"Jūsu numurs tika ģenerēts automātiski" – lēta atruna un klajš likuma pārkāpums. Kā darīt galu apnicīgajiem telemārketeriem?

Lauris Klagišs • 2026. gada 15. jūnijs

✔️ Mēs visi to zinām – šo ārkārtīgi apnicīgo brīdi, kad darba dunas vidū vai miera mirklī mājās pēkšņi sāk zvanīt telefons. Jūs paceļat klausuli, cerot dzirdēt ko svarīgu, bet tā vietā pretī skan iestudēta un agresīva balss, kas mēģina jums "iesmērēt" picu piegādes abonementu, brīnumainus uztura bagātinātājus vai apšaubāmus finanšu pakalpojumus. Kad jūsu pacietības mērs ir pilns un jūs pamatoti sašutis pajautājat: "Kur jūs ieguvāt manu telefona numuru?!", visbiežāk atskan klasiska, jau par nozares "standartu" kļuvusi bezkaunīga atruna: "Jūsu numurs tika ģenerēts automātiski." Dažkārt dzirdams arī otrs absurdais melu variants: "Jūsu numuru kā ieteicamo kontaktu mums iedeva kāds jūsu draugs."

 

✔️ Kā advokātu birojs mēs vēlamies pateikt skaidri un gaiši: šie uzņēmumi jūs uzskata par muļķiem. Tie ir lēti triki, ar kuriem viņi mēģina maskēt savu tiesisko nihilismu un klaju necieņu pret jūsu privātumu. Daudzi telemārketinga darboņi dzīvo maldīgā priekšstatā, ka automātiska numuru ģenerēšana viņiem dod brīvbiļeti traucēt jebkuru. Taču, kā savos skaidrojumos ir nepārprotami apstiprinājusi arī Datu valsts inspekcija (DVI) – tā absolūti nav. Saskaņā ar Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumu, lai zvanītu fiziskai personai ar komerciālu piedāvājumu, ir jābūt saņemtai iepriekšējai, brīvai un nepārprotamai piekrišanai.

 

✔️ Šiem "auksto zvanu" veicējiem beidzot ir jāsaprot, ka zvans, lai prasītu atļauju, jau ir pārkāpums. Jūs nevarat piezvanīt cilvēkam uz nejauši ģenerētu numuru, lai tikai sarunas laikā mēģinātu izlūgties piekrišanu. Pats šis zvans jau ir uzskatāms par komerciālu paziņojumu, un tas ir pretlikumīgs jau tajā sekundē, kad sāk zvanīt jūsu telefons.

 

✔️ Likums pieļauj elastīgāku pieeju, zvanot juridiskām personām (uzņēmumiem). Taču, ja zvanītāja sistēma ģenerē numurus automātiski, tai jau pirms zvana veikšanas ir jāspēj noteikt, vai numurs pieder uzņēmumam vai fiziskai personai. Ja komersants to nespēj objektīvi noskaidrot – viņam vispār nav tiesību šo zvanu veikt!

 

✔️”Drauga ieteikums" nedarbojas. Jūsu privātums pieder jums. Neviens "draugs", radinieks vai paziņa nevar jūsu vietā dot juridisku piekrišanu saņemt reklāmas zvanus. Par zvanu likumību vienmēr atbild pats komersants.

 

✔️ Šie uzņēmumi barojas no mūsu sabiedrības iecietības un pasivitātes. Viņi zina, ka jūs, visticamāk, vienkārši nometīsiet klausuli, dusmās nolamāsieties, bet neko reālu nedarīsiet. Ir pienācis laiks mainīt spēles noteikumus un likt viņiem atbildēt par likuma pārkāpumiem! Nākamreiz, kad saņemat šādu apnicīgu zvanu, pārvērtiet situāciju savā labā.

 

✔️ Neļaujiet pārdevējam bērt savu iemācīto reklāmas tekstu. Pārtrauciet viņu un stingri pieprasiet: "Kādu precīzi uzņēmumu jūs šobrīd pārstāvat?" "Lūdzu, nosauciet uzņēmuma pilnu juridisko nosaukumu un reģistrācijas numuru!". Ja operators atsakās nosaukt uzņēmumu vai sāk izvairīties no atbildes, brīdiniet, ka identitātes slēpšana komerciālā saziņā ir vēl viens pārkāpums. Rūpīgi pierakstiet noskaidroto uzņēmuma nosaukumu, zvanītāja tālruņa numuru no sava ekrāna, kā arī precīzu datumu un laiku. Skaidri norādiet, ka neesat devis piekrišanu zvanam.

