Tiesu prakses nozīme un judikatūras maiņa: kāpēc uzvara tiesā nekad nav garantēta par 100%?

Lauris Klagišs • 2026. gada 13. augusts

✔️ Uzsākot tiesvedību un vērtējot klientu izredzes, rūpīga tiesu prakses izpēte ir būtisks un neatņemams pirmais solis. Judikatūra tiek definēta kā tiesu nolēmumos atrodamās juridiskās atziņas, kas ir vispārināmas un līdz ar to pielietojamas ne vien konkrētajā, bet arī citos gadījumos. Pienākums ņemt vērā judikatūru nodrošina tiesas spriešanas taisnīgumu, vienveidību un tiesisko stabilitāti, tādējādi realizējot tiesiskuma, vienlīdzības un tiesiskās drošības principus, lai līdzīgās lietās tiesa nonāktu pie līdzīga rezultāta.

 

✔️ Atsaukšanās uz augstākas tiesas nolēmumiem zināmā mērā iedzīvina tiesībās tiesiskās paļāvības principu. No šī principa izriet, ka pie vienādiem faktiskiem un tiesiskiem apstākļiem vajadzētu būt vienādiem nolēmumiem, un tādējādi indivīdam jau būtu potenciāla iespēja mēģināt prognozēt procesa iespējamo rezultātu.

 

✔️ Tomēr prakse rāda, ka, vērtējot klienta izredzes pirms tiesas procesa, mēs saskaramies ar nozīmīgu problēmu – nevienā lietā nevar apgalvot un garantēt par 100%, ka process beigsies tieši tāpat kā identiskās lietās citās reizēs. Tas ir skaidrojams ar to, ka judikatūras ievērošana nav absolūta un tiesa vienmēr var pamainīt judikatūru. Judikatūras maiņa un atkāpšanās no līdzšinējās prakses notiek retos gadījumos, tomēr tiesneša uzdevums ir ne vien ņemt vērā judikatūru, bet arī to kritiski vērtēt un nepieciešamības gadījumā mainīt. Tiesa var atkāpties no pastāvošās judikatūras, ja tā nonāk pie pārliecības par līdzšinējās prakses nepareizību, un tas tiek uzskatīts par normālu tiesību attīstības procesu. Galvenie iemesli šādai rīcībai ir jaunas atziņas un tiesību attīstība, atšķirīgi faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kā arī nepieciešamība sasniegt taisnīgāku risinājumu. Dažkārt nepieciešamība pēc judikatūras maiņas konkrētā situācijā var būt pat lielāka nekā sabiedrības interese saglabāt tiesisko paredzamību.

 

✔️ Vienlaikus ir svarīgi uzsvērt, ka judikatūras maiņai ir noteiktas robežas. Galvenais procesuālais priekšnoteikums, lai tiesa varētu atkāpties no pastāvošās prakses, ir pienākums īpaši un juridiski pamatot šādas rīcības iemeslus. Ja tiesa atkāpjas no nodibinātās prakses, tad tiesnesim ir stingrs pienākums sniegt tam detalizētu paskaidrojumu. Ja tiesa atkāpjas no judikatūras un šos iemeslus pienācīgi neargumentē, tas veido procesuālu pārkāpumu un var novest pie lietas nepareizas izspriešanas.

 

✔️ Rezumējot var secināt, ka tiesu prakse ir fundamentāls palīgs juridiskās stratēģijas veidošanā, taču tiesas tiesības mainīt judikatūru apliecina to, ka droša uzvara tiesā nav iepriekš paredzama un garantējama pilnīgi simtprocentīgi. Tas izvirza prasību būt gataviem argumentēti pamatot, kāpēc konkrētajā situācijā tiesai ir jāseko (vai gluži pretēji – jāatkāpjas) no līdzšinējās prakses.


Tiesu prakses nozīme un judikatūras maiņa: kāpēc uzvara tiesā nekad nav garantēta par 100%
VID zaudē tiesā
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 11. novembris
Kārtējais tiesas nolēmums, kas liek uzdot jautājumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieeju uzņēmējiem un nodokļu strīdu risināšanu.
VID sods atcelts
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 9. novembris
Valsts ieņēmumu dienests (VID) piemēroja uzņēmumam 13 500 eiro naudas sodu par iespējamu starptautisko sankciju pārkāpumu, bet pēc lietas nonākšanas tiesā pats atzina, ka sods bijis nepamatots!
TIESA VISPIRMS IZDARA SECINĀJUMU
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 9. novembris
Vai Latvijā uzņēmumam vispār ir iespējams pierādīt savu taisnību strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu, ja tiesa jau iepriekš ir pārliecināta, ka uzņēmums rīkojies prettiesiski.
VALSTS ZEMES DIENESTS ZAUDĒ TIESĀ
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 9. novembris
Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nams 2026. gada 22. oktobrī pieņēmis spriedumu, kas spilgti izgaismo kādu Latvijas valsts pārvaldē joprojām sastopamu problēmu – pārmērīgu formālismu un nevēlēšanos labot kļūdas pat tad, kad iestādes rīcībā jau ir visi nepieciešamie pierādījumi.
KARŠ, VĒTRA, KIBERUZBRUKUMS
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. novembris
Iedomāsimies situāciju. Latviju skar spēcīga vētra. Vairākas dienas nav elektrības, uzņēmums nevar strādāt, būvniecība apstājas, piegādātāji nepiegādā materiālus, bet pasūtītāji kavē maksājumus.
VID NAV TIESĪBU PATVAĻĪGI AIZTURĒT UZŅĒMUMU NAUDU
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. novembris
Vai Valsts ieņēmumu dienests (VID) drīkst atteikt uzņēmumam nodokļu pārmaksas atmaksu, aizbildinoties ar paša izdomātu pārbaudes procedūru, kas nav paredzēta likumā?
vai var nemaksāt parādu
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 3. novembris
Vai līguma noteikumi ir jāizpilda burtiski, pat ja tas ir pretrunā līguma patiesajam mērķim un faktiskajiem apstākļiem? Un vai viena puse drīkst atteikties no uzņemtajām saistībām, atsaucoties uz formālu nosacījumu, lai gan vienošanās galvenais mērķis jau sen ir sasniegts? Tieši šādi jautājumi bija jārisina mūsu advokā
PVN, kokmateriāli un ES politika
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 2. novembris
Latvijas mežsaimniecības un kokapstrādes uzņēmumus var sagaidīt būtiskas pārmaiņas! Eiropas Komisija ir iebildusi pret Latvijas vēlmi saglabāt līdzšinējo apgrieztās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtību kokmateriālu darījumos.
VID PIECUS GADUS LIEDZA UZŅĒMUMAM SAŅEMT GANDRĪZ 48 000 EIRO
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 2. novembris
Iedomājieties situāciju. Ir 2021. gads. Covid-19 pandēmija, ierobežojumi, uzņēmējiem samazinās apgrozījums, un valsts sola finansiālu palīdzību krīzes pārvarēšanai.
Senāta spriedums par apsardzes maksām
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 2. novembris
Vai dzīvokļa īpašniekam ir pienākums maksāt par apsardzes pakalpojumiem, ja apsaimniekotājs nav noslēdzis līgumu ar licencētu apsardzes uzņēmumu un apsardzes funkcijas faktiski veic parasti dežuranti?