Tiesu prakses nozīme un judikatūras maiņa: kāpēc uzvara tiesā nekad nav garantēta par 100%?

Lauris Klagišs • 2026. gada 13. augusts

✔️ Uzsākot tiesvedību un vērtējot klientu izredzes, rūpīga tiesu prakses izpēte ir būtisks un neatņemams pirmais solis. Judikatūra tiek definēta kā tiesu nolēmumos atrodamās juridiskās atziņas, kas ir vispārināmas un līdz ar to pielietojamas ne vien konkrētajā, bet arī citos gadījumos. Pienākums ņemt vērā judikatūru nodrošina tiesas spriešanas taisnīgumu, vienveidību un tiesisko stabilitāti, tādējādi realizējot tiesiskuma, vienlīdzības un tiesiskās drošības principus, lai līdzīgās lietās tiesa nonāktu pie līdzīga rezultāta.

 

✔️ Atsaukšanās uz augstākas tiesas nolēmumiem zināmā mērā iedzīvina tiesībās tiesiskās paļāvības principu. No šī principa izriet, ka pie vienādiem faktiskiem un tiesiskiem apstākļiem vajadzētu būt vienādiem nolēmumiem, un tādējādi indivīdam jau būtu potenciāla iespēja mēģināt prognozēt procesa iespējamo rezultātu.

 

✔️ Tomēr prakse rāda, ka, vērtējot klienta izredzes pirms tiesas procesa, mēs saskaramies ar nozīmīgu problēmu – nevienā lietā nevar apgalvot un garantēt par 100%, ka process beigsies tieši tāpat kā identiskās lietās citās reizēs. Tas ir skaidrojams ar to, ka judikatūras ievērošana nav absolūta un tiesa vienmēr var pamainīt judikatūru. Judikatūras maiņa un atkāpšanās no līdzšinējās prakses notiek retos gadījumos, tomēr tiesneša uzdevums ir ne vien ņemt vērā judikatūru, bet arī to kritiski vērtēt un nepieciešamības gadījumā mainīt. Tiesa var atkāpties no pastāvošās judikatūras, ja tā nonāk pie pārliecības par līdzšinējās prakses nepareizību, un tas tiek uzskatīts par normālu tiesību attīstības procesu. Galvenie iemesli šādai rīcībai ir jaunas atziņas un tiesību attīstība, atšķirīgi faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kā arī nepieciešamība sasniegt taisnīgāku risinājumu. Dažkārt nepieciešamība pēc judikatūras maiņas konkrētā situācijā var būt pat lielāka nekā sabiedrības interese saglabāt tiesisko paredzamību.

 

✔️ Vienlaikus ir svarīgi uzsvērt, ka judikatūras maiņai ir noteiktas robežas. Galvenais procesuālais priekšnoteikums, lai tiesa varētu atkāpties no pastāvošās prakses, ir pienākums īpaši un juridiski pamatot šādas rīcības iemeslus. Ja tiesa atkāpjas no nodibinātās prakses, tad tiesnesim ir stingrs pienākums sniegt tam detalizētu paskaidrojumu. Ja tiesa atkāpjas no judikatūras un šos iemeslus pienācīgi neargumentē, tas veido procesuālu pārkāpumu un var novest pie lietas nepareizas izspriešanas.

 

✔️ Rezumējot var secināt, ka tiesu prakse ir fundamentāls palīgs juridiskās stratēģijas veidošanā, taču tiesas tiesības mainīt judikatūru apliecina to, ka droša uzvara tiesā nav iepriekš paredzama un garantējama pilnīgi simtprocentīgi. Tas izvirza prasību būt gataviem argumentēti pamatot, kāpēc konkrētajā situācijā tiesai ir jāseko (vai gluži pretēji – jāatkāpjas) no līdzšinējās prakses.


Tiesu prakses nozīme un judikatūras maiņa: kāpēc uzvara tiesā nekad nav garantēta par 100%
Gudra nodokļu plānošana, jeb kā legāli ietaupīt, pārdodot nekustamo īpašumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Nekustamā īpašuma pārdošana var būt finansiāli ļoti izdevīgs darījums, taču bieži vien pārdevēji piemirst par būtisku izdevumu pozīciju – iedzīvotāju ienākuma nodokli no kapitāla pieauguma.
Nodokļu maksātāju naudas šķērdēšana
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Tiesiskā valstī mēs sagaidām, ka valsts pārvalde ievēro augstāko tiesu instanču norādījumus un rēķinās ar jau izveidoto tiesu praksi.
Vai policists drīkst pielietot spēku
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Sabiedrībā un juristu vidū regulāri raisās diskusijas par to, kur beidzas valsts iestāžu pārstāvju pilnvaras un sākas to nepamatota izmantošana.
Vārda brīvība pret godu un cieņu: Kur beidzas viedoklis un sākas nepatiesas ziņas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Latvijas tiesu praksē, izskatot civillietas par goda un cieņas aizskārumu, ir izstrādāti stabili kritēriji, lai nošķirtu faktus jeb ziņas no viedokļiem.
VID atkal zaudē tiesā: Kad akls birokrātisms un gramatikas likumi tiek stādīti augstāk par veselo sa
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 11. augusts
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu fantāzijai un vēlmei normatīvos aktus piemērot maksimāli mehāniski, burtiski un atrauti no jebkāda veselā saprāta, šķiet, nav robežu.
Tiesiskā loterija: Vai vienādi apstākļi valsts priekšā tiešām nozīmē vienādas sekas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 7. augusts
Iedomājieties divus uzņēmējus – A un B. Abi ir bijuši valdes locekļi uzņēmumos, kuri ir likvidēti.
Kurš maksā par ierēdņu kļūdām
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 7. augusts
Kā jau, iespējams, esat pamanījuši manās iepriekšējās publikācijās, tiesu prakse nereti parāda skarbu ainu – Valsts ieņēmumu dienests (VID) un citas valsts vai pašvaldību iestādes regulāri zaudē tiesvedībās gan pret maniem klientiem, gan citās lietās.
Vai telefonsaruna ar iestādi garantē valsts atbalstu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 6. augusts
Valsts un Eiropas Savienības atbalsta programmas energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz zaļo enerģiju kļūst arvien pieprasītākas.
VID atkal zaudē tiesā – parādus no likvidēta uzņēmuma valdes locekļa piedzīt nedrīkst
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 5. augusts
Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā ikdienas praksē ar apskaužamu neatlaidību turpina izmantot likumā iestrādātos mehānismus, lai vērstos pret uzņēmumu valdes locekļiem personīgi, tādējādi mēģinot piedzītu juridiskās personas nokavētos nodokļu maksājumus.
VID arvien biežāk atzīst savas kļūdas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 3. augusts
Sabiedrībā un uzņēmēju vidū nereti valda uzskats, ka strīdi ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir sarežģīti un bieži noslēdzas tikai ar ilgstošu tiesāšanos.