Ceļojumu apdrošināšanas līgumi: Patērētāju tiesību aizsardzība un jaunākās tiesu prakses atziņas
Lauris Klagišs • 2026. gada 23. jūlijs
✔️ Plānojot ārvalstu braucienus, ceļojumu apdrošināšana ir kļuvusi par neatņemamu drošības garantu. Tomēr apdrošināšanas gadījuma iestāšanās nereti izgaismo problēmas, kas slēpjas apdrošināšanas līgumu tipveida noteikumos. Pēdējo trīs gadu tiesu prakse ceļojumu apdrošināšanas jautājumos iezīmē izteiktu tendenci – tiesas pastiprināti koncentrējas uz patērētāju tiesību aizsardzību. Īpaša uzmanība tiek pievērsta apdrošināšanas līgumu tipveida noteikumu taisnīgumam un apdrošinātāja atbildības apjomam civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas gadījumos.
✔️ Tiesas aktīvi vērtē noslēgto līgumu noteikumus un vairākus standartizētus punktus ir atzinušas par netaisnīgiem, lai nodrošinātu patērētāju aizsardzību. Turklāt tiesai ir pienākums pēc savas iniciatīvas (ex officio) izvērtēt ar patērētāju noslēgta līguma noteikumu iespējamo netaisnīgumu. Tas nozīmē, ka tiesa šo pārbaudi veiks pat tad, ja patērētājs pats nav cēlis konkrētu prasījumu par noteikuma atzīšanu par spēkā neesošu.
✔️ Tiesas par netaisnīgu var atzīt noteikumu, kas nosaka nesamērīgi īsu termiņu (piemēram, 30 dienas) trešajai personai zaudējumu atlīdzības prasības pieteikšanai. Tiesas norāda, ka šāda termiņa ievērošana bieži ir atkarīga no cietušās trešās personas rīcības, ko ietekmē veselības stāvoklis pēc negadījuma, nevis no paša apdrošinātā patērētāja gribas. Šāds noteikums nostāda patērētāju neizdevīgā stāvoklī, ir pretrunā labticīguma prasībām un var tikt atzīts par spēkā neesošu.
✔️ Standarta izņēmums, kas liedz morālā kaitējuma atlīdzināšanu, var radīt būtisku nelīdzsvarotību pušu tiesībās un pienākumos, pasliktinot patērētāja stāvokli. Tas ir īpaši kritiski gadījumos, kad iestājas personas nāve vai tiek nodarīts smags kaitējums veselībai. Piemēram, ārvalsts tiesas piespriesta sāpju nauda pēc sava mērķa ir pielīdzināma morālā kaitējuma atlīdzināšanai Latvijas tiesībās, un tās izslēgšana no seguma ir vērtējama analoģiski. Arī šāds noteikums var netikt piemērots kā netaisnīgs.
✔️ Tiesu praksē ir atzīts, ka apdrošinātājs nevar aizbildināties ar faktu, ka apdrošinātais vēl nav personīgi sedzis cietušā izdevumus, lai atteiktu atlīdzības izmaksu, it īpaši gadījumos, kad apdrošinātājs nav devis piekrišanu zaudējumu atlīdzināšanai. Apdrošinātajam ir tiesības celt prasību tiesā pret apdrošinātāju pat tad, ja zaudējumi trešajai personai vēl nav faktiski atlīdzināti.
✔️ Situācijās, kad ārvalsts apdrošinātājs (piemēram, no Vācijas) vēršas ar regresa prasību pret Latvijas iedzīvotāju pēc atlīdzības izmaksas savam klientam, regresa tiesības tiek noteiktas pēc tās valsts tiesību aktiem, kas regulē cietušā un viņa apdrošinātāja attiecības, nevis Latvijas tiesībām. Līdz ar to Latvijas apdrošinātājs nevar atteikt izmaksu savam klientam, nepareizi atsaucoties uz Latvijas Apdrošināšanas līguma likuma normām.
✔️ Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, jebkuri neskaidri apdrošināšanas līguma noteikumi, piemēram, par trešās personas apdrošinātāja regresa prasības segšanu, ir jātulko par labu patērētājam. Patērētāja tiesiskais stāvoklis nedrīkst pasliktināties tikai tāpēc, ka prasījuma tiesību likumīgi pārņēmusi cita persona (apdrošinātājs), nevis pats cietušais.
