Draudzības pirkuma līgums: Būtība, riski un tiesu prakses aktualitātes
✔️ Nekustamā īpašuma vai citu vērtīgu aktīvu atsavināšana ģimenes locekļiem vai tuvām uzticības personām nereti prasa elastīgākus risinājumus nekā standarta tirgus darījumi. Šādās situācijās puses bieži izvēlas slēgt draudzības pirkuma līgumu. Tas ir Civillikumā regulēts darījuma veids, kas ļauj pārdevējam atsavināt īpašumu par cenu, kas ir zemāka par tās reālo (patieso) vērtību. Tomēr tiesu prakse rāda, ka šis no pirmā acu uzmetiena vienkāršais darījums ir pakļauts paaugstinātiem riskiem un var kļūt par sarežģītu tiesisku strīdu objektu.
✔️ Kādos gadījumos slēdz draudzības pirkuma līgumu? Draudzības pirkuma pamatā ir pārdevēja personiskā labvēlība pret pircēju, kas izpaužas kā pirkuma maksas samazinājums. Pati cenas novirze no īpašuma tirgus vērtības nav uzskatāma par prettiesisku, ja vien to patiešām motivē pārdevēja labvēlība. Tiesu prakse liecina, ka
visbiežāk šādi darījumi tiek slēgti starp tuviem radiniekiem, kā tipisku piemēru minot līgumus starp vecākiem un bērniem. Tomēr tiesas atzīst, ka pamatā var būt arī citi iemesli, piemēram, pircēja iepriekš sniegta palīdzība dažādās dzīves situācijās vai pārdevēja vēlme nodrošināt īpašuma palikšanu un pienācīgu uzturēšanu ģimenes lokā.
✔️ Lielākais draudzības pirkuma risks parādās situācijās, kad pārdevējam ir neizpildītas parādsaistības. Trešās personas, visbiežāk kreditori, vēršas tiesā, lai šādus darījumus apstrīdētu un vērstu piedziņu uz atsavināto mantu. Kreditoru galvenie argumenti apstrīdēšanas procesā balstās uz apgalvojumiem darījums ir noslēgts tikai izskata pēc, bez patiesa nodoma radīt juridiskas sekas. Otrs populārākais kreditoru arguments ir, ka aiz pirkuma līguma patiesībā tiek apslēpts dāvinājums, lai izvairītos no parādu piedziņas. Saskaņā ar likumu, ja tiek konstatēts, ka pirkuma maksa ir nolikta tikai izskata pēc, līgums tiek pārkvalificēts par dāvinājumu. Ja tiesa to atzīst par simulētu dāvinājumu, kreditoram rodas tiesības vērst piedziņu uz pārdoto īpašumu. Izskatot strīdus, tiesa vērtē apstākļu kopumu, lai nošķirtu spēkā esošu draudzības pirkumu no simulēta dāvinājuma.
✔️ Lai gan cena var būt ievērojami samazināta, tai tomēr ir kaut cik jāatbilst lietas reālajai vērtībai. Ja cena ir acīmredzami simboliska vai nesamērīga (piemēram, 100 reizes zemāka par kadastrālo vērtību), tiesa to var atzīt par noteiktu tikai izskata pēc. Taču, piemēram, cena, kas sastāda piekto daļu no tirgus vērtības, var tikt atzīta par leģitīmu pirkuma maksu, ja citi apstākļi apstiprina reālu pirkumu.
✔️ Darījumam jābūt ar reālu ekonomisko saturu. Izšķiroša nozīme ir tam, vai nauda ir reāli nodota. Ja naudas nodošanu nav iespējams pierādīt, tiesa var secināt, ka darījums bijis bezatlīdzības (dāvinājums). Pierādījumi par samaksu – pat ja tā veikta pa daļām vai veicot ieskaitu (piemēram, sedzot pārdevēja parādus) – būtiski stiprina darījuma aizsardzību.
✔️ Ja pirkuma līgums ir noslēgts drīz pēc tam, kad pret pārdevēju taisīts nelabvēlīgs tiesas spriedums, tas rada pamatotas aizdomas par mantas slēpšanu. Par fiktīvu darījumu var liecināt pārdevējam ārkārtīgi neizdevīgi un netipiski noteikumi, piemēram, ļoti ilgs nomaksas termiņš ar minimāliem maksājumiem. Savukārt aktīvas darbības maksas saņemšanai, piemēram, hipotēkas nostiprināšana nesamaksātajai daļai, liecina par pārdevēja patiesu nodomu īpašumu pārdot, nevis dāvināt.
✔️ Tiesu prakse sniedz skaidrojumu arī situācijām, kurās iesaistītas trešās personas ar pirmpirkuma vai izpirkuma tiesībām. Ja darījums tiek atzīts par draudzības pirkumu, persona ar pirmpirkuma tiesībām nevar gūt labumu no pārdevēja un pircēja personiskajām attiecībām, un nevar iegādāties īpašumu par samazināto cenu. Šādā scenārijā izpircējam ir pienākums samaksāt īpašuma īsto cenu, kas tiek noteikta pēc tiesas novērtējuma.
✔️ Draudzības pirkums ir tiesisks instruments, taču tā sagatavošana prasa īpašu piesardzību un juridisku precizitāti. Lai nodrošinātu darījuma spēkā esamību un pasargātu to no kreditoru apstrīdēšanas, tam jāatbilst reālai ekonomiskai būtībai. Tas nozīmē samērīgas pirkuma maksas noteikšanu un neapgāžamus pierādījumus par tās faktisko samaksu.











