⚖️ VALSTS MEŽA DIENESTS SNIEDZ NEPATIESU INFORMĀCIJU. TIESA ATZĪST RĪCĪBU PAR PRETTIESISKU!
🌲 Vai valsts iestādes sniegtajai oficiālajai informācijai vispār var uzticēties? Un kurš uzņemas atbildību, ja valsts iestāde sniedz nepatiesu informāciju, bet iedzīvotājs, paļaujoties uz to, pieņem lēmumus, kas vēlāk izrādās kļūdaini? Administratīvās rajona tiesas 2026. gada 4. novembra spriedums lietā Nr. A420061926 izgaismo visai satraucošu situāciju Valsts meža dienesta darbībā.
🌲 VALSTS IESTĀDE NORĀDA NEPAREIZO PERSONU
Kāda nekustamā īpašuma īpašniece, mēģinot noskaidrot apstākļus saistībā ar viņas īpašumu skārušu mežizstrādi, vērsās Valsts meža dienestā, pieprasot informāciju par personu, kura iesniegusi pārskatu par koku ciršanu. Valsts meža dienests 2025. gada 15. decembrī sniedza oficiālu atbildi, norādot konkrētu uzņēmumu kā pārskata iesniedzēju. Taču vēlāk, kad šo informāciju pieprasīja tiesa, izrādījās, ka pārskatu patiesībā iesniegusi pavisam cita persona! Tātad viena un tā pati valsts iestāde par vienu un to pašu faktu sniedza divas savstarpēji pretrunīgas atbildes. Un kāds bija Valsts meža dienesta skaidrojums?
Tehniski iemesli! Izrādās, Meža valsts reģistrā tehnisku ierobežojumu dēļ kā pārskata iesniedzējs bija reģistrēts pašreizējais īpašnieks, lai gan dokumentu faktiski bija iesniegusi iepriekšējās īpašnieces pilnvarotā persona. Rodas gluži loģisks jautājums — ja valsts iestāde pati uztur reģistru, vai tiešām tās amatpersonām nav pienākuma pārliecināties, ka informācija, kuru tās oficiāli sniedz iedzīvotājiem, atbilst patiesībai?
⚖️ Administratīvā rajona tiesa šo situāciju izvērtēja un nepārprotami secināja, ka dienesta atbildē tehnisku iemeslu dēļ sniegta kļūdaina informācija. Tiesa atzina, ka ir pamats Valsts meža dienesta rīcību atzīt par prettiesisku. Tas nav vienkārši kāda neapmierināta iedzīvotāja viedoklis. Tas ir tiesas juridisks vērtējums par valsts iestādes rīcību.
💶 KĻŪDA ATZĪTA, BET KURŠ MAKSĀ PAR SEKĀM?
Situāciju vēl interesantāku padara tas, ka īpašniece, balstoties arī uz Valsts meža dienesta sniegto informāciju, bija vērsusies civilajā tiesā ar prasību pret uzņēmumu. Prasība tika noraidīta, un īpašniecei radās tiesvedības izdevumi. Pēc tam viņa pieprasīja no valsts atlīdzināt 782,17 eiro. Valsts meža dienests atteicās šos zaudējumus atlīdzināt. Savukārt administratīvā tiesa, lai gan atzina dienesta rīcību par prettiesisku, prasību par zaudējumu atlīdzināšanu noraidīja. Tiesas ieskatā nebija pierādīta nepieciešamā tiešā cēloņsakarība. Turklāt dienests nebija apgalvojis, ka attiecīgais uzņēmums pats veicis mežizstrādi, un pieteicējas rīcībā jau iepriekš bija dokumenti, no kuriem varēja noskaidrot patieso pārskata iesniedzēju.
Tātad jānošķir divi jautājumi: valsts iestādes prettiesiska rīcība un tās pienākums atlīdzināt konkrētus zaudējumus.
❗ TOMĒR ŠĪ LIETA ATKLĀJ DAUDZ PLAŠĀKU PROBLĒMU Vai valsts iestādei pietiek norādīt uz tehnisku kļūdu, lai izskaidrotu nepatiesas oficiālas informācijas sniegšanu? Kāpēc iedzīvotājam, kurš vēršas valsts iestādē pēc konkrētas informācijas, būtu papildus jāpārbauda, vai šī pati iestāde savā reģistrā nav norādījusi nepareizus datus? Un pats būtiskākais — kāda ir oficiālas valsts iestādes atbildes vērtība, ja pat tās sniegto faktu pareizību nevar uzskatīt par pašsaprotamu? Protams, tiesa pamatoti uzsvēra, ka ne katra iestādes kļūda automātiski rada pienākumu atlīdzināt visus vēlāk radušos izdevumus. Taču tas neatceļ pašu problēmu. Valsts pārvaldei ir pienākums sniegt precīzu un patiesu informāciju. Nevis informāciju, kuru pēc vairākiem mēnešiem nākas labot, aizbildinoties ar informācijas sistēmas tehniskajiem ierobežojumiem.
🌲 Valsts meža dienestam šis spriedums būtu jāuztver kā nopietns signāls par nepieciešamību uzlabot savu reģistru datu kvalitāti un amatpersonu sniegto atbilžu pārbaudi. Jo sabiedrības uzticēšanās valsts pārvaldei sākas ar pavisam elementāru lietu — valsts iestādēm ir jāsniedz patiesa informācija. Un, ja pat to nevar nodrošināt, rodas jautājums, cik efektīvi vispār tiek pildītas pārējās iestādei uzticētās funkcijas.











