Kāpēc PTAC zaudē tiesā un kāpēc uzņēmējiem ir vērts cīnīties?

Lauris Klagišs • 2026. gada 30. jūlijs

✔️ Valsts pārvaldes iestāžu lēmumi bieži tiek uztverti kā neapstrīdama patiesība, taču realitāte, ar kuru saskaramies administratīvajās tiesās, parāda gluži citu ainu. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pilda būtisku funkciju, tomēr ikdienas uzraudzības un sodīšanas praksē iestāde nereti pieļauj kļūdas, kas rezultējas prettiesiskos un uzņēmējiem nelabvēlīgos lēmumos. Pēdējo trīs gadu tiesu prakse sniedz skaidru signālu – iestādes lēmumi tiek gan atcelti, gan grozīti. Zināmā mērā varam pat pateikties publiskajām iestādēm par šiem kļūdainajiem lēmumiem, jo tie ļauj tiesām veidot kvalitatīvu un uzņēmējdarbības vidi sakārtojošu judikatūru, kas vienlaikus raisa arī plašas diskusijas un aktivitāti mūsu biroja sekotāju starpā.

 

✔️ Viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc PTAC zaudē tiesā, ir saistīts ar neprecīzu un likumam neatbilstošu sankciju piemērošanu. Tiesas konsekventi norāda, ka PTAC ir stingri jāievēro kompetences robežas un procedūras. Tiesas atceļ lēmumus gadījumos, kad piemērotā soda nauda pārsniedz Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā noteiktos griestus, proti, procentuālo apmēru no komersanta pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Ja iestāde neņem vērā pareizos finanšu datus, lēmums daļā par sodu ir atceļams (kā tas norādīts Administratīvās apgabaltiesas 2023. gada 14. jūnija spriedumā lietā Nr. A420204821 un 2023. gada 4. aprīļa spriedumā lietā Nr. A420211121). Gadījumos, kad komersants negodprātīgi nesniedz informāciju par apgrozījumu, iestādei gan ir tiesības lemt par sodu bez šiem datiem (atzīts Augstākās tiesas Senāta 2025. gada 7. marta spriedumos lietās Nr. A420201821 un Nr. A420204821).

 

✔️ Praksē bieži redzams, ka PTAC piemēro vienu kopīgu soda naudu par vairākiem šķietamiem pārkāpumiem. Ja tiesvedības gaitā izdodas pierādīt, ka vismaz viens no šiem pārkāpumiem ir nepamatots, zūd tiesiskais pamats visam piemērotajam soda apmēram (to apstiprina Augstākās tiesas Senāta 2024. gada 20. decembra spriedums lietā Nr. A420312417 un Administratīvās apgabaltiesas 2025. gada 14. maija spriedums šajā pašā lietā). Šādā situācijā tiesa nevar pati pārvērtēt soda apmēru, bet atceļ lēmumu un nodod to atpakaļ iestādei jaunai izvērtēšanai.

 

✔️ Būtiski saprast, ka gadījumos, kad PTAC lēmums tiek atcelts, tiesa neuzņemas iestādes funkcijas. Senāts ir vairākkārt uzsvēris, ka tiesa nevar uzdot iestādei obligāti piemērot naudas sodu vai noteikt tā konkrētu apmēru, jo tā ir pašas iestādes rīcības brīvība (būtiska atziņa Augstākās tiesas Senāta 2025. gada 19. decembra spriedumā lietā Nr. A420312417). Tas nozīmē, ka veiksmīgas tiesvedības rezultātā uzņēmējam ir iespēja panākt pilnīgu situācijas pārskatīšanu, nevis vienkārši automātisku soda "pārrēķinu" no tiesas puses.

 

✔️ PTAC mēdz interpretēt komersantu darbības pārāk plaši un bargi. Tomēr tiesu prakse ievieš racionālu līdzsvaru – ne katra uzņēmēja kļūda automātiski veido negodīgu komercpraksi. Piemēram, ja komersants kļūdas dēļ ir izrakstījis sev par sliktu mazākus rēķinus un vēlāk šo kļūdu izlabojis spēkā esošo tiesību normu ietvaros, tiesa ir atzinusi, ka šāda rīcība nepārkāpj patērētāju kolektīvās intereses (nostiprināts Administratīvās apgabaltiesas 2023. gada 7. decembra spriedumā lietā Nr. A420144722).

