Vai policists drīkst pielietot spēku? Senāta jaunākās atziņas par fiziska spēka lietošanu aizturēšanas laikā

Lauris Klagišs • 2026. gada 13. augusts

✔️ Sabiedrībā un juristu vidū regulāri raisās diskusijas par to, kur beidzas valsts iestāžu pārstāvju pilnvaras un sākas to nepamatota izmantošana. Īpaši asi šie jautājumi iezīmējas situācijās, kad no likumsargu puses tiek pielietots fizisks spēks. Latvijas Republikas Senāts 2026. gada 30. jūlijā ir pieņēmis lēmumu lietā Nr. SKK-326/2026, kas ievieš būtisku skaidrību jautājumā par policijas rīcības samērīgumu, saskaroties ar agresīvu un nepakļāvīgu personu uzvedību.

 

✔️ Lietas pamatā bija situācija, kurā policijas darbinieks, pamanot personu, kas, iespējams, izdarīja administratīvo pārkāpumu sabiedriskās kārtības jomā, pieprasīja uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Persona šo prasību ignorēja, izvēloties mutiski provocēt likumsargu. Reaģējot uz to, policists personu nogādāja pie dienesta transportlīdzekļa, kur persona turpināja nepakļauties un kļuva agresīva – centās pamest notikuma vietu un atteicās nosaukt savus datus. Uzsākot personas pārmeklēšanu, konflikts pārauga fiziskā sadursmē. Aizturamais izrādīja aktīvu pretošanos: sita pa policista rokām, mēģināja iesist viņam pa zodu un krūškurvi, vienlaikus izsakot draudus dzīvībai. Lai savaldītu personu un pārtrauktu uzbrukumu, policists izdarīja divus sitienus pa aizturamā vēderu un krūškurvi, kā arī pielietoja kakla satvērienu.

 

✔️ Lai gan prokuratūra uzskatīja, ka policists rīkojies nesamērīgi un acīmredzami pārsniedzis savas pilnvaras, tiesas instances – no apelācijas tiesas līdz pat Senātam – amatpersonu pilnībā attaisnoja. Izvērtējot notikumu videoierakstus un liecības, tiesa akcentēja vairākas būtiskas atziņas. Policijas darbiniekam bija tiesisks pamats aizturēt personu saistībā ar administratīvajiem pārkāpumiem. Aizturētās personas rīcība tika kvalificēta kā aktīva un ļaunprātīga pretošanās, ignorējot likumīgas prasības. Saskaņā ar likumu "Par policiju", sastopoties ar fizisku pretošanos un uzbrukumu, likumsargam bija likumīgs pamats pielietot fizisku spēku, lai aizsargātos un pabeigtu aizturēšanu. Tiesa atzina, ka apdraudējums un pretošanās draudi no aizturamās personas puses nebija novērsti.

 

✔️ Šis Senāta lēmums ir nozīmīgs signāls tiesu praksē, kas apliecina – lai arī valsts amatpersonu rīcībai ir stingri noteiktas robežas, likums pilnvērtīgi aizsargā tās amatpersonas, kuras, pildot dienesta pienākumus, saskaras ar reālu agresiju. Personām, saskaroties ar policijas darbiniekiem, ir būtiski apzināties, ka likumīgu prasību ignorēšana nav pieļaujama. Ja personai šķiet, ka policijas rīcība ir nepamatota vai prettiesiska, pareizais rīcības modelis ir pakļauties amatpersonas prasībām un vēlāk šo rīcību apstrīdēt tiesiskā ceļā. Fiziska pretošanās vai uzbrukums amatpersonai nedos tiesisku priekšrocību, bet gan radīs pamatu stingrai fiziskai pretreakcijai no tiesībsargājošo iestāžu puses.


Vai policists drīkst pielietot spēku
Darbinieka atlaišana un īpašā aizsardzība
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 25. septembris
Darba tiesiskajās attiecībās situācijas, kad nepieciešams izbeigt līgumu ar darbinieku, kuram ir īpašs aizsardzības statuss (piemēram, arodbiedrības biedram, grūtniecei vai darbiniekam darbnespējas vai atvaļinājuma laikā), bieži rada neskaidrības.
Kā rīkoties, ja VSAA neiekļauj virsstundu apmaksu bezdarbnieka pabalsta aprēķinā
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 25. septembris
Praksē nereti rodas situācijas, kad darbinieks atrodas uz darbnespējas lapas, bet tieši šajā periodā darba devējs izmaksā atlīdzību par iepriekšējos mēnešos nostrādātajām virsstundām.
Digitālā pēda un reputācijas kontrole
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 24. septembris
Digitālajā laikmetā informācija izplatās dažu sekunžu laikā.
VID jau atkal zaudē tiesā formālas pieejas dēļ
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 24. septembris
Bieži vien uzņēmēji saskaras ar situāciju, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieņem lēmumus, balstoties uz stingru un formālu likuma interpretāciju, ignorējot konkrētās lietas apstākļus.
 komersanta brīvība vai beztermiņa digitāls sods
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 21. septembris
Komersantam principā ir tiesības izvēlēties, ar ko slēgt darījumus. Taču vai tas nozīmē arī tiesības gadiem ilgi glabāt personas vārdu, personas kodu un atzīmi “nevēlams klients” — arī tad, ja personai vairs nav parādu, aktīvu saistību vai strīdu ar uzņēmumu?
Cik dārga darba devējam var būt tiesvedības novilcināšana
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 21. septembris
Darba strīdi tiesā var ilgt gadiem, īpaši, ja kāda no pusēm izmanto savas tiesības spriedumus pārsūdzēt.
Tuvojoties Saeimas vēlēšanām
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 21. septembris
Tuvojoties kārtējām Saeimas vēlēšanām, ir būtiski atgādināt par katra pilsoņa konstitucionālajām tiesībām piedalīties valsts un pašvaldību pārvaldē.
Riska personas statuss
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 21. septembris
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums par fiziskas personas iekļaušanu riska personu sarakstā var būtiski ierobežot turpmāko komercdarbību.
Darbinieku atlaišana
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 21. septembris
Darbinieku skaita samazināšana vienmēr ir juridiski sarežģīts process, kurā darba devēji mēdz pieļaut dārgi maksājošas kļūdas.
Tiesas formālisms nedrīkst kaitēt darbiniekam
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 21. septembris
Darba strīdi bieži vien ir sarežģīti, taču Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 2. septembra spriedums lietā SKC-710/2026 sniedz ļoti būtisku skaidrojumu par darbinieku tiesību aizsardzību.