Arī bankas mēdz zaudēt tiesā!
Lauris Klagišs • 2026. gada 27. jūlijs
✔️ Rokoties tiesu prakses datubāzē, nejauši atradu pavedienu, kas aizveda pie lietas materiāliem, starp kuriem bija arī Rīgas pilsētas tiesas spriedums civillietā Nr. C-09607-24/105. Šis ir patiesi interesants spriedums, ar ko gribēju padalīties, jo šajā lietā bija iesaistīta banka, kura zaudēja šajā tiesvedībā.
✔️ Situācija sākotnēji izklausās pēc ierastas rutīnas, taču ātri pārvēršas absurdā. Maksātnespējīgā "PNB Banka" vērsās Rīgas pilsētas tiesā, lai no kāda klienta piedzītu parādu. Prasītā summa nebija liela – 73,54 eiro pamatparāds, 41,12 eiro likumiskie procenti un 34,40 eiro par advokāta palīdzību. Stāsta sāls slēpjas datumos. Šis parāds izrietēja no līguma par Maestro norēķinu kartes izsniegšanu, kas tika noslēgts tālajā 2001. gada 17. jūlijā. Vēl trakāk – tiesa konstatēja, ka pēdējais reālais darījums atbildētāja kontā bija veikts 2001. gada decembrī, un kopš tā laika klients kontu vispār nebija lietojis.
✔️ Tas netraucēja bankai pēkšņi pamosties un par periodu no 2018. līdz 2019. gadam aprēķināt klientam komisijas maksu vairāk nekā 32 eiro apmērā par "neaktīva konta apkalpošanu". Sākot ar 2021. gada vasaru, lietai tika piesaistīts parādu piedzinējs, kas klientam gadu garumā sūtīja atgādinājumus par parādsaistībām.
✔️ Bankas klients neapmulsa, prasību neatzina un tiesā pamatoti atsaucās uz noilgumu, norādot, ka ar banku viņam nav bijusi saziņa jau 23 gadus. Tiesa viņam pilnībā piekrita un bankas prasību noraidīja. Spriedumā pamatoti secināts, ka starp pusēm pastāvošās attiecības atbilst komercdarījumam, un no tā izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā. Tā kā Komerclikuma "D" daļa stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī, šim konkrētajam prasījumam noilguma termiņš iztecēja jau 2013. gada 1. janvārī.
✔️ Tiesa vēlreiz atgādināja judikatūrā nostiprinātu atziņu – komersantam kā profesionālam tiesisko attiecību dalībniekam ir zināšanas un iespējas savas lietas kārtot savlaicīgi. Atgādinājuma vēstuļu sūtīšana 2021. gadā nevarēja izglābt situāciju un atdzīvināt parādu, jo noilgums jau sen bija iestājies un lietā nebija pierādījumu, ka klientam par parādu būtu atgādināts līdz 2013. gada sākumam. Šis ir lielisks piemērs tam, ka savas tiesības ir jāpārzina un tās var sekmīgi aizstāvēt pret jebkuru, pat pret kredītiestādi.
Juridiskajā praksē ikdiena bieži paiet, cīnoties par klientu tiesībām pret valsts iestāžu formālu pieeju vai kļūdām.
Plānojot ārvalstu braucienus, ceļojumu apdrošināšana ir kļuvusi par neatņemamu drošības garantu.
Darba tiesībās nereti saduras darba devēja vēlme rīkoties saimnieciski un valsts iestāžu centieni burtiski un formāli tulkot tiesību normas.
Latvijas Republikas Senāts savā 2026. gada 17. marta spriedumā (lieta Nr. SPC-6/2026) ir sniedzis būtiskas atziņas par juridiskās personas maksātnespējas procesa piemērošanu situācijās, kad starp kreditoru un debitoru pastāv aktīvs civiltiesisks strīds par pašu parādu.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) bieži vien ir pēdējā instance taisnīguma atjaunošanai, kad nacionālā līmenī visi tiesību aizsardzības mehānismi ir izsmelti.
Uzņēmumu reģistrs (UR) ir viens no nozīmīgākajiem valsts pārvaldes stūrakmeņiem komercdarbības jomā.