✔️ Lai gan ikdienā strādāju ar juridiskiem strīdiem un līgumu analīzi, vēlos padalīties arī ar praktisku piemēru no dzīves. Uzreiz vēlos uzsvērt – šī nav apmaksāta vai saskaņota reklāma, bet gan reāls gadījums. Pavisam nesen, mūsu ģimenes vasaras ceļojumā, bijām iznomājuši automašīnu uz četrām dienām. Diemžēl sanāca tā, ka viens no bērniem apslima, kā rezultātā divas dienas automašīna faktiski nostāvēja pie viesnīcas pilnībā nelietota, jo nevarējām nekur doties. Šajā situācijā vērsāmies pie mūsu ceļojumu apdrošinātāja – Swedbank. Apdrošinātājs iedziļinājās situācijā un par šīm divām dīkstāves dienām apmaksāja autonomas izdevumus. Pēc šī pozitīvā gadījuma pilnīgi noteikti arī turpmākajos ceļojumos turpināšu izmantot Swedbank zelta kartes ceļojumu apdrošināšanas priekšrocības.
✔️ Apdrošināšanas līgums ir abpusēja vienošanās, taču patērētājam kā vājākajai pusei ir tiesības uz godīgu un saprotamu attieksmi. Rakstā aplūkotā tiesu prakse un personīgā pieredze spilgti apliecina divas būtiskas lietas: pirmkārt, ir ārkārtīgi svarīgi izvēlēties uzticamu un labu apdrošinātāju, kurš krīzes situācijā iedziļinās klienta problēmā un pilda savas saistības. Otrkārt, ne mazāk svarīgi ir pārzināt savas patērētāja tiesības, izprast līguma noteikumus un, ja rodas strīds vai nepamatots atteikums, nebaidīties un nepieciešamības gadījumā savas tiesības aktīvi aizstāvēt, tajā skaitā arī tiesas ceļā.
✔️ Kāda ir jūsu līdzšinējā pieredze ar ceļojumu apdrošināšanu? Vai ir nācies saskarties ar nepamatotiem atteikumiem vai, tieši pretēji, patīkamiem pārsteigumiem un pretimnākšanu no apdrošinātāja puses? Padalieties ar saviem stāstiem komentāros!
Darba tiesībās nereti saduras darba devēja vēlme rīkoties saimnieciski un valsts iestāžu centieni burtiski un formāli tulkot tiesību normas.
Latvijas Republikas Senāts savā 2026. gada 17. marta spriedumā (lieta Nr. SPC-6/2026) ir sniedzis būtiskas atziņas par juridiskās personas maksātnespējas procesa piemērošanu situācijās, kad starp kreditoru un debitoru pastāv aktīvs civiltiesisks strīds par pašu parādu.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) bieži vien ir pēdējā instance taisnīguma atjaunošanai, kad nacionālā līmenī visi tiesību aizsardzības mehānismi ir izsmelti.
Uzņēmumu reģistrs (UR) ir viens no nozīmīgākajiem valsts pārvaldes stūrakmeņiem komercdarbības jomā.
