Advokāta biroja jaunumi

No šodienas Latvijā stājas spēkā grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas būtiski saīsinās alkohola tirdzniecības laiku veikalos.

Populārā mākslīgā intelekta (MI) tērzēšanas robota ChatGPT un citu līdzīgu rīku straujā izplatība ir radījusi jaunas iespējas, bet vienlaikus arī jaunus juridiskus un konfidencialitātes riskus.

Kriptovalūtas no tehnoloģiju entuziastu hobija ir kļuvušas par nopietnu investīciju aktīvu, kas piesaista gan privātpersonu, gan uzņēmumu interesi. Tomēr līdz ar potenciālo peļņu nāk arī pienākumi pret valsti.

Mūsdienu pasaulē praktiski katra mūsu darbība atstāj digitālu pēdu nospiedumu. Saziņa, komercija, sociālā dzīve – tas viss tiek glabāts mūsu datoros, viedtālruņos un mākoņkrātuvēs.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paziņojums par ieceri izmantot modernu Izraēlas uzņēmuma "Cellebrite" izstrādātu programmatūru nodokļu nemaksātāju identificēšanai ir radījis plašu rezonansi sabiedrībā.

Daudziem Latvijas iedzīvotājiem "Superbingo" vai "Latloto" biļešu iegāde ir iknedēļas rituāls – neliels cerību stariņš un nevainīga izklaide.

Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs pārstāv savus klientus nekustamā īpašuma jautājumos un sniedz šādus pakalpojumus ...

Jebkura uzņēmuma izaugsme ir cieši saistīta ar tā partneru tīklu. Izvēloties stratēģiski svarīgu piegādātāju, izplatītāju vai ārpakalpojumu sniedzēju, jūs veidojat attiecības, no kurām var būt atkarīga jūsu ražošanas nepārtrauktība, pakalpojumu kvalitāte un reputācija klientu acīs.

Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku un veicinātu caurspīdīgāku finanšu sistēmu, Latvijā tiek ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā attiecībā uz skaidras naudas darījumiem. Jaunā kārtība paredz, ka bankas un citas finanšu iestādes sniegs Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par klientu veiktajiem lielāka apjoma skai

Latvijas tiesiskajā regulējumā ir skaidri noteikti stingri ierobežojumi fizisko personu jeb patērētāju kreditēšanas reklāmai. Šo normu mērķis ir cēls – pasargāt patērētājus no pārsteidzīgas un neapdomīgas aizņemšanās, kas var novest pie pārmērīgām parādsaistībām.

Latvijas Republikā uzņēmuma valdes locekļa amats ir saistīts ar plašu atbildību, kas var ietvert ne tikai civiltiesiskas, bet arī administratīvas un pat krimināltiesiskas sekas.

Ienākumi no nekustamā īpašuma, tostarp dzīvokļa, izīrēšanas ir viens no populārākajiem pasīvo ienākumu veidiem Latvijā. Tomēr, līdz ar ienākumu gūšanu, īpašniekam rodas arī pienākums pret valsti – nodokļu nomaksa.

Darba līgums ir svarīgākais dokuments, kas regulē tiesiskās attiecības starp darbinieku un darba devēju. Tā noteikumi ietekmēs Jūsu ikdienu, ienākumus un sociālās garantijas.

Darba tiesiskās attiecības ir ikviena uzņēmuma pamats, taču reizēm darba devējam nākas pieņemt sarežģītu lēmumu – pārtraukt darba līgumu ar darbinieku. Lai šis process noritētu ne tikai cilvēcīgi, bet arī juridiski korekti, ir svarīgi stingri ievērot Darba likumā noteikto kārtību. Nepareizi veikta atlaišana var novest

Nekustamā īpašuma pārdošana ir viens no apjomīgākajiem un finansiāli nozīmīgākajiem darījumiem, ko cilvēks veic savas dzīves laikā.

Nekustamā īpašuma iegāde ir viens no nozīmīgākajiem un finansiāli ietilpīgākajiem lēmumiem daudzu cilvēku un uzņēmumu dzīvē.

Saeimā 19. jūnijā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā nosaka, ka par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks. Tādējādi praksē tiek ieviests princips, ka “parāds seko dzīvoklim”.

Tuvojoties vasaras saulgriežiem, kad īpaša uzmanība tiek pievērsta aizliegumam sēsties pie stūres reibumā, Augstākā tiesa ir izveidojusi speciālu tematisku apkopojumu, lai vēlreiz uzsvērtu, ka alkoholisko dzērienu lietošana un transportlīdzekļu vadīšana nav savienojamas lietas.

Ministru kabineta gaiteņos savu ceļu ir uzsākuši grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (turpmāk – Likumprojekts), kuru mērķis ir veicināt nodokļu nomaksu, ieviešot starptautisko automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem. Paredzēts, ka jaunais regulējums spēkā stāsies 01.01.2026.

