Kārtējā biroja uzvara: Kāpēc tiesa lēma saglabāt prasības nodrošinājumu un apķīlāt atbildētāja kontus?

Lauris Klagišs • 2026. gada 29. jūnijs

✔️ Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs ir guvis kārtējo panākumu, veiksmīgi aizstāvot klienta intereses sarežģītā civiltiesiskā strīdā par būtisku zaudējumu piedziņu. Tiesvedības ietvaros tiesa pilnībā noraidīja pretējās puses pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu, atstājot spēkā atbildētāja naudas līdzekļu apķīlājumu banku kontos. Šis nolēmums ir būtisks atgādinājums par prasības nodrošinājuma lielo nozīmi un to, kādi argumenti patiesi strādā tiesā, lai aizsargātu cietušās puses finansiālās intereses vēl pirms galējā sprieduma pasludināšanas.

 

✔️ Lietā pret atbildētāju tika celta prasība par zaudējumu piedziņu saistībā ar īpašuma patvaļīgu pārbūvi un būtisku bojāšanu. Lai garantētu, ka sprieduma izpilde nākotnē būs reāli iespējama, tiesa sākotnēji apmierināja mūsu lūgumu piemērot pagaidu aizsardzību, apķīlājot atbildētāja naudas līdzekļus kredītiestādēs. Nolūkā atbrīvoties no apķīlājuma, atbildētājs tiesā izmantoja klasisku aizstāvības taktiku, apgalvojot, ka naudas līdzekļu iesaldēšana faktiski paralizē viņa saimniecisko un ikdienas dzīvi, liedzot norēķināties par pakalpojumiem. Apķīlājums rupji pārkāpj tiesības un liedz pienācīgi uzturēt divus apgādībā esošus nepilngadīgus bērnus. Celtai prasībai neesot tiesiska pamata, jo veiktie būvdarbi esot bijuši saskaņoti uzlabojumi, nevis bojājumi.

 

✔️ Neskatoties uz atbildētāja mēģinājumiem radīt iespaidu par nesamērīgu viņa pamattiesību ierobežošanu un mēģinājumiem apelēt pie bērnu interešu aizskāruma, tiesa piekrita mūsu biroja argumentiem un lēma saglabāt prasības nodrošinājumu. Tiesas lēmums balstījās uz vairākiem stūrakmeņiem:

 

✔️ Tiesa atzina, ka prasība šobrīd pirmšķietami ir pamatota un mūsu klientam ir pilnas tiesības lūgt savu interešu finansiālu aizsardzību. Lai gan lieta vēl tiks skatīta pēc būtības, tiesai šajā procesuālajā stadijā radās pietiekama pārliecība par mūsu prasības ticamību.

 

✔️ Viens no spēcīgākajiem argumentiem, ko izdevās pierādīt, bija atbildētāja patiesais finansiālais stāvoklis. Tika konstatēts, ka atbildētājs veic saimniecisko darbību un gūst ienākumus arī skaidrā naudā. Tiesa secināja, ka bankas konta apķīlājums neaptver visus atbildētāja faktiskos ienākumus, tādēļ viņa ikdienas maksātspēja un izdzīvošana nav atkarīga tikai no iesaldētajiem bankas konta līdzekļiem.

 

✔️ Lai gan atbildētājs aktīvi atsaucās uz nepilngadīgu bērnu uzturēšanas neiespējamību, tiesa norādīja būtisku niansi – tiesu izpildītājs kontā jau ir saglabājis brīvu pieeju minimālās algas apmēram. Turklāt atbildētājs nespēja tiesai iesniegt detalizētu un objektīvi pierādītu izdevumu sadalījumu, kas apliecinātu, ka ar atstāto minimumu un citiem skaidrās naudas ienākumiem tiešām nav iespējams nodrošināt ģimenes pamatvajadzības. Tiesa precīzi norādīja, ka ikdienas pakalpojumu (piemēram, mobilo sakaru) rēķinu apmaksa ne vienmēr ir prioritāra salīdzinājumā ar cietušā interešu un zaudējumu atlīdzības nodrošināšanu.

