Maksātnespējas procesa izmantošana strīdīgu parādu piedziņai nav pieļaujama
✔️ Latvijas Republikas Senāts savā 2026. gada 17. marta spriedumā (lieta Nr. SPC-6/2026) ir sniedzis būtiskas atziņas par juridiskās personas maksātnespējas procesa piemērošanu situācijās, kad starp kreditoru un debitoru pastāv aktīvs civiltiesisks strīds par pašu parādu. Šis nolēmums skaidri iezīmē robežu starp leģitīmu maksātnespējas pieteikumu un mēģinājumu izmantot maksātnespējas procesu kā parādu piedziņas instrumentu.
✔️ Kreditore iesniedza pieteikumu par parādnieces maksātnespējas procesa pasludināšanu. Pieteikums tika pamatots ar neizpildītām parādsaistībām par kopējo pamatparāda summu 25 000 EUR apmērā. Parādniece attiecīgo pamatparādu bija apstrīdējusi, un starp pusēm jau norisinājās aktīva tiesvedība – parādniece bija iesniegusi apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu pamatlietā. Neskatoties uz to, Rīgas pilsētas tiesa apmierināja kreditores pieteikumu un pasludināja parādnieces maksātnespējas procesu.
✔️ Maksātnespējas procesa priekšlaicīga pasludināšana radīja smagas juridiskas sekas parādniecei. Līdz ar maksātnespējas procesa pasludināšanu parādnieces pārvaldes institūcijas darbība tika apturēta un pārvaldīšanas tiesības pārgāja administratoram. Tā rezultātā tiesa atteicās pieņemt parādnieces kasācijas sūdzību pamatlietā, liedzot uzņēmumam turpināt aizstāvēt savas tiesības prasības tiesvedībā.
Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra iesniedza protestu, pamatoti norādot, ka šādi parādniecei tika liegtas Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu.
✔️ Izskatot ģenerālprokurora protestu, Senāts atcēla Rīgas pilsētas tiesas spriedumu un nostiprināja vairākas svarīgas atziņas. Fakts, ka tādu saistību dēļ, par kurām notiek strīds prasības tiesvedības kārtībā, tiek lūgts pasludināt maksātnespēju, pats par sevi izslēdz maksātnespējas procesa ierosināšanas iespēju. Apstāklis, ka jautājums par parāda piedziņu tiek risināts civiltiesiskā kārtībā, ir pilnīgi pietiekams, lai prezumētu strīda pastāvēšanu starp pusēm. Ja kreditors uzskata, ka parādniekam nav pamatotu iebildumu (piemēram, apgalvo, ka parādnieks patiesībā atzīst prasību), tieši kreditoram ir pienākums šo apgalvojumu pierādīt. Vērtējot parādnieka iebildumus, jebkuras šaubas ir jātulko par labu parādniekam, sniedzot viņam iespēju aizstāvēt savas tiesības vispārējā prasības tiesvedībā.
✔️ Šis spriedums kalpo kā stingrs atgādinājums, ka tiesas strikti vērtē maksātnespējas procesa pieteikumu pamatotību. Kreditoriem ir jāsaprot, ka maksātnespējas process nav un nedrīkst tikt izmantots kā "ātrāka" alternatīva parastajai tiesvedībai vai kā spiediena instruments strīdīgu parādu piedziņai. Savukārt debitoriem šis spriedums sniedz būtisku tiesisko aizsardzību – ja jūs pamatoti apstrīdat parādu tiesas ceļā, otra puse nevar ļaunprātīgi izmantot maksātnespējas pieteikumu, lai paralizētu jūsu uzņēmuma darbību.