✔️ Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs turpina analizēt situācijas, kurās valsts iestādes ar formālu un nepamatotu rīcību iejaucas komercdarbībā. Ielūkojoties jaunākajā tiesu praksē, īpaši izceļams Administratīvās rajona tiesas 2026. gada 27. jūnija spriedums, kas kārtējo reizi apliecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) patvaļu un likuma normu brīvu interpretāciju. ✔️ Situācija bija klasiska – uzņēmums (SIA) vēlējās reģistrēt komercreģistrā jaunu valdes locekli. Uzņēmumu reģistrs (UR) reģistrāciju atteica, jo saņēma no VID negatīvu atzinumu par šīs personas radītiem "nodokļu riskiem". VID savu lēmumu pamatoja ar to, ka pieteiktais valdes loceklis iepriekš bijis saistīts ar sešiem citiem tiesību subjektiem, kuriem kavēta atskaišu iesniegšana vai bijuši nodokļu parādi. Iestādes ieskatā šāda sistemātiska rīcība nozīmēja prognozējamus draudus arī jaunajam uzņēmumam. Tomēr tiesa šo VID atzinumu burtiski sagrāva, atklājot šokējošu nekompetenci faktu un likumu piemērošanā. ✔️ VID kā argumentu personas bīstamībai izmantoja kādā uzņēmumā esošu 72,69 eiro parādu, klaji ignorējot likumu, kas par neizpildītām saistībām ļauj uzskatīt tikai parādus virs 150 eiro. Tāpat VID atsaucās uz neiesniegtu uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, lai gan likums ļauj atsaukties tikai uz publiski pieejamas informācijas (piemēram, gada pārskatu) neiesniegšanu. ✔️ VID atzinumā atļāvās lietot vārdu "iespējams", norādot, ka persona iespējams nespēs pārstāvēt sabiedrību. Tiesa pamatoti aizrādīja, ka valsts iestādei atzinumā ir jāsniedz skaidras atbildes, nevis abstrakti pieņēmumi un varbūtības. ✔️ VID pilnībā ignorēja faktu, ka pats uzņēmums, kurā persona gribēja kļūt par valdes locekli, bija ar nevainojamu reputāciju – iesniegtiem pārskatiem, bez parādiem un ar vēl vienu jau esošu valdes locekli. VID nesniedza nekādu pamatojumu, kā tieši šīs konkrētās personas pievienošanās komandai pēkšņi radītu draudus valsts budžetam un novestu pie fiktīvas komercdarbības. Rezultātā tiesa atzina VID atzinumu par prettiesisku un uzdeva UR veikt pieteikto izmaiņu reģistrāciju, kā arī lika no VID budžeta atlīdzināt samaksāto valsts nodevu. ✔️ Šis spriedums ir lielisks ieroču arsenāls uzņēmējiem cīņā pret birokrātisku absurdu. Ja UR atsaka reģistrāciju, pamatojoties uz VID atzinumu, atcerieties, ka UR nav tiesību šo atzinumu apšaubīt, taču tiesai šādas tiesības ir. VID atzinums ir starplēmums ar būtisku ietekmi, kas ir pakļauts tiesas kontrolei un bieži vien ir apgāžams. VID nedrīkst Jūs sodīt vai bloķēt Jūsu iecelšanu valdē par mikroskopiskiem parādiem, kas nesasniedz 150 eiro slieksni. Tāpat iestāde nevar interpretēt nepubliskojamu dokumentu kavējumus kā pamatu "nodokļu riska" statusam saskaņā ar šo konkrēto procedūru. VID nedrīkst mehāniski pārnest Jūsu vai Jūsu biznesa partneru vēsturi uz jauno (vai esošo) uzņēmumu. Ja uzņēmumā jau ir citi valdes locekļi vai tā līdzšinējā vēsture ir tīra, tas ir spēcīgs arguments pret vispārinātiem "riska" zīmogiem.
