir neadekvāti mazs, pat simbolisks. AS “4finance” apgrozījums ir vairāk kā 35 miljoni EUR gadā, līdz ar ko šis sods veido tikai 1/700 daļu no apgrozījuma.

Mūsu ieskatā, ja šāda tipa uzņēmumiem piemērotu nevis simboliskus sodus, bet atņemtu patērētāju kreditēšanas licences, tas daudzus patērētājus pasargātu no neapdomīgas aizņemšanās un maksātnespējām.

Videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu un ienākumi apliekas ar nodokli

Thu, 27 Feb 2025 11:10:37 GMT

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments savā 2024. gada 26. jūlija spriedumā lietā Nr. SKA 82/2024 (turpmāk – Spriedums) ir analizējis videospēļu spēlēšanu un ar to saistīto ienākumu gūšanas tiesiskās nianses, ar kurām vēlamies padalīties.

Augstākā tiesa ir norādījusi, ka izpildoties noteiktām pazīmēm, videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidošana un straumēšana var tikt atzīta par saimniecisko darbību, kuras rezultātā gūtie ienākumi ir apliekami ar nodokli.

Saimniecisko darbību raksturo vairākas pazīmes: ekonomiskā būtība, regularitāte (sistemātiskums), apjoms un atlīdzība. Tas, vai konkrētajā gadījumā ir konstatējama saimnieciskā darbība, ir faktu novērtēšanas jautājums, kas katrā lietā ir jāvērtē atsevišķi atbilstoši lietas apstākļiem.

Tieša saikne starp personas veiktajām darbībām un skatītāju veiktajiem maksājumiem ļauj secināt, ka videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidotājs personām sniedz pakalpojumu par atlīdzību. Patstāvīga un regulāra satura veidošana un straumēšana virtuālajā vidē apvienojumā ar atlīdzības saņemšanu norāda uz nepārprotamu nodomu gūt ienākumus. Uz saimnieciskās darbības veikšanu norāda arī personas profesionālā pieeja no skatītājiem saņemto maksājumu pārvaldībai un optimizācijai, izmantojot streamlabs.com piedāvātos produktus. Persona, kura ir izveidojusi strukturētu sistēmu, kā pieņemt skatītāju veiktos maksājumus, cenšas gūt atlīdzību, nevis saņemt dāvanas Civillikuma 1912. panta izpratnē.

Videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu. Izvērtējot, vai objekts atzīstams par autortiesību objektu, pārbaudāms, pirmkārt, vai to ir radījusi fiziskā persona un, otrkārt, vai darbs ir šīs personas radošās darbības jeb jaunrades rezultāts. Arī videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu – atvasinātu audiovizuālu darbu –, ja tos radījusi fiziskā persona un tajos ieguldīta jaunrade.

Ienākums no intelektuālā īpašuma nodokļu tiesību izpratnē ietver jebkuru ienākumu, ko persona saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām vai par to izmantošanu. Tas, ka pastāv cēloniskais sakars starp videospēļu spēlēšanas video straumēšanu un skatītāju veiktajiem maksājumiem, ir pamats atzīt, ka minētie ienākumi gūti šo darbu izmantošanas rezultātā. Tādējādi, ja videospēļu spēlēšanas video atbilst autortiesību objektu statusam, ienākumi, kas gūti šo darbu izmantošanas rezultātā, apliekami ar nodokli kā ienākumi no intelektuālā īpašuma. Likumdevējs ir paredzējis iespēju autoriem atskaitīt izdevumus, kas saistīti ar autordarbu radīšanu, līdz ar to, ja persona ir radījusi ar autortiesībām aizsargājamus audiovizuālus darbus, pirms gūto ienākumu aplikšanas ar nodokli, ir pamats piemērot attaisnoto izdevumu normas.

Zvērinātam advokātam Laurim Klagišam ir 20 gadus ilga pieredze nodokļu tiesībās, līdz ar to, ja Jums rodas jautājumi par augstāk aprakstītajām vai citām tēmām, lūgums ar mums sazināties.

Videosižeta publiskošanas kā prettiesiskas datu apstrādes gadījuma vērtējums

Wed, 19 Feb 2025 15:19:27 GMT

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2024. gada 20. decembrī ir publiskojis spriedumu lietā SKA 256/2024, kurā ir paustas vairākas interesantas atziņas, ar kurām es, kā sertificēts personas datu aizsardzības speciālists, vēlējos ar Jums padalīties.

Lietas būtība ir tāda, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC) rīkoja sociālo kampaņu, kuras ietvaros vairākās interneta vietnēs izplatīja videosižetu, kas bija veidots kā patērētājiem adresēts vēstījums par dažādiem svarīgiem riskiem, ar kuriem var nākties saskarties patērētājiem, iegādājoties lietotu automašīnu.

Videosižetā patērētāji tika aicināti pārbaudīt pārdevēju identitāti un reputāciju, kā arī būt uzmanīgiem, jo negodīgi tirgotāji var izmantot negodīgas metodes, mēģinot atdarināt sabiedrībā pazīstamus ekspertus, tādējādi šādā maldinošā veidā palielinot patērētāja uzticēšanos konkrētā transportlīdzekļa pārdevējam un panākot, ka patērētājs veic tehniskā ziņā vai citādi neatbilstoša transportlīdzekļa iegādi.

Sižeta galvenais varonis atdarināja pieteicēja balsi, viņam raksturīgā stilā sarunājās pa telefonu, valkāja tādu pašu cepuri, kādu citos raidījumos valkājis pieteicējs. Sižetā redzamas pieteicēja biežāk lietotās frāzes, kā arī iekļauts fragments no raidījuma, kurā redzams un dzirdams pieteicējs.

Pieteicējs, nepiekrītot veidam, kādā viņa tēls tiek izmantots videosižetā, iebilda pret šāda sižeta veidošanu un izplatīšanu. Neskatoties uz to, sižets tika demonstrēts vairākās interneta vietnēs. Pieteicējs lūdza PTAC pārtraukt demonstrēt videosižetu, publiski atvainoties par reputācijas graušanu un atlīdzināt nemantisko kaitējumu. PTAC lūgumu noraidīja.

Pieteicējs vērsās tiesā, lūdzot atzīt PTAC rīcību par prettiesisku, uzlikt pienākumu atvainoties un samaksāt 2000 eiro par nemantisko kaitējumu.

Augstākā tiesa iepriekš minētajā Spriedumā norādīja, ka neskatoties uz to, ka ir stājies spēkā apgabaltiesas spriedums, ar kuru videosižeta publiskošanu atzīta par prettiesisku un uzlikts pienākums pārtraukt izmantot un izplatīt pieteicēja personas datus sižetā, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nav izņēmis videosižetu no saviem kontiem tīklos YouTube.com un Facebook.com. Tātad pretēji pieteicēja iebildumiem un pat pusotru gadu pēc sprieduma spēkā stāšanās iestāde nav rīkojusies, lai pārtrauktu pieteicēja tiesību aizskārumu, pārkāpuma ilgumam sasniedzot jau apmēram septiņus gadus. Minētais apstāklis ir ne tikai ņemams vērā, lemjot par kaitējuma esību un atbilstošu atlīdzinājumu, bet ir arī pamats Senātam pieņemt blakus lēmumu par sprieduma nepildīšanas faktu.

Augstākā tiesa arī tika norādījusi, ka pēc skaidra personas iebilduma tas jau ir iestādes pienākums – pienācīgi pamatot, ka tā tomēr drīkst pretēji personas gribai rīkoties pēc saviem ieskatiem.

Tāpat Augstākā tiesa secināja, ka apgabaltiesas apsvērumi ir pretrunā Vispārīgās datu aizsardzības regulas 82. panta 1. punktam. Kaitējuma atlīdzinājuma apmēra noteikšanā jāņem vērā tikai nodarītā kaitējuma smagums, un atlīdzinājuma apmēram ir jākalpo vienīgi kā kompensācijai par kaitējumu.

Ievērojot iepriekš minēto, Augstākā tiesa nosprieda, ka apgabaltiesas spriedums daļā par atlīdzinājumu ir balstīts uz nepareiziem tiesiskajiem apsvērumiem, un tas varēja novest pie nepareiza lietas izskatīšanas rezultāta, tādēļ spriedums šajā daļā ir atceļams. Mūsu birojs noteikti sekos līdzi šīs lietas attīstībai un informēsim Jūs par apgabaltiesas spriedumu.

Zvērināts advokāts Lauris Klagišs jau kopš 2009. gada paralēli ir arī sertificēts personas datu aizsardzības speciālists, līdz ar to, ja Jums vai Jūsu uzņēmumam ir jautājumi saistībā ar datu aizsardzību vai nepieciešams sertificēts personas datu aizsardzības speciālists, aicinām ar mums sazināties.

Tiesiskā regulējuma problemātika kriptovalūtu nozarē

Wed, 19 Feb 2025 12:39:48 GMT

Zvērinātam advokātam Laurim Klagišam ir praktiska pieredze ne tikai kriptovalūtas tirdzniecībā, bet arī kripto-tiesībās, līdz ar to, veicot padziļinātu kriptovalūtas pasaules izpēti no tiesiskā viedokļa, esam konstatējuši daudzus tiesību robus, jeb tiesiskā regulējuma neesamības problēmas, piemēram:

Tiesu izpildītājam nav iespējams vērst piedziņu uz kriptovalūtas īpašumā esošo kriptovalūta ne tikai tā iemesla dēļ, ka nav iespējams uzzināt, kurā no tūkstošiem kripto-biržu vai kriptomaciņu atrodas konkrētā kriptovalūta, bet arī tā iemesla dēļ, ka nav tiesiskā mehānisma šādas piedziņas vēršanai pret ārvalstīs esošām kriptovalūtas glabātuvēm. Kriptovalūtai centralizētas uzraudzības – kriptovalūtas glabājas decentralizētās blokķēdēs, un tiesu izpildītājs nevar pieprasīt bankai vai citai iestādei bloķēt aktīvus. Minētais ļauj kriptovalūtu izmantot, lai izvairītos no parādu piedziņas – piemēram, ja darbinieks ar darba devēju vienojas par algas izmaksu kriptovalūtā, tad tiesu izpildītājam tehniski nekādā veidā nebūs iespējams veikt piedziņu uz šādu darba algu.

Būtiska problēma ir arī mantojuma tiesībās – nav skaidri atrunāts, kā kriptovalūtas tiek iekļautas mantojumā, īpaši gadījumos, ja mantiniekiem nav piekļuves mirušās personas izmantotajām kriptovalūtu biržām vai kripto-maku privātajām atslēgām. Ja mantinieki nezina vai nevar atrast privāto atslēgu, kriptovalūtas zaudēšana ir neatgriezeniska. Turklāt kriptovalūtai nav centralizēta reģistra – tradicionālos finanšu līdzekļus var identificēt banku sistēmās, bet kriptovalūtas var palikt neatklātas, ja vien mantinieki par tām nezin.

Nodokļu piemērošana – lai gan VID ir izstrādātas vadlīnijas par kapitāla pieauguma nodokli no kriptovalūtu pārdošanas, kurās ir skaidrots, ka kapitāla pieauguma nodoklis (20 %) piemērojams peļņai no kriptovalūtu tirdzniecības, tomēr šajās vadlīnijās nav detalizētas regulācijas par citām situācijām, piemēram, staking atlīdzībām vai airdropiem. Tāpat likumdošana skaidri nenosaka, vai kriptovalūtas iegūšana ar mainošanu ir apliekama ar uzņēmumu vai privātpersonu nodokļiem. Turklāt likumdošanā nav skaidri noteikts, vai, piemēram, Bitcoin maiņa pret Ethereum jau apliekas ar nodokļiem, vai tikai brīdī, kad konvertē uz eiro.

Latvijas likumi nenosaka, vai darījumi un līgumi var būt izpildāmi tikai kriptovalūtā. Ja kāda puse nevēlas izpildīt līgumu, kas nosaka maksājumu Bitcoin vai citā kriptovalūtā, nav tiesu prakses, kas skaidri noteiktu, kā to izskatīt. Tāpat var būt konvertācijas problēmas – kriptovalūtu vērtība var strauji mainīties, kas var radīt juridiskus strīdus par līguma izpildes vērtību. Turklāt Latvijas tiesās nav precedentu, kas precizētu, kā tiesiski piemērot sankcijas par līguma neizpildi kriptovalūtā.

Darījumu atcelšana – tradicionālajās banku sistēmās var iesaldēt vai atcelt transakcijas, taču kriptovalūtu gadījumā nav mehānismu, kā anulēt kļūdainu maksājumu vai aizsargāt patērētāju pret krāpniecību. Turklāt Latvijā nav iestādes, kas uzraudzītu kriptovalūtu darījumus vai nodrošinātu palīdzību strīdu gadījumā.

Šīs nepilnības rada riskus un iespējas gan juridiskajā, gan finanšu jomā, tomēr, kaut arī Bitcoin tika radīts jau pirms 16 gadiem un kriptovalūtu nozares līderis Binance plāno uzsākt darbību Latvijā, tomēr Latvijas likumdošanā ne augstāk minētās, ne citas ar kriptovalūtām saistītās problēmas normatīvā līmenī, diemžēl, risinātas netiek.

Vienkāršota ēku un būvju reģistrācija zemesgrāmatā

Wed, 19 Feb 2025 12:32:18 GMT

Latvijā nereti mēdz būt situācijas, ka uz īpašniekam piederošas un zemesgrāmatā reģistrētas zemes, atrodas tam pašam īpašniekam piederošas, bet zemesgrāmatā neierakstītas ēkas vai būves.

Aptuveni 13 % jeb vairāk nekā 206 000 ēku no visām Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajām būvēm ir ar statusu “nenoskaidrota piederība”.

Ja agrāk šo būvju reģistrācijai zemesgrāmatā bija nepieciešams ilgstošs tiesvedības process, kā arī apjomīga pierādījumu vākšana no Valsts zemes dienesta, Zemesgrāmatas un valsts arhīva, tad saskaņā ar pagājušā gada grozījumā likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”, ēku un būvju reģistrācijas process zemesgrāmatā ir būtiski atvieglots.

Saskaņā ar minētajiem grozījumiem, ja attiecīgajām ēkām vai būvēm kadastra informācijas sistēmā vai zemesgrāmatā nav reģistrēts īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā uz šīs zemes īpašnieka vārda, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta sniegto informāciju par to, ka ēkas (būves) pirms 1993. gada 5. aprīļa nav reģistrētas uz citas personas vārda. Zemes īpašnieks nostiprinājuma lūgumam pievieno apliecinājumu, ka nav strīda par tiesībām un zemes īpašnieks ir saskaņā ar Krimināllikumu informēts par atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu.

Līdz ar to šis process no gadiem ilgas tiesvedības ir saīsināts līdz aptuveni 30 dienām (šāds laiks nepieciešams, lai izprasītu un saņemtu informāciju no Valsts zemes dienesta, pie notāra parakstītu nostiprinājuma lūgumu un apliecinājumu, ka nav strīda par tiesībām, kā arī lai attiecīgā zemesgrāmata izskatītu šos dokumentus.

Mūsu birojam ir praktiska pieredze ēku un būvju reģistrācijā, līdz ar to varam veikt Jūsu situācijas padziļinātu izpēti, sniegt konsultācijas un sagatavot nepaciešamos dokumentus.

Mākslīgā intelekta attīstības likums

Thu, 09 Jan 2025 08:27:29 GMT

M inistru kabinets ir nosūtījis Saeimai izskatīšanai Mākslīgā intelekta attīstības likumu (turpmāk – Likums).

Likuma mērķis ir veidot mākslīgā intelekta tehnoloģiju ekosistēmu un noteikt tiesisko ietvaru sadarbībai starp publisko sektoru, privāto sektoru un augstskolām, tādējādi:

1) apvienojot publiskā sektora, privātā sektora, kā arī augstskolu resursus, lai sekmētu savstarpējo partnerību un inovāciju ieviešanu un attīstību;

2) veicinot mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) iniciatīvu īstenošanu jomās ar augstu potenciālu atbilstoši nacionālajām interesēm;

3) sekmējot sabiedrības prasmes un vienlīdzīgu pieeju MI jomā;

4) nodrošinot, ka MI sistēmas tiek izmantotas ētiski, atbildīgi un droši, ievērojot cilvēka pamattiesības.

Šis Likums nosaka arī jaunveidojamā nodibinājuma “Latvijas Nacionālais mākslīgā intelekta centrs" (turpmāk – Centrs) mērķi, uzdevumus, organizatorisko struktūru un finansēšanas kārtību, lai uzlabotu sabiedrības labklājību un veicinātu ekonomisko izaugsmi, kā arī novērstu ar MI lietošanu saistītos riskus.

Centra mērķis ir veicināt valsts konkurētspēju un sabiedrības labklājību, attīstot publiskā un privātā sektora partnerību MI jomā un veicinot sabiedrības iesaisti, sekmējot atbildīgu un uzticamu MI risinājumu izstrādi, pielietojumu un pārvaldību, nosakot un pārvaldot ar to lietošanu saistītos riskus, kā arī veicinot MI prasmju paaugstināšanu sabiedrībā un valsts pārvaldē.

Centram plānoti šādi uzdevumi:

1) veicināt MI tehnoloģiju integrāciju publiskajā un privātajā sektorā, kā arī apzināt, izstrādāt un koordinēt projektus, tai skaitā veidojot nacionālās un starptautiskās partnerības un piesaistot finansējumu inovāciju projektu īstenošanai;

2) apzināt ar MI risinājumiem saistītos drošības riskus un veicināt spēju un pētniecības attīstību šajā jomā;

3) veicināt informētību un MI prasmju paaugstināšanu, tostarp saistībā ar mākslīgā intelekta lietošanu un risku pārvaldību;

4) sniegt konsultācijas, tai skaitā izstrādāt vadlīnijas publiskajam un privātajam sektoram MI jomā;

5) sagatavot priekšlikumus par Latvijas MI jomas attīstību, tai skaitā par riskiem, kas būtiski ierobežo personas cilvēktiesības, demokrātisko valsts iekārtu un sabiedrības drošību;

6) veicināt latviešu valodas ilgtspēju un kultūras datu iekļaušanu MI risinājumos un pielāgošanos tiem;

7) apzināt, veidot un organizēt datu kopas MI trenēšanai.

Nav šaubu, ka MI progress un nozīme pēdējā gada laikā ir būtiski pieaugusi (piemēram, mūsu birojs mākslīgo intelektu izmanto gan apjomīgu līgumu analīzei, gan papildus argumentu meklēšanai dažādās tiesu lietās). Tomēr jācer, ka jaunveidojamais Latvijas Nacionālais MI centrs straujajai mākslīgā intelekta attīstībai neliks valsts iestādēm raksturīgus birokrātiskus šķēršļus.

Kriptovalūta un nodokļi

Tue, 19 Nov 2024 07:45:01 GMT

Pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās liela daļa kriptovalūtas (it sevišķi Bitcoin) vērtība “uzlidoja debesīs”, sasniedzot vēsturiski jaunus rekordus.
Pēc šādām ziņām par kriptovalūta sāka interesēties pat tie, kas pirms tam bija skeptiski noskaņoti pret šo ieguldījuma veidu.
Līdz ar to rodas loģisks jautājums, kādi nodokļi ir jāmaksā no darījumiem ar kriptovalūtu?

Kriptovalūtas pārdošana ir maiņas darījums, kā rezultātā tiek iegūta oficiāla valūta, lieta (samaksa naturālā izteiksmē) vai citi pakalpojumi.
Pamatprincips, aprēķinot kapitāla pieaugumu, kas saistīts ar kriptovalūtas tirdzniecību, ir ļoti vienkāršs – no kriptovalūtas pārdošanas cenas tiek atņemta šīs valūtas iegādes vērtība. Virtuālās valūtas iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tās iegūšanu (piemēram, komisijas nauda, izmantotā kredīta procenti, utt.).
Ienākumam no virtuālās valūtas pārdošanas, ja tas kvalificējams kā ienākums no kapitāla pieauguma, piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa 20 % likmi.
Piemēram, ja Jūs nopirkāt 1 bitkoinu par 65 000 euro, komisijās iztērējāt 100 euro, bet pārdevāt pa 70 100 euro, tad Jūsu peļņa ir 5000 euro, no kuras Jums valstij būs jāsamaksā 1000 euro.

Pārdodot daļu no kriptovalūtas, kapitāla pieaugumu nosaka proporcionāli pārdotajai kriptovalūtas daļai, t.i., no pārdotās kriptovalūtas daļas vērtības atņem iegādes vērtību proporcionāli pārdotajai daļai (piemēram, ja iegādes vērtība bija 3700 euro, bet par 1000 euro pārdeva 1/10 daļu, iegādes vērtība ir 370 euro un ienākums ir 630 euro).
Savukārt, ja kriptovalūtas pārdošanas rezultātā kriptovalūtas iegādes vērtība ir vienāda ar tās pārdošanas cenu vai to pārsniedz (ir zaudējumi), fiziskajai personai neveidojas ienākums no kriptovalūtas atsavināšanas, tādējādi nodoklis nav jāmaksā un minētais darījums nav jādeklarē.

Par ienākuma gūšanas dienu ienākumam no virtuālās valūtas pārdošanas uzskata dienu, kad persona saņem naudu vai citas lietas. Tātad, kamēr kriptovalūtas glabājas Jūsu virtuālajā maciņā, Jūs to netērējat vai nemaināt pret euro, tikmēr nodoklis nav jāmaksā.

Ienākuma saņēmējs par ienākumu no virtuālās valūtas atsavināšanas iesniedz VID pārskata perioda deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma, atkarībā no ceturksnī gūto ienākumu apmēra līdz 15. datumam nākamajā mēnesī pēc ienākuma gūšanas dienas, ja kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī pārsniedz 1000 euro, vai līdz nākamā gada 15. janvārim, ja kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī nepārsniedz 1000 eiro.

Zvērinātam advokātam Laurim Klagišam ir pieredze kripto-tiesībās (gan kriptovalūtas tirdzniecībā, gan nodokļu tiesībās), līdz ar to esam gatavi Jūs konsultēt arī šajā modernajā tiesību nozarē.

Par advokāta saziņas neaizskaramību

Fri, 15 Nov 2024 12:37:55 GMT

Šī gada 26. septembrī Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk - EST) pasludināja spriedumu lietā Nr. C-432/23 F SCS un Ordre des avocats du barreau de Luxembourg pret Administration des contributions directes (“Spriedums”), kas skar nozīmīgus jautājumus par advokāta profesionālā noslēpuma aizsardzību Eiropas Savienības tiesību kontekstā.

