✔️ Bieži nākas saskarties ar situācijām, kurās valsts iestādes demonstrē klaju formālismu, taču nesens Latvijas Republikas Senāta lēmums izgaismo īpaši satraucošu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) praksi. Lietā, kas vainagojās ar 2026. gada 19. augusta Senāta lēmumu (lietas Nr. SKA-213/2026), VID rīcība skaidri parāda, kā birokrātiska neiedziļināšanās un "ērtākā" ceļa iešana var novest pie absurdas īpašuma atņemšanas labticīgam pircējam. 

✔️Situācijas pamatā ir klasisks maksātnespējas process. Kāds uzņēmums izsolē iegādājās nekustamā īpašuma domājamās daļas (autostāvvietas un noliktavas telpas). Tiesa šos izsoles aktus apstiprināja, radot tiesisku pamatu pircējam nostiprināt savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā. Kamēr pircējs vēl nebija paguvis noslēgt formalitātes zemesgrāmatā, sākotnējais īpašnieks (maksātnespējīgais uzņēmums) tika likvidēts un izslēgts no komercreģistra. 

✔️Kā šādā situācijā rīkojās VID? Tā vietā, lai ņemtu vērā reālos apstākļus un spēkā esošus tiesas lēmumus par izsoles apstiprināšanu, dienests izvēlējās pieiet jautājumam formāli. Vadoties tikai pēc novecojušiem datiem zemesgrāmatā, VID pasludināja šo īpašumu par valstij piekritīgu – kā mantu, kas it kā "palikusi" pēc uzņēmuma likvidācijas – un atdeva to tālākai atsavināšanai. Pircējs, kurš īpašumu bija legāli iegādājies, pēkšņi palika bez nekā, jo VID izlikās neredzam tiesas nolēmumus, kas nepārprotami apliecināja īpašuma pāreju. 

✔️Vēl ciniskāka bija VID un sākotnēji arī zemākās instances tiesas pozīcija, mēģinot izvairīties no atbildības administratīvajā procesā. Tika argumentēts, ka strīds esot tikai "privāttiesisks" un VID, reģistrējot īpašumu valstij, esot rīkojies kā parasts civiltiesiskās apgrozības dalībnieks, kurš vienkārši uzticējies zemesgrāmatai un kuram nav jāpārbauda izsoļu akti. 

✔️Par laimi, Senāts šim formālismam pārvilka svītru. Savā 2026. gada 19. augusta lēmumā Senāts skaidri norādīja, ka VID rīcība, ņemot uzskaitē valstij piekritīgo mantu, ir ekskluzīva rīcība publisko tiesību jomā. Apstāklis, ka pircējs nebija pabeidzis īpašuma koroborāciju zemesgrāmatā, nedod tiesības valstij ignorēt tās rīcībā esošo informāciju un vienkārši "konfiscēt" īpašumu. Senāts atzina, ka šāda VID rīcība pasliktina personas tiesisko stāvokli, liedzot pabeigt īpašuma reģistrāciju, un iestādei par to ir jāatbild administratīvās tiesas ceļā. 

✔️Šis gadījums kalpo kā spilgts atgādinājums – lai gan zemesgrāmatai ir publiska ticamība, valsts iestādes nedrīkst to izmantot kā aizsegu aklo un formālo lēmumu pieņemšanai, kad to rīcībā ir informācija par citiem spēkā esošiem un saistošiem tiesas nolēmumiem.