✔️  Nesenā Rīgas pilsētas tiesas spriedumā lietā Nr. C771579125 atklājas satraucoša tendence maksātnespējas procesu pārvaldībā – administratoru centieni piedzīt zaudējumus no bijušajām valdes loceklēm, balstoties uz nepamatotiem un nespecifiskiem apgalvojumiem par grāmatvedības dokumentu "nenodošanu".

✔️ Saskaņā ar augstākās tiesas judikatūru (SKC-554/2018), administratoram, ceļot prasību par zaudējumu atlīdzību, ir konkrēti jānorāda, kādas ziņas viņš vēlas iegūt un tieši kā šīs ziņas uzlabos kreditoru stāvokli. Šajā konkrētajā lietā administratore šo pienākumu klaji ignorēja. Viņa vispārīgi norādīja uz grāmatvedības dokumentu trūkumu, taču tiesas sēdē nespēja pamatot, kā tieši šie dokumenti palīdzētu atgūt aktīvus vai kā tie mainītu kopējo kreditoru apmierināšanas iespējamību. Tiesa skaidri norādīja: Maksātnespējas likuma 72.1 pants paredz atbildību par dokumentu nenodošanu, nevis par nepareizu grāmatvedības kārtošanu. Administratore mēģināja sodīt valdes locekli par nekvalitatīvu grāmatvedību, kas nav šī konkrētā panta mērķis.

✔️ Visabsurdākais šajā situācijā ir tas, ka bijusī valdes locekle faktiski sadarbojās ar administratori. Dokumenti tika nodoti, informācija sniegta e-pastos, un bija nodrošināta pat piekļuve EDS sistēmai, lai veiktu labojumus. Neraugoties uz to, administratore izvēlējās virzīt prasību tiesā, tādējādi tērējot gan parādnieka (tātad – kreditoru!) līdzekļus, gan tiesas laiku.

✔️ Šis spriedums ir svarīgs signāls maksātnespējas administratoriem: tiesas vairs neakceptēs "formālas" prasības, kurās administratora nespēja pārvaldīt procesu vai atrast argumentus tiek maskēta kā "valdes locekļa rīcības trūkums". Ja administrators nespēj pierādīt cēloņsakarību starp konkrētu dokumentu trūkumu un zaudējumu apmēru, šāda prasība ir ne tikai nepamatota, bet arī izšķērdīga.