✔️ Mūsu advokātu birojs nesen guva nozīmīgu uzvaru apgabaltiesā, sekmīgi aizstāvot klienta (pircēja) intereses strīdā par rokasnaudas atgūšanu. Šī lieta ir spilgts piemērs tam, ka sarežģītos civiltiesiskos strīdos izšķirošā loma ir nevis tikai sausam likuma burtam, bet gan rūpīgam un skrupulozam darbam ar faktiem un pierādījumiem. ✔️ Mūsu klients noslēdza rokasnaudas līgumu par nekustamā īpašuma iegādi, iemaksājot pārdevējam ievērojamu naudas summu kā pirkuma nodrošinājumu. Puses vienojās par konkrētu termiņu pirkuma līguma noslēgšanai un apņēmās darīt visu iespējamo darījuma sekmīgai pabeigšanai. Tomēr, tuvojoties noteiktajam datumam, pārdevējs uzsāka novilcinošu saraksti – pirkuma līguma projekts tika rediģēts vairāk nekā desmit reizes. Neskatoties uz to, ka mūsu klients konsekventi piekrita visiem pārdevēja piedāvātajiem labojumiem un rakstveidā apliecināja gatavību doties pie notāra, pārdevējs nepārtraukti izvirzīja jaunus ieganstus un plānoto notāra vizīti pēdējā brīdī atcēla. Rezultātā līgumā noteiktais termiņš iestājās un pirkuma līgums netika noslēgts. Sākotnēji pārdevējs atteicās rokasnaudu atgriezt, mēģinot vainot pašu pircēju, un drīz pēc termiņa beigām īpašums nonāca pie citas personas. ✔️ Kāpēc mēs uzvarējām? Faktu un pierādījumu spēks Atbilstoši Civillikuma 1730. panta otrajai daļai – ja līgums netiek izpildīts rokasnaudas saņēmēja vainas dēļ, viņam tā jāatdod divkāršā apmērā. Šajā lietā galvenais juridiskais izaicinājums bija tiesai nepārprotami pierādīt pārdevēja ļaunticību un vēlmi izvairīties no darījuma noslēgšanas, tādējādi atspēkojot viņa apgalvojumus. Mūsu tiesas stratēģija balstījās uz smalku faktu hronoloģijas izpēti. Lai pamatotu klienta prasījumu, mēs tiesā cēlām galdā un pierādījām vairākus kritiskus apstākļus. ✔️ Mēs tiesai strukturēti izklāstījām visu pušu komunikāciju, kas nepārprotami apliecināja pircēja labticību un pārdevēja mākslīgi radītos šķēršļus. Fakti pierādīja, ka visus redakcionālos labojumus līgumam izvirzīja tikai pārdevējs, apzināti vilcinot procesu. Svarīgākais pavērsiens lietā bija mūsu atrastais pierādījums tam, ka tikai dažas dienas pēc rokasnaudas līguma termiņa beigām pārdevējs publiskā sludinājumu portālā piedāvāja šo pašu īpašumu par ievērojami augstāku cenu. Tāpat mēs norādījām uz faktu, ka pārdevējs īsi pēc strīdus termiņa beigām īpašumu steidzami pārrakstīja uz laulātās vārda, lai pēc tam to tālāk pārdotu trešajai personai, tādējādi mēģinot apiet savas saistības. ✔️ Šo faktu kopums kļuva par izšķirošo argumentu, kas sagrāva pārdevēja aizstāvības versiju. Apgabaltiesa atzina mūsu norādīto – pārdevējs apzināti un nekonsekventi izvairījies no līguma parakstīšanas ar mērķi īpašumu pārdot izdevīgāk, tāpēc atbildība par darījuma izgāšanos un pienākums atgriezt rokasnaudu divkāršā apmērā pilnībā gulstas uz viņa pleciem. ✔️ Juridiska uzvara nerodas tukšā vietā. Tā ir precīza faktu fiksēšana, e-pastu saglabāšana un prasmīga pierādījumu ķēdes izveide. Ja esat iemaksājuši rokasnaudu un otra puse sāk izvairīties no saistībām vai nemitīgi maina "spēles noteikumus", ir kritiski svarīgi savlaicīgi piesaistīt kvalificētu juridisko palīdzību. Pareizi nostiprināti pierādījumi ir jūsu drošākais vairogs tiesā.