Video materiālā fiksēts, kā transportlīdzeklis, braucot virzienā uz Igaunijas robežu, veic apdzīšanu, un gandrīz izraisa frontālu sadursmi ar pretī braucošu citu smago automašīnu.

Tiesiskais regulējums saistībā ar uzmākšanos darba vietā, ir ietverts Darba likuma 29. panta septītajā daļā, kura nosaka, ka: “Personas aizskaršana šā likuma izpratnē ir personas pakļaušana tādai no šīs personas viedokļa nevēlamai rīcībai, kas saistīta ar tās piederību pie noteikta dzimuma...

Jau kādu laiku ir spēkā stājušies grozījumi Komerclikumā, kas atvieglo uzņēmumiem kriptoaktīvu ieguldīšanu pamatkapitālā.

Uzņēmējiem regulāri ir jāapkopo un Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) jāiesniedz dažādas atskaites un cita veida informācija, kā arī pēc VID pieprasījuma jāsniedz gan detalizēti paskaidrojumi, gan līgumi, gan cita komercnoslēpumu saturoša informācija un dokumenti.

Ļoti interesantus secinājumus izdarījusi Administratīvā apgabaltiesa savā Rīgā 2025. gada 3. februāra spriedumā lietā Nr. A420220023. Konkrētajā lietā ir strīds par to, vai VID amatpersonas telefoniska konsultācija pieteicējai radīja aizsargājamu tiesisko paļāvību.

Lai veicinātu kriptoaktīvu tirgus attīstību Latvijā, Saeima pirmajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Tie paredz no ienākuma nodokļa atbrīvot ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) gūto ienākumu no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) beidzot ir konstatējis, ka AS “4finance” ilgstošā laika posmā ir veicis neatbilstošu patērētāju maksātspējas izvērtēšanu – nav ieguvis datus par patērētāju visām esošajām saistībām, jo datus ieguva tikai no viena kredītinformācijas biroja, nevis no visiem.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments savā 2024. gada 26. jūlija spriedumā lietā Nr. SKA 82/2024 (turpmāk – Spriedums) ir analizējis videospēļu spēlēšanu un ar to saistīto ienākumu gūšanas tiesiskās nianses, ar kurām vēlamies padalīties. Augstākā tiesa ir norādījusi, ka izpildoties noteiktām pazīmēm, videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidošana un straumēšana var tikt atzīta par saimniecisko darbību, kuras rezultātā gūtie ienākumi ir apliekami ar nodokli. Saimniecisko darbību raksturo vairākas pazīmes: ekonomiskā būtība, regularitāte (sistemātiskums), apjoms un atlīdzība. Tas, vai konkrētajā gadījumā ir konstatējama saimnieciskā darbība, ir faktu novērtēšanas jautājums, kas katrā lietā ir jāvērtē atsevišķi atbilstoši lietas apstākļiem. Tieša saikne starp personas veiktajām darbībām un skatītāju veiktajiem maksājumiem ļauj secināt, ka videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidotājs personām sniedz pakalpojumu par atlīdzību. Patstāvīga un regulāra satura veidošana un straumēšana virtuālajā vidē apvienojumā ar atlīdzības saņemšanu norāda uz nepārprotamu nodomu gūt ienākumus. Uz saimnieciskās darbības veikšanu norāda arī personas profesionālā pieeja no skatītājiem saņemto maksājumu pārvaldībai un optimizācijai, izmantojot streamlabs.com piedāvātos produktus. Persona, kura ir izveidojusi strukturētu sistēmu, kā pieņemt skatītāju veiktos maksājumus, cenšas gūt atlīdzību, nevis saņemt dāvanas Civillikuma 1912. panta izpratnē. Videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu. Izvērtējot, vai objekts atzīstams par autortiesību objektu, pārbaudāms, pirmkārt, vai to ir radījusi fiziskā persona un, otrkārt, vai darbs ir šīs personas radošās darbības jeb jaunrades rezultāts. Arī videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu – atvasinātu audiovizuālu darbu –, ja tos radījusi fiziskā persona un tajos ieguldīta jaunrade. Ienākums no intelektuālā īpašuma nodokļu tiesību izpratnē ietver jebkuru ienākumu, ko persona saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām vai par to izmantošanu. Tas, ka pastāv cēloniskais sakars starp videospēļu spēlēšanas video straumēšanu un skatītāju veiktajiem maksājumiem, ir pamats atzīt, ka minētie ienākumi gūti šo darbu izmantošanas rezultātā. Tādējādi, ja videospēļu spēlēšanas video atbilst autortiesību objektu statusam, ienākumi, kas gūti šo darbu izmantošanas rezultātā, apliekami ar nodokli kā ienākumi no intelektuālā īpašuma. Likumdevējs ir paredzējis iespēju autoriem atskaitīt izdevumus, kas saistīti ar autordarbu radīšanu, līdz ar to, ja persona ir radījusi ar autortiesībām aizsargājamus audiovizuālus darbus, pirms gūto ienākumu aplikšanas ar nodokli, ir pamats piemērot attaisnoto izdevumu normas. Zvērinātam advokātam Laurim Klagišam ir 20 gadus ilga pieredze nodokļu tiesībās, līdz ar to, ja Jums rodas jautājumi par augstāk aprakstītajām vai citām tēmām, lūgums ar mums sazināties.

