Draudzības pirkuma līgums: Būtība, riski un tiesu prakses aktualitātes

Lauris Klagišs • 2026. gada 25. jūnijs

✔️ Nekustamā īpašuma vai citu vērtīgu aktīvu atsavināšana ģimenes locekļiem vai tuvām uzticības personām nereti prasa elastīgākus risinājumus nekā standarta tirgus darījumi. Šādās situācijās puses bieži izvēlas slēgt draudzības pirkuma līgumu. Tas ir Civillikumā regulēts darījuma veids, kas ļauj pārdevējam atsavināt īpašumu par cenu, kas ir zemāka par tās reālo (patieso) vērtību. Tomēr tiesu prakse rāda, ka šis no pirmā acu uzmetiena vienkāršais darījums ir pakļauts paaugstinātiem riskiem un var kļūt par sarežģītu tiesisku strīdu objektu. 

 

✔️ Kādos gadījumos slēdz draudzības pirkuma līgumu? Draudzības pirkuma pamatā ir pārdevēja personiskā labvēlība pret pircēju, kas izpaužas kā pirkuma maksas samazinājums. Pati cenas novirze no īpašuma tirgus vērtības nav uzskatāma par prettiesisku, ja vien to patiešām motivē pārdevēja labvēlība. Tiesu prakse liecina, ka

visbiežāk šādi darījumi tiek slēgti starp tuviem radiniekiem, kā tipisku piemēru minot līgumus starp vecākiem un bērniem. Tomēr tiesas atzīst, ka pamatā var būt arī citi iemesli, piemēram, pircēja iepriekš sniegta palīdzība dažādās dzīves situācijās vai pārdevēja vēlme nodrošināt īpašuma palikšanu un pienācīgu uzturēšanu ģimenes lokā.

 

✔️ Lielākais draudzības pirkuma risks parādās situācijās, kad pārdevējam ir neizpildītas parādsaistības. Trešās personas, visbiežāk kreditori, vēršas tiesā, lai šādus darījumus apstrīdētu un vērstu piedziņu uz atsavināto mantu. Kreditoru galvenie argumenti apstrīdēšanas procesā balstās uz apgalvojumiem darījums ir noslēgts tikai izskata pēc, bez patiesa nodoma radīt juridiskas sekas. Otrs populārākais kreditoru arguments ir, ka aiz pirkuma līguma patiesībā tiek apslēpts dāvinājums, lai izvairītos no parādu piedziņas. Saskaņā ar likumu, ja tiek konstatēts, ka pirkuma maksa ir nolikta tikai izskata pēc, līgums tiek pārkvalificēts par dāvinājumu. Ja tiesa to atzīst par simulētu dāvinājumu, kreditoram rodas tiesības vērst piedziņu uz pārdoto īpašumu. Izskatot strīdus, tiesa vērtē apstākļu kopumu, lai nošķirtu spēkā esošu draudzības pirkumu no simulēta dāvinājuma.

 

✔️ Lai gan cena var būt ievērojami samazināta, tai tomēr ir kaut cik jāatbilst lietas reālajai vērtībai. Ja cena ir acīmredzami simboliska vai nesamērīga (piemēram, 100 reizes zemāka par kadastrālo vērtību), tiesa to var atzīt par noteiktu tikai izskata pēc. Taču, piemēram, cena, kas sastāda piekto daļu no tirgus vērtības, var tikt atzīta par leģitīmu pirkuma maksu, ja citi apstākļi apstiprina reālu pirkumu.

 

✔️ Darījumam jābūt ar reālu ekonomisko saturu. Izšķiroša nozīme ir tam, vai nauda ir reāli nodota. Ja naudas nodošanu nav iespējams pierādīt, tiesa var secināt, ka darījums bijis bezatlīdzības (dāvinājums). Pierādījumi par samaksu – pat ja tā veikta pa daļām vai veicot ieskaitu (piemēram, sedzot pārdevēja parādus) – būtiski stiprina darījuma aizsardzību.

 

✔️ Ja pirkuma līgums ir noslēgts drīz pēc tam, kad pret pārdevēju taisīts nelabvēlīgs tiesas spriedums, tas rada pamatotas aizdomas par mantas slēpšanu. Par fiktīvu darījumu var liecināt pārdevējam ārkārtīgi neizdevīgi un netipiski noteikumi, piemēram, ļoti ilgs nomaksas termiņš ar minimāliem maksājumiem. Savukārt aktīvas darbības maksas saņemšanai, piemēram, hipotēkas nostiprināšana nesamaksātajai daļai, liecina par pārdevēja patiesu nodomu īpašumu pārdot, nevis dāvināt.

