⚖️ VID PĀRBAUDĪS SKAIDRAS NAUDAS IEMAKSAS BANKOMĀTOS! 14 SITUĀCIJAS, KURĀS JUMS NAV AUTOMĀTISKI JĀMAKSĀ NODOKLIS

Lauris Klagišs • 2026. gada 17. novembris

💶 Valsts ieņēmumu dienests plāno izsūtīt tūkstošiem vēstuļu iedzīvotājiem, pievēršot uzmanību skaidras naudas iemaksām banku kontos. Bet vai tas nozīmē, ka cilvēkiem tagad būs jāmaksā nodoklis par savu naudu? Nebūt ne! Kā zvērināts advokāts vēlos izskaidrot, kā cilvēkiem rīkoties, ja viņi saņēmuši šādu VID vēstuli, un kādas ir biežākās situācijas, kurās skaidras naudas iemaksām var būt pilnīgi likumīgs izskaidrojums.

 

📩 VID ir paziņojis, ka 2026. gada novembrī un decembrī aptuveni 3000 cilvēku nedēļā saņems vēstules EDS saistībā ar skaidras naudas iemaksām 2024. gadā. VID salīdzina banku sniegto informāciju ar personu deklarētajiem ienākumiem. Bankām ir pienākums sniegt VID informāciju, ja skaidras naudas iemaksu kopsumma vienā bankā gada laikā sasniegusi 7000 eiro, taču tas nenozīmē, ka ikviens šāds cilvēks automātiski saņems vēstuli vai būs pārkāpis likumu.

 

⚖️ Vispirms jāatceras viena būtiska juridiska atšķirība — naudas iemaksa bankas kontā pati par sevi nav jauns ienākums! Cilvēks var iemaksāt bankomātā savu iepriekš nopelnīto naudu, uzkrājumus, aizņēmumu, atgūtu parādu vai līdzekļus no cita likumīga avota. Nodokļu piemērošanu nosaka naudas faktiskā izcelsme, nevis fakts, ka bankomāts pieņēmis banknotes.

 

🔎 APSKATĪSIM 14 PRAKTISKAS SITUĀCIJAS, KAS PALĪDZ SAPRAST, KĀ VAR PAMATOT NAUDAS IZCELSMI. Katrs piemērs attiecas uz gadījumu, kurā aprakstītie apstākļi patiešām ir notikuši. Tie nav gatavi attaisnojumi, kurus var izvēlēties neatkarīgi no faktiskās situācijas.

 

1. 💰 Iepriekšējos gados uzkrāta nauda, kas glabāta mājās. Cilvēks vairākus gadus strādājis, saņēmis darba algu, daļu naudas izņēmis skaidrā naudā un uzkrājis mājās. Vēlāk, piemēram, plānojot lielāku pirkumu, nolēmis šos uzkrājumus iemaksāt bankā. Šādā gadījumā naudas iemaksa neveido jaunus ienākumus. To var pamatot ar iepriekšējo gadu darba algas apmēru, bankas kontu izrakstiem, skaidras naudas izņemšanas darījumiem un informāciju par uzkrājumu veidošanos. Būtiski, lai uzkrājumu apmērs būtu saprātīgi izskaidrojams ar personas agrākajiem ienākumiem un izdevumiem.

 

2. 🏦 No bankas iepriekš izņemta un vēlāk atpakaļ iemaksāta nauda. Piemēram, cilvēks no sava konta izņēmis 5000 eiro, jo plānojis iegādāties automašīnu. Darījums nav noticis, un pēc kāda laika šī nauda iemaksāta atpakaļ kontā. Tas nav jauns ienākums, bet gan jau piederošas naudas atkārtota iemaksa. Šādu situāciju parasti ir salīdzinoši vienkārši pamatot ar konta izrakstiem, kuros redzama sākotnējā naudas izņemšana un vēlākā iemaksa.

