✔️ Bieži vien tiek uzskatīts, ka darbinieka rīcība ārpus darba laika ir viņa personīgā lieta. Tomēr, kā liecina jaunākā Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 10. marta judikatūra, darbinieka iespējama iesaiste noziedzīgos nodarījumos var radīt tiesības darba devējam rīkoties, lai aizsargātu uzņēmuma vai iestādes reputāciju. Šeit ir apkopotas svarīgākās atziņas no nesenā Senāta sprieduma, kas palīdzēs orientēties sarežģītās darba tiesību situācijās.

✔️ Uzņēmuma un jo īpaši valsts pārvaldes reputācijas saglabāšana prasa tūlītēju reakciju. Likums ļauj darba devējam rīkoties proaktīvi. Darba devējs var celt tiesā prasību par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar darbinieku, kura rīcības iespējamais prettiesiskums vēl tiek vērtēts kriminālprocesa ietvaros. Šādu prasību var pamatot ar tikumības un savstarpējas taisnprātības apsvērumiem jau pirms notiesājoša tiesas sprieduma krimināllietā. Ja prasības pamatā ir darba devēja pietiekami nopietnas aizdomas par darbinieka prettiesisku rīcību ārpus darba tiesiskajām attiecībām, prekluzīvais termiņš prasības celšanai ir skaitāms no brīža, kad darba devējs bez nepamatotas vilcināšanās ir ieguvis pietiekamas ziņas, kas šīs aizdomas pamato. Kriminālprocesā pieņemts lēmums objektīvi var pastiprināt darba devēja aizdomas, dodot tiesības celt jaunu prasību. Šādā situācijā termiņš skaitāms no brīža, kad darba devējs ieguvis šīs aizdomas pastiprinošās ziņas. Tiklīdz darba devējs ceļ prasību, pamatojoties uz notiesājošu spriedumu krimināllietā, prasības pamats ir paša darbinieka rīcība, nevis vairs tikai aizdomas par to. Iepriekš celta prasība, kas bija pamatota tikai ar aizdomām par darbinieka prettiesisko rīcību, nav šķērslis jaunas prasības celšanai tiesā.

✔️ Atstādināšana no darba ir pagaidu aizliegums darbiniekam atrasties darba vietā un veikt darbu, neizmaksājot darba samaksu. Darbinieka atstādināšanu no darba var pamatot arī ar tādu faktisko situāciju, kas notikusi ārpus darba veikšanas un ārpus darba vietas. Šāda rīcība ir attaisnojama, ja darbinieka neatstādināšana no darba varētu kaitēt viņa paša drošībai un veselībai, trešo personu drošībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm.

✔️ Likums skaidri nosaka aizliegumu atstādināt darbinieku no darba ilgāk par trim mēnešiem. Bet kas notiek, ja atstādināšanas laikā darbinieks saslimst? Ja rīkojums par darbinieka atstādināšanu tiek pieņemts laikā, kad darbiniekam ir pārejoša darbnespēja, šis darbnespējas laiks nav ieskaitāms noteiktajā atstādināšanas no darba termiņā. Atstādināšanas tiesisko seku spēkā esība ir atkarīga no darbinieka darbspējas atjaunošanās. Šāda regulējuma pamatā ir fakts, ka slimības laikā darbinieks saņem slimības pabalstu, tādēļ nepaliek bez iztikas līdzekļiem, savukārt darba devējam šajā periodā ir ierobežotas iespējas noskaidrot lietas apstākļus.

! Vai zināji, ka mūsu biroja Facebook lapu regulāri lasa tūkstošiem cilvēku, kas vēl nav nospieduši "Sekot"? Ja tu esi viens no viņiem un mūsu raksti par likumdošanas un tiesu prakses jaunumiem Tev šķiet noderīgi, nospiežot "Sekot" (Follow), Tu nodrošināsi, ka nepalaid garām svarīgākos jaunumus.