🌪️ Iedomāsimies situāciju. Latviju skar spēcīga vētra. Vairākas dienas nav elektrības, uzņēmums nevar strādāt, būvniecība apstājas, piegādātāji nepiegādā materiālus, bet pasūtītāji kavē maksājumus. Tikmēr banka turpina pieprasīt kredīta maksājumus, darbinieki gaida algas, bet Valsts ieņēmumu dienests – nodokļus. Vai šādā situācijā uzņēmējam ir tiesības pateikt: "Atvainojiet, iestājusies nepārvarama vara, tāpēc savas saistības nepildīšu"?

⚖️ Juridiski šo situāciju sauc par force majeure jeb nepārvaramu varu. Gandrīz katrā nopietnā komercdarījumu līgumā ir šāds punkts, tomēr daudzi uzņēmēji īsti nezina, ko tas nozīmē un no kādas atbildības patiesībā pasargā. Turklāt, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, arvien pieaugošos kiberdrošības riskus un kritiskās infrastruktūras ievainojamību, jautājums vairs nav tikai teorētisks. Vai ārkārtēji apstākļi patiešām ļauj nepildīt līgumus, nemaksāt nodokļus un atlikt kredītu maksājumus?

📖 KO PAR NEPĀRVARAMU VARU SAKA LIKUMS? Civillikuma 1657. pants paredz iespēju atbrīvot parādnieku no nelabvēlīgām nokavējuma sekām, ja saistību izpilde nav notikusi nepārvaramas varas dēļ. Savukārt Civillikuma 1774. pants regulē atbildību par nejaušiem zaudējumiem. Taču būtiski saprast, ka nepārvarama vara nenozīmē jebkuras grūtības, ar kurām uzņēmums saskaras. Augstākās tiesas Senāts 2011. gada 26. janvāra spriedumā lietā Nr. SKC-11/2011 īpaši uzsvēris nepieciešamību nošķirt nepārvaramu varu no situācijām, kad līguma izpilde kļuvusi tikai sarežģītāka vai dārgāka. Citiem vārdiem, tas, ka līguma izpilde uzņēmumam kļuvusi ekonomiski neizdevīga, vēl nenozīmē, ka līgumu drīkst nepildīt.

⚡ PAZŪD ELEKTRĪBA. VAI UZŅĒMUMS DRĪKST APTURĒT DARBUS? Pieņemsim, ka būvuzņēmumam piecas dienas nav elektrības, tāpēc nedarbojas instrumenti un iekārtas, kā arī nav iespējams turpināt būvdarbus. Šāds notikums noteiktos apstākļos var būt nepārvarama vara, tomēr jāvērtē, vai šķērslis patiešām bija nenovēršams. Ja uzņēmums varēja saprātīgi izmantot ģeneratoru vai citus risinājumus, atsaukšanās uz nepārvaramu varu var nebūt pamatota. Savukārt plašs, neparedzams elektroapgādes pārtraukums, kura sekas objektīvi nav iespējams pārvarēt, var attaisnot līguma izpildes kavējumu. Tādējādi izšķiroša nozīme ir nevis pašam elektrības pārtraukšanas faktam, bet gan tā ietekmei uz konkrēto saistību izpildi.

💻 KIBERUZBRUKUMS PARALIZĒ PIEGĀDĀTĀJUS. KURŠ ATBILDĒS? Iedomāsimies, ka kiberuzbrukuma dēļ apstājas būvmateriālu piegādātāja sistēmas un būvnieks nevar saņemt materiālus, lai turpinātu darbu. Vai tas automātiski uzskatāms par nepārvaramu varu? Nē! Vispirms jānoskaidro, vai materiālus bija iespējams iegādāties citur, vai piegādes traucējumi bija paredzami un kā līgumā sadalīti piegādātāju darbības riski. Tas, ka nepārvarama vara piemeklējusi piegādātāju, automātiski nenozīmē, ka arī pats būvuzņēmējs ir atbrīvots no atbildības pasūtītāja priekšā. Turklāt kiberuzbrukums ne vienmēr būs nepārvarama vara, jo jāvērtē arī tas, vai cietušais uzņēmums bija veicis saprātīgus kiberdrošības pasākumus.

💶 JA DARBI APTURĒTI, VAI PASŪTĪTĀJS VAR NEMAKSĀT? Šis ir viens no interesantākajiem jautājumiem. Pieņemsim, ka būvuzņēmums jau izpildījis darbus 100 000 eiro vērtībā, bet tad nepārvaramas varas dēļ būvniecība tiek apturēta. Vai pasūtītājs drīkst atteikties maksāt par jau paveikto? Parasti nepārvarama vara pati par sevi neatceļ pienākumu samaksāt par pienācīgi izpildītiem darbiem, par kuriem saskaņā ar līgumu jau iestājies samaksas pienākums. Tomēr jāvērtē līgumā paredzētie darbu pieņemšanas, starpmaksājumu un ieturējuma naudas izmaksas nosacījumi. Ja līgums paredz, ka daļa samaksas pienākas tikai pēc objekta nodošanas ekspluatācijā, šīs summas izmaksas termiņš var vēl nebūt iestājies. Tāpēc ārkārtīgi svarīgi, kā līgumā noformulēta ne tikai nepārvarama vara, bet arī norēķinu kārtība.

