Draudzības pirkuma līgums: Būtība, riski un tiesu prakses aktualitātes

Lauris Klagišs • 2026. gada 25. jūnijs

✔️ Nekustamā īpašuma vai citu vērtīgu aktīvu atsavināšana ģimenes locekļiem vai tuvām uzticības personām nereti prasa elastīgākus risinājumus nekā standarta tirgus darījumi. Šādās situācijās puses bieži izvēlas slēgt draudzības pirkuma līgumu. Tas ir Civillikumā regulēts darījuma veids, kas ļauj pārdevējam atsavināt īpašumu par cenu, kas ir zemāka par tās reālo (patieso) vērtību. Tomēr tiesu prakse rāda, ka šis no pirmā acu uzmetiena vienkāršais darījums ir pakļauts paaugstinātiem riskiem un var kļūt par sarežģītu tiesisku strīdu objektu. 

 

✔️ Kādos gadījumos slēdz draudzības pirkuma līgumu? Draudzības pirkuma pamatā ir pārdevēja personiskā labvēlība pret pircēju, kas izpaužas kā pirkuma maksas samazinājums. Pati cenas novirze no īpašuma tirgus vērtības nav uzskatāma par prettiesisku, ja vien to patiešām motivē pārdevēja labvēlība. Tiesu prakse liecina, ka

visbiežāk šādi darījumi tiek slēgti starp tuviem radiniekiem, kā tipisku piemēru minot līgumus starp vecākiem un bērniem. Tomēr tiesas atzīst, ka pamatā var būt arī citi iemesli, piemēram, pircēja iepriekš sniegta palīdzība dažādās dzīves situācijās vai pārdevēja vēlme nodrošināt īpašuma palikšanu un pienācīgu uzturēšanu ģimenes lokā.

 

✔️ Lielākais draudzības pirkuma risks parādās situācijās, kad pārdevējam ir neizpildītas parādsaistības. Trešās personas, visbiežāk kreditori, vēršas tiesā, lai šādus darījumus apstrīdētu un vērstu piedziņu uz atsavināto mantu. Kreditoru galvenie argumenti apstrīdēšanas procesā balstās uz apgalvojumiem darījums ir noslēgts tikai izskata pēc, bez patiesa nodoma radīt juridiskas sekas. Otrs populārākais kreditoru arguments ir, ka aiz pirkuma līguma patiesībā tiek apslēpts dāvinājums, lai izvairītos no parādu piedziņas. Saskaņā ar likumu, ja tiek konstatēts, ka pirkuma maksa ir nolikta tikai izskata pēc, līgums tiek pārkvalificēts par dāvinājumu. Ja tiesa to atzīst par simulētu dāvinājumu, kreditoram rodas tiesības vērst piedziņu uz pārdoto īpašumu. Izskatot strīdus, tiesa vērtē apstākļu kopumu, lai nošķirtu spēkā esošu draudzības pirkumu no simulēta dāvinājuma.

 

✔️ Lai gan cena var būt ievērojami samazināta, tai tomēr ir kaut cik jāatbilst lietas reālajai vērtībai. Ja cena ir acīmredzami simboliska vai nesamērīga (piemēram, 100 reizes zemāka par kadastrālo vērtību), tiesa to var atzīt par noteiktu tikai izskata pēc. Taču, piemēram, cena, kas sastāda piekto daļu no tirgus vērtības, var tikt atzīta par leģitīmu pirkuma maksu, ja citi apstākļi apstiprina reālu pirkumu.

 

✔️ Darījumam jābūt ar reālu ekonomisko saturu. Izšķiroša nozīme ir tam, vai nauda ir reāli nodota. Ja naudas nodošanu nav iespējams pierādīt, tiesa var secināt, ka darījums bijis bezatlīdzības (dāvinājums). Pierādījumi par samaksu – pat ja tā veikta pa daļām vai veicot ieskaitu (piemēram, sedzot pārdevēja parādus) – būtiski stiprina darījuma aizsardzību.

 

✔️ Ja pirkuma līgums ir noslēgts drīz pēc tam, kad pret pārdevēju taisīts nelabvēlīgs tiesas spriedums, tas rada pamatotas aizdomas par mantas slēpšanu. Par fiktīvu darījumu var liecināt pārdevējam ārkārtīgi neizdevīgi un netipiski noteikumi, piemēram, ļoti ilgs nomaksas termiņš ar minimāliem maksājumiem. Savukārt aktīvas darbības maksas saņemšanai, piemēram, hipotēkas nostiprināšana nesamaksātajai daļai, liecina par pārdevēja patiesu nodomu īpašumu pārdot, nevis dāvināt.

