Videonovērošana uzņēmumā: Ko darīt, ja saņemta 5 lapu gara Datu valsts inspekcijas vēstule?

Lauris Klagišs • 2026. gada 9. jūnijs

✔️ Daudziem uzņēmējiem videonovērošanas kameru uzstādīšana šķiet pašsaprotams solis – tā ir rūpes par sava īpašuma, tehnikas un darbinieku drošību. Taču šķietami vienkāršais lēmums par pāris kameru pieskrūvēšanu pie noliktavas fasādes var ātri pārvērsties par īstu birokrātisku izaicinājumu. Viss mainās brīdī, kad uzņēmums saņem vēstuli no Datu valsts inspekcijas (DVI) par pārbaudes uzsākšanu. Visbiežāk tas notiek pēc tam, kad saņemta kāda sūdzība, vai arī kameras ir pamanītas publiskā telpā bez atbilstošām informatīvajām zīmēm.

 

✔️ Daudzi uzņēmēji, atverot DVI vēstuli, piedzīvo patiesu šoku. Tā nav vienkārša e-pasta ziņa ar jautājumu: "Vai jums ir kameras?" Tas ir formāls, detalizēts un bieži vien vairāk nekā piecas lapas garš dokuments, kas ietver padsmit komplicētus jautājumus. Inspekcija pieprasa sniegt izsmeļošu un juridiski pamatotu informāciju, tostarp, kāds ir precīzs datu apstrādes tiesiskais pamats un nolūks saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR), vai mērķi nebija iespējams sasniegt ar citiem, privātumu mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kāda ir kameru tehniskā specifikācija (izšķirtspēja, zoom, audio ieraksta funkcijas, filmēšanas leņķi), kāds ir konkrēts ierakstu glabāšanas termiņš un kāds ir tā juridiskais pamatojums, kādas fiziskās un loģiskās drošības procedūras ir ieviestas, lai pasargātu datus no noplūdes?

 

✔️ Taču ar atbildēm uz jautājumiem vien nepietiek. Kopā ar paskaidrojumiem DVI pieprasa iesniegt apjomīgu iekšējo dokumentāciju. Lai pierādītu, ka videonovērošana ir tiesiska, uzņēmumam nepieciešams demonstrēt izstrādātu un funkcionējošu datu aizsardzības sistēmu. Pieprasīto dokumentu sarakstā parasti ietilpst:

  • Novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību - sarežģīts dokuments, kurā tiek svērtas uzņēmuma intereses pret fizisko personu tiesībām uz privātumu.
  • Videonovērošanas noteikumi: Iekšējais normatīvais akts, kas strikti reglamentē, kas un kādos gadījumos drīkst piekļūt ierakstiem.
  • Privātuma politika: Informācija datu subjektiem par to, kā tiek apstrādāti viņu dati.
  • Drošības incidentu pārvaldības procedūra: Rīcības plāns gadījumiem, ja notiek datu noplūde (piemēram, uzlauzts serveris).

 

✔️ Būsim atklāti – sagatavot šādu dokumentāciju un sniegt izsmeļošas, juridiski precīzas atbildes bez profesionāla personas datu aizsardzības speciālista vai pieredzējuša advokāta palīdzības ir gandrīz neiespējami. Bieži vien uzņēmēji mēģina atbildes "sastiķēt" paši vai uzdod šo uzdevumu savam IT speciālistam, kurš pārzina kabeļus un serverus, bet ne Regulas juridiskās nianses. Rezultāts? Atbildēs sniegtā informācija ir pretrunīga, nepareizi formulēta un bieži vien paša uzņēmēja nezināšanas dēļ atklāj papildu pārkāpumus. Tas var novest pie ilgstošas tiesvedības un ievērojamiem administratīvajiem naudas sodiem.

 

✔️ Kā sertificēts datu aizsardzības speciālists un advokāts ar 20 gadu pieredzi juridisko jautājumu risināšanā, es ikdienā redzu, cik plāna ir līnija starp godprātīgu īpašuma aizsardzību un datu apstrādes pārkāpumu. Uzņēmējam nav jābūt datu regulas ekspertam – Jūsu uzdevums ir attīstīt biznesu. Datu aizsardzības labirintus un saziņu ar uzraugošajām iestādēm uzticiet profesionāļiem, kuri runā vienā valodā ar Inspekciju.


Videonovērošana uzņēmumā: Ko darīt, ja saņemta 5 lapu gara Datu valsts inspekcijas vēstule
VID
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 9. jūnijs
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcība, cenšoties atgūt nodokļu parādus, bieži robežojas ar tiesisku unikalitāti.
Vai Valsts ieņēmumu dienests drīkst ignorēt mantinieku tiesības
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 9. jūnijs
Administratīvā rajona tiesa 2026. gada 13. maija spriedumā ir atzinusi par prettiesisku Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) rīcību, liedzot mantiniekam informāciju par mantoto saimniecību un izvairoties sniegt atbildes uz uzdotajiem nodokļu jautājumiem pēc būtības.
Prokuratūras formālā pieeja un nevēlēšanās iedziļināties: Kā tiesa aizstāvēja advokāta tiesības uz i
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Nesens Administratīvās rajona tiesas 2026. gada 22. aprīļa spriedums izgaismo satraucošu tendenci valsts iestāžu, īpaši Latvijas Republikas prokuratūras, darbībā.
Valsts drošība un vārda brīvības robežas: Senāta stingrā nostāja hibrīdkara apstākļos
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Pēdējo gadu ģeopolitiskie notikumi ir radījuši jaunus izaicinājumus tiesību sistēmai, pieprasot skaidru un nepārprotamu rīcību pret personām, kas apdraud valsts drošību.
Kad darbinieka privātā dzīve kļūst par darba devēja problēmu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Bieži vien tiek uzskatīts, ka darbinieka rīcība ārpus darba laika ir viņa personīgā lieta. Tomēr, kā liecina jaunākā Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 10. marta judikatūra, darbinieka iespējama iesaiste noziedzīgos nodarījumos var radīt tiesības darba devējam rīkoties, lai aizsargātu uzņēmuma vai iestādes reputācij
Īres līgums vai bezatlīdzības lietošana
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Sagatavojot un parakstot līgumus, praksē bieži nākas saskarties ar bīstamu mītu – cilvēki paļaujas, ka dokumenta virsraksts (piemēram, "Īres līgums") automātiski nosaka tā juridisko spēku un aizsargā iesaistītās puses.
Darba līgums pret uzņēmuma līgumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Bieži vien uzņēmēji, piesaistot papildu darbaspēku vai ārpakalpojumus, saskaras ar dilemmu – kādu līgumu slēgt ar piesaistīto personu.
Kā aprēķināt atlīdzību par darba piespiedu kavējumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Darba strīdi par nepamatotu atlaišanu ir sarežģīts un emocionāls process gan darbiniekam, gan darba devējam.
Kas slēdz līgumu un kurš maksā kaimiņa parādu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Daudzdzīvokļu māju pārvaldīšana un komunālo pakalpojumu nodrošināšana bieži raisa juridiskus strīdus, īpaši, kad runa ir par neatgūstamiem parādiem.
Absurda teātris VID gaumē: Kā aizmirsts 40 eiro sods sagrauj miljonu biznesa reputāciju
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Valsts digitalizācija? Drīzāk digitālā diktatūra. Mums gadiem stāstīja, ka IT sistēmas atvieglos uzņēmēju un valsts saziņu, taču praksē mēs esam radījuši birokrātisku Frankenšteinu, kurš akli, brutāli un bez mazākās loģikas soda godprātīgus nodokļu maksātājus.