🗳️ Tuvojoties kārtējām Saeimas vēlēšanām, ir būtiski atgādināt par katra pilsoņa konstitucionālajām tiesībām piedalīties valsts un pašvaldību pārvaldē. Vēlēšanu tiesību īstenošana nedrīkst kļūt par upuri iestāžu formālismam vai administratīviem šķēršļiem. Diemžēl nesenā tiesu prakse administratīvajās lietās atklāj būtiskus trūkumus Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) iepriekšējā darbībā, kas liek uzdot jautājumu – vai pirms gaidāmajām vēlēšanām šīs kļūdas netiks atkārtotas.

🏛️ Zīmīgs piemērs iestādes nespējai nodrošināt pamattiesību ievērošanu ir atspoguļots Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmumā, kas pieņemts izskatot lietu Nr. SKA-589/2024. Šajā lietā tika vērtēta CVK faktiskā rīcība, nenodrošinot pieteicējam iespēju balsot Ventspils valstspilsētas domes 2021. gada 5. jūnija vēlēšanās, jo vēlētājs tobrīd atradās apcietinājumā ārpus attiecīgās pašvaldības teritorijas.

⚖️ Tiesvedības gaitā CVK mēģināja attaisnot savu bezdarbību, kas noveda pie tiesību aizskāruma, norādot, ka iestāde tikai piemērojusi tobrīd spēkā esošo tiesisko regulējumu un tai nav bijis kompetences vērtēt normu atbilstību Satversmei. Tomēr šāda formāla pieeja neizturēja kritiku. Kā norādīja Senāts, atsaucoties uz iepriekšējo tiesu praksi, šādos gadījumos nav būtiskas nozīmes tam, vai iestāde ir vainojama administratīvā akta prettiesiskumā. Izšķirošais ir fakts, ka ar Satversmes tiesas spriedumu konkrētās tiesību normas ir atzītas par spēkā neesošām no pieteicēja pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. Līdz ar to CVK rīcība tika atzīta par prettiesisku, un tiesa uzlika iestādei pienākumu rakstveidā atvainoties pieteicējam kā atbilstīgu atlīdzinājumu par radīto nemantisko kaitējumu.

⚠️ Šis gadījums kalpo kā nopietns atgādinājums. CVK nedrīkst pasīvi slēpties aiz nepilnīga likuma burta situācijās, kad tiek klaji ierobežotas Satversmē garantētās vēlēšanu tiesības. Iestādes rīcībai ir jābūt vērstai uz to, lai proaktīvi meklētu risinājumus un nodrošinātu balsošanas iespējas visiem pilsoņiem. CVK ieskatā Satversmes tiesas spriedums nav uzskatāms par atvainošanos no valsts puses, taču tiesa atzina, ka situācijā, kad iepriekšējo stāvokli vairs nav iespējams atjaunot, jo vēlēšanas jau ir beigušās, rakstveida atvainošanās ir atbilstošs atlīdzinājums.

🎯 Gaidot Saeimas vēlēšanas, ir jācer, ka Centrālā vēlēšanu komisija ir guvusi mācību no iepriekšējiem tiesvedību procesiem. Ir nepieļaujami, ka valsts galvenā vēlēšanu organizēšanas iestāde demonstrē bezdarbību, kas vēlāk prasa tiesiskuma atjaunošanu tiesas ceļā. Tiesiskā valstī vēlēšanu procesam jābūt nevainojamam, nodrošinot, ka likumdevēja kļūdas vai iestāžu pasivitāte nekļūst par šķērsli demokrātijas īstenošanai.