Tiesu prakses nozīme un judikatūras maiņa: kāpēc uzvara tiesā nekad nav garantēta par 100%?

Lauris Klagišs • 2026. gada 13. augusts

✔️ Uzsākot tiesvedību un vērtējot klientu izredzes, rūpīga tiesu prakses izpēte ir būtisks un neatņemams pirmais solis. Judikatūra tiek definēta kā tiesu nolēmumos atrodamās juridiskās atziņas, kas ir vispārināmas un līdz ar to pielietojamas ne vien konkrētajā, bet arī citos gadījumos. Pienākums ņemt vērā judikatūru nodrošina tiesas spriešanas taisnīgumu, vienveidību un tiesisko stabilitāti, tādējādi realizējot tiesiskuma, vienlīdzības un tiesiskās drošības principus, lai līdzīgās lietās tiesa nonāktu pie līdzīga rezultāta.

 

✔️ Atsaukšanās uz augstākas tiesas nolēmumiem zināmā mērā iedzīvina tiesībās tiesiskās paļāvības principu. No šī principa izriet, ka pie vienādiem faktiskiem un tiesiskiem apstākļiem vajadzētu būt vienādiem nolēmumiem, un tādējādi indivīdam jau būtu potenciāla iespēja mēģināt prognozēt procesa iespējamo rezultātu.

 

✔️ Tomēr prakse rāda, ka, vērtējot klienta izredzes pirms tiesas procesa, mēs saskaramies ar nozīmīgu problēmu – nevienā lietā nevar apgalvot un garantēt par 100%, ka process beigsies tieši tāpat kā identiskās lietās citās reizēs. Tas ir skaidrojams ar to, ka judikatūras ievērošana nav absolūta un tiesa vienmēr var pamainīt judikatūru. Judikatūras maiņa un atkāpšanās no līdzšinējās prakses notiek retos gadījumos, tomēr tiesneša uzdevums ir ne vien ņemt vērā judikatūru, bet arī to kritiski vērtēt un nepieciešamības gadījumā mainīt. Tiesa var atkāpties no pastāvošās judikatūras, ja tā nonāk pie pārliecības par līdzšinējās prakses nepareizību, un tas tiek uzskatīts par normālu tiesību attīstības procesu. Galvenie iemesli šādai rīcībai ir jaunas atziņas un tiesību attīstība, atšķirīgi faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kā arī nepieciešamība sasniegt taisnīgāku risinājumu. Dažkārt nepieciešamība pēc judikatūras maiņas konkrētā situācijā var būt pat lielāka nekā sabiedrības interese saglabāt tiesisko paredzamību.

 

✔️ Vienlaikus ir svarīgi uzsvērt, ka judikatūras maiņai ir noteiktas robežas. Galvenais procesuālais priekšnoteikums, lai tiesa varētu atkāpties no pastāvošās prakses, ir pienākums īpaši un juridiski pamatot šādas rīcības iemeslus. Ja tiesa atkāpjas no nodibinātās prakses, tad tiesnesim ir stingrs pienākums sniegt tam detalizētu paskaidrojumu. Ja tiesa atkāpjas no judikatūras un šos iemeslus pienācīgi neargumentē, tas veido procesuālu pārkāpumu un var novest pie lietas nepareizas izspriešanas.

 

✔️ Rezumējot var secināt, ka tiesu prakse ir fundamentāls palīgs juridiskās stratēģijas veidošanā, taču tiesas tiesības mainīt judikatūru apliecina to, ka droša uzvara tiesā nav iepriekš paredzama un garantējama pilnīgi simtprocentīgi. Tas izvirza prasību būt gataviem argumentēti pamatot, kāpēc konkrētajā situācijā tiesai ir jāseko (vai gluži pretēji – jāatkāpjas) no līdzšinējās prakses.


Tiesu prakses nozīme un judikatūras maiņa: kāpēc uzvara tiesā nekad nav garantēta par 100%
Darbinieka atlaišana un īpašā aizsardzība
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 25. septembris
Darba tiesiskajās attiecībās situācijas, kad nepieciešams izbeigt līgumu ar darbinieku, kuram ir īpašs aizsardzības statuss (piemēram, arodbiedrības biedram, grūtniecei vai darbiniekam darbnespējas vai atvaļinājuma laikā), bieži rada neskaidrības.
Kā rīkoties, ja VSAA neiekļauj virsstundu apmaksu bezdarbnieka pabalsta aprēķinā
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 25. septembris
Praksē nereti rodas situācijas, kad darbinieks atrodas uz darbnespējas lapas, bet tieši šajā periodā darba devējs izmaksā atlīdzību par iepriekšējos mēnešos nostrādātajām virsstundām.
Digitālā pēda un reputācijas kontrole
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 24. septembris
Digitālajā laikmetā informācija izplatās dažu sekunžu laikā.
VID jau atkal zaudē tiesā formālas pieejas dēļ
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 24. septembris
Bieži vien uzņēmēji saskaras ar situāciju, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieņem lēmumus, balstoties uz stingru un formālu likuma interpretāciju, ignorējot konkrētās lietas apstākļus.
 komersanta brīvība vai beztermiņa digitāls sods
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 21. septembris
Komersantam principā ir tiesības izvēlēties, ar ko slēgt darījumus. Taču vai tas nozīmē arī tiesības gadiem ilgi glabāt personas vārdu, personas kodu un atzīmi “nevēlams klients” — arī tad, ja personai vairs nav parādu, aktīvu saistību vai strīdu ar uzņēmumu?
Cik dārga darba devējam var būt tiesvedības novilcināšana
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 21. septembris
Darba strīdi tiesā var ilgt gadiem, īpaši, ja kāda no pusēm izmanto savas tiesības spriedumus pārsūdzēt.
Tuvojoties Saeimas vēlēšanām
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 21. septembris
Tuvojoties kārtējām Saeimas vēlēšanām, ir būtiski atgādināt par katra pilsoņa konstitucionālajām tiesībām piedalīties valsts un pašvaldību pārvaldē.
Riska personas statuss
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 21. septembris
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums par fiziskas personas iekļaušanu riska personu sarakstā var būtiski ierobežot turpmāko komercdarbību.
Darbinieku atlaišana
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 21. septembris
Darbinieku skaita samazināšana vienmēr ir juridiski sarežģīts process, kurā darba devēji mēdz pieļaut dārgi maksājošas kļūdas.
Tiesas formālisms nedrīkst kaitēt darbiniekam
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 21. septembris
Darba strīdi bieži vien ir sarežģīti, taču Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 2. septembra spriedums lietā SKC-710/2026 sniedz ļoti būtisku skaidrojumu par darbinieku tiesību aizsardzību.