✔️ Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs turpina analizēt situācijas, kurās valsts iestādes ar formālu un nepamatotu rīcību iejaucas komercdarbībā. Ielūkojoties jaunākajā tiesu praksē, īpaši izceļams Administratīvās rajona tiesas 2026. gada 27. jūnija spriedums, kas kārtējo reizi apliecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) patvaļu un likuma normu brīvu interpretāciju. ✔️ Situācija bija klasiska – uzņēmums (SIA) vēlējās reģistrēt komercreģistrā jaunu valdes locekli. Uzņēmumu reģistrs (UR) reģistrāciju atteica, jo saņēma no VID negatīvu atzinumu par šīs personas radītiem "nodokļu riskiem". VID savu lēmumu pamatoja ar to, ka pieteiktais valdes loceklis iepriekš bijis saistīts ar sešiem citiem tiesību subjektiem, kuriem kavēta atskaišu iesniegšana vai bijuši nodokļu parādi. Iestādes ieskatā šāda sistemātiska rīcība nozīmēja prognozējamus draudus arī jaunajam uzņēmumam. Tomēr tiesa šo VID atzinumu burtiski sagrāva, atklājot šokējošu nekompetenci faktu un likumu piemērošanā. ✔️ VID kā argumentu personas bīstamībai izmantoja kādā uzņēmumā esošu 72,69 eiro parādu, klaji ignorējot likumu, kas par neizpildītām saistībām ļauj uzskatīt tikai parādus virs 150 eiro. Tāpat VID atsaucās uz neiesniegtu uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, lai gan likums ļauj atsaukties tikai uz publiski pieejamas informācijas (piemēram, gada pārskatu) neiesniegšanu. ✔️ VID atzinumā atļāvās lietot vārdu "iespējams", norādot, ka persona iespējams nespēs pārstāvēt sabiedrību. Tiesa pamatoti aizrādīja, ka valsts iestādei atzinumā ir jāsniedz skaidras atbildes, nevis abstrakti pieņēmumi un varbūtības. ✔️ VID pilnībā ignorēja faktu, ka pats uzņēmums, kurā persona gribēja kļūt par valdes locekli, bija ar nevainojamu reputāciju – iesniegtiem pārskatiem, bez parādiem un ar vēl vienu jau esošu valdes locekli. VID nesniedza nekādu pamatojumu, kā tieši šīs konkrētās personas pievienošanās komandai pēkšņi radītu draudus valsts budžetam un novestu pie fiktīvas komercdarbības. Rezultātā tiesa atzina VID atzinumu par prettiesisku un uzdeva UR veikt pieteikto izmaiņu reģistrāciju, kā arī lika no VID budžeta atlīdzināt samaksāto valsts nodevu. ✔️ Šis spriedums ir lielisks ieroču arsenāls uzņēmējiem cīņā pret birokrātisku absurdu. Ja UR atsaka reģistrāciju, pamatojoties uz VID atzinumu, atcerieties, ka UR nav tiesību šo atzinumu apšaubīt, taču tiesai šādas tiesības ir. VID atzinums ir starplēmums ar būtisku ietekmi, kas ir pakļauts tiesas kontrolei un bieži vien ir apgāžams. VID nedrīkst Jūs sodīt vai bloķēt Jūsu iecelšanu valdē par mikroskopiskiem parādiem, kas nesasniedz 150 eiro slieksni. Tāpat iestāde nevar interpretēt nepubliskojamu dokumentu kavējumus kā pamatu "nodokļu riska" statusam saskaņā ar šo konkrēto procedūru. VID nedrīkst mehāniski pārnest Jūsu vai Jūsu biznesa partneru vēsturi uz jauno (vai esošo) uzņēmumu. Ja uzņēmumā jau ir citi valdes locekļi vai tā līdzšinējā vēsture ir tīra, tas ir spēcīgs arguments pret vispārinātiem "riska" zīmogiem.