🏦 BET KĀ AR BANKU KREDĪTIEM? VAI KARA GADĪJUMĀ TIE BŪS JĀMAKSĀ? Atbilde daudziem nepatiks. Pat karš vai valstī izsludināta ārkārtējā situācija pati par sevi neatceļ kredītsaistības. Ja uzņēmums zaudē ienākumus, tā neapšaubāmi ir ārkārtīgi smaga situācija, taču naudas trūkums parasti nav juridisks pamats pārtraukt kredīta atmaksu. Cita situācija varētu būt, ja banku norēķinu sistēmas objektīvi nedarbojas un maksājumu nav iespējams veikt. Tad var rasties pamats vērtēt atbrīvošanu no nokavējuma negatīvajām sekām. Tomēr pats parāds tādēļ nepazūd, un, ja nav īpaša tiesiskā regulējuma vai vienošanās ar banku, kredītsaistības saglabājas.

👷 UZŅĒMUMS NESTRĀDĀ. VAI DARBINIEKIEM VAR NEMAKSĀT ALGAS? Te atklājas vēl kāds būtisks pārpratums. Ja darba devējs nespēj nodrošināt darbiniekiem darbu, var iestāties dīkstāve, un Darba likuma 74. pants paredz, ka par dīkstāvi, kas nav radusies darbinieka vainas dēļ, parasti ir izmaksājama atlīdzība. Tātad uzņēmums var būt atbrīvots no atbildības pret pasūtītāju par darbu kavēšanos, bet vienlaikus tam joprojām var saglabāties pienākums maksāt darbiniekiem. Turklāt darba devējs nevar vienpusēji samazināt pilna darba laika darbinieka darba slodzi līdz dažām stundām mēnesī, ignorējot darba līguma nosacījumus. Nepārvarama vara komerclīgumā automātiski neatceļ darba devēja pienākumus pret darbiniekiem.

🏛️ UN KO DARĪS VID, JA UZŅĒMUMS NEVAR SAMAKSĀT NODOKĻUS? Šeit ir arī labas ziņas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta pirmās daļas 4. punkts paredz īpašu iespēju sadalīt termiņos vai atlikt līdz vienam gadam tādu nokavēto nodokļu maksājumu samaksu, kuru kavējums radies nepārvaramas varas rezultātā. Tas nozīmē, ka uzņēmējam ir tiesisks instruments, kā lūgt VID palīdzību, taču tas nenotiek automātiski. Jāiesniedz motivēts iesniegums un pierādījumi, kas pamato gan ārkārtējos apstākļus, gan to saistību ar nodokļu samaksas kavējumu. Savukārt gadījumos, kad nodokļus nevar samaksāt citu objektīvu finansiālu grūtību dēļ, iespējams lūgt samaksas termiņa pagarinājumu vispārējā kārtībā. 📊 Atsevišķs jautājums ir par VID veiktajiem darba samaksas salīdzinājumiem ar nozares vidējiem rādītājiem. Ja ārkārtēju apstākļu dēļ uzņēmumam samazinājies faktiski nostrādāto stundu skaits un deklarētās algas, šāda neatbilstība pati par sevi vēl nepierāda nodokļu pārkāpumu. Būtiska nozīme ir faktiskās situācijas dokumentēšanai, darba laika uzskaitei un darba samaksas pareizai aprēķināšanai. Protams, tas neatbrīvo uzņēmumu no pienākuma ievērot Darba likumu un nodokļu normatīvos aktus, taču dod pamatu pamatoti izskaidrot VID radušās atšķirības.

📑 KĀ RĪKOTIES, LAI NEPĀRVARAMAS VARAS GADĪJUMĀ SEVI PASARGĀTU? Vispirms savlaicīgi rakstveidā informējiet otru līguma pusi par radušos šķērsli un tā ietekmi uz līguma izpildi. Saglabājiet visus iespējamos pierādījumus – elektroapgādes operatora paziņojumus, piegādātāju vēstules, fotogrāfijas, darbu uzskaites dokumentus un citus apliecinājumus. Vienlaikus izvērtējiet alternatīvus risinājumus, kas ļautu turpināt saistību izpildi, un pārbaudiet līgumā paredzētos paziņošanas termiņus. Ja šķērslis saglabājas ilgstoši, laikus jāmeklē iespējas vienoties par līguma grozīšanu, termiņu pagarināšanu vai izbeigšanu. Īpaši būtiski šos jautājumus noregulēt būvniecības, piegādes un ilgtermiņa pakalpojumu līgumos.

⚖️ MANS SECINĀJUMS. Mūsdienās nepārvarama vara vairs nav saistāma tikai ar karu, zemestrīci vai plūdiem. Arī nopietni kiberuzbrukumi, kritiskās infrastruktūras darbības pārtraukumi vai valsts noteikti aizliegumi konkrētos apstākļos var radīt juridisku pamatu atbrīvošanai no atbildības. Tomēr nepārvarama vara nav universāla atļauja nepildīt līgumus. Viens un tas pats ārkārtējais notikums var atbrīvot uzņēmumu no atbildības pret pasūtītāju, bet neatbrīvot no pienākuma maksāt darbiniekiem, bankai vai valstij. Turklāt nepārvarama vara parasti pati par sevi nenozīmē saistības izbeigšanos – bieži vien jautājums ir tikai par atbrīvošanu no atbildības par kavējumu.

☝️ Tāpēc es uzņēmējiem ieteiktu pārbaudīt savus līgumus jau tagad, nevis tad, kad elektrība pazudusi, piegādes apstājušās un bankas kontā vairs nav naudas. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, kā līgumā definēta nepārvarama vara, kādos gadījumos iespējams pagarināt izpildes termiņu, kā tiek sadalīti zaudējumi un kas notiek ar samaksu par jau paveiktajiem darbiem. Dažkārt viens neprecīzi uzrakstīts līguma punkts var nozīmēt desmitiem vai pat simtiem tūkstošu eiro lielus zaudējumus.