 

✔️ NEKAVĒJOTIES rakstiet iesniegumu Datu valsts inspekcijai! Šis ir pats svarīgākais solis. Nemetiet plinti krūmos! Tikai oficiālas sūdzības un DVI piemērotie reālie naudas sodi spēs apkarot šo sērgu un liks uzņēmumiem cienīt cilvēku sirdsmieru. Dodieties uz Datu valsts inspekcijas mājaslapu un iesniedziet oficiālu sūdzību par nelikumīgu komerciālu paziņojumu sūtīšanu. Norādiet savus fiksētos datus: laiku, datumu, zvanītāja tālruņa numuru un, pats galvenais, uzņēmumu, kura vārdā jums zvanīja. Noteikti piebilstiet faktu, ka zvanītājs aizbildinājās ar "automātiski ģenerētu numuru".

 

✔️ Mūsu privātā telpa nav poligons agresīviem un nelikumīgiem pārdošanas eksperimentiem. Neesiet pacietīgi pret tiem, kas ignorē likumu – esiet tie, kas pieliek tam punktu!


Melnās pumas lieta: Kad valsts likumu džungļi izrādās bīstamāki par pašu plēsēju
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 16. jūnijs
Iedomājieties situāciju: Jūs nolemjat iegādāties eksotisku mājdzīvnieku – Amerikas pumu.
Krāpnieki ienīst šo rīku
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 16. jūnijs
Kā personas datu aizsardzības speciālists, kura ikdienas misija ir rūpēties par informācijas drošību un to, lai cilvēku, kā arī uzņēmumu sensitīvie dati nenonāktu ļaundaru rokās, esmu detalizēti izvērtējis bezmaksas rīku DNS Ugunsmūris.
Advokāta darbs 21. gadsimtā: Kā 7 minūtēs izanalizēt 50 spriedumus un atklāt VID kļūdas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 15. jūnijs
Būt advokātam 21. gadsimtā vairs nenozīmē sēdēt putekļainā arhīvā vai caurām naktīm šķirstīt biezus tiesu spriedumu sējumus ar teksta izcēlēju rokās.
Absurds Latvijas likumdošanā: Tiesā tu uzvari, bet par savu taisnību samaksā no savas kabatas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 15. jūnijs
Tiesiska valsts balstās uz vienkāršu un loģisku principu – ja pret Tevi tiek celta nepamatota prasība un tu tiesā savu nevainību pierādi, zaudētājam ir jākompensē tavi tiesāšanās un advokātu izdevumi.
Videonovērošana uzņēmumā: Ko darīt, ja saņemta 5 lapu gara Datu valsts inspekcijas vēstule
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 9. jūnijs
Daudziem uzņēmējiem videonovērošanas kameru uzstādīšana šķiet pašsaprotams solis – tā ir rūpes par sava īpašuma, tehnikas un darbinieku drošību.
VID
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 9. jūnijs
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcība, cenšoties atgūt nodokļu parādus, bieži robežojas ar tiesisku unikalitāti.
Vai Valsts ieņēmumu dienests drīkst ignorēt mantinieku tiesības
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 9. jūnijs
Administratīvā rajona tiesa 2026. gada 13. maija spriedumā ir atzinusi par prettiesisku Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) rīcību, liedzot mantiniekam informāciju par mantoto saimniecību un izvairoties sniegt atbildes uz uzdotajiem nodokļu jautājumiem pēc būtības.
Prokuratūras formālā pieeja un nevēlēšanās iedziļināties: Kā tiesa aizstāvēja advokāta tiesības uz i
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Nesens Administratīvās rajona tiesas 2026. gada 22. aprīļa spriedums izgaismo satraucošu tendenci valsts iestāžu, īpaši Latvijas Republikas prokuratūras, darbībā.
Valsts drošība un vārda brīvības robežas: Senāta stingrā nostāja hibrīdkara apstākļos
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Pēdējo gadu ģeopolitiskie notikumi ir radījuši jaunus izaicinājumus tiesību sistēmai, pieprasot skaidru un nepārprotamu rīcību pret personām, kas apdraud valsts drošību.
Kad darbinieka privātā dzīve kļūst par darba devēja problēmu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Bieži vien tiek uzskatīts, ka darbinieka rīcība ārpus darba laika ir viņa personīgā lieta. Tomēr, kā liecina jaunākā Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 10. marta judikatūra, darbinieka iespējama iesaiste noziedzīgos nodarījumos var radīt tiesības darba devējam rīkoties, lai aizsargātu uzņēmuma vai iestādes reputācij