VID atkal zaudē tiesā: Kad akls birokrātisms un gramatikas likumi tiek stādīti augstāk par veselo saprātu

Lauris Klagišs • 2026. gada 11. augusts

✔️ Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu fantāzijai un vēlmei normatīvos aktus piemērot maksimāli mehāniski, burtiski un atrauti no jebkāda veselā saprāta, šķiet, nav robežu. Uzņēmējiem Latvijā jau ilgstoši nākas saskarties ar absurdiem iestādes lēmumiem, kuros galvenais vadmotīvs ir nevis taisnīga nodokļu iekasēšana vai reāla valsts budžeta apdraudējuma novēršana, bet gan birokrātiska piekasīšanās pie katra komata un lietvārda galotnes. Iestāde acīmredzami cer, ka, paļaujoties uz burtisku likuma teksta lasījumu, izdosies izspiest papildu finanšu līdzekļus no nodokļu maksātājiem, ignorējot pašu būtiskāko – faktu, ka nodokļi valstij jau ir samaksāti. Tomēr šāda formālisma kultivēšana ne vienmēr nes iestādei cerētos augļus. Kārtējā uzvara tiesā ir spilgts pierādījums tam, ka likums nav paredzēts kā ērts rīks nodokļu administrācijas patvaļai. Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 31. jūlija spriedums lietā Nr. SKA-112/2026 kļūst par fundamentālu atgādinājumu valsts pārvaldei, ka tiesību normas mērķis un jēga vienmēr ir jāskata kopsakarā ar reālo situāciju.

 

✔️ Izskatāmajā lietā VID veica datu atbilstības pārbaudi kādā uzņēmumā un konstatēja, ka sabiedrības apgrozījums pārsniedz piecu minimālo mēnešalgu apmēru, taču tajā nav deklarēts neviens darbinieks. Pamatojoties uz šo faktu un likumā iestrādāto ienākuma prezumpciju, VID ar galīgo administratīvo aktu uzlika sabiedrībai pienākumu samaksāt valsts budžetā papildus aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli par sabiedrības valdes locekli.

 

✔️ Likumdevējs šādām situācijām ir skaidri paredzējis izņēmumu – uzņēmumam šie nodokļi par valdes locekli nav jāmaksā jeb netiek piemērota domājamā ienākuma prezumpcija, ja attiecīgais valdes loceklis saņem atalgojumu vismaz piecu minimālo algu apmērā kādā citā uzņēmumu grupas kapitālsabiedrībā. SIA "ORLANDO" valdes loceklis šo summu uzņēmumu grupā patiešām reāli saņēma, taču šī summa mēneša ietvaros veidojās no vairākām grupas sabiedrībām kopā, nevis tika saņemta no vienas atsevišķas kapitālsabiedrības. Tieši šeit visā krāšņumā izpaudās VID formālisms – iestāde paziņoja, ka likumā vārds "kapitālsabiedrībā" ir rakstīts vienskaitlī. Līdz ar to, VID ieskatā, atalgojums obligāti ir jāsaņem vienā konkrētā uzņēmumā un uzņēmumu grupas ietvaros to nekādā gadījumā nedrīkst summēt. Ja summa nāk no diviem vai trim uzņēmumiem, VID uzskata, ka tam ir tiesības iekasēt nodokļus dubultā.

 

✔️ Senāts pilnībā noraidīja šādu VID un zemāko instanču tiesu ačgārno interpretāciju, atceļot apgabaltiesas spriedumu un nododot lietu jaunai izskatīšanai. Tiesas spriedumā īpaši uzsvērts, ka gramatiskā iztulkošanas metode ir tikai viena no metodēm, un tiesību piemērošanā nav pareizi vadīties vienīgi pēc tiesību normas sausās vārdiskās jēgas. Senāts vērsa uzmanību uz likumdevēja patieso mērķi. Šīs normas tika ieviestas, lai apkarotu ēnu ekonomiku un novērstu situācijas, kad saimnieciski aktīvas kapitālsabiedrības nedeklarē darbiniekus un nemaksā valsts budžetā darbaspēka nodokļus. Ja valdes loceklis uzņēmumu grupas ietvaros kopsummā jau ir saņēmis likumā noteikto atlīdzību un no tās valstij ir pilnībā samaksāti visi nodokļi, tad likuma mērķis ir pilnībā sasniegts. Senāts secināja, ka tieši saņemtās atlīdzības fakts un apmērs, nevis šo atlīdzību izmaksājušo kapitālsabiedrību skaits, ir izšķirošais apstāklis izņēmuma piemērošanai.

