Advokāta biroja jaunumi

Būt valdes loceklim nav tikai prestižs amats, bet arī nopietna juridiska atbildība, kas var skart jūsu personīgo maku. Viens no bīstamākajiem punktiem Latvijas likumdošanā ir brīdis, kad uzņēmuma nodokļu parāds pārsniedz noteiktu slieksni, ļaujot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) vērsties tieši pret valdes locekļa privāt

Juridiskā prakse rāda, ka ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) lietās Valsts policija mēdz grēkot ar "paātrinātu" procesa virzību, upurējot personas pamattiesības uz efektivitātes rēķina.

Šķiet, ka 2026. gads Latvijas alus cienītājiem ir sācies ar pamatīgu "putu" ziņu virsrakstos. Konkurences padome (KP) ir devusi zaļo gaismu vienam no pēdējo gadu skaļākajiem darījumiem dzērienu industrijā – AS "Cēsu alus" un SIA "VALMIERMUIŽAS ALUS" apvienošanai.

Bieži vien autovadītāji jūtas bezspēcīgi, kad policijas darbinieks apgalvo: "Es skaidri redzēju, ka jūs lietojat telefonu."

✔️ Pēdējā laikā administratīvās tiesas un Senāts arvien biežāk ir spiesti labot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieļautās kļūdas, norādot uz iestādes nepieļaujami formālo pieeju lēmumu pieņemšanā. Jaunākā Senāta judikatūra liecina par sistēmisku problēmu – VID tendenci ignorēt uzņēmējdarbības ekonomisko realitāti par labu vienkāršotai, "Excel tabulu" administrēšanai. Viens no spilgtākajiem piemēriem šai tendencei ir 2025. gada 30. decembra Senāta spriedums lietā SKA-86/2025, kurā Augstākā tiesa kārtējo reizi bija spiesta iejaukties strīdā par valsts atbalsta piešķiršanu, norādot, ka nodokļu administrācija nepareizi interpretē jēdzienu "apgrozījums". ✔️ Konkrētajā lietā strīds izcēlās par valsts atbalstu Covid-19 krīzes skartam tirdzniecības centra pārvaldniekam, SIA "SKAI PLUSS". Uzņēmums bija piešķīris būtiskas atlaides saviem nomniekiem (veikaliem), kuriem valstī noteikto ierobežojumu dēļ bija liegta iespēja strādāt, tādējādi faktiski samazinot savus ieņēmumus. VID atteica atbalstu, pamatojoties uz formālu aprēķinu: dienests skatījās tikai uz PVN deklarācijas 40. aili ("Kopējā darījumu vērtība"), neņemot vērā vēlāk izrakstītos kredītrēķinus (atlaides). VID arguments bija administratīvi ērts – ņemot vērā katra uzņēmuma grāmatvedības specifiku, atbalsta piešķiršanas process būtu pārāk lēns. Tomēr tiesa šādu pieeju noraidīja. Senāts uzsvēra, ka VID nedrīkst rīkoties formāli un tam ir pienākums vērtēt individuālos apstākļus, lai sasniegtu taisnīgu rezultātu. ✔️ Šis spriedums izgaismo būtisku VID darba trūkumu – nespēju vai nevēlēšanos iedziļināties darījumu ekonomiskajā būtībā. Nepareiza tiesību normu piemērošana. Senāts konstatēja, ka strīdā bija jāpiemēro tās tiesību normas, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas brīdī, nevis tās, kuras VID un apgabaltiesa piemēroja vēlāk (kad noteikumi jau bija mainīti par sliktu uzņēmējam). Apgrozījuma patiesā izpratne. Senāts norādīja, ka jēdziens "apgrozījums" ir jāinterpretē pēc būtības – atbilstoši Gada pārskatu likumam, kas atspoguļo reālo saimniecisko darbību, nevis tikai šaurā PVN deklarācijas ailē ierakstīto ciparu. Sistēmiska kļūda. Šis nav izolēts gadījums. Spriedumā Senāts atsaucas uz vairākām citām nesenām lietām (SKA-16/2025, SKA-70/2025), kurās jau iepriekš nostiprināta atziņa, ka VID metodika apgrozījuma krituma aprēķināšanā ir bijusi kļūdaina. ✔️ Šis nolēmums ir skaidrs signāls: VID lēmums nav galīgā patiesība. Kā redzams no tiesu prakses, dienests bieži kļūdās, izvēloties vienkāršāko, nevis tiesisko ceļu. Būtiski ir arī tas, ka Senāts atzina – atbalstu var izmaksāt arī pēc Eiropas Komisijas noteiktajiem termiņiem, ja atteikums sākotnēji bijis prettiesisks. Tas paver durvis daudziem uzņēmējiem cīnīties par savām tiesībām pat tad, ja šķiet, ka "vilciens ir aizgājis". Ja jūsu uzņēmums ir saskāries ar nepamatotu VID lēmumu vai formālu atteikumu, kas neatbilst faktiskajai situācijai, aicinām vērsties pie kvalificētiem advokātiem. Tiesu prakse rāda – taisnību ir iespējams panākt.

