✔️ Jau divdesmit gadus praktizējot jurisprudencē, bieži nākas saskarties ar situācijām, kad valsts iestādes aizbildinās ar formāliem likuma burtiem, ignorējot reālos uzņēmējdarbības zaudējumus. Īpaši aktuāli tas ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) jomā, kur mantas aresti var ilgt gadiem. Taču nesens, 2026. gada 13. jūlijā pasludināts Administratīvās apgabaltiesas spriedums ievieš būtisku pavērsienu – valstij ir finansiāli jāatbild par nepamatoti arestētas naudas pirktspējas kritumu.

✔️ Lietas pamatā ir klasisks scenārijs: 2019. gada rudenī Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija iesaldēja un vēlāk arestēja personas naudas līdzekļus vairāk nekā 1,1 miljona eiro apmērā. Līdzekļi atradās likvidējamā kredītiestādē. Pēc četriem gadiem – 2023. gada beigās – arests tika atcelts, un kriminālprocess tika izbeigts reabilitējošu apstākļu dēļ, jo noziedzīgs nodarījums nemaz netika konstatēts. Lai gan persona savu naudu atguva, četru gadu laikā inflācijas dēļ tās reālā pirktspēja bija drastiski kritusies. Persona vērsās Ģenerālprokuratūrā, lūdzot atlīdzināt zaudējumus vairāk nekā 350 tūkstošu eiro apmērā, taču saņēma atteikumu, iestādei argumentējot, ka inflācija pati par sevi nav tiešs zaudējums. Arī pirmās instances tiesa pieteikumu sākotnēji noraidīja.

✔️ Administratīvā apgabaltiesa šo pieeju kategoriski noraidīja. Tiesa atzina, ka personas tiesības uz īpašumu ietver tiesības gūt no tā ekonomisku labumu. Nepamatots iestāžu lēmums liedza īpašniekam četrus gadus brīvi rīkoties ar savu kapitālu, un tādējādi radušies zaudējumi ir tiešā cēloņsakarībā ar valsts rīcību. Būtiskākais tiesas atzinums – lai aprēķinātu šo zaudējumu, ir jāizmanto Centrālās statistikas pārvaldes patēriņa cenu indekss (inflācijas kalkulators). Aprēķinot pirktspējas kritumu no 2019. gada oktobra līdz 2023. gada novembrim, tiesa konstatēja, ka 1,1 miljona eiro vērtība ir samazinājusies par vairāk nekā 349 tūkstošiem eiro.

✔️ Piemērojot likumā noteiktos ierobežojumus liela apmēra kompensācijām (100% apmērā atlīdzinot pirmos 145 000 eiro un 50% apmērā atlikušo summu), tiesa piesprieda Latvijas Republikai izmaksāt personai 247 042,15 eiro lielu mantisko atlīdzinājumu.

✔️ Šis spriedums ir ļoti nozīmīgs signāls visiem uzņēmējiem un investoriem. Tas apliecina, ka nepamatota līdzekļu iesaldēšana Valsts policijā vai Finanšu izlūkošanas dienestā nevar palikt bez finansiālām sekām pašai valstij. Ja kapitāls tiek "turēts ķīlā" gadiem ilgi bez reāla pamata, valstij ir jākompensē naudas vērtības kritums.