VID "spoku" piedziņas mēģinājumi: Tiesas spriedums, kas aizstāv uzņēmējus pret nepamatotām prasībām

Lauris Klagišs • 2026. gada 9. jūnijs

✔️ Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcība, cenšoties atgūt nodokļu parādus, bieži robežojas ar tiesisku unikalitāti. Kā liecina nesenais Administratīvās rajona tiesas 2026. gada 20. maija spriedums lietā Nr. A420239025, VID ir mēģinājis interpretēt likumu veidā, kas acīmredzami ignorē gan Senāta atziņas, gan likuma sistēmisko jēgu. Šis gadījums ir būtisks signāls visiem bijušajiem valdes locekļiem: VID nevar pieprasīt atlīdzināt nodokļu parādus no uzņēmuma, kas vairs neeksistē.

Kas notika?

 

✔️ Situācija bija klasiska "birokrātiskā inerces" ilustrācija. Uzņēmums, kura valdes loceklis bija pieteicējs, jau bija izslēgts no komercreģistra. Attiecīgi – visi tā nodokļu parādi bija dzēsti. Tomēr VID, ignorējot faktu, ka parāds kā tiesisks pienākums vairs neeksistē, turpināja virzīt procesu pret bijušo valdes locekli, cenšoties piedzīt 265 526,07 euro. VID arguments bija balstīts uz procedūras uzsākšanas faktu – dienests uzskatīja, ka, ja process uzsākts laikā, kad uzņēmums vēl pastāvēja, viņiem ir tiesības turpināt piedziņu no valdes locekļa arī pēc uzņēmuma likvidācijas. Tiesa šādu argumentāciju noraidīja kā nepamatotu.

 

✔️ Tiesa, atsaucoties uz Augstākās tiesas Senāta 2025. gada 17. jūnija spriedumu lietā Nr. SKA-82/2025, ir ieviesusi skaidrību, kas, šķiet, VID ir bijusi neērta. Likumdevēja mērķis, paredzot valdes locekļa atbildību, ir bijis nodrošināt, ka valdes loceklis ierosina maksātnespējas procesu, kamēr uzņēmums vēl pastāv. Ja uzņēmums ir likvidēts, tā nodokļu parādi ir dzēsti, un valsts vairs nepretendē uz to atgūšanu. Valdes locekļa personiskā atbildība ir solidāra ar uzņēmumu. Ja uzņēmums ir izslēgts no reģistra, pazūd tiesību subjekts, no kura šo parādu varētu piedzīt. Līdz ar to zūd arī pamats vērsties pret valdes locekli. VID centieni uzsvērt "procesa uzsākšanas brīdi" ir mēģinājums radīt mākslīgu saistību turpinājumu. Tiesa skaidri norādīja: nevar pastāvēt "turpināta atbildība" situācijā, kurā parāds kā tāds ir izbeidzies.

 

✔️ Šis spriedums ir uzvara pār administratīvo patvaļu. Tas apliecina, ka valsts iestāžu vēlme "piedzīt jebko un jebkādā veidā" nevar ignorēt tiesiskās paļāvības un tiesiskas valsts principus. Ja esat bijušais valdes loceklis un saņemat VID lēmumu par nodokļu parādu piedziņu no uzņēmuma, kas vairs nepastāv, nepieņemiet šādu lēmumu kā galīgu patiesību. Kā rāda tiesu prakse, VID interpretācija bieži vien neatbilst likuma garam un Senāta nostādnēm. Mēs aicinām ikvienu, kurš saskāries ar VID nepamatotām prasībām, nekavējoties vērsties pēc profesionālas juridiskas palīdzības. Jūsu tiesības aizstāvēt sevi pret nelikumīgiem administratīvajiem aktiem ir viena no jūsu pamattiesībām.


VID
Videonovērošana uzņēmumā: Ko darīt, ja saņemta 5 lapu gara Datu valsts inspekcijas vēstule
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 9. jūnijs
Daudziem uzņēmējiem videonovērošanas kameru uzstādīšana šķiet pašsaprotams solis – tā ir rūpes par sava īpašuma, tehnikas un darbinieku drošību.
Vai Valsts ieņēmumu dienests drīkst ignorēt mantinieku tiesības
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 9. jūnijs
Administratīvā rajona tiesa 2026. gada 13. maija spriedumā ir atzinusi par prettiesisku Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) rīcību, liedzot mantiniekam informāciju par mantoto saimniecību un izvairoties sniegt atbildes uz uzdotajiem nodokļu jautājumiem pēc būtības.
Prokuratūras formālā pieeja un nevēlēšanās iedziļināties: Kā tiesa aizstāvēja advokāta tiesības uz i
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Nesens Administratīvās rajona tiesas 2026. gada 22. aprīļa spriedums izgaismo satraucošu tendenci valsts iestāžu, īpaši Latvijas Republikas prokuratūras, darbībā.
Valsts drošība un vārda brīvības robežas: Senāta stingrā nostāja hibrīdkara apstākļos
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Pēdējo gadu ģeopolitiskie notikumi ir radījuši jaunus izaicinājumus tiesību sistēmai, pieprasot skaidru un nepārprotamu rīcību pret personām, kas apdraud valsts drošību.
Kad darbinieka privātā dzīve kļūst par darba devēja problēmu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Bieži vien tiek uzskatīts, ka darbinieka rīcība ārpus darba laika ir viņa personīgā lieta. Tomēr, kā liecina jaunākā Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 10. marta judikatūra, darbinieka iespējama iesaiste noziedzīgos nodarījumos var radīt tiesības darba devējam rīkoties, lai aizsargātu uzņēmuma vai iestādes reputācij
Īres līgums vai bezatlīdzības lietošana
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Sagatavojot un parakstot līgumus, praksē bieži nākas saskarties ar bīstamu mītu – cilvēki paļaujas, ka dokumenta virsraksts (piemēram, "Īres līgums") automātiski nosaka tā juridisko spēku un aizsargā iesaistītās puses.
Darba līgums pret uzņēmuma līgumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Bieži vien uzņēmēji, piesaistot papildu darbaspēku vai ārpakalpojumus, saskaras ar dilemmu – kādu līgumu slēgt ar piesaistīto personu.
Kā aprēķināt atlīdzību par darba piespiedu kavējumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Darba strīdi par nepamatotu atlaišanu ir sarežģīts un emocionāls process gan darbiniekam, gan darba devējam.
Kas slēdz līgumu un kurš maksā kaimiņa parādu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Daudzdzīvokļu māju pārvaldīšana un komunālo pakalpojumu nodrošināšana bieži raisa juridiskus strīdus, īpaši, kad runa ir par neatgūstamiem parādiem.
Absurda teātris VID gaumē: Kā aizmirsts 40 eiro sods sagrauj miljonu biznesa reputāciju
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Valsts digitalizācija? Drīzāk digitālā diktatūra. Mums gadiem stāstīja, ka IT sistēmas atvieglos uzņēmēju un valsts saziņu, taču praksē mēs esam radījuši birokrātisku Frankenšteinu, kurš akli, brutāli un bez mazākās loģikas soda godprātīgus nodokļu maksātājus.