Advokāta biroja jaunumi

2025. gada vasarā tika pieņemti un daļēji stājās spēkā ilgi gaidīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi".

Šo piektdien, 25. oktobrī, visā Eiropā tiek atzīmēta Eiropas Advokātu diena. Zīmīgi, ka 2025. gada tēma ir “Eiropas Padomes Konvencija par jurista profesijas aizsardzību” – instruments, kas ir būtisks ne tikai juristiem, bet ikvienam sabiedrības loceklim.

✔️ Nesenā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumā , kas stājies spēkā un nav pārsūdzams, ir nostiprināta būtiska tiesību norma attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Tiesa atzina par nelikumīgu VID piemēroto sodu uzņēmuma valdes loceklei par informācijas nesniegšanu, jo pieprasītie grāmatvedības dokumenti reāli neeksistēja, nevis tika slēpti. Šis spriedums skaidri nodala atbildību par informācijas sniegšanu no atbildības par grāmatvedības kārtošanu. ✔️ Lieta sākās, kad VID uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu pret kāda uzņēmuma valdes locekli. VID bija pieprasījis sniegt detalizētu informāciju un to apliecinošus dokumentus (līgumus, grāmatvedības reģistrus, maksājumu dokumentus u.c.) par uzņēmuma veiktajiem darījumiem ar pašu valdes locekli trīs gadu periodā (2019., 2020. un 2021. gadā). Tā kā valdes loceklis neiesniedza visus pieprasītos dokumentus noteiktajā termiņā, VID amatpersona piemēroja naudas sodu 255 eiro apmērā. Šo lēmumu vēlāk negrozītu atstāja arī VID ģenerāldirektore. ✔️ Valdes loceklis vērsās tiesā, apstrīdot sodu. Viņa galvenais arguments bija fakts, ka viņa ir iesniegusi visus viņas rīcībā esošos dokumentus (paskaidrojumu, aizdevuma līgumu, gada pārskatus). Attiecībā uz pārējiem pieprasītajiem dokumentiem, konkrēti – grāmatvedības reģistriem – persona paskaidroja, ka tādi dokumenti vienkārši nav tikuši sagatavoti, jo uzņēmumam nav bijis nepieciešamās grāmatvedības programmas. Savukārt, VID, savā apelācijas sūdzībā uzstāja, ka šādiem dokumentiem "neapšaubāmi bija jābūt" uzņēmuma rīcībā un to neiesniegšana ir kvalificējama kā "informācijas nepienācīga sniegšana" saskaņā ar Administratīvo sodu likuma 3. panta otro daļu. ✔️ Gan pirmās instances tiesa (Rīgas rajona tiesa), gan apelācijas instance (Rīgas apgabaltiesa) nostājās personas pusē un VID piemēroto sodu atcēla. Tiesas savos spriedumos norādīja uz izšķirošu juridisku niansi: Sods piemērots par nepareizu pantu. Persona tika sodīta par informācijas nesniegšanu vai nepienācīgu sniegšanu. Taču tiesa konstatēja, ka persona ir sniegusi informāciju – visus dokumentus, kas viņas rīcībā bija , un papildus paskaidrojusi, kāpēc pārējie dokumenti neeksistē. VID pieņēmums nav pierādījums. Tiesa norādīja, ka VID viedoklis, ka dokumentiem "neapšaubāmi ir jābūt", ir tikai amatpersonas pieņēmums. Lietā nebija pierādījumu, ka persona būtu apzināti slēpusi dokumentus. Jānodala divi dažādi pārkāpumi. Tiesa skaidri atzina, ka iespējamā uzņēmuma grāmatvedības kārtošanas pienākuma nepildīšana (Grāmatvedības likuma pārkāpums) nevar tikt atzīta par informācijas sniegšanas pienākuma nepildīšanu. Tas, ka uzņēmums, iespējams, nav kārtojis grāmatvedību likumā noteiktajā kārtībā, būtu pamats citam administratīvā pārkāpuma procesam, nevis sodam par informācijas nesniegšanu. Rīgas apgabaltiesa noraidīja VID apelācijas sūdzību un atstāja negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru lieta tika izbeigta. ✔️ Ko tas nozīmē uzņēmējiem? Šis spriedums ir ļoti būtisks ikvienam uzņēmējam, kurš saņem informācijas pieprasījumus no VID. Tas nostiprina principu, ka VID nevar jūs sodīt par tādu dokumentu neiesniegšanu, kuri objektīvi neeksistē. Svarīgākie secinājumi: Atklāta komunikācija: Ja VID pieprasa dokumentus, kuri nav jūsu rīcībā vai nav tikuši sagatavoti, ir svarīgi sniegt rakstisku, pamatotu paskaidrojumu par to neesamības iemesliem, vienlaikus iesniedzot visus pārējos pieejamos dokumentus. Atbildības nodalīšana: Šis spriedums neattaisno grāmatvedības nekārtošanu. Tiesa skaidri norādīja, ka par to var iestāties cita veida atbildība. Tomēr tas neļauj VID piemērot sodu par informācijas nesniegšanu tikai tāpēc, ka dienests uzskata, ka dokumentiem vajadzēja būt. Pieņēmumi nav pierādījumi: VID ir jāpierāda, ka persona apzināti slēpj dokumentus vai sniedz nepatiesu informāciju, nevis tikai jāizsaka pieņēmums, ka dokumentiem "ir jābūt". Šī lieta demonstrē, cik svarīgi ir pārzināt savas tiesības un administratīvā procesa nianses, komunicējot ar valsts iestādēm.

