📱 Inovatīvi risinājumi restorānos: Vai alkohola pasūtīšana ar QR kodu ir distances tirdzniecība?
🚀 Mūsdienu tehnoloģiju attīstība būtiski maina sabiedriskās ēdināšanas nozari, arvien vairāk restorāniem ieviešot elektroniskus pasūtījumu pieņemšanas risinājumus. Tomēr, kad runa ir par alkoholisko dzērienu apriti, komersantiem bieži rodas jautājumi par stingro normatīvo aktu prasību ievērošanu. Nesen Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedza būtisku skaidrojumu, kas viesmīlības nozarei ievieš skaidrību šajā jautājumā.
🏢 Kāds ēdināšanas uzņēmums vēlējās paplašināt savu elektronisko pasūtījumu modeli. Šis risinājums paredzēja, ka klients, fiziski atrodoties restorāna telpās, ar mobilās lietotnes starpniecību noskenē uz galda izvietotu QR kodu, veic pasūtījumu no ēdienkartes un apmaksā to bezskaidrā naudā. Uzņēmums vēlējās šajā sistēmā iekļaut arī alkoholisko dzērienu pasūtīšanu, stingri ievērojot šādus nosacījumus: Alkoholiskie dzērieni tiek pasūtīti tikai tad, ja klients atrodas restorāna telpās un skenē QR kodu. Dzērieni netiek piedāvāti piegādei vai promnešanai ārpus restorāna. Alkoholiskie dzērieni tiek izsniegti tikai patērēšanai uz vietas. Darbinieks, nododot pasūtījumu klientam pie galdiņa, klātienē veic identitātes un vecuma pārbaudi.
📖 Alkoholisko dzērienu aprites likums izvirza īpašas un stingras prasības alkohola tirdzniecībai tīmekļvietnēs vai mobilajās lietotnēs, kas tiek kvalificēta kā mazumtirdzniecība ar distances līgumu. Šīs prasības ietver specifisku pircēja identitātes pārbaudi tiešsaistē pirms pasūtījuma, kā arī noteikumu, ka iegādātos dzērienus drīkst izsniegt ne agrāk kā sešas stundas pēc pasūtījuma veikšanas. Uzņēmumam radās jautājums, vai klienta pasūtījums caur viedtālruni pie restorāna galdiņa uzliek par pienākumu ievērot šos distances tirdzniecības ierobežojumus.
🏛️ Izvērtējot situāciju un konsultējoties ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), VID secināja, ka konkrētajā situācijā darījumam nav distances līguma pazīmju. Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES, distances līgums pastāv gadījumos, kad puses līguma slēgšanas brīdī fiziski neatrodas vienā un tajā pašā vietā.
💡 Tā kā klients pasūtījuma veikšanas brīdī atrodas pakalpojuma sniegšanas vietā jeb restorāna telpās, darījums pēc būtības ir klātienes darījums. Mobilā lietotne šajā procesā tiek izmantota vienīgi kā tehnisks, digitalizēts pasūtījuma veikšanas vai pieņemšanas rīks klātienes apkalpošanas ietvaros. Tā kā darījums nav distances līgums, uz šādu darbības modeli nav attiecināmi Alkoholisko dzērienu aprites likuma nosacījumi par distances tirdzniecību (tostarp sešu stundu nogaidīšanas noteikums un īpašā tiešsaistes identifikācija). Šādā situācijā ēdinātājam nav pienākuma atsevišķi reģistrēt izmantoto tīmekļvietni vai mobilo lietotni savā speciālajā atļaujā (licencē) alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai.
✅ Šis vērtējums ir nozīmīgs atbalsts viesmīlības nozarei. Tas apliecina, ka digitalizācijas rīku (piemēram, QR kodu un lietotņu) ieviešana klātienes apkalpošanas uzlabošanai restorānos nerada papildu birokrātisko slogu vai ierobežojumus saistībā ar e-komercijas regulējumu. Būtiskākais priekšnoteikums ir nodrošināt, ka klients pasūtīšanas un saņemšanas brīdī atrodas restorānā, dzērieni paredzēti patēriņam uz vietas, un personāls nodrošina likumā noteikto vecuma pārbaudi pirms alkohola izsniegšanas.