 

✔️ Senāts ir skaidrojis, ka PTAC lēmums par pienākumu izbeigt negodīgu komercpraksi nav bezgalīgs. Tiklīdz komersants ir veicis nepieciešamās darbības un novērsis trūkumus, lēmums uzskatāms par izpildītu un zaudē spēku (skaidrots Augstākās tiesas Senāta 2024. gada 10. decembra spriedumā lietā Nr. A420250120). Iestādes mēģinājumi to uzturēt kā ilgstoši saistošu slogu ir kļūdaini. Tāpat tiesas vērtē arī pašas iestādes atbildību uzraudzības jautājumos – ja PTAC nepilda savus pienākumus un tas rada zaudējumus, personai var būt tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību tieši no valsts (svarīga atziņa tūrisma nozares kontekstā, kas ietverta Augstākās tiesas Senāta 2024. gada 21. maija spriedumā lietā Nr. A420202220).

 

✔️ Pēdējo gadu tendences ir nepārprotamas: PTAC lēmumi nav neapgāžami, un iestādes bieži kļūdās gan faktisko apstākļu novērtējumā, gan procesuālo normu piemērošanā, gan arī soda naudu aprēķinos. Ja esat saņēmuši nepamatotu PTAC lēmumu, ir vērts to analizēt un apstrīdēt. Neļaujiet iestādes kļūdām kļūt par jūsu biznesa zaudējumiem!


