✔️ Nesens Administratīvās rajona tiesas 2026. gada 22. aprīļa spriedums izgaismo satraucošu tendenci valsts iestāžu, īpaši Latvijas Republikas prokuratūras, darbībā. Lietā, kurā zvērinātam advokātam nācās tiesāties ar prokuratūru par tiesībām iegūt informāciju sava klienta aizstāvībai, atklājas prokuratūras tendence likuma normas interpretēt pārmērīgi šauri un formāli, aizmirstot par tiesiskuma un taisnīgas tiesas pamatprincipiem.

✔️ Lietas pamatā bija zvērināta advokāta lūgums iepazīties ar pabeigta kriminālprocesa materiāliem. Šī informācija advokātam bija nepieciešama, lai nodrošinātu pilnvērtīgu aizstāvību savam klientam citā kriminālprocesā, kurš no pabeigtā procesa tika izdalīts un joprojām atradās iztiesāšanas stadijā. Daudznozaru specializētās prokuratūras, bet vēlāk arī Ģenerālprokuratūras prokurori advokāta lūgumu noraidīja. Galvenais arguments? Nedz advokātam, nedz viņa klientam pabeigtajā kriminālprocesā nav piešķirts nekāds procesuālais statuss. Prokuratūra uzskatīja, ka advokāta tiesības tādējādi netiek aizskartas un nepieciešamo informāciju var iegūt pamata kriminālprocesa ietvaros, nopratinot personu kā liecinieku.

✔️ Administratīvā rajona tiesa savā spriedumā atzina prokuratūras lēmumu par prettiesisku un uzlika par pienākumu nodrošināt advokātam piekļuvi lietas materiāliem. Spriedumā tiesa norādīja uz vairākiem būtiskiem prokuratūras darba trūkumiem Tiesa konstatēja, ka prokuratūra Kriminālprocesa likuma 375. panta otro daļu ir aplūkojusi nepamatoti šauri. Prokuratūra formāli koncentrējās tikai uz faktu, ka personai nav statusa izdalītajā lietā, pilnībā ignorējot to, ka abus kriminālprocesus acīmredzami vieno noziedzīgo nodarījumu faktiskie apstākļi.

✔️ Būtiski, ka prokuratūra savā atteikumā plaši citēja Senāta judikatūras atziņas, bet reālajā situācijas izvērtēšanā tās vienkārši neņēma vērā. Prokuratūras lēmumā iztrūka jebkāds vērtējums par to, kādu informāciju pieprasītie materiāli patiesībā satur un kādu aizsargājamu interešu dēļ informāciju būtu liegts izsniegt. Tāpat prokuratūra kļūdaini piemēroja kriminālprocesa pārsūdzības kārtību, lai gan informācijas pieprasīšana ir patstāvīga darbība, kas apskatāma Administratīvā procesa un Informācijas atklātības likuma ietvaros.

✔️ Tiesvedības gaitā prokuratūra kā argumentu informācijas neizsniegšanai izmantoja pabeigtajā lietā esošo personas datu (dzīvesvietas adreses, tālruņa numura) aizsardzību. Tiesa norādīja, ka šis nav pamats atteikumam izsniegt visu lietu, jo šādu informāciju var elementāri aizklāt vai anonimizēt. Prokuratūras pārstāvja taisnošanās tiesas sēdē, ka datu aizklāšana pat netika apsvērta, jo advokāts to īpaši neprasīja, tiesas ieskatā atspoguļoja pilnīgi formālu pieeju.

✔️ Tiesa prokuratūrai atgādināja pašu svarīgāko – advokāti savā profesionālajā darbībā ir neatkarīgi un viņu kompetencē ietilpst izvēlēties, kā vislabāk sniegt juridisko palīdzību. Prokuratūra nevar advokātam norādīt, kāda informācija ir vai nav nepieciešama viņa klienta aizstāvībai. Liedzot advokātam iespēju patstāvīgi vākt pierādījumus un iepazīties ar saistītās lietas materiāliem, prokuratūra faktiski mēģināja ierobežot advokāta tiesības īstenot izvēlēto aizstāvības pozīciju.

✔️ Šis tiesas spriedums kalpo kā svarīgs atgādinājums valsts iestādēm – ierobežot pieeju informācijai nedrīkst balstoties tikai uz ērtiem, formāliem ieganstiem. Zvērināta advokāta tiesības vākt pierādījumus ir būtiska garantija klienta tiesībām uz taisnīgu tiesu un aizstāvību. Mūsu birojs turpinās iestāties par klientu interešu aizstāvību, nepieļaujot, ka birokrātiski šķēršļi traucē pilnvērtīgu tiesiskuma nodrošināšanu.

! Vai zināji, ka mūsu biroja Facebook lapu regulāri lasa tūkstošiem cilvēku, kas vēl nav nospieduši "Sekot"? Ja tu esi viens no viņiem un mūsu raksti par likumdošanas un tiesu prakses jaunumiem Tev šķiet noderīgi, nospiežot "Sekot" (Follow), Tu nodrošināsi, ka nepalaid garām svarīgākos jaunumus.