✔️ Mūsu advokātu birojs nesen guva nozīmīgu uzvaru apgabaltiesā, sekmīgi aizstāvot klienta (pircēja) intereses strīdā par rokasnaudas atgūšanu. Šī lieta ir spilgts piemērs tam, ka sarežģītos civiltiesiskos strīdos izšķirošā loma ir nevis tikai sausam likuma burtam, bet gan rūpīgam un skrupulozam darbam ar faktiem un pierādījumiem. ✔️ Mūsu klients noslēdza rokasnaudas līgumu par nekustamā īpašuma iegādi, iemaksājot pārdevējam ievērojamu naudas summu kā pirkuma nodrošinājumu. Puses vienojās par konkrētu termiņu pirkuma līguma noslēgšanai un apņēmās darīt visu iespējamo darījuma sekmīgai pabeigšanai. Tomēr, tuvojoties noteiktajam datumam, pārdevējs uzsāka novilcinošu saraksti – pirkuma līguma projekts tika rediģēts vairāk nekā desmit reizes. Neskatoties uz to, ka mūsu klients konsekventi piekrita visiem pārdevēja piedāvātajiem labojumiem un rakstveidā apliecināja gatavību doties pie notāra, pārdevējs nepārtraukti izvirzīja jaunus ieganstus un plānoto notāra vizīti pēdējā brīdī atcēla. Rezultātā līgumā noteiktais termiņš iestājās un pirkuma līgums netika noslēgts. Sākotnēji pārdevējs atteicās rokasnaudu atgriezt, mēģinot vainot pašu pircēju, un drīz pēc termiņa beigām īpašums nonāca pie citas personas. ✔️ Kāpēc mēs uzvarējām? Faktu un pierādījumu spēks Atbilstoši Civillikuma 1730. panta otrajai daļai – ja līgums netiek izpildīts rokasnaudas saņēmēja vainas dēļ, viņam tā jāatdod divkāršā apmērā. Šajā lietā galvenais juridiskais izaicinājums bija tiesai nepārprotami pierādīt pārdevēja ļaunticību un vēlmi izvairīties no darījuma noslēgšanas, tādējādi atspēkojot viņa apgalvojumus. Mūsu tiesas stratēģija balstījās uz smalku faktu hronoloģijas izpēti. Lai pamatotu klienta prasījumu, mēs tiesā cēlām galdā un pierādījām vairākus kritiskus apstākļus. ✔️ Mēs tiesai strukturēti izklāstījām visu pušu komunikāciju, kas nepārprotami apliecināja pircēja labticību un pārdevēja mākslīgi radītos šķēršļus. Fakti pierādīja, ka visus redakcionālos labojumus līgumam izvirzīja tikai pārdevējs, apzināti vilcinot procesu. Svarīgākais pavērsiens lietā bija mūsu atrastais pierādījums tam, ka tikai dažas dienas pēc rokasnaudas līguma termiņa beigām pārdevējs publiskā sludinājumu portālā piedāvāja šo pašu īpašumu par ievērojami augstāku cenu. Tāpat mēs norādījām uz faktu, ka pārdevējs īsi pēc strīdus termiņa beigām īpašumu steidzami pārrakstīja uz laulātās vārda, lai pēc tam to tālāk pārdotu trešajai personai, tādējādi mēģinot apiet savas saistības. ✔️ Šo faktu kopums kļuva par izšķirošo argumentu, kas sagrāva pārdevēja aizstāvības versiju. Apgabaltiesa atzina mūsu norādīto – pārdevējs apzināti un nekonsekventi izvairījies no līguma parakstīšanas ar mērķi īpašumu pārdot izdevīgāk, tāpēc atbildība par darījuma izgāšanos un pienākums atgriezt rokasnaudu divkāršā apmērā pilnībā gulstas uz viņa pleciem. ✔️ Juridiska uzvara nerodas tukšā vietā. Tā ir precīza faktu fiksēšana, e-pastu saglabāšana un prasmīga pierādījumu ķēdes izveide. Ja esat iemaksājuši rokasnaudu un otra puse sāk izvairīties no saistībām vai nemitīgi maina "spēles noteikumus", ir kritiski svarīgi savlaicīgi piesaistīt kvalificētu juridisko palīdzību. Pareizi nostiprināti pierādījumi ir jūsu drošākais vairogs tiesā.
