✔️ Latvijas valsts politika pēdējos gados mērķtiecīgi tiek virzīta uz diviem būtiskiem pīlāriem – demogrāfijas veicināšanu un valsts aizsardzības spēju stiprināšanu. Taču, aplūkojot abu šo mērķu krustpunktu praksē, atklājas šokējošs juridiskais brāķis. Mūsu advokātu birojs ir identificējis absurdu situāciju, kurā jaunieša došanās pildīt pilsoņa pienākumu Valsts aizsardzības dienestā (VAD) tiešā veidā liedz viņa ģimenei gan ievērojamu valsts atbalstu "Altum" programmā "Balsts", gan atņem atbalstu norēķiniem par elektroenerģiju.

✔️ Programma "Balsts" ir vienreizējs valsts atbalsts daudzbērnu ģimenēm bankas aizdevuma pirmās iemaksas samazināšanai mājokļa iegādei vai būvniecībai. Tās nosacījumus regulē Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 95. Īpaša uzmanība jāpievērš noteikumu 6.⁵ punktam, kas skaidri nosaka – atbalsts ir pieejams personām, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir noteikts bērnu skaits (tajā skaitā jaunieši līdz 24 gadu vecumam). Šis viens vārds – "apgādībā" – ir kļuvis par nepārvaramu birokrātisku šķērsli ģimenēm, kuras izaudzinājušas patriotiskus jauniešus. Jaunieši, kuri 11 mēnešus dienē VAD, saņem valsts noteiktu finansiālu kompensāciju, no kuras tiek maksāti nodokļi. No nodokļu tiesību viedokļa ir pilnīgi pamatoti un izprotami, ka persona, kas gūst ar nodokli apliekamus ienākumus, nevar atrasties vecāku apgādībā. Klasiska apgādības statusa saglabāšana šādā situācijā nebūtu juridiski korekta. Taču problēma slēpjas valsts iestāžu formālismā – šis nodokļu aspekts tiek akli pārnests uz sociālā atbalsta programmām, uz dienesta laiku bērnu automātiski "izsvītrojot" no ģimenes sastāva.

✔️ Šis normatīvo aktu formālisms rada netaisnīgus un izmērāmus finansiālus zaudējumus. Ja 3 bērnu ģimenē viens bērns atrodas VAD, ģimenes apgādībā formāli paliek tikai 2 bērni. Rezultātā atbalsts mājoklim (vismaz 8 000 eiro apmērā) nepienākas vispār. Ja ģimenē ir 4 bērni, atbalsts tiek aprēķināts tikai kā 3 bērnu ģimenei, mākslīgi zaudējot vismaz 2 000 eiro. Problēma ir sistēmiska. Precīzi šī paša juridiskā roba dēļ daudzbērnu ģimenes automātiski zaudē arī "aizsargātā lietotāja" statusu un valsts atbalstu norēķiniem par elektroenerģiju. Kamēr dēls vai meita dienē valsts labā, ģimenes ikdienas izmaksas pieaug.

✔️ Lai gan "apgādības" statusa mākslīga atjaunošana nebūtu pareizais juridiskais ceļš, tas nedrīkst kalpot par ērtu attaisnojumu birokrātiskai bezdarbībai. Vēl jo vairāk tāpēc, ka valsts pārvaldē šai problēmai jau ir ieviests un veiksmīgi darbojas elegants tiesisks risinājums. Proti, lai VAD dienesta laikā ģimene nezaudētu "Goda ģimenes" statusu un ar to saistītās atlaides, likumdevējs ir paredzējis skaidru mehānismu: vecākiem atliek iesniegt izziņu par bērna dienestu VAD. Šis dokuments kalpo par pilnvērtīgu pamatu piederības pierādīšanai ģimenei, apejot formālo nodokļu apgādības kritēriju. Rodas loģisks jautājums: kāpēc šis pats aprobētais un strādājošais princips joprojām nav integrēts MK noteikumos par mājokļa subsīdijām ("Balsts") un aizsargātā lietotāja atbalstu elektroenerģijai? Nav izprotams, kāpēc vienā jomā valsts spēj būt pretimnākoša un rīkoties atbilstoši veselajam saprātam, bet citā – finansiāli ietilpīgākā un ģimenes stabilitātei kritiskā – piemēro dubultstandartus un sodu atgādinošu pieeju.

✔️ Nav pieļaujams, ka normatīvo aktu kolīzija, kas radusies līdz ar jaunas VAD sistēmas ieviešanu, finansiāli soda tās ģimenes, kuru bērni sargā Latviju. Risinājums nav jāizgudro no jauna. Ministru kabinetam ir nekavējoties jāiniciē grozījumi MK noteikumos Nr. 95 un aizsargātā lietotāja noteikumos, pārņemot jau pārbaudīto praksi: ir jānosaka skaidrs izņēmums – ja jaunietis neatrodas vecāku apgādībā tādēļ, ka pilda Valsts aizsardzības dienestu, ģimenes atbalsta piešķiršanai pietiek ar atbildīgo iestāžu izsniegtu izziņu par dienesta faktu. Līdz šī normatīvā brāķa novēršanai aicinām ģimenes rūpīgi plānot mājokļa iegādes un atbalsta noformēšanas termiņus.