Nesenais Latvijas Republikas Senāta lēmums lietā Nr. SKA-344/2026 ir spilgts atgādinājums visiem kredītdevējiem un brīdinājums patērētājiem: mēģinājumi maskēt agresīvu patērētāju kreditēšanu zem "biznesa aizdevumu" izkārtnes un bezatbildīga aizņemšanās veicināšana netiks tolerēta.

Šobrīd, kad aktīvi tiek izsūtīti nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksāšanas paziņojumi un iedzīvotāji steidz veikt maksājumus, gaismā nākuši pamatīgi "nesmukumi" pašvaldību rīcībā.

Ja jūsu uzņēmums ir cietis no VID patvaļas, saņemot atteikumu ar argumentu "jūsu nozare nebija slēgta" vai "jūs nepierādījāt tiešu cēloņsakarību", ziniet – šī argumentācija ir atzīta par prettiesisku.

✔️ Ceļu satiksmes negadījums (CSN) ir brīdis, kas var neatgriezeniski mainīt dzīvi. Taču brīdī, kad lieta nonāk līdz izmeklēšanai un tiesai, bieži vien saduras divas pasaules: autovadītāja subjektīvā pārliecība ("es braucu atļautā ātrumā", "gājējs pats izskrēja") un skaudrā juridiskā realitāte. Latvijas Republikas Augstākā tiesa (Senāts) nesen publiskojusi apjomīgu tiesu prakses apkopojumu lietās par Krimināllikuma 260. pantu (2020.–2025. gads). Šīs atziņas ir būtiskas ikvienam autovadītājam, lai saprastu, kā tiesas patiesībā vērtē vainu un atbildību. Šeit ir 5 būtiskākās atziņas, kas lauž populārus stereotipus. 1️⃣ Daudzi autovadītāji uzskata, ka, ja zīme rāda 50 km/h un viņi brauc ar 50 km/h, viņi ir ievērojuši likumu. Tiesu prakse rāda ko citu. Atļautā ātruma ievērošana vien neatbrīvo no atbildības. Senāts uzsver, ka Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) 99. punkta ievērošana nav saistāma tikai ar ciparu uz spidometra. Autovadītājam ir pienākums izvēlēties ātrumu, kas atbilst konkrētajiem apstākļiem – redzamībai, laika apstākļiem un ceļa stāvoklim. Ja ir tumšs, līst lietus vai ir slikts apgaismojums, braukšana ar "atļauto" maksimālo ātrumu var tikt uzskatīta par noteikumu pārkāpumu, ja tas liedzis laikus pamanīt šķērsli. Pat ja gājējs ir tumšās drēbēs, tiesa vērtēs, vai, braucot atbilstoši redzamībai (iespējams, lēnāk par atļauto), vadītājs būtu varējis novērst sadursmi. 2️⃣ Bieža aizstāvības pozīcija ir norādīt uz cietušā rīcību – gājējs šķērsoja ielu neatļautā vietā vai bija alkohola reibumā. Cietušā pārkāpumi neatbrīvo autovadītāju no pienākuma ievērot noteikumus. Senāta atziņa ir strikta: autovadītājam, ieraugot bīstamību (arī noteikumus pārkāpjošu gājēju), ir jādara viss, lai novērstu negadījumu. Ja iesaistīts ir bērns, kura rīcība nav prognozējama, vadītājam ir pienākums paredzēt bīstamību. Pat ja bērns pēkšņi maina virzienu, tiesa vērtēs, vai vadītājs varēja to paredzēt un novērst. Ja vadītājs redz, ka gājējs uzvedas neadekvāti (piemēram, streipuļo), viņam jāparedz bīstamība jau brīdī, kad šāds cilvēks nonāk redzeslokā, un jāsamazina ātrums. 3️⃣ Liela daļa smago avāriju notiek brīdī, kad viens auto veic kreiso pagriezienu, bet otrs to mēģina apdzīt vai brauc pretī. Veicot kreiso pagriezienu, autovadītāja pienākums pārliecināties par drošību ir prioritārs. Griežot pa kreisi, ir jādod ceļš pretimbraucējiem ( t.sk . velosipēdistiem), nevērtējot to, vai viņi var paspēt nobremzēt. Ja notiek sadursme ar auto, kas jūs apdzen, tiesa rūpīgi vērtēs abu rīcību. Tomēr bieži vien vaina tiek saskatīta tajā, ka griešanās manevra veicējs nav pietiekami pārliecinājies, vai netiek traucēti citi satiksmes dalībnieki. Tomēr tiesai jāizvērtē arī apdzenošā vadītāja rīcība – vai viņš drīkstēja uzsākt manevru. 4️⃣ Bieži vien apdrošinātāji (OCTA) atsaka izmaksāt morālā kaitējuma kompensāciju bojāgājušā tuviniekiem, ja viņi nav bijuši apgādājamie vai laulātie. Kriminālprocess paver plašākas iespējas saņemt kompensāciju. Senāts norāda, ka pat ja persona neatbilst OCTA likuma šaurajiem kritērijiem (piemēram, ir nereģistrēts dzīvesbiedrs vai cits tuvinieks), viņai ir tiesības prasīt morālā kaitējuma kompensāciju tieši no vainīgā kriminālprocesa ietvaros. Tiesa vērtēs reālās attiecības un nodarītās ciešanas. 5️⃣ Krimināllikums paredz iespēju izbeigt procesu, ja panākts izlīgums ar cietušo. Tas ir izdevīgs risinājums, lai izvairītos no kriminālsoda (piemēram, tiesību atņemšanas vai cietumsoda). Senāts ir norādījis: lai process tiktu izbeigts uz izlīguma pamata, apsūdzētajam ir jāatzīst sava vaina pilnībā. Jūs nevarat noslēgt izlīgumu, vienlaikus tiesā apgalvojot: "Es atvainojos, bet cietušais arī bija vainīgs" vai apšaubot apsūdzības detaļas . ✔️ Kā redzams no tiesu prakses, CSN lietās izšķirošas ir detaļas – sekundes simtdaļas, redzamības novērtējums, tehniska iespēja novērst sadursmi un pareiza procesuālā taktika. Kļūdaina rīcība uzreiz pēc negadījuma vai nepareizi izvēlēta aizstāvības stratēģija tiesā var maksāt ne tikai brīvību, bet arī radīt milzīgas finansiālas saistības.