✔️ Personas datu aizsardzība mūsdienās nav tikai teorētisks jēdziens – tā ir reāla nepieciešamība. Tomēr nereti iedzīvotāji un uzņēmēji, saskaroties ar rupjiem datu apstrādes pārkāpumiem, vēršas Datu valsts inspekcijā (DVI) ar cerību uz taisnīgu rīcību, bet pretim saņem formālu atteikumu. Ko darīt situācijā, kad uzraugošā iestāde atsakās iedziļināties Jūsu sūdzībā un nepamatoti izbeidz lietu? Administratīvās rajona tiesas prakse skaidri parāda – Jums nav jāsamierinās ar paviršu iestādes darbu. ✔️ Saskaņā ar Administratīvās rajona tiesas spriedumu (lieta Nr. A420199624), tiesa lēma par labu pieteicējam, kura sūdzību DVI bija noraidījusi, neveicot atbilstošu izmeklēšanu. Lietas pamatā bija situācija, kurā persona sistemātiski saņēma nevēlamas SMS īsziņas ar aicinājumiem apmeklēt specifisku tīmekļvietni. Īsziņu sūtītāja laukā bija norādīts nevis parasts telefona numurs, bet gan tīmekļvietnes nosaukums. ✔️ Kā rīkojās DVI? Saņemot sūdzību, inspekcija apmierinājās ar īsziņu sūtītāja paskaidrojumu, ka saziņa notikusi "personiskos nolūkos", jo puses it kā esot pazīstamas. Pamatojoties uz to, DVI piemēroja Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) mājsaimniecības izņēmumu un pārbaudi izbeidza, paziņojot, ka regulas prasības šajā gadījumā nav attiecināmas. ✔️ Tiesa spriedumā norādīja uz būtiskām nepilnībām DVI darbā, kas kalpo kā spēcīgs precedents ikvienam, kura sūdzība tikusi noraidīta bez pienācīgas apstākļu noskaidrošanas. Tiesa norādīja, ka iestādei ir pienākums lietu izmeklēt ar "pienācīgu rūpību". DVI pilnībā ignorēja faktu, ka sūtītājs izmantoja specializētus rīkus, lai nomainītu SMS sūtītāja nosaukumu. Kā pamatoti norādīja tiesa, šāda rīcība prasa papildu rīkus un starpniekus, kas pārsniedz vidusmēra lietotāja iespējas, tādējādi izslēdzot vienkāršu, privātu saziņu. Tāpat, tiesa norādīja, ka iestāde nedrīkst ignorēt juridisko personu iesaisti. Lietā bija saskatāma iespējama uzņēmumu iesaiste datu apstrādē (kā domēnu un rīku turētājiem), taču DVI izvēlējās šo aspektu nevērtēt un paļāvās tikai uz fiziskās personas vārdiem. Tiesa uzsvēra, ka fakts, ka personas agrāk ir piederējušas vienai organizācijai, pats par sevi nepadara masveida īsziņu sūtīšanu par "mājsaimniecības pasākumu". ✔️ Jūsu tiesības: Kā rīkoties DVI atteikuma gadījumā? Nepieņemiet pirmo atbildi kā galēju: Ja DVI atbildē redzat, ka iestāde nav vērtējusi visus Jūsu sniegtos pierādījumus (piemēram, tehniskos datus, sistēmiskumu), Jums ir tiesības šo lēmumu apstrīdēt. Pieprasiet kvalitatīvu izvērtējumu: Jums ir tiesības no uzraudzības iestādes prasīt, lai tā sūdzību izskata saprātīgā termiņā, atbilstošā apjomā un ar pienācīgu rūpību. Ja apstrīdēšanas process inspekcijā nedod rezultātu un iestāde turpina aizstāvēt savu "atrakstīšanās" pozīciju, administratīvā tiesa var uzlikt par pienākumu iestādei lietu izmeklēt atkārtoti un pēc būtības. ✔️ Datu aizsardzības tiesības nav tikai VDAR pantu pārzināšana; tā ir spēja izprast tehniskās nianses (kā e-pastu un SMS mārketinga sistēmas), kā arī dziļa izpratne par administratīvo procesu. Iestādes bieži izmanto sarežģītu juridisko terminoloģiju un atsaucas uz izņēmumiem, lai mazinātu savu darba slodzi. Kvalitatīvi sagatavots juridiskais pamatojums un precīzi uzdoti jautājumi jau sākotnējā sūdzībā ievērojami samazina risku, ka DVI Jūsu lietu noliks plauktā. Pārzinot iestāžu "virtuvi" un normatīvos aktus, ir iespējams efektīvi aizsargāt Jūsu privātumu vai Jūsu uzņēmuma reputāciju. Atcerieties – iestādes lēmums nav neapstrīdams, un Jūsu tiesības uz datu aizsardzību ir reāli īstenojamas.
