🛑 Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums par fiziskas personas iekļaušanu riska personu sarakstā var būtiski ierobežot turpmāko komercdarbību. Tomēr likumā noteikto formālo kritēriju izpilde vēl nenozīmē, ka šāds lēmums vienmēr ir tiesisks. Senāts ir uzsvēris: VID katrā lietā jāvērtē personas faktiskā rīcība, nodokļu iekasēšanas apdraudējums, kā arī ierobežojuma lietderība un samērīgums.

📋 Kad personu var iekļaut riska personu sarakstā? Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 31. punkts paredz vairākus alternatīvus pamatus. Riska personas statuss var tikt noteikts, ja fiziskā persona, piemēram, piekritusi kļūt par komercsabiedrības valdes locekli bez patiesa nolūka veikt komercdarbību; deklarēta riska adresē; bijusi amatpersona sabiedrībā, kuras saimnieciskā darbība tās amata pienākumu pildīšanas laikā apturēta; pati saimnieciskajā darbībā radījusi nokavētus nodokļu maksājumus virs 7000 eiro, kuru piedziņa atzīta par neiespējamu; bijusi komercsabiedrības amatpersona laikā, kad tai izveidojušies nokavēti nodokļu maksājumi virs 15 000 eiro, kuru piedziņa atzīta par neiespējamu.

🚫 Riska personas statuss nav tikai informatīvs ieraksts. Pamatojoties uz VID lēmumu, Uzņēmumu reģistrs var atteikt ierakstīt personu komercreģistrā kā valdes vai padomes locekli, prokūristu, likvidatoru vai citā likumā norādītā amatā, kā arī atlikt atsevišķu citu reģistrācijas darbību izdarīšanu. Turklāt statuss var būt pamats atteikumam reģistrēt nodokļa maksātāju PVN maksātāju reģistrā. Jau reģistrēta nodokļa maksātāja gadījumā VID pēc apstākļu izvērtēšanas var lemt par izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra.

🏛️ Senāta lietā SKA-799/2021 tika atzīts, ka nodokļu parāds virs 15 000 eiro un pārējo formālo kritēriju iestāšanās paši par sevi nav pietiekami. VID bija jāizvērtē parāda patiesie cēloņi, personas rīcība saimnieciskās darbības organizēšanā, centieni uzlabot sabiedrības finansiālo stāvokli un tas, vai pastāv negodprātīgs vai krāpniecisks nolūks. Tā kā šāda vērtējuma lēmumā nebija, Senāts to atzina par pirmšķietami prettiesisku un apturēja tā darbību. Tas bija pagaidu aizsardzības lēmums, nevis galīgs spriedums par VID lēmuma atcelšanu.

📄 Lietā SKA-152/2019 Senāts līdzīgi norādīja, ka deklarācijas neiesniegšana pati par sevi neapliecina tik būtisku nodokļu iekasēšanas risku, lai personu iekļautu sarakstā. VID jānorāda papildu apstākļi, kas rāda reālu, nevis tikai formālu apdraudējumu.

💼 Tādēļ aizsardzību var stiprināt savlaicīgi iesniegti un pārbaudāmi pierādījumi par: objektīviem nodokļu parāda rašanās iemesliem; reālu saimniecisko darbību un personas faktisko lomu uzņēmumā; centieniem saglabāt uzņēmuma aktīvus un samaksāt nodokļus; sarunām par samaksas termiņa pagarināšanu, finansējuma piesaisti vai maksātspējas risinājumiem; VID nepilnīgu faktu izvērtējumu un lēmumā neizdarītiem samērīguma apsvērumiem.

❌ Kad pieteikumi tiek noraidīti? Tiesu prakse rāda, ka vispārīgi noliegumi vai formāli iebildumi parasti nav pietiekami. Lietā SKA-488/2024 persona pēc nodokļu parāda uzzināšanas saņēma dividendes vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā, atstājot sabiedrību bez piedzenamiem aktīviem. Šāda rīcība pamatoja secinājumu par izvairīšanos no nodokļu samaksas. Arī amata atstāšana pati par sevi nepasargā no statusa. Lietā SKA-103/2022 Senāts atzina, ka būtiski ir tas, vai nodokļu parāds radies personas amata pienākumu pildīšanas laikā, nevis tas, vai piedziņas neiespējamības akts sastādīts pēc amata atstāšanas.

🔄 Neefektīva ir arī vēlme riska personas lietā no jauna pārbaudīt sabiedrībai aprēķināto nodokļu vai piedziņas pareizību — šie jautājumi risināmi atsevišķā procesā. Tāpat piecu darbdienu termiņa nokavējums VID lēmuma pieņemšanai pats par sevi lēmumu nepadara prettiesisku.

📅 Ja ziņas par maksātnespējas pieteikumu vai citu statusa pamata izzušanu VID iesniegtas tikai pēc lēmuma, tās var pamatot personas izslēgšanu no saraksta, bet ne obligāti sākotnējā lēmuma atzīšanu par prettiesisku.

💡 Praktiskais secinājums. Saņemot VID lēmumu, jārīkojas nekavējoties: jānoskaidro precīzais statusa pamats, jāapkopo pierādījumi par parāda cēloņiem un personas faktisko rīcību, kā arī jāizvērtē lūgums tiesai apturēt lēmuma darbību. Izšķiroša parasti ir nevis formāla neatbilstības noliegšana, bet dokumentēts un savlaicīgs skaidrojums, kas atspēko negodprātību un parāda, ka konkrētais ierobežojums nav nepieciešams vai samērīgs.