✔️ Daudzdzīvokļu māju pārvaldīšana un komunālo pakalpojumu nodrošināšana bieži raisa juridiskus strīdus, īpaši, kad runa ir par neatgūstamiem parādiem. Latvijas Republikas Senāts 2026. gada 2. februāra lēmumā (lieta Nr. SKC123/2026) ir sniedzis būtiskas atziņas par to, kā pareizi slēdzami elektroenerģijas līgumi un kuram ir jāuzņemas finansiālā atbildība maksātnespējas gadījumos. Šīs atziņas ir noderīgas gan dzīvokļu īpašnieku kopībām, gan māju pārvaldniekiem, lai izvairītos no liekiem tiesvedības riskiem.

✔️ Praksē bieži redzams, ka līgumus ar elektrības, ūdens vai siltuma piegādātājiem savā vārdā slēdz namu pārvaldnieks. Tomēr Senāts uzsver, ka likums šajā jautājumā ir strikts un ierobežo līgumu slēgšanas brīvību. Dzīvokļu īpašumu mājas gadījumā līgumu par komunālo pakalpojumu sniegšanu slēdz tieši dzīvokļu īpašnieku kopība un komunālo pakalpojumu sniedzējs. Pārvaldnieks šajās attiecībās darbojas tikai kā visu dzīvojamās mājas īpašnieku pilnvarotā persona. Komunālo pakalpojumu gadījumā brīvība izvēlēties darījuma partneri ir ierobežota, proti, pakalpojumu sniedzējs nevar izvēlēties slēgt darījumu tikai ar pārvaldnieku. Šis noteikums pilnībā attiecas arī uz līgumiem par elektroenerģijas nodrošināšanu gan mājas kopīpašumā esošajai daļai, gan arī atsevišķajiem dzīvokļiem, ja tiek slēgts viens vienots līgums. Attiecībās ar pakalpojuma sniedzēju par elektroenerģijas lietotāju ir uzskatāma persona, kas faktiski izmanto pakalpojumu, nevis pārvaldnieks.

✔️ Īpaši aktuāls kļūst jautājums par parādu segšanu, ja kāds no dzīvokļu īpašniekiem kļūst maksātnespējīgs un viņa iekrātais parāds par komunālajiem pakalpojumiem kļūst neatgūstams. Likums paredz, ka komunālo pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums samazināt uzskaitē esošo parādsaistību apmēru par neatgūstamo parādu summu, taču Senāts precizē būtisku niansi. Ir krasi jānošķir individuālais patēriņš no kopīgā patēriņa. Pakalpojuma sniedzējam ir pienākums samazināt parādsaistības tikai tādā gadījumā, ja neatgūstamais parāds ir radies par pakalpojumiem, kas kalpojuši dzīvokļa īpašnieka individuālajam patēriņam. Ja neatgūstamo parādu veido maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem, kas izmantoti dzīvokļu īpašnieku kopīgajām vajadzībām (piemēram, koplietošanas telpu apgaismojums), pakalpojumu sniedzējam nav pienākuma šo parādu norakstīt. Par kopīgajām vajadzībām izmantoto pakalpojumu parādu kopība atbild ar savu mantu. Tā kā no kopīgiem pakalpojumiem labumu gūst ikviens dzīvokļa īpašnieks, trūkstošais finansējums šīs saistības izpildei (neapzinīgā kaimiņa vietā) ir jānodrošina pārējiem kopības biedriem.

✔️ Pārliecinieties, ka rēķinos tiek skaidri nodalītas pozīcijas "koplietošanas elektroenerģija" un "elektroenerģija dzīvoklī". Tas krīzes situācijā palīdzēs precīzi identificēt, kura parāda daļa pakalpojumu sniedzējam ir obligāti jāsamazina, un kura – paliks pašu iedzīvotāju atbildībā. Apzinieties, ka situācijās, kad kaimiņš nenodrošina savu maksājuma daļu par mājas kopīgajām vajadzībām izmantoto elektrību, saistības izpilde būs jānodrošina pārējiem mājas iedzīvotājiem.

! Vai zināji, ka mūsu biroja Facebook lapu regulāri lasa tūkstošiem cilvēku, kas vēl nav nospieduši "Sekot"? Ja tu esi viens no viņiem un mūsu raksti par likumdošanas un tiesu prakses jaunumiem Tev šķiet noderīgi, nospiežot "Sekot" (Follow), Tu nodrošināsi, ka nepalaid garām svarīgākos jaunumus.