Elektrības slēdzis kā šantāžas instruments: vai valsts monopols drīkst izslēgt gaismu 40 eiro soda dēļ?

Lauris Klagišs • 2026. gada 3. jūlijs

✔️ Iedomājieties situāciju: Jūsu uzņēmums ir pilnībā norēķinājies par faktiski patērēto elektroenerģiju un sadales pakalpojumiem. Taču pēkšņi ražotnei vai birojam tiek atslēgta elektrība. Kāpēc? Jo Jūs atteicāties bez ierunām samaksāt automātiski aprēķinātu 40 eiro "parāda atgūšanas izmaksu" rēķinu par īslaicīgu maksājuma kavējumu. Skan pēc 90. gadu izspiešanas metodēm? Mūsu advokātu biroja redzeslokā ir nonākusi prakse, kas liecina – šī ir reāla un, iespējams, masveidīga AS "Latvenergo" (kas darbojas ar zīmolu Elektrum) un tās 100% meitasuzņēmuma AS "Sadales tīkls" ikdiena darbā ar Latvijas komersantiem.

 

✔️ Civillikums patiesi paredz kreditora tiesības komercvidē prasīt 40 eiro parāda atgūšanas izmaksas kavējuma gadījumā. Taču tas ir privāttiesisks, sodoša rakstura maksājums, kas nav maksa par sniegtu pakalpojumu (šai summai pat netiek piemērots PVN, ko apliecina paša tirgotāja rēķini). Normālā uzņēmējdarbības vidē strīdi par šādiem blakus maksājumiem un to samērīgumu tiek risināti pārrunu ceļā vai tiesā. Taču Latvenergo gadījumā ir radīts mehanizēts "sodu konveijers". Kāda mūsu klientam (vidēja mēroga ražošanas uzņēmumam) izrakstītā rēķina piemērs spilgti parāda situācijas absurdumu: maksa par faktiski patērēto elektrību un sadales pakalpojumiem (ar PVN) tajā mēnesī bija 38,99 EUR. Taču rēķinam tika pieskaitīti divi 40 eiro sodi un nokavējuma procenti, to kopsummai sasniedzot 81,45 EUR. Sodi vairāk nekā divkārt pārsniedza paša sniegtā pakalpojuma vērtību, kļūstot par patstāvīgu peļņas avotu!

 

✔️ Ja klients atsakās maksāt apstrīdēto un nesamērīgo sodu, Latvenergo tiesa nav nepieciešama, jo viņu rīcībā ir valsts infrastruktūra – monopola "slēdzis". Mehānisms darbojas, izmantojot ērto "atbildības vakuumu" starp grupas uzņēmumiem. Tirgotājs (Elektrum) nosūta AS "Sadales tīkls" pieprasījumu atslēgt elektroenerģiju strīdus soda dēļ, apzināti ignorējot to, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 635 atļauj atslēgt elektrību tikai par nesamaksātu izlietoto elektroenerģiju vai sadales pakalpojumiem, nevis par civiltiesiskiem sodiem. Sistēmas operators (Sadales tīkls), kas ir dabiskais monopols, šo pieprasījumu akli izpilda. Oficiālajās atbildēs operators norāda, ka nepārbauda, no kā sastāv parāds, un neiedziļinās klienta iebildumos. Rezultātā uzņēmējs ir iedzīts stūrī: ražošana bez elektrības apstājas, un klients ir spiests nekavējoties samaksāt strīdīgos sodus piespiedu kārtā, lai glābtu savu biznesu. Tā ir klaja tirgus varas pārnešana: infrastruktūra, kam lietotājs nevar atrast alternatīvu (jo "Sadales tīklu" nevar nomainīt), tiek izmantota kā šantažējošs piespiedu mehānisms.

 

✔️ Redzot šo patvaļu, tika sagatavots pamatots iesniegums Konkurences padomei (KP), aicinot ierosināt lietu par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un pārtraukt šo praksi. Taču KP atbilde un lēmums pārsteidz ar savu formālismu. Iestāde atteicās ierosināt lietu, savu rīcību būtībā pamatojot šādi: Civillikums ļauj prasīt 40 eiro, un MK noteikumi atļauj atslēgt elektrību par parādiem, turklāt klients vienmēr varot "brīvi izvēlēties citu tirgotāju". Šāda nostāja leģitimizē acīmredzamu tirgus varas ļaunprātīgu izmantošanu. Iestāde ignorē faktu, ka 40 eiro sods nav nedz maksa par elektrību, nedz par sadales pakalpojumu. Tāpat tiek ignorēts fakts, ka iespēja teorētiski nomainīt tirgotāju nekādi nepasargā lietotāju brīdī, kad valsts monopols savu "slēdzi" jau ir izmantojis kā sodošu izspiešanas instrumentu. Vēl vairāk – KP norādīja, ka lietas ierosināšanai tai trūkst pamatota iemesla par "būtisku sabiedrības interesi". Respektīvi, kamēr lietā sūdzas viens uzņēmums, KP šo sistēmisko deformāciju pētīt atsakās.