Pēdējā laikā daudzi dzīvokļu un viesu māju īpašnieki, kuri izīrē savus īpašumus caur tādām platformām kā Booking un Airbnb, ir piedzīvojuši nepatīkamu pārsteigumu.

Sabiedrībā plašu rezonansi izraisījis Augstākās tiesas Senāta lēmums atcelt spriedumu tā dēvētajā "būvnieku karteļa" lietā, liedzot Konkurences padomei (KP) izmantot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) slepeni ierakstītās sarunas.

Kreditora tiesības atgūt parādu nav bezgalīgas — tās ierobežo noilguma institūts. Lai gan Komerclikuma 406. pants nosaka trīs gadu noilguma termiņu, kreditori bieži paļaujas uz to, ka regulāri sūtīti atgādinājumi šo termiņu pārtrauc.

Senāts pieliek punktu strīdam par bijušo restorāna "36. līnija" ēku: Īslaicīgas būves statusa ļaunprātīga izmantošana nav pieļaujama

Nesenā publiskā viedokļu apmaiņa starp Dailes teātra vadību un aktrisi Leldi Dreimani kārtējo reizi ir aktualizējusi klasisku darba tiesību dilemmu.

Nesenais traģiskais gāzes sprādziens Rīgā, Bauskas ielā, ir aktualizējis jautājumu par atbildību daudzdzīvokļu mājās. Publiskajā telpā izskanējis, ka sprādziena iemesls bija īrnieka patvaļīgi izveidots nelegāls gāzes pieslēgums pašvaldībai piederošā dzīvoklī.

Nesen savā mājaslapā publicējām rakstu par jaunajiem grozījumiem, kas būvniecības procesā ieviesa stingrākas prasības attiecībā uz līdzekļu legalitātes pārbaudi

Pēdējās dienās sabiedrībā plašu rezonansi izraisījusi ziņa par 2026. gada 11. jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē plānoto lielkoncertu "Raimonda Paula dziesmu svētki 'Manai dzimtenei'", pret kuru kategoriskus iebildumus paudis pats Maestro Raimonds Pauls, norādot: "Es taču nepiekritu, lai viņi rīko to! ...