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2024. gada 20. decembrī ir publiskojis spriedumu lietā SKA 256/2024, kurā ir paustas vairākas interesantas atziņas, ar kurām es, kā sertificēts personas datu aizsardzības speciālists, vēlējos ar Jums padalīties.

Zvērinātam advokātam Laurim Klagišam ir praktiska pieredze ne tikai kriptovalūtas tirdzniecībā, bet arī kripto-tiesībās, līdz ar to, veicot padziļinātu kriptovalūtas pasaules izpēti no tiesiskā viedokļa, esam konstatējuši daudzus tiesību robus, jeb tiesiskā regulējuma neesamības problēmas.

Latvijā nereti mēdz būt situācijas, ka uz īpašniekam piederošas un zemesgrāmatā reģistrētas zemes, atrodas tam pašam īpašniekam piederošas, bet zemesgrāmatā neierakstītas ēkas vai būves.

Likuma mērķis ir veidot mākslīgā intelekta tehnoloģiju ekosistēmu un noteikt tiesisko ietvaru sadarbībai starp publisko sektoru, privāto sektoru un augstskolām

Pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās liela daļa kriptovalūtas (it sevišķi Bitcoin) vērtība “uzlidoja debesīs”, sasniedzot vēsturiski jaunus rekordus. Pēc šādām ziņām par kriptovalūta sāka interesēties pat tie, kas pirms tam bija skeptiski noskaņoti pret šo ieguldījuma veidu. Līdz ar to rodas loģisks jautājums, kādi nodokļi ir jāmaksā no darījumiem ar kriptovalūtu?

Šī gada 26. septembrī Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk - EST) pasludināja spriedumu lietā Nr. C-432/23 F SCS un Ordre des avocats du barreau de Luxembourg pret Administration des contributions directes (“Spriedums”), kas skar nozīmīgus jautājumus par advokāta profesionālā noslēpuma aizsardzību Eiropas Savienības tiesību kontekstā.

Ņemot vērā mūsu biroja specializāciju nodokļu tiesībās, pie manis pēdējo nedēļu laikā ir vērsušies daudzi klienti, jo no VID ir saņēmuši šāda satura vēstules: “Sveicināti! Aicinām Jūs izvērtēt, vai esat pilnā apmērā deklarējis(-usi) visus ienākumus par 2022. un 2023. gadu.

Juridiskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura ietvaros no parādnieka mantas tiek segti kreditoru prasījumi, lai veicinātu parādnieka saistību izpildi.

Pašlaik Civilprocesa likums nosaka, ka veicot ieturējumu no parādnieka darba samaksas, parādniekam ir jāsaglabā minimālā mēneša darba alga.

Latvijas slavenākās rokgrupas “Līvi” dibinātājs, mūziķis un komponists Juris Pavītols šo sestdien, 24. augustā izplatījis gan paziņojumu presei, gan arī soctīklā “Facebook” informējis sabiedrību, ka ar Latvijas Patentu Reģistra Valdes 2024. gada 20. augusta lēmumu Nr. M 79 870 nosaukums “Līvi” ir reģistrēts kā preču zīme. Protams, šis lēmums raisa dažādas emocionālas un juridiskas diskusijas un liek uzdot jautājumu, vai, ja uz skatuves kopā uzkāps Buķelis, Virga, Mucenieks un Kleins, vai tiešām viņi nedrīkstēs lietot nosaukumu “Līvi” bez Jura Pavītola piekrišanas? Kaut arī minētais Patentu valdes lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams, tomēr triju mēnešu laikā pēc preču zīmes oficiālās publikācijas ieinteresētās personas var iesniegt Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomei iebilduma iesniegumu pret preču zīmes reģistrāciju. Iebilduma iesniegumu var iesniegt jebkura persona, ja reģistrētā preču zīme neatbilst šā Preču zīmju likumam, vai ja preču zīmes reģistrācija atzīstama par spēkā neesošu. Piemēram, iebildumus var iesniegt, ja šai preču zīmei nepiemīt atšķirtspēja (nosaukumu “Līvi” vēsturiski ir lietojuši dažādi izpildītāji, kuri tieši vai netieši ir Līvu dziesmu vai tekstu autori vai izpildītāji). Tāpat iebildumus var iesniegt, ja preču zīme maldina vai varētu maldināt patērētājus, vai ietver apzīmējumu ar augstu simbolisku vērtību. Turklāt preču zīmes reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu arī tad, ja reģistrācijas pieteikums iesniegts ar negodprātīgu nolūku. Ja preču zīmes “Līvi” reģistrācijas nolūks ir bijis aizliegt Buķelim, Virgam, Muceniekam vai Kleinam uzstāties zem nosaukuma “Līvi”, tad pastāv iespēja, ka šādu reģistrāciju Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome varētu uztvert kā negodprātīgu.  Lai cienījamajiem māksliniekiem veicas juridiskajos strīdos, bet man, kā Līvu talanta cienītājam, gribētos, ka vārds “Līvi” nevis tiek norakts preču zīmju datu bāzē, bet gan lai uzvar Līvu lozungs “Līvi ir dzīvi”.

