🏛️ Bieži vien uzņēmēji saskaras ar situāciju, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieņem lēmumus, balstoties uz stingru un formālu likuma interpretāciju, ignorējot konkrētās lietas apstākļus. Tomēr nesens Latvijas Republikas Senāta rīcības sēdes lēmums lietā SKA-761/2026 skaidri parāda, ka valsts iestādes rīcības brīvība nenozīmē visatļautību, un katrs lēmums par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu ir jāvērtē caur samērīguma prizmu.

🏢 Senāts vērtēja strīdu starp VID un kādu uzņēmumu, kurā dienests bija pieņēmis lēmumu par uzņēmuma darbības izbeigšanu. VID pamatoja savu lēmumu ar Komerclikuma 314.¹ panta otrās daļas 3. punktu, apgalvojot, ka, iestājoties formāliem priekšnoteikumiem, iestādei ir absolūts pienākums izbeigt komercsabiedrības darbību. Pēc VID ieskata, likumā lietotais vārds "var" piešķir kompetenci šādu lēmumu pieņemt, taču neuzliek par pienākumu vērtēt tā lietderību un samērīgumu. Šāda interpretācija ir bīstama, jo tā pārvērš iestādi par mehānisku lēmumu pieņemšanas mašīnu, neiedziļinoties sekās.

📜 Tiesu instancēs šī VID pozīcija cieta sakāvi. Administratīvā apgabaltiesa, kuras spriedumu Senāts atteicās pārskatīt, norādīja, ka minētās Komerclikuma normas patiesais mērķis ir izslēgt no komerctiesiskās vides faktiski neaktīvas jeb "tukšas" komercsabiedrības.

🛑 Izskatāmajā lietā uzņēmums nebija "tukšs" – tā saimnieciskā darbība tika apturēta tieši VID piemēroto nodrošinājuma līdzekļu un audita rezultātā pieņemtā lēmuma dēļ. Vēl jo vairāk – par šo audita lēmumu šobrīd norisinās aktīva tiesvedība. Tiesa akcentēja sekojošus būtiskus pārkāpumus VID rīcībā: 🔹 VID nebija izskaidrojis, kāpēc šajā situācijā nebija pietiekami ar nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, bet bija nepieciešama radikālākā rīcība – darbības izbeigšana. 🔹 Lēmums par darbības izbeigšanu var novest pie uzņēmuma likvidācijas un izslēgšanas no komercreģistra. 🔹 Šādas sekas nozīmētu, ka uzņēmums zaudē tiesībspēju un tam faktiski tiek liegta pieeja tiesai, lai turpinātu apstrīdēt VID audita lēmumu.

⚖️ Tiesa atzina pieteicējas darbības izbeigšanu par nesamērīgu. Savukārt Senāts savā lēmumā kritizēja VID par to, ka dienests kasācijas sūdzībā sniedza tikai kategoriskus apgalvojumus bez jebkādiem argumentiem un bez pamatojuma nepiekrita tiesas secinājumiem.

🛡️ Šis tiesas nolēmums ir kritiski svarīgs signāls visai biznesa videi un tiesību piemērotājiem. Nodokļu auditu strīdos bieži ir novērojama VID tendence izmantot visus iespējamos administratīvos resursus, lai vājinātu uzņēmēja pozīcijas vēl pirms galīgā tiesas sprieduma. Mēģinājums likvidēt uzņēmumu, kamēr tas aktīvi tiesājas ar valsti, ir uzskatāms par nepieņemamu spiedienu un tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežošanu.

💡 Uzņēmējiem ir svarīgi apzināties, ka VID formāla pieeja nav akmenī kalta. Ja iestādes rīcība šķiet nesamērīga un apdraud uzņēmējdarbības pastāvēšanu, tā ir nekavējoties un argumentēti jāapstrīd, piesaistot profesionālu juridisko palīdzību. Katrs šāds valsts pārvaldes lēmums ir pakļaujams stingram samērīguma testam, ko šajā lietā VID izteikti neizturēja.