🔴 Vai Valsts ieņēmumu dienests (VID) drīkst atteikt uzņēmumam nodokļu pārmaksas atmaksu, aizbildinoties ar paša izdomātu pārbaudes procedūru, kas nav paredzēta likumā? Izrādās, ka šāda pieeja nav savienojama ar tiesiskas valsts principiem! 2026. gada 23. septembrī Latvijas Republikas Senāts lietā Nr. SKA-78/2026 pieņēma būtisku spriedumu, kurā vērtēja VID rīcību, atsakoties apstiprināt uzņēmuma deklarēto uzņēmumu ienākuma nodokļa pārmaksu.

⚖️ Likvidējamā AS „ABLV Bank” likumā noteiktajā termiņā iesniedza uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas precizējumus, kuru rezultātā izveidojās nodokļa pārmaksa. Taču VID atteicās šo pārmaksu apstiprināt. Turklāt dienests nebija veicis likumā paredzētos nodokļu kontroles pasākumus, bet gan tā dēvēto „datu ticamības pārbaudi”. Vēl pārsteidzošāk – Administratīvā apgabaltiesa sākotnēji atbalstīja VID nostāju, cita starpā pārmetot uzņēmumam, ka tas deklarācijas precizējumus iesniedzis tikai vienu mēnesi pirms likumā noteiktā termiņa beigām.

❗ Senāts šādai pieejai nepiekrita un izteica vairākas ļoti būtiskas atziņas.

✅ 1. VID nedrīkst ierobežot uzņēmuma tiesības ar likumā neparedzētām pārbaudēm. Senāts skaidri norādīja – ja VID veic ārējos normatīvajos aktos neparedzētu un nereglamentētu pārbaudi un tās rezultātā ierobežo nodokļu maksātāja tiesības, šāda pieeja neatbilst tiesiskās noteiktības un pārredzamības principiem un paver ceļu iestādes patvaļai. Manuprāt, tas ir ļoti nopietns vēstījums valsts pārvaldei. VID nevar aizstāt likumā noteiktās procedūras ar saviem iekšējiem pārbaudes mehānismiem, ja to rezultātā tiek ierobežotas uzņēmumu tiesības.

✅ 2. Nodokļu pārmaksa nav valsts nauda – tā ir uzņēmuma īpašums! Senāts atgādināja, ka nodokļu pārmaksa pēc savas būtības ir nodokļu maksātāja īpašums. Ja uzņēmums ir deklarējis nodokļu pārmaksu un VID likumā noteiktajā kārtībā nav noteicis atšķirīgu nodokļa aprēķinu, uzņēmumam ir tiesības saņemt savus finanšu līdzekļus. Valsts nevar vienkārši paturēt uzņēmuma naudu tāpēc, ka ierēdņiem radušās šaubas par iesniegto deklarāciju.

✅ 3. Uzņēmumu nedrīkst uzskatīt par negodprātīgu tikai tāpēc, ka tas izmanto likumā paredzēto termiņu. Īpaši interesanta ir Senāta kritika par apgabaltiesas secinājumiem. Apgabaltiesa bija pārmetusi uzņēmumam deklarācijas precizējumu iesniegšanu neilgi pirms triju gadu termiņa beigām, saskatot tajā negodprātīgu rīcību. Senāts nepārprotami norādīja – nodokļu maksātājam ir tiesības izmantot visu likumā paredzēto termiņu. Pats fakts, ka deklarācija precizēta termiņa beigās, nevar būt pamats uzņēmuma godprātības apšaubīšanai.

✅ 4. VID ir pienākums ievērot nodokļu pārmaksas atmaksas termiņus. Analizējot konkrētajā lietā piemērojamo regulējumu, Senāts skaidroja, ka VID 15 dienu laikā pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas bija vai nu jāatmaksā pārmaksa, vai jāuzsāk tās pārbaude, ievērojot likumā paredzētos izņēmumus. Ja VID noteiktajā termiņā neveic nevienu no šīm darbībām, notiek nepamatota nodokļu pārmaksas aizturēšana.

⚖️ Kāds bija tiesvedības rezultāts? Senāts atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai. Tātad Senāts vēl nepieņēma galīgo lēmumu par konkrētās nodokļu pārmaksas atmaksāšanu, taču skaidri norādīja uz būtiskām kļūdām līdzšinējā VID rīcības tiesiskuma izvērtējumā.

💬 Savā profesionālajā darbībā, pārstāvot klientus strīdos ar VID, esmu vairākkārt saskāries ar situācijām, kad nodokļu administrācija savu interpretāciju vai iekšējo darba kārtību faktiski nostāda augstāk par likumā nostiprinātajām nodokļu maksātāju tiesībām. Manuprāt, šis Senāta spriedums izgaismo būtisku problēmu – valsts pārvaldes iestādes dažkārt aizmirst, ka to pilnvaras nav neierobežotas. VID nav tiesīgs rīkoties pēc principa: vispirms aizturēsim uzņēmuma naudu, bet juridisko pamatojumu piemeklēsim vēlāk. Uzņēmumiem ir tiesības uz tiesisko noteiktību, paredzamu valsts pārvaldes rīcību un sava īpašuma aizsardzību. Šīs tiesības nedrīkst kļūt atkarīgas no konkrēta VID ierēdņa subjektīvā vērtējuma.