✔️ Iedomājieties situāciju: Jūsu kaimiņos atrodas komercobjekts (piemēram, kafejnīca vai klubs), kas regulāri traucē sabiedrisko mieru. Jūs vēlaties vērsties atbildīgajās iestādēs, lai problēmu risinātu sistēmiski, un lūdzat policijai vienkāršu statistiku par izsaukumiem un uzliktajiem sodiem. Vai policija drīkst jums šo informāciju atteikt, aizbildinoties ar fizisko personu datu aizsardzību vai to, ka šādi dati "jau ir izsniegti kādam deputātam"? Administratīvās rajona tiesas nesenais spriedums ievieš skaidrību šajā jautājumā, nostiprinot iedzīvotāju tiesības saņemt informāciju no valsts pārvaldes.

✔️ Kāds iedzīvotājs vērsās Jūrmalas pašvaldības policijā, pieprasot informāciju par kādas pludmales kafejnīcas izraisītām konfliktsituācijām laikposmā no 2021. gada. Pieprasītā informācija ietvēra apkopotas ziņas par: saņemtajiem iedzīvotāju izsaukumiem pa telefonu, saņemtajiem iesniegumiem, fiksētajiem pārkāpumiem, kā arī pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar šiem pārkāpumiem. Sākotnēji policija atteicās sniegt informāciju, norādot, ka pieprasītājs nav pietiekami pamatojis tās izmantošanas mērķi. Kad pieteicējs precizēja, ka informācija nepieciešama, lai vērstos valsts un pašvaldības iestādēs konflikta cēloņu novēršanai, policija atteikumu uzturēja, balstoties uz jauniem argumentiem: (pieprasītā informācija satur fizisko personu datus un ziņas par trešo personu iespējamiem pārkāpumiem, identiska informācija saistībā ar šo pašu iestādījumu jau tika izsniegta Jūrmalas valstspilsētas domes deputātam, kā arī informācijas izsniegšana varētu eskalēt ieilgušo konfliktu starp iedzīvotājiem un attiecīgo kafejnīcu.

✔️ Izskatot strīdu, Administratīvā rajona tiesa atzina policijas rīcību par prettiesisku un uzdeva prasīto informāciju izsniegt. Tiesas spriedumā tika nostiprinātas vairākas būtiskas atziņas, kas aizsargā privātpersonu tiesības. Tiesa konstatēja, ka pieteicējs nav lūdzis izsniegt informāciju, kas saturētu konkrētus fizisko personu datus. Viņa mērķis bija iegūt tikai statistikas datus par izsaukumiem un lēmumiem. Atteikums nav pamatojams ar datu aizsardzību apstākļos, kad persona neprasa identificējošu informāciju, bet gan statistiku. Apstāklis, ka pat pilnīgāka informācija jau ir izsniegta kādam pašvaldības deputātam, nevar būt tiesisks pamats tās neizsniegšanai privātpersonai. Policijas arguments, ka informācijas sniegšana "eskalēs konfliktu" vai "traucēs iestādes pamatfunkcijām", tiesas ieskatā nebija balstīts uz faktiem un pierādījumiem, un tika noraidīts kā vienkāršs pieņēmums. Tiesa nesaskatīja nekādu risku, ka pieprasītājs varētu negodprātīgi izmantot iegūto statistiku. Ja iestādei līdz galam nav saprotams pieprasītās informācijas apjoms vai mērķis, labas pārvaldības princips prasa to noskaidrot, nevis uzreiz mehāniski atteikt. Lietas materiāli skaidri apliecināja, ka iestāde šo saziņas pienākumu nebija pildījusi.

✔️ Šis 2026. gada 5. jūnija tiesas spriedums ir spēcīgs signāls tam, ka valsts un pašvaldību iestādes nedrīkst nepamatoti izmantot Fizisko personu datu aizsardzības likumu vai "ierobežotas pieejamības informācijas" statusu kā vairogu, lai norobežotos no sabiedrības interesēm. Ja jums ir nepieciešami dati, lai pierādītu kādas problēmas sistēmisku raksturu – vai tas būtu trokšņa piesārņojums, ilgstoši sabiedriskās kārtības pārkāpumi vai būvniecības strīdi –, atcerieties, ka precīzi un pārdomāti formulēts informācijas pieprasījums ir jūsu tiesību pamats. Turklāt statistikas un apkopotu datu pieprasīšana ievērojami samazina iestāžu iespējas atsaukties uz datu aizsardzības atrunām.