Gudra nodokļu plānošana, jeb kā legāli ietaupīt, pārdodot nekustamo īpašumu

Lauris Klagišs • 2026. gada 13. augusts

✔️ Nekustamā īpašuma pārdošana var būt finansiāli ļoti izdevīgs darījums, taču bieži vien pārdevēji piemirst par būtisku izdevumu pozīciju – iedzīvotāju ienākuma nodokli no kapitāla pieauguma. Šobrīd šī nodokļa likme ir ļoti ievērojama – 25,5%. Tomēr, pārzinot likumdošanu un rūpīgi plānojot, ir iespējams pilnīgi legāli šos izdevumus optimizēt un ietaupīt pat desmitiem tūkstošu eiro.

 

✔️ Vai vienmēr jāmaksā 25,5% nodoklis? Iedomāsimies tipisku situāciju: Jums pieder vairāki nekustamie īpašumi. Vienu no tiem, kas Jūsu īpašumā (reģistrēts zemesgrāmatā uz Jūsu vārda) ir jau vairāk nekā piecus gadus, Jūs vēlaties pārdot. Ja Jūs šajā īpašumā neesat bijis deklarēts un tas nav Jūsu vienīgais īpašums, pārdošanas brīdī Jums būs jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis 25,5% apmērā no peļņas jeb starpības starp īpašuma atsavināšanas (pārdošanas) cenu un tā vēsturisko iegādes vērtību, iekļaujot pierādāmus ieguldījumus. Ņemot vērā straujo nekustamā īpašuma cenu kāpumu pēdējo gadu laikā, šī "nodokļa starpība" ir kļuvusi par milzīgu summu, kas bieži mērāma tūkstošos eiro.

 

✔️ Risinājums. Nodokļu likumdošana paredz konkrētus izņēmumus, kas ļauj ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas ar nodokli neaplikt. Viena no visnoderīgākajām un likumīgajām normām nosaka: ienākums nav apliekams ar nodokli, ja īpašums ir bijis personas īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem (5 gadiem) un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas šajā 60 mēnešu periodā līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai tas ir bijis fiziskās personas deklarētā dzīvesvieta.

 

✔️ Tātad, ja Jums pieder īpašums ilgāk par pieciem gadiem, bet Jūs tur šobrīd neesat deklarējies, nesteidzieties ar pārdošanu tūlīt un tagad! Izmantojiet šādu gudra un pilnīgi legāla nodokļu plānotāja stratēģiju: 1. solis: Piedeklarējiet savu pamata dzīvesvietu šajā īpašumā (pārliecinoties, ka tas pieder Jums jau vairāk kā 5 gadus). 2. solis: Nogaidiet vismaz 12 mēnešus (vienu pilnu gadu). 3. solis: Tikai pēc tam slēdziet īpašuma pārdošanas līgumu.

 

✔️ Cik tas ir finansiāli izdevīgi? (aprēķina piemērs). Pieņemsim, ka plānojat pārdot īpašumu un starpība starp pirkšanas un pārdošanas cenu (tīrā peļņa pirms nodokļiem) ir 40 000 EUR. Pārdodot uzreiz: Jums aprēķinās nodokli 25,5% apmērā no peļņas, kas ir 10 200 EUR. Pārdodot pēc gada (ar deklarēšanos): Iedzīvotāju ienākuma nodoklis būs 0 EUR.

 

✔️ Nogaidot vienu gadu un izmantojot likumā paredzētās tiesības, Jūs "nopelnāt" 10 200 EUR. Šāda 25,5% nodokļa ietaupījuma summa ir daudz lielāka par to, ko Jūs šī paša gada laikā varētu saņemt jebkuros bankas procentos no depozīta vai paļaujoties uz īpašuma vērtības dabisko pieaugumu tirgū.

 

✔️ Gudra nodokļu plānošana nozīmē to, ka mēs pilnībā izprotam un izmantojam normatīvajos aktos paredzētās iespējas. Nodokļu optimizācija nav nelikumīga izvairīšanās – tā ir Jūsu izvēle rīkoties informēti un pasargāt savu gūto labumu atbilstoši valsts noteiktajiem "spēles noteikumiem". Veltot vienu gadu savas stratēģijas īstenošanai, Jūs varat ievērojami palielināt summu, kas paliek Jūsu rīcībā pēc īpašuma atslēgu nodošanas jaunajam saimniekam.


Gudra nodokļu plānošana, jeb kā legāli ietaupīt, pārdodot nekustamo īpašumu
Darbinieka atlaišana un īpašā aizsardzība
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 25. septembris
Darba tiesiskajās attiecībās situācijas, kad nepieciešams izbeigt līgumu ar darbinieku, kuram ir īpašs aizsardzības statuss (piemēram, arodbiedrības biedram, grūtniecei vai darbiniekam darbnespējas vai atvaļinājuma laikā), bieži rada neskaidrības.
Kā rīkoties, ja VSAA neiekļauj virsstundu apmaksu bezdarbnieka pabalsta aprēķinā
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 25. septembris
Praksē nereti rodas situācijas, kad darbinieks atrodas uz darbnespējas lapas, bet tieši šajā periodā darba devējs izmaksā atlīdzību par iepriekšējos mēnešos nostrādātajām virsstundām.
Digitālā pēda un reputācijas kontrole
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 24. septembris
Digitālajā laikmetā informācija izplatās dažu sekunžu laikā.
VID jau atkal zaudē tiesā formālas pieejas dēļ
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 24. septembris
Bieži vien uzņēmēji saskaras ar situāciju, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieņem lēmumus, balstoties uz stingru un formālu likuma interpretāciju, ignorējot konkrētās lietas apstākļus.
 komersanta brīvība vai beztermiņa digitāls sods
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 21. septembris
Komersantam principā ir tiesības izvēlēties, ar ko slēgt darījumus. Taču vai tas nozīmē arī tiesības gadiem ilgi glabāt personas vārdu, personas kodu un atzīmi “nevēlams klients” — arī tad, ja personai vairs nav parādu, aktīvu saistību vai strīdu ar uzņēmumu?
Cik dārga darba devējam var būt tiesvedības novilcināšana
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 21. septembris
Darba strīdi tiesā var ilgt gadiem, īpaši, ja kāda no pusēm izmanto savas tiesības spriedumus pārsūdzēt.
Tuvojoties Saeimas vēlēšanām
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 21. septembris
Tuvojoties kārtējām Saeimas vēlēšanām, ir būtiski atgādināt par katra pilsoņa konstitucionālajām tiesībām piedalīties valsts un pašvaldību pārvaldē.
Riska personas statuss
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 21. septembris
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums par fiziskas personas iekļaušanu riska personu sarakstā var būtiski ierobežot turpmāko komercdarbību.
Darbinieku atlaišana
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 21. septembris
Darbinieku skaita samazināšana vienmēr ir juridiski sarežģīts process, kurā darba devēji mēdz pieļaut dārgi maksājošas kļūdas.
Tiesas formālisms nedrīkst kaitēt darbiniekam
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 21. septembris
Darba strīdi bieži vien ir sarežģīti, taču Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 2. septembra spriedums lietā SKC-710/2026 sniedz ļoti būtisku skaidrojumu par darbinieku tiesību aizsardzību.