🏛️ VSAA bieži ieņem valsts budžetu sargājošu pozīciju, reizēm aizmirstot par personu pamattiesībām un starptautiskajiem tiesību aktiem. Nesenā Administratīvās rajona tiesas 2026. gada 1. aprīļa spriedumā atklājas klasiska situācija, kurā iestāde rīkojusies pretēji tiesību normu hierarhijai un liegusi personai tai pienākošos pensijas apmēru. Lietas pamatā bija strīds par Latvijas un ASV pilsones tiesībām uz vecuma pensiju. Persona, kura dzīvo ASV, lūdza VSAA piešķirt pensiju, ko iestāde arī izdarīja, taču aprēķināja to tikai 62,49 eiro apmērā mēnesī. Kad pensijas saņēmēja, nepiekrītot apmēram, lūdza pensiju palielināt līdz valstī noteiktajam minimālajam apmēram, VSAA to atteica.

📜 VSAA sava lēmuma pamatošanai izmantoja likuma „Par valsts pensijām” normas, uzsverot, ka personām, kuras pastāvīgi dzīvo ārpus Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas, minimālais pensijas apmērs nepienākas un pensija izmaksājama tikai aprēķinātajā apmērā. Aģentūra pat pamatojās uz likuma grozījumu anotāciju, argumentējot, ka minimālās pensijas izmaksa uz jebkuru pasaules valsti nebūtu godīga pret Latvijas nodokļu maksātājiem.

⚖️ Šādā pozīcijā VSAA pilnībā ignorēja būtisku faktu – 1992. gada 5. novembrī notu apmaiņas veidā noslēgto Latvijas un ASV valdības līgumu par savstarpēju pensiju izmaksu. Šis starptautiskais līgums skaidri nosaka, ka dalībvalstis apņemas nodrošināt personām tādu pašu pensiju, kādu tās saņemtu, atrodoties savas valsts teritorijā. Tiesa, atsaucoties uz Senāta judikatūru un starptautisko tiesību principu pacta sunt servanda, norādīja, ka šī līguma noteikumi prevalē pār nacionālā likuma normām.

🔨 Rezultātā tiesa atzina pieteikumu par pamatotu un uzdeva VSAA mēneša laikā izdot labvēlīgu administratīvo aktu. Aģentūrai tika uzdots izmaksāt pieteicējai pensiju valstī noteiktajā minimālajā apmērā, turklāt no tās piešķiršanas brīža 2024. gada 10. decembrī.

💡 Ko no šī gadījuma var mācīties ikviens, kurš saskāries ar nepamatotu iestādes atteikumu? Nekad nepaļaujieties uz pirmo iestādes lēmumu. Iestāžu lēmumi bieži balstās tikai uz striktu nacionālā likuma burtu, ignorējot starptautiskos aktus un cilvēktiesības, kuriem ir augstāks juridiskais spēks.