 

✔️ Šī tiesvedība ir kārtējais kliedzošais piemērs tam, kā iestāde atsakās iedziļināties lietas būtībā. Absurdākais ir tas, ka tiesvedības laikā VID nespēja tiesai nemaz atbildēt uz tieši uzdotu jautājumu – kāda nodokļu aprēķināšanas un iekasēšanas kontekstā vispār ir atšķirība, vai personai atlīdzību piecu minimālo algu apmērā samaksā viena sabiedrība, vai to izdara vairākas sabiedrības kopā. Tā vietā, lai pēc būtības vērtētu faktu, ka valsts budžets nekādus zaudējumus nav cietis un nodokļi par valdes locekļa ienākumiem ir apzinīgi samaksāti, iestāde izvēlējās gadiem ilgi tērēt valsts un noslogotās tiesu sistēmas resursus, strīdoties par to, vai lietvārds likumā ir vienskaitlī vai daudzskaitlī.


VID atkal zaudē tiesā: Kad akls birokrātisms un gramatikas likumi tiek stādīti augstāk par veselo saprātu
VID sods atcelts
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 9. novembris
Valsts ieņēmumu dienests (VID) piemēroja uzņēmumam 13 500 eiro naudas sodu par iespējamu starptautisko sankciju pārkāpumu, bet pēc lietas nonākšanas tiesā pats atzina, ka sods bijis nepamatots!
TIESA VISPIRMS IZDARA SECINĀJUMU
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 9. novembris
Vai Latvijā uzņēmumam vispār ir iespējams pierādīt savu taisnību strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu, ja tiesa jau iepriekš ir pārliecināta, ka uzņēmums rīkojies prettiesiski.
VALSTS ZEMES DIENESTS ZAUDĒ TIESĀ
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 9. novembris
Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nams 2026. gada 22. oktobrī pieņēmis spriedumu, kas spilgti izgaismo kādu Latvijas valsts pārvaldē joprojām sastopamu problēmu – pārmērīgu formālismu un nevēlēšanos labot kļūdas pat tad, kad iestādes rīcībā jau ir visi nepieciešamie pierādījumi.
KARŠ, VĒTRA, KIBERUZBRUKUMS
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. novembris
Iedomāsimies situāciju. Latviju skar spēcīga vētra. Vairākas dienas nav elektrības, uzņēmums nevar strādāt, būvniecība apstājas, piegādātāji nepiegādā materiālus, bet pasūtītāji kavē maksājumus.
VID NAV TIESĪBU PATVAĻĪGI AIZTURĒT UZŅĒMUMU NAUDU
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. novembris
Vai Valsts ieņēmumu dienests (VID) drīkst atteikt uzņēmumam nodokļu pārmaksas atmaksu, aizbildinoties ar paša izdomātu pārbaudes procedūru, kas nav paredzēta likumā?
vai var nemaksāt parādu
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 3. novembris
Vai līguma noteikumi ir jāizpilda burtiski, pat ja tas ir pretrunā līguma patiesajam mērķim un faktiskajiem apstākļiem? Un vai viena puse drīkst atteikties no uzņemtajām saistībām, atsaucoties uz formālu nosacījumu, lai gan vienošanās galvenais mērķis jau sen ir sasniegts? Tieši šādi jautājumi bija jārisina mūsu advokā
PVN, kokmateriāli un ES politika
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 2. novembris
Latvijas mežsaimniecības un kokapstrādes uzņēmumus var sagaidīt būtiskas pārmaiņas! Eiropas Komisija ir iebildusi pret Latvijas vēlmi saglabāt līdzšinējo apgrieztās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtību kokmateriālu darījumos.
VID PIECUS GADUS LIEDZA UZŅĒMUMAM SAŅEMT GANDRĪZ 48 000 EIRO
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 2. novembris
Iedomājieties situāciju. Ir 2021. gads. Covid-19 pandēmija, ierobežojumi, uzņēmējiem samazinās apgrozījums, un valsts sola finansiālu palīdzību krīzes pārvarēšanai.
Senāta spriedums par apsardzes maksām
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 2. novembris
Vai dzīvokļa īpašniekam ir pienākums maksāt par apsardzes pakalpojumiem, ja apsaimniekotājs nav noslēdzis līgumu ar licencētu apsardzes uzņēmumu un apsardzes funkcijas faktiski veic parasti dežuranti?
DARBINIEKU IERAUJ ŠĶELDOTĀJĀ UN VIŅŠ IET BOJĀ
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 30. oktobris
Traģisks nelaimes gadījums darbā, bojāgājis darbinieks, Valsts darba inspekcijas pārbaude un tiesvedība līdz pat Senātam. Latvijas Republikas Senāts 2026. gada 16. septembra lēmumā lietā Nr. SKA-708/2026 vērtēja ļoti būtisku jautājumu – kāds juridiskais spēks ir Valsts darba inspekcijas (VDI) sastādītam aktam par nelai