 

3. 🤝 No drauga vai paziņas aizņemta nauda. Cilvēks aizņēmies, piemēram, 4000 eiro no drauga mājokļa remontam vai citu izdevumu segšanai un saņemto skaidro naudu iemaksājis bankas kontā. Aizņēmums parasti nav ar ienākuma nodokli apliekams ienākums, jo saņēmējam ir pienākums šo naudu atmaksāt. To var pamatot ar aizdevuma līgumu, saraksti, naudas nodošanas apliecinājumu un citiem faktiskajiem apstākļiem. Jāņem vērā, ka noteiktiem aizdevumiem ir īpaši ziņošanas pienākumi, kā arī jāievēro skaidras naudas darījumu ierobežojumi.

 

4. 💵 Kāds atmaksājis iepriekš aizdotu naudu. Pirms vairākiem gadiem cilvēks aizdevis radiniekam vai draugam 3500 eiro. Aizņēmējs parādu atmaksājis skaidrā naudā, un šī nauda iemaksāta bankomātā. Iepriekš aizdotās pamatsummas atgūšana pati par sevi nav jauns ienākums. Šeit svarīgi spēt paskaidrot, kad, kam un kādā veidā nauda sākotnēji aizdota un kad tā atmaksāta. Noderēs aizdevuma līgums, sarakste, konta izraksti vai citi pierādījumi. Ja saņemti arī procenti, to aplikšana ar nodokli jāvērtē atsevišķi.

 

5. 👨‍👩‍👧 Naudu uzdāvinājuši vecāki, bērni vai citi tuvi radinieki. Piemēram, vecāki uzdāvinājuši pieaugušam bērnam 6000 eiro mājokļa labiekārtošanai. Dāvinājumi no laulātā vai radiniekiem līdz trešajai pakāpei parasti netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja nav saistīti ar saimniecisko darbību. Taču jāatceras, ka atsevišķos gadījumos arī neapliekami ienākumi ir jādeklarē. Naudas izcelsmi var pamatot ar dāvinājuma dokumentu, saraksti un informāciju par dāvinātāju. Būtiski arī pareizi noteikt radniecības pakāpi.

 

6. 🎁 Dāvinājums no drauga vai citas personas, kas nav tuvs radinieks. Arī draugs vai cita persona var uzdāvināt naudu. Tomēr šeit noteikumi atšķiras. Vispārīgā gadījumā no vienas personas gada laikā saņemtais dāvinājums līdz 1425 eiro netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet pārsniegumam var rasties nodokļa maksāšanas pienākums. Tāpēc, ja bankā iemaksātā nauda ir šāds dāvinājums, jānoskaidro ne vien tā izcelsme, bet arī pareizā nodokļu piemērošana. Tas, ka maksājums nosaukts par dāvanu, vēl pats par sevi neatbrīvo no nodokļa.

 

7. 🚗 Pārdota personīgā automašīna. Cilvēks pārdevis savu vairākus gadus lietoto automašīnu par 6000 eiro, saņēmis samaksu skaidrā naudā un vēlāk šo summu iemaksājis bankomātā. Personīgās mantas pārdošana, ja tā nav saistīta ar saimniecisko darbību, parasti neveido ar ienākuma nodokli apliekamu ienākumu. Pierādīšanai noderēs transportlīdzekļa pirkuma un pārdevuma dokumenti, CSDD reģistrācijas informācija un saņemtās naudas apliecinājumi. Vienlaikus jāievēro skaidras naudas norēķinu ierobežojumi un neapliekamo ienākumu deklarēšanas noteikumi.

 

8. 🛋️ Pārdotas personīgās mantas, mēbeles vai sadzīves tehnika. Cilvēks pārvācies uz mazāku dzīvokli un pārdevis savas lietotās mēbeles, televizoru, datoru un citas personīgās mantas. Saņemto naudu iemaksājis bankā. Ja pārdotas personiskai lietošanai iegādātas lietas, nevis preces sistemātiskas peļņas gūšanai, ienākums parasti nav apliekams ar nodokli. Darījumus var pamatot ar sludinājumiem, pircēju saraksti, pārdošanas dokumentiem un citiem pierādījumiem. Savukārt regulāra preču uzpirkšana un tālākpārdošana jau var būt saimnieciskā darbība.

