📄 Darba strīdi bieži vien ir sarežģīti, taču Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 2. septembra spriedums lietā SKC-710/2026 sniedz ļoti būtisku skaidrojumu par darbinieku tiesību aizsardzību. Šis spriedums ir īpaši nozīmīgs gan darba devējiem, gan darbiniekiem, jo tas skaidri uzsver tiesas pienākumu palīdzēt darbiniekam prasības trūkumu novēršanā un izskaidro vidējās izpeļņas piedziņas nianses par darba piespiedu kavējuma laiku.

💼 Izskatāmajā lietā tika risināts strīds starp darbinieku un darba devēju (SIA) par atstādināšanas no darba atzīšanu par prettiesisku, darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un vidējās izpeļņas piedziņu. Rīgas apgabaltiesa (apelācijas instance) daļēji apmierināja darbinieka prasību, atzīstot uzteikumu par spēkā neesošu, taču atteicās piedzīt vidējo izpeļņu par laiku no pirmās instances tiesas sprieduma pasludināšanas dienas (2026. gada 13. februāra) līdz apelācijas instances sprieduma dienai (2026. gada 14. maijam). Apgabaltiesa savu lēmumu pamatoja ar norādi, ka darbinieks nebija iesniedzis tiesai aprēķinus attiecībā uz šo periodu, lai gan prasībā bija lūgta atlīdzība par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Darbinieks par šo apgabaltiesas lēmumu iesniedza kasācijas sūdzību. Zemāk apkopotas būtiskākās Senāta atziņas šajā lietā.

🏛️ Ja tiesa uzskata, ka prasījums par darba piespiedu kavējuma laika atlīdzības piedziņu neatbilst likuma prasībām (piemēram, tādēļ, ka tas nesatur konkrētu, uz aprēķinu balstītu summu), tiesas pienākums ir norādīt prasītājam uz šo trūkumu. Pēc tam tiesai nepieciešamības gadījumā ir jāatliek lietas izskatīšana, lai dotu darbiniekam iespēju šo trūkumu novērst. Pārmērīgi formāla pieeja, atsakoties pilnībā piemērot likumu tīri procesuālu apsvērumu dēļ, nav pieļaujama.

🛡️ Darba tiesību pamatmērķis ir darbinieka kā ekonomiski un sociāli vājākā darba tiesisko attiecību dalībnieka interešu aizsardzība. Darbinieka prasībā ietvertajiem formulējumiem nav izvirzāmas īpaši stingras prasības. Darba tiesību normu piemērošanai ir jānodrošina darbinieka tiesību efektīva aizsardzība un faktiskā taisnīguma sasniegšana, nevis jāļauj procesuālajam formālismam prevalēt pār materiāltiesisko taisnīgumu.

💰 Likuma norma, kas paredz vidējās izpeļņas izmaksu, ir vērsta uz prettiesiski atlaista darbinieka tiesību aizskāruma novēršanu un nepamatoti zaudēto ienākumu pilnīgu atlīdzināšanu. Šī tiesība saglabājas neatkarīgi no tā, vai darbinieks vēlas vai nevēlas turpināt darba attiecības ar konkrēto darba devēju.

⏳ Ja pirmās instances tiesas spriedumu pārsūdz darba devējs, liedzot spriedumam stāties spēkā, darba piespiedu kavējums faktiski turpinās. Šādos apstākļos nav tiesiski pamatoti no tiesvedības ilguma izrietošās negatīvās sekas pārlikt uz prettiesiski atlaisto darbinieku un samazināt viņam pienākošās atlīdzības apmēru. Darbiniekam bija tiesības gaidīt lietas izskatīšanu apelācijas instancē un saņemt par šo laiku atlīdzību.

🛑 Iepriekš minēto kļūdu dēļ Senāts atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru tika noraidīta vidējās izpeļņas piedziņa par laiku, kad lieta atradās apelācijas instancē, un nodeva lietu šajā daļā jaunai izskatīšanai. Šis lēmums ir spēcīgs signāls tam, ka tiesām ir jāveicina taisnīgums, un tās nedrīkst izmantot procesuālos trūkumus, lai liegtu darbiniekam pilnīgu kompensāciju par darba devēja pieļautiem pārkāpumiem.