✔️ Administratīvā rajona tiesa 2026. gada 13. maija spriedumā ir atzinusi par prettiesisku Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) rīcību, liedzot mantiniekam informāciju par mantoto saimniecību un izvairoties sniegt atbildes uz uzdotajiem nodokļu jautājumiem pēc būtības. Šis spriedums spilgti ilustrē iestādes tendenci slēpties aiz birokrātiskiem šķēršļiem un formālām reģistru prasībām, pilnībā ignorējot personu likumiskās īpašuma tiesības un Civillikuma pamatprincipus.

✔️ Izskatītajā lietā pieteicēja, pamatojoties uz notāra izsniegtu mantojuma apliecību, bija kļuvusi par zemnieku saimniecības un tās mantas (tostarp tehnikas) līdzīpašnieci, mantojot vienu trešo daļu no atstātā mantojuma. Konstatējot būtiskus iztrūkumus saimniecības uzkrājumos un rodoties bažām par otras līdzīpašnieces (kura vienlaikus darbojās kā saimniecības pārvaldniece) iespējami negodprātīgu rīcību, pieteicēja vērsās VID. Pieteicēja lūdza sniegt informāciju par saimniecībā nodarbinātajām personām, kā arī lūdza skaidrojumu par nodokļu piemērošanu traktortehnikas realizācijai un izvēles iespējām starp uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI). VID atteicās izsniegt informāciju un atbildēt uz jautājumiem, kā galveno argumentu minot to, ka pieteicēja nav reģistrēta Uzņēmumu reģistrā kā saimniecības īpašniece vai amatpersona.

✔️ Tiesas ieskatā, VID nepamatoti uzskatīja, ka tiesības rīkoties un saņemt informāciju par saimniecību rodas tikai ar reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā. Tiesa atgādināja iestādei civiltiesību pamatus – mantojuma apliecība ir notariāls akts, kas apliecina mantinieka īpašuma tiesības uz atstāto mantojumu jau no mantojuma atklāšanās brīža. Saimniecības vai tehnikas nereģistrēšana valsts reģistros neatceļ īpašuma tiesības un nevar kalpot par ieganstu informācijas liegšanai.

✔️ VID lēmumu aizstāvēja, norādot, ka informācijas izsniegšana skartu pārvaldnieces (otras mantinieces) intereses. Tiesa šo argumentu atzina par nepamatotu, uzsverot, ka pārvaldniecei ir pienākums rīkoties īpašnieku interesēs un viņa ir atbildīga viņu priekšā. VID, atsakot informāciju, nostādīja pieteicēju nevienlīdzīgā situācijā pret otru mantinieci. Informācijas pieprasījums par paša īpašumā esošu saimniecību dod leģitīmas tiesības saņemt attiecīgās ziņas.

✔️ Uz pieteicējas uzdotajiem konkrētajiem jautājumiem par nodokļu tiesību normu piemērošanu VID atbildēja formāli – vispārīgi uzskaitot dažādus tiesību aktus un norādot saites uz interneta vietnēm. Tiesa konstatēja, ka VID rīcība ir prettiesiska. Pat ja iestāde uzskatīja, ka jautājumi ir saistīti ar konkrētu saimniecību, par kuru viņi nevēlas sniegt datus, VID bija pienākums sniegt pieteicējai vispārīgu tiesību normu skaidrojumu par UIN un VSAOI jautājumiem atbilstoši Iesniegumu likumam un Satversmes 104. pantam.

✔️ Rezultātā, tiesa uzdeva VID divu nedēļu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izsniegt pieteicējai pieprasīto informāciju, kā arī sniegt atbildes uz nodokļu piemērošanas jautājumiem pēc būtības. Šis spriedums ir svarīgs atgādinājums valsts iestādēm, ka aiz birokrātijas un reģistru ierakstiem ir jāredz cilvēks un viņa likumīgās tiesības. Formāla "atrakstīšanās" un nespēja iedziļināties faktiskajos, tostarp civiltiesiskajos, apstākļos nedrīkst kļūt par normu. Mantiniekiem ir pilnas tiesības interesēties par savu īpašumu un uzraudzīt to, pat ja formālie procesi reģistros vēl ir ceļā uz atrisinājumu.