Kāpēc PTAC zaudē tiesā un kāpēc uzņēmējiem ir vērts cīnīties
AS “Gaso” nepamatotā apetīte
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. jūlijs
Pēdējo trīs gadu laikā, no 2023. līdz 2026. gadam, apkopotā tiesu prakse atklāj būtisku tendenci strīdos starp patērētājiem un akciju sabiedrību “Gaso”.
Darbinieka atstādināšana un reorganizācija
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. jūlijs
Sarežģītas darba tiesiskās attiecības, jo īpaši iestāžu vai uzņēmumu reorganizācijas laikā, bieži pāraug konfliktos.
Arī bankas mēdz zaudēt tiesā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. jūlijs
Rokoties tiesu prakses datubāzē, nejauši atradu pavedienu, kas aizveda pie lietas materiāliem, starp kuriem bija arī Rīgas pilsētas tiesas spriedums civillietā Nr. C-09607-24/105.
Kā VID atzina kļūdas, atvainojās un kompensēja zaudējumus
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. jūlijs
Juridiskajā praksē ikdiena bieži paiet, cīnoties par klientu tiesībām pret valsts iestāžu formālu pieeju vai kļūdām.
Ceļojumu apdrošināšanas līgumi: Patērētāju tiesību aizsardzība un jaunākās tiesu prakses atziņas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 23. jūlijs
Plānojot ārvalstu braucienus, ceļojumu apdrošināšana ir kļuvusi par neatņemamu drošības garantu.
Vidzemes slimnīca tiesā uzvar Valsts darba inspekciju
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 22. jūlijs
Darba tiesībās nereti saduras darba devēja vēlme rīkoties saimnieciski un valsts iestāžu centieni burtiski un formāli tulkot tiesību normas.
Maksātnespējas procesa izmantošana strīdīgu parādu piedziņai nav pieļaujama
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 21. jūlijs
Latvijas Republikas Senāts savā 2026. gada 17. marta spriedumā (lieta Nr. SPC-6/2026) ir sniedzis būtiskas atziņas par juridiskās personas maksātnespējas procesa piemērošanu situācijās, kad starp kreditoru un debitoru pastāv aktīvs civiltiesisks strīds par pašu parādu.
Kāpēc Latvija zaudē Eiropas Cilvēktiesību tiesā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. jūlijs
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) bieži vien ir pēdējā instance taisnīguma atjaunošanai, kad nacionālā līmenī visi tiesību aizsardzības mehānismi ir izsmelti.
Kāpēc Uzņēmumu reģistrs zaudē tiesās
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. jūlijs
Uzņēmumu reģistrs (UR) ir viens no nozīmīgākajiem valsts pārvaldes stūrakmeņiem komercdarbības jomā.
2026. gada 16. jūlijs
✔️ Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs turpina analizēt situācijas, kurās valsts iestādes ar formālu un nepamatotu rīcību iejaucas komercdarbībā. Ielūkojoties jaunākajā tiesu praksē, īpaši izceļams Administratīvās rajona tiesas 2026. gada 27. jūnija spriedums, kas kārtējo reizi apliecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) patvaļu un likuma normu brīvu interpretāciju. ✔️ Situācija bija klasiska – uzņēmums (SIA) vēlējās reģistrēt komercreģistrā jaunu valdes locekli. Uzņēmumu reģistrs (UR) reģistrāciju atteica, jo saņēma no VID negatīvu atzinumu par šīs personas radītiem "nodokļu riskiem". VID savu lēmumu pamatoja ar to, ka pieteiktais valdes loceklis iepriekš bijis saistīts ar sešiem citiem tiesību subjektiem, kuriem kavēta atskaišu iesniegšana vai bijuši nodokļu parādi. Iestādes ieskatā šāda sistemātiska rīcība nozīmēja prognozējamus draudus arī jaunajam uzņēmumam. Tomēr tiesa šo VID atzinumu burtiski sagrāva, atklājot šokējošu nekompetenci faktu un likumu piemērošanā. ✔️ VID kā argumentu personas bīstamībai izmantoja kādā uzņēmumā esošu 72,69 eiro parādu, klaji ignorējot likumu, kas par neizpildītām saistībām ļauj uzskatīt tikai parādus virs 150 eiro. Tāpat VID atsaucās uz neiesniegtu uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, lai gan likums ļauj atsaukties tikai uz publiski pieejamas informācijas (piemēram, gada pārskatu) neiesniegšanu. ✔️ VID atzinumā atļāvās lietot vārdu "iespējams", norādot, ka persona iespējams nespēs pārstāvēt sabiedrību. Tiesa pamatoti aizrādīja, ka valsts iestādei atzinumā ir jāsniedz skaidras atbildes, nevis abstrakti pieņēmumi un varbūtības. ✔️ VID pilnībā ignorēja faktu, ka pats uzņēmums, kurā persona gribēja kļūt par valdes locekli, bija ar nevainojamu reputāciju – iesniegtiem pārskatiem, bez parādiem un ar vēl vienu jau esošu valdes locekli. VID nesniedza nekādu pamatojumu, kā tieši šīs konkrētās personas pievienošanās komandai pēkšņi radītu draudus valsts budžetam un novestu pie fiktīvas komercdarbības. Rezultātā tiesa atzina VID atzinumu par prettiesisku un uzdeva UR veikt pieteikto izmaiņu reģistrāciju, kā arī lika no VID budžeta atlīdzināt samaksāto valsts nodevu. ✔️ Šis spriedums ir lielisks ieroču arsenāls uzņēmējiem cīņā pret birokrātisku absurdu. Ja UR atsaka reģistrāciju, pamatojoties uz VID atzinumu, atcerieties, ka UR nav tiesību šo atzinumu apšaubīt, taču tiesai šādas tiesības ir. VID atzinums ir starplēmums ar būtisku ietekmi, kas ir pakļauts tiesas kontrolei un bieži vien ir apgāžams. VID nedrīkst Jūs sodīt vai bloķēt Jūsu iecelšanu valdē par mikroskopiskiem parādiem, kas nesasniedz 150 eiro slieksni. Tāpat iestāde nevar interpretēt nepubliskojamu dokumentu kavējumus kā pamatu "nodokļu riska" statusam saskaņā ar šo konkrēto procedūru. VID nedrīkst mehāniski pārnest Jūsu vai Jūsu biznesa partneru vēsturi uz jauno (vai esošo) uzņēmumu. Ja uzņēmumā jau ir citi valdes locekļi vai tā līdzšinējā vēsture ir tīra, tas ir spēcīgs arguments pret vispārinātiem "riska" zīmogiem.