✔️ Darba strīdi par nepamatotu atlaišanu ir sarežģīts un emocionāls process gan darbiniekam, gan darba devējam. Situācijās, kad tiesa atzīst darba devēja uzteikumu par spēkā neesošu, darbiniekam ir tiesības tikt atjaunotam darbā un saņemt vidējās izpeļņas atlīdzību par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Taču praksē bieži rodas jautājums: līdz kuram brīdim ir jāaprēķina šī atlīdzība? Nesens Rīgas apgabaltiesas spriedums civillietā Nr. C771481725 sniedz vērtīgas atbildes uz šo un citiem būtiskiem jautājumiem.

✔️ Minētajā lietā radās domstarpības par periodu, par kuru darbiniekam pienākas kompensācija. Pirmās instances tiesa lēma piedzīt vidējo izpeļņu darbinieka labā, taču tikai līdz lietas izskatīšanas (tiesas sēdes) dienai. Darbinieks šo lēmumu pārsūdzēja, uzsverot, ka kompensācija viņam pienākas par visu laiku līdz sprieduma taisīšanas dienai, kas bija vairāk nekā mēnesi vēlāk. Savukārt darba devējs iebilda, norādot, ka pēc tiesas sēdes pats darbinieks vairs nevēlējās atgriezties darbā, tādēļ šis periods vairs nav uzskatāms par "piespiedu" kavējumu. Tāpat darba devējs argumentēja, ka darbiniekam netika liegts strādāt un pelnīt pie cita darba devēja.

✔️ Apelācijas instances tiesa ieviesa skaidrību šajā jautājumā, noraidot vairākus darba devēja argumentus. Tiesa secināja, ka darba piespiedu kavējums turpinās visu to laiku, kamēr darba devējs nav atsaucis savu uzteikumu un nav devis darbiniekam iespēju atgriezties darbā. Līdz ar to darbiniekam tika piešķirta kompensācija par gaidīšanas periodu – no dienas pēc pirmās instances tiesas sēdes līdz dienai pirms sprieduma taisīšanas. Tomēr par pašu sprieduma taisīšanas dienu vidējā izpeļņa netika piedzīta, jo tieši šajā dienā ar tiesas spriedumu darba tiesiskās attiecības tika oficiāli izbeigtas.

✔️ Vidējā izpeļņa par darba piespiedu kavējumu ir kompensācija par nepamatotu atlaišanu, kuras mērķis ir atlīdzināt darbiniekam to, ko viņš būtu nopelnījis, ja darba devējs nebūtu rīkojies prettiesiski, un tas ir spēkā pat tad, ja pats darbinieks vairs nevēlas turpināt darba attiecības. Likums neierobežo darbinieka tiesības lūgt tiesu izbeigt darba attiecības ar spriedumu, ja tās vairs nav iespējams turpināt.

✔️ Tiesa stingri norādīja, ka atlaistajam darbiniekam līdz strīda izšķiršanai tiesā nav pilnīgi nekāda pienākuma strādāt citur, pat ja viņam šāda iespēja teorētiski būtu.

✔️ Šis spriedums skaidri parāda, ka darba devēja kļūdas, sagatavojot darba uzteikumu, var izmaksāt ļoti dārgi. Tiesvedības bieži ieilgst, un darba devējam ir pienākums kompensēt darbinieka vidējo izpeļņu par visu šo gaidīšanas laiku, ja atlaišana tiek atzīta par prettiesisku.

✔️ Neatkarīgi no tā, vai esat darba devējs, kurš plāno veikt strukturālas izmaiņas uzņēmumā, vai darbinieks, kurš saskāries ar, Jūsuprāt, netaisnīgu atlaišanu – savlaicīga juridiskā palīdzība ir kritiski svarīga.

! Vai zināji, ka mūsu biroja Facebook lapu regulāri lasa tūkstošiem cilvēku, kas vēl nav nospieduši "Sekot"? Ja tu esi viens no viņiem un mūsu raksti par likumdošanas un tiesu prakses jaunumiem Tev šķiet noderīgi, nospiežot "Sekot" (Follow), Tu nodrošināsi, ka nepalaid garām svarīgākos jaunumus.