Vai policists drīkst pielietot spēku? Senāta jaunākās atziņas par fiziska spēka lietošanu aizturēšanas laikā

Lauris Klagišs • 2026. gada 13. augusts

✔️ Sabiedrībā un juristu vidū regulāri raisās diskusijas par to, kur beidzas valsts iestāžu pārstāvju pilnvaras un sākas to nepamatota izmantošana. Īpaši asi šie jautājumi iezīmējas situācijās, kad no likumsargu puses tiek pielietots fizisks spēks. Latvijas Republikas Senāts 2026. gada 30. jūlijā ir pieņēmis lēmumu lietā Nr. SKK-326/2026, kas ievieš būtisku skaidrību jautājumā par policijas rīcības samērīgumu, saskaroties ar agresīvu un nepakļāvīgu personu uzvedību.

 

✔️ Lietas pamatā bija situācija, kurā policijas darbinieks, pamanot personu, kas, iespējams, izdarīja administratīvo pārkāpumu sabiedriskās kārtības jomā, pieprasīja uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Persona šo prasību ignorēja, izvēloties mutiski provocēt likumsargu. Reaģējot uz to, policists personu nogādāja pie dienesta transportlīdzekļa, kur persona turpināja nepakļauties un kļuva agresīva – centās pamest notikuma vietu un atteicās nosaukt savus datus. Uzsākot personas pārmeklēšanu, konflikts pārauga fiziskā sadursmē. Aizturamais izrādīja aktīvu pretošanos: sita pa policista rokām, mēģināja iesist viņam pa zodu un krūškurvi, vienlaikus izsakot draudus dzīvībai. Lai savaldītu personu un pārtrauktu uzbrukumu, policists izdarīja divus sitienus pa aizturamā vēderu un krūškurvi, kā arī pielietoja kakla satvērienu.

 

✔️ Lai gan prokuratūra uzskatīja, ka policists rīkojies nesamērīgi un acīmredzami pārsniedzis savas pilnvaras, tiesas instances – no apelācijas tiesas līdz pat Senātam – amatpersonu pilnībā attaisnoja. Izvērtējot notikumu videoierakstus un liecības, tiesa akcentēja vairākas būtiskas atziņas. Policijas darbiniekam bija tiesisks pamats aizturēt personu saistībā ar administratīvajiem pārkāpumiem. Aizturētās personas rīcība tika kvalificēta kā aktīva un ļaunprātīga pretošanās, ignorējot likumīgas prasības. Saskaņā ar likumu "Par policiju", sastopoties ar fizisku pretošanos un uzbrukumu, likumsargam bija likumīgs pamats pielietot fizisku spēku, lai aizsargātos un pabeigtu aizturēšanu. Tiesa atzina, ka apdraudējums un pretošanās draudi no aizturamās personas puses nebija novērsti.

 

✔️ Šis Senāta lēmums ir nozīmīgs signāls tiesu praksē, kas apliecina – lai arī valsts amatpersonu rīcībai ir stingri noteiktas robežas, likums pilnvērtīgi aizsargā tās amatpersonas, kuras, pildot dienesta pienākumus, saskaras ar reālu agresiju. Personām, saskaroties ar policijas darbiniekiem, ir būtiski apzināties, ka likumīgu prasību ignorēšana nav pieļaujama. Ja personai šķiet, ka policijas rīcība ir nepamatota vai prettiesiska, pareizais rīcības modelis ir pakļauties amatpersonas prasībām un vēlāk šo rīcību apstrīdēt tiesiskā ceļā. Fiziska pretošanās vai uzbrukums amatpersonai nedos tiesisku priekšrocību, bet gan radīs pamatu stingrai fiziskai pretreakcijai no tiesībsargājošo iestāžu puses.


Vai policists drīkst pielietot spēku
Gudra nodokļu plānošana, jeb kā legāli ietaupīt, pārdodot nekustamo īpašumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Nekustamā īpašuma pārdošana var būt finansiāli ļoti izdevīgs darījums, taču bieži vien pārdevēji piemirst par būtisku izdevumu pozīciju – iedzīvotāju ienākuma nodokli no kapitāla pieauguma.
Nodokļu maksātāju naudas šķērdēšana
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Tiesiskā valstī mēs sagaidām, ka valsts pārvalde ievēro augstāko tiesu instanču norādījumus un rēķinās ar jau izveidoto tiesu praksi.
Tiesu prakses nozīme un judikatūras maiņa: kāpēc uzvara tiesā nekad nav garantēta par 100%
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Uzsākot tiesvedību un vērtējot klientu izredzes, rūpīga tiesu prakses izpēte ir būtisks un neatņemams pirmais solis.
Vārda brīvība pret godu un cieņu: Kur beidzas viedoklis un sākas nepatiesas ziņas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Latvijas tiesu praksē, izskatot civillietas par goda un cieņas aizskārumu, ir izstrādāti stabili kritēriji, lai nošķirtu faktus jeb ziņas no viedokļiem.
VID atkal zaudē tiesā: Kad akls birokrātisms un gramatikas likumi tiek stādīti augstāk par veselo sa
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 11. augusts
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu fantāzijai un vēlmei normatīvos aktus piemērot maksimāli mehāniski, burtiski un atrauti no jebkāda veselā saprāta, šķiet, nav robežu.
Tiesiskā loterija: Vai vienādi apstākļi valsts priekšā tiešām nozīmē vienādas sekas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 7. augusts
Iedomājieties divus uzņēmējus – A un B. Abi ir bijuši valdes locekļi uzņēmumos, kuri ir likvidēti.
Kurš maksā par ierēdņu kļūdām
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 7. augusts
Kā jau, iespējams, esat pamanījuši manās iepriekšējās publikācijās, tiesu prakse nereti parāda skarbu ainu – Valsts ieņēmumu dienests (VID) un citas valsts vai pašvaldību iestādes regulāri zaudē tiesvedībās gan pret maniem klientiem, gan citās lietās.
Vai telefonsaruna ar iestādi garantē valsts atbalstu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 6. augusts
Valsts un Eiropas Savienības atbalsta programmas energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz zaļo enerģiju kļūst arvien pieprasītākas.
VID atkal zaudē tiesā – parādus no likvidēta uzņēmuma valdes locekļa piedzīt nedrīkst
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 5. augusts
Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā ikdienas praksē ar apskaužamu neatlaidību turpina izmantot likumā iestrādātos mehānismus, lai vērstos pret uzņēmumu valdes locekļiem personīgi, tādējādi mēģinot piedzītu juridiskās personas nokavētos nodokļu maksājumus.
VID arvien biežāk atzīst savas kļūdas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 3. augusts
Sabiedrībā un uzņēmēju vidū nereti valda uzskats, ka strīdi ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir sarežģīti un bieži noslēdzas tikai ar ilgstošu tiesāšanos.