✔️ Mūsu biroja praksē nākas saskarties ar situācijām, kurās kreditoru vai parādu piedzinēju vēlme atgūt līdzekļus robežojas ar agresīvu un, iespējams, prettiesisku rīcību. Viens no sensitīvākajiem jautājumiem ir parādnieka meklēšana viņa darba vietā. Vai tiešām parādu piedzinējs drīkst zvanīt darba devējam un stādīties priekšā, tādējādi netieši atklājot darbinieka finansiālās grūtības?

✔️ Vispirms ir jāsaprot pamatnoteikums: kreditoram un parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir stingrs pienākums nodrošināt personas datu konfidencialitāti. Likums tieši liedz nepamatotas informācijas izpaušanu trešajām personām. Informācija par parādu citiem cilvēkiem nedrīkst nonākt nevēlamā un neatļautā veidā. Tas nozīmē, ka bez paša parādnieka piekrišanas nedrīkst izpaust informāciju par viņa saistībām nedz ģimenes locekļiem, nedz radiniekiem, ja vien nepastāv cits tiesisks pamats (piemēram, ja persona ir galvinieks).

✔️ Kreditoram un parādu piedzinējam saziņai primāri jāizmanto tas kontaktinformācijas kanāls, kas ir norādīts līgumā. Ja personu šādi neizdodas sasniegt, drīkst izmantot arī citus kanālus, un paziņojumu uz darba vietu drīkst nosūtīt tikai tad, ja tiek ievērotas likuma prasības. Tomēr DVI skaidri norāda: personas datu konfidencialitātes ievērošana nenozīmē, ka drīkst nosūtīt uz darba vietu aploksni ar lielu uzrakstu par parādu piedziņu, cerot, ka to pa ceļam izlasīs puse biroja. Pārzinim ir jāīsteno atbilstoši tehniskie un organizatoriskie pasākumi, lai nepieļautu neatļautu datu izpaušanu. Būtiski ir tas, ka pašai darba vietai nav nekāda tiesiska pamata veikt šādu sūtījumu papildu apstrādi un īpašu piegādi darbiniekam, ja tas neatbilst iestādes iekšējai kārtībai. Ja sūtījumu nevar nodot adresātam, tas jāatgriež sūtītājam vai jāiznīcina, un darba vietai nav pamata šādus dokumentus glabāt savā lietvedībā.

✔️ Lielākās problēmas rodas situācijās, kad kreditors zvanot uz darba vietu stādās priekšā un norāda, ka zvana no parādu piedziņas uzņēmuma un meklē konkrēto darbinieku. Vai šajā gadījumā, pat neatklājot konkrēto parāda summu, jau netiek izdarīts pārkāpums? Jā, tas neapšaubāmi ir uzskatāms par pārkāpumu. DVI uzsver, ka par iespējamu parādu cilvēkam nevajadzētu uzzināt no kolēģiem vai radiniekiem neatbilstošas saziņas dēļ. Vēl jo vairāk – DVI skaidro, ka gadījumos, kad parādnieks nav sasniedzams, saziņai vispār nevajadzētu izmantot tādus kanālus kā darba vieta vai sociālie tīkli.

✔️ Jebkāda saziņa, kuras rezultātā trešajai personai (šajā gadījumā – darba devējam, sekretārei vai kolēģim) kļūst nepārprotami skaidrs, ka darbiniekam ir nenokārtotas parādsaistības, ir traktējama kā neizpaužamas informācijas noplūde. Parādu piedzinējs, pasakot "Mēs meklējam Jāni Bērziņu saistībā ar parādu piedziņu", ir tieši izpaudis faktu par personas parādsaistībām. Darba devējam nav jāzina, ka pret viņa darbinieku ir vērsta piedziņa (līdz brīdim, kad tiek saņemts oficiāls tiesu izpildītāja rīkojums par ieturējumu veikšanu no darba algas). Arī sazinoties uz privāto tālruņa numuru, sarunas laikā zvanītājam ir jāgūst pilnīga pārliecība, ka viņš runā tieši ar parādnieku, pirms tiek izpausta jebkāda sensitīva finansiāla rakstura informācija.

✔️ Lai gan kreditoriem ir tiesības atgūt savus līdzekļus, Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR) un Parādu ārpustiesas atgūšanas likums nenosaka "visatļautību". Trešo personu un darba vietas iesaistīšana kā psiholoģiska spiediena instruments ir prettiesiska. Ja saskaraties ar situāciju, kurā parādu piedzinēji pārkāpj Jūsu tiesības uz privātumu un datu aizsardzību, Jums ir tiesības rīkoties, pieprasot pārtraukt šādu praksi, kā arī vērsties ar sūdzību Datu valsts inspekcijā. Pilnvērtīga izpratne par datu aizsardzību var pasargāt Jūsu reputāciju darba vietā.