Gudra nodokļu plānošana, jeb kā legāli ietaupīt, pārdodot nekustamo īpašumu

Lauris Klagišs • 2026. gada 13. augusts

✔️ Nekustamā īpašuma pārdošana var būt finansiāli ļoti izdevīgs darījums, taču bieži vien pārdevēji piemirst par būtisku izdevumu pozīciju – iedzīvotāju ienākuma nodokli no kapitāla pieauguma. Šobrīd šī nodokļa likme ir ļoti ievērojama – 25,5%. Tomēr, pārzinot likumdošanu un rūpīgi plānojot, ir iespējams pilnīgi legāli šos izdevumus optimizēt un ietaupīt pat desmitiem tūkstošu eiro.

 

✔️ Vai vienmēr jāmaksā 25,5% nodoklis? Iedomāsimies tipisku situāciju: Jums pieder vairāki nekustamie īpašumi. Vienu no tiem, kas Jūsu īpašumā (reģistrēts zemesgrāmatā uz Jūsu vārda) ir jau vairāk nekā piecus gadus, Jūs vēlaties pārdot. Ja Jūs šajā īpašumā neesat bijis deklarēts un tas nav Jūsu vienīgais īpašums, pārdošanas brīdī Jums būs jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis 25,5% apmērā no peļņas jeb starpības starp īpašuma atsavināšanas (pārdošanas) cenu un tā vēsturisko iegādes vērtību, iekļaujot pierādāmus ieguldījumus. Ņemot vērā straujo nekustamā īpašuma cenu kāpumu pēdējo gadu laikā, šī "nodokļa starpība" ir kļuvusi par milzīgu summu, kas bieži mērāma tūkstošos eiro.

 

✔️ Risinājums. Nodokļu likumdošana paredz konkrētus izņēmumus, kas ļauj ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas ar nodokli neaplikt. Viena no visnoderīgākajām un likumīgajām normām nosaka: ienākums nav apliekams ar nodokli, ja īpašums ir bijis personas īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem (5 gadiem) un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas šajā 60 mēnešu periodā līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai tas ir bijis fiziskās personas deklarētā dzīvesvieta.

 

✔️ Tātad, ja Jums pieder īpašums ilgāk par pieciem gadiem, bet Jūs tur šobrīd neesat deklarējies, nesteidzieties ar pārdošanu tūlīt un tagad! Izmantojiet šādu gudra un pilnīgi legāla nodokļu plānotāja stratēģiju: 1. solis: Piedeklarējiet savu pamata dzīvesvietu šajā īpašumā (pārliecinoties, ka tas pieder Jums jau vairāk kā 5 gadus). 2. solis: Nogaidiet vismaz 12 mēnešus (vienu pilnu gadu). 3. solis: Tikai pēc tam slēdziet īpašuma pārdošanas līgumu.

 

✔️ Cik tas ir finansiāli izdevīgi? (aprēķina piemērs). Pieņemsim, ka plānojat pārdot īpašumu un starpība starp pirkšanas un pārdošanas cenu (tīrā peļņa pirms nodokļiem) ir 40 000 EUR. Pārdodot uzreiz: Jums aprēķinās nodokli 25,5% apmērā no peļņas, kas ir 10 200 EUR. Pārdodot pēc gada (ar deklarēšanos): Iedzīvotāju ienākuma nodoklis būs 0 EUR.

 

✔️ Nogaidot vienu gadu un izmantojot likumā paredzētās tiesības, Jūs "nopelnāt" 10 200 EUR. Šāda 25,5% nodokļa ietaupījuma summa ir daudz lielāka par to, ko Jūs šī paša gada laikā varētu saņemt jebkuros bankas procentos no depozīta vai paļaujoties uz īpašuma vērtības dabisko pieaugumu tirgū.

 

✔️ Gudra nodokļu plānošana nozīmē to, ka mēs pilnībā izprotam un izmantojam normatīvajos aktos paredzētās iespējas. Nodokļu optimizācija nav nelikumīga izvairīšanās – tā ir Jūsu izvēle rīkoties informēti un pasargāt savu gūto labumu atbilstoši valsts noteiktajiem "spēles noteikumiem". Veltot vienu gadu savas stratēģijas īstenošanai, Jūs varat ievērojami palielināt summu, kas paliek Jūsu rīcībā pēc īpašuma atslēgu nodošanas jaunajam saimniekam.


Gudra nodokļu plānošana, jeb kā legāli ietaupīt, pārdodot nekustamo īpašumu
Nodokļu maksātāju naudas šķērdēšana
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Tiesiskā valstī mēs sagaidām, ka valsts pārvalde ievēro augstāko tiesu instanču norādījumus un rēķinās ar jau izveidoto tiesu praksi.
Vai policists drīkst pielietot spēku
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Sabiedrībā un juristu vidū regulāri raisās diskusijas par to, kur beidzas valsts iestāžu pārstāvju pilnvaras un sākas to nepamatota izmantošana.
Tiesu prakses nozīme un judikatūras maiņa: kāpēc uzvara tiesā nekad nav garantēta par 100%
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Uzsākot tiesvedību un vērtējot klientu izredzes, rūpīga tiesu prakses izpēte ir būtisks un neatņemams pirmais solis.
Vārda brīvība pret godu un cieņu: Kur beidzas viedoklis un sākas nepatiesas ziņas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Latvijas tiesu praksē, izskatot civillietas par goda un cieņas aizskārumu, ir izstrādāti stabili kritēriji, lai nošķirtu faktus jeb ziņas no viedokļiem.
VID atkal zaudē tiesā: Kad akls birokrātisms un gramatikas likumi tiek stādīti augstāk par veselo sa
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 11. augusts
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu fantāzijai un vēlmei normatīvos aktus piemērot maksimāli mehāniski, burtiski un atrauti no jebkāda veselā saprāta, šķiet, nav robežu.
Tiesiskā loterija: Vai vienādi apstākļi valsts priekšā tiešām nozīmē vienādas sekas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 7. augusts
Iedomājieties divus uzņēmējus – A un B. Abi ir bijuši valdes locekļi uzņēmumos, kuri ir likvidēti.
Kurš maksā par ierēdņu kļūdām
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 7. augusts
Kā jau, iespējams, esat pamanījuši manās iepriekšējās publikācijās, tiesu prakse nereti parāda skarbu ainu – Valsts ieņēmumu dienests (VID) un citas valsts vai pašvaldību iestādes regulāri zaudē tiesvedībās gan pret maniem klientiem, gan citās lietās.
Vai telefonsaruna ar iestādi garantē valsts atbalstu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 6. augusts
Valsts un Eiropas Savienības atbalsta programmas energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz zaļo enerģiju kļūst arvien pieprasītākas.
VID atkal zaudē tiesā – parādus no likvidēta uzņēmuma valdes locekļa piedzīt nedrīkst
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 5. augusts
Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā ikdienas praksē ar apskaužamu neatlaidību turpina izmantot likumā iestrādātos mehānismus, lai vērstos pret uzņēmumu valdes locekļiem personīgi, tādējādi mēģinot piedzītu juridiskās personas nokavētos nodokļu maksājumus.
VID arvien biežāk atzīst savas kļūdas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 3. augusts
Sabiedrībā un uzņēmēju vidū nereti valda uzskats, ka strīdi ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir sarežģīti un bieži noslēdzas tikai ar ilgstošu tiesāšanos.