✈️ KAD PILOTS PATIESĪBĀ SĀK UN BEIDZ STRĀDĀT? INTERESANTS TIESAS SPRIEDUMS STRĪDĀ AR AIRBALTIC!

Lauris Klagišs • 2026. gada 20. novembris

⚖️ Vai pilots strādā tikai tad, kad atrodas lidmašīnas vadības kabīnē? Vai arī tad, kad gatavojas lidojumam, pārbauda dokumentus, uzrauga lidmašīnas sagatavošanu un pilda pienākumus pēc nosēšanās? Un vai laiks, kas pavadīts lidostā, gaidot transportu vai izejot drošības pārbaudes, ir uzskatāms par darba laiku? Šie šķietami vienkāršie jautājumi kļuva par ilgstošas tiesvedības priekšmetu starp Latvijas Aviācijas Arodbiedrību, Valsts darba inspekciju un darba devējiem — AS „Air Baltic Corporation” un AS „Aviation Crew Resources”. 2026. gada 17. augustā Administratīvā apgabaltiesa pasludināja spriedumu, kurā analizēta aviācijas nozarē nodarbināto darba laika uzskaite. Manuprāt, šī lieta ir interesanta ne tikai pilotiem un aviokompānijām, bet arī ikvienam darba devējam un darbiniekam. Jo tās centrā ir ļoti būtisks juridisks jautājums — vai darba laiks ir tas, kas ierakstīts darba grafikā, vai tomēr tas, cik ilgi cilvēks faktiski pilda darba pienākumus?

 

🔎 KĀ RADĀS STRĪDS? Viss sākās ar 2019. gada lidojumiem starp Rīgu un Telavivu. Latvijas Aviācijas Arodbiedrība uzskatīja, ka vienam no pilotiem netika uzskaitīts viss faktiski nostrādātais laiks. Proti, aviokompānija darba laika uzskaitē izmantoja savā ekspluatācijas rokasgrāmatā noteiktus standartlaikus, bet pilots norādīja, ka atsevišķos gadījumos darba pienākumi faktiski aizņēma ilgāku laiku. Piemēram, pēc lidmašīnas nosēšanās bija nepieciešams sagaidīt tās tīrīšanu, bagāžas izkraušanu, veikt citas procedūras, nokļūt terminālī un iziet pasu kontroli. Savukārt pirms izlidošanas no Telavivas pilota ierašanās lidostā bija paredzēta ievērojami agrāk par standarta darba sākuma laiku. Arodbiedrība uzskatīja, ka daļa no šī laika nepamatoti netiek uzskaitīta kā darba laiks. Tā arī pauda bažas, ka neprecīza darba laika uzskaite var ietekmēt pilotu atpūtas laiku un līdz ar to arī lidojumu drošību. Savukārt darba devēji iebilda, norādot, ka darba laiks tiek uzskaitīts atbilstoši aviācijai piemērojamajam regulējumam. Ne katra atrašanās lidostā, pārvietošanās vai gaidīšana automātiski ir uzskatāma par darbu. Strīds nonāca līdz pat Latvijas Republikas Senātam.

 

⚖️ SENĀTS: DARBA DEVĒJA NOTEIKTAIS GRAFIKS NAV SVARĪGĀKS PAR FAKTISKI NOSTRĀDĀTO LAIKU! Manuprāt, šī ir visa sprieduma juridiski interesantākā daļa. Senāts 2025. gada 23. decembra spriedumā atzina, ka aviācijas nozarē piemērojamais speciālais regulējums neatbrīvo darba devēju no pienākuma pilnīgi uzskaitīt darbinieka faktisko darba laiku. Tas nozīmē, ka darba devējs nevar vienkārši pieņemt — ja grafikā konkrētam darbam paredzētas 20 minūtes, tad darbinieks noteikti ir strādājis tieši 20 minūtes. Ja darba pienākumu izpilde objektīvi aizņēmusi ilgāku laiku, šis apstāklis ir jāņem vērā darba laika uzskaitē. Protams, aviācijā pastāv īpaši noteikumi, un ne katrs laika posms, kas saistīts ar lidojumu, automātiski kļūst par darba laiku. Tomēr pats princips ir ļoti nozīmīgs. Darba laika uzskaitei ir jāatspoguļo realitāte, nevis tikai iepriekš izveidots teorētisks grafiks. Šī atziņa ir aktuāla arī citās nozarēs, piemēram, transportā, apsardzē, medicīnā un ražošanā, kur darbiniekiem nereti jāveic sagatavošanās vai noslēguma pienākumi.