2025. gada 15. oktobrī Latvijas Republikas Senāts pieņēma būtisku spriedumu lietā Nr. SKC-511/2025, kas ievieš skaidrību jautājumos par darba devēja (šajā gadījumā – pašvaldības) atbildību par tās amatpersonu izteikumiem sociālajos tīklos, kā arī precizē kritērijus morālā kaitējuma atlīdzības noteikšanai. Lietas pamatā

2026. gada janvāra notikumi Karakasā, kuru rezultātā ASV spēki aizturēja un izveda no valsts Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro, ir radījuši vienu no asākajām starptautisko tiesību diskusijām 21. gadsimtā. Šī operācija iezīmē fundamentālu sadursmi starp valstu suverenitātes principu un lielvaru eksteritoriālo jurisd

Lai gan Covid 19 pandēmija ir aiz muguras, tiesu gaiteņi joprojām ir pilni ar lietām par fiktīvu vakcināciju. Nesenais Senāta lēmums (SKK-68-2025) ievieš skaidrību par to, kā likums raugās uz digitālo datu viltošanu. Šis precedents kalpo kā brīdinājums un mācība ikvienam par to, cik nopietnas sekas var būt mēģinājumam

Daudzi cilvēki uzskata, ka pēc tuvinieka nāves ir pieļaujami vai pat nepieciešams nekavējoties pārskaitīt naudas līdzekļus no aizgājēja bankas konta uz savu, lai tos "paglābtu" vai izmantotu bēru izdevumiem.

Daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā bieži rodas situācijas, kurās vairākums pieņem lēmumus, kas šķietami atvieglo lēmumu pieņemšanas procesu, taču patiesībā rupji pārkāpj mazākuma tiesības un likuma burtu.

Mūsdienu dinamiskajā biznesa vidē līgumu parakstīšana klātienē kļūst par retumu. Uzņēmēji arvien biežāk paļaujas uz e-pastiem, skenētiem dokumentiem un drošiem elektroniskajiem parakstiem.

Jau ilgstoši juridiskajā vidē un sabiedrībā ir virmojušas diskusijas par nepieciešamību līdzsvarot darbaspēka piesaisti ar nacionālo drošību.

Mūsdienu dinamiskajā biznesa vidē laiks ir nauda. Situācijā, kad nepieciešams nomainīt valdes locekli, uzņēmēji rēķinās ar dažām dienām, lai jaunā amatpersona varētu sākt darbu – parakstīt līgumus, veikt maksājumus un pārstāvēt uzņēmumu.

Saeima vakardien, 11. decembrī, konceptuāli atbalstīja apjomīgus grozījumus Darba likumā. Lai gan likumprojekta anotācijā tiek uzsvērta nepieciešamība "pilnveidot darba tiesisko attiecību regulējumu" un veicināt elastību, juridiskā analīze liecina par būtisku svara kausu nosvēršanos par labu darba devējiem, atsevišķos

Sākot ar šodienu, 11. decembri, Valsts policija spers soli jaunā ērā – vai drīzāk ievedīs mūs "drosmīgajā jaunajā pasaulē", kur lēmumu par sodu pieņems nevis amatpersona, bet algoritms.

Vai bijušais valdes loceklis var tikt iekļauts riska personu sarakstā par nodokļu parādiem, kurus Valsts ieņēmumu dienests (VID) aprēķinājis jau pēc viņa aiziešanas no amata?

Daudzi no mums savu priekšstatu par tiesu zāli ir guvuši, skatoties populāras amerikāņu filmas un seriālus, piemēram, "Suits" vai "Law & Order". Mēs redzam kaislīgas runas, zvērinātos, kuri raud, un pēkšņus "pārsteiguma pierādījumus", kas apgriež lietu kājām gaisā. Taču, nonākot reālā Latvijas tiesā, klients bieži pied

Sabiedrībā joprojām valda spēcīgs uzskats, ka viss, kas tiek teikts zvērinātam advokātam, paliek stingri "starp mums".

Daudzi uzņēmēji joprojām dzīvo ar pārliecību, ka finanšu noziegumi, piemēram, "aplokšņu algu" izmaksa vai izvairīšanās no nodokļiem, ir "balto apkaklīšu" pārkāpumi, par kuriem draud naudas sods vai nosacīta brīvības atņemšana.