Saeimas Ārlietu komisijas 2025. gada 22. oktobra ierosinājums iekļaut parlamenta sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" (turpmāk – Stambulas konvencija) iezīmē nozīmīgu pavērsienu Latvijas starptauti

Vēstule no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) daudziem uzņēmējiem un privātpersonām mēdz radīt tūlītēju satraukumu.

Jūsu uzņēmuma nosaukums, logo un sauklis ir daudz vairāk nekā tikai vārdi un attēli. Tas ir jūsu zīmols – reputācija, atpazīstamība un vērtība, ko esat cītīgi būvējuši.

Būt uzņēmuma valdē nozīmē uzņemties lielu atbildību. Lai gan šis amats paver plašas iespējas, tas vienlaikus ir saistīts ar riskiem, kas var skart ne tikai uzņēmuma...

Administratīvā rajona tiesa ir noraidījusi zemes īpašnieka pieteikumu atcelt būvatļauju Rail Baltica trases posmam, apstiprinot valsts rīcības tiesiskumu nacionālas nozīmes projektu īstenošanā un skaidrojot tiesas kompetences robežas tehnisku projektēšanas risinājumu izvērtēšanā.

Kādā nesenā Administratīvās rajona tiesas sēdē, tiesnesis pirms debatēm norādīja, ka “Administratīvajā procesā debašu stadija ir atšķirīga, un debašu stadijai pēc būtības nav nekādas ietekmes uz rezultātu”.

Digitālā vide ir kļuvusi par jaunu arēnu gan komercijai, gan noziedzībai. Kriptovalūtām arvien vairāk integrējoties finanšu sistēmā, tiesībaizsardzības iestādes meklē arvien modernākus rīkus, lai izsekotu nelikumīgām darbībām.

Sabiedrībā plašu rezonansi un emocionālas diskusijas neizbēgami izraisa gadījumi, kad tiek nošauti mājas (istabas) dzīvnieki, īpaši suņi.

Mūsdienu digitālajā laikmetā, kad šķietami jebkura informācija ir tikai dažu klikšķu attālumā, daudzi saskaras ar kārdinājumu meklēt ātras atbildes uz sarežģītiem juridiskiem jautājumiem, izmantojot mākslīgā intelekta (MI) rīkus, piemēram, ChatGPT.