 

✔️ Mēs publiski aicinām Konkurences padomi izvērtēt šo situāciju nevis formāli caur pirkstiem, bet gan pēc būtības. Valsts monopola infrastruktūras izmantošana kā automātisks bezstrīdus inkaso instruments ir steidzami jāaptur! Lai piespiestu uzraugošās iestādes rīkoties, mums ir jāpierāda problēmas patiesais mērogs. Mēs esam pārliecināti, ka šī nav individuāla kļūda. Tas ir masveidīgs algoritms, kas, visticamāk, ik mēnesi skar simtiem Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu.

 

✔️ Vai arī Jums ir automātiski piemērota 40 EUR "parāda atgūšanas maksa" no Elektrum (Latvenergo) par īslaicīgu rēķina kavējumu? Vai arī Jums ir izteikti draudi atslēgt elektrību, vai tā ir tikusi reāli atslēgta, lai gan par pašu patērēto elektrību Jūs jau bijāt norēķinājušies? Vai bijāt spiesti samaksāt šo 40 EUR sodu tikai tāpēc, lai bailēs no zaudējumiem neapstādinātu sava uzņēmuma darbību? Lūdzam dalīties ar savu pieredzi komentāros zem šī raksta! Jo vairāk uzņēmumu neklusēs, jo grūtāk Konkurences padomei būs aizbildināties ar "sabiedrības interešu trūkumu". Apvienosim spēkus, lai panāktu godīgu un tiesisku praksi! Neļausim monopolam diktēt savus noteikumus!

Elektrības slēdzis kā šantāžas instruments: vai valsts monopols drīkst izslēgt gaismu 40 eiro soda dēļ
SENĀTS NOSTIPRINA PRIVĀTPERSONU TIESĪBAS
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 13. novembris
Vai valsts iestāde drīkst atteikties sniegt atbildi uz personas iesniegumu, aizbildinoties ar to, ka jautājums attiecas uz iestādes iekšējo darbību vai personas agrākajām dienesta attiecībām?
Gaismas nakts
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 12. novembris
5. decembrī Valmierā atkal vienosies sports, labestība un vēlme palīdzēt! Jāņa Daliņa sporta kompleksā norisināsies biedrības Valmiera NEXT organizētais labdarības pasākums “Gaismas nakts”, kurā ikviens aicināts apvienot fiziskās aktivitātes ar iespēju paveikt kaut ko patiesi nozīmīgu citu labā.
 125 MILJONI ĪSZIŅU
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 12. novembris
Latviju satricinājusi kārtējā ziņa par iespējamu milzīga apmēra personas datu noplūdi. Šoreiz runa ir nevis par vārdiem, uzvārdiem vai personas kodiem, bet par vairāk nekā 125 miljoniem īsziņu, tostarp to pilnu saturu!
VID zaudē tiesā
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 11. novembris
Kārtējais tiesas nolēmums, kas liek uzdot jautājumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieeju uzņēmējiem un nodokļu strīdu risināšanu.
VID sods atcelts
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 9. novembris
Valsts ieņēmumu dienests (VID) piemēroja uzņēmumam 13 500 eiro naudas sodu par iespējamu starptautisko sankciju pārkāpumu, bet pēc lietas nonākšanas tiesā pats atzina, ka sods bijis nepamatots!
TIESA VISPIRMS IZDARA SECINĀJUMU
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 9. novembris
Vai Latvijā uzņēmumam vispār ir iespējams pierādīt savu taisnību strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu, ja tiesa jau iepriekš ir pārliecināta, ka uzņēmums rīkojies prettiesiski.
VALSTS ZEMES DIENESTS ZAUDĒ TIESĀ
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 9. novembris
Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nams 2026. gada 22. oktobrī pieņēmis spriedumu, kas spilgti izgaismo kādu Latvijas valsts pārvaldē joprojām sastopamu problēmu – pārmērīgu formālismu un nevēlēšanos labot kļūdas pat tad, kad iestādes rīcībā jau ir visi nepieciešamie pierādījumi.
KARŠ, VĒTRA, KIBERUZBRUKUMS
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. novembris
Iedomāsimies situāciju. Latviju skar spēcīga vētra. Vairākas dienas nav elektrības, uzņēmums nevar strādāt, būvniecība apstājas, piegādātāji nepiegādā materiālus, bet pasūtītāji kavē maksājumus.
VID NAV TIESĪBU PATVAĻĪGI AIZTURĒT UZŅĒMUMU NAUDU
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. novembris
Vai Valsts ieņēmumu dienests (VID) drīkst atteikt uzņēmumam nodokļu pārmaksas atmaksu, aizbildinoties ar paša izdomātu pārbaudes procedūru, kas nav paredzēta likumā?
vai var nemaksāt parādu
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 3. novembris
Vai līguma noteikumi ir jāizpilda burtiski, pat ja tas ir pretrunā līguma patiesajam mērķim un faktiskajiem apstākļiem? Un vai viena puse drīkst atteikties no uzņemtajām saistībām, atsaucoties uz formālu nosacījumu, lai gan vienošanās galvenais mērķis jau sen ir sasniegts? Tieši šādi jautājumi bija jārisina mūsu advokā