Īres līgums vai bezatlīdzības lietošana: Kāpēc dokumenta virsraksts negarantē aizsardzību?

Lauris Klagišs • 2026. gada 4. jūnijs

✔️ Sagatavojot un parakstot līgumus, praksē bieži nākas saskarties ar bīstamu mītu – cilvēki paļaujas, ka dokumenta virsraksts (piemēram, "Īres līgums") automātiski nosaka tā juridisko spēku un aizsargā iesaistītās puses. Tomēr nesens Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 29. aprīļa spriedums civillietā Nr. SKC-411/2026 spilgti atgādina – tiesa vērtē līguma saturu un tā būtiskās sastāvdaļas, nevis tikai nosaukumu. Kā rāda šī tiesu prakse, neprecīza līguma noformēšana var maksāt mājokļa zaudēšanu.


✔️ Lietas pamatā bija strīds par dzīvokļa atbrīvošanu un līguma atzīšanu par spēkā neesošu. Dzīvokļa īpašniece noslēdza darījumu, kas tika nosaukts par "Īres līgumu", nododot dzīvokli lietošanā sava vīra bijušajai sievai un viņu kopīgajai nepilngadīgajai meitai. Šajā līgumā puses vienojās, ka par telpu lietošanu īres maksa netiek noteikta. Lietotājai bija pienākums tikai katru mēnesi apmaksāt komunālos pakalpojumus atbilstoši pārvaldnieka rēķiniem. Vēlāk īpašniece šo dzīvokli uzdāvināja savam brālim. Kļuvis par jauno īpašnieku, brālis nekavējoties pieprasīja iemītniecēm dzīvokli atbrīvot. Viņa arguments: noslēgtais darījums patiesībā ir patapinājuma (bezatlīdzības lietošanas) līgums, jo tajā nav noteikta īres maksa. Tā kā šis patapinājuma līgums nebija ierakstīts zemesgrāmatā, viņš uzskatīja, ka tas viņam kā jaunajam īpašniekam nav saistošs. Atceļot apelācijas instances spriedumu, kas bija lēmis par labu iemītniecēm, Senāts vērsa uzmanību uz vairākiem kritiskiem aspektiem, kas jāņem vērā ikvienam īpašniekam un īrniekam.


✔️ Ļoti bieži ikdienā cilvēki uzskata, ka, maksājot par ūdeni, elektrību un apkuri, viņi "īrē" mājokli. Senāts skaidri norādīja, ka komunālo maksājumu segšana nepiešķir līgumam atlīdzības raksturu. Pienākums segt ar īpašuma lietošanu saistītos izdevumus izriet no likuma pat tad, ja mājoklis nodots bezatlīdzības lietošanā. Īres līguma obligāts priekšnoteikums ir pušu vienošanās par patiesu atlīdzību. 


✔️ Apstāklis, ka puses savu vienošanos nosaukušas par "Īres līgumu" un to parakstījušas, automātiski nenozīmē, ka tas atbilst īres līguma juridiskajai dabai. Ja līgumā trūkst būtiskas sastāvdaļas (šajā gadījumā – īres maksas), tiesai ir jānoskaidro līdzēju patiesā griba un darījums var tikt kvalificēts kā patapinājums. 


✔️ Lietā izskanēja argumenti, ka dzīvokļa dāvināšana brālim varētu būt veikta ar mērķi apiet noslēgto līgumu un izlikt iemītnieces uz ielas. Senāts uzsvēra, ka tiesai vienmēr ir jāvērtē, vai jaunais ieguvējs (brālis) zināja par dzīvokļa nodošanu lietošanā un vai šāda rīcība nav pretēja labai ticībai (Civillikuma 1. pants). Tiesības nevar izmantot neattaisnojama mērķa sasniegšanai. 


✔️ Gandrīz 20 gadu ilgā pieredze advokatūrā un tiesvedībās skaidri parāda – juridisku strīdu rašanās iemesls visbiežāk ir nevis likumu trūkums, bet gan pavirši vai standartizēti sagatavoti līgumi, kas neatspoguļo pušu patieso gribu un likuma prasības. Tiesību normu nepārzināšana var novest pie gadiem ilgām tiesvedībām un īpašuma lietošanas tiesību zaudēšanas.