 

9. 📜 Saņemts mantojums. Cilvēks mantojis naudas līdzekļus, kas glabājušies skaidrā naudā, un vēlāk tos iemaksājis bankā. Mantojuma saņemšana vispārīgā gadījumā netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, tomēr var būt pienākums attiecīgo summu deklarēt. Šādā situācijā būtiski būs mantojuma apliecība, mantojuma lietas dokumenti un naudas faktiskās saņemšanas apstākļi. Nevajadzētu sajaukt mantojumā saņemtu naudu ar ienākumu, kas vēlāk gūts, pārdodot mantotu īpašumu, jo tam var būt atšķirīgas nodokļu sekas.

 

10. 🏠 Nauda kopīgiem ģimenes vai mājsaimniecības izdevumiem. Laulātie vai citi vienas mājsaimniecības locekļi ikdienā kopīgi sedz ģimenes izdevumus. Piemēram, viens laulātais nodod otram skaidru naudu pārtikai, komunālajiem maksājumiem vai kopīgam pirkumam, un otrs to iemaksā savā kontā. Atkarībā no faktiskajiem apstākļiem šāda naudas nodošana var būt kopējo līdzekļu pārvietošana, nevis jauns ienākums. Svarīgi paskaidrot naudas nodošanas mērķi, kopīgo saimniecību un tās izlietojumu.

 

11. 👥 Draugi vai radinieki atdevuši naudu par kopīgiem izdevumiem. Piemēram, cilvēks sākotnēji no saviem līdzekļiem apmaksājis kopīga ceļojuma, svinību vai cita pasākuma izdevumus. Pārējie dalībnieki viņam vēlāk skaidrā naudā atlīdzinājuši savu izdevumu daļu, un šo naudu viņš iemaksājis bankā. Ja tā patiešām ir iepriekš veikto izdevumu kompensācija, nevis atlīdzība par pakalpojumu, tā pēc ekonomiskās būtības var neveidot jaunu ienākumu. To palīdzēs pamatot rēķini, maksājumu dokumenti, rezervācijas un savstarpējā sarakste.

 

12. 🔄 Atmaksāta nauda par nenotikušu pirkumu. Cilvēks samaksājis avansu par preci, mēbelēm vai citu pirkumu, bet darījums atcelts. Pārdevējs iepriekš samaksāto summu atdevis skaidrā naudā, un cilvēks to iemaksājis bankas kontā. Šādā gadījumā parasti runa ir par savas naudas atgūšanu, nevis jaunu ienākumu. To var pamatot ar sākotnējā darījuma dokumentiem, avansa maksājuma apliecinājumu, saraksti un atmaksas pierādījumiem.

 

13. 🍄 Pārdotas paša vāktas ogas, sēnes vai paša audzēta produkcija. Laukos dzīvojošs cilvēks sezonā pārdevis paša vāktas meža veltes vai savā saimniecībā izaudzētu produkciju un saņemto skaidro naudu iemaksājis kontā. Atsevišķiem šādiem ienākumiem likums paredz īpašu nodokļu režīmu un atbrīvojumus. Piemēram, noteiktos gadījumos būtisks ir 3000 eiro gada slieksnis. Tomēr tas nav universāls atbrīvojums jebkurai tirdzniecībai. Jāvērtē produkcijas veids, darbības apjoms, uzskaites pienākumi un faktiskie ieņēmumi.

