"Jūsu numurs tika ģenerēts automātiski" – lēta atruna un klajš likuma pārkāpums. Kā darīt galu apnicīgajiem telemārketeriem?

Lauris Klagišs • 2026. gada 15. jūnijs

✔️ Mēs visi to zinām – šo ārkārtīgi apnicīgo brīdi, kad darba dunas vidū vai miera mirklī mājās pēkšņi sāk zvanīt telefons. Jūs paceļat klausuli, cerot dzirdēt ko svarīgu, bet tā vietā pretī skan iestudēta un agresīva balss, kas mēģina jums "iesmērēt" picu piegādes abonementu, brīnumainus uztura bagātinātājus vai apšaubāmus finanšu pakalpojumus. Kad jūsu pacietības mērs ir pilns un jūs pamatoti sašutis pajautājat: "Kur jūs ieguvāt manu telefona numuru?!", visbiežāk atskan klasiska, jau par nozares "standartu" kļuvusi bezkaunīga atruna: "Jūsu numurs tika ģenerēts automātiski." Dažkārt dzirdams arī otrs absurdais melu variants: "Jūsu numuru kā ieteicamo kontaktu mums iedeva kāds jūsu draugs."

 

✔️ Kā advokātu birojs mēs vēlamies pateikt skaidri un gaiši: šie uzņēmumi jūs uzskata par muļķiem. Tie ir lēti triki, ar kuriem viņi mēģina maskēt savu tiesisko nihilismu un klaju necieņu pret jūsu privātumu. Daudzi telemārketinga darboņi dzīvo maldīgā priekšstatā, ka automātiska numuru ģenerēšana viņiem dod brīvbiļeti traucēt jebkuru. Taču, kā savos skaidrojumos ir nepārprotami apstiprinājusi arī Datu valsts inspekcija (DVI) – tā absolūti nav. Saskaņā ar Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumu, lai zvanītu fiziskai personai ar komerciālu piedāvājumu, ir jābūt saņemtai iepriekšējai, brīvai un nepārprotamai piekrišanai.

 

✔️ Šiem "auksto zvanu" veicējiem beidzot ir jāsaprot, ka zvans, lai prasītu atļauju, jau ir pārkāpums. Jūs nevarat piezvanīt cilvēkam uz nejauši ģenerētu numuru, lai tikai sarunas laikā mēģinātu izlūgties piekrišanu. Pats šis zvans jau ir uzskatāms par komerciālu paziņojumu, un tas ir pretlikumīgs jau tajā sekundē, kad sāk zvanīt jūsu telefons.

 

✔️ Likums pieļauj elastīgāku pieeju, zvanot juridiskām personām (uzņēmumiem). Taču, ja zvanītāja sistēma ģenerē numurus automātiski, tai jau pirms zvana veikšanas ir jāspēj noteikt, vai numurs pieder uzņēmumam vai fiziskai personai. Ja komersants to nespēj objektīvi noskaidrot – viņam vispār nav tiesību šo zvanu veikt!

 

✔️”Drauga ieteikums" nedarbojas. Jūsu privātums pieder jums. Neviens "draugs", radinieks vai paziņa nevar jūsu vietā dot juridisku piekrišanu saņemt reklāmas zvanus. Par zvanu likumību vienmēr atbild pats komersants.

 

✔️ Šie uzņēmumi barojas no mūsu sabiedrības iecietības un pasivitātes. Viņi zina, ka jūs, visticamāk, vienkārši nometīsiet klausuli, dusmās nolamāsieties, bet neko reālu nedarīsiet. Ir pienācis laiks mainīt spēles noteikumus un likt viņiem atbildēt par likuma pārkāpumiem! Nākamreiz, kad saņemat šādu apnicīgu zvanu, pārvērtiet situāciju savā labā.

 

✔️ Neļaujiet pārdevējam bērt savu iemācīto reklāmas tekstu. Pārtrauciet viņu un stingri pieprasiet: "Kādu precīzi uzņēmumu jūs šobrīd pārstāvat?" "Lūdzu, nosauciet uzņēmuma pilnu juridisko nosaukumu un reģistrācijas numuru!". Ja operators atsakās nosaukt uzņēmumu vai sāk izvairīties no atbildes, brīdiniet, ka identitātes slēpšana komerciālā saziņā ir vēl viens pārkāpums. Rūpīgi pierakstiet noskaidroto uzņēmuma nosaukumu, zvanītāja tālruņa numuru no sava ekrāna, kā arī precīzu datumu un laiku. Skaidri norādiet, ka neesat devis piekrišanu zvanam.

