✔️ Ikdienas praksē nereti saskaramies ar situācijām, kad valsts iestādes, aizbildinoties ar dabas aizsardzību, patvaļīgi un nepamatoti ierobežo personu tiesības rīkoties ar savu īpašumu. Spilgts piemērs tam ir nesens Administratīvās rajona tiesas spriedums lietā Nr. A420180225, kurā Valsts meža dienests (VMD) mēģināja meža īpašniekam uzspiest piecas reizes lielāku aizsargjoslu nekā to nosaka vietējā pašvaldība.

✔️ Uzņēmums vērsās VMD, lai saņemtu apliecinājumu koku ciršanai (galvenajai kailcirtei) savā īpašumā, kas robežojas ar Mujānu Dzirnezeru. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojums skaidri nosaka, ka šādai mākslīgai ūdenstilpei aizsargjosla ir 10 metri. Taču VMD lēma citādi un atteica izsniegt ciršanas apliecinājumu, norādot, ka attiecīgajos meža nogabalos noteikta 50 metru aizsargjosla.

✔️ Kā VMD pamatoja šādu lēmumu? Iestāde paziņoja, ka Mujānu Dzirnezers nemaz nav uzskatāms par atsevišķu ūdenstilpi, bet gan vienkārši par Jumaras upes "uzpludinājumu". Tā kā Jumaras upei likums paredz 50 metru aizsargjoslu, VMD pēc savas iniciatīvas šo pašu prasību attiecināja arī uz ezeru, apgalvojot, ka abi veido "vienotu ūdens ekosistēmu" un prasa vienādu aizsardzību.

✔️ Tiesa pilnībā noraidīja šādu VMD patvaļu, atceļot iestādes lēmumu un uzdodot izsniegt pieprasītos koku ciršanas apliecinājumus. Spriedumā paustas vairākas būtiskas atziņas, kas stiprina īpašnieku tiesības. Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu, ūdensobjektu aizsargjoslu platumus un to fizisko atrašanos dabā nosaka vietējā pašvaldība savā teritorijas plānojumā. VMD nav tiesību ignorēt apstiprinātu teritorijas plānojumu un "zīmēt" jaunas aizsargjoslas pēc saviem ieskatiem.

✔️ Mujānu Dzirnezers ir oficiāli iekļauts valsts "Ūdenstilpju klasifikatorā", kas to juridiski apstiprina kā ūdenstilpi (ezeru), kurai saskaņā ar likumu lauku apvidos minimālā aizsargjosla ir ne mazāk kā 10 metri. Tiesa īpaši norādīja, ka VMD neiesniedza nevienu pierādījumu savam teorētiskajam apgalvojumam, ka Jumaras upei un Mujānu Dzirnezeram būtu vienota ekosistēma, kas pamatotu platākas aizsargjoslas nepieciešamību.

✔️ Satversmes 105. pants aizsargā ikvienas personas tiesības uz īpašumu. Valstij ir tiesības tās ierobežot, taču jebkuram ierobežojumam ir jābūt precīzi noteiktam ar likumu. VMD lēmums, ignorējot likuma burtu un pašvaldības plānojumu, atzīts par prettiesisku.

✔️ Šis spriedums ir nozīmīgs signāls visiem mežu un zemju īpašniekiem. Tas atgādina, ka valsts iestāžu lēmumi, pat ja tie cēli aizbildinās ar "vides un ekosistēmu aizsardzību", nav neapstrīdami. Ierēdņu rīcībai ir stingri jāiekļaujas likuma un pašvaldības teritorijas plānojuma rāmjos. Ja saskaraties ar nepamatotiem atteikumiem, kas paralizē jūsu saimniecisko darbību, savas tiesības ir jāaizstāv.