Faktiskie apstākļi ir tādi, ka Luksemburgas nodokļu pārvalde saņēma informācijas pieprasījumu no Spānijas nodokļu iestādēm sniegt informāciju par Luksemburgas advokātu biroja (advokāta) sniegtajām konsultācijām Spānijā reģistrētai sabiedrībai. Saskaņā ar minēto pieprasījumu Luksemburgas nodokļu pārvalde izdeva lēmumu, ar kuru tā uzdeva advokātu birojam sniegt visu informāciju un dokumentus par konsultācijām, ko tas sniedzis Spānijā reģistrētai sabiedrībai saistībā ar kāda uzņēmuma iegādi. Advokātu birojs norādīja, ka tas nevar sniegt pieprasīto informāciju un dokumentus, argumentējot, ka attiecīgā informācija un dokumenti ir advokāta profesionālais noslēpums. Luksemburgas nodokļu pārvalde izdeva jaunu lēmumu, ar kuru tika uzdots advokātu birojam sniegt prasīto informāciju un dokumentus. Ar atsevišķu lēmumu advokātu birojam tika piemērots naudas sods par lēmuma nepildīšanu. Advokātu birojs cēla prasību tiesā atcelt Luksemburgas nodokļu pārvaldes lēmumus, argumentējot, ka ne tikai advokātu biroja (advokāta) rīcībā nav informācijas, kas nav aizsargāta kā profesionālais noslēpums, bet arī, ka Luksemburgas nodokļu pārvalde konkrētajā gadījumā, izdodot lēmumus sniegt informāciju un dokumentus, ir iejaukusies advokāta un klienta saziņas neaizskaramībā.

Spriedumā EST ir paudusi šādas atziņas:

neatkarīgi no tiesību jomas, advokāta sniegtās juridiskās konsultācijas bauda pastiprināto aizsardzību attiecībā uz advokāta un klienta saziņu;
advokāta juridiskajām konsultācijām, lai arī kādā tiesību jomā tās tiktu sniegtas, ir piemērojama Eiropas Savienības Pamattiesību Hartas 7. pantā garantētā pastiprinātā aizsardzība attiecībā uz advokāta un klienta saziņu;
lēmums, ar ko advokātam tiek uzdots sniegt visu dokumentāciju un informāciju, kas saistīta ar advokāta attiecībām ar tā klientu un attiecas uz juridisko palīdzību, ir iejaukšanās advokāta un klienta tiesībās uz saziņas neaizskaramību.

Diemžēl praksē ir zināmi daudzi gadījumi, kad tiek izņemti advokātu datori un telefoni, kā arī tiek noklausītas advokātu sarunas ar klientiem, līdz ar to, ņemot vērā šo fundamentālo EST spriedumu, būtu jācer, ka Latvijas tiesībsargājošās iestādes ņems vērā šajā Spriedumā paustās atziņas, jo klientiem būtu jābūt pārliecībai, ka visa advokātam paustā informācija paliks konfidenciāla.

Vai VID prasības ir pamatotas?

Mon, 14 Oct 2024 07:24:23 GMT

Ņemot vērā mūsu biroja specializāciju nodokļu tiesībās, pie manis pēdējo nedēļu laikā ir vērsušies daudzi klienti, jo no VID ir saņēmuši šāda satura vēstules: “Sveicināti! Aicinām Jūs izvērtēt, vai esat pilnā apmērā deklarējis(-usi) visus ienākumus par 2022. un 2023. gadu. Saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju Jūsu kredītiestāžu kontos saņemtās naudas kopsumma (kredīta apgrozījums) 2022. un 2023. gadā pārsniedza Jūsu deklarēto ienākumu kopsummu. Lūdzam Jūs, izmantojot pielikumā [1] pievienoto materiālu, izvērtēt visos Jums atvērtajos kontos (t. sk. ārvalstu, ja tādi atvērti) saņemtos maksājumus, lai konstatētu iespējamus nedeklarētus ienākumus. Aicinām 30 dienu laikā no šī ziņojuma saņemšanas dienas deklarēt visus šajos gados gūtos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos un neapliekamos ienākumus un saņemtos aizņēmumus pilnā apmērā. Lūdzam šādā veidā izvērtēt arī 2021. gadā kontos saņemtās naudas summas, pārliecinoties, vai visi ienākumi deklarēti pilnā apmērā, un deklarēt līdz šim nedeklarētos ienākumus, ja tādus konstatēsiet. Aicinām neatstāt šo vēstuli bez ievērības un sazināties ar mums, ja Jums ir kādi neskaidri jautājumi. Pateicamies par sadarbību”.

Minētās vēstules ir skaidrojamas ar to, ka atbilstoši likumam jau vairākus gadus bankas sniedz informāciju VID par apgrozījumu klientu kontos, ja tas pārsniedz 15 000 eiro gadā. Šie dati tiek salīdzināti ar cilvēka oficiālajiem ienākumiem, un, ja apgrozījums bankas kontā vairāk nekā par 20 000 eiro pārsniedz legālos ienākumus, VID interesējas par šīs "papildu naudas" izcelsmi.

Interesantākais ir tas, ka no minētās vēstules nemaz neizriet, ka uz to būtu jāatbild un jāsniedz jebkādi paskaidrojumi, jo VID tikai lūdz izvērtēt saņemtos maksājumus un pārliecināties, vai visi ienākumi deklarēti pilnā apmērā.

Neskatoties uz to, ka atbilde no nodokļu maksātājiem nemaz netiek prasīta, VID ģenerāldirektore intervijā ir norādījusi [2], ka aicina visus šo vēstuli neignorēt un atbildēt.

Tātad, ja persona vienkārši izvērtēs saņemtos maksājumus, un pārliecināsies, ka visi ienākumi deklarēti pilnā apmērā, bet nesniegs atbildi VID, pastāv iespēja, ka VID no nodokļu maksātāja piedzīs iedzīvotāju ienākuma nodokli 20 % apmērā no summas, par kādu apgrozījums banku kontos pārsniedz deklarētos ienākumus.

Analizējot konkrēto klientu lietas, esmu nonācis pie secinājuma, ka faktiski visos gadījumos klienti ir nodeklarējuši tos ienākumus, kas bija jādeklarē, bet banku kontos saņemtās naudas kopsumma pārsniedza attiecīgajos gados deklarēto ienākumu kopsummu tā iemesla dēļ, ka kontos bija ieskaitīti ienākumi, kas nemaz nav jādeklarē, un par kuriem VID var arī objektīvi nemaz nezināt, piemēram:

tiek atmaksāts parāds (iepriekš izsniegta aizdevuma atmaksa) no fiziskām un juridiskām personām (t. sk. cesijas rezultātā iegūto parādu atmaksa);

tiek ņemts aizņēmumus, kas no vienas fiziskas vai juridiskas personas nepārsniedz 15 000 eiro;

pārskaitījumi kopējas mājsaimniecības ietvaros (piemēram, vīrs regulāri sievai pārskaita naudu, ko sieva tērē savām un ģimenes vajadzībām);

no darba devēja saņemtie maksājumi par saimnieciskā avansa norēķiniem (piemēram, darba devējs personai atmaksā naudu, ko tā iztērējusi, lai uzņēmuma automašīnā darba vajadzībām ielietu degvielu);

no izsoļu organizatoriem saņemtās nodrošinājuma atmaksas (gadījumos, kad iemaksāti 10 % no izsoles sākumcenas, bet attiecīgais objekts tomēr nav nosolīts);
nauda, kas tiek saņemta atpakaļ par nesniegtiem pakalpojumiem vai nepiegādātu preci (piemēram, tiek atcelts ceļojums, atmaksāta rokasnauda vai pārdevējam tiek atgriezta nekvalitatīva prece);

tiek veikti pārskaitījumi starp saviem kontiem dažādās kredītiestādēs Latvijā vai ārpus Latvijas.

Pēc publiskie pieejamās informācijas VID šādas vēstules ir izsūtījis aptuveni 70 000 fiziskām personām.

Pēc manas pieredzes kvalitatīvas un detalizētas atbildes sagatavošana uz šādu VID pieprasījumu var aizņemt pat 2 stundas (atkarīgs no konkrētās personas ienākumu dažādības). Līdz ar to rodas pamatots jautājums, vai un cik detalizēti sniegt atbildi VID, un galvenais, vai VID vispār ir kapacitāte, lai šīs 70 000 atbildes izlasītu, izanalizētu un izdarītu pareizus secinājumus.

Mans ieteikums tomēr būtu atbildi VID sniegt, bet cik detalizētu, tas jau atkarīgs no Jūsu ienākumu veidiem un no tā, cik daudz esat gatavi VID atklāt.

Advokāts Lauris Klagišs ir strādājis gan Valsts ieņēmumu dienestā, gan Administratīvajā apgabaltiesā, tāpēc ir uzkrājis ne tikai plašas teorētiskās zināšanas, bet arī reālu pieredzi nodokļu tiesībās un nodokļu piemērošanā.

Viena no Zvērināta advokāta Laura Klagiša biroja specializācijām ir nodokļu tiesības, tāpēc varam palīdzēt Jums komunikācijā ar VID.

Ja šis vai iepriekšējie temati Tevi ieinteresēja, lūgums pakomentēt vai uzrakstīt privāti, par kādām tēmām Tu vēlētos saņemt padomus un ieteikumus, vai iesaki kādam, kam tas varētu noderēt.

[1] https://www.vid.gov.lv/lv/media/26790/download?attachment

[2] https://jauns.lv/raksts/zinas/624185-vid-vaditaja-bridina-tie-kuri-neatbildes-uz-nodoklu-dienesta-vestulem-var-zaudet-naudu

Juridisko personu maksātnespējas nianses

Fri, 20 Sep 2024 06:53:53 GMT

Juridiskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura ietvaros no parādnieka mantas tiek segti kreditoru prasījumi, lai veicinātu parādnieka saistību izpildi.

Juridiskās personas maksātnespējas process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesa ar nolēmumu pasludinājusi maksātnespējas procesu, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

Faktiski juridiskās personas maksātnespējas process ir vienkāršs veids, kā atbrīvoties no parādiem un saistībām, nodokļu parādiem, kreditoru (piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta) atgādinājumiem, parādu piedzinēju zvaniem, tiesvedībām un tiesu izpildītāju aktivitātēm.

Juridisko personu maksātnespēja visbiežāk tiek piemērota gadījumos, kad parādnieks – sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 4268 EUR un kurām ir iestājies izpildes termiņš, un kreditors vai kreditori ir izsnieguši vai nosūtījuši uz parādnieka juridisko adresi sūtītāja apmaksātu brīdinājumu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, un parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma nodošanas pasta komersantam nav samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu.

Lai uzsāktu maksātnespējas procesu, jārēķinās ar šādām izmaksām:

Maksātnespējas depozīts divu minimālo mēnešalgu apmērā – 1400 EUR.
Valsts nodeva – 70 EUR.
Advokāta pakalpojumu izmaksas (atkarīgas no konkrētās situācijas).

Maksātnespējas uzsākšanai nepieciešami parādsaistību pamatojošie dokumenti (līgumi, rēķini, pavadzīmes, inkaso paziņojumi utt.). Ja ir tiesas spriedums, tad nepieciešama tiesu izpildītāja izziņa par aktuālo parāda atlikumu. Ja ir nodokļu parāds, tad šo informāciju iespējams iegūt Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā.

Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs sniedz konsultācijas saistībā ar juridisko personu maksātnespēju, izvērtēt Jūsu situāciju, sagatavot maksātnespējas pieteikumu, pārstāvēt jūs tiesā, kā arī komunikācijā ar maksātnespējas administratoriem un kreditoriem.

Vai jau šā gada rudenī ir gaidāms fizisko personu maksātnespējas vilnis ?

Wed, 18 Sep 2024 13:23:49 GMT

Pašlaik Civilprocesa likums nosaka, ka veicot ieturējumu no parādnieka darba samaksas, parādniekam ir jāsaglabā minimālā mēneša darba alga.

Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma grozījumiem, no šā gada 1. oktobra, veicot ieturējumus, parādniekam tiek saglabāta darba alga 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas. Detalizēt likumdevēja apsvērumi šādiem likuma grozījumiem, atrodami likumprojekta anotācijā - https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/0/793C1CF8FE1391E2C2258A4C003F56DA?OpenDocument .

Vēršot piedziņu uz valsts pensijām, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un atlīdzībām, arī būs piemērojami augstāk minētie nosacījumi (piemēram, ja pensijas apmērs būs 600 euro, tad pēc ieturējumu veikšanas, parādniekam tiks saglabāti 350 euro).

Nav noslēpums, ka liela daļa parādnieku, līdz šim izmantoja situāciju, ka uz minimālo algu piedziņu vērst nevarēja, līdz ar to, tika veicināta arī ēnu ekonomika, darbiniekam vienojoties ar darba devēju par oficiālās darba algas izmaksu minimālā apmērā, pārējo algas daļu maksājot neoficiāli.

Šeit gan rodas jautājums, vai minētās likuma izmaiņas tiešām samazinās ēnu ekonomiku? Ja atbilde ir jā, tad prognozēju, ka ir gaidāms fizisko personu maksātnespējas vilnis.

Apskatīsim vienu piemēru – parādnieks “ātrajos” kredītos ir aizņēmies 20 000 euro, un saņem minimālo algu. Procentos, līgumsoda un tiesu izpildītāja izdevumos jāmaksā vēl 7000 euro, kā rezultātā kopējais parāds ir 27 000 eur. Līdz šim no šī parādnieka algas piedziņu veikt nebūtu iespējams, bet no šā gada oktobra no parādnieka algas varēs ieturēt 350 euro, kā rezultātā, šī summa tiks ieturēta 77 mēnešu laikā.

Savukārt, ja parādnieks pasludina maksātnespēju, tad no parādnieka algas, 12 mēnešu pēc kārtas tiks ieturēta 1/3 daļa no minimālās algas, kā rezultātā parādnieks katru mēnesi kreditoriem maksās tikai 233 euro, un saistības dzēsīs jau pēc 12 mēnešiem.

Ieskaitot maksātnespējas uzsākšanas izmaksas (aptuveni 3000 euro), parādnieks samaksās ne vairāk, kā 6000 euro, tātad par 21 000 euro mazāk, kā tas būtu tiesu izpildītāja veiktas piedziņas gadījumā, un process beigsies jau pēc 12, nevis 77 mēnešiem.

Mūsu birojam ir milzīga pieredze fizisko personu maksātnespējas jautājumos (esam palīdzējuši dzēst arī vairākus miljonus lielus parādus), līdz ar to, ja Jums ir jautājumi saistībā ar maksātnespējas procesu, lūdzam ar mums sazināties.

“Līvi” – uz skatuves vai preču zīmju datu bāzē?

Wed, 04 Sep 2024 06:45:59 GMT

Latvijas slavenākās rokgrupas “Līvi” dibinātājs, mūziķis un komponists Juris Pavītols šo sestdien, 24. augustā izplatījis gan paziņojumu presei, gan arī soctīklā “Facebook” informējis sabiedrību, ka ar Latvijas Patentu Reģistra Valdes 2024. gada 20. augusta lēmumu Nr. M 79 870 nosaukums “Līvi” ir reģistrēts kā preču zīme.

Protams, šis lēmums raisa dažādas emocionālas un juridiskas diskusijas un liek uzdot jautājumu, vai, ja uz skatuves kopā uzkāps Buķelis, Virga, Mucenieks un Kleins, vai tiešām viņi nedrīkstēs lietot nosaukumu “Līvi” bez Jura Pavītola piekrišanas?

Kaut arī minētais Patentu valdes lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams, tomēr triju mēnešu laikā pēc preču zīmes oficiālās publikācijas ieinteresētās personas var iesniegt Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomei iebilduma iesniegumu pret preču zīmes reģistrāciju.

Iebilduma iesniegumu var iesniegt jebkura persona, ja reģistrētā preču zīme neatbilst šā Preču zīmju likumam, vai ja preču zīmes reģistrācija atzīstama par spēkā neesošu.

Piemēram, iebildumus var iesniegt, ja šai preču zīmei nepiemīt atšķirtspēja (nosaukumu “Līvi” vēsturiski ir lietojuši dažādi izpildītāji, kuri tieši vai netieši ir Līvu dziesmu vai tekstu autori vai izpildītāji). Tāpat iebildumus var iesniegt, ja preču zīme maldina vai varētu maldināt patērētājus, vai ietver apzīmējumu ar augstu simbolisku vērtību. Turklāt preču zīmes reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu arī tad, ja reģistrācijas pieteikums iesniegts ar negodprātīgu nolūku.

Ja preču zīmes “Līvi” reģistrācijas nolūks ir bijis aizliegt Buķelim, Virgam, Muceniekam vai Kleinam uzstāties zem nosaukuma “Līvi”, tad pastāv iespēja, ka šādu reģistrāciju Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome varētu uztvert kā negodprātīgu.

Lai cienījamajiem māksliniekiem veicas juridiskajos strīdos, bet man, kā Līvu talanta cienītājam, gribētos, ka vārds “Līvi” nevis tiek norakts preču zīmju datu bāzē, bet gan lai uzvar Līvu lozungs “Līvi ir dzīvi”.

Tirgošanās portālā www.andelemandele.lv un nodokļi

Thu, 15 Aug 2024 06:00:42 GMT

Ja ieskatāmies populārajā aplikācijā un mājaslapā www.andelemandele.lv, dažādās facebook sludinājumu lapās, kā arī portālā www.ss.com, redzam, ka fiziskas personas lielos apmēros tirgo savas mantas. Līdz ar to var rasties pamatots jautājums, vai šāda mantu tirdzniecība apliekas ar nodokļiem, un ja jā, tad ar kādiem?

Pārdodot savu mantu, nodokļi nav jāmaksā, ja tas nav saistīts ar pārdevēja saimniecisko darbību. Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā neietver un ar nodokli neapliek ienākumu no personīgā īpašuma (fiziskajai personai piederošas personiskai lietošanai paredzētas tādas kustamas lietas kā mēbeles, apģērbs un citas kustamas lietas) atsavināšanas, izņemot ienākumu no pārdošanai izgatavotas vai iegādātas lietas (ķermeniskas vai bezķermeniskas) pārdošanas.

Fiziskās personas darbību uzskata par saimniecisko darbību, ja tā atbilst vienam no šiem kritērijiem:

*darījumu regularitāte un sistemātiskums – trīs un vairāk darījumu gadā vai pieci un vairāk darījumu trijos gados;

*ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 un vairāk eiro gadā, izņemot ienākumus no personiskā īpašuma atsavināšanas (personiskai lietošanai paredzēto kustamo lietu – mēbeļu, apģērba un citu lietu);

*darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību.

Normatīvajos aktos nav konkrēti noteikts, cik personisko mantu var pārdot vienā vai trijos gados. Visticamāk, tikai konkrētā persona zina, vai pārdod savas personiskās mantas vai tālākpārdošanai iegādātas preces, lai gūtu peļņu. Tomēr jāatceras, ka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 38. pants nosaka, ka, ja nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas aprēķinātajam nodokļu maksājumu lielumam, pierādījumus par nodokļu maksājumu lielumu nodrošina nodokļu maksātājs.

Rezumējot minēto, ja Valsts ieņēmumu dienests konstatēs, ka Jūs, kā fiziska persona, veicat aktīvu tirdzniecību internetā, šādā gadījumā Jums ir jābūt gataviem iesniegt pierādījumus gan par pārdoto lietu iegādes izcelsmi, gan par iegādes mērķi.

Tātad, ja Jūs pārdosiet 20 Jūsu bērnu apģērba gabalus vai apavus, tad nodokli maksāt nevajadzēs, tomēr, ja VID konstatēs, ka Jums nemaz bērnu nav un pārdodamās mantas ir iegādātas, lai pārdotu tālāk pret atlīdzību, tad šādu darbību VID var uzskatīt par saimniecisko darbību. Jebkurā gadījumā pierādīšanas pienākums būs Jūsu, kā nodokļu maksātāja pusē.

Lai izvērtētu konkrēto situāciju, VID var lūgt mantu pārdevējam sniegt detalizētus paskaidrojumus, pēc kuru saņemšanas tiks izvērtēts, vai personas rīcība ir klasificējama kā saimnieciskā darbība.

Lai mazinātu nepamatotu VID interesi, atliek atcerēties vienkāršu padomu – vienas bankas ietvaros kalendārā gada ietvaros konta ietvaros apgrozījumam nevajadzētu pārsniegt 15 000 euro (jo bankām ir pienākums ziņot VID par fiziskajām personām, kuru iepriekšējā gada apgrozījuma summa vienas kredītiestādes ietvaros ir 15 000 euro vai vairāk).

Advokāts Lauris Klagišs ir strādājis gan Valsts ieņēmumu dienestā, gan Administratīvajā apgabaltiesā, tāpēc ir uzkrājis ne tikai plašas teorētiskās zināšanas, bet arī reālu pieredzi nodokļu tiesībās un nodokļu piemērošanā. Ņemot vērā minēto, gadījumā ja Jums ir nepieciešama palīdzība sarakstē ar VID, aicinām sazināties ar mūsu biroju.

Akciju sabiedrībām būs jāatklāj akcionāri

Thu, 15 Aug 2024 05:55:47 GMT

Atbilstoši normatīvo aktu grozījumiem Akciju sabiedrībām (turpmāk – AS) līdz 2024. gada 30. septembrim jāatklāj informācija par akcionāriem. Par minētās prasības neizpildi akciju sabiedrībai var tikt piemērota vienkāršotā likvidācija - līdzīgi kā patiesā labuma guvēju neatklāšanas gadījumā.

Pienākums AS atklāt savus akcionārus izriet no grozījumiem Komerclikumā, kas stājās spēkā 2023. gada 1. jūlijā. To mērķis ir akcionāru reģistra vešanas kārtību vienādot ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) dalībnieku reģistra vešanas kārtību, nodrošināt AS caurspīdīgumu un drošu uzņēmējdarbības vidi, radot pieeju informācijai par AS akcionāriem.

Agrākais regulējums noteica, ka AS akcionāru reģistru ved un par to atbild valde. AS reforma, kas juridiski iestrādāta Komerclikumā, likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un Finanšu instrumentu tirgus likumā, nosaka, ka akcionāri kļūst publiski, līdzīgi kā SIA dalībnieki.