✔️ Personas datu aizsardzība mūsdienās nav tikai teorētisks jēdziens – tā ir reāla nepieciešamība. Tomēr nereti iedzīvotāji un uzņēmēji, saskaroties ar rupjiem datu apstrādes pārkāpumiem, vēršas Datu valsts inspekcijā (DVI) ar cerību uz taisnīgu rīcību, bet pretim saņem formālu atteikumu. Ko darīt situācijā, kad uzraugošā iestāde atsakās iedziļināties Jūsu sūdzībā un nepamatoti izbeidz lietu? Administratīvās rajona tiesas prakse skaidri parāda – Jums nav jāsamierinās ar paviršu iestādes darbu. ✔️ Saskaņā ar Administratīvās rajona tiesas spriedumu (lieta Nr. A420199624), tiesa lēma par labu pieteicējam, kura sūdzību DVI bija noraidījusi, neveicot atbilstošu izmeklēšanu. Lietas pamatā bija situācija, kurā persona sistemātiski saņēma nevēlamas SMS īsziņas ar aicinājumiem apmeklēt specifisku tīmekļvietni. Īsziņu sūtītāja laukā bija norādīts nevis parasts telefona numurs, bet gan tīmekļvietnes nosaukums. ✔️ Kā rīkojās DVI? Saņemot sūdzību, inspekcija apmierinājās ar īsziņu sūtītāja paskaidrojumu, ka saziņa notikusi "personiskos nolūkos", jo puses it kā esot pazīstamas. Pamatojoties uz to, DVI piemēroja Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) mājsaimniecības izņēmumu un pārbaudi izbeidza, paziņojot, ka regulas prasības šajā gadījumā nav attiecināmas. ✔️ Tiesa spriedumā norādīja uz būtiskām nepilnībām DVI darbā, kas kalpo kā spēcīgs precedents ikvienam, kura sūdzība tikusi noraidīta bez pienācīgas apstākļu noskaidrošanas. Tiesa norādīja, ka iestādei ir pienākums lietu izmeklēt ar "pienācīgu rūpību". DVI pilnībā ignorēja faktu, ka sūtītājs izmantoja specializētus rīkus, lai nomainītu SMS sūtītāja nosaukumu. Kā pamatoti norādīja tiesa, šāda rīcība prasa papildu rīkus un starpniekus, kas pārsniedz vidusmēra lietotāja iespējas, tādējādi izslēdzot vienkāršu, privātu saziņu. Tāpat, tiesa norādīja, ka iestāde nedrīkst ignorēt juridisko personu iesaisti. Lietā bija saskatāma iespējama uzņēmumu iesaiste datu apstrādē (kā domēnu un rīku turētājiem), taču DVI izvēlējās šo aspektu nevērtēt un paļāvās tikai uz fiziskās personas vārdiem. Tiesa uzsvēra, ka fakts, ka personas agrāk ir piederējušas vienai organizācijai, pats par sevi nepadara masveida īsziņu sūtīšanu par "mājsaimniecības pasākumu". ✔️ Jūsu tiesības: Kā rīkoties DVI atteikuma gadījumā? Nepieņemiet pirmo atbildi kā galēju: Ja DVI atbildē redzat, ka iestāde nav vērtējusi visus Jūsu sniegtos pierādījumus (piemēram, tehniskos datus, sistēmiskumu), Jums ir tiesības šo lēmumu apstrīdēt. Pieprasiet kvalitatīvu izvērtējumu: Jums ir tiesības no uzraudzības iestādes prasīt, lai tā sūdzību izskata saprātīgā termiņā, atbilstošā apjomā un ar pienācīgu rūpību. Ja apstrīdēšanas process inspekcijā nedod rezultātu un iestāde turpina aizstāvēt savu "atrakstīšanās" pozīciju, administratīvā tiesa var uzlikt par pienākumu iestādei lietu izmeklēt atkārtoti un pēc būtības. ✔️ Datu aizsardzības tiesības nav tikai VDAR pantu pārzināšana; tā ir spēja izprast tehniskās nianses (kā e-pastu un SMS mārketinga sistēmas), kā arī dziļa izpratne par administratīvo procesu. Iestādes bieži izmanto sarežģītu juridisko terminoloģiju un atsaucas uz izņēmumiem, lai mazinātu savu darba slodzi. Kvalitatīvi sagatavots juridiskais pamatojums un precīzi uzdoti jautājumi jau sākotnējā sūdzībā ievērojami samazina risku, ka DVI Jūsu lietu noliks plauktā. Pārzinot iestāžu "virtuvi" un normatīvos aktus, ir iespējams efektīvi aizsargāt Jūsu privātumu vai Jūsu uzņēmuma reputāciju. Atcerieties – iestādes lēmums nav neapstrīdams, un Jūsu tiesības uz datu aizsardzību ir reāli īstenojamas.
