🧐 Bieži vien, saskaroties ar negodprātīgu rīcību komercdarījumos un atklājot, ka darījuma partneris ir kaut ko būtisku noklusējis, pirmais impulss ir vērsties policijā ar iesniegumu par krāpšanu. Tomēr nesens Latvijas Republikas Senāta lēmums lietā SKK-56/2026 iezīmē ļoti skaidru robežu starp krimināli sodāmu krāpšanu un civiltiesisku strīdu.

🔍 Lai personu varētu saukt pie kriminālatbildības par krāpšanu, ir nepieciešams konstatēt konkrētas pazīmes, kas šo rīcību atšķir no parasta civiltiesiska viltus: 🎯 Specifisks mērķis ir bez atbilstošas atlīdzības izmānīt no cietušā noteiktu mantu vai tiesības, radot reālu mantisku zaudējumu, kas ir identisks vainīgās personas saņemtajam ieguvumam naudas izteiksmē. 💰 Specifisks nolūks ir mantkārība, proti, vēlme uzlabot materiālo stāvokli, uz ko personai nav tiesību.

🚜 Lietā, ko skatīja Senāts, pārdevējs pārdeva traktoru citai zemnieku saimniecībai, noklusējot faktu, ka šim transportlīdzeklim citā kriminālprocesā ir uzlikts arests. Lai gan šī iemesla dēļ pircējs nevarēja traktoru pārreģistrēt, Senāts atzina, ka krimināla krāpšana nav notikusi. Kāpēc? Jo pircējs par savu samaksāto naudu fiziski saņēma traktoru, ieguva to faktiskajā valdījumā un reāli izmantoja savā saimnieciskajā darbībā. Līdz ar to no cietušā netika vienkārši izmānīta nauda bez pretpildījuma, un nebija konstatējams noziedzīgam nodarījumam nepieciešamais mantiskais zaudējums.

🚗 Vēl viens uzņēmējiem būtisks secinājums no šī sprieduma skar transportlīdzekļu īpašuma tiesības. Senāts atgādina, ka transportlīdzekļa reģistrācijai Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) nav konstitutīvas nozīmes īpašuma tiesību iegūšanā. 📑 Transportlīdzekļa reģistrācija ir tikai administratīva procedūra, kuras mērķis ir nodrošināt transportlīdzekļu uzskaiti un satiksmes drošības kontroli. 🚫 Reģistrācija CSDD pati par sevi nenodibina un nepārnes īpašuma tiesību. 🤝 Īpašuma tiesības uz transportlīdzekli tiek iegūtas tieši tāpat kā uz citām kustamām lietām saskaņā ar Civillikuma nosacījumiem – kad pastāv spēkā esošs tiesiskais darījums (piemēram, pirkuma līgums) un lieta tiek reāli nodota ieguvējam.

🛡️ Tiesības aizsargā pircēju arī tad, ja kriminālprocess nav iespējams. Ja atklājas, ka iegādāto lietu likumisku šķēršļu dēļ nav bijis atļauts atsavināt un pārdevējs to ir zinājis, pirkuma līgums nav spēkā attiecībā uz pašu izpildījumu, bet tas paliek spēkā attiecībā uz zaudējumiem. Tas nozīmē, ka saskaņā ar Civillikuma 2006. pantu pārdevējs ir atbildīgs par nodarītajiem zaudējumiem, un pircējam ir tiesības vērsties tiesā civilprocesa kārtībā. Pircējs var prasīt gan līguma atcelšanu, gan zaudējumu atlīdzināšanu.