Tātad līdz 2024. gada 30. septembrim akciju sabiedrībām Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz aktuālais akcionāru reģistra nodalījums, ja sabiedrībai ir reģistrētas akcijas, vai informācija par centrālo vērtspapīru depozitāriju, kurā akcijas iegrāmatotas, ja sabiedrībai ir dematerializētas akcijas. Ja akciju sabiedrībai ir divu veidu akcijas, jāiesniedz statūtu grozījumi, kas paredz, ka visas sabiedrības akcijas ir vai nu reģistrētas akcijas, vai dematerializētas akcijas.

Ja Jums ir nepieciešama juridiskā palīdzība vai konsultācijas minēto dokumentu sagatavošanā un iesniegšanā, aicinām sazināties ar Zvērinātu advokātu Lauri Klagišu.

Kā noskaidrot personas deklarēto dzīvesvietu?

Mon, 15 Jul 2024 06:51:51 GMT

Ja Jums ir parādnieks vai persona, pret kuru Jūs vēlaties iesniegt tiesā prasību vai nosūtīt pirmstiesas brīdinājumu, var rasties jautājums, kā noskaidrot personas deklarēto dzīvesvietu.

Ja Jums jau ir zināma (piemēram, aizdevuma līgumā ierakstīta) personas adrese, tad Jūs bez maksas varat pārliecināties par to, vai šī Jums zināmā adrese tiešām ir personas deklarētā dzīvesvieta. Pārbaudi, vai persona ir deklarēta norādītajā adresē, bez maksas nodrošina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk – PMLP) vietnē https://latvija.gov.lv/Services/7797.

Jums tikai jāielogojas minētajā vietnē (ar internetbanku, SmartID vai e-parakstu), jāievada attiecīgās personas kods un adrese, un tālāk jau Jums tiks parādīts, vai attiecīgā adrese ir personas deklarētā dzīvesvieta.

Ja Jums nav zināma personas adrese, bet Jūs personai vienkārši vēlaties nosūtīt vēstuli (piemēram, pirmstiesas brīdinājumu, piedāvājumu atpirkt īpašumu, utt.), tad Jūs varat izmantot PMLP piedāvāto pakalpojumu “Vēstules pārsūtīšana meklējamai personai”, kas pieejams vietnē https://latvija.gov.lv/Services/12463. Pakalpojums nodrošina iespēju sazināties ar meklējamo personu (radinieku, senu draugu vai paziņu, kura adrese tam nav zināma), pārsūtot iepriekš sagatavotu vēstuli (privātu vēstuli, apsveikuma kartiņu, pirmstiesas brīdinājumu, rēķinu u.c.) pa pastu vai uz oficiālo elektronisko adresi, ja personai tāda ir aktivizēta. Iesniegumam ar lūgumu pārsūtīt vēstuli jāpievieno pakalpojuma pieprasītāja iepriekš sagatavotā vēstule.

Pakalpojuma ietvaros PMLP ierakstīta pasta sūtījumā pa pastu nosūtīs meklējamai personai uz viņas deklarēto dzīvesvietas adresi, kas reģistrēta Fizisko personu reģistrā, pieprasītāja sagatavotu vēstuli. Pakalpojuma izmaksas - 7,50 euro.

Ja vēlaties pret personu vērsties tiesā, tad saskaņā ar Civilprocesa likumu ir jānorāda atbildētāja deklarētā adrese. Ja Jums šī adrese nav zināma, tad Jūs varat vērsties PMLP ar argumentētu iesniegumu (pievienojot atbilstošus pierādījumus) un lūgt izziņu par attiecīgās personas dzīvesvietu. Pēc pieredzes iesniegumam tiešām jābūt argumentētam un uz pierādījumiem balstītam. Pakalpojuma izmaksas - 10 euro.

Ja Jums nepieciešama palīdzība personas dzīvesvietas noskaidrošanā, droši sazinieties ar mūsu biroju.

Partnerības vai tomēr naudas legalizācijas un nodokļu “shēmošanas” likums?

Wed, 03 Jul 2024 09:19:18 GMT

2024. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas faktiski minētajā likumā paredzētos izņēmumus attiecībā uz laulātajiem attiecina arī uz personām, par kurām Fizisko personu reģistrā iekļautas ziņas par partnerību.

Šeit rodas jautājums, vai attiecīgais tiesiskais regulējums ir vērsts uz partnerības jautājumu sakārtošanu, vai tomēr naudas legalizācijas un nodokļu “shēmošanas” atvieglošanu?

No Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta 1. punkta 35. apakšpunkta izriet, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietvertas un ar nodokli neapliekas dāvanas no fiziskajām personām, ja dāvinātāju ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei.

Ar šā gada 1. jūliju ar nodokli vairs neapliek dāvanas no personām, par kurām Fizisko personu reģistrā iekļautas ziņas par partnerību.

Iedomāsimies divas fiziskas personas – Ādamu un Ievu. Ieva pirms trīs gadiem mantota māju Jūrmalā, kuras tirgus vērtība ir 1 000 000 euro. Mantojuma apliecībā mājas vērtība bija ierakstīta 100 000 euro, līdz ar to no peļņas (900 000 euro) būtu maksājams kapitāla pieauguma nodoklis 20 % apmērā jeb 180 000 euro. Savukārt Ādams ir korumpēts muitas ierēdnis, kurš “kukuļos” ir saņēmis (un skaidrā naudā uzkrājis) mājas iegādei nepieciešamos 1 000 000 euro. Tā kā Ādams savu naudu legalizēt un māju oficiāli iegādāties nevar, tad pastāv iespēja šo naudu skaidrā naudā samaksāt Ievai, bet Ieva māju uzdāvina Ādamam. Tomēr tas Ādamam radītu būtiskas problēmas, kas ne tikai saistītas ar amatpersonas ierobežojumiem pieņemt dāvanas, bet arī ar to, ka no šādas dāvanas būtu jānomaksā nodoklis 20 % apmērā.

Situāciju ļoti labi atrisina jaunais partnerības regulējums, kas ļauj Ievai un Ādamam aiziet pie notāra, nodeklarēt partnerību un jau nākamajā dienā Ieva var šo māju oficiāli uzdāvināt savam partnerim, ar kuru vienu dienu pēc dāvināšanas fakta reģistrācijas zemesgrāmatā var doties pie notāra un partnerības statusu pārtraukt.

Šis nav padoms korumpētiem ierēdņiem un nodokļu nemaksātājiem, šis ir piemērs, kas lieliski raksturo šos absurdos likumdošanas grozījumus.

Kara māksla jurisprudencē

Tue, 18 Jun 2024 08:44:24 GMT

Antīkās Ķīnas ģenerālis, militārais stratēģis, rakstnieks un filozofs Sun Dzi savā grāmatā “Kara māksla” ir paudis daudzas ģeniālas kara taktikas atziņas, no kurām daudzas var attiecināt arī uz juridiskajām cīņām.

Dažas no Sun Dzi atziņām: “Tas, kurš zina pretinieku un zina sevi, nepazīs neveiksmju pat simtu kaujās. Tas, kurš nezina pretinieku, bet zina sevi, tiks gan sakauts, gan arī uzvarēs. Bet tas, kurš nezina ne pretinieku, ne sevi, neizbēgami tiks sakauts vienmēr. Sakaut pretinieku katrā kaujā nav izcilība. Izcilība ir spēja sagraut pretinieka pretestību bez cīņas. Kara plāniem ir nepieciešams būt neizdibināmiem, pretiniekus ir nepieciešams maldināt un rīcībai ir jābūt ļoti ātrai. Izvērtē, kurās kaujās ir vērts iesaistīties”.

Kā vienu juridiskās kara mākslas piemēru var minēt, tā saucamo juridisko huligānismu, ko mēdz realizēt gadījumos, ja vienai no pusēm ir pieejami ievērojami lielāki finansiālie un juridiskie resursi. Šī strīdus puse nolīgst advokātu un iesniedz pret otru pusi tiesā piecas nepamatotas prasības, katru pa 50 000 euro, kā rezultātā atbildētājs ir spiests algot advokātu un katrā no piecām lietām trīs instancēs pierādīt savu taisnību.

Ja vienā lietā advokāts juridiskās palīdzības sniegšanai velta 30 stundas, pēc likmes 150 euro + PVN stundā, tad klients par katru lietu advokātam samaksā 5445 euro. Taču Civilprocesa likums nosaka, ka atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai šāda apmēra prasībā ir ne vairāk par 2850 euro.

Tātad, pat uzvarot visas tiesas, pretējā puse uz katru lietu zaudēs 2595 euro jeb kopā 12 975 euro. Turklāt, ja prasības būs iesniegtas no “čaulas” uzņēmuma, tad pretējā puse pazaudēs (neatgūs) 27 225 euro.

Kā tika teicis antīkās Ķīnas ģenerālis Sun Dzi, izvērtē, kurās kaujās ir vērts iesaistīties! Mūsu birojs vienmēr iepazīst gan klientu, gan tā pretiniekus, un vienmēr izvērtē un brīdina Klientu, vai konkrētajā kaujā vispār vajag doties.

Vai parādu piedzinējs drīkst sazināties ar parādnieka ģimeni vai darba vietu?

Mon, 10 Jun 2024 11:46:12 GMT

Praksē nereti ir nācies saskarties ar situācijām, kad parādu piedzinējs, nespējot atrast un sazināties ar parādnieku, cenšas sazināties ar parādnieka ģimenes locekļiem vai darba devēju, tādā veidā mēģinot nodot ziņu parādniekam par nepieciešamību segt parādsaistības. Pēc Vispārīgās datu aizsardzības regulas spēkā stāšanās (GDPR) šāda prakse gan ir mazinājusies, bet ne izzudusi.

Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 9. pants nosaka, ka saskarsmē ar trešajām personām kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nav tiesīgs bez parādnieka piekrišanas izpaust informāciju par parādnieku.

Datu valsts inspekcija ir skaidrojusi, ka personas datu iegūšana par parādnieku, ja ar to nav iespējams sazināties, ir jāveic tādā veidā, lai netiktu iegūta informācija par trešajām personām vai tām sniegta informācija par parādnieku.

Datu valsts inspekcijas ieskatā, gadījumā, ja nav iespējams, ievērojot Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā noteikto kārtību, sazināties ar parādnieku un parādnieks turpina izvairīties un nav sasniedzams, kreditors var izmantot Civilprocesa likuma 1. pantā paredzētās tiesības uz tiesas aizsardzību. Savu tiesību un interešu aizsardzībai Sabiedrība var vērsties tiesā civilprocesuālā kārtībā, ceļot prasību pret parādnieku, nevis apstrādājot trešo personu datus, lai sasniegtu parādnieku.

Saskaņā ar GDPR 6. panta 1. punktu apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no turpmāk minētajiem pamatojumiem - piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses, vitālo interešu aizsardzība un leģitīmo interešu ievērošana. Tā kā saziņai ar parādnieka darba vietu vai radiniekiem, neviens no minētajiem datu apstrādes tiesiskajiem pamatiem nav konstatējams, tad parādu piedzinējiem nav pieļaujams sazināties ne ar parādnieka ģimenes locekļiem, ne ar darba vietu.

Vai viesu mājai ir vajadzīgi logi un durvis?

Thu, 06 Jun 2024 08:21:34 GMT

Kādu laiku atpakaļ man, pārstāvot klienta uzņēmumu, bija interesants strīds pret VID, ar ko vēlētos padalīties.
Strīdus pamatā bija VID atteikums manam klientam atmaksāt pārmaksāto PVN par jaunizveidotā viesu nama pabeigšanai iegādātajiem logiem, durvīm un pirts krāsni. VID vērtējumā nebija konstatējama attiecīgo objektu iegādes saistība ar klienta saimniecisko darbību.

Lai cik paradoksāli un neticami tas izklausītos, tiesas sēdē mēs ar klientu bijām spiesti ne tikai tiešsaistes režīmā tiesai demonstrēt viesu namā uzstādītos logus un durvis, bet arī argumentēt, ka Latvijas klimatisko apstākļu dēļ logi un durvis viesu mājai tiešām ir nepieciešami un ir maz ticams, ka kāds vēlēsies izmantot tāda viesu nama pakalpojumus, kam nav ne durvis, ne logu.

Pirmās instances tiesa savā spriedumā pamatoti norādīja, ka tiesai nerodas šaubas, ka iegādātā pirts krāsns, logi un durvis ir izmantoti viesu mājas būvniecībā, līdz ar to tiesa atzina, ka ir konstatējama minēto darījumu saistība ar pieteicējas saimniecisko darbību – viesu nama iznomāšanu.

Manam klientam labvēlīgais spriedums bija tik ļoti pamatoti argumentēts, ka VID bija pietiekami saprātīgs un netērēja nodokļu maksātāju līdzekļus šī sprieduma pārsūdzēšanai.

Mūsu birojam ir 18 gadu pieredze nodokļu lietās un strīdos ar VID, tāpēc, ja arī Jums VID nepamatoti atsaka atmaksāt pārmaksāto pievienotās vērtības nodokli, esam gatavi un zinoši Jums palīdzēt.

Ko mobilizācijas gadījumā var paņemt no iedzīvotājiem un uzņēmējiem?

Thu, 06 Jun 2024 08:18:45 GMT

Vairāki klienti ir uzdevuši jautājumus par tēmu, kas notiks ar fizisko un juridisko personu transportlīdzekļiem kara gadījumā? Atbilde ir vienkārša.

Saskaņā ar Mobilizācijas likuma 3. pantu par mobilizācijas resursiem tiek uzskatīti Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, valsts, pašvaldību un privāto tiesību juridisko personu materiālie un finanšu līdzekļi. Ja nepieciešams, kā mobilizācijas resursus var izmantot arī iedzīvotājiem piederošos materiālos līdzekļus.

Citiem vārdiem, armijas vajadzībām varēs izmantot ne tikai valsts un pašvaldības iestāžu, kā arī uzņēmumu mantu (piemēram, automašīnas), bet arī finanšu līdzekļus. Iedzīvotāju finanšu līdzekļi par mobilizācijas resursiem uzskatīti netiks, taču, ja būs tāda nepieciešamība, tad iedzīvotājiem piederošos materiālos līdzekļus (piemēram, automašīnas, nekustamos īpašumus) varēs mobilizēt.

Aizsardzības ministrija gan ir sniegusi skaidrojumu, ka mobilizācijas pieprasījumus par īpašuma nodošanu plāno tikai tādā gadījumā, ja nav iespējams slēgt līgumu par īpašuma izmantošanu vai īpašumu nopirkt.

Darba strīdu problemātika

Mon, 27 May 2024 06:20:32 GMT

Kādu laiku atpakaļ mūsu birojs tiesā (visās trīs instancēs) pārstāvēja vairākus viena uzņēmuma bijušos darbiniekus. Tiesas ceļā izdevās panākt nelikumīgo uzteikumu atzīšanu par spēkā neesošu, neizmaksātās darba samaksas, kompensācijas par darba piespiedu kavējumu, kā arī tiesāšanās izdevumu piedziņu. Darbinieki kopumā saņēma vairākus desmitus tūkstošus euro. Minētā strīda sakarā radās daži ieteikumi gan darbiniekiem, gan darba devējiem.

Darbinieki – nekad nepadodaties un izmantojiet savas tiesības - par darba devēja rīcību sūdzēties gan Valsts darba inspekcijā, gan tiesā. Darba likums strīdus gadījumos vairāk aizsargā tieši darbinieka tiesības un pierādīšanas pienākumu pārnes no darbinieka uz darba devēju. Turklāt darbinieki ir atbrīvoti no pienākuma maksāt valsts nodevu.
Tāpat Darbiniekiem iesaku ierakstīt tās sarunas ar darba devēju, kuras pēc tam var noderēt tiesā. Latvijas tiesu praksē ir nostiprinājusies atziņa, ka var būt pieļaujama darbinieka sarunas ar darba devēju ierakstīšana, neinformējot par to darba devēju, un šī ieraksta izmantošana tiesā par pierādījumu darbinieka aizskarto tiesību aizsardzībai.

Darba devējiem varu ieteikt uzteikuma sagatavošanas procesā piesaistīt zinošu juristu vai advokātu. Ja Jūs sava uzņēmuma automašīnu vai datoru remontu neveicat paši, bet uzticat profesionāliem servisiem, kāpēc gan bez attiecīgas izglītības un pieredzes cenšaties gatavot tik būtisku un sarežģītu dokumentu, kā uzteikums? Daži nepareizi vārdi uzteikumā Jums var izmaksāt desmitiem tūkstošus euro, jo, ja tiesa ilgs divus gadus, un, ja rezultātā uzteikums tiks atzīts par spēkā neesošu, Jūs būsiet spiesti attiecīgajam darbiniekam samaksāt kompensācijas par darba piespiedu kavējumu par visiem šiem diviem gadiem, maksājot 24 darbinieka vidējās mēnešalgas.

Savukārt, ja Jūs uzteikumu esat gatavojuši paši, lieta ir nonākusi tiesā un ir acīmredzams, ka Jūs, visticamāk, šo lietu zaudēsiet, aizmirstiet par saviem principiem, atjaunojiet darbinieku darbā paši un tādā veidā Jūs nebūsiet spiesti maksāt kompensāciju par darba piespiedu kavējumu.

Kārtējo reizi, nodokļu maksātājam, strīdā pret VID, izrādās taisnība

Wed, 22 May 2024 06:57:59 GMT

Jau nesen rakstījām par gadījumu https://www.i-advokats.lv/pozitivas-vesmas-vid-darbiba , kad nepamatotu VID lēmumu atceļ jau VID ģenerāldirektors, tādā veidā neļaujot lietai nonākt tiesā, kā rezultātā tiek ietaupīti gan nodokļu maksātāju, gan valsts budžeta līdzekļi.

Vēlamies padalīties ar vēl vienu nesenu gadījumu, kad mūsu birojs veiksmīgi pārstāvēja klientu strīdā pret VID.

Stāsta būtība īsumā ir tāda, ka VID veica uzņēmuma tematisko pārbaudi, kuras rezultātā sodīja ar naudas sodu uzņēmuma valdes locekli par to, ka uzņēmums, VID ieskatā, vairākiem darbiniekiem tika izmaksājis grāmatvedības uzskaitē neuzrādītu darba samaksu, līdz ar to par attiecīgajiem darbiniekiem nav aprēķināti un samaksāti nodokļi pilnā apmērā.

Attiecīgo VID lēmumu mūsu birojs pārsūdzēja tiesā, pieteikumā vēršot tiesas uzmanību uz faktu, ka vienīgie pierādījumi šajā lietā ir trīs anonīmu bijušo uzņēmuma darbinieku liecības.

Ar Vidzemes rajona tiesas spriedumu (kurš ir stājies spēkā, jo Vidzemes apgabaltiesa atteicās pieņemt VID apelācijas sūdzību), VID Lēmums tika atcelts pilnībā. Tiesa secināja, ka VID ir veicis bijušo darbinieku liecību atreferējumu, bet nav vērtējis šo liecību ticamību. Bijušie darbinieki bija palikuši parādā uzņēmumam, turklāt atbrīvoti no darba dažādu pārkāpumu dēļ. Tāpat tiesa secināja, ka VID nav panācis saprātīgu līdzsvaru starp bijušo darbinieku tiesībām palikt anonīmiem un uzņēmēja tiesībām zināt, par kāda pārkāpuma izdarīšanu viņš tiek saukts pie atbildības.

Tiesa arī ļoti pamatoti norādīja, ka tas fakts, ka uzņēmēja deklarētās mēneša darba algas nesasniedz vidējo darba algu nozarē, nevar būt par pamatu secinājumam, ka ir maksātas “aplokšņu” algas.

Advokāts Lauris Klagišs savulaik ir strādājis gan Valsts ieņēmumu dienestā, gan Administratīvajā apgabaltiesā, tāpēc ir uzkrājis ne tikai plašas teorētiskās zināšanas, bet arī reālu pieredzi nodokļu tiesībās un nodokļu piemērošanā.

Ja arī Jūsu uzņēmumam ir problēmas ar Valsts ieņēmumu dienestu, piesakieties konsultācijai, un mēs atradīsim Jūsu situācijai visatbilstošāko risinājumu.

“Nepārmet man” juridiskās nianses

Wed, 22 May 2024 06:53:39 GMT

Plašsaziņas līdzekļos aktualizējusies diskusija saistībā ar mūziķa Gustavo jauno dziesmu "Nepārmet man 3000" https://www.youtube.com/watch?v=c-H81011 Mēs ar Patrishas un Normunda Rutuļa piedalīšanos. Par to skarbi izteicies gan dziedātājs Ainārs Mielavs, gan Raimonda Paula mazmeita Annamarija Paula, jo, cik noprotams no publiski pieejamiem avotiem, tad Maestro piekrišana šādas dziesmas radīšanai nav ne prasīta, ne saņemta.

Dziesmas līdzautors un izpildītājs Gustavo ir norādījis, ka jaunais skaņdarbs ir Raimonda Paula 1969. gadā ierakstītās dziesmas "Nepārmet man" https://www.youtube.com/watch?v=NAQtLJodQBM svaiga versija ar citādu saturisku ievirzi. Bet šeit rodas jautājums, vai Gustavo vispār bija tiesības, nesaskaņojot ar Raimondu Paulu, šādu dziesmu radīt un izplatīt?

Saskaņā ar Autortiesību likumu muzikālie darbi (ar tekstu vai bez tā) ir uzskatāmi par aizsargājamiem autortiesību objektiem. Tāpat saskaņā ar minēto likumu autoram attiecībā uz sava darba izmantošanu ir izņēmuma tiesības šo darbu publicēt, publiski izpildīt, aranžēt, padarīt darbu pieejamu sabiedrībai, utt. Tātad, ja Gustavo šo dziesmu bez Maestro atļaujas paredz izpildīt savā plānotajā lielkoncertā, tad Maestro varētu būtu tiesības vērsties gan tiesā, gan policijā, jo saskaņā ar krimināllikumu par autortiesību pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.

Rezumējot minēto, atgādinām, ka vairs nav deviņdesmitie gadi, kad nebija spēkā Autortiesību likums, un vairs nav pieļaujama tāda patvaļa kā toreiz, kad Roberts Gobziņš varēja pelnīt naudu, izdodot dziesmas “Man saujā benzīns”, “Bīstams dzīvnieks” un citas, kurām melodija bija paņemta no oriģinālā izpildītāja. Ja mūziķim ir iestājusies radošā krīze un pašam neizdodas sacerēt melodiju, tad saprātīgākais risinājums būtu lūgt vai nopirkt autora atļauju.

Par nepareizu sīkdatņu izmantošanu – 20 000 euro liels sods

Mon, 13 May 2024 10:12:07 GMT

Datu valsts inspekcija (turpmāk – Inspekcija) ir publicējusi 2023. gada pārskatu (turpmāk – Pārskats), kurš pieejams Inspekcijas mājaslapā - https://www.dvi.gov.lv/lv/media/2781/download?attachment .