✔️ 2026. gada 29. maijā stājās spēkā nozīmīgi grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā. Jaunais regulējums ievieš fundamentālas izmaiņas tajā, kā tiek noteikta kopīpašumā esošās daļas lietošana, kā tiek pārvaldīta vairākām ēkām kopīga infrastruktūra, kā arī būtiski maina tiesvedības kārtību dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu apstrīdēšanā. Mūsu advokātu birojs ir apkopojis galvenos jaunumus, kas turpmāk ietekmēs gan esošos dzīvokļu īpašniekus, gan jauno projektu attīstītājus. ✔️ Līdz šim plaši izmantoto "kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtību" pakāpeniski aizstāj jauns tiesību institūts – atsevišķās lietošanas tiesība. Sākot ar grozījumu spēkā stāšanās dienu, dzīvojamā mājā vairs nav nosakāma cita kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtība. Tā ir dzīvokļa īpašumam par labu nodibināta tiesība lietot noteiktu neatdalītu reālu daļu no kopīpašumā esošās daļas, kuru izlieto tikai konkrētā dzīvokļa īpašnieks nošķirti no citiem. Šo tiesību var nodibināt uz funkcionāli patstāvīgi izmantojamām koplietošanas telpām, jumta vai ārsienu daļu, palīgēkām vai pašu zemesgabalu. Tiesību nodibina, groza un izbeidz ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu vai tiesas spriedumu, un tā uzskatāma par nodibinātu līdz ar nostiprināšanu zemesgrāmatā. Papildus zemesgrāmatai, šīs tiesības tiks reģistrētas arī Kadastra informācijas sistēmā kā kalpojošā nekustamā īpašuma apgrūtinājums. Personai, kas ieguvusi šo tiesību, ir aizliegts veikt būvdarbus attiecīgajā objektā (izņemot atjaunošanu iepriekšējā stāvoklī), bet ir pienākums segt ar to saistītos pārvaldīšanas izdevumus un nastas. ✔️ Lai atvieglotu jauno nekustamo īpašumu projektu attīstīšanu un pārvaldīšanu, likumā ieviests "kopīgās infrastruktūras" jēdziens. Tas attiecas uz inženierbūvēm un labiekārtojuma elementiem, kas atrodas uz viena zemesgabala (kalpojošais īpašums), bet ir paredzēti kopīgai lietošanai ar citas dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, kas atrodas uz cita zemesgabala (valdošais īpašums). Kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesībai piemērojami Civillikuma noteikumi par reālservitūtiem, un to reģistrē Kadastra informācijas sistēmā kā apgrūtinājumu. Izdevumus par kopīgās infrastruktūras pārvaldīšanu samērīgi sedz abu iesaistīto māju (valdošā un kalpojošā īpašuma) dzīvokļu īpašnieki. ✔️ Būtiski atvieglots un sakārtots process, kādā dzīvokļa īpašnieks var apstrīdēt kopības lēmumus. Turpmāk prasība par kopības lēmuma apstrīdēšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu ir ceļama tiesā tieši pret dzīvokļu īpašnieku kopību, nevis pret atsevišķiem īpašniekiem. Šādu prasību var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad īpašnieks uzzināja (vai viņam vajadzēja uzzināt) par lēmumu, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Ja lēmums ir pretējs likumam, tā atzīšanu par spēkā neesošu var prasīt jebkurā laikā. ✔️ Dzīvokļa īpašnieks tagad var prasīt, lai tiek izveidota stāvvieta personām ar invaliditāti, ierosinot atbilstoša kopības lēmuma pieņemšanu (izņemot gadījumus, kad zemesgabals jau ir sadalīts atsevišķās lietošanas tiesībās vai tam ir citi pamatoti šķēršļi). ✔️ Atsevišķos gadījumos atceltas pirmpirkuma un izpirkuma tiesības. Ja dzīvokļa īpašums faktiski ir nedzīvojamo telpu grupa (autostāvvieta vai noliktava), kas pieder vairākām personām kopīgi ar noteiktu dalītas lietošanas kārtību, šāda īpašuma kopīpašniekiem vairs nav pirmpirkuma un izpirkuma tiesību tā domājamo daļu atsavināšanas gadījumā. ✔️ Lai pieņemtu lēmumu par kopīpašumā esošās daļas lietošanas noteikumiem, turpmāk nepieciešams, lai "par" nobalso dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vismaz divas trešdaļas (2/3) no visiem dzīvokļu īpašumiem.