 ! Vai zināji, ka mūsu biroja Facebook lapu regulāri lasa tūkstošiem cilvēku, kas vēl nav nospieduši "Sekot"? Ja tu esi viens no viņiem un mūsu raksti par likumdošanas un tiesu prakses jaunumiem Tev šķiet noderīgi, nospiežot "Sekot" (Follow), Tu nodrošināsi, ka nepalaid garām svarīgākos jaunumus.

Īres līgums vai bezatlīdzības lietošana: Kāpēc dokumenta virsraksts negarantē aizsardzību
Prokuratūras formālā pieeja un nevēlēšanās iedziļināties: Kā tiesa aizstāvēja advokāta tiesības uz i
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Nesens Administratīvās rajona tiesas 2026. gada 22. aprīļa spriedums izgaismo satraucošu tendenci valsts iestāžu, īpaši Latvijas Republikas prokuratūras, darbībā.
Valsts drošība un vārda brīvības robežas: Senāta stingrā nostāja hibrīdkara apstākļos
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Pēdējo gadu ģeopolitiskie notikumi ir radījuši jaunus izaicinājumus tiesību sistēmai, pieprasot skaidru un nepārprotamu rīcību pret personām, kas apdraud valsts drošību.
Kad darbinieka privātā dzīve kļūst par darba devēja problēmu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Bieži vien tiek uzskatīts, ka darbinieka rīcība ārpus darba laika ir viņa personīgā lieta. Tomēr, kā liecina jaunākā Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 10. marta judikatūra, darbinieka iespējama iesaiste noziedzīgos nodarījumos var radīt tiesības darba devējam rīkoties, lai aizsargātu uzņēmuma vai iestādes reputācij
Darba līgums pret uzņēmuma līgumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Bieži vien uzņēmēji, piesaistot papildu darbaspēku vai ārpakalpojumus, saskaras ar dilemmu – kādu līgumu slēgt ar piesaistīto personu.
Kā aprēķināt atlīdzību par darba piespiedu kavējumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Darba strīdi par nepamatotu atlaišanu ir sarežģīts un emocionāls process gan darbiniekam, gan darba devējam.
Kas slēdz līgumu un kurš maksā kaimiņa parādu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Daudzdzīvokļu māju pārvaldīšana un komunālo pakalpojumu nodrošināšana bieži raisa juridiskus strīdus, īpaši, kad runa ir par neatgūstamiem parādiem.
Absurda teātris VID gaumē: Kā aizmirsts 40 eiro sods sagrauj miljonu biznesa reputāciju
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Valsts digitalizācija? Drīzāk digitālā diktatūra. Mums gadiem stāstīja, ka IT sistēmas atvieglos uzņēmēju un valsts saziņu, taču praksē mēs esam radījuši birokrātisku Frankenšteinu, kurš akli, brutāli un bez mazākās loģikas soda godprātīgus nodokļu maksātājus.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. maijs
Ikdienas satiksmē situācijas mēdz būt mānīgas. Rīgas pašvaldības policija piemēroja 40 eiro naudas sodu (8 naudas soda vienības) kāda transportlīdzekļa AUDI īpašniecei par auto novietošanu krustojumā.
Kļūdās visi – gan tiesa, gan VID
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. maijs
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prakse, vēlāk atprasot jau piešķirtos valsts atbalsta līdzekļus uzņēmumiem, ir radījusi ievērojamu spriedzi uzņēmējdarbības vidē.
VID kārtējā izgāšanās tiesā, jeb kāpēc ārvalstu partneru grēki nav jāizpērk Latvijas uzņēmējiem
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 26. maijs
Administratīvā apgabaltiesa 2026. gada 22. aprīlī ir pasludinājusi nozīmīgu spriedumu (lieta Nr. A420290518), kas ievieš būtisku skaidrību tā dēvētajās "PVN karuseļu" jeb nodokļu krāpniecības lietās.