Pārskatā ir norādīts, ka Inspekcija pabeidza pārbaudi lietā, kurā bija konstatēti personas datu apstrādes pārkāpumi tīmekļa vietnē, izmantojot sīkdatnes bez atbilstoša tiesiskā pamata. Pārbaudes laikā tika konstatēts, ka konstatētie trūkumi nav novērsti, tostarp, tīmekļa vietnē jau pirms lietotāja informētas piekrišanas saņemšanas tika uzstādītas analītiskās sīkdatnes. Kopumā pārbaudes lietas ietvaros veicot atkārtotas apskates, tika secināts, ka tīmekļa vietnē joprojām nevienā vietā nebija pieejama un sniegta visaptveroša lietotājam skaidra un saprotama informācija par izmantoto sīkdatņu veidiem un to mērķiem, un vairākas sīkdatnes tiek izmantotas bez atbilstoša tiesiskā pamata.

Ievērojot to, ka, neskatoties uz vairākkārtējiem Inspekcijas aicinājumiem un sniegtajiem tiesiskā regulējuma skaidrojumiem, tīmekļa vietnē joprojām pastāvēja būtiski trūkumi. Inspekcija atzina uzņēmumu par vainīgu konstatētajos personas datu apstrādes pārkāpumos un piemēroja pārzinim naudas sodu 20 000 euro apmērā.

Ņemot vērā minēto, kā arī faktu, ka absolūti lielākajā daļā mājaslapu tiek vāktas sīkdatnes, zvērināts advokāts Lauris Klagišs, kurš jau kopš 2009. gada ir arī sertificēts personas datu aizsardzības speciālists, piedāvā veikt Jūsu uzņēmuma mājaslapu novērtēšanu no personas datu aizsardzības viedokļa. Citu starpā tiks izvērtēta gan mājaslapas sīkdatņu apstrāde, gan aktualizēta sīkdatņu politika.

Pozitīvas vēsmas VID darbībā

Mon, 13 May 2024 10:09:05 GMT

Vēl nesen - šā gada februārī darbu uzsāka jaunā VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe, bet jau ir jūtamas pozitīvas pārmaiņas VID darbībā.

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) pagājušā gada rudenī uzsāka detalizētu mana klienta pārbaudi, kas šā gada janvārī noslēdzās ar nodokļu kontroles rēķinu un pienākumu - samaksāt nodokļus vairāk kā 300 tūkstošu euro apmērā. Attiecīgais VID lēmums tika apstrīdēts VID ģenerāldirektoram, un ar jaunās VID ģenerāldirektores Baibas Šmites-Roķes pienākumu izpildītājas A. Gremzdes lēmums tika pilnībā atcelts.

Kaut arī kopā ar klientu ļoti aktīvi bijām strādājuši pie iesnieguma VID ģenerāldirektoram (sagatavojot juridiskos argumentus uz 20 lapām un pielikumus uz vairākiem simtiem lapu), tomēr šodienas VID pozitīvais lēmums savā ziņā bija pārsteigums, jo pēc mūsu 18 gadus ilgās pieredzes strīdos pret VID pārsvarā tik apjomīgās un sarežģītās lietās VID ģenerāldirektora lēmums ir negatīvs un pozitīvu rezultātu nākas izcīnīt tikai tiesā. Taču līdz tiesvedības beigām uzņēmumi bieži vien tiek pasludināti par maksātnespējīgiem, jo, diemžēl, tiesvedība neaptur lēmumu izpildi un neietekmē VID tiesības uzsākt nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.

Ir patiess un neviltots prieks ne tikai par to, ka klienta uzņēmums ir paglābts no maksātnespējas, un klients beidzot varēs sākt naktīs normāli gulēt, bet prieks ir arī par to, ka VID darbinieki ir sākuši saprast, ka valstij nekādu pienesumu nedos lēmums, ar kuru līdz maksātnespējai tiek novests reāli strādājošs un nodokļus (gadā aptuveni 200 000 euro) maksājošs uzņēmums, kurš nodarbina vairāk kā 30 darbiniekus.

Šajā lietā, kad klientam izdevās ietaupīt vairāk kā 300 000 euro, ļoti būtiska arī bija paša klienta un uzņēmuma darbinieku (grāmatveži, lietveži, utt.) iesaiste, gatavojot apjomīgus dokumentu kalnus, kuri nodrošināja darījumu izsekošanas pierādīšanu. Un vēl – liels paldies klientam par uzticēšanos un nepadošanos tik sarežģītā (finansiāli un emocionāli) situācijā.

Advokāts Lauris Klagišs savulaik ir strādājis gan Valsts ieņēmumu dienestā, gan Administratīvajā apgabaltiesā, tāpēc ir uzkrājis ne tikai plašas teorētiskās zināšanas, bet arī reālu pieredzi nodokļu tiesībās un nodokļu piemērošanā.

Ja arī Jūsu uzņēmumam ir problēmas ar Valsts ieņēmumu dienestu, nepadodieties, piesakieties konsultācijai, jo katrai bezizejai ir vismaz divas izejas. Mūsu talants ir tās meklēt un atrast.

Zvērināta advokāta Laura Klagiša apbalvošana ar atzinības rakstu

Tue, 02 Apr 2024 06:02:44 GMT

Mūsu publikācijas militāro tiesību sfērā ir novērtētas, un Zvērināts advokāts Lauris Klagišs Advokātu kopsapulcē tika apbalvots ar Latvijas Republikas Zemessardzes atzinības rakstu par pilsonisku rīcību, stiprinot sabiedrības pārliecību par valsts spēju pretoties hibrīduzbrukumiem.

Paldies visiem mūsu klientiem par uzticēšanos, kā arī Latvijas Republikas Zemessardzei par izrādīto godu.

Mūsu zeme – Latvija!

Nekustamie īpašumi Tenerifē

Thu, 07 Mar 2024 10:00:31 GMT

Plašsaziņas līdzekļos ir izskanējis, ka lietuvieši masveidā izpērk īpašumus Tenerifes salā. Tomēr arī latvieši dzīvo un pērk īpašumus šajā saulainajā Spānijas salā gan fantastiskā klimata un dabas skatu dēļ, gan dēļ tā, ka kara gadījumā šie īpašumi, kas atrodas vairāk kā 1000 km no kontinenta, būs daudz vairāk pasargāti, kā dzīvokļi Rīgas jaunajos projektos.

Kāds mans klients nodarbojas ar īpašumu tirdzniecību Tenerifē, kā arī piedāvā šo īpašumu apsaimniekošanu, īrnieku piemeklēšanu, remontu un citus pakalpojumus, kā arī konsultācijas par praktiskām un tiesiskām niansēm (piemēram, tur ir specifiska juridiska nianse, ka ne visos daudzdzīvokļu māju kompleksos esošos dzīvokļus ir iespējams nodot izīrēšanai - vajadzīga iedzīvotāju kopienas piekrišana jeb licence).

Pašlaik pieejami īpašumi, sākot no 290 000 EUR (51 kv.m dzīvoklis ar terasi un pilnīgi svaigu remontu populārajā Costa Adeje rajonā) līdz pat 7 miljonus vērtai villai. Laiku pa laika parādās arī lētāki objekti, kuriem nepieciešams remonts, bet tie tiek ļoti ātri rezervēti.

Ja ir interese par konkrētiem īpašumiem, lūgums sazināties ar mani personīgi, padalīšos ar kontaktiem un informāciju.

Ja Jums šī vai iepriekšējās tēmas ieinteresēja, piesekojiet mūsu Facebook profilam https://www.facebook.com/iadvokats , kā arī dalieties ar šo rakstu.

Kam būs un kam nebūs jāiet karā?

Mon, 04 Mar 2024 11:52:33 GMT

Ņemot vērā nepārtrauktos valstu līderu un militārpersonu paziņojumus, ka karš starp krieviju un NATO ir neizbēgams, sniegsim skaidrojumu par ļoti aktuālu tēmu - kam būs un kam nebūs jāiet karā. Šis skaidrojums neattiecas uz militārpersonām un zemessargiem, attiecībā uz kuriem diskusiju vai jautājumu nav.

Tātad saskaņā ar Mobilizācijas likumu https://likumi.lv/ta/id/63407-mobiliza...jas-likums vispārēja mobilizācija tiek izsludināta izņēmuma stāvokļa vai kara gadījumā, pakļaujot visus mobilizācijas resursus un izmantojot tos valsts aizsardzības vajadzībām mobilizācijas plānos noteiktajā apjomā. Latvijas pilsoņu — rezerves karavīru un rezervistu — iesaukšana aktīvajā dienestā mobilizācijas gadījumā notiek saskaņā ar Militārā dienesta likumu https://likumi.lv/ta/id/63405-militara...sta-likums, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Kā iepriekš tika norādīts, tad mobilizācijas gadījumā aktīvajā dienestā tiek iesaukti rezervisti (Latvijas pilsoņi, kas ieskaitīti Nacionālo bruņoto spēku rezervē). Tomēr mobilizācijai nav pakļautas šādas personas:

1) Valsts prezidents un Valsts prezidenta kancelejas amatpersona;

2) Saeimas deputāts;

3) Saeimas Administrācijas ģenerālsekretārs un Saeimas Prezidija noteikta amatpersona;

4) Eiropas Parlamenta deputāts;

5) Eiropas Savienības komisārs;

6) Ministru kabineta loceklis;

7) ministrijas valsts sekretārs;

8) Valsts kancelejas direktors;
9) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors;
10) Valsts kases pārvaldnieks;
11) tiesībsargs;
12) Latvijas Bankas prezidents, prezidenta vietnieks un padomes loceklis;
13) valsts kontrolieris un Valsts kontroles padomes loceklis;
14) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs un padomes loceklis;
15) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un padomes loceklis;
16) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājs un padomes loceklis;
17) Satversmes tiesas tiesnesis;
18) Augstākās tiesas tiesnesis;
19) apgabaltiesas tiesnesis;
20) rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis;
21) ģenerālprokurors un prokurors, kas norīkots darbam karatiesā;
22) advokāts, kas norīkots darbam karatiesā;
23) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālajām dienesta pakāpēm un darbinieks;
24) valsts drošības iestādes amatpersona un darbinieks;
25) Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs darbinieks;
26) pašvaldības deputāts;
27) pašvaldības izpilddirektors;
28) pašvaldības policijas darbinieks;
29) ostas policijas darbinieks;
30) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersona un darbinieks.

Ministru kabinets atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura var lemt par mobilizācijas izņēmumu attiecināšanu uz citām valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām, darbiniekiem vai publisko un privāto tiesību subjektu amatpersonām un darbiniekiem, kas iesaistīti valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumu veikšanā vai nodrošina kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu pakalpojumu darbības nepārtrauktību.

Saskaņā ar Militārā dienesta likumu, rezervistos ieskaita (un mobilizācijai pakļauj) visus Latvijas pilsoņus vīriešus (vecumā no 18 līdz 60 gadiem), kas ir derīgi militārajam dienestam. Sievietes, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu un ir derīgas militārajam dienestam, rezervistos ieskaita tikai tad, ja viņas izsaka šādu vēlmi. Un šī tiesību norma jau dod iespējas strīdēties un tiesāties gadījumā, ja persona, kura saskaņā ar pases datiem ir vīrietis, atsaucoties uz Stambulas konvencijā definēto jēdzienu “sociālais dzimums”, patiesībā jūtas kā sieviete.

Interesants ir fakts, ka nepilsoņus (kādi Latvijā ir ap 200 000) rezervistos neieskaita. Protams, tas nav godīgi, salīdzinot ar pilsoņiem, bet tai pašā laikā vismaz minimizētas situācijas, kad kāds Putina piekritējs pagriezīs ieroci pret saviem cīņu biedriem vai ziņos ienaidniekam par personāla un ieroču atrašanās vietām.

Daudziem interesē jautājums - vai ir tiesības atteikties no rezervista statusa un tikt noņemtam no militārā dienesta uzskaites? Nē, rezerves karavīros un rezervistos nevar ne “iestāties”, ne arī no tiem “izstāties”, kad pats to vēlas. Tajos ieskaita tikai noteiktu Latvijas pilsoņu grupu atbilstoši noteiktajiem kritērijiem, kā arī noņem no uzskaites tikai konkrētos gadījumos.

Šeit rodas cits jautājums - kādos gadījumos rezervistus var noņemt no uzskaites? Atbilde ir vienkārša - atbilstoši Militārā dienesta likumam. Rezervistu no militārā dienesta uzskaites noņem, ja viņš ir sasniedzis noteikto maksimālo vecumu, veselības stāvokļa dēļ atzīts par nederīgu militārajam dienestam, viņu pieņem profesionālajā dienestā vai viņš iestājas Zemessardzē, ja viņš zaudē Latvijas pilsonību vai iestājas nāve. Pieļauju, kas visdiskutablākā pozīcija (par ko praksē var rasties dažādi tiesiski strīdi, kuru risināšanās būs nepieciešama advokātu iesaiste) šajā sarakstā ir veselības stāvoklis, jo sākoties karam, daudzi meklēs ārstus un centīsies pierādīt, ka veselības stāvokļa dēļ nav derīgi militārajam dienestam.

Militārās tiesības ir ļoti maz apskatītas, bet ārkārtīgi aktuālas tiesību nozarē, un mēs turpināsim informēt mūsu sekotājus par šo tēmu. Kādā no nākamajiem rakstiem pastāstīsim par mobilizācijai pakļauto mantu (īpašumu).

Ja Jums šī vai iepriekšējās tēmas ieinteresēja, mūsu Facebook profilam https://www.facebook.com/iadvokats, kā arī dalieties ar šo rakstu.

Vai kara laikā ir jāmaksā hipotekārais kredīts par iznīcinātu mājokli?

Wed, 28 Feb 2024 11:33:21 GMT

Pirmkārt, ir jāņem vērā, ka kara stāvoklis viennozīmīgi ir uzskatāms par nepārvaramas varas apstākļiem, līdz ar to neviens apdrošinātājs nesegs nepārvaramas varas (kara) dēļ nodarītos zaudējumus.

Nepārvaramas varas (kara) apstākļu iestāšanās nenozīmē, ka mājokļa sabombardēšanas dēļ personas hipotekārais kredīts automātiski tiek dzēsts, jo kara stāvoklis automātiski nenozīmē, ka personai, nepārvaramas varas iemeslu dēļ nav iespējams gūt ienākumus hipotekārā kredīta segšanai.

Civillikuma regulējums paredz ļoti ierobežotas iespējas pusēm izbeigt līgumu nepārvaramas varas dēļ. Pusēm iespēja atkāpties no līguma saistībā ar nepārvaramu varu ir gadījumā, ja šādas tiesības ir jau sākotnēji pielīgtas līgumā, bet ļoti šaubos, vai kādā hipotekārā kredīta līgumā ir atrunātas tiesības - kara gadījumā šo līgumu nepildīt.

Saskaņā ar Civillikumu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Rezumējot minēto un ņemot vērā spēkā esošo likumdošanu, pat ja kara laikā mājoklis tiks iznīcināts, Jūs būsiet spiesti turpināt maksāt hipotekāro kredītu.

Tomēr līdzīgi, kā tas bija Covid-19 gadījumā, arī kara gadījumā, Saeima vai valdība, visticamāk, izsludinās ārkārtas situāciju un pieņems kara laika likumdošanu, kas noregulēs šos jautājumus, un, cerams, neļaus bankām lauzt līgumus, izlikt nemaksātājus no mājām, piedzīt līgumsodus, vai veikt citas darbības. Tomēr, tieši kādi lēmumi no valdības vai Saeimas puses tiks pieņemti, mēs nezinām.

Papildus norādām, ka vienkāršāka situācija ir īrniekiem, jo saskaņā ar Civillikumu pienākums maksāt īres maksu atkrīt, kad īrnieks nepārvaramas varas dēļ zaudē iespēju lietu lietot.

No plašsaziņas līdzekļiem ir dzirdēts, ka lietuvieši aktīvi pērk nekustamos īpašumus Tenerifē. Manuprāt, šāds solis ir pietiekami loģisks, jo, ja Jums ir vairāki nekustamie īpašumi, tad būtu vērts jau savlaicīgi apsvērt iespēju pārdot kādu no Latvijas īpašumiem un tā vietā iegādāties īpašumus vietās, kuras potenciālais karš varētu skart mazāk vai neskart nemaz.

Datu dzēšana no Facebook

Tue, 27 Feb 2024 13:37:20 GMT

Nesen pie mani vērsās klients ar lūgumu - palīdzēt izdzēst viņa datus no Facebook platformas. Viņš pats Facebook nelieto, bet kāds nelabvēlis klienta vārdā bija izveidojis profilu, kurā bija ievietojis ne tikai klienta vārdu un uzvārdu, bet arī fotogrāfiju un pat precīzu dzīvesvietas adresi.

Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) 6. pantu personas datu apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no šī panta pamatojumiem. Tā kā neviens no Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. pantā minētajiem pamatojumiem mana Klienta datu apstrādei nav piemērojams, tad mana klienta dati facebook sociālajā tīklā tika apstrādāti bez tiesiska pamata.

Saskaņā ar GDPR 17. panta 1. punktu datu subjektam ir tiesības panākt, lai pārzinis bez nepamatotas kavēšanās dzēstu datu subjekta personas datus, un pārziņa pienākums ir bez nepamatotas kavēšanās dzēst personas datus.

Sākotnēji klients vēlējās vērsties Datu valsts inspekcijā, bet man viņu izdevās no šī rīcības atrunāt, jo Datu valsts inspekcija nez vai varētu operatīvi panākt nelikumīgi apstrādāto datu dzēšanu.

Ar klienta piekrišanu, kā advokāts vērsos ar oficiālu iesniegumu Facebook, pieprasot dzēst nelikumīgi apstrādātos personas datus. Facebook reakcija nebija ātra (bija jāgaida aptuveni 2 nedēļas), tad tiks saņemts pieprasījums apliecināt (pierādīt) klienta identitāti, nosūtot personas apliecinošu dokumenta skenētu kopiju.

Rezultātā, mēnesi pēc sākotnējā iesnieguma nosūtīšanas, nelikumīgi apstrādātie dati tika veiksmīgi dzēsti. Secinājums – Vispārīgās datu aizsardzības regula strādā, bet Facebook reakcija varēja būt ātrāka.

Vai zināt savas tiesības un pienākumus kara gadījumā?

Tue, 27 Feb 2024 07:51:33 GMT

Pēdējā laikā arvien vairāk nākas aizdomāties par to, cik un vai mēs esam gatavi karam. Bija jāpaiet diviem kara gadiem Ukrainā, līdz mūsu politiķa spēja pieņemt lēmumu par graudu importa aizliegumu no krievijas, tomēr tā arī neizlēma par tranzīta aizliegšanu, kā rezultātā graudi milzīgos apmēros tranzītā tiek vesti cauri Latvijas teritorijai. Un ja šo divu gadu laikā Latvija Ukrainu ir atbalstījusi aptuveni 600 miljonu euro apmērā, tad, kā izskanējis plašsaziņas līdzekļos https://www.youtube.com/watch?v=ClGUx_yjYPo , tad tajā pašā periodā, pateicoties graudu tranzītam un importam, Latvija krieviju ir atbalstījusi piecas reizes vairāk (aptuveni 3 miljardu euro apmērā).

Protams, valdībai vienmēr ir arguments, ja mēs aizliegsim tranzītu, tad tranzīts un peļņa ies caur citām kaimiņvalstīm. Tomēr šis arguments neiztur kritiku, jo iedomāsimies sliktāko scenāriju, ka krievija sāk iebrukumu Baltijas valstīs un NATO. Šādā gadījumā ieguvējas būs tās valstis, kuras ar krieviju nesavienos dzelzceļa līnijas, jo, kā zināms no Latvijas vēstures un Ukrainas kara, tad krievu armija dzelzceļu izmanto gan cilvēku deportācijām, gan smagās kara tehnikas (tanki, pašgājējhaubices, MLRS, pretgaisa aizsardzības sistēmas, utt.) pārvietošanai uz okupējamam teritorijām. Šeit rodas pamatots jautājums – kāpēc jau sen nav likvidētas krievijas robežas tuvumā esošās dzelzceļa sliedes? Izsludinot iepirkumu vai cenu aptauju demontāžai, ātri un operatīvi varētu likvidēt sliežu posmus vismaz 20 km attālumā no robežas un par metāllūžņos iegūto naudu varētu iepirkt un Ukrainai nosūtīt okupantu likvidācijai nepieciešamos ieročus.

Mums ir pieredze, konsultējot klientus arī militārajās tiesībās. Ņemot vērā minēto, kā arī daudzu militāro ekspertu un valstu vadītāju viedokļus, ka karš starp krieviju un NATO ir neizbēgams, esam nolēmuši publicēt rakstu sēriju militārajās tiesībās, skaidrojot gan personu, gan uzņēmumu tiesības un pienākumus kara un mobilizācijas gadījumā.

Ja šī tēma Jūs ieinteresēja, sekojiet līdzi, dalieties un droši komentāros rakstiet jautājumos, uz kuriem vēlaties saņemt atbildes saistībā ar juridiskajiem aspektiem un niansēm kara gadījumā.

Norma par pastāvīgās uzturēšanās atļaujām Krievijas pilsoņiem atbilst Satversmei

Tue, 20 Feb 2024 12:38:05 GMT

2024. gada 15. februārī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu, ar kuru atzina, ka Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58. punkts spēkā esošajā redakcijā atbilst Satversmei.

Satversmes tiesa šajā lietā vērtēja Imigrācijas likuma pārejas noteikumu atbilstību Satversmē ietvertajam tiesiskās paļāvības un tiesiskās vienlīdzības principam, kā arī tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību.

Vērtējot apstrīdētajā normā ietverto pamattiesību ierobežojumu valsts drošības aspektā, Satversmes tiesa norādīja, ka nacionālās drošības garantēšana ir valsts pamatpienākums, īpaši šobrīd, kad norisinās Krievijas

Federācijas izvērstais karš Ukrainā. Tāpat minētajā Spriedumā tika ņemts vērā tas, ka jau ilgstoši ģeopolitisko situāciju Baltijas jūras reģionā ietekmē Krievija ar savām izaicinošajām un agresīvajām militārajām un

hibrīdajām aktivitātēm. Latvijas valsts drošību apdraud Krievijas aktīvi izvērstās informatīvās ietekmes operācijas, kurās tiek izmantota arī propaganda un dezinformācija. Savukārt personas, uz kurām attiecas apstrīdētā norma, ir izvēlējušās nodibināt lojalitātes un solidaritātes attiecības ar Krievijas Federāciju, jo kļuvušas par šīs valsts pilsoņiem.

