VID atkal zaudē tiesā: Kad akls birokrātisms un gramatikas likumi tiek stādīti augstāk par veselo saprātu

Lauris Klagišs • 2026. gada 11. augusts

✔️ Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu fantāzijai un vēlmei normatīvos aktus piemērot maksimāli mehāniski, burtiski un atrauti no jebkāda veselā saprāta, šķiet, nav robežu. Uzņēmējiem Latvijā jau ilgstoši nākas saskarties ar absurdiem iestādes lēmumiem, kuros galvenais vadmotīvs ir nevis taisnīga nodokļu iekasēšana vai reāla valsts budžeta apdraudējuma novēršana, bet gan birokrātiska piekasīšanās pie katra komata un lietvārda galotnes. Iestāde acīmredzami cer, ka, paļaujoties uz burtisku likuma teksta lasījumu, izdosies izspiest papildu finanšu līdzekļus no nodokļu maksātājiem, ignorējot pašu būtiskāko – faktu, ka nodokļi valstij jau ir samaksāti. Tomēr šāda formālisma kultivēšana ne vienmēr nes iestādei cerētos augļus. Kārtējā uzvara tiesā ir spilgts pierādījums tam, ka likums nav paredzēts kā ērts rīks nodokļu administrācijas patvaļai. Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 31. jūlija spriedums lietā Nr. SKA-112/2026 kļūst par fundamentālu atgādinājumu valsts pārvaldei, ka tiesību normas mērķis un jēga vienmēr ir jāskata kopsakarā ar reālo situāciju.

 

✔️ Izskatāmajā lietā VID veica datu atbilstības pārbaudi kādā uzņēmumā un konstatēja, ka sabiedrības apgrozījums pārsniedz piecu minimālo mēnešalgu apmēru, taču tajā nav deklarēts neviens darbinieks. Pamatojoties uz šo faktu un likumā iestrādāto ienākuma prezumpciju, VID ar galīgo administratīvo aktu uzlika sabiedrībai pienākumu samaksāt valsts budžetā papildus aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli par sabiedrības valdes locekli.

 

✔️ Likumdevējs šādām situācijām ir skaidri paredzējis izņēmumu – uzņēmumam šie nodokļi par valdes locekli nav jāmaksā jeb netiek piemērota domājamā ienākuma prezumpcija, ja attiecīgais valdes loceklis saņem atalgojumu vismaz piecu minimālo algu apmērā kādā citā uzņēmumu grupas kapitālsabiedrībā. SIA "ORLANDO" valdes loceklis šo summu uzņēmumu grupā patiešām reāli saņēma, taču šī summa mēneša ietvaros veidojās no vairākām grupas sabiedrībām kopā, nevis tika saņemta no vienas atsevišķas kapitālsabiedrības. Tieši šeit visā krāšņumā izpaudās VID formālisms – iestāde paziņoja, ka likumā vārds "kapitālsabiedrībā" ir rakstīts vienskaitlī. Līdz ar to, VID ieskatā, atalgojums obligāti ir jāsaņem vienā konkrētā uzņēmumā un uzņēmumu grupas ietvaros to nekādā gadījumā nedrīkst summēt. Ja summa nāk no diviem vai trim uzņēmumiem, VID uzskata, ka tam ir tiesības iekasēt nodokļus dubultā.

 

✔️ Senāts pilnībā noraidīja šādu VID un zemāko instanču tiesu ačgārno interpretāciju, atceļot apgabaltiesas spriedumu un nododot lietu jaunai izskatīšanai. Tiesas spriedumā īpaši uzsvērts, ka gramatiskā iztulkošanas metode ir tikai viena no metodēm, un tiesību piemērošanā nav pareizi vadīties vienīgi pēc tiesību normas sausās vārdiskās jēgas. Senāts vērsa uzmanību uz likumdevēja patieso mērķi. Šīs normas tika ieviestas, lai apkarotu ēnu ekonomiku un novērstu situācijas, kad saimnieciski aktīvas kapitālsabiedrības nedeklarē darbiniekus un nemaksā valsts budžetā darbaspēka nodokļus. Ja valdes loceklis uzņēmumu grupas ietvaros kopsummā jau ir saņēmis likumā noteikto atlīdzību un no tās valstij ir pilnībā samaksāti visi nodokļi, tad likuma mērķis ir pilnībā sasniegts. Senāts secināja, ka tieši saņemtās atlīdzības fakts un apmērs, nevis šo atlīdzību izmaksājušo kapitālsabiedrību skaits, ir izšķirošais apstāklis izņēmuma piemērošanai.

