Darba strīdi tiesā var ilgt gadiem, īpaši, ja kāda no pusēm izmanto savas tiesības spriedumus pārsūdzēt. Taču bieži vien rodas jautājums – ja darbinieks ir ticis prettiesiski atlaists, vai darba devējam ir jākompensē darbinieka nesaņemtā alga par visu tiesvedības laiku, pat ja lietas izskatīšana apelācijas instancē ir ieilgusi tieši darba devēja rīcības dēļ? Latvijas Republikas Senāts nesenā spriedumā ir sniedzis skaidru atbildi uz šo jautājumu.

📖 Lietas faktiskie apstākļi Izskatāmajā lietā darbinieks cēla prasību tiesā, lūdzot atzīt darba devēja uzteikumu par spēkā neesošu un piedzīt vidējo izpeļņu par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Pirmās instances tiesa darbinieka prasību apmierināja, izbeidza darba tiesiskās attiecības ar tiesas sprieduma dienu un piedzina kompensāciju par laiku līdz šim spriedumam. Darba devējs šo spriedumu pārsūdzēja, tādējādi tiesvedība turpinājās apelācijas instancē. Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance piekrita, ka atlaišana bijusi prettiesiska, taču atteicās piedzīt vidējo izpeļņu par laiku no pirmās instances sprieduma līdz apelācijas instances spriedumam. Apgabaltiesa savu lēmumu pamatoja ar to, ka darbinieks nebija tiesai iesniedzis jaunus aprēķinus par šo papildu periodu, uzskatot, ka prasītājs nav pildījis pierādīšanas pienākumu.

🛑 Pārmērīgs formālisms pret darbinieku nav pieļaujams Senāts, izskatot darbinieka kasācijas sūdzību, atzina apgabaltiesas pieeju par nepareizu un darba tiesību būtībai neatbilstošu. Senāta spriedumā ietvertas vairākas būtiskas atziņas, kas būtu jāņem vērā gan darba devējiem, gan darbiniekiem.

🔹 Tiesības uz pilnu kompensāciju: Darba likuma 126. panta mērķis ir vērsts uz prettiesiski atlaista darbinieka tiesību aizskāruma novēršanu un nepamatoti zaudēto ienākumu pilnīgu atlīdzināšanu. Tas ietver visu darba piespiedu kavējuma laiku, tostarp to periodu, kamēr lieta atrodas apelācijas tiesā darba devēja iesniegtas sūdzības dēļ.

🔹Prasības uzturēšana ir pietiekama: Ja darbinieks savā sākotnējā prasības pieteikumā ir lūdzis piedzīt atlīdzību par "visu" darba piespiedu kavējuma laiku līdz darba tiesisko attiecību izbeigšanai ar tiesas spriedumu, tiesai šis lūgums ir jāievēro. Nav nepieciešams katrā tiesas sēdē iesniegt jaunus aprēķinus.

🔹 Vājākās puses aizsardzība: Darba tiesību pamatmērķis ir aizsargāt darbinieku kā ekonomiski un sociāli vājāko pusi. Tiesai jārūpējas par faktiskā taisnīguma sasniegšanu, nevis jānoraida pamatots prasījums tikai tādēļ, ka nav iesniegts jauns matemātisks aprēķins par objektīvi nosakāmu darba dienu skaitu.

⚠️ Būtiska nianse darba devējiem: Apelācijas sūdzības iesniegšana automātiski pagarina "darba piespiedu kavējuma" periodu. Ja darba devējs pārsūdz pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru darba tiesiskās attiecības izbeigtas, šis spriedums minētajā daļā nestājas spēkā. Līdz ar to, ja apelācijas instance nemaina lēmumu par atlaišanas prettiesiskumu, darba devējam būs jāapmaksā arī visi tie mēneši vai pat gadi, ko prasīja tiesvedība apelācijas instancē.

💡 Ko šis spriedums nozīmē praksē? Šis Senāta lēmums ir spēcīgs signāls tam, ka darba strīdos tiesas nevar slēpties aiz formāliem procesuāliem ieganstiem, lai atteiktu darbiniekam likumā garantēto kompensāciju. Ja darbinieks ir pieteicis prasījumu par kompensāciju, tiesai, redzot trūkumus aprēķinos, ir pienākums uz to norādīt un dot iespēju tos novērst, nevis vienkārši prasību šajā daļā noraidīt.

Mūsu birojs rekomendē darba devējiem rūpīgi izvērtēt pirmās instances tiesas spriedumus un apelācijas sūdzības iesniegšanas finansiālos riskus. Nepamatota lietas vilcināšana galarezultātā nozīmēs ievērojami lielākus izdevumus par darbinieka darba piespiedu kavējumu. Savukārt darbiniekiem šis spriedums kalpo kā atgādinājums nebaidīties aizstāvēt savas tiesības pilnā apmērā un uzturēt prasījumus par visu tiesvedības laiku.