 

🛫 BET VAI PILOTA ATRAŠANĀS LIDOSTĀ AUTOMĀTISKI IR DARBS? Te sākas otra interesantā juridiskā problēma. Tiesa skaidroja, ka darba laika noteikšanā jāvērtē vairāki kritēriji: vai darbinieks atrodas darbā, vai viņš ir darba devēja rīcībā un vai šajā laikā veic savus darba pienākumus. Visiem šiem kritērijiem jāizpildās vienlaikus. Piemēram, ja pilots pēc lidojuma gaida transportu uz viesnīcu, tas vien vēl nenozīmē, ka viņš turpina strādāt. Tāpat pasu kontroles vai lidostas vispārējo drošības pārbaužu iziešana automātiski nav uzskatāma par darba pienākumu veikšanu. Citādi var būt gadījumā, ja pilots pēc nosēšanās faktiski turpina pildīt darba devēja noteiktus pienākumus, piemēram, sagatavo nepieciešamo dokumentāciju vai veic citas obligātās pēclidojuma procedūras. Tātad izšķiroša nozīme nav tikai tam, kur darbinieks fiziski atrodas, bet gan tam, ko viņš konkrētajā laikā faktiski dara un kādi pienākumi viņam ir uzlikti.

 

🏛️ KĀ TIESA IZLĒMA STRĪDU AR AIRBALTIC? Šeit ir svarīgi nošķirt vispārīgos tiesību principus no konkrētās lietas iznākuma. Lai gan Senāts iepriekš bija atcēlis apgabaltiesas spriedumu daļā un nodevis lietu jaunai izskatīšanai, Administratīvā apgabaltiesa 2026. gada 17. augusta spriedumā arodbiedrības prasījumu noraidīja. Tiesa nekonstatēja pietiekamu pamatu secinājumam, ka konkrētajam pilotam nebūtu uzskaitīts viss faktiski nostrādātais darba laiks. Viens no būtiskiem apstākļiem bija pierādījumu nepietiekamība. Piemēram, pilota ziņojumā bija norādīts kopējais laiks vairākām darbībām pēc lidojuma, taču nebija iespējams precīzi noteikt, cik ilgu laiku aizņēma tieši darba pienākumi un cik — pārvietošanās lidostā. Tiesa arī neatzina, ka lidostas noteiktās vispārējās drošības procedūras pašas par sevi būtu jāieskaita darba laikā. Līdz ar to nebūtu korekti apgalvot, ka šajā lietā tiesa būtu atzinusi airBaltic par darba tiesību pārkāpēju. Šāds secinājums no sprieduma neizriet.

 

❗ KĀPĒC ŠĪ LIETA TOMĒR IR ĪPAŠI SVARĪGA? Manuprāt, šis spriedums atklāj divus ļoti būtiskus darba tiesību jautājumus. Pirmkārt, darba devējam ir jānodrošina faktiski nostrādātā darba laika uzskaite. Standarta grafiki un iekšējie noteikumi ir būtiski darba organizēšanai, taču tie nevar aizstāt faktisko apstākļu izvērtēšanu, ja darbs objektīvi aizņem ilgāku laiku. Otrkārt, darbiniekam, kurš uzskata, ka viņa darba laiks nav pilnībā uzskaitīts, ir ļoti svarīgi iespējami precīzi dokumentēt, kādi pienākumi veikti, kad tie sākti, kad pabeigti un kādēļ tie pārsnieguši paredzēto laiku. Šī lieta arī labi parāda, kāpēc darba tiesību strīdos pierādījumiem ir tik liela nozīme. Pat juridiski pamatots vispārīgs arguments vēl nenozīmē, ka konkrētajā lietā būs iespējams pierādīt darba devēja pārkāpumu.

 

✈️ UN VĒL KĀDS JAUTĀJUMS — LIDOJUMU DROŠĪBA! Aviācijā darba un atpūtas laika uzskaite nav tikai jautājums par darba samaksu. Tā ir cieši saistīta arī ar darbinieku noguruma novēršanu, pietiekamas atpūtas nodrošināšanu un lidojumu drošību. Ja pilots faktiski veic darba pienākumus ilgāk, nekā paredzēts grafikā, šāds laiks var būt nozīmīgs arī viņa turpmākās atpūtas plānošanā. Vienlaikus jāuzsver, ka konkrētajā lietā tiesa nekonstatēja, ka airBaltic būtu pārkāpusi lidojumu drošības prasības vai ka konkrētā pilota nogurums būtu apdraudējis pasažierus. Tomēr šī tiesvedība atgādina, kādēļ darba laika precīza uzskaite aviācijā ir īpaši nozīmīga.

