🏠 Strīdi starp izīrētājiem un īrniekiem par nesamaksātu īri ir izplatīti, taču izlikšana no mājokļa prasa precīzu juridiskās procedūras ievērošanu. Nesenā Latvijas Republikas Senāta spriedumā, lietā SKC-42/2026 ir sniegti būtiski skaidrojumi par īres līguma izbeigšanu un īrnieku izlikšanu parāda nesamaksāšanas dēļ. Šis spriedums ir svarīgs atgādinājums izīrētājiem par to, cik liela nozīme ir pareizi noformētam un savlaicīgam brīdinājumam.

⚠️ Saskaņā ar Senāta norādēm, prasības par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu pamats var būt tikai tāds parāds, par kuru īrnieks ir iepriekš likumā noteiktajā kārtībā brīdināts. Tas nozīmē, ka izīrētājs nevar pamatot izlikšanu ar jaunu parādu, kas izveidojies tikai pēc šī konkrētā brīdinājuma nosūtīšanas.

⚖️ Izskatot šādas prasības, tiesai nav jāvērtē viss aktuālais īrnieka parāds uz sprieduma taisīšanas brīdi. Tiesas uzdevums ir vērtēt tikai to parāda apmēru, par kuru īrnieks tika brīdināts, un konstatēt, vai šis parāds ir ticis samaksāts brīdinājumā noteiktajā termiņā.

🎯 Brīdinājuma mērķis ir dot īrniekam iespēju ārpustiesas kārtībā atrisināt strīdu un norēķināties par iekrāto summu, tādējādi izvairoties no izlikšanas. Ja īrnieks pēc brīdinājuma saņemšanas parādu tomēr samaksā, bet vēlāk atkal iekrāj jaunu parādu, izīrētājam atkrīt pamats iepriekšējās prasības uzturēšanai, un pirms vēršanās tiesā ir jāizsniedz jauns brīdinājums par jauno parādu.

💶 Papildus izlikšanas jautājumam, spriedumā vērtēta arī īres maksas paaugstināšanas kārtība, atzīstot par pamatotu īres maksas piesaisti valstī noteiktās minimālās algas pieaugumam, ja tas ir skaidri noteikts pušu noslēgtajā līgumā. Tāpat Senāts atzina, ka īrniekam nav tiesiska pamata vienpusēji samazināt īres maksu (piemēram, atsakoties no autostāvvietas izmantošanas), ja īres līgumā puses nav atsevišķi vienojušās par autostāvvietas maksas iekļaušanu īres maksā.