✔️ Iedomājieties situāciju: Jūsu uzņēmums ir pilnībā norēķinājies par faktiski patērēto elektroenerģiju un sadales pakalpojumiem. Taču pēkšņi ražotnei vai birojam tiek atslēgta elektrība. Kāpēc? Jo Jūs atteicāties bez ierunām samaksāt automātiski aprēķinātu 40 eiro "parāda atgūšanas izmaksu" rēķinu par īslaicīgu maksājuma kavējumu. Skan pēc 90. gadu izspiešanas metodēm? Mūsu advokātu biroja redzeslokā ir nonākusi prakse, kas liecina – šī ir reāla un, iespējams, masveidīga AS "Latvenergo" (kas darbojas ar zīmolu Elektrum) un tās 100% meitasuzņēmuma AS "Sadales tīkls" ikdiena darbā ar Latvijas komersantiem.

✔️ Civillikums patiesi paredz kreditora tiesības komercvidē prasīt 40 eiro parāda atgūšanas izmaksas kavējuma gadījumā. Taču tas ir privāttiesisks, sodoša rakstura maksājums, kas nav maksa par sniegtu pakalpojumu (šai summai pat netiek piemērots PVN, ko apliecina paša tirgotāja rēķini). Normālā uzņēmējdarbības vidē strīdi par šādiem blakus maksājumiem un to samērīgumu tiek risināti pārrunu ceļā vai tiesā. Taču Latvenergo gadījumā ir radīts mehanizēts "sodu konveijers". Kāda mūsu klientam (vidēja mēroga ražošanas uzņēmumam) izrakstītā rēķina piemērs spilgti parāda situācijas absurdumu: maksa par faktiski patērēto elektrību un sadales pakalpojumiem (ar PVN) tajā mēnesī bija 38,99 EUR. Taču rēķinam tika pieskaitīti divi 40 eiro sodi un nokavējuma procenti, to kopsummai sasniedzot 81,45 EUR. Sodi vairāk nekā divkārt pārsniedza paša sniegtā pakalpojuma vērtību, kļūstot par patstāvīgu peļņas avotu!

✔️ Ja klients atsakās maksāt apstrīdēto un nesamērīgo sodu, Latvenergo tiesa nav nepieciešama, jo viņu rīcībā ir valsts infrastruktūra – monopola "slēdzis". Mehānisms darbojas, izmantojot ērto "atbildības vakuumu" starp grupas uzņēmumiem. Tirgotājs (Elektrum) nosūta AS "Sadales tīkls" pieprasījumu atslēgt elektroenerģiju strīdus soda dēļ, apzināti ignorējot to, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 635 atļauj atslēgt elektrību tikai par nesamaksātu izlietoto elektroenerģiju vai sadales pakalpojumiem, nevis par civiltiesiskiem sodiem. Sistēmas operators (Sadales tīkls), kas ir dabiskais monopols, šo pieprasījumu akli izpilda. Oficiālajās atbildēs operators norāda, ka nepārbauda, no kā sastāv parāds, un neiedziļinās klienta iebildumos. Rezultātā uzņēmējs ir iedzīts stūrī: ražošana bez elektrības apstājas, un klients ir spiests nekavējoties samaksāt strīdīgos sodus piespiedu kārtā, lai glābtu savu biznesu. Tā ir klaja tirgus varas pārnešana: infrastruktūra, kam lietotājs nevar atrast alternatīvu (jo "Sadales tīklu" nevar nomainīt), tiek izmantota kā šantažējošs piespiedu mehānisms.

✔️ Redzot šo patvaļu, tika sagatavots pamatots iesniegums Konkurences padomei (KP), aicinot ierosināt lietu par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un pārtraukt šo praksi. Taču KP atbilde un lēmums pārsteidz ar savu formālismu. Iestāde atteicās ierosināt lietu, savu rīcību būtībā pamatojot šādi: Civillikums ļauj prasīt 40 eiro, un MK noteikumi atļauj atslēgt elektrību par parādiem, turklāt klients vienmēr varot "brīvi izvēlēties citu tirgotāju". Šāda nostāja leģitimizē acīmredzamu tirgus varas ļaunprātīgu izmantošanu. Iestāde ignorē faktu, ka 40 eiro sods nav nedz maksa par elektrību, nedz par sadales pakalpojumu. Tāpat tiek ignorēts fakts, ka iespēja teorētiski nomainīt tirgotāju nekādi nepasargā lietotāju brīdī, kad valsts monopols savu "slēdzi" jau ir izmantojis kā sodošu izspiešanas instrumentu. Vēl vairāk – KP norādīja, ka lietas ierosināšanai tai trūkst pamatota iemesla par "būtisku sabiedrības interesi". Respektīvi, kamēr lietā sūdzas viens uzņēmums, KP šo sistēmisko deformāciju pētīt atsakās.

✔️ Mēs publiski aicinām Konkurences padomi izvērtēt šo situāciju nevis formāli caur pirkstiem, bet gan pēc būtības. Valsts monopola infrastruktūras izmantošana kā automātisks bezstrīdus inkaso instruments ir steidzami jāaptur! Lai piespiestu uzraugošās iestādes rīkoties, mums ir jāpierāda problēmas patiesais mērogs. Mēs esam pārliecināti, ka šī nav individuāla kļūda. Tas ir masveidīgs algoritms, kas, visticamāk, ik mēnesi skar simtiem Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu.

✔️ Vai arī Jums ir automātiski piemērota 40 EUR "parāda atgūšanas maksa" no Elektrum (Latvenergo) par īslaicīgu rēķina kavējumu? Vai arī Jums ir izteikti draudi atslēgt elektrību, vai tā ir tikusi reāli atslēgta, lai gan par pašu patērēto elektrību Jūs jau bijāt norēķinājušies? Vai bijāt spiesti samaksāt šo 40 EUR sodu tikai tāpēc, lai bailēs no zaudējumiem neapstādinātu sava uzņēmuma darbību? Lūdzam dalīties ar savu pieredzi komentāros zem šī raksta! Jo vairāk uzņēmumu neklusēs, jo grūtāk Konkurences padomei būs aizbildināties ar "sabiedrības interešu trūkumu". Apvienosim spēkus, lai panāktu godīgu un tiesisku praksi! Neļausim monopolam diktēt savus noteikumus!