 

⚖️ KO NO ŠĪ SPRIEDUMA VAR MĀCĪTIES IKVIENS DARBA DEVĒJS UN DARBINIEKS? Manuprāt, galvenā atziņa ir vienkārša. Darba laiku nenosaka tikai pulkstenis darba grafikā. To nosaka arī faktiski veiktie darba pienākumi un konkrētie apstākļi. Ja darbiniekam pēc oficiālā darba laika beigām vēl ir jāpilda darba devēja uzdevumi, tas var būt darba laiks, kas attiecīgi jāuzskaita. Savukārt pati atrašanās darba vietas tuvumā vai gaidīšana bez darba pienākumu veikšanas ne vienmēr būs uzskatāma par darbu. Tādēļ gan darba devējiem, gan darbiniekiem būtu vērts pievērst uzmanību ne tikai darba grafikiem, bet arī tam, kā praksē tiek uzskaitīti faktiskie darba pienākumi. Jo darba tiesībās dažkārt izšķirošas var izrādīties pat tās 10 vai 20 minūtes, kuras darba grafikā nemaz neparādās.



Birokrātja 91 dienu
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 19. novembris
Vai valsts iestāde drīkst vienkārši aizmirst izskatīt cilvēka iesniegumu, tādējādi atstājot viņu bez iztikai nepieciešamajiem līdzekļiem, un pēc tam uzskatīt, ka ar vienu atvainošanās teikumu viss ir atrisināts?
VID PĀRBAUDĪS SKAIDRAS NAUDAS IEMAKSAS BANKOMĀTOS
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 17. novembris
Valsts ieņēmumu dienests plāno izsūtīt tūkstošiem vēstuļu iedzīvotājiem, pievēršot uzmanību skaidras naudas iemaksām banku kontos. Bet vai tas nozīmē, ka cilvēkiem tagad būs jāmaksā nodoklis par savu naudu?
Valsts mežu dienests
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 17. novembris
Vai valsts iestādes sniegtajai oficiālajai informācijai vispār var uzticēties? Un kurš uzņemas atbildību, ja valsts iestāde sniedz nepatiesu informāciju, bet iedzīvotājs, paļaujoties uz to, pieņem lēmumus, kas vēlāk izrādās kļūdaini?
Piebraucamais ceļš ir slēgts
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 16. novembris
Vai pašvaldība drīkst atteikties noteikt ceļam pašvaldības nozīmes ceļa statusu, ja šis ceļš ir nepieciešams, lai persona varētu piekļūt savam nekustamajam īpašumam?
SENĀTS NOSTIPRINA PRIVĀTPERSONU TIESĪBAS
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 13. novembris
Vai valsts iestāde drīkst atteikties sniegt atbildi uz personas iesniegumu, aizbildinoties ar to, ka jautājums attiecas uz iestādes iekšējo darbību vai personas agrākajām dienesta attiecībām?
Gaismas nakts
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 12. novembris
5. decembrī Valmierā atkal vienosies sports, labestība un vēlme palīdzēt! Jāņa Daliņa sporta kompleksā norisināsies biedrības Valmiera NEXT organizētais labdarības pasākums “Gaismas nakts”, kurā ikviens aicināts apvienot fiziskās aktivitātes ar iespēju paveikt kaut ko patiesi nozīmīgu citu labā.
 125 MILJONI ĪSZIŅU
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 12. novembris
Latviju satricinājusi kārtējā ziņa par iespējamu milzīga apmēra personas datu noplūdi. Šoreiz runa ir nevis par vārdiem, uzvārdiem vai personas kodiem, bet par vairāk nekā 125 miljoniem īsziņu, tostarp to pilnu saturu!
VID zaudē tiesā
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 11. novembris
Kārtējais tiesas nolēmums, kas liek uzdot jautājumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieeju uzņēmējiem un nodokļu strīdu risināšanu.
VID sods atcelts
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 9. novembris
Valsts ieņēmumu dienests (VID) piemēroja uzņēmumam 13 500 eiro naudas sodu par iespējamu starptautisko sankciju pārkāpumu, bet pēc lietas nonākšanas tiesā pats atzina, ka sods bijis nepamatots!
TIESA VISPIRMS IZDARA SECINĀJUMU
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 9. novembris
Vai Latvijā uzņēmumam vispār ir iespējams pierādīt savu taisnību strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu, ja tiesa jau iepriekš ir pārliecināta, ka uzņēmums rīkojies prettiesiski.