 

✔️ Tiesu prakse sniedz skaidrojumu arī situācijām, kurās iesaistītas trešās personas ar pirmpirkuma vai izpirkuma tiesībām. Ja darījums tiek atzīts par draudzības pirkumu, persona ar pirmpirkuma tiesībām nevar gūt labumu no pārdevēja un pircēja personiskajām attiecībām, un nevar iegādāties īpašumu par samazināto cenu. Šādā scenārijā izpircējam ir pienākums samaksāt īpašuma īsto cenu, kas tiek noteikta pēc tiesas novērtējuma.

 

✔️ Draudzības pirkums ir tiesisks instruments, taču tā sagatavošana prasa īpašu piesardzību un juridisku precizitāti. Lai nodrošinātu darījuma spēkā esamību un pasargātu to no kreditoru apstrīdēšanas, tam jāatbilst reālai ekonomiskai būtībai. Tas nozīmē samērīgas pirkuma maksas noteikšanu un neapgāžamus pierādījumus par tās faktisko samaksu.

Draudzības pirkuma līgums: Būtība, riski un tiesu prakses aktualitātes
VID sods atcelts
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 9. novembris
Valsts ieņēmumu dienests (VID) piemēroja uzņēmumam 13 500 eiro naudas sodu par iespējamu starptautisko sankciju pārkāpumu, bet pēc lietas nonākšanas tiesā pats atzina, ka sods bijis nepamatots!
TIESA VISPIRMS IZDARA SECINĀJUMU
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 9. novembris
Vai Latvijā uzņēmumam vispār ir iespējams pierādīt savu taisnību strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu, ja tiesa jau iepriekš ir pārliecināta, ka uzņēmums rīkojies prettiesiski.
VALSTS ZEMES DIENESTS ZAUDĒ TIESĀ
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 9. novembris
Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nams 2026. gada 22. oktobrī pieņēmis spriedumu, kas spilgti izgaismo kādu Latvijas valsts pārvaldē joprojām sastopamu problēmu – pārmērīgu formālismu un nevēlēšanos labot kļūdas pat tad, kad iestādes rīcībā jau ir visi nepieciešamie pierādījumi.
KARŠ, VĒTRA, KIBERUZBRUKUMS
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. novembris
Iedomāsimies situāciju. Latviju skar spēcīga vētra. Vairākas dienas nav elektrības, uzņēmums nevar strādāt, būvniecība apstājas, piegādātāji nepiegādā materiālus, bet pasūtītāji kavē maksājumus.
VID NAV TIESĪBU PATVAĻĪGI AIZTURĒT UZŅĒMUMU NAUDU
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. novembris
Vai Valsts ieņēmumu dienests (VID) drīkst atteikt uzņēmumam nodokļu pārmaksas atmaksu, aizbildinoties ar paša izdomātu pārbaudes procedūru, kas nav paredzēta likumā?
vai var nemaksāt parādu
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 3. novembris
Vai līguma noteikumi ir jāizpilda burtiski, pat ja tas ir pretrunā līguma patiesajam mērķim un faktiskajiem apstākļiem? Un vai viena puse drīkst atteikties no uzņemtajām saistībām, atsaucoties uz formālu nosacījumu, lai gan vienošanās galvenais mērķis jau sen ir sasniegts? Tieši šādi jautājumi bija jārisina mūsu advokā
PVN, kokmateriāli un ES politika
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 2. novembris
Latvijas mežsaimniecības un kokapstrādes uzņēmumus var sagaidīt būtiskas pārmaiņas! Eiropas Komisija ir iebildusi pret Latvijas vēlmi saglabāt līdzšinējo apgrieztās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtību kokmateriālu darījumos.
VID PIECUS GADUS LIEDZA UZŅĒMUMAM SAŅEMT GANDRĪZ 48 000 EIRO
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 2. novembris
Iedomājieties situāciju. Ir 2021. gads. Covid-19 pandēmija, ierobežojumi, uzņēmējiem samazinās apgrozījums, un valsts sola finansiālu palīdzību krīzes pārvarēšanai.
Senāta spriedums par apsardzes maksām
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 2. novembris
Vai dzīvokļa īpašniekam ir pienākums maksāt par apsardzes pakalpojumiem, ja apsaimniekotājs nav noslēdzis līgumu ar licencētu apsardzes uzņēmumu un apsardzes funkcijas faktiski veic parasti dežuranti?
DARBINIEKU IERAUJ ŠĶELDOTĀJĀ UN VIŅŠ IET BOJĀ
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 30. oktobris
Traģisks nelaimes gadījums darbā, bojāgājis darbinieks, Valsts darba inspekcijas pārbaude un tiesvedība līdz pat Senātam. Latvijas Republikas Senāts 2026. gada 16. septembra lēmumā lietā Nr. SKA-708/2026 vērtēja ļoti būtisku jautājumu – kāds juridiskais spēks ir Valsts darba inspekcijas (VDI) sastādītam aktam par nelai