 

✔️ Tiesu prakse sniedz skaidrojumu arī situācijām, kurās iesaistītas trešās personas ar pirmpirkuma vai izpirkuma tiesībām. Ja darījums tiek atzīts par draudzības pirkumu, persona ar pirmpirkuma tiesībām nevar gūt labumu no pārdevēja un pircēja personiskajām attiecībām, un nevar iegādāties īpašumu par samazināto cenu. Šādā scenārijā izpircējam ir pienākums samaksāt īpašuma īsto cenu, kas tiek noteikta pēc tiesas novērtējuma.

 

✔️ Draudzības pirkums ir tiesisks instruments, taču tā sagatavošana prasa īpašu piesardzību un juridisku precizitāti. Lai nodrošinātu darījuma spēkā esamību un pasargātu to no kreditoru apstrīdēšanas, tam jāatbilst reālai ekonomiskai būtībai. Tas nozīmē samērīgas pirkuma maksas noteikšanu un neapgāžamus pierādījumus par tās faktisko samaksu.

Draudzības pirkuma līgums: Būtība, riski un tiesu prakses aktualitātes
Tiesiskā loterija: Vai vienādi apstākļi valsts priekšā tiešām nozīmē vienādas sekas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 7. augusts
Iedomājieties divus uzņēmējus – A un B. Abi ir bijuši valdes locekļi uzņēmumos, kuri ir likvidēti.
Kurš maksā par ierēdņu kļūdām
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 7. augusts
Kā jau, iespējams, esat pamanījuši manās iepriekšējās publikācijās, tiesu prakse nereti parāda skarbu ainu – Valsts ieņēmumu dienests (VID) un citas valsts vai pašvaldību iestādes regulāri zaudē tiesvedībās gan pret maniem klientiem, gan citās lietās.
Vai telefonsaruna ar iestādi garantē valsts atbalstu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 6. augusts
Valsts un Eiropas Savienības atbalsta programmas energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz zaļo enerģiju kļūst arvien pieprasītākas.
VID atkal zaudē tiesā – parādus no likvidēta uzņēmuma valdes locekļa piedzīt nedrīkst
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 5. augusts
Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā ikdienas praksē ar apskaužamu neatlaidību turpina izmantot likumā iestrādātos mehānismus, lai vērstos pret uzņēmumu valdes locekļiem personīgi, tādējādi mēģinot piedzītu juridiskās personas nokavētos nodokļu maksājumus.
VID arvien biežāk atzīst savas kļūdas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 3. augusts
Sabiedrībā un uzņēmēju vidū nereti valda uzskats, ka strīdi ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir sarežģīti un bieži noslēdzas tikai ar ilgstošu tiesāšanos.
Kad iesaldēta nauda zaudē vērtību: Valstij jākompensē inflācijas radītie zaudējumi par nepamatotu ar
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 3. augusts
Jau divdesmit gadus praktizējot jurisprudencē, bieži nākas saskarties ar situācijām, kad valsts iestādes aizbildinās ar formāliem likuma burtiem, ignorējot reālos uzņēmējdarbības zaudējumus.
Kāpēc PTAC zaudē tiesā un kāpēc uzņēmējiem ir vērts cīnīties
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. jūlijs
Valsts pārvaldes iestāžu lēmumi bieži tiek uztverti kā neapstrīdama patiesība, taču realitāte, ar kuru saskaramies administratīvajās tiesās, parāda gluži citu ainu.
AS “Gaso” nepamatotā apetīte
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. jūlijs
Pēdējo trīs gadu laikā, no 2023. līdz 2026. gadam, apkopotā tiesu prakse atklāj būtisku tendenci strīdos starp patērētājiem un akciju sabiedrību “Gaso”.
Darbinieka atstādināšana un reorganizācija
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. jūlijs
Sarežģītas darba tiesiskās attiecības, jo īpaši iestāžu vai uzņēmumu reorganizācijas laikā, bieži pāraug konfliktos.
Arī bankas mēdz zaudēt tiesā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. jūlijs
Rokoties tiesu prakses datubāzē, nejauši atradu pavedienu, kas aizveda pie lietas materiāliem, starp kuriem bija arī Rīgas pilsētas tiesas spriedums civillietā Nr. C-09607-24/105.