⚖️ VDEĀK 91 DIENU NEIZLEMJ CILVĒKA IESNIEGUMU. CILVĒKS PALIEK BEZ SLIMĪBAS PABALSTA, BET IESTĀDE UZSKATA, KA PIETIEK AR ATVAINOŠANOS!

Lauris Klagišs • 2026. gada 19. novembris

🏛️ Vai valsts iestāde drīkst vienkārši aizmirst izskatīt cilvēka iesniegumu, tādējādi atstājot viņu bez iztikai nepieciešamajiem līdzekļiem, un pēc tam uzskatīt, ka ar vienu atvainošanās teikumu viss ir atrisināts? Administratīvās rajona tiesas 2026. gada 10. novembra spriedums atklāj satraucošu gadījumu, kas liek nopietni apšaubīt valsts pārvaldes attieksmi pret cilvēkiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nonākuši īpaši sarežģītā situācijā.

 

Runa ir par Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) rīcību. Iestādi, kuras uzdevums ir izvērtēt cilvēku darbspējas un pieņemt lēmumus, no kuriem nereti ir tieši atkarīga cilvēka iespēja saņemt sociālo nodrošinājumu, šajā gadījumā tiesa atzina par būtiska procesuāla pārkāpuma pieļāvēju.

 

🔎 2026. gada 3. martā sieviete vērsās komisijā, lūdzot izvērtēt viņas invaliditāti un sniegt atzinumu par darbnespējas lapas pagarināšanu. Sieviete ilgstoši bija darbnespējīga, viņai bija nopietnas veselības problēmas un bija paredzēta mugurkaula operācija. Komisija 26. martā pieņēma lēmumu par III invaliditātes grupas noteikšanu, taču vienu būtisku jautājumu vienkārši neizlēma — vai ir pamats pagarināt darbnespējas lapu. Tas nebija mazsvarīgs jautājums. Bez attiecīgā atzinuma Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nevarēja izmaksāt slimības pabalstu par darbnespējas periodu pēc 26 nedēļām. Rezultāts? Sieviete saņēma trīs atteikumus piešķirt slimības pabalstu par kopumā 58 darbnespējas dienām! Kamēr komisija nebija izpildījusi savu pienākumu, cilvēkam bija jādomā, par kādiem līdzekļiem iegādāties medikamentus, apmaksāt ikdienas rēķinus un nodrošināt iztiku. Sieviete bija spiesta atkārtoti rakstīt iestādēm, apstrīdēt pieņemtos lēmumus un galu galā vērsties tiesā. Lai nodrošinātu nepieciešamos izdevumus, viņai nācās pat aizņemties 1000 eiro no citas privātpersonas. Komisija nepieciešamo atzinumu sniedza tikai 2026. gada 2. jūnijā — 91 dienu pēc sākotnējā iesnieguma saņemšanas.

 

⚖️ Administratīvā rajona tiesa konstatēja, ka komisija nav ievērojusi Administratīvā procesa likuma 64. pantā noteikto termiņu un ar savu rīcību būtiski aizskārusi personas tiesības. Īpaši būtiski ir tas, ka tiesa šo situāciju vērtēja nevis tikai kā kārtējo administratīvo kavēšanos, bet gan kā Latvijas Republikas Satversmes 109. pantā garantēto tiesību uz sociālo nodrošinājumu aizskārumu. Tiesa uzsvēra, ka slimības pabalsta vēlāka izmaksāšana ar atpakaļejošu datumu nemaina faktu, ka cilvēka tiesības iepriekš bija būtiski aizskartas. Un tam nevar nepiekrist. Slimības pabalsts cilvēkam ir vajadzīgs tad, kad viņš slimo un nespēj strādāt, nevis pēc vairākiem mēnešiem, kad iestāde beidzot ir izlabojusi savu kļūdu.