Nesenā Administratīvās apgabaltiesas un Senāta rīcība lietā, kas saistīta ar tiesneša papildu darbu ārzemēs, ir radījusi nozīmīgu precedentu un pamatu plašākai diskusijai par samērīguma principa piemērošanu, valsts amatpersonu ierobežojumu tvērumu un tiesu varas finansiālo neatkarību.

Latvijas Republikas Senāts 2025. gada 28. februāra spriedumā lietā Nr. SKA-1/2025, balstoties uz iepriekš saņemtu Eiropas Savienības Tiesas (EST) nolēmumu, ir sniedzis izšķirošu interpretāciju par to, kas uzskatāms par "ārpakalpojuma grāmatvedi"

Būtiskā spriedumā, kas ietekmē uzņēmumu valdes locekļu atbildības robežas, Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2025. gada 17. jūnijā lietā Nr. SKA-82/2025 ir nospriedis

Līdz ar jaunā Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likuma spēkā stāšanos 2025. gada 1. oktobrī

Civiltiesiskajās attiecībās laika ritējumam ir būtiska nozīme. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir noilgums

Mūsdienu digitālajā darba vidē robeža starp profesionālo un privāto dzīvi kļūst arvien neskaidrāka.

Tiesiskā valstī indivīda brīvība ir pamatvērtība, un valsts vai pašvaldības iestādēm ir pienākums rīkoties tikai un vienīgi likuma ietvaros.

Tieslietu ministrija ir nodevusi publiskajai apspriešanai apjomīgu likumprojektu, kas paredz veikt būtiskas izmaiņas Administratīvā procesa likumā (APL).

Digitālajā laikmetā, kad krāpniecības riski pieaug, valsts ievieš jaunus un efektīvus mehānismus patērētāju aizsardzībai.

Nesen publiskotais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) ombuda Edmunda Apsalona atzinums

Iedzīvotājiem, kuriem izveidojusies iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārmaksa par pagājušo gadu un kuri nav obligātie gada ienākumu deklarācijas iesniedzēji, vēl līdz šī gada 30. septembrim ir iespēja vienkāršotā kārtībā pieteikties tās saņemšanai.

Sapņu mājokļa atrašana ir aizraujošs brīdis, taču pirms atslēgu saņemšanas ir jāveic vairāki juridiski soļi.

Viesmīlības nozarē un sabiedrībā kopumā jau gadiem ilgi pastāv viena no noturīgākajām juridiskajām dilemmām – vai no dzeramnaudas, ko viesmīlis saņem par labu apkalpošanu, ir jāmaksā nodokļi?

Eiropas Savienībā tiek virzīts pretrunīgi vērtēts regulas priekšlikums (COM(2022) 209), kura mērķis ir cīņa pret bērnu seksuālas izmantošanas materiālu (CSAM) tiešsaistē.

Administratīvā apgabaltiesa 2025. gada 14. augustā ir pasludinājusi spriedumu lietā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķinu ienākumiem no virtuālās valūtas atsavināšanas.

No 2026. gada 1. janvāra Latvijā, tāpat kā visā Eiropas Savienībā, stāsies spēkā jauni noteikumi, kas paredz starptautisku automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem.

Eiropas Savienībā tiek aktīvi virzīta ideja par digitālā eiro ieviešanu – Eiropas Centrālās bankas (ECB) emitētu digitālu valūtu, kas būtu pieejama visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Sākot ar šī gada 1. septembri, Latvijas politiskajā un uzņēmējdarbības vidē tiek ieviests jauns spēles laukums – darbu sāk brīvprātīgs Interešu pārstāvju saraksts.

Šajā rakstā aplūkosim kritiskākos grozījumu punktus, izvērtējot tos no abām perspektīvām.

Nesenā pagātnē mediju telpu pāršalca portāla TVNET publikācija "Cik maksā jūsu smaids?