 

14. 🧰 Skaidrā naudā saņemta atlīdzība par darbu, pakalpojumiem vai īpašuma izīrēšanu. Šo situāciju vēlos īpaši izcelt, jo tā atšķiras no iepriekšējiem piemēriem. Ja persona saņēmusi skaidru naudu par remontdarbiem, privātstundām, citiem pakalpojumiem vai dzīvokļa izīrēšanu, tā parasti ir ienākums, kuram jāizvērtē nodokļa piemērošana. Fakts, ka nauda saņemta skaidrā naudā, neatbrīvo no nodokļu saistībām. Šādā gadījumā pareizais risinājums nav piemeklēt citu naudas izcelsmes skaidrojumu, bet pārbaudīt deklarēšanas pienākumus un, ja nepieciešams, precizēt deklarāciju.

 

⚖️ ĻOTI SVARĪGI — DEKLARĒT IENĀKUMUS UN MAKSĀT NODOKLI NAV VIENS UN TAS PATS! Piemēram, par 2024. gadu ar nodokli neapliekamie ienākumi vispārīgā gadījumā bija jādeklarē, ja to kopējā summa pārsniedza 10 000 eiro. Tas nozīmē, ka cilvēkam var nebūt jāmaksā nodoklis, bet vienlaikus var būt pienākums attiecīgo ienākumu uzrādīt gada ienākumu deklarācijā.

 

📑 BET KO DARĪT, JA NAV SAGLABĀJUŠIES DOKUMENTI? Piemēram, nauda uzkrāta pirms desmit gadiem, automašīna pārdota pirms vairākiem gadiem vai aizdevums savulaik noformēts tikai mutiski. Dokumentu trūkums pats par sevi vēl nepierāda, ka nauda iegūta nelikumīgi. Tomēr tas var apgrūtināt tās izcelsmes pierādīšanu. Iesaku pārbaudīt vēsturiskos bankas izrakstus, mēģināt iegūt darījumu dokumentu kopijas, atjaunot saraksti un apkopot citus pierādījumus. Arī mutiski noslēgtam darījumam var būt juridiska nozīme, taču tā pastāvēšana un saturs var būt jāpierāda. Nekādā gadījumā nevajadzētu radīt fiktīvus dokumentus vai sniegt nepatiesas ziņas.

 

📩 VAI PĒC VID VĒSTULES SAŅEMŠANAS OBLIGĀTI JĀRAKSTA PASKAIDROJUMS? Nē! Šajā konkrētajā vēstuļu izsūtīšanas kampaņā VID pats ir norādījis, ka gadījumā, ja cilvēks pārbaudījis savu situāciju un nav konstatējis papildu deklarējamus ienākumus, uz sākotnējo automātisko vēstuli nav jāatbild. Ja tiek konstatēti iepriekš nedeklarēti ienākumi, VID aicina 30 dienu laikā iesniegt vai precizēt deklarāciju par 2024. gadu. Šis aicinājums neatceļ jau agrāk iestājušos likumā noteiktos deklarēšanas termiņus.

 

⚠️ Savukārt, ja VID vēlāk individuāli pieprasa paskaidrojumus vai dokumentus, šis pieprasījums jau jāizvērtē atsevišķi. Tad ir svarīgi ievērot konkrētajā pieprasījumā noteikto termiņu, noskaidrot prasītās informācijas apjomu un sniegt precīzu, savstarpēji saskanīgu atbildi. Paskaidrojuma sagatavošana nav jāuztver kā formalitāte — tajā norādītajiem faktiem vēlāk var būt būtiska nozīme nodokļu kontroles procesā.

 

⚖️ MANS IETEIKUMS KĀ ADVOKĀTAM: neuztveriet ikvienu VID vēstuli kā pierādījumu tam, ka esat izdarījis pārkāpumu. Cilvēkam ir tiesības glabāt savu likumīgi iegūto naudu skaidrā naudā un to iemaksāt bankas kontā. Vienlaikus jāievēro attiecīgie skaidras naudas darījumu ierobežojumi un nodokļu deklarēšanas pienākumi. Galvenais ir spēt izskaidrot naudas izcelsmi, nevis vienkārši norādīt, ka tā ir personīgā nauda.