 

📄 Manuprāt, īpaši kritiski vērtējama komisijas attieksme pēc pieļautās kļūdas konstatēšanas. Komisija rakstveidā atvainojās par procesuālo kļūdu un sagādātajām neērtībām. Taču, kad sieviete pieprasīja mantisko zaudējumu un nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu, iestāde atteicās maksāt jebkādu kompensāciju. Komisija uzskatīja, ka pārkāpums ir novērsts, slimības pabalsts vēlāk piešķirts un ar atvainošanos pietiek. Taču tiesa šādu pieeju noraidīja! Spriedumā īpaši norādīts, ka komisijas atvainošanās bijusi formulēta vienā vispārīgā teikumā, neizvērtējot konkrētās kļūdas sekas — trīs atteikumus izmaksāt slimības pabalstu un sociālo nedrošību aptuveni divu mēnešu garumā. Turklāt komisija atvainojās tikai tad, kad sieviete jau bija vērsusies tiesā. Manuprāt, tas ļoti spilgti raksturo problēmu valsts pārvaldes darbībā. Kamēr cilvēkam pašam jāmeklē risinājumi, jāaizņemas nauda un jācīnās par savu tiesību ievērošanu, iestāde vēlāk šo situāciju mēģina atrisināt ar formālu atvainošanos.

 

💶 TIESA PIESPRIEŽ 500 EIRO KOMPENSĀCIJU! Sieviete bija pieprasījusi 10 000 eiro nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu un 1625,26 eiro mantisko zaudējumu atlīdzinājumu. Tiesa pieteikumu apmierināja daļēji, nosakot 500 eiro nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu. Savukārt pārējos prasījumus tiesa noraidīja, tostarp norādot, ka bezprocentu aizdevuma pamatsumma pati par sevi nav mantisks zaudējums un ka attiecīgā invaliditātes pensijas summa jau bija saņemta. Tiesa arī neatzina iestādes rīcību par apzināti ļaunprātīgu, secinot, ka pārkāpums radies procesuālas nolaidības dēļ. Tomēr tas nemaina būtiskāko — tiesa konstatēja, ka iestādes pieļautā kļūda radīja cilvēkam būtisku tiesību aizskārumu un nemantisko kaitējumu, kuru nevar pilnībā atlīdzināt ar formālu atvainošanos.

 

❗ KAS MANI KĀ ADVOKĀTU ŠAJĀ LIETĀ SATRAUC VISVAIRĀK? Ne tikai pati kļūda. Kļūdas var gadīties jebkurā iestādē, un ne katrs termiņa pārkāpums automātiski nozīmē būtisku tiesību aizskārumu. Daudz vairāk mani satrauc tas, cik liels slogs tiek uzlikts cilvēkam, kurš no valsts sagaida tiesisku un savlaicīgu lēmumu. Šajā gadījumā sievietei, kura ilgstoši bija darbnespējīga un gatavojās nopietnai operācijai, nācās pašai panākt, lai iestāde izpilda savu pienākumu. Turklāt pēc kļūdas atzīšanas viņai vēl bija jātiesājas par tās radītajām sekām. Vai tiešām cilvēkam, kura veselība jau ir nopietni apdraudēta, būtu jāvelta tik daudz spēka cīņai ar valsts pārvaldi? Manuprāt, šādas situācijas atklāj nepieciešamību pēc daudz lielākas valsts iestāžu atbildības. Nepietiek tikai ar to, ka iestāde galu galā pieņem pareizo lēmumu. Ir svarīgi arī tas, kad šis lēmums tiek pieņemts un kādas sekas cilvēkam rada kavēšanās. Turklāt rodas vēl kāds jautājums — vai valstij un tās iestādēm nevajadzētu pašām daudz aktīvāk izvērtēt un atlīdzināt savu kļūdu radītās sekas, negaidot, kamēr cilvēks būs spiests vērsties tiesā?

