✔️ Pēdējo gadu ģeopolitiskie notikumi ir radījuši jaunus izaicinājumus tiesību sistēmai, pieprasot skaidru un nepārprotamu rīcību pret personām, kas apdraud valsts drošību. Divi neseni Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departamenta 2026. gada aprīļa lēmumi kalpo kā spēcīgs signāls: tiesu sistēma ir spējīga efektīvi atpazīt un sodīt valstij naidīgas darbības, neļaujot vainīgajiem slēpties aiz demokrātijas sniegtajām pamattiesībām, piemēram, vārda brīvības. Šie lēmumi ir ne tikai juridiski nozīmīgi, bet arī parāda tiesu varas briedumu, izvērtējot noziegumus, kas tiek pastrādāti digitālajā vidē un mērķēti uz sabiedrības šķelšanu.

✔️ Pirmajā gadījumā Senāts vērtēja situāciju, kurā apsūdzētais ziņojumapmaiņas lietotnē „Telegram” savā kanālā 2022. gada 6. maijā bija pārpublicējis aicinājumu vākt finansējumu un mantu Krievijas Federācijas bruņoto spēku vajadzībām. Apsūdzētā un aizstāvības mēģinājumi mazināt nodarījuma smagumu ir vērtējami kā klaji ciniski. Tika apgalvots, ka publikācijas pārpublicēšana bez komentāra pati par sevi neliecina par atbalsta sniegšanu noziedzīgam nodarījumam. Nav pierādījumu par finansiāla atbalsta sniegšanu un reālu iespēju veikt naudas pārskaitījumus. Šāda rīcība esot uzskatāma par politiska rakstura informācijas izplatīšanu un vārda brīvības izpausmi.

✔️ Apelācijas instances tiesa un Senāts demonstrēja izcilu izpratni par mūsdienu informācijas telpas specifiku. Tiesa pamatoti norādīja, ka, pārpublicējot šo ziņu, apsūdzētais nodrošināja tās izplatīšanu plašākai auditorijai, tādējādi tieši veicinot finanšu līdzekļu un mantas piesaistes mērķa sasniegšanu. Īpaši uzteicama ir tiesas stingrā nostāja attiecībā uz Satversmē nostiprināto vārda brīvību – tiesa atzina, ka šādas darbības nav aizsargājama viedokļa paušana, bet gan prettiesiska rīcība, kas vērsta uz atbalstu bruņotā konfliktā iesaistītai pusei, kas apdraud citas valsts teritoriālo integritāti. Senāts lēma atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.

✔️ Otrajā lietā aina ir vēl satraucošāka. Apsūdzētais ilgstoši un sistemātiski darbojās „Telegram” kanālā „Baltijas antifašisti”, vācot un nododot ziņas, kas attiecas uz aizsardzības un militāro jomu. Papildus tam apsūdzētais izcēlās ar klaju naida runu digitālajā vidē.  Arī šajā lietā apsūdzētā argumentācija izceļas ar vāju mēģinājumu slēpt reālos nolūkus. Apsūdzētais apgalvoja, ka viņam neesot bijis nolūka veikt spiegošanu un ka viņš ziņas vācis tikai ar mērķi "uzturēt saraksti". Tika pausts, ka sarakste bijusi "maznozīmīga ar mērķi būt svarīgam". Aizstāvība pārmeta, ka lietā netika veikta lingvistiskā ekspertīze izteicieniem, tāpēc neesot pierādījumu naida paušanai pret latviešiem un draudu izteikšanai padomju pieminekļu demontētājiem.

✔️ Tiesas atbilde uz šiem mēģinājumiem izvairīties no atbildības ir precīza un slavējama. Tiesa argumentēti konstatēja, ka apsūdzētais turpināja vākt un nodot ziņas pat pēc tam, kad sarakstē tika informēts, ka par šīm darbībām Latvijā draud kriminālatbildība. Tiesa arī pamatoti noraidīja formālo prasību pēc lingvistiskās ekspertīzes, norādot, ka publicēto ierakstu jēga un konteksts ir skaidri saprotams – tajos pausta naidīga, nicinoša attieksme pret latviešiem un atklāti draudi pieminekļu demontāžas dalībniekiem. Atsaucoties uz nacionālajiem un starptautiskajiem cilvēktiesību aktiem, tiesa secināja, ka apsūdzētā izteicieni ir pretrunā vārda brīvības pamatprincipiem un apdraud citu nāciju pārstāvju tiesības uz drošību, aicinot uz vardarbību. Arī šajā lietā Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību.

✔️ Šie Senāta lēmumi lieliski demonstrē Latvijas tiesu sistēmas spēju atbilstoši reaģēt uz hibrīdkara draudiem. Tiesas vairs nepieļauj situācijas, kurās klaji valsts drošības apdraudējumi, naida kurināšana un palīdzība ārvalstu specdienestiem tiek maskēta zem "ikdienišķas sarakstes" vai "viedokļu dažādības". Vārda brīvība ir viena no mūsu valsts pamatvērtībām, taču šie spriedumi skaidri iezīmē tās sarkanās līnijas – demokrātija nav bezspēcīga pret tiem, kas vēlas to iznīcināt.

! Vai zināji, ka mūsu biroja Facebook lapu regulāri lasa tūkstošiem cilvēku, kas vēl nav nospieduši "Sekot"? Ja tu esi viens no viņiem un mūsu raksti par likumdošanas un tiesu prakses jaunumiem Tev šķiet noderīgi, nospiežot "Sekot" (Follow), Tu nodrošināsi, ka nepalaid garām svarīgākos jaunumus.