Kā viena neprecīza uzteikuma dēļ darba devējs zaudēja gandrīz 13 000 eiro
✔️ Darba tiesisko attiecību izbeigšana ir viens no sensitīvākajiem un juridiski komplicētākajiem procesiem uzņēmuma ikdienā. To uzskatāmi demonstrē Rīgas pilsētas tiesas 2026. gada 8. jūnija spriedums lietā Nr. C771901425. Šis nolēmums kalpo kā barga mācībstunda darba devējiem, atklājot, cik graujošas finansiālas sekas var radīt pavirši sagatavots un juridiski nepamatots darba līguma uzteikums.
✔️ Strīds izcēlās starp uzņēmumu un tā ilggadējo darbinieku, kurš ieņēma vecākā reklāmas aģenta amatu un uzņēmumā bija nostrādājis vairāk nekā deviņus gadus. Kādu dienu darba devējs izsniedza darbiniekam uzteikumu, vienlaikus pamatojoties uz trim atšķirīgiem Darba likuma 101. panta pirmās daļas punktiem: 1. punktu (darba kārtības pārkāpums), 2. punktu (prettiesiska rīcība un uzticības zaudēšana) un pat 3. punktu (rīcība pretēji labiem tikumiem).
✔️ Darbiniekam tika pārmesta virkne pārkāpumu: subordinācijas neievērošana, atteikšanās pievienot vadību klientu "WhatsApp" grupām, neatbildēšana klientiem vairāku mēnešu garumā, kā arī iespējama nominālā īpašnieka pakalpojumu piedāvāšana. Taču tiesa, izvērtējot lietas apstākļus, uzteikumu atzina par spēkā neesošu un atjaunoja darbinieku amatā.
✔️ Tiesas spriedumā izcelti vairāki kritiski darba devēja pārkāpumi, no kuriem var mācīties jebkurš uzņēmums. Katrs Darba likuma uzteikuma pamats prasa atšķirīgus pierādījumus un juridiskos kritērijus. Tiesa konstatēja, ka darba devēja uzteikumā nebija norādīti konkrēti datumi, konkrēti klienti vai konkrēti neizpildīti darba uzdevumi. Uzteikums saturēja tikai vispārīgus un deklaratīvus apgalvojumus bez faktiskā pamatojuma, kas liedz darbiniekam iespēju saprast izvirzītos pārmetumus un ir klajā pretrunā ar Darba likuma 102. pantu.
✔️ Saskaņā ar Darba likumu, darba devējam ir tiesības uzteikt līgumu viena mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas un ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā no tā izdarīšanas. Šajā lietā darba devējs pats tiesā atzina, ka darbinieka komunikācijas un darba organizācijas problēmas esot pastāvējušas "vairākus gadus" vai "pēdējos astoņus mēnešus". Tiesa secināja, ka darba devējs ilgstoši piecietis šādu rīcību, tādējādi zaudējot tiesības vēlāk to izmantot kā pamatu tūlītējai atlaišanai, jo iestājies prekluzīvais termiņš.
✔️ Darba likuma 101. panta otrā daļa uzliek darba devējam pienākumu ne tikai pieprasīt paskaidrojumus pirms uzteikuma, bet arī tos objektīvi izvērtēt, ņemot vērā izdarītā pārkāpuma smagumu un apstākļus. Tiesa konstatēja, ka darba devējs nebija ņēmis vērā darbinieka vairāk nekā deviņus gadus ilgo darba stāžu bez neviena paša disciplinārsoda, piezīmes vai rājiena.
✔️ Tiesa vērsa uzmanību uz loģikas trūkumu darba devēja rīcībā – pirms uzteikuma izsniegšanas darbiniekam tika piedāvāts izbeigt attiecības uz vienošanās pamata, piedāvājot izmaksāt atlīdzību un pat turpināt sadarbību citos projektos. Tiesa pamatoti norādīja, ka šāda rīcība nekādi nesaskan ar apgalvojumiem par smagiem, uzticību graujošiem un amorāliem pārkāpumiem, kas padara sadarbības turpināšanu neiespējamu.
✔️ Rezultātā Rīgas pilsētas tiesa nosprieda atzīt uzteikumu par spēkā neesošu un piedzīt no darba devēja vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējuma laiku 12 837,28 eiro apmērā.











