Tiek plānots jauns, vienkāršots nodokļu režīms ikdienas pakalpojumu sniedzējiem

2026. gada 6. jūlijs

✔️ Šā gada 18. jūnijā Saeima pirmajā lasījumā ir atbalstījusi nozīmīgu likumprojektu paketi. Šīs iniciatīvas mērķis ir būtiski mazināt birokrātisko slogu fiziskām personām, kuras sniedz ikdienas pakalpojumus citām fiziskām personām. Paredzams, ka jaunais regulējums ne tikai atvieglos dzīvi daudziem iedzīvotājiem, bet arī sekmēs tautsaimniecības attīstību un ēnu ekonomikas mazināšanos.

 

✔️ Likumprojektu pakete, kas ietver grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un likumā "Par nodokļiem un nodevām", ieviesīs pilnīgi jaunu un automatizētu pieeju nodokļu nomaksai. Pakalpojumu sniedzējam nebūs obligāti jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam. Lai izmantotu šo sistēmu, personai būs jāatver tikai saimnieciskās darbības ieņēmumu konts kredītiestādē. Informācijas apmaiņa, nodokļa ieturēšana un pārskaitīšana valsts budžetam notiks automātiski starp pakalpojuma sniegšanas iestādi (banku) un VID. Lietojot vienkāršoto risinājumu, nebūs jāiesniedz mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarācijas un nebūs jātērē laiks sarežģītai grāmatvedības uzskaitei.

 

✔️ Šis modelis ir īpaši izdevīgs iedzīvotājiem, kuri vēlas gūt legālus blakus ienākumus no darba brīvajā laikā. Likumprojekta anotācijā kā piemēri ir minēti šādi pakalpojumu sniedzēji – treneri, dārznieki, privātskolotāji, frizieri un skaistumkopšanas speciālisti, kā arī santehniķi. Būtiska priekšrocība šim režīmam ir finansiālā caurredzamība. Gūstot legālus ienākumus, persona kļūst oficiāli ekonomiski aktīva. Tas nākotnē sniedz priekšrocības, piemēram, piesakoties bankas kredītam vai iegādājoties nekustamo īpašumu.

 

✔️ Lai kvalificētos vienkāršotajai kārtībai, ir jāievēro konkrēti finanšu rāmji. Šādām personām ir paredzēta 10% mikrouzņēmumu nodokļa likme, un maksimālais pieļaujamais apgrozījums ir 25 000 eiro gadā. Iekasētais nodoklis tiks automātiski sadalīts, novirzot 80% valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un 20% iedzīvotāju ienākuma nodoklim. Ja persona sasniedz 25 000 eiro apgrozījuma slieksni un vēlas turpināt savu darbību, tai piecu darba dienu laikā būs oficiāli jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējam. Sākoties jaunam taksācijas periodam, personai ir tiesības mainīt savu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu uz citu iestādi.

 

✔️ Plānots, ka jaunais regulējums un grozījumi likumā stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī. Jāņem vērā, ka šobrīd likumprojektu pakete ir atbalstīta tikai pirmajā lasījumā, un, lai tā iegūtu likuma spēku, tā vēl ir jāapstiprina Saeimā galīgajos lasījumos. Mūsu birojs turpinās sekot līdzi šī likumprojekta virzībai un informēs par būtiskākajiem jaunumiem.

VID zaudē tiesā
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 1. oktobris
Administratīvā rajona tiesa 2026. gada 29. septembrī lietā Nr. A420198625 pieņēma ļoti interesantu spriedumu, kas, manuprāt, būtu rūpīgi jāizlasa ne tikai sabiedriskā labuma organizācijām, bet arī pašam Valsts ieņēmumu dienestam. Strīds šķietami bija vienkāršs.
CSDD datu noplūde
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 1. oktobris
zināms, daudzi no mums ir vērsušies pie VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) ar prasījumu izvērtēt faktiskās rīcības prettiesiskumu un atlīdzināt nemantisko kaitējumu saistībā ar apjomīgo datu noplūdi.
Valdes locekļu atbildība un fiktīva aktīvu atsavināšana nodokļu parādu gadījumos
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 1. oktobris
Zvērinātu advokātu praksē bieži jāsaskaras ar komplicētiem valdes locekļu atbildības un nodokļu parādu piedziņas jautājumiem.
Firmas.lv advokāta darbā
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 30. septembris
Advokāta darbā bieži vien būtiskākais nav tikai zināt likumu. Tikpat svarīgi ir iespējami ātri saprast, ar ko patiesībā ir darīšana – kāds ir uzņēmums, kas aiz tā stāv, kāda ir tā finanšu situācija, vai uzņēmumam nav bijušas būtiskas izmaiņas, nodokļu problēmas, maksātnespējas pazīmes vai citi riski.
Vai maksātnespējas administrators drīkst pieņemt mantojumu parādnieka vietā
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 29. septembris
Nesenajā Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 15. septembra lēmumā (detalizēti skatāms failā SKC-646-2026.docx) ir sniegta būtiska atziņa par mantojuma tiesību personisko raksturu un to aizsardzību fiziskās personas maksātnespējas procesā.
 “GelvoraSergel” zaudē tiesā
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 29. septembris
Vai parādu piedzinējs var pēc vairāk nekā desmit gadiem vērsties tiesā un piedzīt senu parādu, vienkārši apgalvojot, ka visu šo laiku parādniekam regulāri sūtīti atgādinājumi?
Senāta atziņas par brīdinājuma nozīmi
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 28. septembris
Strīdi starp izīrētājiem un īrniekiem par nesamaksātu īri ir izplatīti, taču izlikšana no mājokļa prasa precīzu juridiskās procedūras ievērošanu.
Senāts liedz iestādei labot kļūdas uz uzņēmēja rēķina
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 28. septembris
Nodokļu maksātājiem un valsts atbalsta saņēmējiem nereti nākas saskarties ar situācijām, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieņem personai nelabvēlīgus lēmumus, neizvērtējot visus būtiskos lietas apstākļus.
Darbinieka atlaišana un īpašā aizsardzība
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 25. septembris
Darba tiesiskajās attiecībās situācijas, kad nepieciešams izbeigt līgumu ar darbinieku, kuram ir īpašs aizsardzības statuss (piemēram, arodbiedrības biedram, grūtniecei vai darbiniekam darbnespējas vai atvaļinājuma laikā), bieži rada neskaidrības.
Kā rīkoties, ja VSAA neiekļauj virsstundu apmaksu bezdarbnieka pabalsta aprēķinā
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 25. septembris
Praksē nereti rodas situācijas, kad darbinieks atrodas uz darbnespējas lapas, bet tieši šajā periodā darba devējs izmaksā atlīdzību par iepriekšējos mēnešos nostrādātajām virsstundām.