Pilsonība dod personai tiesības un uzliek pienākumus attiecībā uz savu pilsonības valsti. Satversmes tiesa norādīja, ka valstij ir rīcības brīvība izvērtēt dažādus valsts drošības riskus un attiecīgi arī mainīt savu imigrācijas politiku, lai uz tiem reaģētu.

Tiesa uzsvēra, ka Krievijas Federācija ir atzīta par terorismu atbalstošu valsti un apstrīdētā norma nodrošina to, ka tās pilsoņi Latvijas teritorijā var uzturēties tikai tādā gadījumā, ja neapdraud valsts drošību. Tātad apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir saistīts ar nepieciešamību mazināt drošības riskus un vērsts uz demokrātiskas valsts iekārtas un sabiedrības drošības aizsardzību.

Satversmes tiesa jo īpaši uzsvēra, ka latviešu valoda ir sabiedrības kopējā saziņas un demokrātiskās līdzdalības valoda. Latvijas valstij ir pienākums attīstīt un aizstāvēt vienīgo valsts valodu – latviešu valodu. Tādēļ Satversmes tiesa secināja, ka tiesiskais regulējums, kas vērsts uz valsts valodas stiprināšanu, aizsargā demokrātisku valsts iekārtu. Tas ir vērsts arī uz to, lai personas, kas ikdienā vada savu dzīvi Latvijā, veidojot sociālās saiknes, strādājot un iesaistoties ikdienas saziņā ar citiem cilvēkiem, spētu lietot latviešu valodu vismaz pamata līmenī, tādējādi

respektējot citu personu tiesības saziņā lietot valsts valodu.

Satversmes tiesa secināja arī to, ka gadījumā, ja persona nav izpildījusinormatīvajos aktos noteiktās prasības, lai iegūtu tiesisku pamatu turpināt uzturēties Latvijā, attiecībā uz to var tikt izdots izbraukšanas rīkojums vai secīgi lēmums par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu. Šādas sekas var iestāties tikai tad, ja persona pati savā labā nerīkojas, bet samierinās ar tiesību normās paredzētajām sekām. Šāda nostāja liecina par to, ka persona nav sevišķi ieinteresēta savu pamattiesību aizsargāšanā.

Satversmes tiesa atzina, ka Krievijas Federācijas pilsoņi neatrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos ar visiem citiem ārzemniekiem, kas ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Proti, citu ārzemnieku pilsonības valstis neatrodas Latvijai kaimiņos, nav uzsākušas karadarbību savās kaimiņvalstīs un vēsturiski nav apdraudējušas Latvijas valsts drošību.

Minētais spriedums ir ļoti interesanta lasāmviela gan no vēsturiskā, gan no nacionālā aspekta, un to ir iespējams izlasīt šeit - https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-conte...iedums.pdf .

Kā atšķiras jurists no advokāta?

Wed, 14 Feb 2024 13:07:46 GMT

Vairāki klienti man ir uzdevuši jautājumu – kā atšķiras jurists no advokāta un kāpēc pārstāvībai tiesā izvēlēties advokātu, ja praksē juristu pakalpojumi mēdz būt salīdzinoši lētāki.

Pirmkārt, ir jāsaprot, ka absolūti visi advokāti ir arī juristi, bet ne visi juristi ir advokāti. Par juristiem sevi mēdz uzskatīt arī juridiskās fakultātes studenti, taču advokātiem minimālās izglītības prasības ir otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība tiesību zinātnēs ar jurista profesionālo kvalifikāciju, kā arī maģistra grāds tiesību zinātnē.

Juristi var būt gan pilsoņi, gan nepilsoņi, bet advokāta statusa iegūšanai Latvijas pilsonība ir obligāta.

Juristiem reputācija nav svarīga, bet advokāta statusa iegūšanai nevainojama reputācija ir obligāts priekšnosacījums.

Jurists var būt arī students, bet advokāta statusa iegūšanai minimālais vecums ir 25 gadi.

Jurists var nezināt latviešu valodu, bet advokātam latviešu valoda ir jāzina augstākajā līmenī.

Jurists var būt vispār bez darba pieredzes, bet advokātam ir jābūt vismaz trīs gadu pieredzei tiesneša amatā, piecu gadu pieredzei prokurora, zvērināta tiesu izpildītāja, zvērināta notāra vai advokāta palīga amatā, vai vismaz septiņu gadu pieredzei augstskolas pasniedzēja vai citā juridiskās specialitātes amatā (pēc jurista profesionālās kvalifikācijas iegūšanas).

Juristam nav jākārto eksāmeni, bet advokāta statusa iegūšanai ir nepieciešams kārtot sarežģītu advokāta kvalifikācijas eksāmenu.

Par zvērinātiem advokātiem nevar uzņemt personas, pret kurām ir pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, kuras sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai kuras ieguvušas parādnieka statusu saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu. Attiecībā uz juristiem šādu ierobežojumu nav, līdz ar to par juristiem sevi mēdz saukt gan bijušie cietumnieki, gan uzturlīdzekļu nemaksātāji.

Likumdošana neierobežo tiesībsargājošo iestāžu iejaukšanos juristu darbībā, bet attiecībā uz advokātiem, valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, prokuroriem un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm jāgarantē advokātu neatkarība, un ir aizliegts iejaukties advokātu profesionālajā darbībā, ietekmēt vai iespaidot viņus.
Ir aizliegts pieprasīt no advokātiem ziņas un paskaidrojumus, kā arī nopratināt viņus kā lieciniekus par faktiem, kas viņiem kļuvuši zināmi, sniedzot juridisko palīdzību, savukārt attiecībā uz juristiem, šādas privilēģijas nepastāv. Tātad, ja klientu pārstāv advokāts, tad klienta sniegtā informācija ir drošībā, bet jurists to garantēt nevar.
Ir aizliegts kontrolēt pasta, telegrāfa korespondenci un dokumentus, kurus advokāti saņēmuši vai sastādījuši, sniedzot juridisko palīdzību, izdarīt to apskati un izņemšanu, kā arī veikt kratīšanu, lai atrastu un izņemtu šādu korespondenci un dokumentus. Ir aizliegts kontrolēt advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai izmantojamās informācijas sistēmas un sakaru līdzekļus, arī elektroniskos, noņemt informāciju no tiem un iejaukties to darbībā. Tātad komunikācija (sarunas un sarakste) ar advokātu ir droša, bet jurists šādu drošību garantēt nevar.
Ir aizliegts pieprasīt no klientiem ziņas par advokātu sniegtās palīdzības faktu un tās saturu, bet šāds aizliegums nav spēkā attiecībā pret juristu klientiem.
Ir aizliegts pakļaut advokātus (bet ne juristus) jebkādām sankcijām vai draudiem sakarā ar juridiskās palīdzības sniegšanu klientiem saskaņā ar likumu.
Ir aizliegts saukt advokātus pie jebkura veida atbildības par rakstveida vai mutvārdos izteiktiem paziņojumiem, kurus viņi snieguši, godprātīgi pildot savus profesionālos pienākumus. Attiecībā uz juristiem, šādu izņēmumu nav.
Advokāts ir tiesīgs uz ordera pamata vākt pierādījumus, arī pieprasot visus juridiskās palīdzības sniegšanai nepieciešamos dokumentus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī citām iestādēm, kurām likumā noteiktajā
kārtībā un gadījumos ir jāizsniedz šie dokumenti. Juristiem šādu iespēju nav.
Zvērinātam advokātam atšķirībā no juristiem ir saistošs Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas ētikas kodekss. Advokāti par savu darbību ir disciplināri un materiāli atbildīgi. Tātad klientam, izvēloties advokāta, nevis jurista pakalpojumus, ir garantija, ka advokāts nerīkosies neētiski, tiesvedības ietvaros nepāries otrā pusē, kā arī neizpaudīs klienta noslēpumus ne tikai lietas vešanas laikā, bet arī pēc lietas pabeigšanas.
Piedāvāt advokāta palīdzību lietu vešanai tiesās, kā arī reklamēt šādu palīdzību ir tiesīgi vienīgi Latvijas zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi. Tātad, ja jūs redzat, ka kāds jurists, kurš nav advokāts, reklamē palīdzību lietu vešanai tiesās, tad šī persona jau pārkāpj likumu un nez vai būs labākais klienta likumisko interešu aizstāvis.
Civillietās uzvarētājs no zaudētāja var piedzīt izdevumus advokāta palīdzības samaksai, savukārt juristam samaksātos izdevumus piedzīt nav iespējams.
Trešajā (kasācijas) instancē tiesā fizisko un juridisko personu intereses varēs pārstāvēt tikai advokāti, juristiem to liedz likums.
Lai klienta intereses tiesā pārstāvētu advokāts, pietiks ar parastu pilnvaru, taču ja pārstāvis būs jurists, tad klientam nāksies tērēt laiku un naudu notariālas pilnvaras sagatavošanai.

❗️Brīdinājums! Krāpnieki maldina iedzīvotājus, sūtot īsziņas (SMS) tiesas vārdā!

Sat, 06 Jan 2024 15:52:14 GMT

❗️Latvijas iedzīvotāji arī šogad turpina saņemt krāpnieciska rakstura SMS paziņojumus it kā tiesas.lv un elieta.lv vārdā, kuros tiek aicināti ierasties tiesā.

☝️❗️Atgādinām, ka tiesas šādus SMS paziņojumus iedzīvotājiem nekad nesūta. Lietas dalībnieki uz tiesu tiek aicināti, pavēsti nosūtot pa pastu vai arī uz personas elektronisko adresi.

Aicinām būt uzmanīgiem!

Atzinības raksts

Fri, 22 Dec 2023 15:49:54 GMT

Paldies par novērtējumu ��

i-advokāts Jūsu uzņēmuma online partneris

Thu, 21 Dec 2023 15:46:41 GMT

Jebkuram uzņēmumam ir vajadzīgs uzticams un kompetents jurists, bet ne vienmēr ir izdevīgi veidot atsevišķu jurista darba vietu, tāpēc piedāvājam sniegt attālināto komplekso juridisko apkalpošanu. Šis pakalpojums ir īpaši izdevīgs, ja jurists Jums nav nepieciešams ikdienā, bet gan atsevišķu, regulāru darbu veikšanai (piemēram, līgumu sastādīšana, rediģēšana, pārstāvība tiesā utt.).

Ņemot vērā minēto, Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs saviem klientiem piedāvā pakalpojumu “i-advokats”, kura pamatā ir noslēgts abonēšanas līgums par attālinātu juridisko apkalpošanu.

Izmantojot pakalpojumu i-advokāts, Jūsu uzņēmums (visi darbinieki, kurus jūs būsiet pilnvarojis komunicēt ar advokātu) varēs saņemt attālinātas tiešsaistes juridiskās konsultācijas komerctiesību, maksātnespējas, intelektuālā īpašuma, darba tiesību, civiltiesību, nekustamā īpašuma, tiesvedības, nodokļu, personas datu aizsardzības, AML un citos jautājumos. Tas nozīmē, ka mūsu darba laika ietvaros, Jūsu uzņēmumam būs pieejams profesionāls advokāts ar 17 gadu pieredzi un specializāciju uzņēmumu juridiskajā apkalpošanā. Jūs runāsiet pa tiešo ar advokātu, nevis ar juristiem vai citu atbalsta personālu.

Ja vēlaties 2024. gadā izmantot mūsu pakalpojumus, ar mūsu biroja abonēšanas plāniem un pārējām priekšrocībām varat iepazīties šeit: https://www.i-advokats.lv/pakalpojumu-abonesana .

Šogad mēs vairs jaunus klientus nepieņemam, jo jāpabeidz iesāktie darbi un jānosvin svētki.

Par Mārci Judzi, par datu aizsardzību, par Dzelzs vilku

Thu, 14 Dec 2023 15:43:30 GMT

Ņemot vērā, ka gandrīz visos ziņu portālos pēdējās dienās TOP tēma ir Dzelzs vilka bundzinieks Mārcis Judzis, gribēju šo situāciju paanalizēt no juridiskā aspekta. Skaidrībai - es neesmu ne Mārča Judža, ne viņa sievas advokāts.

Saskaņā ar Satversmes 82. pantu tiesu Latvijā spriež rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākā tiesa, bet kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā — arī kara tiesas. Tātad tikai un vienīgi tiesa (nevis žurnālisti, Evika Siliņa vai grupa “Dzelzs vilks”), izvērtējot pierādījumus un ņemot vērā likumdošanu, ir tiesīga spriest, vai Mārcis Judzis ir vainojams viņa sievas aprakstītajos nodarījumos.

Satversmes 92. pants nosaka, ka ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Diemžēl, kādreiz cienījamā rokgrupa “Dzelzs vilks”, apturot sadarbību ar Mārci Judzi, minēto pamatprincipu netika ņēmusi vērā, līdz ar to ir zaudējusi jebkādu cieņu manās acīs.

Krimināllikuma 157. pants nosaka, ka par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. Tātad, vai nu Judzis ir sitis sievu un viņš ir jātiesā, vai arī Judža sieva ir tiesājama par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī.

Krimināllikuma 145. pants nosaka, ka par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ja ar to radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Tas nozīmē, ka neatkarīgi, vai Judža sievas rakstītais ir taisnība, vai meli, publiska ģimenes “netīrās veļas mazgāšana” var radīt būtisku kaitējumu (psihoemocionālu traumu) arī bērniem, kuri tagad ir spiesti taisnoties saviem draugiem un klasesbiedriem, un tas jau var būt vērtējams, kā emocionālā vardarbība pret bērniem.

Kopdzīves (partnerības) likumdošanas dotās iespējas “shēmot”

Mon, 04 Dec 2023 15:40:52 GMT

2024. gada 1. jūlijā plānots, ka stāsies spēkā grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas faktiski minētajā likumā paredzētos izņēmumus attiecībā uz laulātajiem attiecina arī uz personām, par kurām Fizisko personu reģistrā iekļautas ziņas par partnerību.

Šeit rodas jautājums, vai attiecīgais tiesiskais regulējums nebūs laba augsne nodokļu “shēmošanai”?

No Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta 1. punkta 35. apakšpunkta izriet, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietvertas un ar nodokli neapliekas dāvanas no fiziskajām personām, ja dāvinātāju ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei. Ar 2024. gada 1. jūliju plānots, ka ar nodokli neapliks arī dāvanas no personām, par kurām Fizisko personu reģistrā iekļautas ziņas par partnerību.

Iedomāsimies divas fiziskas personas – Ādamu un Ievu. Ieva pirms trīs gadiem mantota māju Jūrmalā, kuras tirgus vērtība ir 350 000 euro. Mantojuma apliecībā mājas vērtība bija ierakstīta 50 000 euro, līdz ar to no peļņas (300 000 euro) būtu maksājams kapitāla pieauguma nodoklis 20 % apmērā jeb 60 000 euro. Savukārt Ādams ir korumpēts muitas ierēdnis, kurš “kukuļos” ir saņēmis (un skaidrā naudā uzkrājis) mājas iegādei nepieciešamos 350 000 euro. Tā kā Ādams savu naudu legalizēt un māju oficiāli iegādāties nevar, tad pastāv iespēja šo naudu skaidrā naudā samaksāt Ievai, bet Ieva māju uzdāvina Ādamam. Tomēr tas Ādamam radītu būtiskas problēmas, kas ne tikai saistītas ar amatpersonas ierobežojumiem pieņemt dāvanas, bet arī ar to, ka no šādas dāvanas būtu jānomaksā nodoklis 20 % apmērā.

Situāciju ļoti labi atrisina jaunais partnerības regulējums, kas ļauj Ievai un Ādamam aiziet pie notāra, nodeklarēt partnerību un jau nākamajā dienā Ieva var šo māju oficiāli uzdāvināt savam partnerim, ar kuru vienu dienu pēc dāvināšanas fakta reģistrācijas zemesgrāmatā var doties pie notāra un partnerības statusu pārtraukt.

Šis nav padoms korumpētiem ierēdņiem un nodokļu nemaksātājiem, šis ir piemērs, kas lieliski raksturo šos absurdos likumdošanas grozījumus.

Covid pozitīvās sekas

Wed, 22 Nov 2023 15:38:59 GMT

Covid pozitīvās sekas, jeb joprojām var izbaudīt tehnoloģiju priekšrocības, nebraucot tiesāties no Valmieras uz Alūksni, bet tiešsaistē pieslēdzoties tiesas procesam no mājas, dzerot rīta kafiju.

Par Stambulas konvenciju

Tue, 07 Nov 2023 15:36:04 GMT

Temats par Stambulas konvenciju ziņu portālu virsrakstos parādās gandrīz vai katru dienu, turklāt pašlaik šī tēma ir arī Saeimas dienas kārtībā. Par Stambulas konvenciju viedoklis ir gandrīz katram, tomēr reti kurš šo konvenciju ir izlasījis no A līdz Z, tāpēc to varat izdarīt šeit https://rm.coe.int/1680a1c774 .

Absolūti lielākā daļa Stambulas konvencijā pausto apsvērumu, manā ieskatā, būtu atbalstāmi (kaut gan apšaubu, ka šīs konvencijas apstiprināšana kaut ko mainīs), tomēr Stambulas konvencijā parādās ļoti nevēlama tendence jeb “sociālais dzimums”.

Stambulas konvencija nosaka, ka konvencijas dalībvalstis garantē to, ka, īstenojot šīs Konvencijas noteikumus, it īpaši veicot vardarbības upuru tiesību aizsardzības pasākumus, nenotiek nekāda diskriminācija neatkarīgi no tā, vai šādas diskriminācijas pamatā ir dzimums, sociālais dzimums, rase, ādas krāsa, valoda, reliģiskā pārliecība, politiskie vai citi uzskati, nacionālā piederība, sociālā izcelsme, piederība mazākumtautībai, īpašums, izcelšanās, dzimumorientācija, dzimuma identitāte, vecums, veselības stāvoklis, invaliditāte, ģimenes stāvoklis, migranta vai bēgļa statuss vai cits statuss.

Tātad jēdzieni “dzimums” un “sociālais dzimums” ir izdalīti atsevišķi. Kas ir “dzimums”, mums visiem ir zināms un saprotams, bet kas ir šis “sociālais dzimums”? Stambulas konvencijā ir norādīts, ka ar terminu “sociālais dzimums” tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem.

Tātad, ja persona (piemēram, Jānis) ir piedzimis kā puisis, bet pusaudžu gados sāk sajusties vairāk piederīgs sieviešu dzimtei, tad mums šis Jānis turpmāk būtu jāuzskata par sievieti? Un, ja šis pats Jānis sakausies ar savu klasesbiedru Juri, tad tā no Jura puses būs vardarbība pret sievieti? Un uz kuru ģērbtuvi vai tualeti skolā šis Jānis ies – sieviešu vai vīriešu? Un vai uz Jāni attieksies Valsts aizsardzības dienesta likums, kurš nosaka, ka Valsts aizsardzības dienestam ir pakļauti vīrieši, bet sievietēm šis dienests ir brīvprātīgs?

Manā ieskatā Stambulas konvencija uzdod pārāk daudz jautājumus, un mums pašlaik ir pārāk sarežģīta ģeopolitiskā situācija, tāpēc jautājumus, ko attiecīgajām personām vajadzētu risināt Taizemē pie dzimuma maiņas speciālistiem, vajadzētu noņemt no Saeimas dienaskārtības.

Tīmekļvietnes izdrukas un ekrānšāviņa kā pierādījumu pieļaujamība

Mon, 06 Nov 2023 15:33:31 GMT

Latvijas tiesas turpina pārsteigt un paliek arvien progresīvākas. Piemēram, Senāta 2023. gada 6. septembra spriedumā lietā Nr. SKC-565/2023 (turpmāk – Spriedums), kurš ir pieejams https://www.at.gov.lv/downloadlawfile/9516 , tiesa ir vērtējusi tīmekļvietnes izdrukas un ekrānšāviņa kā pierādījumu pieļaujamību un paudusi vairākas interesantas atziņas.

Tiesa norāda, ka tīmekļvietņu izdrukas un ekrānšāviņi atbilst rakstveida pierādījumu jēdzienam un attiecīgi ir pieļaujami kā pierādījumi. Tiesai nav pamata par nepieļaujamu pierādījumu atzīt lietas dalībnieka iesniegtu tīmekļvietnes izdruku vai ekrānšāviņu tikai tādēļ, ka to nav fiksējis tiesu izpildītājs.

Dokumenta īstuma pierādīšanas nasta vispirms gulstas uz prāvnieku, kurš apšaubīto pierādījumu iesniedzis. Tomēr, lai puse šo pienākumu varētu izpildīt, otrai pusei, iebilstot pret šāda pierādījuma īstumu, ir jānorāda apstākļi, kas var pamatoti radīt šaubas par konkrētā pierādījuma patiesīgumu. Citu pierādījumu neesība pati par sevi nav pamats atzinumam, ka iesniegtais pierādījums ir neīsts.

Ja tiesas procesā ir apstrīdēts attiecīgā ekrānšāviņa kā rakstveida pierādījuma īstums, tiesai jāpārbauda tā metadati, kas sniedz ziņas par datni, tostarp tās radīšanas laiku.

Minētais Spriedums ir uzskatāms par ļoti progresīvu, jo iepriekš dažādās tiesās nebija vienprātīgs viedoklis par tīmekļvietnes izdrukas un ekrānšāviņa kā pierādījumu pieļaujamību. Tomēr jāņem vērā, ka pastāv iespējamība, ka ar mākslīgā intelekta palīdzību var tikt rediģēts arī ekrānšāviņa radīšanas datums un laiks, līdz ar to tiesai būs rūpīgi jāapsver pierādījuma ietekmēšanas tehniskā iespējamība, kā arī tas, cik ticami pierādījumu iesniegusī puse varētu būt ieinteresēta attiecīgā datuma sagrozīšanā lietas konkrētajos apstākļos.