Daudzi autovadītāji ir saskārušies ar situāciju, kad pēkšņi uzstādīta ceļa zīme būtiski apgrūtina ikdienas maršrutu – nokļūšanu mājās, darbā vai bērna nogādāšanu skolā.

Izmeklēšanas iestādes bieži ieņem stingru pozīciju: ja naudas plūsma ir sarežģīta, anonīma vai nākusi no decentralizētām biržām, tā, visticamāk, ir noziedzīga.

Saeimas ar likumu ir nolēmusi atzīst par Latvijas pilsoni kādi sīrieti. Lai gan konkrētais gadījums pirmajā acu uzmetienā šķiet cilvēcīgs birokrātiska strupceļa risinājums, no tiesiskā un nacionālās drošības viedokļa šī prakse – piešķirt pilsonību ar individuālu likumu personai, kura nespēj izpildīt vispārējos naturali

Nesenā Latvijas Republikas Senāta rīcības sēdes lēmumā (Lieta Nr. SKA-372/2025) tika nostiprinātas vairākas būtiskas atziņas imigrācijas tiesību jomā.

Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir radījusi jaunāko un potenciāli bīstamāko precedentu dalībvalstu konstitucionālās suverenitātes ierobežošanai.

Tiesiskā valstī ikviens cietušais paļaujas, ka, vēršoties policijā, tiks iedarbināts taisnīguma mehānisms.

Senāta spriedumā (Lieta SKA-47/2025) tiesa ir devusi nepārprotamu signālu Valsts ieņēmumu dienestam (VID): ierēdņi nedrīkst patvaļīgi interpretēt tiesību normas sev ērtākajā veidā un piemērot stingrākus noteikumus ar atpakaļejošu datumu.

Nekustamā īpašuma iegāde ir viens no nozīmīgākajiem darījumiem daudzu cilvēku dzīvē. Lai apliecinātu nodomu nopietnību, puses bieži slēdz rokas naudas līgumu.

Ikviens uzņēmējs zina, ko nozīmē saņemt vēstuli no Valsts ieņēmumu dienesta (VID). Bieži vien šīs vēstules ietver plašus un apjomīgus informācijas pieprasījumus, kas prasa iesniegt grāmatvedības reģistrus un kontu izdrukas par vairākiem gadiem.

Lietā, kurā Valsts ieņēmumu dienests centās uzņēmumam liegt PVN priekšnodokļa atmaksu, mākslīgi palielinot automašīnas iegādes vērtību, tiesa skaidri nostājās saprāta un tiesību normu jēgas, nevis tikai "burta" pusē.

Tiesa ir skaidri norādījusi, ka dienesta darbības, kas grauj uzņēmuma reputāciju un rada ilgstošu tiesisko nenoteiktību, ir pamats nemantiskā kaitējuma atlīdzībai.

Gandrīz visi ir redzējuši juristu seriālu "Suits" (Ģēnijs uzvalkā). Spīdīgi biroji Manhetenā, perfekti uzvalki, Hārvijs Spektrs ar asprātīgu frāzi katrā situācijā un Maiks Ross ar fenomenālu atmiņu. Seriāls ir padarījis jurisprudenci seksīgu un dinamisku.

Nesenā administratīvajā lietā (Lieta Nr. A420134023) Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts ir pieņēmis galīgo lēmumu, atstājot negrozītu zemākas instances spriedumu un apstiprinot Valsts robežsardzes (VRS) amatpersonas atvaļināšanu no dienesta.

Nekustamā īpašuma, īpaši daudzdzīvokļu namu, pārvaldīšana bieži ir saistīta ar līdzsvara meklēšanu starp viena dzīvokļa īpašnieka tiesībām uz sava īpašuma neaizskaramību un pārvaldnieka pienākumu rūpēties par visas ēkas kopīpašuma tehnisko stāvokli.

Konkurences padomes (KP) 2025. gada 31. oktobra lēmums ...

Daudzi uzskata, ka vēršanās ar iesniegumu policijā vai citā valsts iestādē ir konstitucionāli aizsargāta tiesība, kas nekādā gadījumā nevar tikt sodīta.

Ceļojot un apmetoties viesnīcās, mēs paļaujamies, ka mūsu personīgās mantas būs drošībā.

Šis nav retorisks jautājums. Tā ir Latvijas realitāte, kas ietērpta konkrētos ciparos Administratīvo sodu likumā. Kā advokāts, esmu spiests secināt, ka mūsu likumdevēji vardarbību ir novērtējuši... maigi izsakoties, lēti.