✔️ Latvijas tiesu praksē, izskatot civillietas par goda un cieņas aizskārumu, ir izstrādāti stabili kritēriji, lai nošķirtu faktus jeb ziņas no viedokļiem. Šī nošķiršana ir pirmais un izšķirošais solis, jo no tā ir atkarīgs piemērojamais tiesiskais regulējums un pierādīšanas pienākuma sadalījums starp pusēm. Tiesiskais ietvars balstās uz līdzsvaru starp personas tiesībām uz goda un cieņas aizsardzību, kas nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmes 95. pantā un detalizētas Civillikuma 2352.¹ pantā, un tiesībām uz vārda brīvību, kas garantētas Satversmes 100. pantā.

✔️ Tiesu prakse konsekventi definē ziņas kā datus, faktus vai informāciju par konkrētiem notikumiem, kuru patiesumu ir iespējams pārbaudīt. Galvenā ziņu pazīme ir to pakļaujamība patiesības pārbaudei. Ja izteikums tiek atzīts par ziņu, saskaņā ar Civillikuma 2352.¹ panta pirmo daļu pierādīšanas pienākums par šo ziņu patiesumu gulstas uz to izplatītāju jeb atbildētāju. Par ziņām tiek atzīti, piemēram, apgalvojumi par konkrētām darbībām, tādām kā vardarbības īstenošana, ielaušanās īpašumā vai līdzekļu nelikumīga izlietošana. Savukārt viedoklis ir personas subjektīvs vērtējums, uzskats, izpratne vai attieksme par kādu personu, notikumu vai parādību. Atšķirībā no ziņām, viedoklis nevar būt ne patiess, ne nepatiess, un prasība pierādīt tā atbilstību patiesībai tiek uzskatīta par vārda brīvības pārkāpumu.

✔️ 5 kritēriji izteikumu vērtēšanai tiesā Jautājuma izlemšana, vai izteikums ir ziņa vai viedoklis, ir tiesas kompetencē. Lai veiktu šo nošķiršanu, tiesa vērtē vairākus kritērijus:

• Izteikuma kopējais konteksts: Būtiskākā ir nevis izteikuma gramatiskā forma, bet gan kopējais konteksts, kādā tas pausts; piemēram, informācija ziņu raidījumā vai valsts iestādes oficiālā interneta vietnē drīzāk tiks uztverta kā ziņa.
• Neitrālas personas uztvere: Tiesai jāvērtē, kā izteikumu uztvertu neitrāla, vidusmēra persona – kā konkrētu faktu vai kā subjektīvu kritiku.
• Izteikuma autora mērķis un skaidrojumi: Tiek ņemts vērā arī paša autora skaidrojums un mērķis, ar kādu izteikumi lietoti.
• Dominējošais elements: Ja izteikumā ir gan ziņas, gan viedokļa elementi, tiesai jāvērtē, kurš no tiem ir priekšplānā un vai iespējamais aizskārums izriet no nepatiesiem faktiem vai no nesamērīgi aizskaroša vērtējuma.
• Izteiksmes forma: Tiešā un kategoriskā apgalvojuma formā izteikts paziņojums drīzāk liecina par ziņu, savukārt emocionāla un subjektīva valoda liecina par viedokli.

✔️ Vai par viedokli var iestāties civiltiesiskā atbildība? Lai gan vārda brīvība aizsargā viedokļus, aizsardzība nav absolūta. Tiesu prakse ir nostiprinājusi atziņu, ka civiltiesiskā atbildība saskaņā ar Civillikuma 2352.¹ panta trešo daļu var iestāties arī par viedokļa paušanu, ja tas ir pārmērīgi aizskarošs un tam trūkst jebkādas faktiskās bāzes. Lai paustu asu un negatīvu vērtējumu, ir jāpastāv zināmam pamatam – notikumiem vai pašas personas darbībām, kas šādu vērtējumu ir izraisījušas. Ja viedoklis izteikts, lietojot vārdus ar krimināltiesisku nozīmi (piemēram, „zagle” vai „krāpniece”), tiesai jākonstatē tādas personas darbības, kas pietiekami skaidri norāda uz to noziedzīgu saturu. Turklāt pat viedoklis nedrīkst pārkāpt nevainīguma prezumpciju un apsūdzēt personu krimināli sodāmu darbību izdarīšanā, ja tās vaina nav atzīta ar kompetentas iestādes lēmumu.

✔️ Vērtējot viedokļa aizskarošo raksturu, tiesa ņem vērā arī saziņas vidi. Piemēram, interneta forumos lietota neliterāra vai vulgāra leksika var tikt atzīta par daļu no attiecīgās grupas saziņas stila specifikas. Šāda leksika pati par sevi nav pietiekams pamats, lai atzītu izteikumu par godu un cieņu aizskarošu, ja tas pēc būtības nav nepatiess un tā mērķis ir bijis veicināt diskusiju par sabiedrībai nozīmīgu jautājumu.

✔️ Katrs gadījums tiek vērtēts individuāli, rūpīgi analizējot visus lietas apstākļus. Viedokļi ir aizsargāti ar vārda brīvību, izņemot gadījumus, kad tie ir klaji rupji, nesamērīgi aizskaroši un tiem nav nekādas faktiskās bāzes. Ja plānojat publicēt informāciju, kas pakļaujas patiesības pārbaudei, atcerieties, ka pierādīšanas nasta par ziņu patiesumu vienmēr būs to izplatītājam.