✔️ 2026. gada 29. maijā stājās spēkā nozīmīgi grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā. Jaunais regulējums ievieš fundamentālas izmaiņas tajā, kā tiek noteikta kopīpašumā esošās daļas lietošana, kā tiek pārvaldīta vairākām ēkām kopīga infrastruktūra, kā arī būtiski maina tiesvedības kārtību dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu apstrīdēšanā. Mūsu advokātu birojs ir apkopojis galvenos jaunumus, kas turpmāk ietekmēs gan esošos dzīvokļu īpašniekus, gan jauno projektu attīstītājus.

✔️ Līdz šim plaši izmantoto "kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtību" pakāpeniski aizstāj jauns tiesību institūts – atsevišķās lietošanas tiesība. Sākot ar grozījumu spēkā stāšanās dienu, dzīvojamā mājā vairs nav nosakāma cita kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtība. Tā ir dzīvokļa īpašumam par labu nodibināta tiesība lietot noteiktu neatdalītu reālu daļu no kopīpašumā esošās daļas, kuru izlieto tikai konkrētā dzīvokļa īpašnieks nošķirti no citiem. Šo tiesību var nodibināt uz funkcionāli patstāvīgi izmantojamām koplietošanas telpām, jumta vai ārsienu daļu, palīgēkām vai pašu zemesgabalu. Tiesību nodibina, groza un izbeidz ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu vai tiesas spriedumu, un tā uzskatāma par nodibinātu līdz ar nostiprināšanu zemesgrāmatā. Papildus zemesgrāmatai, šīs tiesības tiks reģistrētas arī Kadastra informācijas sistēmā kā kalpojošā nekustamā īpašuma apgrūtinājums. Personai, kas ieguvusi šo tiesību, ir aizliegts veikt būvdarbus attiecīgajā objektā (izņemot atjaunošanu iepriekšējā stāvoklī), bet ir pienākums segt ar to saistītos pārvaldīšanas izdevumus un nastas.

✔️ Lai atvieglotu jauno nekustamo īpašumu projektu attīstīšanu un pārvaldīšanu, likumā ieviests "kopīgās infrastruktūras" jēdziens. Tas attiecas uz inženierbūvēm un labiekārtojuma elementiem, kas atrodas uz viena zemesgabala (kalpojošais īpašums), bet ir paredzēti kopīgai lietošanai ar citas dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, kas atrodas uz cita zemesgabala (valdošais īpašums). Kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesībai piemērojami Civillikuma noteikumi par reālservitūtiem, un to reģistrē Kadastra informācijas sistēmā kā apgrūtinājumu. Izdevumus par kopīgās infrastruktūras pārvaldīšanu samērīgi sedz abu iesaistīto māju (valdošā un kalpojošā īpašuma) dzīvokļu īpašnieki.

✔️ Būtiski atvieglots un sakārtots process, kādā dzīvokļa īpašnieks var apstrīdēt kopības lēmumus. Turpmāk prasība par kopības lēmuma apstrīdēšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu ir ceļama tiesā tieši pret dzīvokļu īpašnieku kopību, nevis pret atsevišķiem īpašniekiem. Šādu prasību var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad īpašnieks uzzināja (vai viņam vajadzēja uzzināt) par lēmumu, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Ja lēmums ir pretējs likumam, tā atzīšanu par spēkā neesošu var prasīt jebkurā laikā.

✔️ Dzīvokļa īpašnieks tagad var prasīt, lai tiek izveidota stāvvieta personām ar invaliditāti, ierosinot atbilstoša kopības lēmuma pieņemšanu (izņemot gadījumus, kad zemesgabals jau ir sadalīts atsevišķās lietošanas tiesībās vai tam ir citi pamatoti šķēršļi).

✔️ Atsevišķos gadījumos atceltas pirmpirkuma un izpirkuma tiesības. Ja dzīvokļa īpašums faktiski ir nedzīvojamo telpu grupa (autostāvvieta vai noliktava), kas pieder vairākām personām kopīgi ar noteiktu dalītas lietošanas kārtību, šāda īpašuma kopīpašniekiem vairs nav pirmpirkuma un izpirkuma tiesību tā domājamo daļu atsavināšanas gadījumā.

✔️ Lai pieņemtu lēmumu par kopīpašumā esošās daļas lietošanas noteikumiem, turpmāk nepieciešams, lai "par" nobalso dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vismaz divas trešdaļas (2/3) no visiem dzīvokļu īpašumiem.