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna absurdie punkti

Wed, 01 Nov 2023 15:31:03 GMT

Ministru kabinetā top Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024–2027. gadam (turpmāk – Plāns), kurš ir pieejams šeit - https://tapportals.mk.gov.lv/.../eba6305e-6a47.../download ). Šajā rakstā pievērsīšos pašiem absurdākajiem šī Plāna punktiem:

Dzīvojamās mājas būvniecības gadījumā samazināt būvobjekta platību, kad būvētājs var būvēt paša spēkiem, darbos neiesaistot būvkomersantu, no 400 m2 uz 170 m2. Paredzēt pienākumu privātpersonai, visā būvniecības procesā, sniegt informāciju BIS par būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi. Noteikt pienākumu, ka norēķini par pakalpojumiem, par kuriem pasūtītājam obligāti jāiesniedz dokumenti pēc projektā paredzēto būvdarbu pabeigšanas, lai nodotu ēku vai inženierbūvi ekspluatācijā, notiek tikai bezskaidras naudas norēķinu veidā. Nu ko, ja būvējam privātmāju ar platību, kas pārsniedz 170 m2, nāksies piesaistīt oficiālus būvuzņēmējus un būt gataviem VID atskaitīties ne tikai par katru iztērēto euro, bet arī par tā izcelsmi. Vai tiešām šis ierobežojums samazinās ēnu ekonomiku? Es teiktu, ka nē, jo sāksies visādas “būvniecības shēmas”, piemēram, sākotnējā projektā paredzot māju 170 m2 platībā, kuru, pēc nodošanas ekspluatācijā, jau cita būvprojekta ietvaros tiks piebūvēta terase vai izbūvēti bēniņi.

Iedzīvotājiem jādeklarē visi taksācijas gadā gūtie ienākumi, t.sk. ienākumi, kurus tie šobrīd nedeklarē. Attiecībā uz šo plāna punktu, cik saprotu, ir nolemts to tomēr tālāk nevirzīt, kas, manā ieskatā, ir vienīgais sapratīgais lēmums, jo pretējā gadījumā lielākajai daļai pensionāru nāktos apgūt IT pamatus tādā līmenī, lai iesniegtu deklarāciju VID EDS sistēmā.

Noteikt par primāro algas izmaksas veidu bezskaidras naudas maksājumu, kā arī noteikt darba devējam pienākumu - informēt VID par faktu, ka darbiniekam darba alga tiek izmaksāta skaidrā naudā. Attiecībā uz šo plāna punktu ļoti ceru, ka netiks nolemts algu maksāt tikai bezskaidrā maksājumā, jo pretējā gadījumā ļoti daudzi darbinieki, dzīvojot laukos, būs spiesti mērot desmitiem kilometrus garus ceļus līdz bankomātam.

Paredzēt, ka gadījumā, ja nodokļu maksātāja darbinieka darba samaksa mēnesī tiek noteikta par 80 % mazāk nekā attiecīgās profesijas nozarē vidējā mēneša darba samaksa, un, ja nodokļu maksātājs nevar sniegt pārliecinošus paskaidrojumus, nodokļu maksātājam tiem izrakstīts “nodokļu kontroles rēķins” IIN un VSAOI iemaksu apmērā par samaksātās un aprēķinātās algas starpību. Attiecībā uz šo plānu rodas jautājums, vai tiešām uzņēmuma īpašniekam un valdes loceklim vairs nebūs tiesību sev maksāt minimālo algu, bet visus pārējos ienākumus maksāt, kā dividendes?

Īstenot attaisnojuma dokumentu (e-rēķinu) elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. Šeit rodas jautājums, kurš apmaksās komersantu grāmatvedības sistēmu integrāciju ar šiem e-rēķinu risinājumiem?

Par dzimumu neitralitāti jeb, vai pasaule jūk prātā?

Mon, 23 Oct 2023 14:27:17 GMT

Vācijā uz publisko tualešu durvīm, blakus sieviešu un vīriešu tualetēm, parādās vēl trešās durvis, uz kurām izvietotie uzraksti liecina, ka tās ir paredzētas abiem dzimumiem (All gender), savukārt Latvijas bērniem paredzētās grāmatās tiek popularizētas viendzimuma attiecības un pausti viedokļi par to, ka bez vīriešiem un sievietēm ir arī transpersonas.

Pārskatot pēdējā laika administratīvo tiesu spriedumus, esmu konstatējis, ka tiesas masveidā atbalsta viendzimuma partnerattiecību atzīšanu par ģimeni. Portālā https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi ir atrodami vismaz 30 tiesu spriedumi par šo tēmu. Necitēšu visus juridiskos argumentus, kurus izklāsta tiesas. To jūs varat izlasīt, piemēram, šajā spriedumā - https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi/pdf/513324.pdf . Tomēr vēlos vērst lasītāju uzmanību uz to, ka viendzimuma ģimenes faktu tiesas mēdz konstatēt bez jebkādiem pierādījumiem, paļaujoties tikai uz viendzimuma pāra apliecinājumu.

Piemēram, tiesa norāda, ka: “Tā kā abas līdzpieteicējas parakstījušas pieteikumu, kurā apliecina to starpā pastāvošo attiecību pastāvīgo un ilgstošo raksturu, paužot arī savu gribu uzturēt šādas ģimenes attiecības ilgtermiņā, tiesai, ievērojot šajā tiesas spriedumā noskaidrotos faktiskos un tiesiskos apstākļus, nav pamata apšaubīt vai pārbaudīt līdzpieteicēju norādīto savstarpējo attiecību faktu, līdz ar to tiesa atzīst, ka starp līdzpieteicējām pastāv ģimenes attiecības Satversmes 110. panta izpratnē, kas ir pamats pieteikuma apmierināšanai”.

Ņemot vērā, ka Saeima nav pieņēmusi (cerams, arī nepieņems) Civilās savienības likumu viendzimuma pāru ģimeņu aizsardzībai, administratīvās tiesas faktiski mēdz rīkoties likumdevēja vietā, viendzimuma ģimenes attiecības konstatējot uz sprieduma, nevis uz likuma pamata.

Neapstrīdēšu spēkā esošu tiesas spriedumu likumību , jo likums “Par tiesu varu” nosaka, ka pret šādu spriedumu ir jāizturas ar cieņu, tomēr ļoti ceru, ka valsts atbilstoši Satversmes 110. pantam aizsargās un atbalstīs laulību - savienību starp vīrieti un sievieti -, un nekad nepieļaus viendzimuma laulību atzīšanu.

Personas datu aizsardzības speciālista statuss

Fri, 20 Oct 2023 14:24:36 GMT

Paralēli advokāta praksei, Zvērināts advokāts Lauris Klagišs jau 14 gadus sniedz arī sertificēta datu aizsardzības speciālista pakalpojumus ( www.datuspecialists.lv/ ).

Lai uzturētu datu aizsardzības speciālista kvalifikāciju, ir nepieciešams regulāri uzturēt profesionālo kvalifikāciju, apmeklēt dažādus kursus un seminārus.

Šodien Zvērināts advokāts Lauris Klagišs ir saņēmis Datu valsts inspekcijas lēmumu, ar kuru nolemts pilnībā atzīt pēdējos trijos gados apmeklētās mācības, kopā ieskaitot 55 akadēmiskās stundas, kā arī pagarināt personas datu aizsardzības speciālista kvalifikāciju uz trijiem gadiem.

Ja Jums ir kādi jautājumi, saistībā ar personas datu aizsardzību, droši sazinieties ar mūsu biroju.

Vai tiešām Latvijā samazinās kādu nodokli ?

Sun, 15 Oct 2023 14:22:30 GMT

Pirmdien, 9. oktobrī, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Likumprojekta mērķis ir vienkāršot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) piemērošanu un administrēšanu.

Lai vienkāršotu MUN piemērošanu un administrēšanu, kā arī veicinātu SDI konta piemērošanu, likumprojekts paredz noteikt vienu MUN likmi – 25% apmērā (līdz šim mikrouzņēmumu nodokļa likme apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 euro gadā, bija 40 procenti.

Vienlaikus tiek virzīti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz tiesības MUN maksātājiem, ja tie paralēli gūst arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamus ienākumus, ļaut piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām.

Redzēsim, vai tiešām Latvijā notiks bezprecedenta gadījums un Saeima atbalstīs vismaz viena nodokļa samazinājumu.

Par mākslīgā intelekta radītiem pierādījumiem

Thu, 12 Oct 2023 14:20:47 GMT

Vai Donalds Tramps ir Latvijas patriots un jebkad ir rokās turējis Latvijas karogu? Apšaubu. Vai šī fotogrāfijā ir īsta? Protams, ka nē, jo es šo foto (tāpat kā dažu iepriekšējo publikāciju foto) izveidoju divu minūšu laikā ar mākslīgā intelekta “Midjourney” aplikācijas palīdzību.

Šis darbs man aizņēma divas minūtes, bet iedomājaties, cik izcilu “fake” foto varētu izveidot, ja tam veltītu vairākas stundas, vai arī, ja to darītu nevis advokāts, bet IT speciālists?

Civilprocesa likums nosaka, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Un šeit rodas jautājums – cik liela ir iespējamība, ka tiesnesis spēs profesionāļa veidotu un mākslīgā intelekta ģenerētu pierādījumu (piemēram, fotogrāfiju) atšķirt no īstas ?

Ja lasītājiem būs interese, tuvākajā laikā izpētīšu un publicēšu, kā mākslīgais intelekts spēj gatavot līgumus, pretenzijas, prasības pieteikumus un citus procesuālos dokumentus, ar mērķi saprast, cik ilgi jāgaida līdz brīdim, kad juristus pilnībā vai daļēji aizstās mākslīgais intelekts.

Lūgums padalīties, ja kādam ir pieredze tekstu radīšanai latviešu valodā ar mākslīgā intelekta palīdzību (tā kā pašlaik testēju ChatGPT, tad mani interesētu arī citi mākslīgā intelekta rīki).

Par nekustamā īpašuma nodokļa samazinājumu

Wed, 11 Oct 2023 14:18:49 GMT

Tagad, kad arvien aktuālāks paliek jautājums par hipotekāro kredītu likmju palielināšanos, daudzi nekustamo īpašumu īpašnieki ir spiesti meklēt risinājumus, kā samazināt izmaksas.

Viens no risinājumiem ir izmantot nodokļu likumdošanas sniegtās priekšrocības attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa (NIN) likmēm. Minētās priekšrocības ir atkarīgas no katras pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Piemēram, saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem “Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” fiziskām personām par mājas platības daļu, kurā taksācijas gada 1. janvārī plkst. 0.00 kādai personai ir deklarēta dzīvesvieta (pieņemot, ka vienai dzīvesvietu deklarējušajai personai piekrīt 30 m2 no mājas daļas), NIN likme būs:

- 0,2 % no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 57 000 euro;

- 0,4 % no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 57 000 euro, bet nepārsniedz 107 000 euro;

- 0,6% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 107 000 euro.

Pārējos gadījumos piemēro nekustamā īpašuma nodokļa likmi 1,5 % apmērā no objekta kadastrālās vērtības.

Tātad, ja Jums ir 58 kvadrātmetru liels dzīvoklis jaunajā projektā, kura kadastrālā vērtība ir 57 000 euro, un tajā nav neviena deklarēta persona, Jums būs jāmaksā 855 euro liels NIN. Savukārt, ja Jums šajā dzīvoklī būs piedeklarēta viena persona, šādā gadījumā Jums būs jāmaksā tikai 114 euro.

Jāņem vērā, ka pašvaldība deklarēšanās statusu fiksē tikai 1. janvārī plkst. 0.00, tas nozīmē, ka, pat ja Jūs ikdienā nevēlaties konkrēto objektu norādīt kā deklarēto dzīvesvietu (it sevišķi, ja Jums pieder vairāki nekustamie īpašumi), Jums neviens nevar aizliegt savu vai sava nepilngadīgā bērna dzīvesvietu deklarēt 31. decembrī plkst. 23.55, bet jau 1. janvārī 5 minūtes pēc salūta pārdeklarēt šo dzīvesvietu atpakaļ ��.

Augstākā tiesa atļauj negodīgu uzņēmēju nosaukt par “dirsēju”

Mon, 09 Oct 2023 14:15:12 GMT

Augstākā tiesa (AT) savā spriedumā lietā Nr. SKC-327/2022 (turpmāk – Spriedums) tika vērtējusi prasību, kurā prasītāji lūdza samaksāt kompensāciju 1000 eiro par goda un cieņas aizskārumu par to, ka internetveikala pircējs Facebook bija ierakstījis komentāru, kurā uzņēmuma pārstāvi nosaucis par "dirsēju", jo tas neesot pildījis iepriekš doto solījumu. Pilns spriedums pieejams šeit - https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi/pdf/489911.pdf .

Spriedumā ir norādīts, ka atbildētājs interneta lietotnē ierakstījis komentāru, kurā prasītāju nosaucis par “dirsēju”, jo viņš (pārdevējs) nav pildījis prasītājam (pircējam) doto solījumu. AT ieskatā, nav šaubu, ka parastā sarunvalodā šāds personas apzīmējums var tikt uzskatīts par aizskarošu. Tomēr, kā izriet no skaidrojošās sinonīmu vārdnīcas, šāds apzīmējums pieskaitīts vulgārismiem ar nozīmi melis, pļāpa, muldoņa.

AT norādīja, ka tas vien, ka komentārs izteikts vulgārā stilā, nevar būt vienīgais kritērijs izteikuma atzīšanai par godu un cieņu aizskarošu.

Rezumējot minēto – ja sanāk saskarties ar negodprātīgu pakalpojumu sniedzēju vai pārdevēju, Jūs droši varat šo uzņēmēju publiskos sociālos tīklos nosaukt par meli, pļāpu, muldoņu, vai “dirsēju”.

Kāpēc valsts “čakarē” godīgus nodokļu maksātājus?

Thu, 21 Sep 2023 14:12:07 GMT

Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk - VID) no 2024. gada 1. janvāra ir jānodrošina publiski pieejama informācija par nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu.

VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā ikvienam uzņēmumam būs pieejams savs nodokļu maksātāja reitings, kura kopvērtējums būs pieejams arī publiski, kā rezultātā jebkurš interesents varēs redzēt attiecīgo novērtējuma burtu, kā arī pamatinformāciju par nodokļu maksātāju: nosaukumu, darbības veidu.

Nosakot reitingu, tiks vērtēti reģistrācijas dati, deklarāciju un pārskatu iesniegšanas rādītāji, nodokļu saistību izpildes rādītāji, nodokļu administrēšanas pasākumu rezultāti, nodokļu deklarēšanas riski, kā arī darba samaksa.

VID aicina izvērtēt, vai deklarētā darba samaksa ir konkurētspējīga, salīdzinot ar darba samaksu gan nozarē, gan reģionā, gan valstī kopumā. Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapā ir pieejama informācija par algas līmeni dažādās nozarēs un reģionos.

Tomēr izskatās, ka likumdevējs nav padomājis par uzņēmumiem, kuros vienīgais darbinieks un valdes loceklis ir uzņēmuma īpašnieks. Ļoti daudzi šāda tipa uzņēmumu īpašnieki izmanto likumdošanā paredzēto iespēju sev katru mēnesi izmaksāt minimālo algu, bet pārējos ienākumus no uzņēmuma gūt dividenžu veidā (godīgi samaksājot Uzņēmumu ienākumu nodokos 25 % apmērā no saņemtajām dividendēm). Bieži vien par izņemtajām dividendēm mēnesī tiek samaksāti vairāki desmiti tūkstoši euro.

Tātad, pat ja uzņēmumam būs izcili reģistrācijas dati, deklarāciju iesniegšanas un nodokļu saistību izpildes rādītāji, nodokļu administrēšanas pasākumu rezultāti, kā arī nodokļu deklarēšanas riski, bet, ja uzņēmējs sev maksās minimālo algu (kura, visticamāk, būs zemāka kā nozares vidējā), šādā gadījumā uzņēmums saņems nevis augstāko (A) novērtējumu, bet gan vidējo (B) novērtējumu.

Tā kā vērtējuma publiskotajā daļā sīkāku atšifrējumu iekļaut nav plānots, tad uzņēmuma darījumu partneriem vai klientiem, ieraugot novērtējumu “B”, visticamāk radīsies nepareizs priekšstats, ka attiecīgajam uzņēmumam ir konstatētas grūtības nodokļu saistību izpildē.

Vai iPhone 12 īpašnieki tiks pie iPhone 15?

Wed, 13 Sep 2023 14:09:42 GMT

Plašsaziņas līdzekļos ir izskanējusi informācija, ka Francija liek apturēt "iPhone 12" pārdošanu pārmērīga elektromagnētiskā starojuma dēļ.

Piemēram, tehnoloģiju portāls www.kursors.lv norāda, ka Francijas radiofrekvenču regulācijas aģentūra “Agence nationale des frequences” (ANFR) iepriekš veikusi vairākus testus, kas apliecina, ka “iPhone 12” viedtālruņi emitē lielāku elektromagnētisko starojuma apjomu, nekā ir pieļaujams. Pārāk liels starojums ir kaitīgs cilvēka ķermenim un var radīt audu bojājumus. Tas jo īpaši nopietni ir šajā gadījumā, jo telefons mums ir tuvumā teju nepārtraukti un izmantojam to vairākas stundas dienā. Šajos testos ANFR ir konstatējusi, ka “iPhone 12” radītais elektromagnētiskās enerģijas absorbcijas līmenis ir 5,74 vati uz kilogramu. Savukārt Eiropas Savienībā (ES) šis ierobežojums sasniedz 4 vatus uz kilogramu.

Ņemot vērā minēto, Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs plāno vērsties Veselības ministrijā, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrā ar lūgumu sniegt skaidrojumu, vai iPhone 12 atbilst 2018. gada 16. oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 637 “Elektromagnētiskā lauka iedarbības uz iedzīvotājiem novērtēšanas un ierobežošanas noteikumi”, kā arī citiem spēkā esošajiem tiesību aktiem.

Neatbilstību konstatēšanas gadījumā tiks apsvērta iespēja vērsties pret Apple Inc. ar patērētāju kolektīvo prasību atmaksāt par iPhone 12 samaksāto naudu vai samainīt pret citu Iphone, kuru elektromagnētiskais starojums atbilst normai.

Par nesamērīgi ilgu valsts amatpersonu personas datu apstrādi

Tue, 29 Aug 2023 14:07:07 GMT

Likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” ir noteikts, ka valsts amatpersonu deklarācijās norādītos publiskojamos datus Valsts ieņēmumu dienests publicē elektroniskā veidā. Ne šajā, ne citos likumos nav noteikts maksimālais publikācijas termiņš, līdz ar to šie dati publiski pieejamā vietnē https://www6.vid.gov.lv/VAD faktiski tiek publicēti mūžīgi.

Minēšu konkrētu piemēru – persona 2005. gadā aptuveni trīs mēnešus pastrādāja Valsts ieņēmumu dienestā, un saskaņā ar iepriekš minēto regulējumu bija spiests iesniegt amatpersonas deklarāciju. Neskatoties, ka kopš tā laika ir pagājuši vairāk kā 18 gadi, un minētā persona pēc tam vairs nekad nav bijusi valsts amatpersonas statusā, šie 18 gadus atpakaļ deklarētie dati (naudas uzkrājumi, amats, informācija par radiniekiem un nekustamajiem īpašumiem), joprojām ir publiski pieejami.

Manā ieskatā, tik ilga informācijas glabāšana publiskā datu bāzē ir nesamērīga un neatbilstoša Vispārīgās datu aizsardzības Regulas pamatprincipiem un Satversmes 96. pantam, kurš nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.

Šobrīd tiesību aktos nav noteikts deklarāciju publiskās pieejamības termiņš. Turklāt publiski pieejamas ir gan tādu valsts amatpersonu deklarācijas, kuras jau sen beigušas pildīt amata pienākumus, gan pat mirušu valsts amatpersonu deklarācijas. Ņemot vērā, ka šajā gadījumā nav tiesiska pamata (leģitīma mērķa) šo personas datu publiskai pieejamībai, likumdevējs varēja noteikt, ka deklarācijas ir publiski pieejamas tikai noteiktu laiku no attiecīgās deklarācijas publicēšanas dienas.

Ja vēl kādai bijušajai valsts amatpersonai šāds regulējums šķiet neatbilstošs Satversmei, aicinu sazināties, lai sagatavotu kopīgu Konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai - atzīt likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 26. panta sesto daļu par neatbilstošu Satversmes 96. pantam.

Kā noskaidrot, kam un cik esat parādā?

Mon, 28 Aug 2023 14:00:58 GMT

Daudzi klienti (it sevišķi pirms fizisko personu maksātnespēju procesa uzsākšanas) uzdod jautājumu – kā bez maksas noskaidrot, kam un cik esmu parādā. Atbildi uz šo jautājumu var rast, izmantojot internetbanku vai e-parakstu un ielogojoties šādos resursos:

Latvijas bankas kredītu reģistrs - https://manidati.kreg.lv/ . Šī ir Latvijas Bankas izveidota un uzturēta valsts informācijas sistēma, kurā tiek vāktas ziņas par fizisko un juridisko personu kredītsaistībām, saņemtajiem un sniegtajiem galvojumiem un to pieļautajiem maksājumu kavējumiem.

Tiesu administrācijas vietnē “Manas izpildu lietas” https://izsoles.ta.gov.lv/manas-izpildu-lietas . Šajā vietnē var saņemt informāciju par tiesu izpildītāja izpildu lietām, kurās pats lietotājs ir reģistrēts kā piedzinējs vai parādnieks.

AS “Kredītinformācijas Birojs” vietnē www.manakreditvesture.lv . Šajā vietnē iespējams saņemt savas kredītvēstures izziņu, kurā ir redzami dati gan par agrākām, gan esošām kredītsaistībām, tai skaitā gan izpildītām, gan aktīvām.

AS “CREFO Birojs” vietnē www.crefobirojs.lv . Šajā vietnē ir redzami dati gan par agrākām, gan esošām kredītsaistībām.

Šeit gan jāņem vērā, ka minētajās vietnēs nebūs iespējams atrast informāciju par tiem aizdevumiem, kurus Jums ir izsniegušas fiziskās personas, ja vien lieta jau nebūs nodota tiesu izpildītā

Arī emociju ikona 👍 var kalpot kā pierādījums.

Mon, 21 Aug 2023 13:43:59 GMT

Latvijas tiesas paliek arvien progresīvākas (ne tikai viendzimuma pāra ģimenes attiecību atzīšanā, bet arī mūsdienīgu saziņas veidu izvērtēšanā). Par vienu no progresīvākajiem spriedumiem var uzskatīt Rīgas apgabaltiesa 2023. gada 6. aprīļa spriedumu lietā Nr. C68346322 (turpmāk – Spriedums), kurš ir pieejams https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi/pdf/510190.pdf . Spriedums ir stājies spēkā, jo Augstākā tiesa ir atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību.