✔️ 2026. gada 29. maijā stājās spēkā nozīmīgi grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā. Jaunais regulējums ievieš fundamentālas izmaiņas tajā, kā tiek noteikta kopīpašumā esošās daļas lietošana, kā tiek pārvaldīta vairākām ēkām kopīga infrastruktūra, kā arī būtiski maina tiesvedības kārtību dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu apstrīdēšanā. Mūsu advokātu birojs ir apkopojis galvenos jaunumus, kas turpmāk ietekmēs gan esošos dzīvokļu īpašniekus, gan jauno projektu attīstītājus. ✔️ Līdz šim plaši izmantoto "kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtību" pakāpeniski aizstāj jauns tiesību institūts – atsevišķās lietošanas tiesība. Sākot ar grozījumu spēkā stāšanās dienu, dzīvojamā mājā vairs nav nosakāma cita kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtība. Tā ir dzīvokļa īpašumam par labu nodibināta tiesība lietot noteiktu neatdalītu reālu daļu no kopīpašumā esošās daļas, kuru izlieto tikai konkrētā dzīvokļa īpašnieks nošķirti no citiem. Šo tiesību var nodibināt uz funkcionāli patstāvīgi izmantojamām koplietošanas telpām, jumta vai ārsienu daļu, palīgēkām vai pašu zemesgabalu. Tiesību nodibina, groza un izbeidz ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu vai tiesas spriedumu, un tā uzskatāma par nodibinātu līdz ar nostiprināšanu zemesgrāmatā. Papildus zemesgrāmatai, šīs tiesības tiks reģistrētas arī Kadastra informācijas sistēmā kā kalpojošā nekustamā īpašuma apgrūtinājums. Personai, kas ieguvusi šo tiesību, ir aizliegts veikt būvdarbus attiecīgajā objektā (izņemot atjaunošanu iepriekšējā stāvoklī), bet ir pienākums segt ar to saistītos pārvaldīšanas izdevumus un nastas. ✔️ Lai atvieglotu jauno nekustamo īpašumu projektu attīstīšanu un pārvaldīšanu, likumā ieviests "kopīgās infrastruktūras" jēdziens. Tas attiecas uz inženierbūvēm un labiekārtojuma elementiem, kas atrodas uz viena zemesgabala (kalpojošais īpašums), bet ir paredzēti kopīgai lietošanai ar citas dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, kas atrodas uz cita zemesgabala (valdošais īpašums). Kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesībai piemērojami Civillikuma noteikumi par reālservitūtiem, un to reģistrē Kadastra informācijas sistēmā kā apgrūtinājumu. Izdevumus par kopīgās infrastruktūras pārvaldīšanu samērīgi sedz abu iesaistīto māju (valdošā un kalpojošā īpašuma) dzīvokļu īpašnieki. ✔️ Būtiski atvieglots un sakārtots process, kādā dzīvokļa īpašnieks var apstrīdēt kopības lēmumus. Turpmāk prasība par kopības lēmuma apstrīdēšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu ir ceļama tiesā tieši pret dzīvokļu īpašnieku kopību, nevis pret atsevišķiem īpašniekiem. Šādu prasību var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad īpašnieks uzzināja (vai viņam vajadzēja uzzināt) par lēmumu, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Ja lēmums ir pretējs likumam, tā atzīšanu par spēkā neesošu var prasīt jebkurā laikā. ✔️ Dzīvokļa īpašnieks tagad var prasīt, lai tiek izveidota stāvvieta personām ar invaliditāti, ierosinot atbilstoša kopības lēmuma pieņemšanu (izņemot gadījumus, kad zemesgabals jau ir sadalīts atsevišķās lietošanas tiesībās vai tam ir citi pamatoti šķēršļi). ✔️ Atsevišķos gadījumos atceltas pirmpirkuma un izpirkuma tiesības. Ja dzīvokļa īpašums faktiski ir nedzīvojamo telpu grupa (autostāvvieta vai noliktava), kas pieder vairākām personām kopīgi ar noteiktu dalītas lietošanas kārtību, šāda īpašuma kopīpašniekiem vairs nav pirmpirkuma un izpirkuma tiesību tā domājamo daļu atsavināšanas gadījumā. ✔️ Lai pieņemtu lēmumu par kopīpašumā esošās daļas lietošanas noteikumiem, turpmāk nepieciešams, lai "par" nobalso dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vismaz divas trešdaļas (2/3) no visiem dzīvokļu īpašumiem.