✔️ Nodokļu strīdi un administratīvās tiesvedības Latvijā uzņēmējiem nereti asociējas ar gadiem ilgu, nogurdinošu un dārgu cīņu. Ierastā prakse liecina, ka valsts iestādes savu pieņemto lēmumu pareizību mēdz aizstāvēt līdz pēdējai tiesu instancei, pat ja juridiskie un ekonomiskie argumenti liecina par pretējo. Tomēr šoreiz, atšķirībā no daudzām iepriekšējām reizēm, kad nācies asi kritizēt valsts pārvaldes iestāžu, tostarp Valsts ieņēmumu dienesta (VID), rīcību, vēlos publiski paslavēt VID par rīcību, kas patīkami pārsteidza un demonstrēja patiesu izpratni par tiesiskumu. ✔️ Mūsu advokātu birojs nesen noslēdza aptuveni piecus gadus ilgušu un sarežģītu tiesvedību, kuras pamatā bija strīds par valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai. Pēc ilgstošas tiesāšanās klients guva pilnīgu uzvaru, un VID bija spiests izpildīt tiesas spriedumu, izmaksājot klientam sākotnēji nepamatoti atteikto atbalstu 200 000 eiro apmērā. ✔️ Tomēr mēs kā birojs ar pamatparāda atgūšanu vien neapstājāmies. Laika posmā no 2021. līdz 2026. gadam, kamēr nauda bija prettiesiski aizturēta, valstī un pasaulē bija vērojams straujš inflācijas kāpums. Tas nozīmē, ka 200 000 eiro pirktspēja 2021. gadā bija nesalīdzināmi augstāka nekā brīdī, kad klients to reāli saņēma. Uzņēmumam tika nodarīts reāls mantisks pametums naudas devalvācijas dēļ. Lai atjaunotu pilnīgu taisnīgumu, mēs vērsāmies VID ar plašu, juridiski un ekonomiski argumentētu pieteikumu par mantisko zaudējumu atlīdzināšanu, pieprasot kompensēt šo inflācijas radīto naudas vērtības kritumu. ✔️ Kāda ir ierastā iestādes rīcība šādos gadījumos? Parasti seko formāls atteikums. Tad nodokļu maksātājam nākas šo atteikumu pārsūdzēt VID ģenerāldirektoram un pēc tam atkal gadiem ilgi tiesāties administratīvajās tiesās, tērējot laiku un resursus. Taču šoreiz notika patiesi nepieredzēts pavērsiens, par ko esmu patiesi izbrīnīts un vienlaikus ļoti gandarīts. Pēc nedaudz vairāk kā mēnesi ilgas iesnieguma izskatīšanas VID izvērtēja mūsu argumentāciju, atzina savu kļūdu un pieņēma lēmumu apmierināt lūgumu, uzreiz izmaksājot papildu zaudējumu atlīdzību 78 800 eiro apmērā. Šis ir lielisks piemērs tam, ka valsts iestāde ir spējīga pieņemt adekvātus, drosmīgus un tiesiski pamatotus lēmumus, neuzspiežot uzņēmējam kārtējo gadiem ilgo tiesāšanos. ✔️ Matemātika ir nepielūdzama: Iegūti papildu 39,4% Šis ir milzīgs panākums un nozīmīga uzvara mūsu birojam, kas lieliski ilustrē mērķtiecīgas juridiskās stratēģijas nozīmi. Parēķināsim proporciju: Atgūtā pamatparāda summa: 200 000 eiro . VID izmaksātā papildu kompensācija par inflāciju: 78 800 eiro . Tas nozīmē, ka klients papildus savai pamatparāda summai ieguva vēl aptuveni 40%! Šī summa pilnībā kompensē zaudējumus, ko radīja naudas pirktspējas kritums laikā, kad uzņēmumam bija liegta pieeja saviem finanšu līdzekļiem. ✔️ Pēc manā rīcībā esošās informācijas, Latvijā šobrīd ir aptuveni 40 līdzīgu tiesvedību par laikā neizmaksātiem atbalsta pabalstiem, no kurām lielākā daļa jau ir noslēgušās ar nodokļu maksātāju uzvaru un pamatsummas izmaksu. Es aicinu visus uzņēmējus, kuri jau ir izcīnījuši un atguvuši savu pamatsummu, nekautrēties! Valsts rīcības dēļ jūs esat cietuši zaudējumus, un jums ir likumīgas tiesības prasīt to kompensāciju. Rakstiet un iesniedziet argumentētus pieteikumus, prasot mantisko zaudējumu atlīdzību par inflāciju. Kā pierāda mūsu pieredze, jūs potenciāli varat atgūt vēl papildu aptuveni 40% no izcīnītās pamatsummas. ✔️ Ja jums ir interese atgūt to, kas jums likumīgi pienākas, un nepieciešama profesionāla palīdzība – mūsu birojs ir gatavs palīdzēt arī pārējiem tikt pie šīs zaudējumu atlīdzības!