Konkrētajā lietā tika skatīta kāda darbinieka sūdzība par atlaišanu. Lietas izskatīšanas laikā noskaidrots, ka valdes priekšsēdētājs darbiniekiem korporatīvajā saziņas tīklā Slack nosūtījis ziņu, kurā norādīts: “Sveiki puiši, tātad veicam DS dienu uz vietas trešdien”. Uz minēto darbinieks apliecinājis ar apstiprinošu atbildi, kas izpaudās kā ��emocijzīme. Lietā pastāvēja strīds par to, vai darbinieka atbilde �� nozīmēja rakstveida vienošanos saskaņā ar darba līgumu.

Tiesa uzskatīja, ka izskatāmajā lietā darba devēja ziņai pieliktā emocijzīme �� nozīmēja vienošanos par darbu klātienē saskaņā ar darba līgumu. Tāpat tiesa uzskatīja, ka darbinieks ar emocijzīmi �� apstiprinājis tikšanos klātienē un tādējādi notikusi darba līgumā atrunātā rakstveida vienošanās.

Spriedumā tiesa atsaucas uz Civillikuma 1505. pantu, kurā norādīts, ka, “ja rodas šaubas par vārdu nozīmi, jāievēro to jēgums un darījuma dalībnieku skaidri izsacītais vai kā citādi izrādītais nodoms”. Šo atziņu tiesa pamato arī ar Kembridžas vārdnīcu, kurā šī emocijzīme �� tiek interpretēta kā “kaut kā apstiprinājums”. No Sprieduma arī izriet, ka prasītāja ieņemtais amats bijis tāds, ka viņš nav varējis nezināt, ko šī emocijzīme nozīmē. Faktiski tiesa ir atzinusi, ka ikdienas biroju sarakstēs ierastā emocijzīme ��var tikt interpretēta kā rakstiska vienošanās.

Jāpiebilst, ka šā gada jūnijā arī Kanādas tiesa secināja, ka šī emocijzīme var nozīmēt līguma slēgšanu. Tiesa norādīja, ka emocijzīmi �� var uzskatīt par derīgu paraksta veidu un tā apzīmē juridiski saistošu vienošanos. Tiesa arī norādīja, ka emocijzīmes ir netradicionāls veids, kā vienoties par kaut ko, taču atzina, ka emocijikona �� atbilst diviem paraksta mērķiem: apstiprināšanai un pieņemšanai. Viņš uzsvēra, ka arī tiesām jāpielāgojas mainīgajiem saziņas veidiem un emocijzīmju izmantošanai ikdienā. Tāpēc tika nolemts, ka emocijzīme �� var kalpot arī kā juridiskas vienošanās apzīmējums.

Ņemot vērā minēto, Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs aicina rūpīgi padomāt par komunikācijas saturu, jo laiki, kad vienošanās tika uzskatīta par noslēgtu tikai pēc abpusējas rakstiskas parakstīšanas, ir senā pagātnē.

Vai Latvijas basketbolistiem Indonēzijā draud cietumsods?

Fri, 18 Aug 2023 13:37:55 GMT

Šodien Delfos https://www.delfi.lv/.../video-lai-apietu-indonezijas... lasīju interesantu rakstu par to, ka, lai Pasaules basketbola čempionāta laikā Indonēzijā nerastos problēmas ar vietējām iestādēm, Latvijas Basketbola savienībai (LBS) nācies pastrādāt, lai radoši "pielabotu" valstsvienības formas. LBS lielākais sponsors ir "Olybet Sports Bar", tomēr uz formām būs "stilizēts" sponsora nosaukums, jo Indonēzijā aizliegts reklamēt jebko, kur ir asociācija ar likmju izdarīšanu.

LBS skaidro, ka galvenais sponsors ir "Olybet", kas juridiski ir sporta bārs. Uzrakstā ir vārds "bet", kas asociējas ar "betting" [likmju izdarīšanu], tāpēc “Olybet” vietā būs "Olybe".

Diemžēl LBS nav ņēmuši vērā, ka no Indonēzijas likumdošanas izriet, ka nedrīkst reklamēt jebkāda veida azartspēles un derības ne tieši, ne slēpti. Par šo pārkāpumu Indonēzijā draud cietumsods līdz diviem gadiem un soda nauda līdz 500 miljoniem rūpiju (apmēram 30 000 eiro).

Manā ieskatā, logo nosaukumā formāli pamainot vienu burtu, būtība nemainās un mūsu izlases basketbolisti Indonēzijā būs spiesti slēptā (tātad, arī sodāmā) veidā reklamēt azartspēles.

Un šeit rodas jautājums – kad mūsu valsts beigs atbalstīt un reklamēt azartspēles un vai tiešām ir tik grūti "Olybet" (kuri sevi mājaslapā reklamē nevis kā sporta bāru, bet gan kā sporta totalizatoru un labāko online kazino Latvijā,) vietā atrast citus sponsorus, kuru nodarbošanās būtu tik cienījama, lai nebūtu jākrāpjas ar logo un mūsu izlases basketbolistiem nebūtu jāriskē ar kriminālatbildību?

Kā šā gada 15. septembrī kļūt par noziedznieku, neko nedarot?

Fri, 18 Aug 2023 13:34:17 GMT

Saskaņā ar Ieroču aprites likuma pārejas noteikumiem gāzes ieroči, kuri reģistrēti vai iegādāti līdz 2020. gada 17. janvārim, ar 2023. gada 14. septembri tiks uzskatīti par B kategorijas šaujamieročiem.

Tas nozīmē, ka attiecīgo gāzes ieroču īpašniekiem, kuri tos iegādājušies līdz 2020. gada 17. janvārim, turpmāk būs nepieciešams nokārtot Ieroču aprites likumā noteikto kvalifikācijas pārbaudījumu attiecībā uz ieroču un munīcijas aprites kārtību un prasmi rīkoties ar ieroci. Bez minētā pārbaudījuma vajadzēs iziet arī pirmās palīdzības pamatzināšanu apmācības kursus, veselības pārbaudi, samaksāt valsts nodevu par attiecīgās atļaujas saņemšanu, kā arī nodrošināt gāzes ieroča pienācīgu uzraudzību un glabāšanu, ieroča atļaujā norādītajā adresē ierīkojot seifu.

Tie, kas nebūs saņēmuši attiecīgo gāzes ieroču nēsāšanas atļauju, faktiski automātiski kļūs par noziedzniekiem, jo saskaņā ar Krimināllikuma 233. panta otro daļu par šaujamieroča glabāšanu vai nēsāšanu bez attiecīgas atļaujas varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pat trim gadiem.

Lai pēc 2023. gada 14. septembra gāzes ieroču īpašnieki automātiski nekļūtu par noziedzniekiem, kā arī lai advokāti nebūtu pārslogoti, aicinu to gāzes pistoļu, kuras iegādātās līdz 2020. gada 17. janvārim, īpašniekus vai nu nokārtot attiecīgu atļauju, vai pārreģistrēt ieroci uz kādu, kam šī atļauja ir, vai nodot policijā utilizēšanai.

Par elektrības tarifiem

Thu, 17 Aug 2023 13:21:02 GMT

Šajā ierakstā neanalizēšu AS “Sadales tīkls” izstrādātos un SPRK apstiprinātos elektrības sadales tarifus. Šo jomu atstāšu attiecīgās nozares ekspertiem (kaut arī tā vien šķiet, ka mums šī jautājuma sakārtošanā būtu jāpiesaista Igaunijas vai Lietuvas eksperti, jo mūsu kaimiņiem ir izdevies šos tarifus izstrādāt krietni zemākus.

Vēlos vērst uzmanību nevis uz sadales tarifiem, bet gan uz pašas elektroenerģijas cenu. Ļoti liela daļa lietotāju ir pielīguši fiksētus tarifus, un par šādu līgumu laušanu bieži vien ir paredzēts līgumsods. Tai pašā laikā daudziem lietotājiem ir sen pagājis līgumos noteiktais termiņš, kad līgumu var lauzt tikai, samaksājot līgumsodu. Šādos gadījumus elektroenerģijas tarifu pie sava operatora var nomainīt faktiski ar vienu zvanu.

Turklāt, veicot elementāru tirgus izpēti, varam ērti salīdzināt visus piedāvājumus un izvēlēties lētāko. Labs salīdzinājums pieejams šeit: https://www.enefit.lv/ietaupi?gad=1...

Ņemot vērā minēto, aicinu ieskatīties savos līgumos un salīdzināt tajos fiksēto cenu ar elektroenerģijas operatoru piedāvātajām, aktuālajām cenām, un, iespējams, Jums būs pat izdevīgāk samaksāt līgumsodu, nekā turpināt pārmaksāt.

Jūsu profilam sociālajos tīklos ir jauns sekotājs – Valsts ieņēmumu dienests!

Wed, 16 Aug 2023 13:19:02 GMT

Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs pēdējā laikā ir saskāries ar vairākām situācijām, kad Valsts ieņēmumu dienests, veicot pārbaudes un sūtot informācijas pieprasījumus, atsaucas uz privātpersonu publicēto informāciju sociālajos tīklos (Facebook, TikTok, utt.) par attiecīgā uzņēmuma darbību konkrētā objektā vai par privātpersonas saimniecisko darbību (piemēram, izīrējot dzīvokli).

Lai izvērtētu šādas prakses pamatotību un pieļaujamību no personas datu aizsardzības, kā arī no pierādījumu iegūšanas viedokļa puses, lūgums komentāros vai privāti padalīties ar šādiem gadījumiem.

Vai darbinieks drīkst ierakstīt sarunas ar darba devēju ?

Tue, 15 Aug 2023 13:15:36 GMT

Vairākos darba strīdos esmu saskāries ar situāciju, kad darbinieki savu interešu aizstāvības nolūkos ieraksta sarunas ar darba devēju, lai pēc tam to saturu izmantotu kā pierādījumus Valsts darba inspekcijā vai tiesā.

Nereti šādās situācijās darba devēji mēģina pierādīt, ka šie sarunu ieraksti, kas ir veikti bez saskaņošanas, ir nelikumīgi, līdz ar to nav izmantojami, kā pierādīšanas līdzekļi. Vai tā patiešām ir?

Ņemot vērā, ka audioieraksts tiek veikts personiskiem mērķiem, kas nav saistīti ar profesionālo darbību, tad Vispārīgās datu aizsardzības regulas nosacījumi un ierobežojumi uz konkrēto tiesisko situāciju neattiecas. Turklāt saskaņā ar minētās regulas nosacījumiem otru sarunas dalībnieku var neinformēt, ja informēšana varētu neļaut vai būtiski traucēt sasniegt apstrādes mērķus (piemēram, ja persona, zinot, ka saruna tiek ierakstīta, varētu uzvesties citādi un pierādījumi varētu netikt iegūti).

Arī Latvijas tiesu praksē ir nostiprinājusies atziņa, ka atsevišķos gadījumos var būt pieļaujama darbinieka sarunas ar darba devēju ierakstīšana, neinformējot par to darba devēju, un šī ieraksta izmantošana tiesā par pierādījumu darbinieka aizskarto tiesību aizsardzībai. Ir jāvērtē, vai pastāvēja citi iespējami pierādījumi, kas tikpat efektīvi varētu pierādīt konkrētā pārkāpuma esību.

Rezumējot minēto, ja darbiniekam nav citu pierādījumu, kas tikpat efektīvi varētu pierādīt konkrētā pārkāpuma esamību, slepena sarunu ierakstīšana un izmantošana ir tiesiska un pieļaujam. Šeit gan jāatceras, ka tiesiska būs tikai šo sarunu iesniegšana Valsts darba inspekcijā vai tiesā, nevis publicēšana sociālajos tīklos.

Par vētras laikā piemērotajiem sodiem

Tue, 08 Aug 2023 13:13:17 GMT

Vakar, glābjot savas automašīnas, kā arī savu un citu pasažieru veselības un dzīvības, daudzi savas automašīnas novietoja neatļautās vietās (zem tiltiem vai zem jumta esošajās tirdzniecības centru stāvvietās), un par to saņēma administratīvos sodus.

Šai sakarā atgādinām, ka saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 10.pantu viens no administratīvo atbildību izslēdzošiem apstākļiem ir galējā nepieciešamība, jeb stāvoklis, kurā persona rīkojas, lai novērstu kaitējumu, kas apdraud šo vai citu personu, šīs personas vai citas personas tiesības, kā arī valsts vai sabiedrības intereses, ja attiecīgo kaitējumu konkrētajos apstākļos nav iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja radītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais.

Ņemot vērā minēto, aicinām izmantot savas tiesības un apstrīdēt piemērotos sodus, apstrīdēšanas iesniegumā argumentējot, ka automašīnas novietojāt neatļautā vietā, lai glābtu savas automašīnas, kā arī savu un citu automašīnu pasažieru veselības un dzīvības.

Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs, pārstāvot klienta intereses, pērk dzīvokļus vai mājas Valmierā, kā arī mežus Valmieras novadā.

Thu, 08 Jun 2023 13:08:04 GMT

Īpašumu stāvoklim nav nozīmes – izvērtēti tiks visi varianti, kuri tiks piedāvāti par adekvātu cenu.

Tāpat, esam gatavi iegādāties īpašumus ar apgrūtinājumiem vai parādiem, kā arī palīdzēt atrisināt jautājumus, kas saistīti ar kreditoriem, parādu piedzinējiem un tiesu izpildītājiem.

Ja Jūs vēlaties pārdot savu īpašumu Valmierā, bet negribat publicēt sludinājumu (lai saglabātu anonimitāti), tad droši zvaniet vai rakstiet - konfidencialitāti garantējam.

Ja īpašums un piedāvātā cena patiks, tad notāra apmeklējumu un samaksu varam organizēt jau nākamajā dienā pēc īpašuma apskates. Dokumentu sagatavošana un noformēšana notiks uz pircēja rēķina.

P.S. Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs pārstāv savus klientus nekustamā īpašuma jautājumos un sniedz šādus pakalpojumus:

Klientu pārstāvība un konsultācijas nekustamā īpašuma pirkšanas, pārdošanas vai izīrēšanas jautājumos
Klientu pārstāvība tiesu izpildītāju un maksātnespējas administratoru rīkotajās nekustamo īpašumu izsolēs
Ar nekustamo īpašumu saistīto dokumentu sagatavošana (pirkuma līgumi, īres līgumi, celtniecības līgumi, iesniegumi utt. )
Konsultācijas nekustamo īpašumu apsaimniekošanas jautājumos
Konsultācijas nomas un īres maksas piedziņas jautājumos
Konsultācijas hipotēku, ķīlu un cita veida nodrošinājumu jautājumos
Nekustamā īpašuma un tā apgrūtinājumu padziļināta juridiskā izpēte
Servitūtu un reālnastu nodibināšana
Konsultācijas nekustamā īpašuma un kapitāla pieauguma nodokļu jautājumos

Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs

info@i-advokats.lv

29 470 425

Jautājums – vai vakardienas Saeimas lēmums tika pieņemts emociju, vai alkohola iespaidā?

Mon, 29 May 2023 13:01:39 GMT

Ja vakar mūsu hokejisti mums sagādāja fantastiskas emocijas un bronzu, tad Saeima vakar vakarā pacentās un ieguva zelta medaļu (diemžēl nevis sportā, bet juridiski un ekonomiski nepamatotāko likumu topā).

Tātad Saeima 28. maijā ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Ar grozījumiem šogad 29. maijs – Latvijas hokeja komandas 2023. gada Pasaules hokeja čempionātā bronzas medaļas ieguves diena – noteikts par svētku dienu.

Likumprojektā norādīts, ka 2023. gada 29. maija noteikšana par svētku dienu būtu cieņas apliecinājums, atbalsts un darba novērtējums Latvijas hokeja izlases sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošajiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajai sporta federācijai. Latvijas hokeja izlases panākumu atzīmēšana varētu sekmēt ikvienu tiekties pēc izcilības savā darbā, savās prasmēs. Šīs dienas kopīga atzīmēšana stiprinātu Latvijas sabiedrības nacionālo pašapziņu un saliedētību.

Tiktāl viss izklausās skaisti, bet tai pašā laikā, likumprojektā ir arī norādīts, ka likumprojekta ietekme uz tautsaimniecības attīstību, kā arī ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, nav vērtēta. Norādīts arī, ka likumprojekta izstrādes laikā nav notikušas nekādas konsultācijas.

Un šeit rodas pamatots jautājums – vai vakar vakarā (naktī) deputātu saprātu nebija aizmiglojis hokeja laikā un pēc spēles izdzertais alkohols, jo savādāk nekādi nevar izskaidrot šo spontāno un emociju iespaidā pieņemto likumu, nekonsultējoties ar Latvijas Darba devēju konfederācija vai Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, un nepadomājot par sekām (piemēram, desmitiem tūkstošiem vecākiem ir jādomā, kur šodien likt savus bērndārzniekus, šodien tiek atceltas visas tiesas sēdes, tūkstošiem darba devēju jāatrod līdzekļi, lai par šodienu darbiniekiem samaksātu dubultā, utt.).

Protams, ka man nav pierādījumu, ka šis likums pieņemts alkohola reibumā, bet man nerodas šaubas, ka šis bija sasteigts, faktos un aprēķinos neizvērtēts un nepārdomāts lēmums, kas atstās ļoti daudz haosa, stresa un negācijas.

Vai lietotai automašīnai ir garantija jeb kā neļaut auto tirgotājiem sevi “apčakarēt”?

Mon, 22 May 2023 12:31:13 GMT

Līdz šim sabiedrībā un savā ziņā arī tiesu praksē valdīja priekšstats, ka pērkot lietotu automašīnu, kam ir beigusies ražotāja garantija, automašīnas pārdevējam par automašīnas stāvokli nav jāuzņemas nekāda atbildība, un pircējs pēc būtības pērk “kaķi maisā” un uzņemas visus riskus. Tāpat tika uzskatīts, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasības attiecas ne tikai uz jaunām, bet arī lietotām precēm. Tomēr Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 25. janvāra spriedums civillietā Nr. SKC-46/2023 šos priekšstatus sagrieza ar kājām gaisā. Minētajā spriedumā tika paustas vairākas būtiskas atziņas.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 13. panta trešajā daļā ir ietverta likumiska prezumpcija par faktu, ka pārdevēja pārdotā prece jau tās iegādes dienā neatbilda līguma noteikumiem, ja neatbilstība atklājas gada laikā pēc preces piegādes, izņemot gadījumu, kad šāds pieņēmums ir pretrunā ar preces raksturu vai neatbilstības veidu.

Lai patērētājs varētu pretendēt uz šīs prezumpcijas piemērošanu, viņam ir jānorāda un jāpierāda, ka prece neatbilda līguma noteikumiem un ka neatbilstība atklājās gada laikā pēc preces piegādes. Patērētājam nav jāpierāda ne šīs neatbilstības cēlonis, ne arī pārdevēja vaina.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasības attiecas ne tikai uz jaunām, bet arī lietotām precēm. Preces sagaidāmā kvalitāte ir atkarīga no tā, vai prece ir jauna vai lietota, tomēr patērētājs var sagaidīt, ka arī lietota prece pildīs savu pamatfunkciju, ja vien no līguma noteikumiem neizriet pretējais. Proti, apstāklis, ka patērētājam ir pārdota lietota prece, ņemams vērā, izvērtējot tās atbilstību līguma noteikumiem, t. i., izvērtējot, vai tai piemīt īpašības un izpildījums, kāds parasti piemīt tāda paša veida precēm un kādu patērētājs var pamatoti sagaidīt, ņemot vērā preces raksturu.

Dalībai ceļu satiksmē pārdotas lietotas automašīnas gadījumā parastais, ceļu satiksmes drošību neapdraudošs, automašīnas nolietojums vispārīgi nav atzīstams par lietas trūkumu. Turpretim tādu automašīnas detaļu nolietojums, kas ietekmē satiksmes drošību, var tikt atzīts par preces trūkumu, jo patērētājam ir pamats sagaidīt, ka šādas detaļas būs laikus nomainītas. Arī tāds nolietojums, kas nav parasts, piemēram, ja detaļas nolietojums ir ievērojami lielāks, nekā tam vajadzētu būt, ņemot vēra automašīnas vecumu un nobraukumu, var tikt atzīts par automašīnas trūkumu.

Patērētāju tiesību aizsardzības likums iztulkojams pircējam ne mazāk labvēlīgi kā norādīts Civillikuma 1613. pantā. Proti, neatbilstība nevarēja palikt patērētājam apslēpta, vismaz piegriežot visparastāko uzmanību, kādu var sagaidīt no personas bez speciālām, tostarp tehniskām zināšanām par attiecīgo preču veidu. Tas nozīmē, ka patērētājam nav pienākuma izdarīt preces padziļinātu pārbaudi. Tas, ka attiecīgais trūkums varēja tikt konstatēts, ja pircējs preci būtu padziļināti pārbaudījis pats vai ar trešās personas palīdzību, un ka pircējam tāda iespēja bija, nenozīmē, ka trūkums nav uzskatāms par slēpto trūkumu, un neatbrīvo pārdevēju no atbildības par preces neatbilstību līguma noteikumiem.

Lietotai automašīnai, ja tā tiek pārdota kā braukšanas kārtībā esoša automašīna, parasti izvirzāmās prasības būs tādas prasības, ka ar to var braukt pietiekami labi un ērti un tā nerada riskus lietotāja un citu ceļu satiksmes dalībnieku drošībai. Pats par sevi lietotas preces pārdošanas fakts nenozīmē, ka prece ir ar defektiem.

Pat jau automašīnai ir svaigi izieta tehniskā apskate, kurā netika konstatēti trūkumi vai bojājumi, nevar atspēkot prezumpciju, ka trūkumi pastāvēja transportlīdzekļa iegādes brīdī, jo transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate ir vienveidīgs tehniskā stāvokļa pārbaudes process visiem transportlīdzekļiem, kura laikā atbilstoši normatīvajiem aktiem tiek pārbaudīts transportlīdzekļa vispārējais tehniskais stāvoklis un tiek lemts par tā pielaišanu vai nepielaišanu ceļu satiksmē. Taču šādas tehniskās apskates laikā netiek veikta transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa padziļināta pārbaude.

Rezumējot visu augstāk minēto, ja Jūs lietotu automašīnu pērkat kā fiziska persona (patērētājs), un 1 gada laikā pēc automašīnas iegādes atklājas slēptie defekti, kuri Jums tika noklusēti, Jums ir tiesības aizvest automašīnu uz padziļinātu pārbaudi un, atkarībā no situācijas, vai nu pieprasīt samazināt transportlīdzekļa pirkuma maksu, saremontēt automašīnu, samainīt automašīnu vai atcelt līgumu un pieprasīt atmaksāt samaksāto naudas summu.

Ko darīt automašīnu tirgotājiem? Godīgi sludinājumā vai līgumā norādīt slēptos defektus, vai arī jābūt gataviem atmaksāt naudu vai remontēt automašīnu.

