Pašvaldības patvaļa un darba tiesību pārkāpumi: Mācības no Zemgales apgabaltiesas sprieduma darba strīdā
✔️ Darba tiesisko attiecību strīdi starp pašvaldībām un to darbiniekiem nereti atklāj būtiskus trūkumus iestāžu iekšējā pārvaldībā un darba organizācijā. Nesenais Zemgales apgabaltiesas spriedums spilgti ilustrē situāciju, kurā pašvaldība, mēģinot slēpt savas organizatoriskās nepilnības policijas darbā, vērsās pret padoto darbinieku, piemērojot viņam nepamatotus disciplinārsodus un galu galā prettiesiski uzsakot darba līgumu. Tiesa atzina pašvaldības rīcību par nelikumīgu, norādot uz pilnīgi nesamērīgām prasībām pret darbinieku, iekšējās hierarhijas neievērošanu un izteiktām atriebības (bosinga un mobinga) pazīmēm no darba devēja puses pēc tam, kad darbinieks bija ziņojis par pārkāpumiem iestādē.
✔️ Prasītājs pildīja pašvaldības policijas dežūrdaļas jaunākā inspektora pienākumus. Neskatoties uz to, ka viņa primārais un amata aprakstā noteiktais uzdevums bija atrasties dežūrdaļā, nodrošināt nepārtrauktu videonovērošanu un zvanu pieņemšanu (24/7 režīmā), pašvaldības vadība pieprasīja viņam vienlaikus doties arī izbraukumos. Tas nozīmēja atstāt dežūrdaļu bez uzraudzības un doties uz notikuma vietām, jo iestāde nespēja nodrošināt pietiekamu darbinieku skaitu patruļās. Par atteikšanos pamest savu posteni, kā arī lēmumu pāradresēt nakts izsaukumus Valsts policijai, darbiniekam vispirms tika izteikts rājiens, bet vēlāk viņš tika pilnībā atbrīvots no darba, pamatojoties uz "uzticības zaudēšanu".
✔️ Tiesa konstatēja, ka darba devējs faktiski pieprasīja no darbinieka tādu uzdevumu veikšanu, kuru vienlaicīga izpilde nav iespējama. Darbiniekam bija gan jānodrošina nepārtraukts videonovērošanas darbs bāzē, gan jāpilda patruļpolicista funkcijas uz ielas. Pametot posteni, tiktu radīti būtiski drošības riski, bet par palikšanu postenī darbinieks tika disciplināri sodīts. Tiesa šādu pašvaldības rīcību atzina par absurdu un normatīvajiem aktiem neatbilstošu.
✔️ Vienā no epizodēm, par kuru darbiniekam tika piemērots rājiens (neizbraukšana uz trokšņošanu tālā pagastā), tiesa atklāja, ka lēmumu nebraukt uz izsaukumu faktiski bija pieņēmis amatā augstāks policijas darbinieks (maiņas vecākais). Tomēr pašvaldība mērķtiecīgi disciplināri sodīja tieši zemākā amata darbinieku, kuram pat nebija tiesību apstrīdēt augstākstāvošā kolēģa lēmumu. Tiesa norādīja, ka tā ir klaja vēršanās pret konkrētu personu un atbildības nepamatota pārnešana.
✔️ Tiesvedībā tika atklāts, ka pašvaldības policija organizatorisku trūkumu dēļ regulāri nenodrošināja pilnu dežūras maiņas sastāvu, mēģinot piespiest darbiniekus vienatnē doties uz bīstamiem izsaukumiem nakts laikā. Tiesa atzina, ka tas rada paaugstinātu bīstamību gan pašiem policistiem, gan sabiedrībai kopumā. Darbinieka lēmums šādos apstākļos nepamest dežūrdaļu un piesaistīt Valsts policijas palīdzību bija absolūti pamatots.
✔️ Iespējams, visvairāk satraucošais fakts šajā lietā ir tiesas secinājums par mērķtiecīgu nelabvēlīgu seku radīšanu darbiniekam. Prasītājs iepriekš bija vērsies Valsts darba inspekcijā un pie Tiesībsarga, norādot uz likumpārkāpumiem pašvaldības policijas darba organizācijā un atalgojuma aprēķinos. Tiesa secināja, ka sekojošā pašvaldības rīcība — pastiprināta kontrole, nepamatotu paskaidrojumu pieprasīšana, sodi un galu galā atlaišana — bija tīša atriebība (bosings) par to, ka darbinieks iestājās par savām tiesībām.
✔️ Tiesa spriedumā pilnībā apmierināja darbinieka prasību: atcēla rājienu, atzina uzteikumu par spēkā neesošu un atjaunoja darbinieku amatā. No pašvaldības tika piedzīta neizmaksātā vidējā izpeļņa par darba piespiedu kavējuma laiku (gandrīz 15 000 eiro apmērā), kā arī morālā kaitējuma kompensācija 1000 eiro apmērā un visi tiesāšanās izdevumi.
✔️ Šis nolēmums ir būtisks precedents Latvijas darba tiesību praksē. Tas nepārprotami apstiprina tiesu gatavību bargi vērsties pret darba devēju patvaļu arī publiskajā sektorā, jo īpaši gadījumos, kad institūcijas izmanto disciplinārsodus kā atriebības instrumentu pret "neērtiem" darbiniekiem. Spriedums kalpo kā nopietns atgādinājums, ka organizatorisko haosu iestādē nedrīkst slēpt, uzveļot atbildību uz hierarhijā zemāko darbinieku pleciem, savukārt tiesības ziņot par pārkāpumiem bauda stingru likuma aizsardzību.