✔️ Latvijas darba tiesībās ir notikusi būtiska judikatūras maiņa attiecībā uz darba devēja un darbinieka tiesībām pārbaudes laikā. Latvijas Republikas Senāts 2026. gada 10. jūnijā ir pieņēmis spriedumu lietā Nr. SKC-35/2026, kas ievieš jaunu un daudz skaidrāku izpratni par darba tiesisko attiecību izbeigšanu šajā posmā. Zemāk ir apkopoti galvenie secinājumi no jaunākās Senāta atziņas, kas būtu jāņem vērā ikvienam darba devējam un darbiniekam. ✔️ Iepriekš darbinieki varēja mēģināt tiesā apstrīdēt uzteikumu pārbaudes laikā, taču jaunākā judikatūra šo praksi maina saknē. Darbiniekam vairs nav tiesību celt prasību tiesā par pārbaudes laikā izdarīta uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu. Darbiniekam nav tiesību prasīt atjaunošanu darbā, ja līgums ir uzteikts pārbaudes laikā. Darbiniekam nav tiesību uz atlīdzību par darba piespiedu kavējumu, jo šī tiesība ir tieši pakārtota tiesībām tikt atjaunotam darbā. ✔️ Lai gan tiesības prasīt atjaunošanu darbā ir liegtas, darbinieki nav palikuši pilnīgi bez tiesiskās aizsardzības. Darbiniekam ir prasības tiesība celt prasību par mantiskā un nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu. Šādu prasību darbinieks var celt tikai tad, ja darba devējs, uzteicot līgumu, ir pārkāpis atšķirīgas attieksmes (diskriminācijas) aizliegumu. Prasību par kaitējuma atlīdzināšanu var celt arī situācijās, kad darba devējs ar uzteikumu ir pārkāpis nelabvēlīgu seku radīšanas aizliegumu. ✔️ Spriedumā ir detalizēti izskaidrota darba devēja rīcības brīvība, īpaši akcentējot savstarpējo uzticēšanos. Pārbaudes laikā uzticēšanās ir ārkārtīgi nozīmīgs darba tiesisko attiecību elements. Pārbaudes rezultāts ir atzīstams par negatīvu arī tad, ja starp pusēm nav radusies uzticēšanās. Darba devēja uzteikuma iemesli pārbaudes laikā var būt pilnīgi subjektīvi. Uzteicot darba līgumu pārbaudes laikā, darba devējam nav likumā noteikta pienākuma norādīt šāda uzteikuma iemeslu. Ja darbinieks tomēr vēršas tiesā, ceļot prasību par atšķirīgas attieksmes vai nelabvēlīgu seku radīšanas aizlieguma pārkāpumu, darba devējam tiesā ir pienākums norādīt uzteikuma iemeslu, lai pierādītu, ka pārkāpums nav pieļauts. ✔️ Praksē bieži rodas jautājums – vai darba devējs var pārdomāt vēl pirms darbinieks ir nostrādājis savu pirmo darba dienu? Senāts ir ieviesis skaidrību arī šajā jautājumā. Darba devējs ir tiesīgs uzteikt darba līgumu pārbaudes laikā arī tad, ja darbinieks vēl nav faktiski uzsācis pildīt darba pienākumus. Šāda rīcība ir tiesiska un pieļaujama, ja darba devējs pēc līguma noslēgšanas ir ieguvis jaunu informāciju, kas norāda uz darbinieka neatbilstību veicamajam darbam un nespēju izturēt pārbaudi.