 

✔️ Šis lēmums kalpo kā lielisks piemērs tam, ka tiesa nevērtē atbildētāja sūdzības par sadzīves diskomfortu atrauti no viņa kopējā finansiālā fona. Tiesas lēmumu nav iespējams ietekmēt ar vispārīgām frāzēm par grūtībām norēķināties – ja puses ienākumi ir diversificēti un netiek sniegti dzelžaini pierādījumi par iztikas līdzekļu pilnīgu trūkumu, likums stājas cietušā (prasītāja) pusē.


Kārtējā biroja uzvara: Kāpēc tiesa lēma saglabāt prasības nodrošinājumu un apķīlāt atbildētāja kontus
Gudra nodokļu plānošana, jeb kā legāli ietaupīt, pārdodot nekustamo īpašumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Nekustamā īpašuma pārdošana var būt finansiāli ļoti izdevīgs darījums, taču bieži vien pārdevēji piemirst par būtisku izdevumu pozīciju – iedzīvotāju ienākuma nodokli no kapitāla pieauguma.
Nodokļu maksātāju naudas šķērdēšana
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Tiesiskā valstī mēs sagaidām, ka valsts pārvalde ievēro augstāko tiesu instanču norādījumus un rēķinās ar jau izveidoto tiesu praksi.
Vai policists drīkst pielietot spēku
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Sabiedrībā un juristu vidū regulāri raisās diskusijas par to, kur beidzas valsts iestāžu pārstāvju pilnvaras un sākas to nepamatota izmantošana.
Tiesu prakses nozīme un judikatūras maiņa: kāpēc uzvara tiesā nekad nav garantēta par 100%
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Uzsākot tiesvedību un vērtējot klientu izredzes, rūpīga tiesu prakses izpēte ir būtisks un neatņemams pirmais solis.
Vārda brīvība pret godu un cieņu: Kur beidzas viedoklis un sākas nepatiesas ziņas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Latvijas tiesu praksē, izskatot civillietas par goda un cieņas aizskārumu, ir izstrādāti stabili kritēriji, lai nošķirtu faktus jeb ziņas no viedokļiem.
VID atkal zaudē tiesā: Kad akls birokrātisms un gramatikas likumi tiek stādīti augstāk par veselo sa
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 11. augusts
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu fantāzijai un vēlmei normatīvos aktus piemērot maksimāli mehāniski, burtiski un atrauti no jebkāda veselā saprāta, šķiet, nav robežu.
Tiesiskā loterija: Vai vienādi apstākļi valsts priekšā tiešām nozīmē vienādas sekas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 7. augusts
Iedomājieties divus uzņēmējus – A un B. Abi ir bijuši valdes locekļi uzņēmumos, kuri ir likvidēti.
Kurš maksā par ierēdņu kļūdām
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 7. augusts
Kā jau, iespējams, esat pamanījuši manās iepriekšējās publikācijās, tiesu prakse nereti parāda skarbu ainu – Valsts ieņēmumu dienests (VID) un citas valsts vai pašvaldību iestādes regulāri zaudē tiesvedībās gan pret maniem klientiem, gan citās lietās.
Vai telefonsaruna ar iestādi garantē valsts atbalstu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 6. augusts
Valsts un Eiropas Savienības atbalsta programmas energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz zaļo enerģiju kļūst arvien pieprasītākas.
VID atkal zaudē tiesā – parādus no likvidēta uzņēmuma valdes locekļa piedzīt nedrīkst
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 5. augusts
Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā ikdienas praksē ar apskaužamu neatlaidību turpina izmantot likumā iestrādātos mehānismus, lai vērstos pret uzņēmumu valdes locekļiem personīgi, tādējādi mēģinot piedzītu juridiskās personas nokavētos nodokļu maksājumus.