 

✔️ NEKAVĒJOTIES rakstiet iesniegumu Datu valsts inspekcijai! Šis ir pats svarīgākais solis. Nemetiet plinti krūmos! Tikai oficiālas sūdzības un DVI piemērotie reālie naudas sodi spēs apkarot šo sērgu un liks uzņēmumiem cienīt cilvēku sirdsmieru. Dodieties uz Datu valsts inspekcijas mājaslapu un iesniedziet oficiālu sūdzību par nelikumīgu komerciālu paziņojumu sūtīšanu. Norādiet savus fiksētos datus: laiku, datumu, zvanītāja tālruņa numuru un, pats galvenais, uzņēmumu, kura vārdā jums zvanīja. Noteikti piebilstiet faktu, ka zvanītājs aizbildinājās ar "automātiski ģenerētu numuru".

 

✔️ Mūsu privātā telpa nav poligons agresīviem un nelikumīgiem pārdošanas eksperimentiem. Neesiet pacietīgi pret tiem, kas ignorē likumu – esiet tie, kas pieliek tam punktu!


Kāpēc PTAC zaudē tiesā un kāpēc uzņēmējiem ir vērts cīnīties
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. jūlijs
Valsts pārvaldes iestāžu lēmumi bieži tiek uztverti kā neapstrīdama patiesība, taču realitāte, ar kuru saskaramies administratīvajās tiesās, parāda gluži citu ainu.
AS “Gaso” nepamatotā apetīte
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. jūlijs
Pēdējo trīs gadu laikā, no 2023. līdz 2026. gadam, apkopotā tiesu prakse atklāj būtisku tendenci strīdos starp patērētājiem un akciju sabiedrību “Gaso”.
Darbinieka atstādināšana un reorganizācija
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. jūlijs
Sarežģītas darba tiesiskās attiecības, jo īpaši iestāžu vai uzņēmumu reorganizācijas laikā, bieži pāraug konfliktos.
Arī bankas mēdz zaudēt tiesā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. jūlijs
Rokoties tiesu prakses datubāzē, nejauši atradu pavedienu, kas aizveda pie lietas materiāliem, starp kuriem bija arī Rīgas pilsētas tiesas spriedums civillietā Nr. C-09607-24/105.
Kā VID atzina kļūdas, atvainojās un kompensēja zaudējumus
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. jūlijs
Juridiskajā praksē ikdiena bieži paiet, cīnoties par klientu tiesībām pret valsts iestāžu formālu pieeju vai kļūdām.
Ceļojumu apdrošināšanas līgumi: Patērētāju tiesību aizsardzība un jaunākās tiesu prakses atziņas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 23. jūlijs
Plānojot ārvalstu braucienus, ceļojumu apdrošināšana ir kļuvusi par neatņemamu drošības garantu.
Vidzemes slimnīca tiesā uzvar Valsts darba inspekciju
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 22. jūlijs
Darba tiesībās nereti saduras darba devēja vēlme rīkoties saimnieciski un valsts iestāžu centieni burtiski un formāli tulkot tiesību normas.
Maksātnespējas procesa izmantošana strīdīgu parādu piedziņai nav pieļaujama
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 21. jūlijs
Latvijas Republikas Senāts savā 2026. gada 17. marta spriedumā (lieta Nr. SPC-6/2026) ir sniedzis būtiskas atziņas par juridiskās personas maksātnespējas procesa piemērošanu situācijās, kad starp kreditoru un debitoru pastāv aktīvs civiltiesisks strīds par pašu parādu.
Kāpēc Latvija zaudē Eiropas Cilvēktiesību tiesā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. jūlijs
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) bieži vien ir pēdējā instance taisnīguma atjaunošanai, kad nacionālā līmenī visi tiesību aizsardzības mehānismi ir izsmelti.
Kāpēc Uzņēmumu reģistrs zaudē tiesās
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. jūlijs
Uzņēmumu reģistrs (UR) ir viens no nozīmīgākajiem valsts pārvaldes stūrakmeņiem komercdarbības jomā.