Ceļojumu apdrošināšanas līgumi: Patērētāju tiesību aizsardzība un jaunākās tiesu prakses atziņas
✔️ Plānojot ārvalstu braucienus, ceļojumu apdrošināšana ir kļuvusi par neatņemamu drošības garantu. Tomēr apdrošināšanas gadījuma iestāšanās nereti izgaismo problēmas, kas slēpjas apdrošināšanas līgumu tipveida noteikumos. Pēdējo trīs gadu tiesu prakse ceļojumu apdrošināšanas jautājumos iezīmē izteiktu tendenci – tiesas pastiprināti koncentrējas uz patērētāju tiesību aizsardzību. Īpaša uzmanība tiek pievērsta apdrošināšanas līgumu tipveida noteikumu taisnīgumam un apdrošinātāja atbildības apjomam civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas gadījumos.
✔️ Tiesas aktīvi vērtē noslēgto līgumu noteikumus un vairākus standartizētus punktus ir atzinušas par netaisnīgiem, lai nodrošinātu patērētāju aizsardzību. Turklāt tiesai ir pienākums pēc savas iniciatīvas (ex officio) izvērtēt ar patērētāju noslēgta līguma noteikumu iespējamo netaisnīgumu. Tas nozīmē, ka tiesa šo pārbaudi veiks pat tad, ja patērētājs pats nav cēlis konkrētu prasījumu par noteikuma atzīšanu par spēkā neesošu.
✔️ Tiesas par netaisnīgu var atzīt noteikumu, kas nosaka nesamērīgi īsu termiņu (piemēram, 30 dienas) trešajai personai zaudējumu atlīdzības prasības pieteikšanai. Tiesas norāda, ka šāda termiņa ievērošana bieži ir atkarīga no cietušās trešās personas rīcības, ko ietekmē veselības stāvoklis pēc negadījuma, nevis no paša apdrošinātā patērētāja gribas. Šāds noteikums nostāda patērētāju neizdevīgā stāvoklī, ir pretrunā labticīguma prasībām un var tikt atzīts par spēkā neesošu.
✔️ Standarta izņēmums, kas liedz morālā kaitējuma atlīdzināšanu, var radīt būtisku nelīdzsvarotību pušu tiesībās un pienākumos, pasliktinot patērētāja stāvokli. Tas ir īpaši kritiski gadījumos, kad iestājas personas nāve vai tiek nodarīts smags kaitējums veselībai. Piemēram, ārvalsts tiesas piespriesta sāpju nauda pēc sava mērķa ir pielīdzināma morālā kaitējuma atlīdzināšanai Latvijas tiesībās, un tās izslēgšana no seguma ir vērtējama analoģiski. Arī šāds noteikums var netikt piemērots kā netaisnīgs.
✔️ Tiesu praksē ir atzīts, ka apdrošinātājs nevar aizbildināties ar faktu, ka apdrošinātais vēl nav personīgi sedzis cietušā izdevumus, lai atteiktu atlīdzības izmaksu, it īpaši gadījumos, kad apdrošinātājs nav devis piekrišanu zaudējumu atlīdzināšanai. Apdrošinātajam ir tiesības celt prasību tiesā pret apdrošinātāju pat tad, ja zaudējumi trešajai personai vēl nav faktiski atlīdzināti.
✔️ Situācijās, kad ārvalsts apdrošinātājs (piemēram, no Vācijas) vēršas ar regresa prasību pret Latvijas iedzīvotāju pēc atlīdzības izmaksas savam klientam, regresa tiesības tiek noteiktas pēc tās valsts tiesību aktiem, kas regulē cietušā un viņa apdrošinātāja attiecības, nevis Latvijas tiesībām. Līdz ar to Latvijas apdrošinātājs nevar atteikt izmaksu savam klientam, nepareizi atsaucoties uz Latvijas Apdrošināšanas līguma likuma normām.
✔️ Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, jebkuri neskaidri apdrošināšanas līguma noteikumi, piemēram, par trešās personas apdrošinātāja regresa prasības segšanu, ir jātulko par labu patērētājam. Patērētāja tiesiskais stāvoklis nedrīkst pasliktināties tikai tāpēc, ka prasījuma tiesību likumīgi pārņēmusi cita persona (apdrošinātājs), nevis pats cietušais.
✔️ Lai gan ikdienā strādāju ar juridiskiem strīdiem un līgumu analīzi, vēlos padalīties arī ar praktisku piemēru no dzīves. Uzreiz vēlos uzsvērt – šī nav apmaksāta vai saskaņota reklāma, bet gan reāls gadījums. Pavisam nesen, mūsu ģimenes vasaras ceļojumā, bijām iznomājuši automašīnu uz četrām dienām. Diemžēl sanāca tā, ka viens no bērniem apslima, kā rezultātā divas dienas automašīna faktiski nostāvēja pie viesnīcas pilnībā nelietota, jo nevarējām nekur doties. Šajā situācijā vērsāmies pie mūsu ceļojumu apdrošinātāja – Swedbank. Apdrošinātājs iedziļinājās situācijā un par šīm divām dīkstāves dienām apmaksāja autonomas izdevumus. Pēc šī pozitīvā gadījuma pilnīgi noteikti arī turpmākajos ceļojumos turpināšu izmantot Swedbank zelta kartes ceļojumu apdrošināšanas priekšrocības.
✔️ Apdrošināšanas līgums ir abpusēja vienošanās, taču patērētājam kā vājākajai pusei ir tiesības uz godīgu un saprotamu attieksmi. Rakstā aplūkotā tiesu prakse un personīgā pieredze spilgti apliecina divas būtiskas lietas: pirmkārt, ir ārkārtīgi svarīgi izvēlēties uzticamu un labu apdrošinātāju, kurš krīzes situācijā iedziļinās klienta problēmā un pilda savas saistības. Otrkārt, ne mazāk svarīgi ir pārzināt savas patērētāja tiesības, izprast līguma noteikumus un, ja rodas strīds vai nepamatots atteikums, nebaidīties un nepieciešamības gadījumā savas tiesības aktīvi aizstāvēt, tajā skaitā arī tiesas ceļā.
✔️ Kāda ir jūsu līdzšinējā pieredze ar ceļojumu apdrošināšanu? Vai ir nācies saskarties ar nepamatotiem atteikumiem vai, tieši pretēji, patīkamiem pārsteigumiem un pretimnākšanu no apdrošinātāja puses? Padalieties ar saviem stāstiem komentāros!