Mūsu birojā mēs augstu vērtējam jūsu laiku, ērtības un individuālās vajadzības.

Mūsdienu dinamiskajā vidē, kur informācijas aprite ir ātra un nemitīga, spēja būt sasniedzamam oficiālai saziņai ir ne tikai labas prakses jautājums, bet arī juridiski nostiprināts pienākums ar nopietnām sekām tā neievērošanas gadījumā.

Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīms Latvijā tika ieviests, lai atvieglotu nodokļu administrēšanu un veicinātu mazo uzņēmumu darbību, piedāvājot vienkāršotu nodokļu maksāšanas kārtību.

Obligātā iepirkuma komponente (OIK) tika ieviesta Latvijas tiesību sistēmā ar mērķi veicināt elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) un augstas efektivitātes koģenerācijas stacijās.

Informatīvā telpa kļūst arvien piesātinātāka un sarežģītāka. Līdz ar informācijas plūsmas ātrumu pieaug arī riski, kas saistīti ar mērķtiecīgu nepatiesu ziņu izplatīšanu.

No 2025. gada 1. novembra stājas spēkā būtiski grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi", kas tieši ietekmēs ikvienu fizisku personu, kura plāno uzsākt būvniecību.

Kopš 2023. gada 1. janvāra visiem Latvijas uzņēmumiem ir obligāta Oficiālā elektroniskā adrese (e-adrese), nodrošinot modernu un drošu saziņu ar valsts un pašvaldību iestādēm. Tomēr, neraugoties uz šo digitālo progresu, Komerclikums joprojām stingri pieturas pie prasības par fiziskas juridiskās adreses esamību.

I. Ievads: Dabas stihija un tās ietekme uz Jūsu biznesa saistībām. 2025. gada 5. augustā Latvijas valdība izsludināja ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā valsts teritorijā līdz 4. novembrim.

No šodienas Latvijā stājas spēkā grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas būtiski saīsinās alkohola tirdzniecības laiku veikalos.

Populārā mākslīgā intelekta (MI) tērzēšanas robota ChatGPT un citu līdzīgu rīku straujā izplatība ir radījusi jaunas iespējas, bet vienlaikus arī jaunus juridiskus un konfidencialitātes riskus.

Kriptovalūtas no tehnoloģiju entuziastu hobija ir kļuvušas par nopietnu investīciju aktīvu, kas piesaista gan privātpersonu, gan uzņēmumu interesi. Tomēr līdz ar potenciālo peļņu nāk arī pienākumi pret valsti.

Mūsdienu pasaulē praktiski katra mūsu darbība atstāj digitālu pēdu nospiedumu. Saziņa, komercija, sociālā dzīve – tas viss tiek glabāts mūsu datoros, viedtālruņos un mākoņkrātuvēs.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paziņojums par ieceri izmantot modernu Izraēlas uzņēmuma "Cellebrite" izstrādātu programmatūru nodokļu nemaksātāju identificēšanai ir radījis plašu rezonansi sabiedrībā.

Daudziem Latvijas iedzīvotājiem "Superbingo" vai "Latloto" biļešu iegāde ir iknedēļas rituāls – neliels cerību stariņš un nevainīga izklaide.

Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs pārstāv savus klientus nekustamā īpašuma jautājumos un sniedz šādus pakalpojumus ...

Jebkura uzņēmuma izaugsme ir cieši saistīta ar tā partneru tīklu. Izvēloties stratēģiski svarīgu piegādātāju, izplatītāju vai ārpakalpojumu sniedzēju, jūs veidojat attiecības, no kurām var būt atkarīga jūsu ražošanas nepārtrauktība, pakalpojumu kvalitāte un reputācija klientu acīs.

Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku un veicinātu caurspīdīgāku finanšu sistēmu, Latvijā tiek ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā attiecībā uz skaidras naudas darījumiem. Jaunā kārtība paredz, ka bankas un citas finanšu iestādes sniegs Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par klientu veiktajiem lielāka apjoma skai