 

❗ Nevajag steigties maksāt nodokli par summu, kura pēc būtības nemaz nav ar nodokli apliekams ienākums. Taču tikpat svarīgi ir nemēģināt ar izdomātiem aizdevumiem, dāvinājumiem vai uzkrājumiem izskaidrot naudu, kas faktiski saņemta par nedeklarētu saimniecisko darbību. Katra situācija jāizvērtē atbilstoši faktiskajiem apstākļiem un piemērojamajiem normatīvajiem aktiem.

 


Valsts mežu dienests
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 17. novembris
Vai valsts iestādes sniegtajai oficiālajai informācijai vispār var uzticēties? Un kurš uzņemas atbildību, ja valsts iestāde sniedz nepatiesu informāciju, bet iedzīvotājs, paļaujoties uz to, pieņem lēmumus, kas vēlāk izrādās kļūdaini?
Piebraucamais ceļš ir slēgts
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 16. novembris
Vai pašvaldība drīkst atteikties noteikt ceļam pašvaldības nozīmes ceļa statusu, ja šis ceļš ir nepieciešams, lai persona varētu piekļūt savam nekustamajam īpašumam?
SENĀTS NOSTIPRINA PRIVĀTPERSONU TIESĪBAS
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 13. novembris
Vai valsts iestāde drīkst atteikties sniegt atbildi uz personas iesniegumu, aizbildinoties ar to, ka jautājums attiecas uz iestādes iekšējo darbību vai personas agrākajām dienesta attiecībām?
Gaismas nakts
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 12. novembris
5. decembrī Valmierā atkal vienosies sports, labestība un vēlme palīdzēt! Jāņa Daliņa sporta kompleksā norisināsies biedrības Valmiera NEXT organizētais labdarības pasākums “Gaismas nakts”, kurā ikviens aicināts apvienot fiziskās aktivitātes ar iespēju paveikt kaut ko patiesi nozīmīgu citu labā.
 125 MILJONI ĪSZIŅU
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 12. novembris
Latviju satricinājusi kārtējā ziņa par iespējamu milzīga apmēra personas datu noplūdi. Šoreiz runa ir nevis par vārdiem, uzvārdiem vai personas kodiem, bet par vairāk nekā 125 miljoniem īsziņu, tostarp to pilnu saturu!
VID zaudē tiesā
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 11. novembris
Kārtējais tiesas nolēmums, kas liek uzdot jautājumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieeju uzņēmējiem un nodokļu strīdu risināšanu.
VID sods atcelts
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 9. novembris
Valsts ieņēmumu dienests (VID) piemēroja uzņēmumam 13 500 eiro naudas sodu par iespējamu starptautisko sankciju pārkāpumu, bet pēc lietas nonākšanas tiesā pats atzina, ka sods bijis nepamatots!
TIESA VISPIRMS IZDARA SECINĀJUMU
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 9. novembris
Vai Latvijā uzņēmumam vispār ir iespējams pierādīt savu taisnību strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu, ja tiesa jau iepriekš ir pārliecināta, ka uzņēmums rīkojies prettiesiski.
VALSTS ZEMES DIENESTS ZAUDĒ TIESĀ
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 9. novembris
Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nams 2026. gada 22. oktobrī pieņēmis spriedumu, kas spilgti izgaismo kādu Latvijas valsts pārvaldē joprojām sastopamu problēmu – pārmērīgu formālismu un nevēlēšanos labot kļūdas pat tad, kad iestādes rīcībā jau ir visi nepieciešamie pierādījumi.
KARŠ, VĒTRA, KIBERUZBRUKUMS
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. novembris
Iedomāsimies situāciju. Latviju skar spēcīga vētra. Vairākas dienas nav elektrības, uzņēmums nevar strādāt, būvniecība apstājas, piegādātāji nepiegādā materiālus, bet pasūtītāji kavē maksājumus.