P.S. augstāk minētā tiesu prakse attiecas uz patērētājiem (fiziskām personām), bet neattiecas uz saimnieciskās darbības veicējiem vai uzņēmējiem, tomēr ir sagaidāms, ka attiecīgajā spriedumā paustās atziņas varēs attiecināt arī uz saimnieciskās darbības veicējiem vai uzņēmējiem, jo Civillikuma 1613. pants (atsavinātājs neatbild ne par nenozīmīgiem trūkumiem, kas nekavē visumā lietas lietošanu, ne arī par tādiem, kas ieguvējam bijuši zināmi, vai vismaz, piegriežot visparastāko uzmanību, nevarētu palikt viņam apslēpti) attiecas arī uz juridiskām personām.

Jauna dividenžu sadales kārtība

Fri, 12 May 2023 11:25:15 GMT

Līdz šim Komerclikuma 161. pants noteica, ka dividendes dalībniekam izmaksā proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai.

2023. gada 11. maijā Saeima trešajā – galīgajā - lasījumā pieņēma grozījumus Komerclikumā, sakarā ar kuriem dalībnieki var vienoties par citādu dividenžu sadales kārtību, atkāpjoties no Komerclikumā nostiprinātā proporcionalitātes principa. Citu dividenžu sadales kārtību dalībniekiem būs jānosaka sabiedrības statūtos, un tai nebūs obligāti jābūt sasaistītai ar daļu vai akciju kategorijām.

Pieņemot attiecīgos grozījumus, tika ņemta vērā arī citu valstu prakse (piemēram, Igaunijas Komerclikumā ir paredzēts, ka dividendes dalībniekiem tiek noteiktas proporcionāli katram dalībniekam piederošo daļu nominālvērtību summai, ja vien sabiedrības statūtos nav noteikts citādi; arī Vācijas normatīvais regulējums pieļauj atkāpties no proporcionālas dividenžu sadales, statūtos nosakot citu sadales kārtību).

Augstāk minētie grozījumi pēc būtības dod dalībniekiem tiesības un iespējas - statūtos vienoties nevis par dividenžu izmaksu proporcionāli ieguldījumam pamatkapitālā, bet arī par citādāku kārtību (piemēram, dalībnieki vienojas, ka sasniedzot noteiktu apgrozījuma vai peļņas līmeni, proporcionāli liekāku dividenžu daļu saņem nevis tas dalībnieks, kam pieder lielāka pamatkapitāla daļa, bet gan tas dalībnieks, kurš ar savām darbībām ir veicinājis peļņas vai apgrozījuma pieaugumu).

Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojam ir 17 gadu pieredze komerctiesībās, tāpēc esam gatavi sniegt gan konsultācijas, gan praktisku palīdzību statūtu pārstrādāšanai atbilstoši jaunajam tiesiskajam regulējumam.

Ja šis vai iepriekšējie temati Tevi ieinteresēja, lūgums pakomentēt vai uzrakstīt privāti, par kādām tēmām Tu vēlētos saņemt padomus un ieteikumus, vai iesaki kādam, kam tas varētu noderēt.

Par saimnieciskās darbības veicēja nodokļiem

Mon, 24 Apr 2023 11:13:13 GMT

Turpinot jauno tradīciju, publicēt padomus un ieteikumus, Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs sniedz atbildi uz mūsu lasītāja jautājumu par saimnieciskās darbības veicēja nodokļiem.

Faktiski saimnieciskās darbības veicējs var izvēlēties vienu no četriem nodokļu režīmiem:

vispārējā nodokļa maksāšanas kārtība;
mikrouzņēmumu nodoklis;
samazinātā patentmaksa;
paziņotā saimnieciskā darbība īpašuma izīrētājiem.

1. Vispārējā nodokļa maksāšanas režīmā nodokļu maksātājs maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI). Ir jākārto grāmatvedība, uzskaitot ieņēmumus un ar to gūšanu saistītos izdevumus. Reizi gadā VID jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Deklarācijā attiecībā uz saimniecisko darbību jāaizpilda D3 vai D31 sadaļa. Reizi ceturksnī jāiesniedz “Pašnodarbinātā vai darba ņēmēja ziņojums”.

Vispārējā nodokļa maksāšanas režīmā IIN aprēķina no starpības starp ieņēmumiem un izdevumiem. Pirms IIN aprēķināšanas no kopējiem ienākumiem atņem neapliekamo minimumu.

IIN likme ir progresīva – tā mainās atkarībā no ienākuma lieluma: ienākumiem līdz 20 004 eiro - 20 %, ienākumiem no 20 004 eiro līdz 78 100 eiro - 23 %, ienākumiem, kas pārsniedz 78 100 eiro -31 %.

Ja ienākumi pārsniedz 620 eiro mēnesī, vismaz no 620 eiro jāmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), bet no pārējās ienākumu daļas maksā iemaksas pensiju apdrošināšanai.

VSAOI objekts, no kura jāmaksā nodoklis, ir 620 eiro mēnesī, bet Jūs varat brīvi izvēlēties maksāt iemaksas arī no lielākas summas.

VSAOI likme ir 31,07 %. Atšķirīga likme ir vecuma pensijas saņēmējiem (29,36 %) un nekustamā īpašuma apsaimniekotājiem (26,59 %).Papildus VSAOI par ceturksni pašnodarbinātajam jāveic arī VSAOI valsts pensiju apdrošināšanai. Iemaksu likme ir 10 % no tās ienākumu daļas, no kuras netiek maksātas pamata VSAOI.

2. Mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmā pašnodarbinātais maksā mikrouzņēmuma nodokli (MUN).

Pašnodarbinātajam reizi ceturksnī VID jāiesniedz MUN maksātāja deklarācija.

No samaksātā mikrouzņēmumu nodokļa 80 % tiek novirzīti pašnodarbinātā valsts sociālajai apdrošināšanai, bet 20 % - iedzīvotāju ienākuma nodoklim.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem ir iespēja izmantot vienkāršotu mikrouzņēmumu nodokļa samaksas risinājumu un nekārtot grāmatvedību, bet izmantot Saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu (SDI konts). Tas ir īpašs norēķinu konts bankā, ar kura palīdzību saimnieciskās darbības veicēji mikrouzņēmumu nodokļa režīmā var automatizēt nodokļa samaksu. SDI konta lietotājam ir iespēja nesniegt mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju un neveikt mikrouzņēmumu nodokļa samaksu vispārējā kārtībā - nodokļa samaksa un deklarācijas iesniegšana notiks automātiski.

MUN likme apgrozījumam (ieņēmumiem) līdz 25 000 eiro gadā - 25 %, bet apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā – 40 %.

MUN režīmu nevar izmantot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji. Ja MUN maksātājs kļūst vai tam ir jākļūst par reģistrētu PVN maksātāju, tas zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ar nākamo gadu.

3. Samazinātās patentmaksas režīmā tiek maksāta patentmaksa, kas ir valsts noteikts vienots fiksēts maksājums, ko maksā par pusgadu vai par gadu (par sešiem mēnešiem: 9 eiro, par gadu: 17 eiro).

Nav jākārto grāmatvedība, bet ir jāuzskaita no saimnieciskās darbības gūtie ieņēmumi. Par šiem ieņēmumiem nav jāiesniedz gada ienākumu deklarācija.

Jomas, kurās drīkst izmantot samazināto patentmaksu:

ādas un tekstilizstrādājumu amatniecība;
apģērbu un apavu izgatavošana un labošana, pulksteņu un slēdzeņu labošana, kā arī citi sadzīves pakalpojumi;
amatniecības izstrādājumu izgatavošana;
floristika;
privātie mājsaimniecības pakalpojumi;
mājas aprūpes pakalpojumi.

4. Paziņotā saimnieciskā darbība īpašuma izīrētājiem. Paziņotā (nereģistrētā) saimnieciskā darbība ir atvieglots nodokļa nomaksas režīms cilvēkiem, kas gūst ienākumus no īpašuma noteiktos darbības veidos, un kuriem nav būtisku saimnieciskās darbības izdevumu.

Ienākumi no īpašuma var būt: iznomāšana vai izīrēšana, īres tiesību pārdošana, lietu tālāka nodošana apakšnomniekam vai apakšīrniekam, kustamas mantas iznomāšana vai atsavināšana, samaksa par dabas resursu izmantošanu vai tās aprobežojumiem.

Nodokļa likme: 10 % no visa gūtā ienākuma (neatskaitot izdevumus, bet atskaitot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par attiecīgo nekustamo īpašumu).

Kad saimniecisko darbību atļauts nereģistrēt?

Saimniecisko darbību var nereģistrēt par ienākumiem, kas nepārsniedz 3000 eiro gadā un ir gūti no:

sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas un pārdošanas;
piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības (t.sk. no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas);
parka vīngliemežu ieguves un pārdošanas.

Šādā gadījumā no ienākumiem, kas nepārsniedz 3000 eiro gadā, nodoklis nav jāmaksā. Tomēr gūtie ienākumi ir jāuzskaita un, kad tie gada laikā pārsniedz 3000 eiro, 5 darbdienu laikā jāreģistrē saimnieciskā darbība.

Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojam ir 17 gadu pieredze šādu jautājumu risināšanā, tāpēc, problēmu gadījumā aicinām ar mums sazināties.

Par Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli

Thu, 13 Apr 2023 11:06:39 GMT

Turpinot jauno tradīciju, publicēt padomus un ieteikumus, Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs sniedz atbildi uz kādu mūsu lasītāja uzdotu jautājumu.

Lasītājs ir uzdevis šādu jautājumu: “Uzņēmums X nomā automašīnu no uzņēmuma Y (kas ir auto nomas uzņēmums). Ja auto ir nomāts un tehniskajā pasē īpašnieks / turētājs ir nomas uzņēmums, vai uzņēmumam X ir jāveic Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (UVTN) apmaksa, ja auto tiek izmantots arī privātajām vajadzībām?”

Valsts ieņēmumu dienests uz līdzīgu jautājumu: “Vai uzņēmums, kas nav reģistrēts kā transportlīdzekļa īpašnieks vai turētājs, var maksāt UVTN par nomāto transportlīdzekli?”, ir atbildējis, ka: “Uzņēmumam iestāsies pienākums maksāt UVTN par nomāto transportlīdzekli tajā gadījumā, ja tas tiks reģistrēts CSDD transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā kā nomātā transportlīdzekļa turētājs (Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 11. panta pirmā un otrā daļa)” (skat https://www.vid.gov.lv/.../uznemumu-vieglo... ).

Tātad, nomas gadījumā, ja turētājs CSDD transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā paliek autonomas uzņēmums, tad UVTN ir jāmaksā šim autonomas uzņēmumam, nevis nomniekam.

Kāda ir Jūsu pieredze ar Valsts darba inspekciju?

Wed, 12 Apr 2023 11:03:34 GMT

Darba likuma 32. panta trešās daļas 2. punkts norāda, ka darba sludinājumā norāda attiecīgā amata darba algas kopējās mēneša vai gada summas bruto vai paredzēto stundas tarifa likmes samaksas amplitūdu.

Attiecīgā likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka atalgojuma apmēra nenorādīšana var maldi¬nāt potenciālos kandidātus, kas pieteikušies uz vakanci vai iesaistījušies interviju procesā bez pietiekošas informācijas par to, vai šis darbs (un piedāvātais atalgojums) ir piemērots konkrētajam kandidātam. Tāpat kā neprecīzs un nekorekts sludinājums, tā atalgojuma nenorādīšana ievērojami palielina nepiemēroto kan¬didatūru skaitu arī darba devējiem, vienlaikus atgrūžot kvalificētākos un spēcīgākos kandidātus. Turpretim atalgojuma līmeņa norādīšana sludinājumā palielina pieteikumu skaitu, bet arī nodrošina, ka šie pieteikumi ir daudz atbilstošāki darba devēja izvirzītajām prasībām. Norādot atalgojuma diapazonu darba sludināju¬mā, tiek nodrošināta ne tikai atgriezeniskā saite potenciālajiem darba ņēmējiem, bet arī uzņēmums ilg¬termiņā gūst kvalificētākus un piemērotākus kandidātus uz brīvajām vakancēm.

Administratīvā atbildība (līdz pat 1100 euro) par darba algas apmēra nenorādīšanu sludinājumos ir paredzēta Darba likuma 162. pantā.

Saskaņā ar Darba likuma 163. pantu kontroli pār augstāk minētās tiesību normas ievērošanu veic Valsts darba inspekcija.

Likumdošanā teorētiski viss ir skaidri un praktiski aprakstīts, tomēr šī ir viena no daudzajām tiesību normām, kas praksē netiek kontrolēta (varbūt izņemot tos retos gadījumus, kad kāds uzņēmums sūdzas par savu konkurentu, vai bijušais darbinieks sūdzas par bijušo darba devēju).

Portāla www.ss.com Rīgā izsludināto vakanču sadaļā https://www.ss.com/lv/work/are-required/filter/valmiera_f/ , aplūkojot pirmos 100 sludinājumus, konstatēju, ka 45 no šiem sludinājumiem nav norādīta ne mēneša, ne gada alga, ne stundas likme.

Šeit jebkuram nodokļu maksātājam var rasties pamatots jautājums – ja gandrīz 50 procentos no sludinājumiem tiek konstatēti pārkāpumi, vai tiešām Valsts darba inspekcija ir pietiekami aktīvi veikusi preventīvas pārbaudes, vai arī Valsts darba inspekcija ir tikai represīva iestāde, un instruments, ko izmantot konkurentu karos un pušu strīdu risināšanā?

Kāda ir Jūsu pieredze ar Valsts darba inspekciju? Interesētu dzirdēt gan darba devēju, gan darbinieku viedokļus.

Par fiziskās personas maksātnespēju

Sat, 08 Apr 2023 10:57:35 GMT

? Kā ir iespējams atrisināt situāciju, ka pēc fiziskās personas maksātnespējas pabeigšanas par koplietošanā esošu īpašumu nāk nekustamā īpašuma nodokļa paziņojumi, bet attiecīgais īpašums nav reāli izmantojams? – mūsu lasītājs uzdod jautājumu.

Faktiski, ja maksātnespējas procesa ietvaros maksātnespējas administratoram nav izdevies izsolē pārdod nevienam nevajadzīgu zemesgabalu, kas personai nes tikai zaudējumus, šādā gadījumā risinājums varētu būt publiski piedāvāt šo zemesgabalu kādam uzdāvināt. Ir liela iespēja, ka kopīpašnieks, kaimiņš vai pašvaldība izrādīs reālu interesi.

? Vai pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pabeigšanas galvotājs tiek atbrīvots no saistībām, kā arī vai maksātnespējas process dzēš nodokļu parādus? - minētā lasītāja vēl papildus jautā.

- Par galvotāja atbrīvošanu no saistībām - situācija ir tāda, ka, ja šis galvotājs pats nav dzēsis saistības maksātnespējas procesa rezultātā, šādā gadījumā galvojums paliek spēkā.

- Par nodokļu parādiem – maksātnespējas procesā tiek dzēsti nodokļu parādi, bet ja aktuālais nodokļu parāds izveidojas maksātnespējas procesa laikā, šāds parāds dzēsts netiks.

Viens no Zvērināta advokāta Laura Klagiša biroja specializācijām ir fizisko un juridisko personu maksātnespēja, tāpēc varam palīdzēt Jums vai Jūsu uzņēmumam atrisināt finanšu problēmas. Sīkāku informāciju Jūs varat saņemt https://www.maksatspeja.lv/ .

Uzņēmumu reorganizācijas juridiskie un grāmatvedības aspekti.

Fri, 07 Apr 2023 10:51:10 GMT

Atbildot uz lasītāja jautājumu par uzņēmumu reorganizācijas juridiskajiem un grāmatvedības aspektiem, Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs sniedz ieskatu minētajos jautājumos.

Uzņēmumu var reorganizēt apvienošanas, sadalīšanas vai pārveidošanas ceļā. Sabiedrību apvienošana var notikt kā pievienošana vai saplūšana. Sadalīšana ir process, kurā sabiedrība nodod savu mantu vienai sabiedrībai vai vairākām citām sabiedrībām sašķelšanas vai nodalīšanas ceļā. Savukārt pārveidošana ir process, kurā viena veida sabiedrība tiek pārveidota par cita veida sabiedrību.

Augstāk minētais izklausās samērā sarežģīti, un reorganizācijas process, protams, ir laikietilpīgs, tomēr noteiktā kārtībā sagatavojot un iesniedzot atbilstošus dokumentus, šis process ir paveicams un lielas galvassāpes nesagādā. Reorganizācijas process samērā labi ir aprakstīts Uzņēmumu reģistra mājaslapā https://www.ur.gov.lv/.../uznemumu-vai-komersantu/sia/ , kur ir pieejami arī gandrīz visu nepieciešamo dokumentu paraugi.

Faktiski, reorganizāciju veido divi posmi, piemēram, apvienošanas procesa pirmajā posmā ir jāiesniedz reorganizācijas līguma projekts, kā arī katras sabiedrības paziņojums par reorganizāciju, savukārt otrajā posmā katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība ne agrāk kā trīs mēnešus pēc paziņojuma publicēšanas dienas iesniedz Uzņēmumu reģistrā pieteikumu kopā ar reorganizācijas līgumu, atzinumu, dalībnieku sapulces protokolu un citiem dokumentiem.

Attiecībā uz grāmatvedības jautājumiem, katrs konkrētais reorganizācijas gadījums jāanalizē atsevišķi, bet jebkurā gadījumā, uzņēmums, kurš pārskata gada laikā beidz maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli likvidācijas vai reorganizācijas dēļ, sagatavo uzņēmuma darbības slēguma finanšu pārskatu un to kopā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par attiecīgo pārskata periodu iesniedz VID.

Uzņēmuma valdei, pieņemot lēmumu par reorganizāciju, būtu jāizdod rīkojums par inventarizācijas veikšanu. Iegūstošās sabiedrības grāmatvedības uzskaitē pašu kapitāls palielinās par pievienojamās sabiedrības tīro aktīvu summu saskaņā ar grāmatvedības datiem īpašuma un saistību nodošanas datumā.

Ja, apvienojot uzņēmumus, vai pievienojot vienu uzņēmumu otram, vēlēsieties apvienot arī abu uzņēmumu pamatkapitālus, tad būs nepieciešams zvērināta revidenta atzinums.

Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojam ir zināšanas un pieredze reorganizācijas procesos, tāpēc varam palīdzēt reorganizēt arī Jūsu uzņēmumu.

Par īpašnieka automašīnas un telpu izmantošanu uzņēmuma vajadzībām.

Thu, 06 Apr 2023 10:46:03 GMT

Uzsākot jauno tradīciju, publicēt padomus, ieteikumus un atbildes uz jautājumiem, pirmo esam izvēlējušies mūsu klienta iniciētu tēmu, par to, kādā veidā uzņēmuma īpašniekam visizdevīgāk būtu nodot privāto automašīnu vai telpas uzņēmuma vajadzībām.

Šeit ir vairāki varianti:

Slēgt automašīnas vai telpu patapinājuma līgumu. Attiecībā uz automašīnu, ir jāņem vērā, ka saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 11. panta ceturto daļu uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis nav jāmaksā tad, ja transportlīdzekli uz patapinājuma līguma pamata lieto mazāk nekā 15 dienas viena kalendārā mēneša laikā.

Iznomāt savam uzņēmumam attiecīgās telpas vai automašīnu. Šeit jāņem vērā, ka fiziskajai personai ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam, par to informējot VID piecu darba dienu laikā no līguma noslēgšanas dienas, pievienojot īres vai nomas līguma kopiju. Šādā gadījumā no nomas tiek maksāts 10 % nodoklis, kas ir par 15 % izdevīgāk, nekā gadījumos, ja attiecīgā summa tiek izmaksāta dividendēs. Gan jārēķinās, ka par nomāto automašīnu uzņēmumam būs jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis.

Automašīnu vai telpas par tirgus cenu uzņēmumam nevis nomāt vai patapināt, bet gan pārdot. Arī šeit jārēķinās, ka uzņēmumam būs jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis, toties uzņēmums īpašniekam varēs pārskaitīt attiecīgu summu, nemaksājot uzņēmumu ienākumu nodoklis 25 % apmērā, kas būtu jādara, ja attiecīgā summa tiktu izmaksāta nevis kā pirkuma maksa, bet gan kā dividendes.

Katrā ziņā iespējas ir dažādas un neaprobežojas tikai ar augstāk minētajām, tāpēc katram pašam jāveic aprēķini izdevīgākajam variantam (it sevišķi, ņemot vērā uzņēmuma PVN maksātāja statusu, nepieciešamību apmaksāt automašīnas vai telpu remontdarbus, apdrošināšanu un citus izdevumus).

Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs var Jums palīdzēt pieņemt pareizo lēmumu, kā arī sagatavot nepieciešamos nomas, patapinājuma vai pirkuma līgumus.

Advokāta padomi klientiem

Wed, 05 Apr 2023 10:30:42 GMT

Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs ir nolēmis uzsākt jaunu aktivitāti - sociālajā tīklā Facebook regulāri tiks publicēti dažādi padomi, ieteikumi un atbildes uz jautājumiem.

Pārsvarā šie padomi būs saistīti ar mūsu specializāciju komerctiesību, maksātnespējas, intelektuālā īpašuma, darba tiesību, civiltiesību, nekustamā īpašuma, tiesvedības, nodokļu, personas datu aizsardzības un citos jautājumos, kas skar uzņēmējdarbību. Tomēr netiks aizmirstas arī fiziskas personas, kurām tiks sniegti padomi maksātnespējas, nodokļu, nekustamā īpašuma, tiesvedības un datu aizsardzības jautājumos.

Pašlaik publikāciju biežums plānots aptuveni vienu reizi nedēļā (iespējams, konkrētā nedēļas dienā), bet viss būs atkarīgs no lasītāju intereses un mūsu aizņemtības.

Lai labāk izprastu potenciālo lasītāju vēlmes, lūgums pakomentēt vai uzrakstīt privāti, par kādām tēmām Tu vēlētos saņemt padomus un ieteikumus, vai iesaki kādam, kam tas varētu noderēt.

Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs ir kļuvis par (LTRK) oficiālo biedru.

Tue, 01 Mar 2022 14:30:34 GMT

Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs ir kļuvis par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) oficiālo biedru.

LTRK ir lielākā uzņēmēju biedrība Latvijā, kas pārstāv uzņēmēju intereses. LTRK galvenās darbības jomas ir uzņēmējdarbības vide, uzņēmumu konkurētspēja, eksports.