 

✔️ Šī tiesvedība ir kārtējais kliedzošais piemērs tam, kā iestāde atsakās iedziļināties lietas būtībā. Absurdākais ir tas, ka tiesvedības laikā VID nespēja tiesai nemaz atbildēt uz tieši uzdotu jautājumu – kāda nodokļu aprēķināšanas un iekasēšanas kontekstā vispār ir atšķirība, vai personai atlīdzību piecu minimālo algu apmērā samaksā viena sabiedrība, vai to izdara vairākas sabiedrības kopā. Tā vietā, lai pēc būtības vērtētu faktu, ka valsts budžets nekādus zaudējumus nav cietis un nodokļi par valdes locekļa ienākumiem ir apzinīgi samaksāti, iestāde izvēlējās gadiem ilgi tērēt valsts un noslogotās tiesu sistēmas resursus, strīdoties par to, vai lietvārds likumā ir vienskaitlī vai daudzskaitlī.


VID atkal zaudē tiesā: Kad akls birokrātisms un gramatikas likumi tiek stādīti augstāk par veselo saprātu
Tiesiskā loterija: Vai vienādi apstākļi valsts priekšā tiešām nozīmē vienādas sekas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 7. augusts
Iedomājieties divus uzņēmējus – A un B. Abi ir bijuši valdes locekļi uzņēmumos, kuri ir likvidēti.
Kurš maksā par ierēdņu kļūdām
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 7. augusts
Kā jau, iespējams, esat pamanījuši manās iepriekšējās publikācijās, tiesu prakse nereti parāda skarbu ainu – Valsts ieņēmumu dienests (VID) un citas valsts vai pašvaldību iestādes regulāri zaudē tiesvedībās gan pret maniem klientiem, gan citās lietās.
Vai telefonsaruna ar iestādi garantē valsts atbalstu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 6. augusts
Valsts un Eiropas Savienības atbalsta programmas energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz zaļo enerģiju kļūst arvien pieprasītākas.
VID atkal zaudē tiesā – parādus no likvidēta uzņēmuma valdes locekļa piedzīt nedrīkst
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 5. augusts
Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā ikdienas praksē ar apskaužamu neatlaidību turpina izmantot likumā iestrādātos mehānismus, lai vērstos pret uzņēmumu valdes locekļiem personīgi, tādējādi mēģinot piedzītu juridiskās personas nokavētos nodokļu maksājumus.
VID arvien biežāk atzīst savas kļūdas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 3. augusts
Sabiedrībā un uzņēmēju vidū nereti valda uzskats, ka strīdi ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir sarežģīti un bieži noslēdzas tikai ar ilgstošu tiesāšanos.
Kad iesaldēta nauda zaudē vērtību: Valstij jākompensē inflācijas radītie zaudējumi par nepamatotu ar
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 3. augusts
Jau divdesmit gadus praktizējot jurisprudencē, bieži nākas saskarties ar situācijām, kad valsts iestādes aizbildinās ar formāliem likuma burtiem, ignorējot reālos uzņēmējdarbības zaudējumus.
Kāpēc PTAC zaudē tiesā un kāpēc uzņēmējiem ir vērts cīnīties
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. jūlijs
Valsts pārvaldes iestāžu lēmumi bieži tiek uztverti kā neapstrīdama patiesība, taču realitāte, ar kuru saskaramies administratīvajās tiesās, parāda gluži citu ainu.
AS “Gaso” nepamatotā apetīte
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. jūlijs
Pēdējo trīs gadu laikā, no 2023. līdz 2026. gadam, apkopotā tiesu prakse atklāj būtisku tendenci strīdos starp patērētājiem un akciju sabiedrību “Gaso”.
Darbinieka atstādināšana un reorganizācija
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. jūlijs
Sarežģītas darba tiesiskās attiecības, jo īpaši iestāžu vai uzņēmumu reorganizācijas laikā, bieži pāraug konfliktos.
Arī bankas mēdz zaudēt tiesā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. jūlijs
Rokoties tiesu prakses datubāzē, nejauši atradu pavedienu, kas aizveda pie lietas materiāliem, starp kuriem bija arī Rīgas pilsētas tiesas spriedums civillietā Nr. C-09607-24/105.