Ja ieskatāmies populārajā aplikācijā un mājaslapā www.andelemandele.lv, dažādās facebook sludinājumu lapās, kā arī portālā www.ss.com, redzam, ka fiziskas personas lielos apmēros tirgo savas mantas. Līdz ar to var rasties pamatots jautājums, vai šāda mantu tirdzniecība apliekas ar nodokļiem, un ja jā, tad ar kādiem?

Atbilstoši normatīvo aktu grozījumiem Akciju sabiedrībām (turpmāk – AS) līdz 2024. gada 30. septembrim jāatklāj informācija par akcionāriem. Par minētās prasības neizpildi akciju sabiedrībai var tikt piemērota vienkāršotā likvidācija - līdzīgi kā patiesā labuma guvēju neatklāšanas gadījumā.

Ja Jums ir parādnieks vai persona, pret kuru Jūs vēlaties iesniegt tiesā prasību vai nosūtīt pirmstiesas brīdinājumu, var rasties jautājums, kā noskaidrot personas deklarēto dzīvesvietu.

2024. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas faktiski minētajā likumā paredzētos izņēmumus attiecībā uz laulātajiem attiecina arī uz personām, par kurām Fizisko personu reģistrā iekļautas ziņas par partnerību.

Kā vienu juridiskās kara mākslas piemēru var minēt, tā saucamo juridisko huligānismu, ko mēdz realizēt gadījumos, ja vienai no pusēm ir pieejami ievērojami lielāki finansiālie un juridiskie resursi.

Praksē nereti ir nācies saskarties ar situācijām, kad parādu piedzinējs, nespējot atrast un sazināties ar parādnieku, cenšas sazināties ar parādnieka ģimenes locekļiem vai darba devēju, tādā veidā mēģinot nodot ziņu parādniekam par nepieciešamību segt parādsaistības. Pēc Vispārīgās datu aizsardzības regulas spēkā stāšanās (GDPR) šāda prakse gan ir mazinājusies, bet ne izzudusi.

Kādu laiku atpakaļ man, pārstāvot klienta uzņēmumu, bija interesants strīds pret VID, ar ko vēlētos padalīties.

Vairāki klienti ir uzdevuši jautājumus par tēmu, kas notiks ar fizisko un juridisko personu transportlīdzekļiem kara gadījumā? Atbilde ir vienkārša.

Kādu laiku atpakaļ mūsu birojs tiesā (visās trīs instancēs) pārstāvēja vairākus viena uzņēmuma bijušos darbiniekus. Tiesas ceļā izdevās panākt nelikumīgo uzteikumu atzīšanu par spēkā neesošu, neizmaksātās darba samaksas, kompensācijas par darba piespiedu kavējumu, kā arī tiesāšanās izdevumu piedziņu.

Jau nesen rakstījām par gadījumu, kad nepamatotu VID lēmumu atceļ jau VID ģenerāldirektors, tādā veidā neļaujot lietai nonākt tiesā, kā rezultātā tiek ietaupīti gan nodokļu maksātāju, gan valsts budžeta līdzekļi.

Plašsaziņas līdzekļos aktualizējusies diskusija saistībā ar mūziķa Gustavo jauno dziesmu "Nepārmet man 3000" . Mēs ar Patrishas un Normunda Rutuļa piedalīšanos. Par to skarbi izteicies gan dziedātājs Ainārs Mielavs, gan Raimonda Paula mazmeita Annamarija Paula, jo, cik noprotams no publiski pieejamiem avotiem, tad Maestro piekrišana šādas dziesmas radīšanai nav ne prasīta, ne saņemta.

Datu valsts inspekcija (turpmāk – Inspekcija) ir publicējusi 2023. gada pārskatu (turpmāk – Pārskats), kurš pieejams Inspekcijas mājaslapā.