 

⚖️ VALSTS IESTĀDES KĻŪDA NEDRĪKST KĻŪT PAR CILVĒKA PROBLĒMU! Šis spriedums atgādina būtisku tiesiskas valsts principu: valsts pārvalde pastāv, lai kalpotu sabiedrībai un aizsargātu cilvēku tiesības, nevis radītu viņiem papildu šķēršļus. Ja cilvēks savlaicīgi iesniedz dokumentus un izpilda likumā noteiktos pienākumus, viņam ir tiesības sagaidīt, ka arī valsts iestāde rīkosies savlaicīgi un tiesiski. Un, ja iestāde pieļauj būtisku pārkāpumu, atbildība nedrīkst aprobežoties ar vārdiem: „Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.” Aicinu cilvēkus neklusēt situācijās, kad valsts iestāžu kļūdas vai nepamatota bezdarbība aizskar viņu tiesības. Administratīvo procesuālo termiņu neievērošana var radīt juridiskas sekas, un atbilstošos apstākļos personai var būt tiesības arī uz kaitējuma atlīdzinājumu. Tiesības, kuras cilvēks nevar savlaicīgi izmantot, nereti zaudē lielu daļu savas praktiskās vērtības.


VID PĀRBAUDĪS SKAIDRAS NAUDAS IEMAKSAS BANKOMĀTOS
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 17. novembris
Valsts ieņēmumu dienests plāno izsūtīt tūkstošiem vēstuļu iedzīvotājiem, pievēršot uzmanību skaidras naudas iemaksām banku kontos. Bet vai tas nozīmē, ka cilvēkiem tagad būs jāmaksā nodoklis par savu naudu?
Valsts mežu dienests
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 17. novembris
Vai valsts iestādes sniegtajai oficiālajai informācijai vispār var uzticēties? Un kurš uzņemas atbildību, ja valsts iestāde sniedz nepatiesu informāciju, bet iedzīvotājs, paļaujoties uz to, pieņem lēmumus, kas vēlāk izrādās kļūdaini?
Piebraucamais ceļš ir slēgts
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 16. novembris
Vai pašvaldība drīkst atteikties noteikt ceļam pašvaldības nozīmes ceļa statusu, ja šis ceļš ir nepieciešams, lai persona varētu piekļūt savam nekustamajam īpašumam?
SENĀTS NOSTIPRINA PRIVĀTPERSONU TIESĪBAS
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 13. novembris
Vai valsts iestāde drīkst atteikties sniegt atbildi uz personas iesniegumu, aizbildinoties ar to, ka jautājums attiecas uz iestādes iekšējo darbību vai personas agrākajām dienesta attiecībām?
Gaismas nakts
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 12. novembris
5. decembrī Valmierā atkal vienosies sports, labestība un vēlme palīdzēt! Jāņa Daliņa sporta kompleksā norisināsies biedrības Valmiera NEXT organizētais labdarības pasākums “Gaismas nakts”, kurā ikviens aicināts apvienot fiziskās aktivitātes ar iespēju paveikt kaut ko patiesi nozīmīgu citu labā.
 125 MILJONI ĪSZIŅU
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 12. novembris
Latviju satricinājusi kārtējā ziņa par iespējamu milzīga apmēra personas datu noplūdi. Šoreiz runa ir nevis par vārdiem, uzvārdiem vai personas kodiem, bet par vairāk nekā 125 miljoniem īsziņu, tostarp to pilnu saturu!
VID zaudē tiesā
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 11. novembris
Kārtējais tiesas nolēmums, kas liek uzdot jautājumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieeju uzņēmējiem un nodokļu strīdu risināšanu.
VID sods atcelts
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 9. novembris
Valsts ieņēmumu dienests (VID) piemēroja uzņēmumam 13 500 eiro naudas sodu par iespējamu starptautisko sankciju pārkāpumu, bet pēc lietas nonākšanas tiesā pats atzina, ka sods bijis nepamatots!
TIESA VISPIRMS IZDARA SECINĀJUMU
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 9. novembris
Vai Latvijā uzņēmumam vispār ir iespējams pierādīt savu taisnību strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu, ja tiesa jau iepriekš ir pārliecināta, ka uzņēmums rīkojies prettiesiski.
VALSTS ZEMES DIENESTS ZAUDĒ TIESĀ
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 9. novembris
Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nams 2026. gada 22. oktobrī pieņēmis spriedumu, kas spilgti izgaismo kādu Latvijas valsts pārvaldē joprojām sastopamu problēmu – pārmērīgu formālismu un nevēlēšanos labot kļūdas pat tad, kad iestādes rīcībā jau ir visi nepieciešamie pierādījumi.